Anotācija (ex-ante)

Nepieciešams noteikt speciālo līdzekļu veidus, kuras atļauts izmantot A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras objektu apsardzē, šo ierīču iegādes, glabāšanas un pielietošanas kārtību. 

Atbilstoši Apsardzes darbības likuma 21.panta piektajā daļā ietvertajam pilnvarojumam Ministru kabineta noteikumu projekts paredz, ka A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras objekta apsardzē tā apsardzes darbiniekiem atļauts izmantot divu veidu speciālās ierīces, proti, ierīces kinētiskai iedarbībai uz attālināti vadāmām ierīcēm un ierīces elektroniskai pretdarbībai attālināmi vadāmām ierīcēm ar kurām attiecīgi  iespējams pārtraukt attālināti vadāmas ierīces pārvietošanos apsargājamā objekta teritorijā, tā aizsargjoslā vai gaisa telpā virs tām, tai nodarot bojājumus vai iznīcinot, vai arī notverot un nosēdinot.
Projektā paredzētais dalījums starp ierīcēm kinētiskai iedarbībai un ierīcēm elektroniskai pretdarbībai balstīts starptautiskajā un Eiropas Savienības drošības praksē attālināti vadāmu ierīču, tostarp bezpilota gaisa kuģu sistēmu, neitralizācijā.
Kinētiskie pasākumi paredz fizisku iedarbību uz attālināti vadāmu ierīci, tai skaitā tās bojāšanu, iznīcināšanu vai fizisku imobilizāciju, savukārt elektroniskie pasākumi paredz nekinētisku iedarbību uz ierīces vadības, sakaru vai navigācijas sistēmām, lai pārtrauktu tās darbību vai pārvietošanos, neizmantojot fizisku iznīcināšanu.
Šāds dalījums nodrošina proporcionalitātes principa ievērošanu un ļauj izvēlēties apdraudējuma raksturam atbilstošākos aizsardzības pasākumus kritiskās infrastruktūras objektu apsardzē.

Piemēram, aizsardzības pasākumi pret attālināti vadāmām ierīcēm un šajos pasākumos izmantojamās speciālās ierīces ir aprakstītas Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra 2023.gadā publicētajā tehniskajā ziņojumā  "Aizsardzība pret bezpilota lidaparātu sistēmām. Rokasgrāmata par kritiskās infrastruktūras un sabiedrisku vietu aizsardzību pret UAS Piecu posmu pieeja C-UAS ieinteresētajām personām". (Pieejams angļu valodā - https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC132714; Pieejams latviešu valodā - https://www.vvc.gov.lv/lv/starptautiskie-tiesibu-akti/aizsardziba-pret-bezpilota-lidaparatu-sistemam-eur-31454-en). 
Minētās rokasgrāmatas 49.-50. lappusē aprakstīti  visbiežāk izmantotie un pieejamie pasākumi, kas var tikt izmantoti pret attālināti vadāmām ierīcēm, tostarp:
"Kinētiskie pasākumi ietver fiziska spēka izmantošanu, lai atspējotu vai iznīcinātu UAS. Šādi pasākumi var būt tostarp turpmāk minētie.
- Virzītās enerģijas ieroči (DEW) izmanto augstas enerģijas starus, piemēram, lāzerus vai mikroviļņus, lai atspējotu vai iznīcinātu UAS. Kopumā DEW nav letāli, taču tomēr var sabojāt UAS komponentus.
- Šāviņi vai raķetes pretdronu raķetēs izmanto sprāgstvielas vai citus līdzekļus, lai fiziski iznīcinātu UAS. Šādas raķetes var būt gan vadītas, gan nevadītas, un tās var palaist no dažādām platformām, tostarp uz zemes bāzētām starta iekārtām vai gaisa platformām.
- Kājinieku ieročus, piemēram, šautenes vai bises, var izmantot, lai notriektu UAS. Tomēr šī pieeja var būt sarežģīta vai bīstama, jo jāspēj precīzi mērķēt, un tā var radīt nevēlamus bojājumus citiem objektiem vai tos iznīcināt.
- Tīklu izvēršana ietver īpaša aprīkojuma izmantošanu, lai gaisā notvertu un apturētu UAS, novēršot tās tālāku lidojumu.

Nekinētiskie pasākumi savukārt ietver elektronisku vai citu līdzekļu izmantošanu, lai traucētu vai atspējotu UAS darbību. Tie var būt kādi no turpmāk minētajiem pasākumiem.
- RF traucējumu radīšanu var izmantot, lai traucētu sakarus starp UAS un tās pilotu, izraisot UAS vadības zudumu un, iespējams, avāriju.
- Viltošana ir viltus signālu radīšana, lai apmānītu UAS, liekot uzskatīt, ka tā saņem īstas sava pilota komandas. Tādējādi UAS var piespiest mainīt kursu vai atgriezties izlidošanas vietā.
- Uzlaušana ir nesankcionēta iekļūšana UAS vadības sistēmā, lai pārņemtu tās vadību vai traucētu darbību".

Jāatzīmē, ka Apsardzes darbības likums apsardzes darbiniekiem, kas sniedz apsardzes pakalpojumus A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras objektā, attālināti vadāmas ierīces pārvietošanās pārtraukšanai neparedz tiesības izmantot šaujamieročus un speciālos līdzekļus, proti var izmantot tikai tādas speciālās ierīces, kuras atbilstoši Ieroču aprites likumam nav klasificētas kā šaujamieroči vai speciālie līdzekļi. 

