22-TA-3664: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par investīcijas 2.1.3.1.i. projekta “Atbalsts atvērtās zinātnes ieviešanai praksē, kā arī izveidoti risinājumi zinātnes datu koplietošanai un dalībai ES atvērtajā zinātnes mākonī” pases un centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plāna apstiprināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Rīkojuma projekts izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" nosacījumiem, kas nosaka kārtību, kādā īsteno un uzrauga Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.1. reformu un investīciju virzienu “Valsts pārvaldes, t. sk. pašvaldību, digitālā transformācija” prasībām.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Sekmēt datu koplietošanu publiskajā sektorā, tā arī starp valsts un privāto sektoru, tādējādi sekmējot starpinstitūciju sadarbību, vienreizes principa ieviešanu un datu koplietošanu nacionāli un Eiropas telpā, konkrēti – pētniecības datu.
Izveidot augsti kvalificētu datu kuratoru tīklu Latvijas zinātnei.
Atbalstīt pāreju no fragmentētas un decentralizētas zinātnisko datu pārvaldības modeļa uz centralizēti pārvaldītu un federēti realizētu darbības modeli. Radīt priekšnoteikumus dalībai Eiropas Atvērtās zinātnes mākonī (EOSC).
Izveidot augsti kvalificētu datu kuratoru tīklu Latvijas zinātnei.
Atbalstīt pāreju no fragmentētas un decentralizētas zinātnisko datu pārvaldības modeļa uz centralizēti pārvaldītu un federēti realizētu darbības modeli. Radīt priekšnoteikumus dalībai Eiropas Atvērtās zinātnes mākonī (EOSC).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Starptautiskajā zinātnē aizvien plašāk tiek ieviestas Atvērtās zinātnes prakses, tostarp tādas kā pētniecības datu publicēšana un atkārtota pielietošana, tostarp kā priekšnosacījums dalībai Eiropas Savienības zinātnes ietvarprogrammā "Apvārsnis Eiropa".
Eiropas līmenī būtiska iniciatīva pētniecības datu pārvaldības tehnoloģiju attīstībā ir Eiropas Atvērtās zinātnes mākonis (turpmāk - EOSC), kas piedāvās pētniekiem drošu digitālo platformu (portālu), veicinās pētniecības datu pieejamību un savietojamību, izveidos katalogu pakalpojumiem visos pētniecības datu pārvaldības cikla posmos, kā arī federēs vairākas publiskas pētniecības e-infrastruktūras. 2020. gadā tika dibināta EOSC asociācija, kas apvieno e-infrastruktūru un digitālo pakalpojumu uzturētājus, zinātniskās institūcijas un citus nozares spēlētājus, lai veicinātu FAIR pētniecības datu principu – atrodami, pieejami, savietojami, atkārtoti lietojami – ieviešanu un mūsdienīgu pakalpojumu izstrādi un attīstību. Atbilstoši EOSC asociācijas statūtu 2.1. punktam, valdības, ministrijas un to departamenti nevar būt EOSC asociācijas biedri. (skat. https://eosc.eu/sites/default/files/20220524_EOSC-A_Revised%20Articles%20of%20Association_PDF.pdf) Pasaules mērogā pētniecības datu atbildīgu pārvaldību veicina Pētniecības datu alianse (Research Data Alliance), kas veicina kopīgu izpratni par pētniecības datu pārvaldības standartiem un praksēm.
2022. g. 1. martā Ministru kabinets pieņēma informatīvo ziņojumu “Latvijas Atvērtās zinātnes stratēģija 2021.-2027. gadam”, kas paredz Latvijas dalību EOSC asociācijā, datu pārvaldības plānu ieviešanu, un pētniecības datu, to metadatu un e-infrastruktūru maksimālu atbilstību FAIR principiem, veidojot datu kuratoru tīklu un datu repozitoriju DataverseLV.
Katra valsts, kas ņem dalību EOSC, var vienai organizācijai piešķirt nacionālo mandātu pārstāvēt valsts intereses EOSC asociācijā. Atbilstoši “Latvijas Atvērtās zinātnes stratēģijai 2021.-2027. gadam”, šis mandāts ir piešķirts Biedrībai “Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs” (turpmāk - Biedrība), kuras līdzdibinātāji ir Latvijas zinātņu universitātes (Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte). Biedrība veicinās Latvijas augstākās izglītības un pētniecības iestāžu attīstību un starptautisko konkurētspēju, integrējot, attīstot un sniedzot kvalitatīvus koplietošanas informācijas tehnoloģiju pakalpojumus. Biedrībai ir jānodrošina valsts finansēti pamatpakalpojumi visām pētniecības iestādēm, kā arī jāparedz iespēja organizācijas darbībā iesaistīt citas pētniecības iestādes. Biedrība nodrošinās vērtīgu, kvalitatīvu un drošu atvērto datu infrastruktūru, kas balstīta uz starptautiskām specifikācijām un standartiem, izmantojot atvērtā koda sistēmas un programmatūru. Biedrībai ir būtiska loma atvērtās zinātnes stratēģijas īstenošanā, jo tā nodrošinās nepieciešamo digitālās koplietošanas infrastruktūru pētniecības iestādēm un pētniekiem, kā arī veicinās iesaistīšanos starptautiskās iniciatīvās. Dalība EOSC asociācijā nodrošina Biedrībai un tās biedriem iespēju piedalīties EOSC darbsemināros, apmācībās u.c. aktivitātēs.
Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 6. decembra rīkojuma Nr. 865 "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 26. marta rīkojumā Nr. 160 "Par Latvijas dalību Eiropas akadēmiskajā tīklā GEANT"" 3.1. punktam noteikts, ka Izglītības un zinātnes ministrija līdz 2022. gada 31. decembrim noslēdz deleģēšanas līgumu ar biedrību "Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs" par EduGAIN un Eduroam pakalpojumu nodrošināšanu Latvijas augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām, tādējādi pamatojot, ka biedrība jau pilda pārvaldes uzdevumu izveidot un uzturēt augstākās izglītības un pētniecības digitālos pakalpojumus. 2022. gada 30. decembrī starp Izglītības un zinātnes ministriju un Biedrību noslēgts līgums “Deleģēšanas līgums par Eiropas akadēmiskā tīkla GEANT autentifikācijas servisa EduGAIN un vispasaules viesabonēšanas pieejas servisa Eduroam pakalpojumu nodrošināšanu 2023. -2027.gadam” (Līgums Nr. 2-2e/22/503).
Eiropas līmenī būtiska iniciatīva pētniecības datu pārvaldības tehnoloģiju attīstībā ir Eiropas Atvērtās zinātnes mākonis (turpmāk - EOSC), kas piedāvās pētniekiem drošu digitālo platformu (portālu), veicinās pētniecības datu pieejamību un savietojamību, izveidos katalogu pakalpojumiem visos pētniecības datu pārvaldības cikla posmos, kā arī federēs vairākas publiskas pētniecības e-infrastruktūras. 2020. gadā tika dibināta EOSC asociācija, kas apvieno e-infrastruktūru un digitālo pakalpojumu uzturētājus, zinātniskās institūcijas un citus nozares spēlētājus, lai veicinātu FAIR pētniecības datu principu – atrodami, pieejami, savietojami, atkārtoti lietojami – ieviešanu un mūsdienīgu pakalpojumu izstrādi un attīstību. Atbilstoši EOSC asociācijas statūtu 2.1. punktam, valdības, ministrijas un to departamenti nevar būt EOSC asociācijas biedri. (skat. https://eosc.eu/sites/default/files/20220524_EOSC-A_Revised%20Articles%20of%20Association_PDF.pdf) Pasaules mērogā pētniecības datu atbildīgu pārvaldību veicina Pētniecības datu alianse (Research Data Alliance), kas veicina kopīgu izpratni par pētniecības datu pārvaldības standartiem un praksēm.
2022. g. 1. martā Ministru kabinets pieņēma informatīvo ziņojumu “Latvijas Atvērtās zinātnes stratēģija 2021.-2027. gadam”, kas paredz Latvijas dalību EOSC asociācijā, datu pārvaldības plānu ieviešanu, un pētniecības datu, to metadatu un e-infrastruktūru maksimālu atbilstību FAIR principiem, veidojot datu kuratoru tīklu un datu repozitoriju DataverseLV.
