21-TA-552: Noteikumu projekts (Grozījumi). &quot;Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumos Nr.&nbsp;103 &quot;Kadastrālās vērtēšanas noteikumi&quot;&quot;<br>21-TA-944: Noteikumu projekts (Grozījumi). &quot;Grozījums Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumos Nr.&nbsp;48 &quot;Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi&quot;&quot;<br>21-TA-554: Noteikumu projekts (Grozījumi). &quot;Grozījums Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumos Nr.&nbsp;496 &quot;Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība&quot;&quot;

Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumos Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" noteikts, ka apstiprinātais kadastrālās vērtības aprēķins (pilnveidotā metodika) stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. Tā kā jaunās kadastrālo vērtību bāzes spēkā stāšanās datums ir 2025. gada 1. janvāris, tad, lai vienlaikus ar jauno kadastrālo vērtību bāzi 2025. – 2028. gadam stātos spēkā arī apstiprinātais kadastrālās vērtība aprēķins, ir nepieciešams mainīt kadastrālās vērtības aprēķinā piemērojamo normu spēkā stāšanās datumu uz 2025. gada 1. janvāri.

Projekts "Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumos Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi"" problēmu risina un maina kadastrālās vērtības aprēķinā piemērojamo normu spēkā stāšanās datumu uz 2025. gada 1. janvāri.

Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumu Nr. 104 "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumos Nr. 48 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi"" 3. punkts paredz, ka šo grozījumu 1.5. apakšpunkts stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. Tas nozīmē, ka Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumi Nr. 48 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" ar 2022. gada 1. janvāri tiek papildināti ar jaunu punktu, kas paredz, ka "nolietojumu palielina, kadastrālajā uzmērīšanā noteiktajam nolietojumam pieskaitot nolietojuma pieaugumu". Jautājums par to, no kura laika kadastrālajā uzmērīšanā noteiktajam nolietojumam pieskaita nolietojuma pieaugumu, ir cieši saistīts un ieviešams vienlaicīgi ar citām izmaiņām kadastrālās vērtēšanas metodikā. 2021. gada 10. jūnijā Saeimā pieņemti grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas nosaka jaunu kadastrālo vērtību bāzi izstrādāt 2025. – 2028. gadam, to apstiprināt līdz 2023. gada 30. jūnijam un piemērot kadastrālo vērtību aprēķinam ar 2025. gada 1. janvāri. Ņemot vērā, ka ar grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā izmaiņas kadastrālās vērtēšanas metodikā ir ieviešamas ar 2025. gada 1. janvāri, ir maināms arī datums, no kura nolietojumu palielina, kadastrālajā uzmērīšanā noteiktajam nolietojumam pieskaitot nolietojuma pieaugumu.

Projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumos Nr. 48 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi"" minēto problēmu novērš un nosaka, ka no 2025. gada 1. janvāra nolietojumu palielina, kadastrālajā uzmērīšanā noteiktajam nolietojumam pieskaitot nolietojuma pieaugumu.

Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumos Nr. 105 "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība"" ir noteiktas normas, kurām jāstājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. Minēto normu spēkā stāšanās tika atlikta, lai novērstu vēsturiskās pretrunas mežu uzskaites reģistros. Ņemot vērā, ka jaunās kadastrālo vērtību bāzes spēkā stāšanās termiņš pārcelts uz 2025. gadu, Vērtēšanas konsultatīvās padomes ietvaros uzsākta analīze par iespēju vienkāršot nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanu neapbūvētām zemēm, lai atvieglotu pašvaldībām nekustamā īpašuma lietošanas mērķu piemērošanu. Ņemot vērā sagaidāmās izmaiņas, atlikto grozījumu spēkā stāšanos nepieciešams pagarināt un saskaņot ar jaunajām, topošajām normām un to spēkā stāšanos.

Projekts "Grozījums Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība"" pārceļ jaunu normu spēkā stāšanos uz 2025. gada 1. janvāri.

Pašlaik gadījumā, ja zemes vienībai nosakāms vai maināms apbūves zemei atbilstošs lietošanas mērķis un pašvaldības teritorijas plānojums pieļauj vairākas izmantošanas iespējas, personai pastāv tiesības izvēlēties vienu vai vairākus apbūves ieceres īstenošanai atbilstošos lietošanas mērķus. Vērtēšanas konsultatīvajā padomē apspriests un no Rīgas domes saņemts ierosinājums par to, ka nav pieļaujams, ka privātpersona izvēlas zemes vienībai izdevīgāko – pēc vērtības lētāko lietošanas mērķi, kas var radīt zemāku kadastrālo vērtību nekā zemesgabala iespējamā cena nekustamā īpašuma tirgū. Par cik vietējās pašvaldības teritorijas plānojumos teritorijas izmantošanas prasības un nosacījumi ir pašvaldības kompetencē, tad arī pašvaldība šādos gadījumos vislabāk noteiktu zemes vienībai piemērotāko lietošanas mērķi.

Projekts "Grozījums Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība"" paredz, ka zemes vienībai, kurai nosakāms vai maināms apbūves zemei atbilstošs lietošanas mērķis, un pašvaldības teritorijas plānojums pieļauj vairākas izmantošanas iespējas, pašvaldība atbilstoši funkcionālajā zonā atļautajam galvenajam teritorijas izmantošanas veidam nosaka vienu piemērotāko lietošanas mērķi.

Pašlaik normatīvie akti neparedz ēkas un telpu grupas kadastrālajā uzmērīšanā (apsekojot objektu) iegūt informāciju par to, vai ēkai ir nepabeigti būvdarbi, kā rezultātā Kadastra informācijas sistēmā šāda informācija netiek norādīta un dati kadastrālajā vērtēšanā nav pieejami. Tāpat šādus datus par būvi nenorāda arī, deklarējot ēkas kadastra datus. Šādas informācijas trūkums rada apstākļus, ka ēka, kas nav pabeigta, kadastrāli tiek novērtēta tāpat kā ēka, kas ir pabeigta, kaut gan faktiski šādiem objektiem nav vienāda vērtība arī nekustamā īpašuma tirgū. Nereti nepabeigtai ēkai vēl nav izbūvētas iekštelpu sienas, taču starpsienu sienu aizņemtā platība netiek iekļauta ēkas kopējā platībā, tādēļ nepabeigtai ēkai nereti ir lielāka platība un līdz ar to arī lielāka kadastrālā vērtība tikai dēļ tā, ka vēl nav izbūvētas starpsienas. Bez datiem par nepabeigtiem būvdarbiem nav iespējams nošķirt šos objektus un šo informāciju tālāk analizēt un izmantot arī kadastrālajā vērtēšanā.

Projekti "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumos Nr. 48 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi"" un "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi"" risina minēto problēmu un paredz Kadastra informācijas sistēmā ieviest jaunas un līdz šim neuzkrātas informācijas datu lauku jeb pazīmi par nepabeigtiem būvdarbiem, kā arī kārtību, kāda informācija par ēkas nepabeigtību tiek noteikta un aktualizēta (pazīme uzlikta vai noņemta), veicot būves kadastrālo uzmērīšanu, veicot būves kadastra datu reģistrāciju no ēkas datu deklarācijas, kā arī aktualizēta (noņemta), saņemot dokumentu vai ziņas (piemēram, no būvniecības informācijas sistēmas) par būves pieņemšanu ekspluatācijā. Lai Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu pazīmi "nepabeigti būvdarbi ", šādu ēku nepieciešams identificēt. Projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumos Nr. 48 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi"" paredz, ka vienlaicīgi ar ēkas nolietojuma ietekmējošo datu iegūšanu tiek iegūta informācija par to, vai ēkai ir nepabeigta būvniecība. Iegūtā informācija tiks norādīta kā atzīme aktā par ēkas konstruktīvo elementu nolietojumu par to, vai pazīme "nepabeigti būvdarbi " ir vai nav attiecināma uz konkrēto ēku. Pazīmi norāda, ja ēkai nav izbūvēts vai ir demontēts vismaz viens no ēkas konstruktīvajiem elementiem vai arī ēkā nav logu un durvju. No akta par ēkas konstruktīvo elementu nolietojumu šo pazīmi vienlaicīgi ar citiem ēku raksturojošajiem datiem reģistrēs Kadastra informācijas sistēmā. Ēkas kadastrālās uzmērīšanas ietvaros iegūtās pazīmes "nepabeigti būvdarbi" reģistrācijas Kadastra informācijas sistēmā kārtība ir nosakāma Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi". Projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi"" paredz pazīmes "nepabeigti būvdarbi" reģistrāciju no būves kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem – akta par ēkas konstruktīvo elementu nolietojumu. Informāciju par minēto pazīmi paredzēts aktualizēt no ēkas datu deklarācijas, ko iesniegusi pašvaldība, ja tā nav kadastra subjekts. Projekts paredz Kadastra informācijas sistēmā izveidot jaunu datu lauku – pazīmi "nepabeigti būvdarbi". Vienlaicīgi tiek noteikta kārtība, kādā šī pazīme tiek noņemta:
– ja ēkas kadastrālās uzmērīšanas ietvaros veikta ēkas vai telpu grupas apsekošana, un nav konstatēti attiecīgie kritēriji pazīmes norādīšanai;
– ja ar ēkas datu deklarāciju saņemta informācija par to, ka pazīme "nepabeigti būvdarbi" nav;
– ja saņemta informācija par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā.

Pašlaik normatīvie akti neparedz Kadastra informācijas sistēmā aktualizēt informāciju par ēkas vai telpu grupas labiekārtojumiem, ja šādu informāciju sniedz valsts institūcija vai pašvaldība. Labiekārtojuma datu aktualizācija pašlaik ir iespējama tikai no ēkas vai telpu grupas īpašnieka puses, ierosinot attiecīgu (maksas) pakalpojumu.

Projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi"" minēto problēmu novērš un atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 39. punktā dotajam uzdevumam nosaka kārtību datu reģistrācijai no dažādiem informācijas avotiem. Projekts paredz reģistrēt labiekārtojumus, piemēram, informāciju par apkuri, kanalizāciju u.tml., arī tad, ja šo datu ieguves avots atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 84. pantam ir valsts vai pašvaldību institūcija.

Pašlaik normatīvie akti neparedz Kadastra informācijas sistēmā aktualizēt labiekārtojumu un ekspluatācijas pieņemšanas gada informāciju no dokumenta, ja Valsts zemes dienests (turpmāk – Dienests) no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas vienlaicīgi ar nostiprinājuma lūgumu par nekustamā īpašuma reģistrāciju ir saņēmis aktu par pieņemšanu ekspluatācijā.

Projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi"" minēto problēmu novērš un paredz labiekārtojuma datu aktualizēšanu arī situācijās, ja Dienests no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas vienlaicīgi ar nostiprinājuma lūgumu par nekustamā īpašuma reģistrāciju ir saņēmis aktu par pieņemšanu ekspluatācijā.

Informāciju par ēkā un katrā telpu grupā esošajiem labiekārtojumiem Kadastra informācijas sistēmā līdz šim dažādos laika posmos reģistrēja pēc atšķirīgiem principiem, tādēļ Kadastra informācijas sistēmā ir tādas telpu grupas, kurām labiekārtojums "Apkure. Centralizētā" un "Apkure. Centrālā (apkures katls)" nav reģistrēts katrai telpu grupai, bet ir reģistrēts ēkai. Piemēram, veicot lielas daudzdzīvokļu ēkas kadastrālo uzmērīšanu, labiekārtojuma informācija par apkuri netika reģistrēta dubultā – vispirms ēkas līmenī kā informācija par pašu ēku kopumā un pēc tam vēl telpu grupas līmenī – pie katra dzīvokļa minētajā ēkā. Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumi Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" paredz labiekārtojuma "Apkure. Centralizētā" un "Apkure. Centrālā (apkures katls)" ietekmi uz kadastrālo vērtību, vērtējot datus tikai konkrētās telpu grupu līmenī, taču ne vienmēr šie dati ir reģistrēti arī pie katras telpu grupas, uz kuru šis labiekārtojums attiecas.

Projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi"" minēto problēmu novērš un paredz telpu grupas apkures labiekārtojumu datu automātisku reģistrēšanu atbilstoši šim mērķim speciāli izstrādātiem kritērijiem. Kritēriji izstrādāti tā, lai līdz minimumam izslēgtu varbūtību, ka labiekārtojums tiek reģistrēts tādai telpu grupai, uz kuru šāds apkures labiekārtojums neattiecās. Kritēriji attiecās uz dzīvojamām telpu grupām (dzīvokļiem) neatkarīgi no tā, vai ēka kopumā ir vai nav dzīvojamā atbilstoši visas ēkas galvenajam lietošanas veidam. Būtiskākais no kritērijiem ir tas, ka ēkai (ēkas līmenī) ir reģistrēts attiecīgais apkures labiekārtojums. Ņemot vērā, ka apkures labiekārtojuma dati tiks reģistrēti automātiski, nevar pilnībā izslēgt iespējamību, ka šāds labiekārtojums tiks reģistrēts arī tādai telpu grupai, kurai faktiski nav šis labiekārtojums. Tā kā pastāv šāda varbūtība, un to ir iespējams konstatēt, apsekojot objektu dabā, situāciju šiem gadījumiem ir plānots risināt jau praksē nostiprinātā vispārīgā kārtībā:
– iesnieguma izskatīšanas ietvaros – bez maksas objektu apsekojot dabā un izskatot katru situāciju individuāli;
– jau ierosinātas kadastrālās uzmērīšanas pasūtījuma izpildes (apsekošanas) ietvaros, par to papildus nepiemērojot samaksu.

Izvērtējot Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumus Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi", konstatēts, ka noteikumos nav iekļauta norma, ka Kadastra informācijas sistēmā ieraksta administratīvo teritoriju un teritoriālā iedalījuma vienību klasifikatora kodu atbilstoši Valsts adrešu reģistrā reģistrētajām robežām.

Projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi"" minēto problēmu novērš un salāgo Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumus Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi" ar izmaiņām normatīvajos aktos administratīvi teritoriālā regulējuma jomā (atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 26. punktam no 2021. gada 1. jūlija Iecavas ciemam un Kokneses ciemam tika piešķirts pilsētas statuss, savukārt Ādažu ciemam, Ķekavas ciemam un Mārupes ciemam pilsētas statuss tiks piešķirts no 2022. gada 1. jūlija, līdz ar to šīs pilsētas ir novada pašvaldības teritorijas teritoriālā iedalījuma vienības) un nosaka, kāds administratīvo teritoriju un teritoriālā iedalījuma vienību klasifikatora kods Kadastra informācijas sistēmā tiks piesaistīts zemes vienībām, kas šķērsos pilsētas robežu.

Projekti "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumos Nr. 48 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi"" un "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi"" paredz Kadastra informācijas sistēmā ieviest jaunas informācijas datu lauku jeb pazīmi par nepabeigtiem būvdarbiem. Tajā pašā laikā par daļu no ēkām, kas ir reģistrētas Kadastra informācijas sistēmā, jau tagad no kadastra datiem var secināt, ka ēkas būvdarbi nav pabeigti. Viennozīmīgi šādu secinājumu no ēkas kadastra datiem var izdarīt tikai tad, ja ēkas kadastrālā uzmērīšana (tajā skaitā ēkas nolietojuma aprēķināšana) veikta pēc 2012. gada 26. janvāra (ieskaitot). Papildus ir jāņem vērā, ka 2012. gada 26. janvārī stājās spēkā Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumi Nr. 48 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi", kas no minētā datuma nosaka kārtību, kas paredz, ka ēkas būvdarbu nepabeigtības faktam nav nekāda veida ietekme uz ēkas nolietojumu. Kadastra datu savstarpējas salāgošanas nolūkos ir jāparedz pazīmes "nepabeigti būvdarbi" reģistrēšanu, pamatojoties uz Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto ēku datiem par pašu ēku.

Projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi"" risina kadastra datu savstarpējas salāgošanas jautājumu un nosaka pazīmes "nepabeigti būvdarbi" reģistrēšanu, ja ēkas kadastra dati iegūti pēc 2012. gada 26. janvāra un satur ziņas par to, ka ēkas būvdarbi nav pabeigti, piemēram, ēkai reģistrēts tikai viens konstruktīvais elements "pamati". Projektā ir ietverti arī citi kritēriji, kas izstrādāti specifiskajam mērķim. Kritēriji, pie kādiem projekts paredz reģistrēt pazīmi, ir izstrādāti, ņemot vērā arī pazemes ēku un rezervuāra vai silosa tipa ēku kadastra datu reģistrēšanas kārtību. Šādām (pazemes un rezervuāra vai silosa tipa) ēkām arī pabeigtu būvdarbu stadijā Kadastra informācijas sistēmā var nebūt reģistrēts konstruktīvais elements "jumts - nesošā konstrukcija" un "jumta segums". Piemēram, pazemes ēkām var būt reģistrēti tikai pamati, ārsienas un pārsegums, bet “jumta” funkciju var pildīt virs ēkas esošā zeme un tās virskārtā esošais zālājs, kas pazemes ēkas gadījumā netiek uzskatīts un netiek reģistrēts kā pazemes ēkas konstruktīvais elements.