Jāatzīmē, ka šis projekts nav attiecināms uz speciālo radiolīdzekļu nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai vai ietekmēšanai izmantošanas kārtību. Šādu speciālo radiolīdzekļu izmantošanas kārtība A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras apsardzē tiks noteikta Ministru kabineta noteikumos, kuri izdoti atbilstoši Elektronisko sakaru likuma 58.pantam (tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra noteikumos Nr. 628 "Speciālo radiolīdzekļu izmantošanas kārtība"", 25-TA-236).

Lai iepriekš minētais būtu nepārprotami skaidrs noteikumu piemērotājiem, projektā ietverta norma, kas nosaka, ka noteikumi neattiecas uz speciālajiem radiolīdzekļiem, kurus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai vai ietekmēšanai A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras objektu apsardzē pielieto atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē elektroniskos sakaru jomu un noteic speciālo radiolīdzekļu izmantošanas kārtību.

Ievērojot rokasgrāmatā minēto un saistītajos normatīvajos aktos paredzēto, Iekšlietu ministrijas ieskatā atbilstoši izstrādātajam tiesību akta projektam A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras objektu apsardzē šobrīd būs iespējams izmantot tādas speciālās ierīces kā, piemēram, attālinātas vadības ierīces ("pārtvērējdronus") ar vai bez papildus aprīkojuma un, piemēram, speciālas ierīces ("lāzerus"), kas iedarbojas uz mērķa objektu ar izstarojumu. 

Projekts paredz arī A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras objekta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja kompetenci nodrošināt speciālo iekārtu iegādi un glabāšanu.
Jāatzīmē, ka speciālo ierīču iegādē ņemamas vērā normatīvo aktu prasības stratēģiskas nozīmes preču aprites jomā (ja attiecināmas).

Ņemot vērā Nacionālās drošības likuma 22.² panta 4. daļā noteikto, ka par kritiskās infrastruktūras noturību ir atbildīgs kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kā arī  4¹. daļā noteikto, ka apsardzes darbinieks, kas sniedz apsardzes pakalpojumus A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras objektā, ir tiesīgs pārtraukt attālināti vadāmas ierīces pārvietošanos gaisā, ūdenī vai uz sauszemes kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja uzdevumā, ja tā apdraud apsargājamā kritiskās infrastruktūras objekta drošību – A, B un C kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir atbildīgs par speciālo ierīču iegādi.
Jāatzīmē, ka prasība A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras objekta īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam iegādāties speciālās iekārtas nav obligāta, proti, nepieciešamība iegādāties speciālās ierīces vispār, kā arī nepieciešamība iegādāties noteikumu projekta 3.1. vai 3.2. apakšpunktā punktā minētās ierīces, ir vērtējama atbilstoši Ministru kabineta 2026.gada 13.janvāra noteikumu Nr.10 “Kritiskās infrastruktūras apzināšanas, darbības nepārtrauktības, drošības un noturības pasākumu plānošanas, īstenošanas un incidentu paziņošanas kārtība” 23.punktam, veicot riska pašnovērtējumu, kurā tostarp ņemti vērā attālināti vadāmo ierīču draudi.

Speciālo ierīču pielietošanas kārtība ir noteikta Apsardzes darbības likuma 19. panta 5.daļā, kas paredz, ka  A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras objekta apsardzes darbinieks, izmantojot speciālās ierīces, kas paredzētas attālināti vadāmas ierīces pārvietošanās pārtraukšanai:
- dara visu iespējamo kaitējuma mazināšanai apsargājamam kritiskās infrastruktūras objektam un citu personu drošības garantēšanai;
- par katru speciālās ierīces izmantošanas gadījumu apsardzes darbinieks nekavējoties ziņo par attiecīgā kritiskās infrastruktūras objekta drošību (noturību) atbildīgajai personai, Valsts policijai un savam tiešajam vadītājam;
- ja nodarīts kaitējums cilvēka dzīvībai, veselībai vai mantai, saglabājama notikuma vieta pēc iespējas neskarta, bet, ja ir cietušie, viņiem nekavējoties sniedzama pirmā palīdzība un nodrošināma neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšana.

Ņemot vērā, ka pielietojot speciālās ierīces A, B un C kritiskās infrastruktūras objekta apsardzē, tiks izmantota Latvijas Republikas gaisa telpa, noteikumu projektā ietverta norma par nepieciešamību pirms šo speciālo ierīču izmantošanas saņemt nepieciešamās atļaujas gaisa telpas izmantošanai ar atsauci uz attiecīgās jomas normatīvajiem aktiem. Gadījumi, kad ir nepieciešams saņemt atļauju Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanai, ir noteikti Ministru kabineta 2007. gada 10. jūlija noteikumos Nr. 481 “Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas kārtība attiecībā uz atsevišķām darbībām” (turpmāk – noteikumi Nr. 481). Atbilstoši noteikumu Nr. 481 3. punktam valsts akciju sabiedrība "Elektronisko sakaru direkcija" atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē radiofrekvences lietošanas atļaujas izsniegšanu, izsniedz atļaujas darbībām, kuras saistītas ar radio un visu veidu elektromagnētisko izstarojumu, kas var radīt draudus gaisa kuģu un materiālo objektu lidojumu drošībai. Noteikumu Nr. 481 V nodaļā ir noteikta kārtība, kas ir jāveic objekta īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, lai saņemtu valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" atļauju šaušanai un spridzināšanas darbiem, kas var apdraudēt gaisa kuģu un citu materiālo objektu lidojumu drošību. Ja netiks saņemtas minētās atļaujas, var tikt apdraudēti citi lidaparāti, lidojumu drošums, cilvēku dzīvība, veselība un manta.