Katra valsts, kas ņem dalību EOSC, var vienai organizācijai piešķirt nacionālo mandātu pārstāvēt valsts intereses EOSC asociācijā. Atbilstoši “Latvijas Atvērtās zinātnes stratēģijai 2021.-2027. gadam”, šis mandāts ir piešķirts Biedrībai “Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs” (turpmāk - Biedrība), kuras līdzdibinātāji ir Latvijas zinātņu universitātes (Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte). Biedrība veicinās Latvijas augstākās izglītības un pētniecības iestāžu attīstību un starptautisko konkurētspēju, integrējot, attīstot un sniedzot kvalitatīvus koplietošanas informācijas tehnoloģiju pakalpojumus. Biedrībai ir jānodrošina valsts finansēti pamatpakalpojumi visām pētniecības iestādēm, kā arī jāparedz iespēja organizācijas darbībā iesaistīt citas pētniecības iestādes. Biedrība nodrošinās vērtīgu, kvalitatīvu un drošu atvērto datu infrastruktūru, kas balstīta uz starptautiskām specifikācijām un standartiem, izmantojot atvērtā koda sistēmas un programmatūru. Biedrībai ir būtiska loma atvērtās zinātnes stratēģijas īstenošanā, jo tā nodrošinās nepieciešamo digitālās koplietošanas infrastruktūru pētniecības iestādēm un pētniekiem, kā arī veicinās iesaistīšanos starptautiskās iniciatīvās. Dalība EOSC asociācijā nodrošina Biedrībai un tās biedriem iespēju piedalīties EOSC darbsemināros, apmācībās u.c. aktivitātēs.
Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 6. decembra rīkojuma Nr. 865 "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 26. marta rīkojumā Nr. 160 "Par Latvijas dalību Eiropas akadēmiskajā tīklā GEANT"" 3.1. punktam noteikts, ka Izglītības un zinātnes ministrija līdz 2022. gada 31. decembrim noslēdz deleģēšanas līgumu ar biedrību "Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs" par EduGAIN un Eduroam pakalpojumu nodrošināšanu Latvijas augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām, tādējādi pamatojot, ka biedrība jau pilda pārvaldes uzdevumu izveidot un uzturēt augstākās izglītības un pētniecības digitālos pakalpojumus. 2022. gada 30. decembrī starp Izglītības un zinātnes ministriju un Biedrību noslēgts līgums “Deleģēšanas līgums par Eiropas akadēmiskā tīkla GEANT autentifikācijas servisa EduGAIN un vispasaules viesabonēšanas pieejas servisa Eduroam pakalpojumu nodrošināšanu 2023. -2027.gadam” (Līgums Nr. 2-2e/22/503).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Informatīvais ziņojums "Latvijas atvērtās zinātnes stratēģija 2021.-2027. gadam” (atbalstīts Ministru kabinetā 2022.gada 1.martā (prot. Nr.12 31.§)) identificē vairākus izaicinājumus kvalitatīvai datu pārvaldībai Latvijā, tostarp izpratnes trūkumu valsts pārvaldē par atvērtajiem datiem, (augstvērtīgu) atvērto datu nepieejamību, atvērto datu publicēšanas radītās izmaksas, un datu atkārtotās izmantošanas trūkumu normatīvā un metodiskā atbalsta dēļ.
“Latvijas Atvērtās zinātnes stratēģija 2021.-2027. gadam” identificē pētniecības e-pakalpojumu sadrumstalotību, specifisku datu pārvaldības prasmju trūkumu, un vienotu metadatu un datu apmaiņas standartu trūkumu. Pētniecības datu sagatavošana prasa noteiktu zināšanu un kompetenču kopumu par datu apraksta sagatavošanas tehnisko procesu, pētniecības jomai specifisko terminoloģiju un metadatu atslēgas vārdiem. Šobrīd šo datu sagatavošana, apstrāde un anotācija prasa papildu darbu no pētniekiem, kuri pārsvarā nav īpaši apmācīti pētniecības datu pārvaldības speciālisti.
Izvēloties projekta īstenotāju, jāņem vērā, ka Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi” (turpmāk - MK noteikumi 435) 8.2. punktā ir minēts, ka “dalība Eiropas Atvērtās zinātnes mākonī sekmēs Eiropas stratēģisko autonomiju pētniecības datu pārvaldības jomā”, tādēļ ir būtiska projekta īstenotāja dalība Eiropas Atvērtās zinātnes mākoņa asociācijā.
