Anotācija (ex-ante)

No 2020. gada 1. janvāra administratori ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekti, kas uzliek viņiem par pienākumu pārzināt un ievērot minētajā likumā noteikto. Tāpat saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK, administratori, veicot Maksātnespējas likumā noteiktos pienākumus, ir datu pārziņi. Līdz ar to kopš MK noteikumu Nr. 288 spēkā stāšanās administratoru kompetences loks ir paplašinājies. Šobrīd administratora pretendenta apgūstamās apmācību jomas neaptver noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un datu aizsardzības jomu. Attiecīgi, noklausoties administratora pretendentu apmācības, administratora pretendents neiegūtu zināšanas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un datu aizsardzības jomā, kas savukārt nozīmē, ka šādam administratora pretendentam, tiekot ieceltam administratora amatā, trūktu būtiskas un nepieciešamas zināšanas, lai varētu sekmīgi vadīt maksātnespējas procesu. Vienlaikus uz nepieciešamību iekļaut noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomu administratora pretendenta apmācību programmā MKD norādīts arī Maksātnespējas sektora risku novērtējumā.

Noteikumu projektā aktualizēta apmācību programma un norādītajās jomās apgūstamo akadēmisko stundu apmērs, vienlaikus apmācību programmu papildinot ar divām jaunām jomām – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršana un fizisko personu datu aizsardzība, kura jāapgūst 10 akadēmiskajās stundās.
Lai salāgotu apgūstamo apmācību saturu un to minimālo apjomu atbilstoši veicamajiem administratora amata pienākumiem, kas ikdienā ir nepieciešamas, administrējot juridiskās un fiziskās personas maksātnespējas procesus, salīdzinot ar MK noteikumiem Nr. 288, mainīts atsevišķu jomu apgūstamais akadēmiskais stundu skaits. Proti, līdzsvarojot ar citām apmācībās apgūstamajām jomām un to saturu, kā arī nepieciešamo iemaņu apjomu administratora amata pienākumu pildīšanai,  grāmatvedību un finanses,  nodokļu un to administrēšanu paredzēts apgūt 30 akadēmiskajās stundās, kas ir optimāls stundu apmērs minēto jomu apguvei. 

MK noteikumu Nr. 288 noteiktā administratora eksāmena (pretendentiem) kārtība izriet no Maksātnespējas likuma regulējuma, kas bija spēkā līdz 2021. gada 6. septembrim, un tā neatbilst šī brīža spēkā esošajam regulējumam. Proti, šobrīd noteikts, ka MKD administratora eksāmenu organizē ne retāk kā reizi divos gados, savukārt Maksātnespējas likuma 16.¹ panta 1.¹ daļa noteic, ka Maksātnespējas jautājumu konsultatīvā padome (turpmāk – padome) pēc padomes locekļa vai MKD direktora ierosinājuma lemj par administratora eksāmena organizēšanu. Attiecīgi pirms grozījumiem Maksātnespējas likumā administratora eksāmena norisi plānoja un organizēja MKD MK noteikumu Nr. 288 noteiktā termiņa ietvaros. Savukārt šobrīd par administratora eksāmena nepieciešamību lems padome, un tas ietekmē eksāmena organizēšanas kārtību.

Noteikumu projekts paredz, ka MKD administratora eksāmenu organizē ne vēlāk kā viena gada laikā pēc padomes pieņemtā lēmuma par minētā eksāmena organizēšanu publicēšanas MKD tīmekļvietnē, lai dotu laiku apmācību organizētājiem (piemēram, Administratoru asociācijai) nodrošināt apmācību programmas norisi un administratora pretendentiem būtu iespēja to noklausīties, jo tas ir viens no priekšnoteikumiem administratora eksāmena kārtošanai.

Ņemot vērā, ka administratoriem prasība pēc nevainojamas reputācijas tika ieviesta līdz ar 2017. gadu, to var uzskatīt par salīdzinoši jaunu institūtu Maksātnespējas likumā. Līdz ar to MK noteikumu Nr. 288 izstrādes laikā MKD un eksaminācijas komisijai (turpmāk – komisija) vēl nebija praktiskās pieredzes, kā noritēs administratora pretendentu un administratoru atbilstības pārbaude nevainojamas reputācijas prasībai. Līdz ar to MK noteikumu Nr. 288 normas par nevainojamas reputācijas izvērtēšanu ir pārskatāmas.

