25-TA-1910: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Maksātnespējas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā" (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir precizēt un papildināt regulējumu atbilstoši plānotajai Maksātnespējas kontroles dienesta reformēšanai, tā funkcijas un uzdevumus nododot Tieslietu ministrijai un Tiesu administrācijai. Iestādes reformēšana tiek īstenota, lai uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti, mazinātu iestāžu sadrumstalotību, centralizētu līdzīgās kompetences un optimizētu resursu izmantošanu maksātnespējas uzraudzības jomā. Tāpat likumprojekts papildina Maksātnespējas likumu atbilstoši 2024.gada 24.oktobra Satversmes tiesas spriedumam lietā Nr.2023-44-01
Spēkā stāšanās termiņš
01.10.2026.
Pamatojums
Paredzēts, ka Maksātnespējas kontroles dienests tiks likvidēts ar 2026. gada 1. oktobri, līdz ar to ir nepieciešams nodrošināt vienotu spēkā stāšanās datumu visiem normatīvo aktu grozījumiem.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Maksātnespējas kontroles dienesta reforma
Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam Maksātnespējas kontroles dienests tiek likvidēts ar 2026.gada 1.oktobri un tā funkcijas sadalītas starp Tieslietu ministriju un Tiesu administrāciju.
1. Tieslietu ministrija pārņem šādas pārvaldes funkcijas:
1.1. maksātnespējas procesa administratoru (turpmāk – administrators) uzraudzība, tostarp, sūdzību izskatīšana par administratoru rīcību;
1.2. administratīvo pārkāpuma lietu izskatīšana atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajai kompetencei;
1.3. tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu (turpmāk – uzraugošā persona) uzraudzība, tostarp, sūdzību izskatīšana par uzraugošo personu rīcību;
1.4. administratoru iecelšana amatā, atbrīvošana, atcelšana un atstādināšana no amata un administratoru amata darbības apturēšana.
2. Tiesu administrācija pārņem šādas pārvaldes funkcijas:
2.1. darbinieku interešu aizsardzība viņu darba devēja maksātnespējas gadījumā:
2.1.1. Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu turēšana un rīcība ar tiem, organizējot finanšu līdzekļu uzskaiti un izmaksu darbinieku prasījumu apmierināšanai;
2.1.2. iesniegumu izskatīšana par maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu un par administratora atlīdzības samaksu par darbinieku prasījumu iesniegšanu;
2.1.3. prasījuma tiesību īstenošana un kontrole attiecībā uz Tiesu administrācijas piešķirto naudas līdzekļu atmaksāšanu, kuri izmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem darbinieku prasījumu apmierināšanai;
2.2. iesniegumu izskatīšana par juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta un fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta izmaksu;
2.3. iesniegumu izskatīšana par Maksātnespējas likuma 118.1 pantā noteikto līdzekļu izmaksu;
2.4. elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas (turpmāk – EMUS) uzturēšana un attīstīšana.
Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams salāgot Maksātnespējas likuma regulējumu ar Ministru kabineta lēmumu par iestādes likvidāciju un funkciju pārdali citām iestādēm.
Satversmes tiesas spriedums
Maksātnespējas likuma 13. panta otrās daļas 3. punkts redakcijā, kas bija spēkā no 2017. gada 6. janvāra līdz 2025. gada 31. maijam, noteica, ka par administratoru nevar būt persona, attiecībā uz kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Ja kriminālprocess tiek izbeigts uz personu nereabilitējoša pamata, tad šāds statuss personai saglabājas visu atlikušo dzīvi, atšķirībā no sodāmības, kas pēc noteikta termiņa tiek dzēsta. Līdz ar to norma paredzēja absolūtu aizliegumu, proti, ierobežojums tika attiecināts uz visām pie noteiktas grupas piederošām personām, nosakot šādu ierobežojumu uz mūžu, nepieļaujot izņēmumus. Minētā norma, ciktāl tā nosaka aizliegumu ieņemt administratora amatu personai, attiecībā uz kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz personu nereabilitējoša pamata, ar Satversmes tiesas 2024.gada 24.oktobra spriedumu lietā Nr.2023-44-01 (turpmāk – Spriedums) tika atzīta par neatbilstošu Satversmes 106. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2025. gada 1. jūnija.
Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam Maksātnespējas kontroles dienests tiek likvidēts ar 2026.gada 1.oktobri un tā funkcijas sadalītas starp Tieslietu ministriju un Tiesu administrāciju.
1. Tieslietu ministrija pārņem šādas pārvaldes funkcijas:
1.1. maksātnespējas procesa administratoru (turpmāk – administrators) uzraudzība, tostarp, sūdzību izskatīšana par administratoru rīcību;
1.2. administratīvo pārkāpuma lietu izskatīšana atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajai kompetencei;
1.3. tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu (turpmāk – uzraugošā persona) uzraudzība, tostarp, sūdzību izskatīšana par uzraugošo personu rīcību;
1.4. administratoru iecelšana amatā, atbrīvošana, atcelšana un atstādināšana no amata un administratoru amata darbības apturēšana.
2. Tiesu administrācija pārņem šādas pārvaldes funkcijas:
2.1. darbinieku interešu aizsardzība viņu darba devēja maksātnespējas gadījumā:
2.1.1. Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu turēšana un rīcība ar tiem, organizējot finanšu līdzekļu uzskaiti un izmaksu darbinieku prasījumu apmierināšanai;
2.1.2. iesniegumu izskatīšana par maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu un par administratora atlīdzības samaksu par darbinieku prasījumu iesniegšanu;
2.1.3. prasījuma tiesību īstenošana un kontrole attiecībā uz Tiesu administrācijas piešķirto naudas līdzekļu atmaksāšanu, kuri izmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem darbinieku prasījumu apmierināšanai;
2.2. iesniegumu izskatīšana par juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta un fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta izmaksu;
2.3. iesniegumu izskatīšana par Maksātnespējas likuma 118.1 pantā noteikto līdzekļu izmaksu;
2.4. elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas (turpmāk – EMUS) uzturēšana un attīstīšana.
Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams salāgot Maksātnespējas likuma regulējumu ar Ministru kabineta lēmumu par iestādes likvidāciju un funkciju pārdali citām iestādēm.
Satversmes tiesas spriedums
Maksātnespējas likuma 13. panta otrās daļas 3. punkts redakcijā, kas bija spēkā no 2017. gada 6. janvāra līdz 2025. gada 31. maijam, noteica, ka par administratoru nevar būt persona, attiecībā uz kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Ja kriminālprocess tiek izbeigts uz personu nereabilitējoša pamata, tad šāds statuss personai saglabājas visu atlikušo dzīvi, atšķirībā no sodāmības, kas pēc noteikta termiņa tiek dzēsta. Līdz ar to norma paredzēja absolūtu aizliegumu, proti, ierobežojums tika attiecināts uz visām pie noteiktas grupas piederošām personām, nosakot šādu ierobežojumu uz mūžu, nepieļaujot izņēmumus. Minētā norma, ciktāl tā nosaka aizliegumu ieņemt administratora amatu personai, attiecībā uz kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz personu nereabilitējoša pamata, ar Satversmes tiesas 2024.gada 24.oktobra spriedumu lietā Nr.2023-44-01 (turpmāk – Spriedums) tika atzīta par neatbilstošu Satversmes 106. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2025. gada 1. jūnija.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Maksātnespējas kontroles dienesta reforma un funkciju pārdale
Maksātnespējas likums noteic, ka Maksātnespējas kontroles dienests normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros īsteno valsts politiku tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos, aizsargā darbinieku intereses viņu darba devēja maksātnespējas gadījumā un likumā noteiktajā kārtībā īsteno valsts un sabiedrības interešu aizsardzību tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos. Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam Maksātnespējas kontroles dienests tiek likvidēts un visas tā funkcijas un uzdevumus turpmāk īsteno Tieslietu ministrija un Tiesu administrācija. Attiecīgi nepieciešams izdarīt grozījumus Maksātnespējas likumā, lai tas atbilstu plānotajam institucionālajam modelim pēc Maksātnespējas kontroles dienesta likvidācijas.
Maksātnespējas likums noteic, ka Maksātnespējas kontroles dienests normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros īsteno valsts politiku tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos, aizsargā darbinieku intereses viņu darba devēja maksātnespējas gadījumā un likumā noteiktajā kārtībā īsteno valsts un sabiedrības interešu aizsardzību tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos. Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam Maksātnespējas kontroles dienests tiek likvidēts un visas tā funkcijas un uzdevumus turpmāk īsteno Tieslietu ministrija un Tiesu administrācija. Attiecīgi nepieciešams izdarīt grozījumus Maksātnespējas likumā, lai tas atbilstu plānotajam institucionālajam modelim pēc Maksātnespējas kontroles dienesta likvidācijas.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā to, ka Maksātnespējas kontroles dienesta veicamās funkcijas un uzdevumi tiek nodoti Tieslietu ministrijai un Tiesu administrācijai, likumprojekts aizstāj Maksātnespējas likumā atsauces uz Maksātnespējas kontroles dienestu ar Tieslietu ministriju un Tiesu administrāciju, nemainot regulējumu pēc būtības.
Tāpat likumprojekts paredz izmaiņas Maksātnespējas likuma F sadaļā “Tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzība”. F sadaļas struktūra tiek pārveidota tā, lai Tieslietu ministrijas uzdevumi un tiesības, Tiesu administrācijas uzdevumi un tiesības, kā arī abu iestāžu pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība būtu nošķirta.
F sadaļas XXXI nodaļā līdz šim noteiktie Maksātnespējas kontroles dienesta uzdevumi un tiesības tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesos tiek pārdalīti starp Tieslietu ministriju un Tiesu administrāciju atbilstoši šo iestāžu pārņemtajām funkcijām pēc Maksātnespējas kontroles dienesta likvidācijas. Turpmāk XXXI nodaļā tiks nostiprināta tikai Tieslietu ministrijas kompetence – tās uzdevumi un tiesības kā centrālajai uzraugošajai iestādei, savukārt jaunizveidotajā XXXI1 nodaļā koncentrēti noteikti Tiesu administrācijas uzdevumi un tiesības. Šādi grozījumi neparedz ieviest jaunas funkcijas vai mainīt iepriekšējo tiesību un pienākumu apjomu, bet gan normatīvi pielāgo līdzšinējo Maksātnespējas kontroles dienesta kompetenci institucionālajām izmaiņām.
Arī F sadaļas XXXII nodaļa tiek precizēta. Šajā nodaļā ietvertais 175. pants “Maksātnespējas kontroles dienesta lēmumi, to apstrīdēšana un pārsūdzēšana” tiek aizstāts ar diviem jauniem pantiem – 175.1 pantu “Tieslietu ministrijas lēmumi, to apstrīdēšana un pārsūdzēšana” un 175.2 pantu “Tiesu administrācijas lēmumi, to apstrīdēšana un pārsūdzēšana”. Līdz ar to Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas pieņemtie lēmumi un to pārsūdzēšanas mehānisms tiek strukturēts atbilstoši pārņemtajām funkcijām.
Salīdzinājumā ar līdzšinējo 175. pantu precizēts lēmumu loks, kas saistīti ar administratora amatu. 175.1 panta pirmās daļas 2. un 3. punkts, kas atbilst līdzšinējā 175. panta pirmās daļas 3. un 4. punktam, ir papildināts ar tiem lēmumu veidiem, kurus iestāde pieņem saistībā ar amata darbības jautājumiem: 1) par administratora atjaunošanu amatā, 2) par administratora amata darbības termiņa pagarināšanu, 3) par atļauju vai atteikumu kārtot regulāro kvalifikācijas eksāmenu, 4) atbrīvošanu vai neatbrīvošanu no regulārā kvalifikācijas eksāmena, 5) par atļauju vai atteikumu kārtot administratora eksāmenu.
Tāpat likumprojekts paredz izmaiņas Maksātnespējas likuma F sadaļā “Tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzība”. F sadaļas struktūra tiek pārveidota tā, lai Tieslietu ministrijas uzdevumi un tiesības, Tiesu administrācijas uzdevumi un tiesības, kā arī abu iestāžu pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība būtu nošķirta.
F sadaļas XXXI nodaļā līdz šim noteiktie Maksātnespējas kontroles dienesta uzdevumi un tiesības tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesos tiek pārdalīti starp Tieslietu ministriju un Tiesu administrāciju atbilstoši šo iestāžu pārņemtajām funkcijām pēc Maksātnespējas kontroles dienesta likvidācijas. Turpmāk XXXI nodaļā tiks nostiprināta tikai Tieslietu ministrijas kompetence – tās uzdevumi un tiesības kā centrālajai uzraugošajai iestādei, savukārt jaunizveidotajā XXXI1 nodaļā koncentrēti noteikti Tiesu administrācijas uzdevumi un tiesības. Šādi grozījumi neparedz ieviest jaunas funkcijas vai mainīt iepriekšējo tiesību un pienākumu apjomu, bet gan normatīvi pielāgo līdzšinējo Maksātnespējas kontroles dienesta kompetenci institucionālajām izmaiņām.
Arī F sadaļas XXXII nodaļa tiek precizēta. Šajā nodaļā ietvertais 175. pants “Maksātnespējas kontroles dienesta lēmumi, to apstrīdēšana un pārsūdzēšana” tiek aizstāts ar diviem jauniem pantiem – 175.1 pantu “Tieslietu ministrijas lēmumi, to apstrīdēšana un pārsūdzēšana” un 175.2 pantu “Tiesu administrācijas lēmumi, to apstrīdēšana un pārsūdzēšana”. Līdz ar to Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas pieņemtie lēmumi un to pārsūdzēšanas mehānisms tiek strukturēts atbilstoši pārņemtajām funkcijām.
Salīdzinājumā ar līdzšinējo 175. pantu precizēts lēmumu loks, kas saistīti ar administratora amatu. 175.1 panta pirmās daļas 2. un 3. punkts, kas atbilst līdzšinējā 175. panta pirmās daļas 3. un 4. punktam, ir papildināts ar tiem lēmumu veidiem, kurus iestāde pieņem saistībā ar amata darbības jautājumiem: 1) par administratora atjaunošanu amatā, 2) par administratora amata darbības termiņa pagarināšanu, 3) par atļauju vai atteikumu kārtot regulāro kvalifikācijas eksāmenu, 4) atbrīvošanu vai neatbrīvošanu no regulārā kvalifikācijas eksāmena, 5) par atļauju vai atteikumu kārtot administratora eksāmenu.