MK noteikumu 435 11. punkts nosaka, ka Reformu un investīciju virziena finansējuma saņēmēji var būt tikai:
11.1. tiešās pārvaldes iestādes;
11.2. Centrālā vēlēšanu komisija un Prokuratūra;
11.3. Rīgas brīvostas pārvalde;
11.4. valstspilsētu un novadu pašvaldības, kurām ir kapacitāte koplietošanas risinājumu nodrošināšanā pašvaldībām;
11.5. publiskas personas kapitālsabiedrības, kuras pilda pārvaldes uzdevumu, un atvasinātas publiskas personas, kas darbojas zinātniskās izpētes un augstākās izglītības jomā;
11.6. biedrība, kura pilda pārvaldes uzdevumu izveidot un uzturēt augstākās izglītības un pētniecības digitālos pakalpojumus.
Atbilstoši EOSC asociācijas statūtu 2.1. punktam, valdības iestādes, ministrijas un to departamenti nevar būt EOSC asociācijas biedri. (skat. https://eosc.eu/sites/default/files/20220524_EOSC-A_Revised%20Articles%20of%20Association_PDF.pdf). Atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 2. pantam, biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura. Nozarē risinājums ir biedrības “Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs”, kuras dibinātāji ir visas 4 zinātnes universitātes, pārstāvot vairāk nekā 80% Latvijas pētniecības resursu. Publiskas personas kapitālsabiedrības šajā jomā nedarbojas, turklāt organizācijas ar peļņas gūšanas mērķi radītu interešu konflikta un nepamatota atbalsta risku. Nevienai citai biedrībai nav deleģēti pārvaldes uzdevumi izveidot un uzturēt augstākās izglītības un pētniecības digitālos pakalpojumus.
Projekta līdzekļi tiks ieguldīti zinātnisko rezultātu izplatīšanas darbībās – pētniecības datu repozitorija DataverseLV un datu kuratoru programmas izveidē, kas nav ar komerciāliem mērķiem saistītas darbības; netiek plānota preču vai pakalpojumu laišana tirgū. Atbilstoši Eiropas Komisijas 2022. gada 28. oktobra paziņojuma “Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes” 20. punkta (a)(iii) apakšpunktam, Komisija pētniecības rezultātu plašu izplatīšanu bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, piemēram, izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātās publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru uzskata par darbību bez saimnieciska rakstura. Atvērtās zinātnes resursi ir pieejami visiem.
“Latvijas Atvērtās zinātnes stratēģija 2021.-2027. gadam” identificē pētniecības e-pakalpojumu sadrumstalotību, specifisku datu pārvaldības prasmju trūkumu, un vienotu metadatu un datu apmaiņas standartu trūkumu. Pētniecības datu sagatavošana prasa noteiktu zināšanu un kompetenču kopumu par datu apraksta sagatavošanas tehnisko procesu, pētniecības jomai specifisko terminoloģiju un metadatu atslēgas vārdiem. Šobrīd šo datu sagatavošana, apstrāde un anotācija prasa papildu darbu no pētniekiem, kuri pārsvarā nav īpaši apmācīti pētniecības datu pārvaldības speciālisti.
Izvēloties projekta īstenotāju, jāņem vērā, ka Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi” (turpmāk - MK noteikumi 435) 8.2. punktā ir minēts, ka “dalība Eiropas Atvērtās zinātnes mākonī sekmēs Eiropas stratēģisko autonomiju pētniecības datu pārvaldības jomā”, tādēļ ir būtiska projekta īstenotāja dalība Eiropas Atvērtās zinātnes mākoņa asociācijā.
MK noteikumu 435 11. punkts nosaka, ka Reformu un investīciju virziena finansējuma saņēmēji var būt tikai:
11.1. tiešās pārvaldes iestādes;
11.2. Centrālā vēlēšanu komisija un Prokuratūra;
11.3. Rīgas brīvostas pārvalde;
11.4. valstspilsētu un novadu pašvaldības, kurām ir kapacitāte koplietošanas risinājumu nodrošināšanā pašvaldībām;
11.5. publiskas personas kapitālsabiedrības, kuras pilda pārvaldes uzdevumu, un atvasinātas publiskas personas, kas darbojas zinātniskās izpētes un augstākās izglītības jomā;
11.6. biedrība, kura pilda pārvaldes uzdevumu izveidot un uzturēt augstākās izglītības un pētniecības digitālos pakalpojumus.