Atšķirībā no MK noteikumiem Nr. 288, noteikumu projektā noteikts konkrēts termiņš – divi mēneši, kad komisijai pēc MKD sniegtās informācijas jāsagatavo atzinums par administratora pretendenta atbilstību vai neatbilstību prasībai par nevainojamu reputāciju. Tāpat noteikts, ka atzinumu komisija nosūta MKD divu darbdienu laikā. Savukārt, pastāvot objektīviem apstākļiem (piemērām, jāpieprasa papildus pierādījumi, jāuzklausa papildus paskaidrojumi, vai arī persona atrodas attaisnojošajā prombūtnē), tad šajā gadījumā, lai izslēgtu šaubas par komisijas objektivitāti, komisija var sagatavot atzinumu par atbilstību vai neatbilstību prasībai par nevainojamu reputāciju citā termiņā, par to paziņojot MKD. Minētais nosacījums nevainojamas reputācijas izvērtēšanai attiecas gan uz administratora pretendentu, gan  uz pašu administratoru, turklāt visu laiku, kamēr persona ieņem administratora amatu.

MK noteikumu Nr. 288 4. nodaļā noteikta komisijas darbības kārtība, tostarp arī komisijas priekšsēdētāja un tā vietnieka ievēlēšana uz diviem gadiem. Ņemot vērā Maksātnespējas likumā noteikto regulējumu attiecībā uz administratora pretendentu eksāmena organizēšanas neregularitāti, kā arī kvalifikācijas eksāmena organizēšanas cikliskumu ik pēc pieciem gadiem, divu gadu termiņš komisijas priekšsēdētāja un tā vietnieka darbībai komisijā atbilstoši spēkā esošajam regulējumam ir pārāk īss un ietekmē administratīvo slogu komisijas darbā. Proti, nesamērīgi bieža izmaiņu veikšana attiecībā uz komisijas priekšsēdētāja un tā vietnieka pārvēlēšanu var skart arī citus organizatoriskus jautājumus.

Noteikumu projektā paredzēts, ka komisijas priekšsēdētāju un komisijas priekšsēdētāja vietnieku no komisijas locekļu vidus uz pieciem gadiem ievēlē komisijas locekļi. Minētais termiņš primāri sasaistās ar Maksātnespējas likuma 16.² panta pirmajā daļā noteikto kvalifikācijas periodu, kas būtu optimāls termiņš komisijas priekšsēdētāja un tā vietnieka darbībai komisijā.
Vienlaikus norādāms, ka komisija ir neatkarīgi izveidota institūcija, kurai deleģētas Maksātnespējas likumā noteiktas funkcijas attiecībā uz personu, kuras vēlas ieņemt administratora amatu, pārbaudi. Līdz ar to noteikumu projektā reglamentēts, ka komisija vai izdot nolikumu, tostarp arī to nepieciešamības gadījumā grozīt, papildināt u. tml.

MKD normatīvā regulējuma piemērošanas praksē secināja, ka MK noteikumu Nr. 288 normas, kas regulē eksāmenu darbu vērtēšanas kārtību, nav pietiekami precīzas un var tikt interpretētas dažādi. Līdz ar to, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un skaidrību, eksāmena vērtēšanas kārtībai ir jābūt regulētai ar tādu detalizācijas pakāpi, lai ikvienam ir skaidra šīs procedūras tiesiskā norise, izslēdzot interpretācijas.

Noteikumu projektā precizēts, ka administratora eksāmena otrās daļas atbildes patstāvīgi vērtē vismaz divi komisijas locekļi, savukārt komisijas locekļu kvorums (vismaz četri komisijas locekļi) eksāmena darbu vērtēšanas procesā nav nepieciešams. Komisijas locekļu kvorums lemj par pārējiem komisijas kompetencē esošajiem jautājumiem, piemēram, atbilstību vai neatbilstību prasībai par nevainojamu reputāciju.
Noteikumu projektā noteikta eksāmena darbu noapaļošanas kārtība, paredzot, ka iegūto aritmētisko rezultātu, ja nepieciešams, noapaļo līdz veselam skaitlim (decimāldaļskaitli, kuram aiz komata ir cipars "5" vai lielāks, apaļo uz augšu un decimāldaļskaitli, kuram aiz komata ir cipars "4" vai mazāks – apaļo uz leju).

