Anotācija

Ņemot vērā, ka uz MK rīkojuma Nr. 308 spēkā stāšanās dienu nebija pieņemts lēmums par Nekustamo īpašumu turpmāko lietderīgāko izmantošanas veidu, IZM tika dots uzdevums veikt attiecīgu izvērtējumu un par pieņemto lēmumu informēt Ministru kabinetu.

IZM ir izvērtējusi Nekustamo īpašumu turpmākās izmantošanas iespējas un pieņēmusi lēmumu, ka lietderīgākais to turpmākās izmantošanas veids ir to nodošana LU īpašumā izglītības un zinātnes funkciju īstenošanai, tajā skaitā sekmīgai LU iestādes "Banku augstskolas" darbības nodrošināšanai.
LU 2025. gada 28. februāra vēstulē Nr. 1-13/114 norāda, ka LU pārstāvji BA reorganizācijas ietvaros apsekoja BA rīcībā esošos nekustamos īpašumus, konstatējot nepieciešamību pēc būtiskiem kapitālieguldījumiem nekustamajā īpašumā Skanstes ielā 43, Rīgā, kā arī tehniskiem uzlabojumiem, tajā skaitā remontdarbiem dienesta viesnīcas telpās, inventāra un mēbeļu maiņas nekustamajā īpašumā Krišjāņa Valdemāra ielā 161, Rīgā, kurus ir būtiski veikt periodā, kad LU, tajā skaitā arī nekustamajos īpašumos, netiek nodrošināts studiju process, t.i. laika posmā no 2025. gada jūnija līdz 2025. gada augusta mēnesim. Vienlaikus LU informē, ka atbilstoši tās noteiktajai kārtībai, studējošiem savlaicīgi, pirms studiju procesa uzsākšanas katra gada 1. septembrī, tiek nodrošināta iespēja iepazīties ar tās rīcībā esošajām izmitināšanas iespējām, kā arī līgumi par guļvietu nodrošināšanu dienesta viesnīcās tiek noslēgti laika posmā līdz kārtējā gada 15. augustam. Lai LU varētu nodrošināt augstāk noteiktās darbības, kā arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto likumīgu rīcību ar tās finanšu līdzekļiem, finanšu līdzekļu izlietošanas brīdī BA rīcībā esošajiem nekustamajiem īpašumiem būtu jābūt LU īpašumā, pretējā gadījumā LU nav tiesiska pamata veikt finanšu līdzekļu ieguldījumus nekustamajos īpašumos, tajā skaitā veikt attiecīgus remontdarbu iepirkumus un nodibināt tiesiskas saistības attiecībā uz tādiem nekustamajiem īpašumiem, kas nav LU īpašumtiesību objekti. Papildus LU informē, ka BA atbalsta LU priekšlikumus par nekustamo īpašumu pārņemšanu laika posmā līdz 2025. gada 30. aprīlim.
LU Padome 2025. gada 2. aprīlī ir pieņēmusi lēmumu Nr. 1-48/12, kurā atbalstīta Nekustamo īpašumu pārņemšana LU īpašumā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, IZM ir sagatavojusi rīkojuma projektu, kas paredz atļaut IZM līdz 2025. gada 30. aprīlim nodot bez atlīdzības LU īpašumā izglītības un zinātnes funkciju īstenošanai Nekustamos īpašumus, kā arī grozīt termiņu, kādā LU pārņem īpašumā BA nekustamo īpašumu Krišjāņa Valdemāra ielā 161, Rīgā, nosakot 2025. gada 30. aprīli. Vienlaikus tiek redakcionāli precizēts MK rīkojuma Nr. 308 2. punkts.
Līgums, kas noslēgts starp IZM un BA par Nekustamo īpašumu lietošanu, tiks izbeigts ar dienu, kad Nekustamie īpašumi tiks nodoti LU īpašumā, un Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000531914 III daļas 1. iedaļas ieraksts Nr. 1.1. tiks dzēsts.
Pēc Nekustamo īpašumu un nekustamā īpašuma Krišjāņa Valdemāra ielā 161, Rīgā, pārņemšanas starp LU un BA tiks noslēgts līgums par BA darbības nodrošināšanai nepieciešamo Nekustamo īpašumu un nekustamā īpašuma Krišjāņa Valdemāra ielā 161, Rīgā, daļu lietošanu līdz BA reorganizācijai.
LU, pārņemot Nekustamos īpašumus, būs saistoši normatīvajos aktos noteiktie nekustamā īpašuma lietošanas ierobežojumi, tajā skaitā Aizsargjoslu likumā noteiktie.
Eiropas Komisijas sagatavotā dokumenta “Komisijas paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktu” (turpmāk – Komisijas paziņojums) 28. punktā ir noteikts, ka saskaņā ar judikatūru valsts izglītības sistēmas ietvaros nodrošinātā valsts izglītība, ko finansē un uzrauga valsts, var tikt uzskatīta par nesaimniecisku darbību. Savukārt, Komisijas paziņojuma 203. punktā ir noteikts, ka, ja infrastruktūru nav paredzēts izmantot komerciāli, tās publiskajam finansējumam valsts atbalsta noteikumi principā nav piemērojami. Tas attiecas, piemēram, uz tādu vispārējo infrastruktūru, kura tiek izmantota darbībām, ko parasti veic valsts, īstenojot savu publisko varu, kas nav saistīta ar preču un pakalpojumu piedāvāšanu tirgū. Savukārt, Komisijas paziņojuma 205. punkts nosaka, ka, ja infrastruktūru izmanto gan saimnieciskajai, gan nesaimnieciskajai darbībai, valsts atbalsta noteikumi publiskajam finansējumam ir piemērojami tikai ciktāl, cik tas sedz ar saimniecisko darbību saistītās izmaksas. Vienlaikus Komisijas paziņojuma 207. punkts, paredz, ka, ja jaukta izmantojuma gadījumā infrastruktūru izmanto, galvenokārt, tikai nesaimnieciskajai darbībai, valsts atbalsta noteikumi uz attiecīgo finansējumu var vispār neattiekties ar nosacījumu, ka saimnieciskā darbība ir vienīgi papildinoša, tas ir, šī darbība ir tieši saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un tai nepieciešama vai nesaraujami saistīta ar tās galveno nesaimniecisko izmantojumu, turklāt šis nosacījums būtu uzskatāms par izpildītu, ja saimnieciskajai darbībai patērē tos pašus resursus kā pamata nesaimnieciskajai darbībai, piemēram, tos pašus materiālus, iekārtas, darbaspēku vai pamatkapitālu.
Papildinošās saimnieciskās darbības apjomam ir jāpaliek ierobežotam attiecībā pret infrastruktūras jaudu un šajā kontekstā infrastruktūras saimniecisko izmantojumu var uzskatīt par papildinošu, ja šai darbībai ik gadu atvēlētā jauda nepārsniedz 20% no infrastruktūras kopējās gada jaudas platības vai laika, vai finanšu izteiksmē.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas skaidrojumu atbalsts infrastruktūrai, kuru izmanto, galvenokārt, tikai nesaimnieciskajai darbībai (piemēram, izglītības un zinātnes funkciju īstenošanai), neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, ja infrastruktūrā tiek veikta papildinoša saimnieciska darbība ierobežotā apmērā. Eiropas Komisija arī skaidro, ka infrastruktūras saimniecisko izmantojumu var uzskatīt par papildinošu, ja šīs darbības ikgadējā jauda nepārsniedz 20 % no infrastruktūras kopējās gada jaudas.
Ievērojot to, ka Nekustamie īpašumi tiks izmantoti izglītības un zinātnes funkciju īstenošanai, kā arī to, ka papildinošā saimnieciskā darbība tiks realizēta ierobežotā apmērā, ar rīkojuma projektu plānotais pasākums nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts un uz to nav attiecināms komercdarbības atbalsta regulējums (valsts izglītības sistēmas ietvaros nodrošinot valsts izglītību, ko finansē un uzrauga valsts, studiju maksas un citi ieņēmumi no izglītības pakalpojumu sniegšanas (tajā skaitā ieņēmumi no papildinošās saimnieciskās darbības) nepārsniedz 50% robežvērtību no kopējiem izdevumiem). Visi ienākumi no LU īstenotās papildinošās saimnieciskās darbības, tajā skaitā, objektu iznomāšanas tiks novirzīti LU nesaimnieciskajai darbībai un īpašumā nodoto nekustamo īpašumu uzturēšanai.
LU finanšu uzskaite komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma nosacījumu izpildes kontrolei notiks saskaņā ar LU Finanšu vadības un grāmatvedības politiku, kas paredz, ka saimnieciskās / nesaimnieciskās darbības attēlošanai LU nodrošina nodalīto uzskaiti. Finanšu uzskaite tiek kārtota ar Resursu vadības sistēmas “Horizon” palīdzību, kas nodrošina ieņēmumu un tiešo izmaksu nodalīšanu, izmantojot uzskaites dimensijas, kas ļauj konkrēto infrastruktūras objektu līmenī noteikt papildinošās saimnieciskās darbības ieņēmumu proporciju pret objekta finanšu kapacitāti. Saimniecisko darbību, kas neatbilst papildinošās saimnieciskās darbības nosacījumiem, veikt nav paredzēts. LU jau šobrīd realizē līdzīgu komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma nosacījumu izpildes kontroli. 
Rīkojuma projekts paredz pienākumu LU, īstenojot MK rīkojuma Nr. 308 7. punktā minētos uzdevumus, ievērot komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma nosacījumus. Ja nekustamo īpašumu amortizācijas periodā tiek konstatēts, ka ir pārsniegts papildinošās saimnieciskās darbības 20 procentu apjoms no nekustamā īpašuma kopējās gada jaudas finanšu izteiksmē vai nekustamajā īpašumā tiek veikta cita veida saimnieciskā darbība, kas nav uzskatāma par papildinošo saimniecisko darbību vai papildpakalpojumiem, LU ir pienākums proporcionāli šai nekustamā īpašuma daļai atmaksāt valstij (valsts budžetā) saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem par attiecīgo gadu, kurā pārsniegts noteiktais 20 procentu apjoms vai veikta cita veida saimnieciskā darbība, kas nav uzskatāma par papildinošo saimniecisko darbību vai papildpakalpojumiem. Nelikumīgais komercdarbības atbalsts ir atgūstams kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV un V nodaļu. Vienlaikus IZM dots uzdevums nekustamo īpašumu amortizācijas periodā katru gadu nodrošināt MK rīkojuma Nr. 308 12. punktā minēto nosacījumu uzraudzību.
IZM aicinās LU reizi gadā sniegt informāciju par papildinošās saimnieciskās darbības proporcijas (20%) ievērošanu, lai LU darbības amortizācijas periodā nepārvēršas par saimniecisko darbību, tādejādi nodrošinot komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanu, un gadījumā, ja tiks konstatēta komercdarbības atbalsta nosacījumu neievērošana, IZM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veiks nepieciešamās darbības.
Rīkojuma projekts paredz pienākumu LU Nekustamos īpašumus bez atlīdzības nodot valstij, ja tie vairs netiek izmantoti MK rīkojuma Nr. 308 7. punktā minēto funkciju īstenošanai. Gadījumā ja šāds apstāklis iestāsies, LU būs pienākums Nekustamos īpašumus bez atlīdzības nodot atpakaļ valstij visā to sastāvā.