Atbilstoši EOSC asociācijas statūtu 2.1. punktam, valdības iestādes, ministrijas un to departamenti nevar būt EOSC asociācijas biedri. (skat. https://eosc.eu/sites/default/files/20220524_EOSC-A_Revised%20Articles%20of%20Association_PDF.pdf). Atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 2. pantam, biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura. Nozarē risinājums ir biedrības “Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs”, kuras dibinātāji ir visas 4 zinātnes universitātes, pārstāvot vairāk nekā 80% Latvijas pētniecības resursu. Publiskas personas kapitālsabiedrības šajā jomā nedarbojas, turklāt organizācijas ar peļņas gūšanas mērķi radītu interešu konflikta un nepamatota atbalsta risku. Nevienai citai biedrībai nav deleģēti pārvaldes uzdevumi izveidot un uzturēt augstākās izglītības un pētniecības digitālos pakalpojumus.
Projekta līdzekļi tiks ieguldīti zinātnisko rezultātu izplatīšanas darbībās – pētniecības datu repozitorija DataverseLV un datu kuratoru programmas izveidē, kas nav ar komerciāliem mērķiem saistītas darbības; netiek plānota preču vai pakalpojumu laišana tirgū. Atbilstoši Eiropas Komisijas 2022. gada 28. oktobra paziņojuma “Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes” 20. punkta (a)(iii) apakšpunktam, Komisija pētniecības rezultātu plašu izplatīšanu bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, piemēram, izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātās publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru uzskata par darbību bez saimnieciska rakstura. Atvērtās zinātnes resursi ir pieejami visiem.
Risinājuma apraksts
Projekta ietvaros tiks attīstīti starpinstitucionāli vienoti datu pārvaldības standarti, īstenojot regulāru informācijas apmaiņu starp augstākās izglītības un zinātnes iestāžu datu pārvaldības personālu un veicot personāla apmācības, zināšanu un metožu koplietošanu.
Lai nodrošinātu datu atrodamību, piekļūstamību, sadarbspēju un atkārtotu pielietošanu atbilstoši starptautiski atpazīstamiem metadatu standartiem, tiks izveidots pētniecības datu repozitoriju tīkls DataverseLV. Projekta īstenošanas veicinās Atveseļošanas un noturības plāna rādītāju sasniegšanu – Latvijas Atvērto datu portālā tiks publicēta aprakstoša datu kopa par DataverseLV repozitorijā publicētajām pētniecības datu kolekcijām un to metadatiem.
Nav plānots laist tirgū preces un pakalpojumus, un nav paredzēta ieņēmumu radīšana.
Lai nodrošinātu datu atrodamību, piekļūstamību, sadarbspēju un atkārtotu pielietošanu atbilstoši starptautiski atpazīstamiem metadatu standartiem, tiks izveidots pētniecības datu repozitoriju tīkls DataverseLV. Projekta īstenošanas veicinās Atveseļošanas un noturības plāna rādītāju sasniegšanu – Latvijas Atvērto datu portālā tiks publicēta aprakstoša datu kopa par DataverseLV repozitorijā publicētajām pētniecības datu kolekcijām un to metadatiem.
Nav plānots laist tirgū preces un pakalpojumus, un nav paredzēta ieņēmumu radīšana.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
1) Datu pārvaldība pēc vienotiem standartiem un ar augsti kvalificētu kuratoru atbalstu efektivizē nozari, rada būtiskas sinerģijas, samazina sistēmiskas izmaksas
2) Pētniecības pakalpojumu klienti plašā sabiedrībā iegūst piekļuvi atvērtiem datiem, līdz ar to savām vajadzībām var izmantot jau eksistējošus datus, samazinot attīstības izmaksas
2) Pētniecības pakalpojumu klienti plašā sabiedrībā iegūst piekļuvi atvērtiem datiem, līdz ar to savām vajadzībām var izmantot jau eksistējošus datus, samazinot attīstības izmaksas
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
-2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Atvērto datu platformas iedibināšana samazina attīstības izmaksas, jo tā veicina esošu datu atkārtotu izmantošanu, samazinot datu atkārtotas ieguves izmaksas un izpildes laiku.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Atvērto datu platformas iedibināšana samazina attīstības izmaksas, jo tā veicina esošu datu atkārtotu izmantošanu, samazinot datu atkārtotas ieguves izmaksas un izpildes laiku.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Atvērto datu platformas iedibināšana samazina attīstības izmaksas, jo tā veicina esošu datu atkārtotu izmantošanu, samazinot datu atkārtotas ieguves izmaksas un izpildes laiku.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Atvērto datu platformas iedibināšana samazina attīstības izmaksas, jo tā veicina esošu datu atkārtotu izmantošanu, samazinot datu atkārtotas ieguves izmaksas un izpildes laiku.
