Anotācija (ex-ante)

26-TA-15: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par 20. Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku "Gaudeamus" rīkošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts „Par 20. Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku "Gaudeamus" rīkošanu” (turpmāk – projekts) ir sagatavots, lai nodrošinātu 20. Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku norisi.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt 20. Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku (turpmāk – svētki) norises laiku, vietu un rīkotāju.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki „Gaudeamus” ir viens no būtiskiem posmiem Dziesmu un deju svētku unikālās tradīcijas saglabāšanā un Baltijas valstu vienotības stiprināšanā. Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija Dziesmu un deju svētku tradīciju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā 2003.gada 7.novembrī proklamēja par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu, kas Baltijas valstīm uzliek par pienākumu pastiprināti rūpēties par svētku tradīcijas ilgtspējību, nodrošinot svētku procesa nepārtrauktību un svētku ciklisku norisi. Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki „Gaudeamus” notiek pārmaiņus kādā no Baltijas valstīm.
Baltijas studentu Dziesmu un deju svētku „Gaudeamus” tradīcija sākās 1956.gadā Tartu un kopš tā laika pārmaiņus kādā no Baltijas valstīm notikuši jau 19 reizes. Svētkus 2026. gadā paredzēts rīkot Rīgā. Svētki apvieno studentus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgā kultūras notikumā. Tie ir nozīmīga Baltijas valstu kultūras un akadēmiskās identitātes sastāvdaļa, veicinot tradīciju saglabāšanu un jauniešu iesaisti tradicionālās kultūras procesos.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Likuma “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” 72. panta pirmā daļa nosaka, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 23.00.00 "Valsts atbalsta programmas un citi valsts nozīmes pasākumi" noteikto apropriāciju nodrošina 430 000 euro apmērā svētku rīkošanai. Finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei minēto apropriāciju, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali. Šobrīd nav pieņemts Ministru kabineta rīkojums par svētku norises laiku, vietu un rīkotāju.
Projekts Ministru kabinetā ir izskatāms steidzamības kārtā ņemot vērā, ka svētki paredzēti laikā no 2026. gada 19. jūnija līdz 21. jūnijam Rīgā, kuros piedalīsies visu trīs Baltijas valstu – Igaunijas, Lietuvas un Latvijas studentu māksliniecisko kolektīvu dalībnieki un vadītāji, līdzdarbosies Rīgas valstspilsētas pašvaldība kā svētku stratēģiskais partneris, nepieciešams nekavējoties uzsākt svētku plānošanu un organizēšanu sadarbībā ar citām Baltijas valstīm, tai skaitā iepirkumu procedūru organizēšanu, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijai 10 darbdienu laikā pēc šā rīkojuma spēkā stāšanās dienas jāizveido svētku rīcības komiteja.
Pēc Ministru kabineta rīkojuma spēkā stāšanās tiks veikts pieprasījums pēc rezervētajiem un pārdalāmajiem finanšu līdzekļiem svētku norises nodrošināšanai.
Risinājuma apraksts
Svētki paredzēti laikā no 2026. gada 19. jūnija līdz 21. jūnijam Rīgā: atklāšanas koncerts Latvijas Universitātes Lielajā aulā, tautas mūzikas un deju programma, sadarbībā ar “Zāļu tirgu” Doma laukumā – 19. jūnijā; garīgās mūzikas koncerts Rīgas Doma baznīcā (rekonstrukcijas gadījumā Rīgas Svētā Pētera baznīca, Skārņu iela 19 vai Rīgas Svētā Jāņa baznīca, Skārņu iela 24), pūtēju orķestru koncerts Vērmanes dārzā – 20. jūnijā; gājiens no Vecrīgas uz Brīvības laukumu, lielkoncerts “Līdz bezgalībai” Brīvības laukumā – 21. jūnijā. Svētkos piedalīsies studentu māksliniecisko kolektīvu dalībnieki un vadītāji un svētku norisē līdzdarbosies Rīgas valstspilsētas pašvaldība kā svētku stratēģiskais partneris.
Iepriekš Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku norisi nodrošināja Valsts izglītības satura centrs (šobrīd Valsts izglītības attīstības aģentūra). Ņemot vērā, ka Valsts izglītības attīstības aģentūras pamatfunkcijas ir vērstas uz izglītības politikas īstenošanu, programmu administrēšanu un dažādu atbalsta mehānismu nodrošināšanu, un svētku organizēšana pēc savas būtības nav tieši saistīta ar iestādes kompetenci un funkcijām, tādēļ projekts paredz, ka svētku rīkotājs ir Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitāti. Izglītības un zinātnes ministrija izveidos svētku rīcības komiteju, kurā pieaicinās vadības līmeņa pārstāvjus no tām institūcijām un iestādēm, kuras būs tieši iesaistītas svētku sagatavošanā un norises nodrošināšanā. Svētku rīcības komiteja nodrošinās starpinstitucionālu sadarbību, lēmumu saskaņošanu un risku vadību. Latvijas Universitāte nodrošinās: sadarbību ar Latvijas, kā arī Lietuvas un Igaunijas augstskolām, nodrošinot Baltijas valstu augstskolu kolektīvu līdzdalību un savstarpēji koordinētu sagatavošanās procesu, svētku programmas īstenošanu, sadarbību ar Rigas valstspilsetu, organizējot svētku norises, plānoto dalībnieku uzņemšanu, dalībnieku, apmeklētāju un apkalpojošā personāla loģistiku atbilstoši izstrādātam plānam, svētku norišu vietas, svētku sagatavošanā un norisē iesaistīto institūciju un sadarbības partneru darbību koordinēšanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Māksliniecisko kolektīvu dalībnieki un vadītāji.
Ietekmes apraksts
Aptuveni 5000 māksliniecisko kolektīvu dalībnieki (koru kolektīvu, tautas deju kolektīvu, ansambļu, orķestru dalībnieki u.c.) un vadītāji būs iesaistīti svētku pasākumu norisē.
Juridiskās personas
  • Pakalpojumu sniedzēji, kas būs ieaistīti svētku norises nodrošināšanā
Ietekmes apraksts
Pakalpojumu sniedzēji nodrošinās svētku dalībnieku izmitināšanu, ēdināšanu, transportu u.c..

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Projekts nemaina esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Izglītības un zinātnes ministrija
  • Latvijas Universitāte
  • Valsts un pašvaldību institūcijas, kuru kompetencē ietilpst svētku sagatavošanas un norises nodrošināšana.

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi