25-TA-2640: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 5. decembra noteikumos Nr. 699 "Invaliditātes lietu nacionālās padomes nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 5. decembra noteikumos Nr. 699 "Invaliditātes lietu nacionālās padomes nolikums" (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāti pēc Labklājības ministrijas iniciatīvas, lai noteiktu izmaiņas Invaliditātes lietu nacionālās padomes (turpmāk - ILNP) sastāvā, kā arī precizētu ILNP organizatoriskos jautājumus.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir paplašināt ILNP sastāvu, tajā iekļaujot kultūras ministru, precizēt ILNP organizatoriskos jautājumus, tai skaitā, nosakot darbības interešu konflikta riska novēršanai lēmumu pieņemšanā, kā arī noteikt kārtību kādā ILNP lēmumus pieņem rakstveida procedūrā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2023. gada 5. decembra noteikumu Nr. 699 "Invaliditātes lietu nacionālās padomes nolikums" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 699) 6. punkts nosaka, kādi iestāžu un institūciju pārstāvji ir ILNP sastāvā, 11. punkts nosaka kārtību, kādā ILNP pārstāvētās institūcijas loceklis informē par dalību sēdē, ja ILNP loceklis pats tajā nevar piedalīties, kā arī nosaka, kādi institūciju pārstāvji ir tiesīgi ILNP locekli sēdē pārstāvēt, savukārt IV. nodaļa nosaka ILNP darbību, t.sk. lēmuma pieņemšanas procesu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2025. gada 9. septembrī Labklājības ministrija saņēma kultūras ministres vēstuli, kurā kultūras ministre pauda vēlmi, lai ILNP sastāvā tiktu iekļauts kultūras ministrs, lai veicinātu vienotas un koordinētas politikas īstenošanu personu ar invaliditāti jautājumos, tai skaitā kultūras nozarē.
2025. gada 1. oktobra ILNP sēdē ILNP priekšsēdētājs informēja ILNP locekļus par kultūras ministres izteikto vēlmi kļūt par ILNP locekli. Šajā sēdē piedalījās 11 ILNP locekļi vai viņu deleģētie pārstāvji no kopumā 17 balstiesīgajiem ILNP locekļiem, kas bija pietiekošs skaits, lai nodrošinātu ILNP locekļu balsojumu par kultūras ministra iekļaušanu ILNP sastāvā. Sēdes laikā notika ILNP locekļu balsojums, kur visi klātesošie ILNP locekļi pauda atbalstu kultūras ministra iekļaušanai ILNP sastāvā. (2025.gada 1. oktobra ILPN protokols pieejams - https://www.lm.gov.lv/lv/protokoli-1)
2025. gada 1. oktobra ILNP sēdē ILNP priekšsēdētājs informēja ILNP locekļus par kultūras ministres izteikto vēlmi kļūt par ILNP locekli. Šajā sēdē piedalījās 11 ILNP locekļi vai viņu deleģētie pārstāvji no kopumā 17 balstiesīgajiem ILNP locekļiem, kas bija pietiekošs skaits, lai nodrošinātu ILNP locekļu balsojumu par kultūras ministra iekļaušanu ILNP sastāvā. Sēdes laikā notika ILNP locekļu balsojums, kur visi klātesošie ILNP locekļi pauda atbalstu kultūras ministra iekļaušanai ILNP sastāvā. (2025.gada 1. oktobra ILPN protokols pieejams - https://www.lm.gov.lv/lv/protokoli-1)
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu, ka kultūras ministrs tiek iekļauta ILNP sastāvā, Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumu Nr. 699 6. punktu ar 6.7.1 apakšpunktu, nosakot, ka ILNP sastāvā ir kultūras ministrs.
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr. 699 6.7. apakšpunkts nosaka, ka ILNP sastāvā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Savukārt ar 2024. gada 6. jūnija grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā, kuri stājās spēkā 2024. gada 1. jūlijā, ir noteikts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tiek pārdēvēta par Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, attiecīgi mainot arī ministra amata nosaukumu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz precizēt 6.7. apakšpunktu nosakot, ka ILNP sastāvā ir viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs.
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr. 699 11. punkts nosaka kārtību, kādā ILNP pārstāvētās institūcijas loceklis informē par dalību sēdē, ja pats tajā nevar piedalīties, kā arī nosaka, kādi institūciju pārstāvji ir tiesīgi ILNP locekli sēdē pārstāvēt, proti: ILNP sastāvā iekļauto ministru var aizvietot tā pilnvarots parlamentārais sekretārs, valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieks, ministrijas struktūrvienības vadītājs vai vadītāja vietnieks. Tomēr, ņemot vērā, ka ILNP sēdēs tiek izskatīti dažādi par personām ar invaliditāti saistīti jautājumi, kur bieži ministriju ietvaros šie horizontālā principa jautājumi ir integrēti departamenta vecāko ekspertu, ekspertu, referentu u.c. politikas plānošanas speciālistu pienākumos, ir nepieciešams precizēt, kādi speciālisti ir tiesīgi pārstāvēt ILNP sastāvā iekļauto ministru, lai nodrošinātu iestādes pārstāvniecību ILNP sēdē un kvorumu lēmuma pieņemšanai.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz precizēt, kādi institūciju pārstāvji ir tiesīgi pārstāvēt ILNP sastāvā iekļauto ministru, ja ILNP loceklis nevar piedalīties sēdē, nenosakot specifisku amatu, bet paplašinot to uz lielāku ministrijas darbinieku pārstāvniecības loku, lai nodrošinātu ministriju pārstāvniecību situācijās, kad ILNP sastāvā iekļautais ministrs vai citi augsta līmeņa pārstāvji ILNP sēdi nevar apmeklēt citu pienākumu veikšanas dēļ, kā arī, lai veicinātu personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un tiesību politikas attīstību un atbilstošo speciālistu, kuri ar šiem jautājumiem ikdienā strādā, dalību ILNP sēdē.
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr. 699 19. punkts nosaka, ka ILNP lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir ILNP priekšsēdētāja balss. Tomēr nav skaidri noteiktas ILNP tiesības pieņemt lēmumus rakstveida procedūrā, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu ātrāku informācijas apriti un lēmumu pieņemšanu, atsevišķi nesasaucot ILNP sēdi. Tāpat, saskaņā ar 2023. gada 20. jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr. 324 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.3. pasākuma "Atbalsts bērniem ar smagu diagnozi vai funkcionāliem traucējumiem, iespējamu vai esošu invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem" īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 324) 20. punktā ir noteikts, ka pasākuma ietvaros MK noteikumu Nr. 324 14.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanu pārvalda ILNP, savukārt šo pašu noteikumu 21.punkts nosaka ILNP uzdevumus 14.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanas pārvaldībai. Ņemot vērā 21. punktā noteikto, kas cita starpā paredz saskaņot MK noteikumu Nr. 324 14.1.1. apakšpunktā minētās rokasgrāmatas saturu un tās izmaiņas, kā arī paredz saskaņot šo pašu noteikumu 23.2.2. apakšpunktā minēto novērtēšanas tehnisko specifikāciju, minētās pārraudzības nodrošināšanai ILNP locekļiem šādu dokumentu saskaņošanai ir nepieciešams laiks, lai ar tiem iepazītos, lai sniegtu komentārus un priekšlikumus vai saskaņojumu, ko ir efektīvāk īstenot rakstveida procedūrā, nevis organizējot ārkārtas sēdi.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 699 ar IV1. nodaļu, nosakot kārtību, kādā ILNP ir tiesības pieņemt lēmumu, izskatot jautājumus rakstveida procedūrā (elektroniski), atsevišķi nesasaucot ILNP sēdi. Situācijās, ja tiek noteikta rakstveida procedūra lēmumu pieņemšanai, ILNP sekretārs elektroniski nosūta ILNP locekļiem protokollēmuma projektu un lēmuma pieņemšanai nepieciešamos dokumentus saskaņošanai vai iebildumu vai priekšlikumu sniegšanai, kas ir sniedzami piecu darbdienu laikā. Ja tiek saņemti iebildumi vai priekšlikumi par protokollēmuma projektu, protokollēmuma projekts tiek precizēts un ILNP sekretārs precizēto protokollēmuma projektu nosūta ILNP locekļiem atkārtotai saskaņošanai vai iebildumu vai priekšlikumu paušanai, kas sniedzami trīs darbdienu laikā. Rakstveida procedūrā pieņemto lēmumu paraksta ILNP priekšsēdētājs un ILNP sekretārs piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas to nosūta ILNP locekļiem.
Problēmas apraksts
MK noteikumos Nr. 699 nav iekļautas normas par to, kā ILNP locekļiem rīkoties gadījumos, ja pastāv iespējams interešu konflikts, kas liedz ILNP locekļiem piedalīties un sniegt komentārus un priekšlikumus vai saskaņojumu par MK noteikumos Nr. 324 ietverto normu par 14.1.1. apakšpunktā un 23.2.2. apakšpunktā minētajos dokumentos pausto, tai skaitā to saskaņošanu vai citos gadījumos, kad ILNP ir jāpieņem lēmums, bet kādam no locekļiem varētu pastāvēt interešu konflikts, kas liegtu viņu dalību balsojumā un lēmuma pieņemšanā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus ar 19.1 punktu, nosakot, ka, ja ILNP loceklis, saņemot uzaicinājumu uz kārtējo ILNP sēdi, kurā par kādu no izskatāmajiem jautājumiem ir plānots pieņemts lēmumu sēdes laikā, vai arī saņemot dokumentus rakstveida procedūrā konstatē, ka atbilstoši likumam “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” viņam pastāv interešu konflikts, kas nepieļauj ILNP locekļa balsojumu vai lēmuma pieņemšanu, viņš par to rakstveidā informē ILNP sekretāru un ILNP loceklis šī lēmuma pieņemšanā nepiedalās, un tas tiek ierakstīts ILNP sēdes protokolā. Ja ILNP loceklis nepiedalās lēmuma pieņemšanā, kas saistīts ar interešu konfliktu, ILNP pieņem lēmumu par sēdē izskatāmo jautājumu ar klātesošo balstiesīgo padomes locekļu balsu vairākumu. Proti, pēc Noteikumu projekta stāšanās spēkā ILNP būs 18 balstiesīgie locekļi, un, lai nodrošinātu, ka ILNP ir lemttiesīga, sēdē būtu jāpiedalās vismaz 10 ILNP locekļiem. Ja sēdē tiks izskatīts jautājums, kur būs nepieciešams pieņemt lēmumu un uz to būs ieradušies 10 ILNP locekļi, bet, ja 2 no ILNP locekļiem balsojumā nevarēs piedalīties interešu konflikta dēļ, ILNP būs lemttiesīga ar 8 ILNP locekļu dalību, un lēmumu varēs pieņemt ar 5 ILNP locekļu atbalstu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Labklājības ministrija ir rosinājusi vērtēt iespēju atteikties no ILNP nolikuma nostiprināšanas Ministru kabineta līmenī, lai elastīgāk un efektīvāk reaģētu uz nepieciešamajām izmaiņām ILNP darbībā, t.sk. ILNP sastāvā, veicot nepieciešamos nolikuma grozījumus un nodrošinot ILNP pilnvērtīgu funkcionēšanu. Attiecīgi rosinājums paredz, ka labklājības ministrs, kā ILNP priekšsēdētājs, ILNP darbību noregulēs, izdodot ILNP nolikumu kā Labklājības ministrijas iekšējo normatīvo aktu, neveicot izmaiņas ILNP sastāvā (ja vien tādas netiks iniciētas uz izmaiņu brīdi) un nemainot ILNP darba organizatoriskos un procedurālos jautājumus (ja vien tādi netiks iniciēti uz izmaiņu brīdi). Šāda nolikuma izveide tiek balstīta Ministru kabineta 2004. gada 27. janvāra noteikumu Nr. 49 “Labklājības ministrijas nolikums” 17. punkta, kurā labklājības ministram noteiktas tiesības izveidot padomes, darba grupas un komisijas, kurās var iesaistīt citu institūciju pilnvarotos pārstāvjus, kā arī privātpersonas, un apstiprināt šādu institūciju nolikumus.
Vienlaikus, lai šādas izmaiņas tiktu nodrošinātas, Labklājības ministrija saskata par nepieciešamu veikt grozījumus Invaliditātes likuma 3. panta otrās daļas 2. punktā, nostiprinot labklājības ministra pienākumu ILNP izveidot. Ņemot vērā, ka šādu grozījumu iniciēšana Invaliditātes likumā nav plānota ātrāk kā 2026. gada nogalē, bet, lai sekmētu, ka pēc iespējas ātrāk ILNP ir pārstāvēts kultūras ministrs, tādējādi veicinot personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un interešu plašāku aizstāvību arī kultūras jomā, Labklājības ministrijas ieskatā ir nepieciešams virzīt Noteikumu projektu tālākai saskaņošanai jau šobrīd, nevis pēc grozījumu Invaliditātes likuma 3. panta otrās daļas 2. punktā veikšanas.
Vienlaikus, lai šādas izmaiņas tiktu nodrošinātas, Labklājības ministrija saskata par nepieciešamu veikt grozījumus Invaliditātes likuma 3. panta otrās daļas 2. punktā, nostiprinot labklājības ministra pienākumu ILNP izveidot. Ņemot vērā, ka šādu grozījumu iniciēšana Invaliditātes likumā nav plānota ātrāk kā 2026. gada nogalē, bet, lai sekmētu, ka pēc iespējas ātrāk ILNP ir pārstāvēts kultūras ministrs, tādējādi veicinot personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un interešu plašāku aizstāvību arī kultūras jomā, Labklājības ministrijas ieskatā ir nepieciešams virzīt Noteikumu projektu tālākai saskaņošanai jau šobrīd, nevis pēc grozījumu Invaliditātes likuma 3. panta otrās daļas 2. punktā veikšanas.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Sabiedriskā apspriešana tika īstenota no 09.12.2025. - 23.12.2025. (https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/948e4705-067d-4f73-9a9c-bb6580aedf08)
Iebildumi vai priekšlikumi par noteikumu projektā pausto netika saņemti.
Iebildumi vai priekšlikumi par noteikumu projektā pausto netika saņemti.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts veicinās personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un tiesību plašāku aizstāvību un iespējas kultūras jomā.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