2.2.6. uz nodarbinātību:
-2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
182 798
0
1 257 302
0
1 354 223
649 677
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
182 798
0
1 257 302
0
1 354 223
649 677
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
196 893
0
1 322 570
0
1 421 341
687 129
2.1. valsts pamatbudžets
0
196 893
0
1 322 570
0
1 421 341
687 129
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-14 095
0
-65 268
0
-67 118
-37 452
3.1. valsts pamatbudžets
0
-14 095
0
-65 268
0
-67 118
-37 452
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-14 095
-65 268
-67 118
-37 452
5.1. valsts pamatbudžets
14 095
-65 268
-67 118
-37 452
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
| Gads | 2023 | 2024 | 2025 | 2026 | Kopā |
| Atlīdzība | 115 680 | 946 502 | 1 034 612 | 471 335 | 2 568 129 |
| Informācijas sistēmas/platformas ieviešana, datu kuratora darbavietas izmaksas, apmācību izmaksas (ar PVN apliekamas darbības) | 67 118 | 310 800 | 319 611 | 178 342 | 875 871 |
| Kopā | 182 798 | 1 257 302 | 1 354 223 | 649 677 | 3 444 000 |
| PVN | 14 095 | 65 268 | 67 118 | 37 452 | 183 933 |
PVN izmaksas 183 933 EUR veidojas no projekta partneru publiskās atvasinātas personas izdevumiem projekta īstenošanas laikā, kuru segšanu no valsts budžeta līdzekļiem nosaka Ministru kabineta 2022.gada 14.jūlija noteikumu Nr.435 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 34.3. apakšpunkts" , kā arī atbilstoši 34.6 apakšpunktam, ja biedrība veic valsts deleģētu funkciju un nodokli nevar atgūt, to sedz no valsts budžeta līdzekļiem.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekta īstenošanai netiks radītas darba vietas valsts pārvaldē un tam ir neitrāla ietekme uz valsts pārvaldes darbinieku skaitu.
Cita informācija
Investīcijas projekta īstenošanai nepieciešamais finansējums tiks piesaistīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” budžeta programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.
Lai nodrošinātu projektā paredzētu ilgtspējīgu risinājumu darbību pēc projekta termiņa beigām, sākot ar 2026. gada jūniju, ir plānojamas izstrādāto risinājumu uzturēšanas izmaksas. Plānotās uzturēšanas (turpmākās sistēmu darbināšanas) izmaksas indikatīvi ir 1 325 596 EUR gadā (t.sk. PVN), tai skaitā IKT infrastruktūras (mākoņpakalpojums), IKT infrastruktūras uzturēšanas/apkalpošanas un projekta pēcuzraudzības un monitoringa nodrošināšanai 240 076 EUR un 1 085 520 EUR ir finansējums 20 datu kuratoriem.
Jautājums par papildus nepieciešamo finansējumu, lai nodrošinātu finansējuma palielinājumu Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā, izskatāms likumprojekta "Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Projekta līdzekļi tiks ieguldīti zinātnisko rezultātu izplatīšanas darbībās – pētniecības datu repozitorija DataverseLV un datu kuratoru programmas izveidē, kas nav ar komerciāliem mērķiem saistītas darbības; netiek plānota preču vai pakalpojumu laišana tirgū. Atbilstoši Eiropas Komisijas 2022. gada 28. oktobra paziņojuma “Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes” 20. punkta (a)(iii) apakšpunktam, Komisija pētniecības rezultātu plašu izplatīšanu bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, piemēram, izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātās publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru uzskata par darbību bez saimnieciska rakstura. Atvērtās zinātnes resursi ir pieejami visiem.