Problēmas apraksts
Maksātnespējas kontroles dienesta mājaslapā publicējamā informācija
Maksātnespējas likuma 12.2 pantā ir noteikta Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē publicējamā informācija. Minētā norma sākotnēji tika ieviesta ar mērķi radīt vienotu publiskās informācijas platformu, kurā kreditori un citas ieinteresētās personas varētu ātri un ērti iegūt apkopotu informāciju par administratoru un TAP UP darbību, tostarp par konstatētajiem pārkāpumiem.
Kreditoru interešu aizsardzība un procesa caurskatāmība šobrīd tiek nodrošināta ar citiem instrumentiem – maksātnespējas reģistru, EMUS, procesa dalībnieku tiesībām iepazīties ar lietas materiāliem, kā arī tiesībām pieprasīt informāciju no iestādēm saskaņā ar Informācijas atklātības likumu. Turklāt atbilstoši 12.2 panta trešajai daļai, šajā pantā norādītajai Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē publicējamajai informācijai ir informatīvs raksturs.
Maksātnespējas likuma 12.2 pantā ir noteikta Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē publicējamā informācija. Minētā norma sākotnēji tika ieviesta ar mērķi radīt vienotu publiskās informācijas platformu, kurā kreditori un citas ieinteresētās personas varētu ātri un ērti iegūt apkopotu informāciju par administratoru un TAP UP darbību, tostarp par konstatētajiem pārkāpumiem.
Kreditoru interešu aizsardzība un procesa caurskatāmība šobrīd tiek nodrošināta ar citiem instrumentiem – maksātnespējas reģistru, EMUS, procesa dalībnieku tiesībām iepazīties ar lietas materiāliem, kā arī tiesībām pieprasīt informāciju no iestādēm saskaņā ar Informācijas atklātības likumu. Turklāt atbilstoši 12.2 panta trešajai daļai, šajā pantā norādītajai Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē publicējamajai informācijai ir informatīvs raksturs.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz svītrot Maksātnespējas likuma 12.2 pantu, kura sākotnēji izvirzītais mērķis – veicināt kreditoru interešu aizsardzību, praktiski tiek sasniegts ar citiem, efektīvākiem instrumentiem. Tādējādi publiskuma funkcija netiek atcelta pilnībā, bet tiek balstīta citos, jau likumā pastāvošos instrumentos. Tāpat atsevišķas publicitātes prasības disciplinārsodu jomā tiek nodrošinātas papildinot Maksātnespējas likumu ar 31.11 pantu par disciplinārlietu komisijas lēmumu publiskošanu biedrības "Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācija" (turpmāk Administratoru asociācija) tīmekļvietnē.
Problēmas apraksts
Administratoru pretendentu un administratoru eksaminācija
Administratoru pretendentu un administratoru eksaminācija ir viens no centrālajiem instrumentiem, ar kura palīdzību tiek nodrošināta piekļuve administratora profesijai, profesionālās kvalifikācijas uzturēšana un administratoru profesionālās darbības kvalitāte. Spēkā esošajā Maksātnespējas likuma regulējumā administratora eksāmena un kvalifikācijas eksāmena īstenošana vairākos būtiskos posmos ir tieši saistīta ar Maksātnespējas kontroles dienesta noteikto kompetenci valsts pārvaldes funkciju izpildē.
Tāpat izvērtējot Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes (turpmāk – Padome) darbības lietderību, tika secināts, ka tā ir likvidējama, ņemot vērā to, ka maksātnespējas joma nav īpaši izceļama starp citām tieslietu nozares jomām, turklāt Tieslietu ministrijā darbojas Maksātnespējas regulējuma pilnveidošanas darba grupa, kuras mērķis ir līdzīgs – identificēt regulējuma maksātnespējas jomā nepilnības un apspriest to iespējamos risinājumus. Vienlaikus pirms Padomes likvidēšanas nepieciešams nodrošināt tai noteiktu funkciju turpmāko izpildi, daļu no tām pārdalot citām institūcijām.
Papildus tam pašreizējais regulējums administratoru profesionālās pašpārvaldes, Administratoru asociācijas, lomu eksaminācijas procesā nosaka salīdzinoši šauri. Lai gan Administratoru asociācija apvieno visus administratorus, tās iesaiste eksāmenu rīkošanā un saturiskajā nodrošināšanā ir ierobežota, salīdzinot ar citu juridisko profesiju profesionālajām pašpārvaldēm, kurām ir lielāka loma gan praktiskajā eksāmenu organizēšanā, gan kvalifikācijas uzturēšanas pasākumu plānošanā.
Administratoru eksaminācijas prasības un amata darbības regulējums vienlaikus būtu jāsaskaņo ar citu juridisko profesiju standartiem, jo īpaši ar zvērinātu notāru un zvērinātu tiesu izpildītāju amata regulējumu.
Administratoru pretendentu un administratoru eksaminācija ir viens no centrālajiem instrumentiem, ar kura palīdzību tiek nodrošināta piekļuve administratora profesijai, profesionālās kvalifikācijas uzturēšana un administratoru profesionālās darbības kvalitāte. Spēkā esošajā Maksātnespējas likuma regulējumā administratora eksāmena un kvalifikācijas eksāmena īstenošana vairākos būtiskos posmos ir tieši saistīta ar Maksātnespējas kontroles dienesta noteikto kompetenci valsts pārvaldes funkciju izpildē.
Tāpat izvērtējot Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes (turpmāk – Padome) darbības lietderību, tika secināts, ka tā ir likvidējama, ņemot vērā to, ka maksātnespējas joma nav īpaši izceļama starp citām tieslietu nozares jomām, turklāt Tieslietu ministrijā darbojas Maksātnespējas regulējuma pilnveidošanas darba grupa, kuras mērķis ir līdzīgs – identificēt regulējuma maksātnespējas jomā nepilnības un apspriest to iespējamos risinājumus. Vienlaikus pirms Padomes likvidēšanas nepieciešams nodrošināt tai noteiktu funkciju turpmāko izpildi, daļu no tām pārdalot citām institūcijām.
Papildus tam pašreizējais regulējums administratoru profesionālās pašpārvaldes, Administratoru asociācijas, lomu eksaminācijas procesā nosaka salīdzinoši šauri. Lai gan Administratoru asociācija apvieno visus administratorus, tās iesaiste eksāmenu rīkošanā un saturiskajā nodrošināšanā ir ierobežota, salīdzinot ar citu juridisko profesiju profesionālajām pašpārvaldēm, kurām ir lielāka loma gan praktiskajā eksāmenu organizēšanā, gan kvalifikācijas uzturēšanas pasākumu plānošanā.
Administratoru eksaminācijas prasības un amata darbības regulējums vienlaikus būtu jāsaskaņo ar citu juridisko profesiju standartiem, jo īpaši ar zvērinātu notāru un zvērinātu tiesu izpildītāju amata regulējumu.
Risinājuma apraksts
Maksātnespējas kontroles dienesta un Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes likvidēšana
Likumprojekts nostiprina vienotu modeli, kurā lēmumu par administratora eksāmena, regulārā kvalifikācijas eksāmena un ārkārtas kvalifikācijas eksāmena rīkošanu pieņem tieslietu ministrs, eksāmenu praktisko organizēšanu nodrošina Administratoru asociācija, bet eksāmenu rezultātus vērtē un lēmumus par rezultātiem pieņem eksaminācijas komisija, kuru ieceļ tieslietu ministrs. Lai nodrošinātu nepārtrauktību komisijas darbā institucionālās pārejas periodā, pārejas noteikumi paredz, ka tieslietu ministrs līdz 2026. gada 1. novembrim ieceļ jaunu eksaminācijas komisiju, bet līdz jaunās komisijas iecelšanai darbu turpina līdzšinējā komisija, kas iecelta pirms grozījumu spēkā stāšanās.
Administratora eksāmens
Līdz šim spēkā esošie administratora eksāmena kārtošanas priekšnoteikumi tiek saglabāti – persona var kārtot administratora eksāmenu, ja tā atbilst Maksātnespējas likuma 13. panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām, uz to neattiecas 13. panta otrajā daļā paredzētie ierobežojumi un ir izpildīta prasība par eksāmena maksas samaksu. Vienlaikus, turpmāk administratora pretendentam vairs nebūs obligāti jāapmeklē speciāls apmācības kurss un jāsaņem apliecinājums par šā kursa noklausīšanos. Tas nozīmē, ka pretendents varēs sagatavoties eksāmenam patstāvīgi, līdzīgi kā tas ir citās juridiskajās profesijās. Līdz ar to no Maksātnespējas likuma tiek svītrots 15. pants par administratoru pretendentu apmācību, kā arī atsauces uz apmācības kursa apliecinājumu kā obligātu priekšnoteikumu administratora eksāmena kārtošanai
Tāpat kā līdz šim, pretendents pēc administratora eksāmena nokārtošanas tiks iecelts amatā ar individuālu rīkojumu. Ņemot vērā Maksātnespējas kontroles dienesta likvidāciju, grozījumu projekts paredz iecelšanas kompetences pārdali, nosakot, ka turpmāk rīkojumu par administratora iecelšanu amatā pieņems tieslietu ministrs. Līdzšinējais regulējums paredzēja, ka pēc iecelšanas amatā administratoram tiek izsniegta amata apliecība ar apliecības numuru un derīguma termiņu. Praksē ir konstatēts, ka šāda apliecība nav lietderīga, jo visa būtiskā informācija par administratora statusu, identitāti, un pilnvaru termiņu jau ir ietverta maksātnespējas reģistrā, kam piemīt publiskās ticamības spēks. Apliecības uzturēšana tādējādi dublē reģistrā pieejamās ziņas un rada papildu administratīvo slogu.
Lai novērstu nevajadzīgas formalitātes un mazinātu dokumentu aprites slogu, grozījumi paredz atteikties no administratora amata apliecības institūta. Turpmāk tieslietu ministra rīkojumā par administratora iecelšanu amatā administratoram tiks piešķirts amata darbības numurs, kas tiks ierakstīts arī EMUS un Maksātnespējas reģistrā, kalpos kā administratora identifikācijas līdzeklis un nebūs periodiski atjaunojams. Savukārt, administratora amata darbības termiņš turpmāk izrietēs tieši no likumā noteiktā regulārā kvalifikācijas eksāmena kārtošanas periodiskuma, nevis no atsevišķa dokumenta derīguma termiņa. Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un vienotu pieeju visiem administratoriem, paredzēts, ka pēc iecelšanas amatā, kā arī pēc kārtējā regulārā kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas administratora amata darbības termiņš ir līdz nākamā kārtējā regulārā kvalifikācijas eksāmena rīkošanas gada 31. decembrim. Šāds risinājums novērš situācijas, kurās kvalifikācijas perioda beigu datums kļūtu atkarīgs no konkrētās eksāmena kārtošanas dienas vai darba vērtēšanas termiņa, un ļauj saskaņot administratoru kvalifikācijas periodus, atvieglojot eksāmenu plānošanu un mazinot normatīvā regulējuma interpretācijas riskus.
Vienlaikus, izstrādājot grozījumus, tika izvērtēti arī to praktiskās ieviešanas priekšnoteikumi, ņemot vērā Maksātnespējas reģistra tehnisko uzbūvi un darbības principus. Maksātnespējas reģistra pamatā ir centrāla datu bāze, kurā tiek veikti, uzglabāti un apkopoti visi reģistra ieraksti. No šīs datu bāzes informācija tiek automātiski nodota un attēlota publiski pieejamajā maksātnespējas reģistra saskarnē, izmantota datu apmaiņās ar citām valsts informācijas sistēmām, tostarp E-Tiesiskuma platformas sadaļā IRI (Insolvency Registers Interconnection), kā arī tiek integrēta automatizēti sagatavotos valsts notāru lēmumos un Uzņēmumu reģistra izsniegtajās izziņās. Minētais nozīmē to, ka, mainot un pielāgojot reģistra datu laukos lietos apzīmējumus attiecībā uz administratora amata apliecību, būtu nepieciešami tehnoloģiski pielāgojami. Minētos pielāgojumus nevar veikt pats Uzņēmumu reģistrs, bet tie ir pasūtāmi informācijas sistēmas uzturētājam un to īstenošana prasa papildu budžeta līdzekļus. Lietderības un izmaksu samērīguma apsvērumu dēļ šādi maksātnespējas reģistra informācijas sistēmas pielāgojumi tiks plānoti un īstenoti kopā ar citiem būtiskākiem sistēmas uzlabojumiem.
Ievērojot minēto, likumprojekts paredz saglabāt maksātnespējas reģistrā ierakstāmo ziņu apzīmējumus tādus, kādi tie ir šobrīd. Proti, normās, kas reglamentē reģistrā iekļaujamo informāciju, netiek mainīti lauku nosaukumi (“amata apliecības numurs” un “amata apliecības derīguma termiņš”). Vienlaikus ar pārejas noteikumiem tiek paredzēts, ka maksātnespējas reģistrā ierakstītais administratora amata apliecības numurs no 2026. gada 1. oktobra ir uzskatāms par administratora amata darbības numuru, savukārt reģistrā ierakstītais amata apliecības derīguma termiņš no 2026. gada 1. oktobra ir uzskatāms par administratora amata darbības termiņu. Tādējādi tiek panākts, ka maksātnespējas reģistrā (un visās sistēmās un dokumentos, kas izmanto reģistra datus) tehniski saglabājas līdz šim lietotie apzīmējumi, bet pēc būtības un tiesiskajām sekām šīs pašas ziņas turpmāk ir uzskatāmas par amata darbības numuru un amata darbības termiņu.
Regulārais kvalifikācijas eksāmens
Ar likumprojektu paredzētas izmaiņas regulārā kvalifikācijas eksāmena kārtībā. Maksātnespējas likumā tiek saglabāts pamatprincips, ka administrators reizi piecos gados, skaitot no amatā iecelšanas dienas vai iepriekšējā kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas dienas, kārto kvalifikācijas eksāmenu. Vienlaikus, ņemot vērā, ka Maksātnespējas likums tiek papildināts ar jaunu kvalifikācijas eksāmenu (ārkārtas kvalifikācijas eksāmenu), līdzšinējais Maksātnespējas likuma 16.2 pantā regulētais kvalifikācijas eksāmena nosaukums tiek terminoloģiski precizēts un turpmāk tiks saukts par regulāro kvalifikācijas eksāmenu. Likumprojektā tiek lietoti vairāki regulārā kvalifikācijas eksāmena apzīmējumi - kārtējais regulārais kvalifikācijas eksāmens, ko rīko ik pēc pieciem gadiem, atkārtots kvalifikācijas eksāmens, kas tiek rīkots, ja administrators objektīvu iemeslu dēļ nav kārtojis vai nav nokārtojis kārtējo regulāro kvalifikācijas eksāmenu, kā arī papildu kvalifikācijas eksāmens, ko tieslietu ministrs var noteikt starp kārtējiem regulārajiem kvalifikācijas eksāmeniem.
Turpmāk kvalifikācijas pilnveides pasākumu apmeklēšana kalpos nevis kā priekšnoteikums regulārā kvalifikācijas eksāmena kārtošanai, bet kā pamats atbrīvošanai no regulārā kvalifikācijas eksāmena. Saskaņā ar likumprojekta 16.3 pantu administrators tiks atbrīvots no regulārā kvalifikācijas eksāmena kārtošanas, ja kopš iecelšanas amatā vai iepriekšējā regulārā kvalifikācijas eksāmena kārtošanas viņš ir apmeklējis kvalifikācijas pilnveides pasākumus 12 akadēmisko stundu apmērā par katru kalendāro gadu un ne mazāk kā 100 akadēmiskās stundas kvalifikācijas periodā. Savukārt detalizētus nosacījumus administratora atbrīvošanai no regulārā kvalifikācijas eksāmena, tajā skaitā jomas, kurās apmeklējami kvalifikācijas pilnveides pasākumi, noteiks Ministru kabinets.
Lai nodrošinātu samērīgu pāreju uz jauno kvalifikācijas pilnveides uzskaites modeli, pārejas noteikumi paredz, ka administratoriem, kuri iecelti amatā vai pēdējo regulāro kvalifikācijas eksāmenu nokārtojuši līdz 2026. gada 30. septembrim, 16.3 panta otrajā daļā noteiktā kvalifikācijas pilnveides pasākumu apmeklēšanas apmēra izpildi vērtē, skaitot no 2026. gada 1. oktobra.
Visbeidzot, grozījumi precizē arī regulārā kvalifikācijas eksāmena rezultātu apstiprināšanu un kontroli. Likumprojektā paredzēts, ka eksaminācijas komisija pieņem lēmumu par kvalifikācijas eksāmena rezultātiem, taču šis lēmums stājas spēkā tikai pēc tam, kad to apstiprinājis tieslietu ministrs. Administrators divu nedēļu laikā pēc eksāmena norises var informēt tieslietu ministru par eksāmena gaitā pieļautiem kārtības pārkāpumiem, kas, viņaprāt, varētu ietekmēt vērtējumu, un tikai pēc šā termiņa beigām tieslietu ministrs apstiprina eksaminācijas komisijas lēmumu. Ja tiek konstatēti eksāmena kārtības pārkāpumi, tieslietu ministrs pilnībā vai daļēji neapstiprina komisijas lēmumu un nosaka jauna kvalifikācijas eksāmena rīkošanu. Tas nozīmē, ka tieslietu ministrs var neapstiprināt komisijas lēmumu un noteikt atkārtota kvalifikācijas eksāmena rīkošanu attiecībā uz vienu, vairākiem vai visiem administratoriem, kas kārtojuši attiecīgo eksāmenu. Šādā gadījumā jaunu kvalifikācijas eksāmenu ir jāorganizē ne vēlāk kā mēneša laikā no tieslietu ministra lēmuma pieņemšanas dienas.
Ārkārtas kvalifikācijas eksāmens
Maksātnespējas likums tiek papildināts ar jaunu kvalifikācijas eksāmena veidu – ārkārtas kvalifikācijas eksāmenu, kas ir nostiprināts arī citu juridisko profesiju regulējošos normatīvajos aktos (piemēram, Tiesu izpildītāju likumā un Notariāta likumā). Ārkārtas kvalifikācijas eksāmens kalpo kā mehānisms, ar kuru disciplināro pārkāpumu atkārtošanās gadījumā tiek pārbaudīts, vai administrators joprojām ir profesionāli piemērots amata pienākumu veikšanai. Likumprojekts paredz, ka administratoram būs pienākums kārtot ārkārtas kvalifikācijas eksāmenu, ja viņam divu gadu laikā no disciplinārsoda piemērošanas ir atkārtoti piemērots disciplinārsods. Šādā gadījumā tieslietu ministrs pieņem lēmumu par ārkārtas eksāmena noteikšanu, kurš administratoram noteiktā, salīdzinoši īsā termiņā ir jākārto. Ārkārtas kvalifikācijas eksāmena nekārtošana bez attaisnojoša iemesla vai negatīvs vērtējums ir pamats administratora atcelšanai no amata, tādējādi ārkārtas eksāmens kļūst par būtisku administratoru profesionālās atbilstības kontroles mehānismu. Papildus norādāms, ka ārkārtas kvalifikācijas eksāmena nokārtošana neatbrīvo administratoru no pienākuma kārtot regulāro kvalifikācijas eksāmenu. Lai nodrošinātu samērīgumu pārejas periodā, pārejas noteikumi paredz, ka 16.4 panta pirmajā daļā noteikto pienākumu kārtot ārkārtas kvalifikācijas eksāmenu piemēro no 2026. gada 1. oktobra, un, vērtējot 16.4 panta pirmajā daļā minēto divu gadu periodu, disciplinārsodi, kas piemēroti līdz 2026. gada 30. septembrim, netiek ņemti vērā.
Likumprojekts nostiprina vienotu modeli, kurā lēmumu par administratora eksāmena, regulārā kvalifikācijas eksāmena un ārkārtas kvalifikācijas eksāmena rīkošanu pieņem tieslietu ministrs, eksāmenu praktisko organizēšanu nodrošina Administratoru asociācija, bet eksāmenu rezultātus vērtē un lēmumus par rezultātiem pieņem eksaminācijas komisija, kuru ieceļ tieslietu ministrs. Lai nodrošinātu nepārtrauktību komisijas darbā institucionālās pārejas periodā, pārejas noteikumi paredz, ka tieslietu ministrs līdz 2026. gada 1. novembrim ieceļ jaunu eksaminācijas komisiju, bet līdz jaunās komisijas iecelšanai darbu turpina līdzšinējā komisija, kas iecelta pirms grozījumu spēkā stāšanās.
Administratora eksāmens
Līdz šim spēkā esošie administratora eksāmena kārtošanas priekšnoteikumi tiek saglabāti – persona var kārtot administratora eksāmenu, ja tā atbilst Maksātnespējas likuma 13. panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām, uz to neattiecas 13. panta otrajā daļā paredzētie ierobežojumi un ir izpildīta prasība par eksāmena maksas samaksu. Vienlaikus, turpmāk administratora pretendentam vairs nebūs obligāti jāapmeklē speciāls apmācības kurss un jāsaņem apliecinājums par šā kursa noklausīšanos. Tas nozīmē, ka pretendents varēs sagatavoties eksāmenam patstāvīgi, līdzīgi kā tas ir citās juridiskajās profesijās. Līdz ar to no Maksātnespējas likuma tiek svītrots 15. pants par administratoru pretendentu apmācību, kā arī atsauces uz apmācības kursa apliecinājumu kā obligātu priekšnoteikumu administratora eksāmena kārtošanai
Tāpat kā līdz šim, pretendents pēc administratora eksāmena nokārtošanas tiks iecelts amatā ar individuālu rīkojumu. Ņemot vērā Maksātnespējas kontroles dienesta likvidāciju, grozījumu projekts paredz iecelšanas kompetences pārdali, nosakot, ka turpmāk rīkojumu par administratora iecelšanu amatā pieņems tieslietu ministrs. Līdzšinējais regulējums paredzēja, ka pēc iecelšanas amatā administratoram tiek izsniegta amata apliecība ar apliecības numuru un derīguma termiņu. Praksē ir konstatēts, ka šāda apliecība nav lietderīga, jo visa būtiskā informācija par administratora statusu, identitāti, un pilnvaru termiņu jau ir ietverta maksātnespējas reģistrā, kam piemīt publiskās ticamības spēks. Apliecības uzturēšana tādējādi dublē reģistrā pieejamās ziņas un rada papildu administratīvo slogu.
Lai novērstu nevajadzīgas formalitātes un mazinātu dokumentu aprites slogu, grozījumi paredz atteikties no administratora amata apliecības institūta. Turpmāk tieslietu ministra rīkojumā par administratora iecelšanu amatā administratoram tiks piešķirts amata darbības numurs, kas tiks ierakstīts arī EMUS un Maksātnespējas reģistrā, kalpos kā administratora identifikācijas līdzeklis un nebūs periodiski atjaunojams. Savukārt, administratora amata darbības termiņš turpmāk izrietēs tieši no likumā noteiktā regulārā kvalifikācijas eksāmena kārtošanas periodiskuma, nevis no atsevišķa dokumenta derīguma termiņa. Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un vienotu pieeju visiem administratoriem, paredzēts, ka pēc iecelšanas amatā, kā arī pēc kārtējā regulārā kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas administratora amata darbības termiņš ir līdz nākamā kārtējā regulārā kvalifikācijas eksāmena rīkošanas gada 31. decembrim. Šāds risinājums novērš situācijas, kurās kvalifikācijas perioda beigu datums kļūtu atkarīgs no konkrētās eksāmena kārtošanas dienas vai darba vērtēšanas termiņa, un ļauj saskaņot administratoru kvalifikācijas periodus, atvieglojot eksāmenu plānošanu un mazinot normatīvā regulējuma interpretācijas riskus.
Vienlaikus, izstrādājot grozījumus, tika izvērtēti arī to praktiskās ieviešanas priekšnoteikumi, ņemot vērā Maksātnespējas reģistra tehnisko uzbūvi un darbības principus. Maksātnespējas reģistra pamatā ir centrāla datu bāze, kurā tiek veikti, uzglabāti un apkopoti visi reģistra ieraksti. No šīs datu bāzes informācija tiek automātiski nodota un attēlota publiski pieejamajā maksātnespējas reģistra saskarnē, izmantota datu apmaiņās ar citām valsts informācijas sistēmām, tostarp E-Tiesiskuma platformas sadaļā IRI (Insolvency Registers Interconnection), kā arī tiek integrēta automatizēti sagatavotos valsts notāru lēmumos un Uzņēmumu reģistra izsniegtajās izziņās. Minētais nozīmē to, ka, mainot un pielāgojot reģistra datu laukos lietos apzīmējumus attiecībā uz administratora amata apliecību, būtu nepieciešami tehnoloģiski pielāgojami. Minētos pielāgojumus nevar veikt pats Uzņēmumu reģistrs, bet tie ir pasūtāmi informācijas sistēmas uzturētājam un to īstenošana prasa papildu budžeta līdzekļus. Lietderības un izmaksu samērīguma apsvērumu dēļ šādi maksātnespējas reģistra informācijas sistēmas pielāgojumi tiks plānoti un īstenoti kopā ar citiem būtiskākiem sistēmas uzlabojumiem.
Ievērojot minēto, likumprojekts paredz saglabāt maksātnespējas reģistrā ierakstāmo ziņu apzīmējumus tādus, kādi tie ir šobrīd. Proti, normās, kas reglamentē reģistrā iekļaujamo informāciju, netiek mainīti lauku nosaukumi (“amata apliecības numurs” un “amata apliecības derīguma termiņš”). Vienlaikus ar pārejas noteikumiem tiek paredzēts, ka maksātnespējas reģistrā ierakstītais administratora amata apliecības numurs no 2026. gada 1. oktobra ir uzskatāms par administratora amata darbības numuru, savukārt reģistrā ierakstītais amata apliecības derīguma termiņš no 2026. gada 1. oktobra ir uzskatāms par administratora amata darbības termiņu. Tādējādi tiek panākts, ka maksātnespējas reģistrā (un visās sistēmās un dokumentos, kas izmanto reģistra datus) tehniski saglabājas līdz šim lietotie apzīmējumi, bet pēc būtības un tiesiskajām sekām šīs pašas ziņas turpmāk ir uzskatāmas par amata darbības numuru un amata darbības termiņu.
Regulārais kvalifikācijas eksāmens
Ar likumprojektu paredzētas izmaiņas regulārā kvalifikācijas eksāmena kārtībā. Maksātnespējas likumā tiek saglabāts pamatprincips, ka administrators reizi piecos gados, skaitot no amatā iecelšanas dienas vai iepriekšējā kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas dienas, kārto kvalifikācijas eksāmenu. Vienlaikus, ņemot vērā, ka Maksātnespējas likums tiek papildināts ar jaunu kvalifikācijas eksāmenu (ārkārtas kvalifikācijas eksāmenu), līdzšinējais Maksātnespējas likuma 16.2 pantā regulētais kvalifikācijas eksāmena nosaukums tiek terminoloģiski precizēts un turpmāk tiks saukts par regulāro kvalifikācijas eksāmenu. Likumprojektā tiek lietoti vairāki regulārā kvalifikācijas eksāmena apzīmējumi - kārtējais regulārais kvalifikācijas eksāmens, ko rīko ik pēc pieciem gadiem, atkārtots kvalifikācijas eksāmens, kas tiek rīkots, ja administrators objektīvu iemeslu dēļ nav kārtojis vai nav nokārtojis kārtējo regulāro kvalifikācijas eksāmenu, kā arī papildu kvalifikācijas eksāmens, ko tieslietu ministrs var noteikt starp kārtējiem regulārajiem kvalifikācijas eksāmeniem.
Turpmāk kvalifikācijas pilnveides pasākumu apmeklēšana kalpos nevis kā priekšnoteikums regulārā kvalifikācijas eksāmena kārtošanai, bet kā pamats atbrīvošanai no regulārā kvalifikācijas eksāmena. Saskaņā ar likumprojekta 16.3 pantu administrators tiks atbrīvots no regulārā kvalifikācijas eksāmena kārtošanas, ja kopš iecelšanas amatā vai iepriekšējā regulārā kvalifikācijas eksāmena kārtošanas viņš ir apmeklējis kvalifikācijas pilnveides pasākumus 12 akadēmisko stundu apmērā par katru kalendāro gadu un ne mazāk kā 100 akadēmiskās stundas kvalifikācijas periodā. Savukārt detalizētus nosacījumus administratora atbrīvošanai no regulārā kvalifikācijas eksāmena, tajā skaitā jomas, kurās apmeklējami kvalifikācijas pilnveides pasākumi, noteiks Ministru kabinets.
Lai nodrošinātu samērīgu pāreju uz jauno kvalifikācijas pilnveides uzskaites modeli, pārejas noteikumi paredz, ka administratoriem, kuri iecelti amatā vai pēdējo regulāro kvalifikācijas eksāmenu nokārtojuši līdz 2026. gada 30. septembrim, 16.3 panta otrajā daļā noteiktā kvalifikācijas pilnveides pasākumu apmeklēšanas apmēra izpildi vērtē, skaitot no 2026. gada 1. oktobra.
Visbeidzot, grozījumi precizē arī regulārā kvalifikācijas eksāmena rezultātu apstiprināšanu un kontroli. Likumprojektā paredzēts, ka eksaminācijas komisija pieņem lēmumu par kvalifikācijas eksāmena rezultātiem, taču šis lēmums stājas spēkā tikai pēc tam, kad to apstiprinājis tieslietu ministrs. Administrators divu nedēļu laikā pēc eksāmena norises var informēt tieslietu ministru par eksāmena gaitā pieļautiem kārtības pārkāpumiem, kas, viņaprāt, varētu ietekmēt vērtējumu, un tikai pēc šā termiņa beigām tieslietu ministrs apstiprina eksaminācijas komisijas lēmumu. Ja tiek konstatēti eksāmena kārtības pārkāpumi, tieslietu ministrs pilnībā vai daļēji neapstiprina komisijas lēmumu un nosaka jauna kvalifikācijas eksāmena rīkošanu. Tas nozīmē, ka tieslietu ministrs var neapstiprināt komisijas lēmumu un noteikt atkārtota kvalifikācijas eksāmena rīkošanu attiecībā uz vienu, vairākiem vai visiem administratoriem, kas kārtojuši attiecīgo eksāmenu. Šādā gadījumā jaunu kvalifikācijas eksāmenu ir jāorganizē ne vēlāk kā mēneša laikā no tieslietu ministra lēmuma pieņemšanas dienas.
Ārkārtas kvalifikācijas eksāmens
Maksātnespējas likums tiek papildināts ar jaunu kvalifikācijas eksāmena veidu – ārkārtas kvalifikācijas eksāmenu, kas ir nostiprināts arī citu juridisko profesiju regulējošos normatīvajos aktos (piemēram, Tiesu izpildītāju likumā un Notariāta likumā). Ārkārtas kvalifikācijas eksāmens kalpo kā mehānisms, ar kuru disciplināro pārkāpumu atkārtošanās gadījumā tiek pārbaudīts, vai administrators joprojām ir profesionāli piemērots amata pienākumu veikšanai. Likumprojekts paredz, ka administratoram būs pienākums kārtot ārkārtas kvalifikācijas eksāmenu, ja viņam divu gadu laikā no disciplinārsoda piemērošanas ir atkārtoti piemērots disciplinārsods. Šādā gadījumā tieslietu ministrs pieņem lēmumu par ārkārtas eksāmena noteikšanu, kurš administratoram noteiktā, salīdzinoši īsā termiņā ir jākārto. Ārkārtas kvalifikācijas eksāmena nekārtošana bez attaisnojoša iemesla vai negatīvs vērtējums ir pamats administratora atcelšanai no amata, tādējādi ārkārtas eksāmens kļūst par būtisku administratoru profesionālās atbilstības kontroles mehānismu. Papildus norādāms, ka ārkārtas kvalifikācijas eksāmena nokārtošana neatbrīvo administratoru no pienākuma kārtot regulāro kvalifikācijas eksāmenu. Lai nodrošinātu samērīgumu pārejas periodā, pārejas noteikumi paredz, ka 16.4 panta pirmajā daļā noteikto pienākumu kārtot ārkārtas kvalifikācijas eksāmenu piemēro no 2026. gada 1. oktobra, un, vērtējot 16.4 panta pirmajā daļā minēto divu gadu periodu, disciplinārsodi, kas piemēroti līdz 2026. gada 30. septembrim, netiek ņemti vērā.
Problēmas apraksts
Disciplinārlietas
Spēkā esošais disciplinārlietu regulējums Maksātnespējas likuma IV1 nodaļā ir veidots, paredzot Maksātnespējas kontroles dienesta tiešu iesaisti administratoru un uzraugošo personu disciplinārlietu sistēmas nodrošināšanā. Ņemot vērā, ka atbilstoši Ministru lēmumam Maksātnespējas kontroles dienests tiek likvidēts, Maksātnespējas likuma IV1 nodaļā nepieciešams veikt grozījumus, pielāgojot to jaunajam institucionālajam modelim.
Vienlaikus praksē ir konstatēta nepieciešamība pilnveidot administratoru un uzraugošo personu disciplinārlietu kārtību, vienādojot to ar citu juridisko profesiju regulējumu.
Spēkā esošais disciplinārlietu regulējums Maksātnespējas likuma IV1 nodaļā ir veidots, paredzot Maksātnespējas kontroles dienesta tiešu iesaisti administratoru un uzraugošo personu disciplinārlietu sistēmas nodrošināšanā. Ņemot vērā, ka atbilstoši Ministru lēmumam Maksātnespējas kontroles dienests tiek likvidēts, Maksātnespējas likuma IV1 nodaļā nepieciešams veikt grozījumus, pielāgojot to jaunajam institucionālajam modelim.
Vienlaikus praksē ir konstatēta nepieciešamība pilnveidot administratoru un uzraugošo personu disciplinārlietu kārtību, vienādojot to ar citu juridisko profesiju regulējumu.
Risinājuma apraksts
Disciplinārlietu komisija
Likumprojekts groza Maksātnespējas likuma 31.4 pantu, paredzot izmaiņas disciplinārlietu komisijas sastāvā un pilnvaru termiņā. Līdz šim disciplinārlietu komisijas sastāvā, ko apstiprināja tieslietu ministrs, bija viens Tieslietu ministrijas pārstāvis, divi Maksātnespējas kontroles dienesta pārstāvji, viens Augstākās tiesas priekšsēdētāja norīkots Augstākās tiesas tiesnesis un viens Administratoru asociācijas pārstāvis, savukārt komisijas priekšsēdētājs bija Tieslietu ministrijas pārstāvis un komisijas sastāvu apstiprināja uz trim gadiem. Pēc grozījumiem šis modelis tiek institucionāli pielāgots Maksātnespējas kontroles dienesta likvidācijai un vienlaikus saturiski pilnveidots. Komisijas sastāvā, kuru joprojām apstiprina tieslietu ministrs, turpmāk ietilps divi Tieslietu ministrijas pārstāvji, viens Augstākās tiesas priekšsēdētāja norīkots Augstākās tiesas tiesnesis un divi Administratoru asociācijas biedru kopsapulcē ievēlēti administratori. Līdz ar to no komisijas sastāva pilnībā tiek izslēgti Maksātnespējas kontroles dienesta pārstāvji, bet administratoru profesionālās pašpārvaldes pārstāvniecība tiek būtiski stiprināta, jo disciplinārlietu komisijas sastāvā turpmāk būs divi Administratoru asociācijas biedru kopsapulces ievēlēti administratori. Grozījumu projektā paredzēts, ka Administratoru asociācijas biedru kopsapulcē ievēlētos komisijas locekļus nevar apstiprināt vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Tādējādi tiks nodrošināts šo pārstāvju rotācija disciplinārlietu komisijas darbā, kas ir būtiski, jo uzraudzības procesā ļauj iesaistīties pēc iespējas plašākam praktizējošu administratoru lokam, tādējādi veicinot viedokļu dažādību un iespēju plašāk vērtēt konkrētas praksē konstatētas problēmsituācijas. Vienlaikus praksē, organizējot disciplinārlietu komisijas darbu, ir pierādījies, ka šobrīd likumā noteiktais komisijas pilnvaru termiņš ir pārāk īss, tādēļ disciplinārlietu komisijas pilnvaru termiņš tiek noteikts piecu gadu apmērā līdzšinējo trīs gadu vietā.
Lai nodrošinātu disciplinārlietu komisijas darba nepārtrauktību pārejas periodā, pārejas noteikumi paredz, ka tieslietu ministrs līdz 2026. gada 1. novembrim apstiprina jaunu disciplinārlietu komisijas sastāvu atbilstoši 31.4 pantam, savukārt līdz jaunas disciplinārlietu komisijas apstiprināšanai darbu turpina līdzšinējā disciplinārlietu komisija, kas iecelta pirms grozījumu spēkā stāšanās.
Disciplinārlietu ierosināšana
Likumprojekts paredz grozījumus disciplinārlietu ierosināšanas kārtībā. Tiek saglabāta esošā Maksātnespējas likuma 31.1 panta pirmajā daļā, kas nosaka, ka disciplinārlietu pret administratoru vai uzraugošo personu par normatīvo aktu pārkāpumiem, sistemātiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu vai ievērojamu zaudējumu nodarīšanu ierosina tieslietu ministrs pēc tiesneša, prokurora vai Administratoru asociācijas priekšlikuma, kā arī pēc savas iniciatīvas. Vienlaikus, lai sekmētu administratoru profesionālās pašpārvaldes iesaisti, īpašs regulējums paredzēts gadījumiem, kad disciplinārlieta tiek ierosināta par profesionālās ētikas normu būtisku pārkāpumu administratora darbībā. Šādā gadījumā atbilstoši likumprojekta 31.1 panta 11 daļai disciplinārlietu varēs ierosināt Administratoru asociācija pēc tieslietu ministra, tiesneša, prokurora vai savas iniciatīvas, kā arī uz privātpersonas sūdzības pamata. Savukārt, ņemot vērā, ka uzraugošās personas neietilpst Administratoru asociācijas profesionālās pašpārvaldes struktūrā, pilnvaras ierosināt disciplinārlietas par šo personu profesionālās ētikas normu pārkāpumiem tiek saglabātas tieslietu ministram.
Disciplinārlietu publiskošana
Maksātnespējas likums tiek papildināts ar 31.11 pantu, kurš paredz disciplinārlietā pieņemta lēmuma par disciplinārsoda uzlikšanu publiskošanu Administratoru asociācijas tīmekļvietnē. Publicējot lēmumu, tiek aizsegta tā informācijas daļa, kas atklāj personas datus (tostarp sensitīvus personas datus). Vienlaikus netiek aizsegts pie atbildības sauktā administratora vārds, uzvārds un amata darbības numurs, kā arī pie atbildības sauktās uzraugošās personas vārds, uzvārds un atbildīgās iestādes, kura kārto maksātnespējas reģistru, piešķirtais identifikācijas numurs. Lēmumu publicē triju darba dienu laikā pēc tam, kad Administratoru asociācija ir saņēmusi attiecīgu informāciju no Tieslietu ministrijas. Lēmums tiek publicēts tikai pēc tam, kad tas stājies spēkā. Arī ja disciplinārlietas komisijas lēmums ir pārsūdzēts, tas tiek publicēts tikai pēc galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas. Publicētais lēmums tiek dzēsts pēc viena gada no publicēšanas dienas. Šāds risinājums ir saskanīgs ar tieslietu sistēmā jau izmantoto pieeju attiecībā uz citu juridisko profesiju (tiesnešu, prokuroru, zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru) disciplinārlietās pieņemto lēmumu publiskošanu.
Administratora un uzraugošās personas atcelšana un atstādināšana, ierosinot disciplinārlietu
Spēkā esošais regulējums paredz, ka gadījumā, ja disciplinārlietas izskatīšanas gaitā disciplinārlietu komisija konstatē, ka pārkāpums, par kura pazīmēm uzraugošās personas vai administratora darbībā ir ierosināta disciplinārlieta, nav savienojams ar uzraugošās personas vai administratora pienākumu pildīšanu, disciplinārlietu komisija var lūgt Maksātnespējas kontroles dienesta direktoru iesniegt tiesā pieteikumu par uzraugošās personas atcelšanu no noteikta tiesiskās aizsardzības procesa vai visiem tiesiskās aizsardzības procesiem, kuros tā ir iecelta, kā arī administratora atstādināšanu no visiem maksātnespējas procesiem. Ņemot vērā Maksātnespējas kontroles dienesta likvidāciju, minēto funkciju pārņem Tieslietu ministrija, kurai attiecīgi arī būtu jāvērtē nepieciešamība vērsties tiesā ar pieteikumu par uzraugošās personas atcelšanu vai administratora atstādināšanu.
Disciplinārlietas tiek izskatītas mēneša laikā, līdz ar to uzraugošās personas atcelšana vai administratora atstādināšana varētu būt nesamērīga, ņemot vērā, ka tas ietekmēs procesa norisi un, izskatot lietu disciplinārsods varētu nebūt saistīts ar šīs personas atcelšanu vai atstādināšanu. Ņemot vērā to, ka divu nedēļu laikā no dienas, kad saņemts disciplinārlietu komisijas lēmums par ierosinājumu atcelt uzraugošo personu vai atstādināt administratoru no amata, jāpieņem lēmums, savukārt disciplinārlietu komisijai lieta jāizskata mēneša laikā pēc disciplinārlietas ierosināšanas, laika periods starp šiem notikumiem ir ārkārtīgi īss. Turklāt katrā atsevišķā gadījumā ir pienākums vērtēt, vai uzraugošās personas atcelšana (vai arī administratora atstādināšana) ir nepieciešama, kas uzliek administratīvo slogu iestādei.
Atceļot no noteikta tiesiskās aizsardzības procesa, parādniekam ir jāizraugās jauns uzraugošās personas kandidāts un tiesai jāpieņem lēmums par tā iecelšanu. Arī administratora atstādināšanas gadījumā iestājas neatgriezeniskas tiesiskās sekas – administrators zaudē pilnvaras visos viņam nodotos maksātnespējas procesos. Jāņem vērā, ka disciplinārlietu komisijas lēmums pēc lietas izskatīšanas var arī nebūt saistīts ar turpmāko profesionālās darbības ierobežošanu. Jo īpaši administratora īslaicīga atstādināšana apdraudēs maksātnespējas procesu nepārtrauktību un būs nepieciešams iecelt citu administratoru, kas aizkavēs vairāku procesu norisi.
Līdz ar to, lai veicinātu maksātnespējas procesu nepārtrauktību un samazinātu birokrātiju, likumprojekts paredz atteikties no regulējuma, kas paredz uzraugošās personas (vai administratora) atcelšanu (vai atstādināšanu).
Likumprojekts groza Maksātnespējas likuma 31.4 pantu, paredzot izmaiņas disciplinārlietu komisijas sastāvā un pilnvaru termiņā. Līdz šim disciplinārlietu komisijas sastāvā, ko apstiprināja tieslietu ministrs, bija viens Tieslietu ministrijas pārstāvis, divi Maksātnespējas kontroles dienesta pārstāvji, viens Augstākās tiesas priekšsēdētāja norīkots Augstākās tiesas tiesnesis un viens Administratoru asociācijas pārstāvis, savukārt komisijas priekšsēdētājs bija Tieslietu ministrijas pārstāvis un komisijas sastāvu apstiprināja uz trim gadiem. Pēc grozījumiem šis modelis tiek institucionāli pielāgots Maksātnespējas kontroles dienesta likvidācijai un vienlaikus saturiski pilnveidots. Komisijas sastāvā, kuru joprojām apstiprina tieslietu ministrs, turpmāk ietilps divi Tieslietu ministrijas pārstāvji, viens Augstākās tiesas priekšsēdētāja norīkots Augstākās tiesas tiesnesis un divi Administratoru asociācijas biedru kopsapulcē ievēlēti administratori. Līdz ar to no komisijas sastāva pilnībā tiek izslēgti Maksātnespējas kontroles dienesta pārstāvji, bet administratoru profesionālās pašpārvaldes pārstāvniecība tiek būtiski stiprināta, jo disciplinārlietu komisijas sastāvā turpmāk būs divi Administratoru asociācijas biedru kopsapulces ievēlēti administratori. Grozījumu projektā paredzēts, ka Administratoru asociācijas biedru kopsapulcē ievēlētos komisijas locekļus nevar apstiprināt vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Tādējādi tiks nodrošināts šo pārstāvju rotācija disciplinārlietu komisijas darbā, kas ir būtiski, jo uzraudzības procesā ļauj iesaistīties pēc iespējas plašākam praktizējošu administratoru lokam, tādējādi veicinot viedokļu dažādību un iespēju plašāk vērtēt konkrētas praksē konstatētas problēmsituācijas. Vienlaikus praksē, organizējot disciplinārlietu komisijas darbu, ir pierādījies, ka šobrīd likumā noteiktais komisijas pilnvaru termiņš ir pārāk īss, tādēļ disciplinārlietu komisijas pilnvaru termiņš tiek noteikts piecu gadu apmērā līdzšinējo trīs gadu vietā.
Lai nodrošinātu disciplinārlietu komisijas darba nepārtrauktību pārejas periodā, pārejas noteikumi paredz, ka tieslietu ministrs līdz 2026. gada 1. novembrim apstiprina jaunu disciplinārlietu komisijas sastāvu atbilstoši 31.4 pantam, savukārt līdz jaunas disciplinārlietu komisijas apstiprināšanai darbu turpina līdzšinējā disciplinārlietu komisija, kas iecelta pirms grozījumu spēkā stāšanās.
Disciplinārlietu ierosināšana
Likumprojekts paredz grozījumus disciplinārlietu ierosināšanas kārtībā. Tiek saglabāta esošā Maksātnespējas likuma 31.1 panta pirmajā daļā, kas nosaka, ka disciplinārlietu pret administratoru vai uzraugošo personu par normatīvo aktu pārkāpumiem, sistemātiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu vai ievērojamu zaudējumu nodarīšanu ierosina tieslietu ministrs pēc tiesneša, prokurora vai Administratoru asociācijas priekšlikuma, kā arī pēc savas iniciatīvas. Vienlaikus, lai sekmētu administratoru profesionālās pašpārvaldes iesaisti, īpašs regulējums paredzēts gadījumiem, kad disciplinārlieta tiek ierosināta par profesionālās ētikas normu būtisku pārkāpumu administratora darbībā. Šādā gadījumā atbilstoši likumprojekta 31.1 panta 11 daļai disciplinārlietu varēs ierosināt Administratoru asociācija pēc tieslietu ministra, tiesneša, prokurora vai savas iniciatīvas, kā arī uz privātpersonas sūdzības pamata. Savukārt, ņemot vērā, ka uzraugošās personas neietilpst Administratoru asociācijas profesionālās pašpārvaldes struktūrā, pilnvaras ierosināt disciplinārlietas par šo personu profesionālās ētikas normu pārkāpumiem tiek saglabātas tieslietu ministram.
Disciplinārlietu publiskošana
Maksātnespējas likums tiek papildināts ar 31.11 pantu, kurš paredz disciplinārlietā pieņemta lēmuma par disciplinārsoda uzlikšanu publiskošanu Administratoru asociācijas tīmekļvietnē. Publicējot lēmumu, tiek aizsegta tā informācijas daļa, kas atklāj personas datus (tostarp sensitīvus personas datus). Vienlaikus netiek aizsegts pie atbildības sauktā administratora vārds, uzvārds un amata darbības numurs, kā arī pie atbildības sauktās uzraugošās personas vārds, uzvārds un atbildīgās iestādes, kura kārto maksātnespējas reģistru, piešķirtais identifikācijas numurs. Lēmumu publicē triju darba dienu laikā pēc tam, kad Administratoru asociācija ir saņēmusi attiecīgu informāciju no Tieslietu ministrijas. Lēmums tiek publicēts tikai pēc tam, kad tas stājies spēkā. Arī ja disciplinārlietas komisijas lēmums ir pārsūdzēts, tas tiek publicēts tikai pēc galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas. Publicētais lēmums tiek dzēsts pēc viena gada no publicēšanas dienas. Šāds risinājums ir saskanīgs ar tieslietu sistēmā jau izmantoto pieeju attiecībā uz citu juridisko profesiju (tiesnešu, prokuroru, zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru) disciplinārlietās pieņemto lēmumu publiskošanu.
Administratora un uzraugošās personas atcelšana un atstādināšana, ierosinot disciplinārlietu
Spēkā esošais regulējums paredz, ka gadījumā, ja disciplinārlietas izskatīšanas gaitā disciplinārlietu komisija konstatē, ka pārkāpums, par kura pazīmēm uzraugošās personas vai administratora darbībā ir ierosināta disciplinārlieta, nav savienojams ar uzraugošās personas vai administratora pienākumu pildīšanu, disciplinārlietu komisija var lūgt Maksātnespējas kontroles dienesta direktoru iesniegt tiesā pieteikumu par uzraugošās personas atcelšanu no noteikta tiesiskās aizsardzības procesa vai visiem tiesiskās aizsardzības procesiem, kuros tā ir iecelta, kā arī administratora atstādināšanu no visiem maksātnespējas procesiem. Ņemot vērā Maksātnespējas kontroles dienesta likvidāciju, minēto funkciju pārņem Tieslietu ministrija, kurai attiecīgi arī būtu jāvērtē nepieciešamība vērsties tiesā ar pieteikumu par uzraugošās personas atcelšanu vai administratora atstādināšanu.
Disciplinārlietas tiek izskatītas mēneša laikā, līdz ar to uzraugošās personas atcelšana vai administratora atstādināšana varētu būt nesamērīga, ņemot vērā, ka tas ietekmēs procesa norisi un, izskatot lietu disciplinārsods varētu nebūt saistīts ar šīs personas atcelšanu vai atstādināšanu. Ņemot vērā to, ka divu nedēļu laikā no dienas, kad saņemts disciplinārlietu komisijas lēmums par ierosinājumu atcelt uzraugošo personu vai atstādināt administratoru no amata, jāpieņem lēmums, savukārt disciplinārlietu komisijai lieta jāizskata mēneša laikā pēc disciplinārlietas ierosināšanas, laika periods starp šiem notikumiem ir ārkārtīgi īss. Turklāt katrā atsevišķā gadījumā ir pienākums vērtēt, vai uzraugošās personas atcelšana (vai arī administratora atstādināšana) ir nepieciešama, kas uzliek administratīvo slogu iestādei.
Atceļot no noteikta tiesiskās aizsardzības procesa, parādniekam ir jāizraugās jauns uzraugošās personas kandidāts un tiesai jāpieņem lēmums par tā iecelšanu. Arī administratora atstādināšanas gadījumā iestājas neatgriezeniskas tiesiskās sekas – administrators zaudē pilnvaras visos viņam nodotos maksātnespējas procesos. Jāņem vērā, ka disciplinārlietu komisijas lēmums pēc lietas izskatīšanas var arī nebūt saistīts ar turpmāko profesionālās darbības ierobežošanu. Jo īpaši administratora īslaicīga atstādināšana apdraudēs maksātnespējas procesu nepārtrauktību un būs nepieciešams iecelt citu administratoru, kas aizkavēs vairāku procesu norisi.
Līdz ar to, lai veicinātu maksātnespējas procesu nepārtrauktību un samazinātu birokrātiju, likumprojekts paredz atteikties no regulējuma, kas paredz uzraugošās personas (vai administratora) atcelšanu (vai atstādināšanu).
Problēmas apraksts
Satversmes tiesas spriedums
Noziedzīgi nodarījumi atkarībā no personas vai sabiedrības interešu apdraudējuma rakstura un kaitīguma pakāpes ir dažādi. Krimināllikumā noziedzīgi nodarījumi ir iedalīti kriminālpārkāpumos un noziegumos (mazāk smagi, smagi un sevišķi smagi noziegumi). Tie apdraud dažādas ar Krimināllikumu aizsargātas intereses, piemēram, personas dzīvību, veselību, mājokļa neaizskaramību, brīvību, īpašumu, vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību, pārvaldes kārtību. Satversmes tiesa arī ir atzinusi, ka kriminālprocesa izbeigšana uz nereabilitējoša pamata attiecas uz atšķirīgiem personas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem. Pastāv arī tādi personu nereabilitējoši apstākļi, kuri aptver situācijas, kad ar personas nodarījumu saistītais sabiedrības interešu apdraudējums ir salīdzinoši zems un tāda pati ir šā nodarījuma kaitīguma pakāpe.
Iepriekš, nosakot Maksātnespējas likuma 13. panta otrās daļas 3. punktā ietverto aizliegumu, likumdevējs ir prezumējis, ka ikviena persona, kura izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu un kriminālprocess pret kuru izbeigts uz personu nereabilitējoša pamata, vienmēr varētu radīt šaubas un mazināt uzticēšanos maksātnespējas jomas efektivitātei, kā arī administratora profesijai. Taču likumdevējs nav apsvēris to, ka noziedzīgu nodarījumu kaitīguma pakāpe un arī nereabilitējošie apstākļi var būt dažādi, kā arī to, ka personas uzvedība, sevišķi tādā gadījumā, ja persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepilngadīga, laika gaitā var mainīties. Turklāt, likumdevējs ir pieļāvis to, ka administratora un uzraugošās personas amatu var ieņemt iepriekš sodīta persona pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Līdz ar to, identificējot kaut vienu mazāk ierobežojošu līdzekli, ir pamats atzīt, ka Maksātnespējas likuma 13.pantā noteiktais ierobežojums nesamērīgi ierobežo personas pamattiesības.
Ar Spriedumu Maksātnespējas likuma 13. panta otrās daļas 3. punkts, ciktāl tas nosaka aizliegumu personai, attiecībā uz kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz personu nereabilitējoša pamata, ieņemt administratora amatu, par spēkā neesošu no 2025. gada 1. jūnija. Tādēļ jautājums par personu, pret kurām kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz personu nereabilitējoša pamata, dalību administratoru kandidātu atlasē šobrīd netiek regulēts. Tomēr šāda regulējuma neesamība, ņemot vērā administratora būtisko lomu kreditora un parādnieku tiesību aizsardzības nodrošināšanā, var radīt šaubas par maksātnespējas jomas efektivitāti un administratora profesijas reputāciju. Savukārt attiecībā uz uzraugošajām personām šāds aizliegums joprojām ir nostiprināts Maksātnespējas likuma 12.3 panta otrās daļas 1. punktā un vērtējot pēc analoģijas ar Spriedumu, ir uzskatāms par nesamērīgu.
Noziedzīgi nodarījumi atkarībā no personas vai sabiedrības interešu apdraudējuma rakstura un kaitīguma pakāpes ir dažādi. Krimināllikumā noziedzīgi nodarījumi ir iedalīti kriminālpārkāpumos un noziegumos (mazāk smagi, smagi un sevišķi smagi noziegumi). Tie apdraud dažādas ar Krimināllikumu aizsargātas intereses, piemēram, personas dzīvību, veselību, mājokļa neaizskaramību, brīvību, īpašumu, vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību, pārvaldes kārtību. Satversmes tiesa arī ir atzinusi, ka kriminālprocesa izbeigšana uz nereabilitējoša pamata attiecas uz atšķirīgiem personas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem. Pastāv arī tādi personu nereabilitējoši apstākļi, kuri aptver situācijas, kad ar personas nodarījumu saistītais sabiedrības interešu apdraudējums ir salīdzinoši zems un tāda pati ir šā nodarījuma kaitīguma pakāpe.
Iepriekš, nosakot Maksātnespējas likuma 13. panta otrās daļas 3. punktā ietverto aizliegumu, likumdevējs ir prezumējis, ka ikviena persona, kura izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu un kriminālprocess pret kuru izbeigts uz personu nereabilitējoša pamata, vienmēr varētu radīt šaubas un mazināt uzticēšanos maksātnespējas jomas efektivitātei, kā arī administratora profesijai. Taču likumdevējs nav apsvēris to, ka noziedzīgu nodarījumu kaitīguma pakāpe un arī nereabilitējošie apstākļi var būt dažādi, kā arī to, ka personas uzvedība, sevišķi tādā gadījumā, ja persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepilngadīga, laika gaitā var mainīties. Turklāt, likumdevējs ir pieļāvis to, ka administratora un uzraugošās personas amatu var ieņemt iepriekš sodīta persona pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Līdz ar to, identificējot kaut vienu mazāk ierobežojošu līdzekli, ir pamats atzīt, ka Maksātnespējas likuma 13.pantā noteiktais ierobežojums nesamērīgi ierobežo personas pamattiesības.
Ar Spriedumu Maksātnespējas likuma 13. panta otrās daļas 3. punkts, ciktāl tas nosaka aizliegumu personai, attiecībā uz kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz personu nereabilitējoša pamata, ieņemt administratora amatu, par spēkā neesošu no 2025. gada 1. jūnija. Tādēļ jautājums par personu, pret kurām kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz personu nereabilitējoša pamata, dalību administratoru kandidātu atlasē šobrīd netiek regulēts. Tomēr šāda regulējuma neesamība, ņemot vērā administratora būtisko lomu kreditora un parādnieku tiesību aizsardzības nodrošināšanā, var radīt šaubas par maksātnespējas jomas efektivitāti un administratora profesijas reputāciju. Savukārt attiecībā uz uzraugošajām personām šāds aizliegums joprojām ir nostiprināts Maksātnespējas likuma 12.3 panta otrās daļas 1. punktā un vērtējot pēc analoģijas ar Spriedumu, ir uzskatāms par nesamērīgu.
Risinājuma apraksts
Izstrādāts regulējums, kurā, ievērojot, Spriedumā dotos norādījumus, ir pārskatīti ierobežojumi personai, kas liedz būt par administratora un uzraugošās personas amata kandidātu, un mazināts līdz šim regulējumā ietvertais absolūtā aizlieguma koncepts. Sprieduma 12. punktā norādīts, ka administratoram ir jānodrošina efektīva un tiesiska juridisko un fizisko personu maksātnespējas procesa norise un tā mērķu sasniegšana. Administratoram ir būtiska loma kreditora un parādnieku tiesību aizsardzības nodrošināšanā. Tādēļ administratora amatā nedrīkstētu atrasties personas, kuras mazina gan konkrētajā procesā iesaistīto personu, gan visas sabiedrības uzticēšanos maksātnespējas procesam un administratora amatam. Tomēr Sprieduma 9. punktā norādīts, ka ņemot vērā administratoram noteikto tiesību un pienākumu raksturu un maksātnespējas procesa regulējumu kopumā, administratora darbība nav saistīta ar valsts varas īstenošanu. Tādēļ atzīstams, ka administrators nav piederīgs valsts dienestam Satversmes 101. panta pirmās daļas izpratnē. Ievērojot minēto secināms, ka administratoriem nav izvirzāmas tādas pašas prasības kā valsts dienestam un tiesu varai piederīgām personām, kuras īsteno valsts varu. Līdz ar to ir iespējams mīkstināt administratora amata kandidātam noteiktos ierobežojumus.
Ņemot vērā minēto, likumprojekts papildina Maksātnespējas likuma 13. panta otro daļu ar 3.1 punktu, paredzot izņēmumu attiecībā uz personām, kas sauktas pie kriminālatbildības, bet pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Izņēmums attiecas uz nodarījumiem, kuri pēc savas būtības ir ar mazu kaitīguma pakāpi, papildus arī paredzot, ka no normā noteiktā apstākļa, ir jābūt pagājušam noteiktam laika periodam, kas ir identisks tam periodam, kāds noteikts attiecībā uz tiesnešiem likuma "Par tiesu varu" 55.panta otrajā daļā, t.i., ne mazāk kā astoņi gadi. Vienlaikus likumā "Par tiesu varu" paredzētais izņēmums attiecas uz nodarījumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības. Līdz ar to administratora amata kandidātiem izvirzītās prasības tiek mīkstinātas iepretim tiesu varai piederīgām personām, kuras īsteno valsts varu. No likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"", kas stājās spēkā 2024. gada 5. janvārī, anotācijas var secināt, ka, pirmkārt, astoņu gadu termiņš ir nosakāms, jo, ņemot vērā Krimināllikuma 7. pantu un 63. pantu, termiņam ir jābūt samērīgam ar sodāmības dzēšanas termiņu. Otrkārt, Satversmes tiesa 2019. gada 5. decembra spriedumā lietā Nr. 2019-01-01 ir paudusi atziņu, ka kriminoloģiskie pētījumi liecina, ka septiņu līdz desmit gadu laikā, uzturoties sabiedrībā bez atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, lielai daļai sodīto personu risks atkārtoti izdarīt noziedzīgu nodarījumu nokrītas līdz nesodītu personu riska līmenim. Līdz ar to, ņemot vērā administratora statusu un lomu maksātnespējas procesā, astoņi gadi ir optimāls termiņš, lai gūtu pārliecību, ka attiecīgā persona ir mainījusi savu uzvedību un dzīvi, kā arī pietiekams termiņš, lai labotu un celtu savu reputāciju sabiedrības acīs. [sk. likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"", kas stājās spēkā 2024. gada 5. janvārī, anotāciju].
Vienlaikus likumprojekts precizē 13. panta otrās daļas 3. punktu. Līdz šim minētajā normā tika regulētas administratora amata kandidātam izvirzāmās prasības gan attiecībā uz sodāmību, gan atbrīvošanu no kriminālatbildības uz personu nereabilitējošiem apstākļiem. Grozījumi nemaina prasības attiecībā uz personu, kas ir sodīta. Proti, kā līdz šim, ar brīdi, kad personai ir dzēsta sodāmība vai sodāmība ir noņemta, persona ir atzīstama juridiski par iepriekš nesodītu un ir tiesīga pretendēt uz administratora amatu.
Ievērojot iepriekš minētos apstākļus, arī uzraugošajām personām tiek noteikts analoģisks regulējums. Proti, likumprojektā piedāvātajā 12.3 panta otrās daļas 1.1 punkta redakcijā ir ietverts izņēmums personai, kas saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata, tādējādi vienādojot administratoram un uzraugošajai personai izvirzāmās prasības. Savukārt grozījumi 12.3 panta otrās daļas 1. punktā, tāpat kā 13. panta otrās daļas 3. punktā, ir redakcionāli un nemaina prasības personām, kuras iepriekš ir sodītas.
Ņemot vērā minēto, likumprojekts papildina Maksātnespējas likuma 13. panta otro daļu ar 3.1 punktu, paredzot izņēmumu attiecībā uz personām, kas sauktas pie kriminālatbildības, bet pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Izņēmums attiecas uz nodarījumiem, kuri pēc savas būtības ir ar mazu kaitīguma pakāpi, papildus arī paredzot, ka no normā noteiktā apstākļa, ir jābūt pagājušam noteiktam laika periodam, kas ir identisks tam periodam, kāds noteikts attiecībā uz tiesnešiem likuma "Par tiesu varu" 55.panta otrajā daļā, t.i., ne mazāk kā astoņi gadi. Vienlaikus likumā "Par tiesu varu" paredzētais izņēmums attiecas uz nodarījumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības. Līdz ar to administratora amata kandidātiem izvirzītās prasības tiek mīkstinātas iepretim tiesu varai piederīgām personām, kuras īsteno valsts varu. No likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"", kas stājās spēkā 2024. gada 5. janvārī, anotācijas var secināt, ka, pirmkārt, astoņu gadu termiņš ir nosakāms, jo, ņemot vērā Krimināllikuma 7. pantu un 63. pantu, termiņam ir jābūt samērīgam ar sodāmības dzēšanas termiņu. Otrkārt, Satversmes tiesa 2019. gada 5. decembra spriedumā lietā Nr. 2019-01-01 ir paudusi atziņu, ka kriminoloģiskie pētījumi liecina, ka septiņu līdz desmit gadu laikā, uzturoties sabiedrībā bez atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, lielai daļai sodīto personu risks atkārtoti izdarīt noziedzīgu nodarījumu nokrītas līdz nesodītu personu riska līmenim. Līdz ar to, ņemot vērā administratora statusu un lomu maksātnespējas procesā, astoņi gadi ir optimāls termiņš, lai gūtu pārliecību, ka attiecīgā persona ir mainījusi savu uzvedību un dzīvi, kā arī pietiekams termiņš, lai labotu un celtu savu reputāciju sabiedrības acīs. [sk. likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"", kas stājās spēkā 2024. gada 5. janvārī, anotāciju].
Vienlaikus likumprojekts precizē 13. panta otrās daļas 3. punktu. Līdz šim minētajā normā tika regulētas administratora amata kandidātam izvirzāmās prasības gan attiecībā uz sodāmību, gan atbrīvošanu no kriminālatbildības uz personu nereabilitējošiem apstākļiem. Grozījumi nemaina prasības attiecībā uz personu, kas ir sodīta. Proti, kā līdz šim, ar brīdi, kad personai ir dzēsta sodāmība vai sodāmība ir noņemta, persona ir atzīstama juridiski par iepriekš nesodītu un ir tiesīga pretendēt uz administratora amatu.
Ievērojot iepriekš minētos apstākļus, arī uzraugošajām personām tiek noteikts analoģisks regulējums. Proti, likumprojektā piedāvātajā 12.3 panta otrās daļas 1.1 punkta redakcijā ir ietverts izņēmums personai, kas saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata, tādējādi vienādojot administratoram un uzraugošajai personai izvirzāmās prasības. Savukārt grozījumi 12.3 panta otrās daļas 1. punktā, tāpat kā 13. panta otrās daļas 3. punktā, ir redakcionāli un nemaina prasības personām, kuras iepriekš ir sodītas.
Problēmas apraksts
Pieteikums par administratora atcelšanu no visiem procesiem
Maksātnespējas likuma 22. panta ceturtā daļa noteic, kādos gadījumos Maksātnespējas kontroles dienests iesniedz tiesai pieteikumu par administratora atcelšanu no visiem juridiskās personas maksātnespējas procesiem vai fiziskās personas maksātnespējas procesiem, kuros viņš iecelts, proti, ja administrators no amata ir atbrīvots, atcelts vai atstādināts. Likumā nav noteikts, ka Maksātnespējas kontroles dienests šādu pieteikumu tiesai iesniedz arī gadījumā, ja administratora amata darbība ir apturēta. Tas ir jādara pašam administratoram. Ja administrators neiesniedz tiesā pieteikumu par atkāpšanos, pieteikumu tiesā par administratora atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas iesniedz Maksātnespējas kontroles dienests.
Līdz ar to Maksātnespējas kontroles dienestam jebkurā gadījumā ir jākontrolē, vai administrators ir vai nav iesniedzis tiesā pieteikumu par atkāpšanos gadījumā, ja administratora amata darbība ir apturēta.
Maksātnespējas likuma 22. panta ceturtā daļa noteic, kādos gadījumos Maksātnespējas kontroles dienests iesniedz tiesai pieteikumu par administratora atcelšanu no visiem juridiskās personas maksātnespējas procesiem vai fiziskās personas maksātnespējas procesiem, kuros viņš iecelts, proti, ja administrators no amata ir atbrīvots, atcelts vai atstādināts. Likumā nav noteikts, ka Maksātnespējas kontroles dienests šādu pieteikumu tiesai iesniedz arī gadījumā, ja administratora amata darbība ir apturēta. Tas ir jādara pašam administratoram. Ja administrators neiesniedz tiesā pieteikumu par atkāpšanos, pieteikumu tiesā par administratora atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas iesniedz Maksātnespējas kontroles dienests.
Līdz ar to Maksātnespējas kontroles dienestam jebkurā gadījumā ir jākontrolē, vai administrators ir vai nav iesniedzis tiesā pieteikumu par atkāpšanos gadījumā, ja administratora amata darbība ir apturēta.
Risinājuma apraksts
Lai izvairītos no lieka administratīvā sloga un nodrošinātu vienotu praksi visos gadījumos, kad tiesai jāiesniedz pieteikums par administratora atcelšanu no visiem maksātnespējas procesiem, kuros viņš iecelts, nepieciešams noteikt, ka Tieslietu ministrija, kura turpmāk pārņems iepriekš minētās Maksātnespējas kontroles dienesta funkcijas, pieteikumu tiesai par administratora atcelšanu no visiem procesiem iesniedz arī gadījumos, kad administratora amata darbība tika apturēta.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Maksātnespējas procesa administratori
- Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas
- Maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieki
- Personas, kas vēlas kļūt par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu vai maksātnespējas procesa administratoru
- Personas, kurām uzsākts fiziskas personas maksātnespējas process
- Kreditori
Ietekmes apraksts
Administratorus un uzraugošās personas grozījumi ietekmē tieši, jo mainās kompetentā uzraudzības iestāde, prasības, lai kļūtu un turpinātu ieņemt administratora un uzraugošās personas amatu, administratora eksaminācijas kārtība, kā arī administratora un uzraugošās personas disciplinārlietu kārtība. Citas fiziskās personas ietekmē netieši, tiesību loks paliek nemainīgs, vienlaikus mainās iestāde, kura uzrauga administratorus un uzraugošās personas, kurai iesniedzamas sūdzības/iesniegumi un no kuras pieprasāma informācija.
Juridiskās personas
- Biedrība "Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācija"
- Personas, kurām uzsākts juridiskās personas maksātnespējas process
- Personas, kurām uzsākts tiesiskās aizsardzības process
- Kreditori
Ietekmes apraksts
Biedrību "Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācija" likumprojekts ietekmē tieši, jo paredz plašākas pilnvaras ar administratora amata darbībām saistītos jautājumos. Citas juridiskās personas ietekmē netieši, jo mainās iestāde, kura uzrauga administratorus un uzraugošās personas, kurai iesniedzamas sūdzības/iesniegumi un no kuras pieprasāma informācija, vienlaikus tiesību loks paliek nemainīgs.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Administratīvās atbildības likumā
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka kompetence veikt administratīvā pārkāpuma procesu par Maksātnespējas likuma 179. pantā minētajiem pārkāpumiem turpmāk tiks nodota Tieslietu ministrijai, Administratīvās atbildības likuma 115. pantu nepieciešams papildināt, nosakot Tieslietu ministrijas amatpersonu tiesības veikt administratīvā pārkāpuma procesu.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.2. Grozījumi Kontu reģistra likumā
Pamatojums un apraksts
Kontu reģistra likuma 6. pantā paredzēts aizstāt Maksātnespējas kontroles dienestu kā reģistra informācijas lietotāju ar Tieslietu ministriju, lai Tieslietu ministrijai turpmāk būtu tiesiska piekļuve kontu reģistra ziņām normatīvajos aktos noteiktajā apjomā.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.3. Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams izvērtēt, vai turpināma maksātnespējas procesa administratoru darba uzraudzība starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildē. Šāds izvērtējums tiek veikts vienlaikus un kopsakarā ar izvērtējumu par maksātnespējas procesa administratoriem kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem. Attiecīgi grozījumu izstrāde normatīvajos aktos tiks nodrošināta pēc 4.1.4. punktā minēto ziņojumu apstiprināšanas un tajos ietverto rezultātu izvērtēšanas.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.4. Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams izvērtēt, vai maksātnespējas procesa administratori saglabājami kā likuma subjekti. Šāds izvērtējums tiek turpināts un tiks balstīts uz MONEYVAL ziņojuma par Latvijas 6. kārtas savstarpējā novērtējuma rezultātiem un Sektoru un Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas risku novērtējuma ziņojumu. Attiecīgi grozījumu izstrāde normatīvajos aktos tiks nodrošināta pēc attiecīgo ziņojumu apstiprināšanas un tajos ietverto rezultātu izvērtēšanas.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.5. Grozījumi Kredītiestāžu likumā
Pamatojums un apraksts
Kredītiestāžu likuma 63. pantā un 131.1 pantā paredzēts aizstāt Maksātnespējas kontroles dienestu ar Tieslietu ministriju attiecībā uz informācijas pieprasīšanu un administratora amata kandidātu atlasi no EMUS uzturētā pretendentu saraksta, savukārt ar darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu administrēšanu un darbinieku prasījumu segšanu saistītajās normās (139.2 un 161. pantā) paredzēts aizstāt Maksātnespējas kontroles dienestu ar Tiesu administrāciju. Vienlaikus 169. pantā paredzēts aktualizēt iestādi, kas informējama administratora atkāpšanās gadījumā, aizstājot Maksātnespējas kontroles dienestu ar Tieslietu ministriju.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.6. Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka paredzēts atteikties no administratoru amata apliecībām, taču vienlaikus netiks mainīti datu lauki maksātnespējas reģistrā, Oficiālās elektroniskās adreses likuma 6. pantā paredzēts aizstāt vārdus "no Maksātnespējas administrācijas piešķirtā amata apliecības numura" ar vārdiem "no maksātnespējas reģistrā ierakstītā amata apliecības (amata darbības) numura".
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.7. Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"
Pamatojums un apraksts
Likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 4.4 pantā paredzēts aktualizēt atsauci uz amatpersonu/iestādi, uz kuras lēmuma pamata Uzņēmumu reģistrs izdara ierakstus attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoriem, paredzot, ka attiecīgos lēmumus pēc institucionālajām izmaiņām pieņem tieslietu ministrs, nevis Maksātnespējas kontroles dienesta direktors.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.8. Grozījumi likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā"
Pamatojums un apraksts
Paredzēts visā likumā aizstāt Maksātnespējas kontroles dienestu ar Tiesu administrāciju kā iestādi, kas turpmāk pieņem lēmumus par naudas līdzekļu piešķiršanu darbinieku prasījumu apmierināšanai no darbinieku prasījumu garantiju fonda, īsteno ar to saistītās tiesības un nodrošina arī to līdzekļu atgūšanu no maksātnespējīgā darba devēja līdzekļiem, kurus tā izmaksājusi darbiniekiem viņu prasījumu apmierināšanai. Attiecīgi tiek precizētas arī atsevišķas procesuālās normas un pārejas noteikumi, lai tiesību normu sistēma būtu saskaņota ar vienlaikus virzāmajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā un Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par Maksātnespējas kontroles dienestu" un citiem normatīvajiem aktiem.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.9. Grozījumi Civilprocesa likumā
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams aizstāt Maksātnespējas kontroles dienesta nosaukumu ar Tieslietu ministrijas vai Tiesu administrācijas nosaukumu atbilstoši pārņemtajām funkcijām.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.10. Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumos Nr. 474 "Tieslietu ministrijas nolikums"
Pamatojums un apraksts
Precizēt Tieslietu ministrijas funkcijas un uzdevumus, paredzot, ka Tieslietu ministrija ir Maksātnespējas kontroles dienesta funkciju un uzdevumu pārņēmēja.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.11. Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra noteikumos Nr. 585 "Tiesu administrācijas nolikums"
Pamatojums un apraksts
Precizēt Tiesu administrācijas funkcijas un uzdevumus, paredzot, ka Tiesu administrācija ir Maksātnespējas kontroles dienesta funkciju un uzdevumu pārņēmēja.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.12. Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 28. marta noteikumos Nr. 186 "Kārtība, kādā kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība un maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz informāciju kontu reģistram un kontu reģistra informācijas lietotāji saņem kontu reģistra informāciju"
Pamatojums un apraksts
Aizstāt Maksātnespējas kontroles dienesta nosaukumu ar Tieslietu ministrijas nosaukumu.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.13. Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 5. oktobra noteikumos Nr. 951 "Kārtība, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra reģistrē valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un apmainās ar Valsts ieņēmumu dienestu ar ziņām par šīm iemaksām un pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli"
Pamatojums un apraksts
Atbilstoši plānotajam institucionālajam modelim pēc Maksātnespējas kontroles dienesta likvidācijas darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu administrēšanu un ar to saistīto maksājumu veikšanu turpmāk nodrošinās Tiesu administrācija, tādēļ nepieciešams aizstāt Maksātnespējas kontroles dienesta nosaukumu ar Tiesu administrācijas nosaukumu.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.14. Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli".
Pamatojums un apraksts
Atbilstoši plānotajam institucionālajam modelim pēc Maksātnespējas kontroles dienesta likvidācijas darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu administrēšanu turpmāk nodrošinās Tiesu administrācija, tādēļ nepieciešams aizstāt Maksātnespējas kontroles dienesta nosaukumu ar Tiesu administrācijas nosaukumu.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.15. Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1032 "Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju"
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams aizstāt Maksātnespējas kontroles dienesta nosaukumu ar Tieslietu ministrijas vai Tiesu administrācijas nosaukumu atbilstoši pārņemtajām funkcijām.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.16. Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1031 "Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām"
Pamatojums un apraksts
Atbilstoši plānotajam institucionālajam modelim pēc Maksātnespējas kontroles dienesta likvidācijas darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu administrēšanu turpmāk nodrošinās Tiesu administrācija, tādēļ nepieciešams aizstāt Maksātnespējas kontroles dienesta nosaukumu ar Tiesu administrācijas nosaukumu.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.17. Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 5. marta noteikumos Nr. 148 “Maksātnespējas procesa administratoru pretendentu apmācības, eksaminācijas un maksātnespējas procesa administratoru amata darbības kārtība”
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka vienlaikus paredzēta gan Maksātnespējas kontroles dienesta likvidācija un kompetenču pārdale, gan administratoru eksaminācijas regulējuma pilnveidošana, nepieciešams attiecīgi pielāgot Ministru kabineta noteikumus Nr. 148, kas detalizēti regulē administratoru un administratoru pretendentu eksamināciju. Noteikumos aizstājamas atsauces uz Maksātnespējas kontroles dienestu un precizējama Administratoru asociācijas iesaiste eksāmenu norises nodrošināšanā. Vienlaikus noteikumi pielāgojami pēc būtības mainītajai eksaminācijas kārtībai, tostarp prasībām kvalifikācijas pilnveidei atbrīvošanai no regulārā kvalifikācijas eksāmena un ārkārtas kvalifikācijas eksāmena piemērošanas gadījumiem.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.18. Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra noteikumos Nr. 770 “Tieslietu ministrijas maksas pakalpojumu cenrādis”
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams iekļaut maksu par eksāmenu kārtošanu.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.19. Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumi Nr. 287 “Maksātnespējas kontroles dienesta maksas pakalpojumu cenrādis un samaksas kārtība”
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams atzīt par spēku zaudējušiem.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.20. Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 3. maija noteikumos Nr. 233 “Maksātnespējas procesa administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu disciplinārlietu noteikumi”
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka Maksātnespējas kontroles dienests tiks likvidēts, noteikumos jāaizstāj atsauces uz Maksātnespējas kontroles dienestu ar Tieslietu ministriju. Vienlaikus noteikumi precizējami pēc būtības, lai tie atbilstu paredzētajiem grozījumiem disciplinārlietu kārtībā, tostarp disciplinārlietu komisijas sastāvā un jaunajām publiskuma prasībām disciplinārsodu jomā.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.21. Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 4. decembra noteikumos Nr. 761 “Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas noteikumi”
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams aizstāt Maksātnespējas kontroles dienesta nosaukumu ar Tieslietu ministrijas vai Tiesu administrācijas nosaukumu atbilstoši pārņemtajām funkcijām.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.22. Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 24.februāra noteikumos Nr.88 “Kārtība, kādā iemaksā un izmaksā depozītu juridiskās un fiziskās personas maksātnespējas procesā”
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams aizstāt Maksātnespējas kontroles dienesta nosaukumu ar Tiesu administrācijas nosaukumu.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.23. Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumos Nr.995 “Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanas un administratora atlīdzības izmaksas kārtība”
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams aizstāt Maksātnespējas kontroles dienesta nosaukumu ar Tiesu administrācijas nosaukumu.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.24. Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 24.februāra noteikumos Nr.89 “Kārtība, kādā deponējami un izmaksājami naudas līdzekļi, ja maksātnespējas procesā pārdota parādnieka manta, kas kalpojusi par nodrošinājumu tāda nodrošinātā kreditora prasījumam, kura prasījuma tiesības atkarīgas no nosacījuma iestāšanās”
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams aizstāt Maksātnespējas kontroles dienesta nosaukumu ar Tiesu administrācijas nosaukumu.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.25. Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumos Nr. 346 “Maksātnespējas procesa administratora darbības pārskata noteikumi”
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams aizstāt Maksātnespējas kontroles dienesta nosaukumu ar Tiesu administrācijas nosaukumu.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.26. Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 11. jūnija noteikumos Nr. 246 “Kārtība, kādā maksātnespējas procesa administratori un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kārto lietvedību"
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams aizstāt Maksātnespējas kontroles dienesta nosaukumu ar Tieslietu ministrijas nosaukumu.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.27. Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumi Nr. 837 “Kārtība, kādā kārto maksātnespējas procesa administratora amata pretendentu sarakstu un izvēlas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu”
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams aizstāt Maksātnespējas kontroles dienesta nosaukumu ar Tiesu administrācijas nosaukumu.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.28. Ministru kabineta 2018. gada 7. augusta noteikumi Nr. 484 “Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē publicējamo ziņu noteikumi”
Pamatojums un apraksts
Zaudēs spēku, jo no Maksātnespējas likumā tiks izslēgts pienākums publicēt ziņas Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē, tostarp deleģējums Ministru kabinetam noteikt publiskoto ziņu apjomu, publicēšanas un kļūdu labošanas kārtību.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.29. Ministru kabineta 2017. gada 28. marta noteikumos Nr. 169 “Noteikumi par Maksātnespējas kontroles dienesta amatpersonu un darbinieku dienesta apliecībām”
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams atzīt par spēku zaudējušiem.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.30. Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 4. decembra noteikumos Nr. 757 "Maksātnespējas kontroles dienesta nolikums"
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams atzīt par spēku zaudējušiem.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Maksātnespējas kontroles dienests, Tieslietu ministrijaNevalstiskās organizācijas
-Cits
Nodots izskatīšanai Tieslietu ministrijas pastāvīgā darba grupā "Maksātnespējas regulējuma pilnveidošanas darba grupa". Darba grupā pārstāvētas šādas institūcijas un organizācijas: Tieslietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, Maksātnespējas kontroles dienests, Rīgas apgabaltiesa, Rīgas pilsētas tiesa, Latvijas Universitāte, Saeimas Juridiskais birojs, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija, AS “SEB banka”, kā arī Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Finanšu nozares asociācija, Latvijas Kredītņēmēju asociācija, Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
Darba grupa likumprojektu atbalstīja, un iebildumi par projektu netika saņemti.6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Tieslietu ministrija
- Tiesu administrācija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Jā
Tiks likvidēts Maksātnespējas kontroles dienests, tā funkcijas nododot Tieslietu ministrijai un Tiesu administrācijai.
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas funkcijas paplašinās ar tām, kas tiek pārņemtas no Maksātnespējas kontroles dienesta.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Maksātnespējas likums tiek papildināts ar 31.11 pantu, kurš paredz disciplinārlietā pieņemta lēmuma par disciplinārsoda uzlikšanu publiskošanu Administratoru asociācijas tīmekļvietnē. Publicējot lēmumu, tiek aizsegta tā informācijas daļa, kas atklāj personas datus (tostarp sensitīvus personas datus). Vienlaikus netiek aizsegts pie atbildības sauktā administratora vārds, uzvārds un amata darbības numurs, kā arī pie atbildības sauktās uzraugošās personas vārds, uzvārds un atbildīgās iestādes, kura kārto maksātnespējas reģistru, piešķirtais identifikācijas numurs. Lēmumu publicē triju darba dienu laikā pēc tam, kad Administratoru asociācija ir saņēmusi attiecīgu informāciju no Tieslietu ministrijas. Lēmums tiek publicēts tikai pēc tam, kad tas stājies spēkā. Arī ja disciplinārlietas komisijas lēmums ir pārsūdzēts, tas tiek publicēts tikai pēc galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas. Publicētais lēmums tiek dzēsts pēc viena gada no publicēšanas dienas. Šāds risinājums ir saskanīgs ar tieslietu sistēmā jau izmantoto pieeju attiecībā uz citu juridisko profesiju (tiesnešu, prokuroru, zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru) disciplinārlietās pieņemto lēmumu publiskošanu.
Tiesības uz personas datu aizsardzību ar Eiropas Savienības pamattiesību hartas 8. pantu ir atzītas par atsevišķām pamattiesībām, paredzot ikvienas personas tiesības uz personas datu aizsardzību. Lai arī tiesības uz personas datu aizsardzību atrodas ciešā mijiedarbībā ar personas tiesībām uz privātās dzīves aizsardzību, tās ir vērtējamas kā patstāvīgas tiesības. Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas praksē nostiprinātajām atziņām nav izšķirošas nozīmes tam, vai veiktā datu apstrāde varētu radīt jebkādas citas negatīvas sekas (reālu tiesību aizskārumu), lai to atzītu par iejaukšanos pamattiesībās. Līdz ar to jebkurā gadījumā, kad ir plānota personas datu apstrāde, tas ir uzskatāms par personas pamattiesību aizskārumu, līdz ar to arī vērtējams šāda ierobežojuma samērīgums ar sasniedzamo mērķi.