Līdz ar 2017. gada administratoru profesijas reformu, kuras mērķis bija stiprināt administratora institūtu, tika noteikts, ka administratoru ar rīkojumu ieceļ MKD direktors, izdodot arī administratoram viņa amata apliecību. Atbilstoši Maksātnespējas likumā ietvertajam deleģējumam MK noteikumi Nr. 288 šobrīd nosaka amata apliecības formu un saturu – tā ir plastikāta karte, kurā norāda administratora vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu, izdošanas datumu, un uz apliecības ir administratora fotogrāfija. Atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumiem Nr. 287 "Maksātnespējas kontroles dienesta maksas pakalpojumu cenrādis un samaksas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 287) maksa par amata apliecības izdošanu ir septiņi euro. Amata apliecība ir administratora amata un tā tiesības un pienākumu apliecinošs dokuments. Vienlaikus norādāms, ka informāciju par administratora atrašanās amatā ir iespējams pārbaudīt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā maksātnespējas reģistrā (turpmāk – maksātnespējas reģistrs), kam ir publiska ticamība.
Praksē administratori vairākkārt ir norādījuši, ka amata apliecību ikdienā neizmanto un to arī viņiem neprasa uzrādīt, piemēram, tiesās vai citās iestādēs. Līdz ar to secināms, ka plastikāta amata apliecībai nav praktiskā pielietojuma, turklāt ar to nevar aizstāt personu apliecinošu dokumentu. Tādējādi nav lietderīgi un ekonomiski pamatoti saglabāt līdzšinējās formas un satura amata apliecību, jo tās izdošana prasa gan finansiālu ieguldījumu no administratoriem, gan tiek būtiski patērēts MKD administratīvais resurss. Tāpat būtiski uzsvērt, ka šādā gadījumā tiek veikta nelietderīga administratora biometrisko datu apstrāde (sejas digitālā attēla veidā).

Noteikumu projektā paredzēta administratora amata apliecības izsniegšana elektroniskā formā bez administratora fotogrāfijas. Ar amata apliecības izsniegšanu jāsaprot, ka MKD administratoram to nosūtīs elektroniski. Administratora amata apliecība tiks noformēta atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma prasībām, proti, tā tiks parakstīta ar drošu elektronisko parakstu un saturēs laika zīmogu.
Līdz ar amata apliecības elektroniskās formas ieviešanu nebūs nepieciešama apliecības dublikāta izgatavošana, piemēram, nozaudēšanas gadījumā. Šāda procedūra sasniegs likumdevēja noteikto mērķi – mazāku resursu iesaiste gan no administratoru, gan no valsts puses.
Vienlaikus noteikuma projektā paredzēts pārejas periods: MKD iznīcina tā rīcībā esošās amata apliecības, kas izdotas līdz šo noteikumu projekta spēkā stāšanās brīdim, pēc tam, kad ir pagājis kvalifikācijas eksāmena norises un administratoru amata apliecības termiņa pagarināšanas termiņš, kas ir paredzēts Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 75. vai 76. punktā. Attiecīgi, kad visiem administratoriem, kuriem atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajam pārejas periodam bija jākārto kvalifikācijas eksāmens, būs bijusi iespēja to nokārtot, ņemot arī vērā apstākli, ka administratoriem ir tiesības vienu reizi lūgt kārtot kvalifikācijas eksāmenu nākamajā tuvākajā tā rīkošanas reizē un arī vienu reizi kārtot kvalifikācijas eksāmenu atkārtoti, ja saņemts negatīvs vērtējums.

Lai pieteiktos kvalifikācijas eksāmenam administratoram jāapmeklē kvalifikācijas pilnveides pasākumi MK noteikumu Nr. 288 3. punktā norādītajās jomās Maksātnespējas likuma 16.² panta otrajā daļā noteiktajā apmērā.
Šobrīd kvalifikācijas pilnveides pasākumus organizē kā privātpersonas (piemēram, Administratoru asociācijas Apmācību cents u.c. apmācību pakalpojumu sniedzēji), tā valsts iestādes. Vienlaikus valsts iestāžu pasākumi lielākoties  ir pieejami bezmaksas un par to apmeklējumu var tikt izsniegti apliecinājumi.
MK noteikumos Nr. 288 noteikts, ka MKD vērtē, vai apmeklētais kvalifikācijas pilnveides pasākums atbilst MK noteikumos Nr. 288 noteiktajām jomām, nevērtējot, vai kvalifikācijas pilnveides pasākuma organizētājs ir privātpersona vai valsts iestāde. Konkurences padome vērsa Tieslietu ministrijas uzmanību, ka pašreizējais regulējums satur būtiskus konkurences neitralitātes riskus un var būtiski ietekmēt esošā, kā arī potenciālā tirgus dalībnieka konkurētspēju un pastāvēšanu konkrētajā tirgū. Kontekstā ar MKD tiesībām izsniegt apliecinājumus par iestādes organizētajiem informatīvajiem pasākumiem atbilstoši Konkurences padomes aicinājumam tika uzklausīts tirgus dalībnieka – Administratoru asociācijas - viedoklis. Administratoru asociācija arī vērsa uzmanību, ka pašreizējais regulējums, kas neierobežo, kāda apmācību sniedzēja (neatkarīgi, vai tā ir privātpersona vai valsts iestāde) kvalifikācijas pilnveides pasākumi tiek ņemti vērā, varētu potenciāli negatīvi atsaukties uz tirgus dalībniekiem – privātpersonām, jo administrators piecu gadu laikā teorētiski nepieciešamo akadēmisko stundu skaitu varētu apgūt arī tikai pie valsts iestādēm (pieņemot, ka apmeklētie pasākumi atbilst noteiktajām jomām).
Ņemot vērā, ka valsts iestāžu rīkotajos pasākumos iespējams iegūt aktuālāko informāciju (piemēram, pieļautās kļūdas, aktuālā prakse, tendences, konstatētie pārkāpumi u. tml.), kas nepieciešama administratora darbam, un šāda informācija dažreiz nav pieejama privātajiem tirgus dalībniekiem, nepieciešams skaidrot, kas ir kvalifikācijas pilnveides pasākums.

Izvērtējot Konkurences padomes iezīmēto problēmu konkurences neitralitātes riska pastāvēšanai attiecībā uz kvalifikācijas pilnveides pasākumu apmeklējumu, ko organizē privātpersona un valsts iestāde, [1] noteikumu projektā iekļauts sadalījums, cik no Maksātnespējas likumā noteiktā kvalifikācijas pilnveides pasākumu apmēra var tikt ieskaitīti valsts iestādes organizētie pasākumi, jo šādi valsts iestāžu organizētie pasākumi veicinās administratoru kvalifikācijas paaugstināšanos un sekmīgu administratoru darbību. Tādējādi tiek novērsta iespējamā negatīvā ietekme jeb konkurences neitralitātes riska pastāvēšana uz tirgus dalībniekiem un to konkurētspēju. Līdz ar to izstrādātā kārtība novērš Administratoru asociācijas izteiktās bažas, jo administratori nevarēs apmeklēt tikai valsts iestāžu organizētus kvalifikācijas pilnveides pasākumus, lai īstenotu Maksātnespējas likuma 16.² panta otrajā daļā noteikto prasību izpildi. Jāatzīmē, ka iepriekš minētais Konkurences padomes apsvērums nav attiecināms uz administratoru pretendentu apmācību organizētajiem, jo administratoru pretendentu apmācības primāri organizē privātais sektors. Vienlaikus, ja brīdī, kad padome lemj par nepieciešamību organizēt pretendentu eksāmenu, neviens no privātā sektora neorganizētu apmācības administratoru pretendentiem, tad šo funkciju vajadzētu uzņemties valstij (proti, apmācības organizētu valsts iestāde). Attiecīgi attiecībā uz administratoru pretendentu apmācību organizēšanu valsts iestādes iesaistītos šī pakalpojuma sniegšanā tikai gadījumā, ja privātais sektors izvēlētos šo pakalpojumu nesniegt konkrētajā brīdī, kad tas ir nepieciešams.
Papildus norādāms, ka kvalifikācijas pilnveides pasākuma mērķis pēc būtības ir vērsts uz kvalifikācijas celšanu, nevis uz profesionālo apmācību. Katrs apmeklētais kvalifikācijas pilnveides pasākums izvērtējams individuāli atbilstoši regulējumā noteiktajām jomām. Piemēram, Administratoru asociācija profesionālos pilnveides pasākumos iekļauj seminārus, kursus, praktiskās nodarbības, kā arī konferences. [2] Līdz ar to būtiski ņemt vērā ne tikai tiesību normas vārdisko jēgu – kvalifikācijas pilnveides pasākums, bet arī likumdevēja gribu un mērķi – administratora kvalifikācijas (zināšanu) pilnveide. No minētā izriet, ka kvalifikācijas pilnveides pasākumi aptver arī valsts iestāžu rīkotos informatīvos pasākumus, piemēram, seminārus, kursus, vebinārus, konferences un citus kompetenci paaugstinošus pasākumus.
Vienlaikus minētajam regulējumam nepieciešams noteikt pārejas periodu, jo esošajiem administratoriem, iespējams, uz šo brīdi visi apmeklētie kvalifikācijas pilnveides pasākumi ir valsts iestāžu organizēti. Attiecīgi administratoriem bija tiesiskā paļāvība, ka valsts iestāžu organizētie pasākumi tiks ieskaitīti Maksātnespējas likumā norādītajā nepieciešamajā kvalifikācijas pilnveides pasākumu apmērā (pieņemot, ka tie atbilst MK noteikumos noteiktajām jomām). Nosakāms, ka attiecīgais regulējums stājas spēkā pēc Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 75. un 76. punktā noteikto kvalifikācijas eksāmenu norises un attiecīgi administratoru amata apliecības termiņa pagarināšanas. Tas nozīmē, ka minētais regulējums nav attiecināms uz administratoriem, kuriem ir pienākums 2024. gada aprīlī vai oktobrī kārtot kvalifikācijas eksāmenu. Noteikumu projektā noteikts, ka regulējums stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī, jo ņemot vērā, ka administratoriem ir tiesības vienu reizi lūgt kārtot kvalifikācijas eksāmenu nākamajā tuvākajā tā rīkošanas reizē un arī vienu reizi kārtot kvalifikācijas eksāmenu atkārtoti, ja saņemts negatīvs vērtējums, tad iespējami pēdējais kvalifikācijas eksāmens varētu tikt organizēts 2025. gada oktobrī (ja administrators, kuram kvalifikācijas eksāmenu ir pienākums kārtot 2024. gada oktobrī izmanto abas šīs Maksātnespējas likumā paredzētās tiesības).

[1] Konkurences padomes 2023. gada 14. marta vēstule Nr. 1.7-1/342 "Par atzinuma sniegšanu".
[2] sk. https://www.administratori.lv/lv/par-biedribu/aa-par-biedribu.

 

Līdz ar grozījumiem Maksātnespējas likumā komisijas sastāvā iekļautais Administratoru asociācijas pārstāvis ir atbrīvots no kvalifikācijas eksāmena kārtošanas, ja viņš komisijas sastāvā bijis nepārtraukti vismaz piecus gadus pirms dienas, kad MKD iesniegts iesniegums par amata apliecības derīguma termiņa pagarināšanu, un viņš apliecina, ka ir apmeklējis kvalifikācijas pilnveides pasākumus.[1] MK noteikumos Nr. 288 nav paredzēta kārtība, kā Administratoru asociācijas pārstāvim pagarināms amata apliecības derīguma termiņš.


[1] Atbilstoši Maksātnespējas likuma 16.² panta otrajai daļai kvalifikācijas pilnveides pasākumu apmeklējumiem jābūt 80 akadēmisko stundu apmērā.

Noteikumu projektā noteikts, ka, iestājoties Maksātnespējas likumā paredzētajiem nosacījumiem, komisijas sastāvā esošajam Administratoru asociācijas pārstāvim noteiktajā termiņā jāiesniedz MKD iesniegums par amata apliecības termiņa pagarināšanu, tostarp apliecinot kvalifikācijas pilnveides pasākumu apmeklējumu Maksātnespējas likumā noteiktā periodā un apmērā.

MK noteikumos Nr. 288 paredzēts, ka kvalifikācijas eksāmens sastāv no divām daļām – teorētisko zināšanu pārbaudes un praktiskā uzdevuma (kāzusa) risināšanas. Attiecīgi šāda kvalifikācijas eksāmena norise aizņem kopumā vienu darbdienu. Gan Administratoru asociācija, gan administratori ir pauduši viedokli, ka nav samērīgi kvalifikācijas eksāmenā pārbaudīt administratora teorētiskās zināšanas. Kvalifikācijas eksāmena mērķis ir pārbaudīt, vai administratoram joprojām ir pietiekamas profesionālās iemaņas un zināšanas, lai sekmīgi pildītu administratora amata pienākumus. To var pārbaudīt, administratoram kvalifikācijas eksāmenā risinot praktisko uzdevumu (kāzusu), jo bez atbilstošām zināšanām, tostarp teorētiskām zināšanām, ir maz ticams, ka administrators sekmīgi nokārtotu kvalifikācijas eksāmenu.

Salīdzinājumā ar administratora eksāmenu, kur administratora pretendenta teorētiskās zināšanas tiek pārbaudītas atsevišķā eksāmena daļā,  noteikumu projekts paredz, ka kvalifikācijas eksāmens sastāv no vienas daļas – praktiskā uzdevuma (kāzusa) risināšanas, kurā administrators tostarp pierāda savas teorētiskās zināšanas. Līdz ar to atbilstoši Maksātnespējas likuma 16.² panta trešajai daļai kvalifikācijas eksāmenā tiks pārbaudītas teorētiskās zināšanas, administratoram risinot praktisko uzdevumu un atbildot uz jautājumiem. Minētā kārtība ieviesta ar mērķi atkārtoti neveikt teorētisko zināšanu pārbaudi atsevišķā kvalifikācijas eksāmena daļā jau praktizējušajiem administratoriem, kuri teorētiskās zināšanas jau ir pierādījuši, bet to pastarpināti iekļaut praktiskā uzdevuma risināšanā, kas būtu attiecināma uz atbilžu sniegšanu saistībā ar teorijas jautājumiem, risinot praktisko uzdevumu (kāzusu). Tāpat komisija kvalifikācijas eksāmena biļetes sagatavos, ņemot vērā eksāmena tēmu katalogu.
Eksāmena norisē veiktas izmaiņas attiecībā uz eksāmena trešo daļu, izslēdzot mutvārdu teorētisko zināšanu pārbaudi. Proti, paredzēts, ka eksāmena trešā daļa sastāvēs tikai no strukturētas intervijas, kur  komisija pārbaudīs administratora pretendenta kompetences. Administratora pretendenta teorētiskās zināšanas tiks pārbaudītas eksāmena pirmajā daļā un pastarpināti arī otrajā daļā, risinot praktisko uzdevumu (kāzusu), līdz ar to nav lietderīgi tās pārbaudīt vēl trešo reizi. Eksāmena trešās daļas pamatuzdevums ir komisijai gūt pārliecību, vai administratora pretendenta kompetences ir tādas, kas viņam ļautu sekmīgi pildīt administratora amata pienākumus.

Noteikumu projektā noteikts, ka eksāmena darbi ir anonīmi. Savukārt, iestājoties Maksātnespējas likuma 16.² panta piektajā daļā minētajam gadījumam, kad MKD rīkos papildu kvalifikācijas eksāmenu, kā arī pretendentu eksāmenu, praksē var būt situācija, kad kvalifikācijas eksāmenu vai administratoru eksāmenu kārtos, piemēram, viens vai divi administratori vai pretendenti. Šādā situācijā nav iespējams pilnībā nodrošināt eksāmena darba anonimitāti.

Lai nodrošinātu objektīvu vērtēšanu gadījumos, kad kvalifikācijas eksāmenu kārto tikai viens administrators, un lai tādējādi izpildītu Maksātnespējas likumā noteikto par papildu kvalifikācijas eksāmena rīkošanu noteiktos gadījumos, vērtēšanas objektivitāti tiks nodrošināta ar noteikumu projektā paredzētajiem līdzekļiem, piemēram, darbs tiek vērtēts atbilstoši eksāmena vērtējuma aprakstam un tā vērtēšanā piedalās vairāki komisijas locekļi, komisijas loceklis atsevišķos gadījumos var atturēties no eksāmena darba vērtēšanas.
Vienlaikus atzīmējams, ja saskaņā ar Maksātnespējas likuma 16.² panta piekto daļu MKD rīkos papildu kvalifikācijas eksāmenu, tad šajā gadījumā piemērojama vispārējā kārtība, kāda noteikta kvalifikācijas eksāmena organizēšanai.

2017. gada administratoru profesionālās reformas ietvaros MK noteikumos Nr. 288 tika noteikti salīdzinoši īsi procesuālie termiņi lēmumu pieņemšanai administratora amata darbības jautājumos, lai reformas īstenošana noritētu pēc iespējas raitāk. Tomēr šobrīd nepieciešamība pēc īsiem procesuālajiem termiņiem ir mazinājusies un līdz ar to tie ir pārskatāmi.

Ņemot vērā MKD resursus un administratoru skaita attīstības tendences,[1] noteikumu projektā precizēti procesuālie termiņi, kādos MKD direktors pieņem lēmumus par administratora amata darbības jautājumiem.


[1] Informācija iegūta no MKD 2022. gada publicētā gada ziņojuma, kur atspoguļoti MKD darba rezultāti un paveiktais pārskata gadā, kā arī sniegts ieskats maksātnespējas procesa rādītāju attīstības tendencēs. Pieejams: https://www.mkd.gov.lv/lv/gada-zinojumi.