Lai nodrošinātu projektā paredzētu ilgtspējīgu risinājumu darbību pēc projekta termiņa beigām, sākot ar 2026. gada jūniju, ir plānojamas izstrādāto risinājumu uzturēšanas izmaksas. Plānotās uzturēšanas (turpmākās sistēmu darbināšanas) izmaksas indikatīvi ir 1 325 596 EUR gadā (t.sk. PVN), tai skaitā IKT infrastruktūras (mākoņpakalpojums), IKT infrastruktūras uzturēšanas/apkalpošanas un projekta pēcuzraudzības un monitoringa nodrošināšanai 240 076 EUR un 1 085 520 EUR ir finansējums 20 datu kuratoriem.
Jautājums par papildus nepieciešamo finansējumu, lai nodrošinātu finansējuma palielinājumu Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā, izskatāms likumprojekta "Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Projekta līdzekļi tiks ieguldīti zinātnisko rezultātu izplatīšanas darbībās – pētniecības datu repozitorija DataverseLV un datu kuratoru programmas izveidē, kas nav ar komerciāliem mērķiem saistītas darbības; netiek plānota preču vai pakalpojumu laišana tirgū. Atbilstoši Eiropas Komisijas 2022. gada 28. oktobra paziņojuma “Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes” 20. punkta (a)(iii) apakšpunktam, Komisija pētniecības rezultātu plašu izplatīšanu bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, piemēram, izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātās publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru uzskata par darbību bez saimnieciska rakstura. Atvērtās zinātnes resursi ir pieejami visiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
JāNevalstiskās organizācijas
-Cits
Jā6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Uzraugošā nozares ministrija: Izglītības un zinātnes ministrija. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu: Biedrība “Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs”, Reģ. Nr. 40008314266. Projekta partneri: Latvijas Universitāte, Reģ. Nr. 90000076669, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Reģ. Nr. 90000041898, Rīgas Stradiņa universitāte, Reģ. Nr. 90000013771, Rīgas Tehniskā universitāte, Reģ. Nr. 90000068977.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
- Rīgas Stradiņa universitāte
- Rīgas Tehniskā universitāte
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Projekta partneris: Latvijas Universitāte, Reģ. Nr. 90000076669
- Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu: Biedrība “Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs”, Reģ. Nr. 40008314266
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Projekts paredz integrēt atvērtās zinātnes pārvaldības modeli, projekta partnerinstitūcijās nosakot vienotus standartus, vadlīnijas, piekļuves nosacījumus un drošības protokolus, kā arī labās prakses izplatīšana pieredzes apmaiņā ar citām zinātniskajām institūcijām.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Projekts paredz datu anotācijas, uzglabāšanas un atkārtotas izmantošanas nolūkiem ieviest digitālu risinājumu – datu repozitoriju tīklu DataverseLV.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Datu atkārtota izmantošana optimizē pētniecības procesus, izvairoties no dubulta darba (datu atkārtotas ievākšanas) veikšanas.
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Iesaistītajām institūcijām jānodrošina projekta nepieciešamie resursi un kapacitāte projekta pārvaldībai un realizācijai.
Pēc projekta pabeigšanas Iesaistītajām institūcijām jānodrošina projekta rezultātā radīto produktu izmantošana 5 (piecus) gadus pēc projekta beigām.
Pēc projekta pabeigšanas Iesaistītajām institūcijām jānodrošina projekta rezultātā radīto produktu izmantošana 5 (piecus) gadus pēc projekta beigām.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Zinātnes
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Sistēmas uzturētājiem gada griezumā ir pieejamas 7 dienas, kuru laikā ir iespējams veikt IKT infrastruktūras modernizēšanas un uzturēšanas darbus.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Atvērtā zinātne veicina pierādījumos balstītu politiku, jo nodrošina pieeju FAIR (atrodamiem, piekļūstamiem, sadarbspējīgiem un atkārtoti lietojamiem) pētniecības datiem, kas nepieciešami pierādījumos balstītas politikas veidošanai.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta realizācijā jāievēro Vispārējās personas datu aizsardzības regulas un Veselības informācijas aizsardzības normatīvo regulējumu prasības.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi