Anotācija

Pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas un ierakstīšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā par minēto faktu rakstiski tiks informēta Siguldas novada pašvaldība. Tiesiskās attiecības ar pašvaldību par tai piederošās zemes lietošanu tiks sakārtotas atbilstoši likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 38. panta otrās daļas normai, tostarp ievērojot arī Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumus Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi”.
2) Būves platība - 105,2 m²;
3) galvenais lietošanas veids: (1110) Viena dzīvokļa mājas;
4) Būves tips: (11100103) Individuālās dzīvojamās mājas un vasarnīcas ar mūra vai mūra-koka ārsienām;
5) Uzbūvēšanas gads: 1930.
2022. gada 14. decembrī Institūcija (sabiedrība ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS"), pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 18. panta pirmo un otro daļu, nosūtīja paziņojumu Nr. 2.4.N/2022-1972 "Paziņojums par nekustamā īpašuma "Vecumi", Meža Miers, Inčukalna pagastā, Siguldas novadā, kadastra Nr. 80645080015, atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai", informējot par Nekustamā īpašuma kopīpašniekam ¼ domājamās daļas apmērā piederošās Būves atsavināšanu Rail Baltica projekta īstenošanai un paziņojumu Nr. 2.4.N/2022-1974 "Paziņojums par nekustamā īpašuma "Vecumi", Meža Miers, Inčukalna pagastā, Siguldas novadā, kadastra Nr. 80645080015, atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai", informējot Īpašnieku par viņam kā Nekustamā īpašuma kopīpašniekam ½ domājamās daļas apmērā piederošās Būves atsavināšanu Rail Baltica projekta īstenošanai;
Ņemot vērā izmaiņas īpašuma tiesību domājamo daļu apmērā, Institūcija 2023. gada 10. oktobrī vēstulē Nr. 2.3.N/2023-3083, precizēja 2022. gada 14. decembra paziņojumu Nr. 2.4.N/2022-1974 (turpmāk – Atsavināšanas paziņojums), un informēja Īpašnieku, ka Rail Baltica projektam nepieciešams atsavināt ¾ domājamās daļas no Būves.
Īpašnieks, 2023. gada 21. novembrī atbildot uz Atsavināšanas paziņojumu, informēja, ka Būve ir viņa dzimtas īpašums. Ņemot vērā testamentu, Būve - dzīvojamā māja - tika sadalīta trim mantiniekiem, ¾ domājamās daļas no dzīvojamās mājas jau pieder Īpašniekam, savukārt atlikušās ¼ domājamās daļas noformēšana uz Īpašnieka vārda vēl turpinās. Īpašnieks informēja, ka īrē pašvaldības dzīvokli līdz 2025. gadam un, ņemot vērā spēkā esošo Dzīvojamo telpu īres likumu, īres līgums vairs netiks pagarināts. Īpašnieks lūdza ņemt vērā šo apstākli, izvērtējot viņam piešķiramās kompensācijas apmēru un norādīja, ka būtu taisnīgi, ja par saņemto kompensāciju varētu uzcelt [..] 70 m² lielu dzīvojamo māju ar pelēko apdari.
2024. gada 26. septembrī Īpašnieks informēja, ka Rīgas rajona tiesā ir iesniegts pieteikums par mantojuma pieņemšanas fakta konstatēšanu uz atlikušo Būves ¼ domājamo daļu. Tā kā mantojuma atstājējs savulaik nebija pieņēmis viņam mantojumā atstāto ¼ domājamo daļu no Nekustamā īpašuma, mantojuma pieņemšanas fakts bija jāpierāda tiesas ceļā.
2024. gada 20. decembrī zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz visu Nekustamo īpašumu nostiprinātas uz Īpašnieka vārda.
Institūcijas Rail Baltica projektam atsavināmā īpašuma atlīdzības noteikšanas pastāvīgā komisija (turpmāk – Atlīdzības noteikšanas komisija) 2024. gada 6. decembra sēdē izvērtēja sertificēta nekustamo īpašumu vērtētāja sagatavoto vērtējumu un tam pievienotos dokumentus un pieņēma lēmumu aprēķināt atlīdzības apmēru par Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamā Nekustamā īpašuma – Būves - atsavināšanu, nosakot to atbilstoši vērtējumā noteiktajai tirgus vērtībai:
- Nekustamā īpašuma ¾ domājamo daļu tirgus vērtība - 24 52,34 EUR;
- ja Īpašniekam tiks atzītas un nostiprinātas zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz visu Nekustamo īpašumu, tad - 32 203,12 EUR.
2024. gada 8. decembrī Institūcija ar vēstuli Nr. 2.3.N/2024-6366 informēja Īpašnieku par aprēķināto atlīdzības apmēru un aicināja piedalīties Atlīdzības noteikšanas komisijas 2025. gada 16. janvāra sēdē atlīdzības izvērtēšanai.
Atbilstoši Īpašnieka lūgumam, kas pamatots ar nepieciešamību veikt alternatīvu vērtēšanu, jautājuma izskatīšana Atlīdzības noteikšanas komisijas 2025. gada 16. janvāra sēdē tika atcelta.
2025. gada 19. februārī Īpašnieks elektroniskā pasta vēstulē norādīja, ka viņa ieskatā vērtējums nav taisnīgs. Vērtējumā nav ņemta vērā Būves atrašanās vieta. Būve atrodas pašā ceļa malā, ceļš tiek rūpīgi uzturēts kārtībā gan ziemā, gan vasarā. Ceļa tuvums garantē ātru un drošu nokļūšanu uz darbu un mājām, kas ir ļoti svarīgi, īpaši ziemas laikā. Vienlaikus tuvumā atrodas dzelzceļa stacija, kas ir alternatīva iespēja nokļūšanai uz darbu, gan Siguldas virzienā, gan uz Rīgu. Nevar nepieminēt arī to apstākli, ka pēc kādiem gadiem 10 minūšu gājienā atradīsies arī ātrvilciena trases pietura Vangaži. Neskatoties uz ceļa tuvumu, Būve atrodas klusā, mierīgā vietā, kas ir norobežota no kaimiņiem, Būve ir dzimtas īpašums, kurā uzaudzis Īpašnieks un viņa bērni. Tāpat nevar neņemt vērā, ka šis ir Īpašnieka vienīgais īpašums, citas dzīvesvietas viņam nav. Ziemas periodā Īpašnieks dzīvo pašvaldības īrētā dzīvoklī, īres līgums beidzas ar 2026. gadu. Tiklīdz kļūs siltāks, Īpašnieks pārcelsies dzīvot atpakaļ uz Vecumiem, kur ir dārzs, siltumnīca, klusums un miers.
Īpašnieks minēja, ka atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumiem Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu, kā arī aprēķina atlīdzības apmēru par servitūta tiesību izlietošanu un to izmaksā nekustamā īpašuma īpašniekam" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr.204) nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšana ir tikai viens no etapiem taisnīgas atlīdzības noteikšanai par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām. No tā izriet, ka galīgajai atlīdzības summai nav jāsakrīt ar Vērtētāja norādīto summu. Tātad, Īpašnieka izpratnē, Institūcija ir tiesīga noteikt tādu atlīdzības summu, kas būtu taisnīga, lai Īpašnieks varētu iegādāties kaut ko līdzvērtīgu. Īpašnieks regulāri sekojot nekustamo īpašumu tirgus cenām, kuri atrodas Pierīgā, tāpēc droši varot apgalvot, ka par šādu summu, nav iespējams iegādāties neko līdzvērtīgu. Vienīgais risinājums ir iegādāties nelielu moduļu vai koka karkasa mājiņu, kuru varētu novietot uz atlikušā zemes gabala. Konsultējoties ar uzņēmumiem, kas nodarbojas ar koka karkasa un moduļu māju būvniecību, Īpašnieks noskaidroja, ka vidējā summa par šādu māju (līdz pelēkajai apdarei) ir aptuveni 800 līdz 1000 euro par vienu kvadrātmetru. Tātad, lai varētu uzbūvēt 70 kvadrātmetru māju (ar pelēko apdari), Īpašniekam būtu nepieciešami aptuveni 65 000 euro. Šī ir tā summa, kuru Īpašnieks vēlētos saņemt kompensācijā, tad šī atsavināšana sabiedrības vajadzībām, viņaprāt, būtu taisnīga. "Satversmes 105. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz savu īpašumu, tātad arī man ir tādas tiesības", norādīja Īpašnieks. "Būtu tikai godīgi, ja, atsavinot manu māju sabiedrības vajadzībām, es nepaliktu bez jumta virs galvas'.
2025. gada 20. februārī Institūcija elektroniskajā sarakstē informēja Vērtētāju, ka ir saņemti Īpašnieka iebildumi par vērtējuma saturu, jo aprēķinātā tirgus vērtība ir pazemināta, nav ņemtas vērā priekšrocības, ko nosaka Nekustamā īpašuma atrašanās vieta, kas ievērojami paaugstina tirgus vērtību salīdzinājumā ar citiem vērtējumā aprakstītajiem nekustamajiem īpašumiem. Vērtētājam tika lūgts izanalizēt Īpašnieka sniegto apstākļu skaidrojumu un, ja tie ir pamatoti, veikt nepieciešamos precizējumus vērtējumā.
2025. gada 9. aprīlī saņemts Vērtētāja precizēts vērtējums, kurā 2025. gada 4. jūnijā veiktas nebūtiskas korekcijas.
Saskaņā ar precizēto vērtējumu Nekustamā īpašuma tirgus vērtība apskates datumā ir 40 061,21 EUR (četrdesmit tūkstoši sešdesmit viens euro un 21 cents). Precizētajā vērtējumā ņemti vērā tādi pozitīvie faktori kā piekļūšana pie īpašuma pa valsts ceļu, netālu asfaltēts ceļš un dzelzceļa pieturvieta un tuvu maģistrālais autoceļš un Vangažu pilsēta, kas ietekmē Nekustamā īpašuma vērtību.
Institūcija 2025. gada 6. jūnijā vēstulē Nr. 2.3.N/2025-1711 informēja īpašnieku par Atlīdzības noteikšanas komisijas lēmumu precizēt 2024. gada 6. decembra sēdē aprēķināto atlīdzību un noteikt to 40 061,21 EUR, kā arī aicināja Īpašnieku piedalīties Atlīdzības noteikšanas komisijas 2025. gada 10. jūlija sēdē atlīdzības izvērtēšanai. Papildus Institūcija informēja Īpašnieku par tiesībām iesniegt viņa izvēlēta sertificēta nekustamā vērtētāja sagatavotu Nekustamā īpašuma vērtējumu atbilstoši Atlīdzības noteikšanas komisijas apstiprinātajam darba uzdevumam, ja Īpašnieks nepiekrīt aprēķinātajai atlīdzībai.
Alternatīvu Īpašnieka izvēlēta sertificēta vērtētāja vērtējumu Īpašnieks neiesniedza. Tomēr jautājums par atlīdzības apstiprināšanu netika virzīts izskatīšanai Atlīdzības noteikšanas komisijas 2025. gada 10. jūlija sēdē un tika atlikts, līdz tika atrisināts jautājums par finansēšanas iespējām no budžeta 60.07.00. programmas "Eiropas transporta infrastruktūras projekti (Rail Baltica)".
2025. gada 2. oktobrī Institūcija lūdza Vērtētājam pārskatīt un nepieciešamības gadījumā aktualizēt vērtējumu.
2025. gada 3. oktobrī Vērtētājs iesniedza aktualizēto vērtējumu. Saskaņā ar aktualizēto vērtējumu Nekustamā īpašuma tirgus vērtība nav mainījusies, tā noteikta 40 061,21 EUR.
Ievērojot minēto, nav nepieciešams Atlīdzības noteikšanas komisijas sēdē atkārtoti izskatīt jautājumu par taisnīgas atlīdzības aprēķināšanu par Nekustamā īpašuma atsavināšanu.
2025. gada 5. oktobrī Institūcijas nekustamā īpašuma speciālists telefoniski sazinājās ar Īpašnieku un informēja, ka, aktualizējot Nekustamā īpašuma tirgus vērtību, Vērtētājs secinājis, ka Nekustamā īpašuma tirgus vērtība nav mainījusies un ir noteikta 40 061,21 EUR.
Nekustamā īpašuma īpašnieks tika informēts par atlīdzības apstiprināšanu Atlīdzības noteikšanas komisijas 2025. gada 7. novembra sēdē. Nekustamā īpašuma īpašnieks 2025. gada 6. novembrī rakstiski apliecināja, ka piekrīt noteiktajai atlīdzībai.
Alternatīvais vērtējums nav iesniegts.

Pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 9. pantu un Ministru kabineta  noteikumu Nr. 204 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2025. gada 9.decembra lēmumu Nr. 03.1-14/3835 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8064 508 0015, Inčukalna pagastā, Siguldas novadā, atsavināšanu, nosakot to atbilstoši tirgus vērtībai 40 061,21 EUR (četrdesmit tūkstoši sešdesmit viens euro un 21 cents).
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamo īpašumu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Par dzīvojamo telpu.
Ievērojot Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 28. panta pirmajā daļā noteikto, ja institūcija ar nekustamā īpašuma īpašnieku nevienojas citādi vai ja kā atlīdzība par nekustamā īpašuma atsavināšanu nav piešķirta cita dzīvojamā telpa, institūcijai ir pienākums nodrošināt nekustamā īpašuma īpašnieku ar līdzvērtīgu dzīvojamo telpu, ja atsavinātajā dzīvojamā telpā:
1) atsavināšanas dienā un šā likuma 9.panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas dienā dzīvoja un bija deklarējis savu dzīvesvietu tās bijušais īpašnieks;
2) atsavināšanas dienā dzīvoja un bija deklarējis savu dzīvesvietu tās bijušais īpašnieks un ja atsavināšanas dienā viņam nepiederēja cita dzīvojamā telpa,
Institūcija ir konstatējusi, ka Nekustamais īpašums ir Īpašnieka deklarētā dzīvesvieta, kurā viņš arī dzīvo un ka Īpašniekam nepieder cita dzīvojamā telpa. Par deklarācijas faktu ziņas ir iegūtas no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, savukārt par dzīvošanu Nekustamajā īpašumā Īpašnieks ir sniedzis informāciju mutiski, ko ir gatavs apliecināt arī rakstiski, sagatavojoties pirkuma līguma noslēgšanai.
Atbilstoši savstarpējai vienošanās ar Īpašnieku pirkuma līgumā par labprātīgu Nekustamā īpašuma pārdošanu tiks iekļauts nosacījums par Nekustamā īpašuma atbrīvošanu viena gada laikā pēc līguma noslēgšanas un atlīdzības samaksas atbilstoši minētā panta otrai daļai, kas noteic, ka tiesības uz līdzvērtīgu dzīvojamo telpu saglabājas līdz dienai, kad nekustamā īpašuma bijušais īpašnieks ir iegādājies citu dzīvojamo telpu, bet ne ilgāk kā gadu pēc atlīdzības izmaksas vai uz laiku, kamēr atlīdzība ir deponēta zvērināta tiesu izpildītāja kontā. Īres maksu par nodrošināto dzīvojamo telpu, ja tāda maksājama, minētajā termiņā sedz institūcija.