Datu apstrādes tiesiskais pamats.
Datu apstrādes tiesiskais pamats ir juridiskais pienākums atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta c) apakšpunktam. Proti, Administratoru asociācija veic personas datu apstrādi nevis pēc savas izvēles, bet lai izpildītu Maksātnespējas likuma 31.11 pantā noteikto pienākumu publiskot disciplinārlietā pieņemtu lēmumu normā paredzētajā apjomā un termiņos.
Publiskošanas mērķis.
Disciplinārsodu lēmumu publiskošanas mērķis ir veicināt sabiedrības uzticēšanos maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesiem. Uzticēšanās maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesiem ir nozīmīga visai sabiedrībai kopumā. Efektīvi un paredzami maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesi ir būtiski uzņēmējdarbības vides stabilitātei, kreditoru tiesību aizsardzībai un dzīvotspējīgu uzņēmumu, tostarp darba vietu un nodokļu maksātāju saglabāšanai. Ja sabiedrībai ir pārliecība par procesu tiesiskumu un uzraudzības efektivitāti, attiecīgie tiesiskie instrumenti tiek izmantoti biežāk un savlaicīgāk, kas kopumā rada stabilāku un prognozējamāku ekonomisko vidi un veicina tautsaimniecības attīstību. Tādējādi uzticēšanās šiem procesiem ir saistīta ne tikai ar individuālu, bet arī ar plašāku sabiedrības interesi.
Viens no faktoriem, kas veicina sabiedrības uzticēšanos maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesiem, ir caurspīdīgums un sabiedrības iespēja gūt pārbaudāmu informāciju par to, kā kompetentās institūcijas īsteno tām uzticētās uzraudzības funkcijas, tostarp kā tiek izvērtēti profesionālās darbības pārkāpumi un piemērota disciplināratbildība. Informācijai, kas tiek sniegta par administratoru un uzraugošo personu disciplinārlietām, jābūt tādai, lai jebkura persona varētu pārliecināties par to, ka ikviena administratora un uzraugošās personas rīcība, kas var tikt kvalificēta kā disciplinārpārkāpums, ir izvērtēta attiecīgi pilnvarotā institūcijā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, nodrošinot vispusīgu apstākļu pārbaudi un taisnīga lēmuma pieņemšanu. Publiskojot disciplinārlietā pieņemto galīgo lēmumu, sabiedrībai tiek nodrošināta iespēja pārliecināties, ka pārkāpumi netiek ignorēti, ka tie tiek izvērtēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ka attiecīgajai rīcībai ir konsekventas tiesiskas sekas.
Publiskojot informāciju par disciplināri sodītā administratora un uzraugošās personas identitāti, tiks radīts priekšnoteikums sabiedrības kontrolei pār šo personu darbību. Sabiedrības kontrole pār administratoru un uzraugošo personu darbību ir īpaši izšķiroša, lai veicinātu sabiedrības uzticību maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesiem, jo administratora un uzraugošās personas rīcība tieši ietekmē procesa dalībnieku mantiskās intereses un procesa rezultātu. Tiesiskās aizsardzības procesā šim aspektam ir arī tieša praktiska nozīme, jo publiski pieejama informācija par uzraugošajai personai piemērotu disciplinārsodu nodrošina iespēju pieņemt informētu lēmumu par uzraugošās personas izvēli. Savukārt maksātnespējas procesā, kur administrators netiek izraudzīts pēc procesa dalībnieku brīvas izvēles, publiskojums primāri nodrošina caurspīdīgumu procesa dalībnieku informētu līdzdalību un kontroli pār administratoru profesionālo darbību. Tādējādi personas var kvalitatīvāk izvērtēt administratora rīcības atbilstību pienākumiem, identificēt potenciālus riskus un, ja nepieciešams, savlaicīgi izmantot normatīvajos aktos paredzētos mehānismus savu tiesību aizsardzībai.
Papildus iepriekš norādītajiem mērķiem publiskošanai ir arī preventīvs mērķis – mazināt disciplinārpārkāpumu skaitu nākotnē, jo profesionālās atbildības publiskums veicina profesionālo standartu ievērošanu un attur no pārkāpumu izdarīšanas. Preventīvā iedarbība ir īpaši nozīmīga, ņemot vērā, ka administratora un uzraugošās personas rīcība var radīt būtiskas mantiskas sekas plašam personu lokam.
Publiskošanas mērķis nav sasniedzams, ja publiskotā informācija neļauj nepārprotami identificēt pie disciplināratbildības saukto personu, jo tādā gadījumā sabiedrībai nav iespējams viennozīmīgi pārliecināties, par kuru konkrēto administratoru vai uzraugošo personu disciplinārlietas rezultātā ir konstatēti pārkāpumi un piemērots disciplinārsods. Līdz ar to publiskošanai būtu tikai vispārīgs raksturs un tā nesasniegtu caurskatāmības, uzticēšanās veicināšanas un prevencijas funkciju. Tādēļ publicētajā lēmumā netiek aizklāta vienīgi minimāli nepieciešamā informācija – disciplināri sodītās personas vārds un uzvārds, lai informāciju varētu sasaistīt ar konkrētu personu, kā arī papildu identifikators, kas mazina sajaukšanas risku gadījumos, kad vairākiem profesionāļiem ir vienāds vārds un uzvārds. Pārējais lēmuma saturs tiek publicēts, aizsedzot citus personu datus, tostarp trešo personu datus, lai publiski būtu pieejams disciplinārlietas iznākums, taču netiktu izplatīti personas dati, kas nav nepieciešami mērķa sasniegšanai.
Samērīgums.
Satversmes tiesa 2010. gada 18. februāra spriedumā lietā Nr. 2009-74-01 ir norādījusi, ka pamattiesības var ierobežot, ja vien ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtā pieņemtu likumu, tam ir leģitīms mērķis un tas ir samērīgs. Visupirms norādāms, ka ierobežojums tiks noteikts ar likumu. Savukārt Satversmes tiesa jau iepriekš ir secinājusi, ka pamattiesību ierobežojumam, kura nolūks ir veicināt maksātnespējas procesa efektīvu un tiesisku norisi un sabiedrības uzticēšanos maksātnespējas procesa tiesiskā regulējuma efektivitātei, ir šādi leģitīmi mērķi – citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2015-03-01 24.3. punktu).
Lai izvērtētu personas pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, jānoskaidro: 1) vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai; 2) vai nepastāv personu pamattiesības mazāk ierobežojoši (saudzējošāki) līdzekļi; 3) vai labums, ko iegūs sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu (skatīt, piemēram, Satversmes tiesas 2011.gada 30.marta sprieduma lietā Nr.2010-60-01 23.punktu).
Norādāms, ka disciplinārlietu lēmumu publiskošana, atstājot neaizklātus tikai pie disciplināratbildības sauktās personas datus, ir piemērots līdzeklis leģitīmā mērķa sasniegšanai. Proti, publiskojot disciplinārlietu galīgo iznākumu un nodrošinot iespēju to sasaistīt ar konkrētu personu, tiek veicināts caurspīdīgums, nodrošināta iespēja ikvienai personai pārliecināties, ka iespējamie profesionālās darbības pārkāpumi ir izvērtēti kompetentā institūcijā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un, ja nepieciešams, ir piemērota disciplināratbildība. Iepriekš minētie faktori veicina sabiedrības uzticēšanos maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesiem. Vienlaikus, disciplinārlietā pieņemto lēmumu un pie disciplināratbildības sauktās personas datu publiskošana ietekmē disciplināri sodītās personas reputāciju, tādējādi atturot personas no disciplinārpārkāpumu izdarīšanas un veicinot sabiedrības labklājību.
Vērtējot, vai leģitīmo mērķi var sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, tika apsvērti vairāki alternatīvi risinājumi, tostarp, pilnīga personas datu aizklāšana, tikai statistisku datu publiskošana, kā arī piekļuves nodrošināšana tikai personām, kas pierāda leģitīmu interesi. Tomēr šie risinājumi mērķi nesasniegtu tādā pašā kvalitātē. Pilnīga datu aizklāšana vai tikai statistikas datu publiskošana liegtu sabiedrībai iespēju nepārprotami pārliecināties par disciplinārās atbildības iestāšanos konkrētas personas profesionālajā darbībā. Savukārt prasība norādīt leģitīmo interesi katra pieprasījuma gadījumā nav saudzējošāks risinājums, ar kuru leģitīmo mērķi varēs sasniegt tādā pašā kvalitātē, jo tas paredz plašu interpretācijas iespēju leģitīmajām interesēm un tiesvedības par atteikumu sniegt informāciju. Tāpat ne mazāk svarīgs apstāklis ir pieprasītās informācijas saņemšana bez liekas vilcināšanās, kas prasības norādīt leģitīmo interesi katra pieprasījuma gadījumā, prasītu vairāk laika salīdzinoši ar to, ja šāds informācijas pieprasījums nebūtu katru reizi īpaši jāpamato.
Vienlaikus vērtējot publiskojamo personu datu apmēru, tika secināts, ka likumprojektā paredzētais publiskojamo datu apjoms pēc sava satura atbilst datu minimalitātes principam un ir ierobežots līdz minimumam, kas nepieciešams disciplinārlietas subjekta nepārprotamai identificēšanai un publiskošanas mērķa sasniegšanai. Leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē nevarētu sasniegt, atklājot vienīgi pie disciplināratbildības sauktās personas vārdu un uzvārdu. Šāda pieeja aizskartu trešo personu intereses, kuru vārdi un uzvārdi var sakrist, kā arī liegtu viennozīmīgi identificēt pie disciplināratbildības saukto personu. Tādēļ likumprojektā paredzēts papildus vārdam un uzvārdam publiskot arī profesionālās darbības numuru (amata darbības numuru vai atbildīgās iestādes, kura kārto maksātnespējas reģistru, piešķirto identifikācijas numuru). Katram administratoram un uzaugošajai personai piešķirtais profesionālās darbības numurs ir unikāls, līdz ar to tas ļauj nepārprotami identificēt konkrēto administratoru vai uzraugošo personu arī gadījumos, kad vairākiem profesionāļiem sakrīt vārds un uzvārds. Jāņem vērā, ka šāda informācija jau šobrīd ir publiski pieejama maksātnespējas reģistrā, tādēļ, publiskojot disciplinārlietā pieņemto lēmumu, netiek atklāti tādi personas dati, kuri bez lēmuma publiskošanas plašākai sabiedrībai nebūtu pieejami.
Vērtējot, vai leģitīmo mērķi var sasniegt ar personu pamattiesības mazāk ierobežojošiem (saudzējošākiem) līdzekļiem, tostarp tika vērtēts disciplinārlietā pieņemtā lēmuma publicēšanas termiņš. Tika secināts, ka publicēto disciplinārlietas lēmumu dzēšana pēc viena gada no publicēšanas dienas nodrošina samērīgu līdzsvaru starp sabiedrības interesi un disciplināri sodītās personas tiesībām uz personas datu aizsardzību. Īsāks termiņš (piemēram, trīs mēneši) būtiski mazinātu publiskošanas praktisko lietderību un preventīvo iedarbību, jo nepietiekami ilgi nodrošinātu sabiedrībai reālu iespēju iepazīties ar disciplinārlietas galīgo iznākumu un gūt pārbaudāmu priekšstatu par uzraudzības sistēmas darbību. Savukārt ilgāks termiņš (piemēram, divi gadi) būtu mazāk saudzējošs risinājums, kas radītu ilgstošāku un intensīvāku reputācijas un pamattiesību aizskārumu, nesniedzot samērīgu papildu ieguvumu leģitīmā mērķa sasniegšanai. Vienlaikus viens gads ir saskanīgs ar tieslietu sistēmā jau nostiprināto pieeju attiecībā uz citu juridisko profesiju (tiesnešu, zvērinātu notāru, prokuroru un zvērinātiem tiesu izpildītāju) disciplinārlietās pieņemto lēmumu publiskošanu, un nav konstatējams objektīvs pamats administratoriem vai uzraugošajām personām noteikt lielāku pamattiesību ierobežojumu nekā salīdzināmās juridiskajās profesijās.
Vērtējot ierobežojuma atbilstību samērīguma principam, galvenokārt, ir jāizvērtē likumdevēja izmantoto līdzekļu radītās sekas, tas ir, vai tiesību normas piemērošana nenodara indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm lielākus zaudējumus nekā iegūst sabiedrība. No vienas puses tiek veicināta sabiedrības labklājība un uzticēšanās maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesiem. No otras puses, disciplināri sodītās personas tiesības uz personas datu aizsardzību tiek ierobežotas, publiskojot personas vārdu uzvārdu un profesionālās darbības numuru. Tomēr ierobežojuma intensitāti būtiski mazina tiesiskajā regulējumā paredzētie aizsargmehānismi. Proti, lēmums disciplinārlietā tiek publiskots tikai pēc tā spēkā stāšanās, visi personas dati, tostarp sensitīvi un trešo personu dati, tiek aizklāti, atstājot redzamus vien minimāli nepieciešamus personas datus, kuri jau šobrīd ir publiski pieejami maksātnespējas reģistrā. Turklāt lēmums tiek dzēsts pēc viena gada no publicēšanas dienas. Ņemams vērā arī tas, ka administrators un uzraugošā persona darbojas stingri regulētā profesionālajā vidē un pilda funkcijas, kas skar plašu personu loku un būtiskas mantiskās intereses. Tādēļ sabiedrības leģitīmā interese par šādu profesionālo darbību ir paaugstināta, savukārt profesionāļa privātās dzīves un personas datu aizsardzība – attiecīgi mazāka nekā, piemēram, privātajā sektorā. Līdz ar to secināms, ka labums, ko visa sabiedrība gūst konkrētajā gadījumā, ir lielāks par kaitējumu, kas indivīdam tiek nodarīts, ierobežojot viņa tiesības uz personas datu aizsardzību.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi