Anotācija (ex-ante)

1. Saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 2. panta pirmo daļu valsts aģentūra ir Ministru kabineta locekļa padotībā esoša iestāde, kurai ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem ir noteikta kompetence pakalpojumu sniegšanas jomā. Publisko aģentūru likuma 8. panta pirmajā daļā noteikts, ka ministrs padotību pār valsts aģentūru īsteno tieši vai ar ministrijas vai citas valsts pārvaldes nozares vadošās iestādes starpniecību. Padotība tiek īstenota pārraudzības formā. Izņēmuma gadījumā, izvērtējot valsts aģentūrai nodoto valsts pārvaldes uzdevumu raksturu, to pildīšanas efektivitāti, tiesiskuma un demokrātiskas kontroles nodrošināšanas apsvērumus, valsts aģentūras darbībai var noteikt pakļautības formu.
Ievērojot minēto, arī valsts aģentūrā var būt nodarbināti ierēdņi, uz kuriem attiecas Valsts civildienesta likuma regulējums tiktāl ciktāl Publisko aģentūru likums nenosaka citādāk.
Publisko aģentūru likuma 9. panta trešajā daļā noteikts, ka valsts aģentūras direktoru izraugās konkursa kārtībā. Attiecībā uz konkursa norisi piemēro kārtību, kāda noteikta valsts civildienesta ierēdņiem.
Attiecībā uz valsts aģentūras direktora izraudzīšanos Publisko aģentūru likums ir uzskatāms par speciālo tiesību normu. Tādējādi uz valsts aģentūras direktora amatu jārīko konkurss.
Valsts civildienesta likuma 11. panta trešajā daļā noteikts, ka pretendentu pārraudzībā esošas iestādes vadītāja amatā ministrs ieceļ pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā.
Savukārt saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 9. panta ceturto daļu valsts aģentūras direktoru amatā ieceļ atbildīgais ministrs uz pieciem gadiem. Novērtējot aģentūras darbības rezultātus, valsts aģentūras direktoru var iecelt amatā atkārtoti vai atbrīvot no amata pirms noteiktā termiņa saskaņā ar citiem likumiem.
Tādējādi Publisko aģentūru likums paredz arī citādāku valsts aģentūru direktoru iecelšanas amatā kārtību, nekā Valsts civildienesta likums, proti, Publisko aģentūru likums neparedz, ka valsts aģentūras, kas ir ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, direktors pirms iecelšanas amatā būtu apstiprināms Ministru kabinetā.
Iepriekšējā Publisko aģentūru likuma, kas bija spēkā līdz 2009. gada 31. decembrim, 10. panta trešajā daļā bija noteikts, ja kāda no valsts aģentūras funkcijām ir Valsts civildienesta likuma 3. panta pirmajā daļā noteikto pienākumu veikšana, valsts aģentūras direktors ir valsts civildienesta ierēdnis un viņu ieceļ amatā vai atbrīvo no amata Valsts civildienesta likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt minētā panta ceturtajā daļā bija noteikts, ka valsts aģentūras direktoru, kas nav valsts civildienesta ierēdnis, pieņem darbā konkursa kārtībā. Kārtību, kādā organizējams atklāts konkurss uz valsts aģentūras direktora amatu, kas nav valsts civildienesta ierēdņa amats, nosaka Ministru kabinets. Ministrs, kura pārraudzībā atrodas valsts aģentūra, pieņem lēmumu par konkursā uzvarējušo pretendentu un noslēdz ar viņu darba līgumu uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Vismaz sešus mēnešus pirms darba līguma termiņa beigām ministrs pieņem lēmumu pagarināt darba līguma termiņu uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, vai motivētu lēmumu par aģentūras direktora atlaišanu no darba. Par pieņemto lēmumu informē aģentūras direktoru.
Tādējādi bija paredzēta dažāda kārtība valsts aģentūras direktora iecelšanai atkarībā no viņa statusa – darbinieks vai valsts civildienesta ierēdnis. Tas ir, ja valsts aģentūras direktors bija valsts civildienesta ierēdnis, tad to varēja iecelt amatā pēc pārcelšanas un iecēla amatā ministrs pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā.
Tomēr, izstrādājot jauno Publisko aģentūras likumu, likumdevējs nolēma, ka turpmāk netiks noteikts dalīts regulējums aģentūras direktoriem valsts civildienesta ierēdņiem un aģentūras direktoriem darbiniekiem. Likumprojekta anotācijā tika norādīts, ka "likumprojektā netiek dalīts regulējums aģentūras direktoriem ierēdņiem un aģentūras direktoriem darbiniekiem, paredzot vienotu amatā apstiprināšanas un konkursa apstiprināšanas kārtību atbilstoši Valsts civildienesta likumam" (http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/71E83AD3FCC15893C2257662003676AB?OpenDocument).

Tomēr Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams 2020. gada 25. jūnija spriedumā lietā Nr. A420278119 (Spriedums stājies spēkā 2020. gada 28. jūlijā), kurā bija strīds par to, vai ekonomikas ministrs, neizsludinot atklātu konkursu uz vakanto valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" direktora amatu, bija tiesīgs ar rīkojumu pārcelt personu aģentūras direktora ierēdņa amatā, secināja, ka pārcelšana ir bijusi tiesiska.
Minētajā spriedumā tiesa secina, ka, "pieņemot jauno Publisko aģentūru likumu, likumdevēja mērķis bija aģentūras pielīdzināt valsts iestādēm un to darbiniekiem noteikt ierēdņu statusu. Arī Saeimas Juridiskais birojs atzinumā likumprojektam "Publisko aģentūru likums" ieteica precizēt 9. pantu, vai valsts aģentūras direktors ir valsts civildienesta ierēdnis, jo par to netieši liecinot 9. panta trešā daļa [..]. Līdz ar to likums bija virzīts uz to, lai aģentūras direktors un tā darbinieki būtu valsts civildienesta ierēdņi un uz viņiem arī būtu attiecināms Valsts civildienesta likums.".

Tādējādi secināms, ka Publisko aģentūru likuma regulējums par valsts aģentūras direktora izraudzīšanās un apstiprināšanas kārtību ir neviennozīmīgs.

2. Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojumu Nr. 210 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai") 241.1. apakšpunktā noteikts, ka ir jāveic izvērtējums par Saeimas un Ministru kabineta iecelto iestāžu vadītāju pilnvaru termiņa ierobežojumu noteikšanu un, ja nepieciešams, jāsagatavo grozījumi tiesību aktos.
Ievērojot to, ka demokrātiskas valsts iekārtas principu stiprina amatpersonu maiņa pēc noteikta termiņa un ka vairāku pilnvaru termiņu ierobežojums pēc kārtas pildīt kādu vadošu amatu sekmē jebkuras institūcijas attīstībai nepieciešamo dinamiku un rada labus priekšnosacījumus vajadzīgajām pārmaiņām. Secināms, ka amatpersonu, t.sk. iestāžu vadītāju (arī valsts sekretāru), mobilitāte var būt kā instruments, kas veicina valsts iestāžu attīstību. Progresīvākās valstis viennozīmīgi atzīst, ka mūsdienu vides dinamiskajā attīstībā ir svarīgi, ka vadītāji ir elastīgi, spēj ātri pielāgoties pārmaiņām un mērķtiecīgi, nepārtraukti pilnveido savas profesionālās zināšanas un kompetences.
Bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis 2017. gada 10. novembra vēstulē (https://www.president.lv/storage/items/PDF/Vestule_tiesu%20vara_10112017.pdf) Nr. 527 Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei par likumu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" (likumprojekta Nr. 898/Lp12) norādīja, ka vairāku pilnvaru termiņu ierobežojums pēc kārtas pildīt kādu vadošu amatu sekmē jebkuras institūcijas attīstībai nepieciešamo dinamiku un rada labus priekšnoteikumus vajadzīgām pārmaiņām. Ilgstoša atrašanās vienā amatā var radīt stagnācijas riskus. Pienākums pēc samērīga laika izraudzīties citu personu noteiktam amatam, lai arī iepriekšējais vadītājs ir labi un godprātīgi pildījis savus pienākumus, sekmē jebkuras institūcijas attīstību. Tas arī rada iespēju veidot plašāku to personu loku, kuriem būtu bijusi iespēja pilnveidot savas vadītāja prasmes un uzņemties atbildību par institūcijas darbību. Ievērojot minēto, un to, ka Latvijā jau šobrīd daudzām augstākām amatpersonām ir noteikti ierobežojumi ieņemt amatu vairāk kā divus termiņus pēc kārtas, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam, Datu valsts inspekcijas direktoram, ģenerālprokuroram, Latvijas Bankas prezidentam utt., tad arī valsts pārvaldē ir jāparedz līdzīgi ierobežojumi, tādējādi veicinot arī valsts iestāžu attīstību. Minētais arī tiek paredzēts likumprojektā "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" (VSS-443), kas ir vēl saskaņošanā.

3. Ministru kabineta instrukcijas projekts "Kārtība, kādā izstrādā un aktualizē institūcijas darbības stratēģiju un novērtē tās ieviešanu" (VSS-430, TA-1523) paredz pilnveidot valsts iestāžu stratēģiskās plānošanas sistēmu. Tostarp minētais projekts paredz, ka stratēģija vairs nav jāpiesaista vidējam termiņam. Saskaņā ar projekta 4. punktu "Institūcijas vadītājs nosaka stratēģijas darbības periodu, kas nav īsāks par četriem gadiem un nav garāks par septiņiem gadiem. Padotības institūcijas saskaņo stratēģijas darbības termiņu ar attiecīgu augstāko institūciju, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.".

4. Tā kā Publisko aģentūru likums ir izstrādāts 2009. gadā un nav grozīts, atsevišķi termini ir jāprecizē atbilstoši esošajai tiesiskajai situācijai.

1. Ņemot vērā tiesiskā regulējuma neskaidrības ir nepieciešams Publisko aģentūru likumā skaidri noteikt, ka uz valsts aģentūru direktoriem, valsts civildienesta ierēdņiem, attiecas Valsts civildienesta likums, tostarp pārcelšanas kārtība. Vienlaikus nosakot, ka attiecas pārcelšanas kārtība, ir jānosaka, ka valsts aģentūras, kas ir ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, direktors pirms iecelšanas amatā būtu apstiprināms Ministru kabinetā.
Minētā apstiprināšanas kārtība būtu attiecināma arī uz valsts aģentūras direktoriem - darbiniekiem, tādējādi nodrošinot vienotu kārtību.
Ievērojot minēto, likumprojekts paredz noteikt, ka valsts aģentūras direktoru, kurš ir valsts civildienesta ierēdnis, izraugās Valsts civildienesta likumā noteiktajā kārtībā, un to, ka valsts aģentūras direktoru pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā atbildīgais ministrs ieceļ amatā uz pieciem gadiem.

2. Izpildot Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojumu Nr. 210 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai") 241.1. apakšpunktā noteikto Publisko aģentūru likumā jānosaka, ka valsts aģentūras direktors, pašvaldības aģentūras direktors, vairāku ministriju darbības jomā izveidotas aģentūras direktors, valsts un pašvaldības kopīgi izveidotas aģentūras direktors var būt par aģentūras direktoru ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Lai nodrošinātu pēctecību un pārmantojamību, kā arī tiesisko paļāvību par iepriekš lemto, likumprojekts  paredz papildināt pārejas noteikumus, nosakot, ka direktoram, kurš iecelts vai kuram pagarināts termiņš līdz Publisko aģentūru likuma 9. panta ceturtajā daļā un 21. panta ceturtajā daļā noteiktā ierobežojuma ieņemt amatu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas spēkā stāšanās dienai, var tikt pagarināts termiņš uz pieciem gadiem.
Ievērojot minēto, tiem direktoriem, kuri ieņems amatu grozījumu spēkā stāšanās brīdi, būs iespēja pēc termiņa beigām ieņemt amatu vēl uz pieciem gadiem, ja ministrs vai pašvaldības dome pieņems šādu lēmumu. Tas ir, būs iespēja pagarināt vienu reizi neatkarīgi no tā, cik termiņus pēc kārtas pirms tam šī persona amatu ieņēmusi.
Šāds regulējums arī nodrošinās, ka nenotiek vienlaicīga aģentūru direktoru nomaiņa.
Pārejas noteikumos nav minēta Publisko aģentūru likuma 28. panta piektā daļa un 30. panta astotā daļa, jo šobrīd nav izveidotas vairāku ministriju valsts aģentūras, kā arī nav izveidotas valsts un pašvaldības kopīgas aģentūras.
Ievērojot to, ka valsts aģentūras direktoru, kurš ir valsts civildienesta ierēdnis, atbrīvo no valsts civildienesta, ja tiek sasniegts valstī noteiktais pensijas vecums, tad likumprojekts paredz, ka gadījumā, ja valsts aģentūras direktoram, kurš ir valsts civildienesta ierēdnis, pēc otrā termiņa beigām līdz valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlicis pusgads vai mazāk, viņš var ieņemt vadītāja amatu līdz valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai. Šāds regulējums ietverts likumprojektā, ņemot vērā situāciju darba tirgū, kad pirmspensijas vecumā ir grūti atrast citu darbu tik īsā laikā, īpaši, ja persona plāno doties pensijā uzreiz pēc pensijas vecuma sasniegšanas. Šāds regulējums ietverts arī likumprojektā "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" (VSS-443).

3. Ievērojot Ministru kabineta instrukcijas projektā "Kārtība, kādā izstrādā un aktualizē institūcijas darbības stratēģiju un novērtē tās ieviešanu" (VSS-430, TA-1523) paredzēto, likumprojekts paredz noteikt, ka valsts aģentūras un valsts un pašvaldības aģentūras turpmāk izstrādā "darbības stratēģijas", nevis "vidēja termiņa darbības stratēģijas", kā arī likumprojekts paredz precizēt valsts aģentūras darbības stratēģijas tvērumu atbilstoši instrukcijā noteiktajam.

4. Tiek precizēti termini:
4.1.  "mājaslapā internetā" tiek aizstāts ar "tīmekļvietnē";
4.2. "darba samaksa" tiek aizstāts ar "atlīdzība". Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta pirmo daļu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzību minētā likuma izpratnē veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi. Darba samaksa minētā likuma izpratnē ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Savukārt sociālās garantijas ir pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un minētā likumā noteikto izdevumu segšana;
4.3. tā kā Saeimā ir iesniegts likumprojekts "Pašvaldību likums" (reģ. Nr. 976/Lp13), kas aizstās likumu "Par pašvaldībām", nepieciešams precizēt likumā ietvertās atsauces vienlaikus pasakot, ka regulējums stāsies spēkā vienlaikus ar Pašvaldību likuma spēkā stāšanos;
4.4. Publisko aģentūru likuma 28. panta sestajā daļā un 30. panta astotajā daļā termins "apstiprina" tiek aizstāts ar terminu "ieceļ", tādējādi nosakot, ka tas, kas atbrīvo, tas arī ieceļ.