23-TA-3263: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumos Nr. 741 "Noteikumi par ostas valdes locekļu mēnešalgu un speciālo piemaksu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Valsts kontroles ieteikums
Apraksts
Valsts kontroles revīzijas ziņojuma "Valsts pārvalde – "quo vadis"? Valsts pārvaldes reformā plānotais un sasniegtais" ieteikums Nr. 1, kas iesaka Valsts kancelejai rosināt grozījumus normatīvajā aktā, lai novērstu praksi valsts amatpersonām ieņemt vadošus amatus (padomes un valdes locekļu amatu) valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, kas var tikt izmantots tā, ka valsts amatpersonas amata savienošana ar citu amatu un tās rezultātā saņemtais atalgojums kalpo kā papildinājums atalgojumam valsts amatpersonas pamata darba vietā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 10.augusta noteikumos Nr.741 “Noteikumi par ostu valdes locekļu mēnešalgu un speciālo piemaksu”” (turpmāk – projekts) izstrādāts, lai izpildītu Valsts kontroles revīzijas ziņojumā Valsts kancelejai iekļauto ieteikumu un mazinātu iespēju, ka valsts amatpersonas amata savienošana ar citu amatu un tās rezultātā saņemtais atalgojums kalpo kā papildinājums atalgojumam valsts amatpersonas pamata darba vietā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valsts kanceleja ir Ministru prezidenta tiešā pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic tai normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, tai skaitā īsteno valsts pārvaldes attīstības politikas plānošanu un ieviešanu, kā arī cilvēkresursu attīstības politiku, veic nozaru politiku pārresoru uzraudzību.
Valsts kontroles revīzijas ziņojumā "Valsts pārvalde – "quo vadis"? Valsts pārvaldes reformā plānotais un sasniegtais" norādīts, ka, lai arī ik pa laikam tiek aktualizēts jautājums par ministriju vadošo valsts amatpersonu amatu savienošanas praksi, kas nereti kalpo par atlīdzības palielināšanas instrumentu valsts amatpersonām, šis jautājums nav risināts. Atbilstoši revīzijas ziņojumā minētajam 2022. gada janvārī sešu ministriju valsts amatpersonas (valsts sekretāri, valsts sekretāru vietnieki, departamentu direktori vai ministriju padotības iestāžu vadītāji) ir ieceltas valsts kapitālsabiedrību padomē vai valdē (kopā 21 amatpersona) un ostas valdē (septiņas amatpersonas), tai skaitā divas valsts amatpersonas vienlaikus ieņem amatu divās valsts kapitālsabiedrībās, viena amatpersona kapitālsabiedrībā un speciālajā ekonomiskajā zonā.
Atbilstoši Ostu likuma pārejas noteikumu 13.punktam Rīgas ostas valdē un Ventspils ostas valdē ir četri valdes locekļi — ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji. Atbilstoši publiski pieejamai informācijai (https://rop.lv/lv/cilveki) Rīgas ostas valdes locekļu amatos ir ieceltas arī Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas amatpersonas. Atbilstoši Rīgas ostas pārvaldes tīmekļvietnē atrodamajai informācijai Rīgas ostas valdes sēdes notiek aptuveni vienu līdz divas reizes mēnesī. Ventspils ostas valdē kā valdes locekļi strādā valsts amatpersonas no trim ministrijām – Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Satiksmes ministrijas (informācija pieejama: https://www.portofventspils.lv/lv/brivostas-parvalde/valde/). Šajos gadījumos ministriju valsts amatpersonas gūst nozīmīgus papildu ieņēmumus ostu valdēs, kuru apmērs ir nesamērīgs ar darba slodzes intensitāti šo papildu amata darba pienākumu izpildē. Turklāt jānorāda, ka ostu valdes locekļu atalgojums ostas valdes priekšsēdētājam būtiski neatšķiras no valdes locekļa atalgojuma, lai gan valdes priekšsēdētājam un tā vietniekam pienākumu apjoms ir būtiski nozīmīgāks, jo šīm personām ir arī jāorganizē un jāplāno valdes darbs papildus tam, ka ir nepieciešams izskatīt valdes sēdes darba kārtības jautājumus un sagatavoties to izskatīšanai un diskusijām valdes sēdē.
Ostu likuma 26.pants nosaka, ka mazo ostu valdē ir ne vairāk kā desmit valdes locekļi: iekļaujot tajā valdes priekšsēdētāju — pašvaldības amatpersonu, pa vienai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas un Satiksmes ministrijas amatpersonai, kuru norīko attiecīgais ministrs, kā arī vienādās proporcijās pašvaldības deputātus un ostā funkcionējošo komercsabiedrību pārstāvjus. Ministriju (Zemkopības ministrija, Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija) deleģēti pārstāvji ieņem valdes locekļu amatus arī mazajās ostās – Salacgrīvas ostā, Mērsraga ostā un Pāvilostas ostā.
Ņemot vērā, ka 2022.gadā veiktie grozījumi Atlīdzības likumā paredz būtiski palielināt mēnešalgu augstākā līmeņa vadītājiem, lai nodrošinātu atalgojumam piešķirto budžeta līdzekļu efektīvu izlietojumu, Valsts kontroles ieteikums Valsts kancelejai ir bijis rosināt grozījumus normatīvajā aktā, kas novērstu praksi valsts amatpersonām ieņemt vadošus amatus (padomes un valdes locekļu amatu) valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās. Attiecībā uz komersantu pārstāvju atalgojumu mazajās ostās jānorāda, ka šā amata pienākumu izpilde, ņemot vērā tās raksturu un darba slodzi, ir neliela un drīzāk būtu uzskatāma par sabiedriska rakstura amatu.
Spēkā esošo noteikumu 10. punkts pašlaik nosaka, ka ostas valdes priekšsēdētājs un lielās un vidējās ostas valdes loceklis reizi gadā saņem speciālo piemaksu vienas mēnešalgas apmērā, bet mazās ostas valdes loceklis reizi gadā saņem speciālo piemaksu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā. Šo speciālo piemaksu izmaksā, ja ostas kravu apgrozījums iepriekšējā kalendāra gadā pārsniedz ostas kravu apgrozījumu, kāds bija gadā pirms iepriekšējā kalendāra gada, un ostas valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis iepriekšējā kalendāra gadā ne mazāk kā sešus mēnešus ir veicis attiecīgi valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa pienākumus. Vienlaikus jāatzīmē, ka ostas operatīvās darbības vadību īsteno ostas pārvaldnieks un no ostas operatīvās darbības sekmēm lielā mērā ir atkarīgi kravu pārvadājumu apjomi, savukārt ostas valdes darbs vairāk ietver ostas stratēģijas apstiprināšanu, stratēģijas īstenošanas uzraudzību un ostas darbības pārraudzību, līdzīgi kā tas ir publiskas personas kapitālsabiedrībās attiecībā uz to padomēm, kuru locekļi piemaksas un prēmijas par kapitālsabiedrības darbības rezultātiem nesaņem, lai nodrošinātu, ka padomes darbs un valdes darba pārraudzība koncentrētos uz kapitālsabiedrības ilgtermiņa mērķu sasniegšanu.
Valsts kontroles revīzijas ziņojumā "Valsts pārvalde – "quo vadis"? Valsts pārvaldes reformā plānotais un sasniegtais" norādīts, ka, lai arī ik pa laikam tiek aktualizēts jautājums par ministriju vadošo valsts amatpersonu amatu savienošanas praksi, kas nereti kalpo par atlīdzības palielināšanas instrumentu valsts amatpersonām, šis jautājums nav risināts. Atbilstoši revīzijas ziņojumā minētajam 2022. gada janvārī sešu ministriju valsts amatpersonas (valsts sekretāri, valsts sekretāru vietnieki, departamentu direktori vai ministriju padotības iestāžu vadītāji) ir ieceltas valsts kapitālsabiedrību padomē vai valdē (kopā 21 amatpersona) un ostas valdē (septiņas amatpersonas), tai skaitā divas valsts amatpersonas vienlaikus ieņem amatu divās valsts kapitālsabiedrībās, viena amatpersona kapitālsabiedrībā un speciālajā ekonomiskajā zonā.
Atbilstoši Ostu likuma pārejas noteikumu 13.punktam Rīgas ostas valdē un Ventspils ostas valdē ir četri valdes locekļi — ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji. Atbilstoši publiski pieejamai informācijai (https://rop.lv/lv/cilveki) Rīgas ostas valdes locekļu amatos ir ieceltas arī Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas amatpersonas. Atbilstoši Rīgas ostas pārvaldes tīmekļvietnē atrodamajai informācijai Rīgas ostas valdes sēdes notiek aptuveni vienu līdz divas reizes mēnesī. Ventspils ostas valdē kā valdes locekļi strādā valsts amatpersonas no trim ministrijām – Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Satiksmes ministrijas (informācija pieejama: https://www.portofventspils.lv/lv/brivostas-parvalde/valde/). Šajos gadījumos ministriju valsts amatpersonas gūst nozīmīgus papildu ieņēmumus ostu valdēs, kuru apmērs ir nesamērīgs ar darba slodzes intensitāti šo papildu amata darba pienākumu izpildē. Turklāt jānorāda, ka ostu valdes locekļu atalgojums ostas valdes priekšsēdētājam būtiski neatšķiras no valdes locekļa atalgojuma, lai gan valdes priekšsēdētājam un tā vietniekam pienākumu apjoms ir būtiski nozīmīgāks, jo šīm personām ir arī jāorganizē un jāplāno valdes darbs papildus tam, ka ir nepieciešams izskatīt valdes sēdes darba kārtības jautājumus un sagatavoties to izskatīšanai un diskusijām valdes sēdē.
Ostu likuma 26.pants nosaka, ka mazo ostu valdē ir ne vairāk kā desmit valdes locekļi: iekļaujot tajā valdes priekšsēdētāju — pašvaldības amatpersonu, pa vienai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas un Satiksmes ministrijas amatpersonai, kuru norīko attiecīgais ministrs, kā arī vienādās proporcijās pašvaldības deputātus un ostā funkcionējošo komercsabiedrību pārstāvjus. Ministriju (Zemkopības ministrija, Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija) deleģēti pārstāvji ieņem valdes locekļu amatus arī mazajās ostās – Salacgrīvas ostā, Mērsraga ostā un Pāvilostas ostā.
Ņemot vērā, ka 2022.gadā veiktie grozījumi Atlīdzības likumā paredz būtiski palielināt mēnešalgu augstākā līmeņa vadītājiem, lai nodrošinātu atalgojumam piešķirto budžeta līdzekļu efektīvu izlietojumu, Valsts kontroles ieteikums Valsts kancelejai ir bijis rosināt grozījumus normatīvajā aktā, kas novērstu praksi valsts amatpersonām ieņemt vadošus amatus (padomes un valdes locekļu amatu) valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās. Attiecībā uz komersantu pārstāvju atalgojumu mazajās ostās jānorāda, ka šā amata pienākumu izpilde, ņemot vērā tās raksturu un darba slodzi, ir neliela un drīzāk būtu uzskatāma par sabiedriska rakstura amatu.
Spēkā esošo noteikumu 10. punkts pašlaik nosaka, ka ostas valdes priekšsēdētājs un lielās un vidējās ostas valdes loceklis reizi gadā saņem speciālo piemaksu vienas mēnešalgas apmērā, bet mazās ostas valdes loceklis reizi gadā saņem speciālo piemaksu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā. Šo speciālo piemaksu izmaksā, ja ostas kravu apgrozījums iepriekšējā kalendāra gadā pārsniedz ostas kravu apgrozījumu, kāds bija gadā pirms iepriekšējā kalendāra gada, un ostas valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis iepriekšējā kalendāra gadā ne mazāk kā sešus mēnešus ir veicis attiecīgi valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa pienākumus. Vienlaikus jāatzīmē, ka ostas operatīvās darbības vadību īsteno ostas pārvaldnieks un no ostas operatīvās darbības sekmēm lielā mērā ir atkarīgi kravu pārvadājumu apjomi, savukārt ostas valdes darbs vairāk ietver ostas stratēģijas apstiprināšanu, stratēģijas īstenošanas uzraudzību un ostas darbības pārraudzību, līdzīgi kā tas ir publiskas personas kapitālsabiedrībās attiecībā uz to padomēm, kuru locekļi piemaksas un prēmijas par kapitālsabiedrības darbības rezultātiem nesaņem, lai nodrošinātu, ka padomes darbs un valdes darba pārraudzība koncentrētos uz kapitālsabiedrības ilgtermiņa mērķu sasniegšanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Valsts kancelejas skatījumā šāda situācija, ka valsts amatpersonas apvieno amatus ministrijā ar amatiem ostās, norāda uz šādu problēmu - amatu savienošana ar augstu varbūtību ir spēcīgs motivators amatpersonas atalgojuma ministrijā/iestādē palielināšanai, jo īpaši tas norādāms attiecībā uz savienošanu ar valdes locekļu amatiem Rīgas brīvostas pārvaldē un Ventspils ostas pārvaldē, kur atalgojums par papildu amata pienākumiem ir nesamērīgi liels, vērtējot faktisko darba slodzes intensitāti, turklāt atalgojums ir teju līdzvērtīgs valdes priekšsēdētājam un valdes loceklim, neraugoties uz nozīmīgām atšķirībām to amata pienākumos, kas neatbilst samērīguma principam. Attiecībā uz mazajām ostām redzams, ka atalgojums var būtiski atšķirties gan starp mazajām ostām, gan starp valdes locekļiem vienā un tai paša mazajā ostā. Pastāv augsts risks, ka, neveicot attiecīgus noteikumu grozījumus, šāda labas pārvaldības principiem neatbilstoša situācija var saglabāties arī turpmāk.
Risinājuma apraksts
Valsts kanceleja, izpildot Valsts kontroles revīzijas ziņojuma ieteikumā minēto, virza Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 10.augusta noteikumos Nr.741 “Noteikumi par ostu valdes locekļu mēnešalgu un speciālo piemaksu””. Likumdevējs ir uzdevis par pienākumu deleģēt pārstāvjus darbam ostu valdēs (Ostu likums, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums), savukārt Latvijas Republikas Satversmes 107.pants paredz, ka par darbu ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu. Tādēļ tiek izvēlēts risinājums saglabāt ostu valdes locekļiem pastāvīgu atlīdzību par viņu darbu, nevis no tā, piemēram, atteikties vai paredzēt, ka ostu valdes locekļi pilda savus amata pienākumus esošā valsts amatpersonas amata ietvaros un par ostas valdes locekļa pienākumu izpildi var tikt noteikta piemaksa valsts amatpersonas pamata darba vietā. Projekts paredz, ka tiek pārskatīta ostu valdes locekļu atlīdzības sistēma, koriģējot ostu valdes locekļu mēnešalgas koeficientus, lai nodrošinātu, ka mēnešalga ir samērojama ar ostas valdes locekļa pienākumu intensitāti, kā arī palielināt atalgojuma starpību starp valdes priekšsēdētāju un valdes priekšsēdētāja vietnieku un pārējiem valdes locekļiem. Mazajās ostās šis atalgojums būtu mazāks nekā minimālā mēnešalga, taču tā pamatojums ir apsvērums, ka ostas valdes locekļa pienākumu apjoms slodzes ziņā ir ievērojami mazāks nekā normālā darbalaika slodze. Piemaksa par iepriekšējā gada rezultātiem turpmāk netiek paredzēta, jo tā nav uzskatāma par ilgtspējīgu un atbilstošu risinājumu ostu valdes locekļu atlīdzības sistēmas ietvaros, jo ostas operatīvās darbības vadību īsteno ostas pārvaldnieks un no ostas operatīvās darbības sekmēm lielā mērā ir atkarīgi kravu pārvadājumu apjomi, savukārt, ostas valdes darbs vairāk ietver ostas stratēģijas apstiprināšanu, stratēģijas īstenošanas uzraudzību un ostas darbības pārraudzību, līdzīgi kā tas ir publiskas personas kapitālsabiedrību gadījumā attiecībā uz to padomēm, kuru locekļi piemaksas un prēmijas par kapitālsabiedrības darbības rezultātiem nesaņem, lai nodrošinātu, ka padomes darbs un valdes darba pārraudzība koncentrētos uz kapitālsabiedrības ilgtermiņa mērķu sasniegšanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekta izstrādes procesā tika vērtēti divi alternatīvi risinājumi:
Pirmais iespējamais risinājums būtu noteikt pilnīgu aizliegumu valsts amatpersonām ieņemt amatus ostu valdēs, kā tas rosināts Valsts kontroles revīzijas ziņojumā. Jānorāda, ka mazo ostu valdē ir ne vairāk kā desmit valdes locekļi: iekļaujot tajā valdes priekšsēdētāju — pašvaldības amatpersonu, pa vienai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas un Satiksmes ministrijas amatpersonai, kuru norīko attiecīgais ministrs, kā arī vienādās proporcijās pašvaldības deputātus un ostā funkcionējošo komercsabiedrību pārstāvjus. Pilnīgs aizliegums valsts un pašvaldību amatpersonām ieņemt valdes locekļa amatus nozīmētu, ka ostu pārvaldībā nevarētu tikt izmantotas valsts un pašvaldību amatpersonu zināšanas un kompetences par nozaru attīstību valsts līmenī un zināšanas par vietējās pašvaldības attīstību, kas varētu potenciāli vājināt ostu darbības stratēģisko vadību un pārraudzību. Ilgākā termiņā varētu būt vērtējama un apsverama virzība uz valsts un pašvaldību pārstāvju skaita samazinājumu mazajās ostās, vairāk iesaistot ostu pārvaldībā vietējo sabiedrību un nevalstisko organizāciju līderus, savukārt lielajās ostās ir paredzēta publiskas personas kapitālsabiedrību izveide, kurās ostas valdes funkcijas turpmāk pildītu kapitālsabiedrību padomes, kuras tiktu atlasītas nominācijas procesa ietvaros konkursa kārtībā.
Otrs iespējamais risinājums būtu atļaut ministriju amatpersonām savienot amatus ar valdes locekļa amatu ostas valdē, bet būtiski pārskatīt atlīdzības sistēmu, to samērojot ar ostas valdes locekļa pienākumu izpildes intensitāti un samazinot mēnešalgas aprēķinā piemērojamos koeficientus, kā arī atteikties no ikgadējās piemaksas par ostas darbības rezultātiem, par kuriem ir atbildīgs ostas pārvaldnieks un ostas izpildaparāts kā par operacionālo darbību atbildīgā struktūra.
Pirmais iespējamais risinājums būtu noteikt pilnīgu aizliegumu valsts amatpersonām ieņemt amatus ostu valdēs, kā tas rosināts Valsts kontroles revīzijas ziņojumā. Jānorāda, ka mazo ostu valdē ir ne vairāk kā desmit valdes locekļi: iekļaujot tajā valdes priekšsēdētāju — pašvaldības amatpersonu, pa vienai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas un Satiksmes ministrijas amatpersonai, kuru norīko attiecīgais ministrs, kā arī vienādās proporcijās pašvaldības deputātus un ostā funkcionējošo komercsabiedrību pārstāvjus. Pilnīgs aizliegums valsts un pašvaldību amatpersonām ieņemt valdes locekļa amatus nozīmētu, ka ostu pārvaldībā nevarētu tikt izmantotas valsts un pašvaldību amatpersonu zināšanas un kompetences par nozaru attīstību valsts līmenī un zināšanas par vietējās pašvaldības attīstību, kas varētu potenciāli vājināt ostu darbības stratēģisko vadību un pārraudzību. Ilgākā termiņā varētu būt vērtējama un apsverama virzība uz valsts un pašvaldību pārstāvju skaita samazinājumu mazajās ostās, vairāk iesaistot ostu pārvaldībā vietējo sabiedrību un nevalstisko organizāciju līderus, savukārt lielajās ostās ir paredzēta publiskas personas kapitālsabiedrību izveide, kurās ostas valdes funkcijas turpmāk pildītu kapitālsabiedrību padomes, kuras tiktu atlasītas nominācijas procesa ietvaros konkursa kārtībā.
Otrs iespējamais risinājums būtu atļaut ministriju amatpersonām savienot amatus ar valdes locekļa amatu ostas valdē, bet būtiski pārskatīt atlīdzības sistēmu, to samērojot ar ostas valdes locekļa pienākumu izpildes intensitāti un samazinot mēnešalgas aprēķinā piemērojamos koeficientus, kā arī atteikties no ikgadējās piemaksas par ostas darbības rezultātiem, par kuriem ir atbildīgs ostas pārvaldnieks un ostas izpildaparāts kā par operacionālo darbību atbildīgā struktūra.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektā ietvertajā grozījumu priekšlikumā definētās prasības ir samērīgas, jo tās joprojām ļauj savienot valsts amatpersonas pilnas slodzes amatu ar valdes locekļa amatu ostā, vienlaikus tiek noteikta valdes locekļa amata pienākumu izpildes noslodzei atbilstoša valdes locekļa atlīdzība. Pašlaik noteiktais lielo ostu valdes locekļa atalgojums ir nesamērīgs, salīdzinot ar faktisko amata pienākumu izpildes slodzi, jo valdes sēdes notiek aptuveni reizi mēnesī un to starplaikā valdes locekļiem ir pienākums iepazīties ar nākamās valdes sēdes darba kārtībā iekļaujamiem jautājumiem, bet nav citu laikietilpīgu amata pienākumu, bet mazo ostu gadījumā atalgojums par valdes locekļa amata pienākumu izpildi nav liels, tādēļ tas būtu jānosaka ierobežotā apjomā vai vispār nebūtu izmaksājams (saglabājot risinājumu, ka atalgojums netiek noteikts, ja kravu apgrozījums ir mazāks par 200 tūkstošiem tonnu). Ieguvums būs sabiedrības uzticēšanās publiskai pārvaldei un labas pārvaldības principu īstenošana, paļaujoties, ka valsts amatpersonu atalgojums netiek mākslīgi palielināts būtiskā apjomā. Vienlaikus amatpersonas varēs turpināt savienot amatu ar valdes locekļa amata pienākumiem ostās, tādējādi dažādojot un papildinot savu darba pieredzi un ieguldot savas zināšanas un pieredzi ostu darbībā un pārvaldībā.
Kā iepriekš minēts, piemaksa par iepriekšējā gada rezultātiem nav uzskatāma par ilgtspējīgu risinājumu ostu valdes locekļu atlīdzības sistēmas ietvaros, jo ostas valdes darbs un pārvaldnieka darba pārraudzība ir attiecināma uz kapitālsabiedrības ilgtermiņa mērķu sasniegšanu, kā tas jau ir noteikts publiskas personas kapitālsabiedrību padomes locekļu gadījumā.
Noteikumu projekta ieviešanai nav nepieciešamas papildu izmaksas no valsts un pašvaldību budžetiem.
Kā iepriekš minēts, piemaksa par iepriekšējā gada rezultātiem nav uzskatāma par ilgtspējīgu risinājumu ostu valdes locekļu atlīdzības sistēmas ietvaros, jo ostas valdes darbs un pārvaldnieka darba pārraudzība ir attiecināma uz kapitālsabiedrības ilgtermiņa mērķu sasniegšanu, kā tas jau ir noteikts publiskas personas kapitālsabiedrību padomes locekļu gadījumā.
Noteikumu projekta ieviešanai nav nepieciešamas papildu izmaksas no valsts un pašvaldību budžetiem.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Valsts pārvaldes un tiesiskā regulējuma pilnveidošana ir nepārtraukts process. Samērīga atlīdzības politika, tai skaitā amatu savienošanas gadījumos, ir būtisks labas un godprātīgas pārvaldības aspekts, kas nodrošina efektīvu publisko naudas līdzekļu izmantošanu, kā arī veicina sabiedrības uzticēšanos publiskajai pārvaldei.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Valsts kanceleja apkopos datus par atalgojuma un piemaksu noteikšanas praksi amatu savienošanas gadījumos publiskas personas institūcijās un ostās un izvērtēs iegūto informāciju.
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
6
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
Samērīga atlīdzības noteikšanas prakse amatu savienošanas gadījumos nodrošina lielāku sabiedrības uzticību publiskās pārvaldes darbībai un tās efektivitātei.
Rādītājs
Iedzīvotāju politiskās uzticēšanas indekss (NAP rādītājs Nr. 420).
Politiskās uzticēšanas Ministru kabinetam indekss (NAP rādītājs Nr. 421).
Korupcijas uztveres indekss (NAP rādītājs Nr. 423).
Politiskās uzticēšanas Ministru kabinetam indekss (NAP rādītājs Nr. 421).
Korupcijas uztveres indekss (NAP rādītājs Nr. 423).
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Tiks novērstas valsts un pašvaldības amatpersonu iespējas saņemt darba ieguldījumam nesamērīgi lielu atalgojumu, kā arī tiek nodrošināta vienota un samērīga atalgojuma noteikšanas prakse, ja valsts vai pašvaldības amatpersona savieno savu amatu ar ostas valdes locekļa amatu.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/3d311cf7-4e94-4994-b558-917f121eb007
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedriskās apspriešanas laikā Tiesību aktu portālā tika saņemts LDDK priekšlikums, kurā norādīts uz to, ka problēmjautājums skar tieši valsts interešu pārstāvjus, kuriem paredzēts būtiski palielināt mēnešalgu. Šajā gadījumā uzsveram, ka šāds būtisks mēnešalgas palielinājums nav paredzēts ne pašvaldības Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāvjiem, ne arī Liepājas komersantu pārstāvjiem un līdz ar to attiecināt vispārīgu regulējumu uz visiem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļiem ir nesamērīgi, jo faktiski valsts interešu pārstāvjiem atlīdzības samazinājums tiks kompensēts ar mēnešalgas pieaugumu to pamatdarbā, bet pašvaldību un komersantu pārstāvjiem atlīdzības samazinājums kompensēts netiks. LDDK ir norādījusi savā iebildumā, ka, stājoties spēkā tiesību aktiem atbilstoši izstrādātajiem tiesību aktu projektiem, tiks diskriminēti pašvaldības un komersantu pārstāvji, kuri saņems ievērojami mazāku atlīdzību par apjoma ziņā līdzvērtīgu darbu, kādu veic valsts interešu pārstāvji. Tomēr šeit jānorāda, ka LDDK neatbilstoši interpretē šo situāciju, jo valsts interešu pārstāvji saņem atlīdzību par darbu ministrijā neatkarīgi no cita amatu un tam paredzētā atalgojuma (tai skaitā amata ostas valdē) un atalgojums gan valsts pārvaldē, gan ostas valdē ir nosakāms atbilstoši attiecīgā amata darba noslodzei, uzdevumu saturam un atbildības pakāpei. Jāatzīmē, ka atlīdzības samazinājums tiek vienlīdzīgi paredzēts gan valsts interešu pārstāvjiem, gan pašvaldību un komersantu pārstāvjiem, jo visi ostas valdes locekļi ir vienlīdz atbildīgi un līdzvērtīgi noslogoti valdes locekļu amata pienākumu izpildē, izņemot ostas valdes priekšsēdētāju un valdes priekšsēdētāja vietnieku, kuri ir atbildīgi par ostas valdes darba plānošanu un organizēšanu kopumā.
Attiecībā uz LDDK norādīto, ka valdē uz tās locekļiem attiecināma Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma V nodaļa, kas regulē amatpersonu civiltiesisko atbildību par nodarītajiem zaudējumiem, Valsts kanceleja norāda, ka minētais regulējums attiecas uz visām valsts amatpersonām, tādēļ nevarētu uzskatīt, ka šis apstāklis varētu radīt priekšnoteikumus būtiski augstāka atalgojuma līmeņa noteikšanai salīdzinājumā ar citām valsts amatpersonām, kuru darba slodze turklāt atbilst normālajam darbalaikam.
Attiecībā uz LDDK norādīto, ka valdē uz tās locekļiem attiecināma Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma V nodaļa, kas regulē amatpersonu civiltiesisko atbildību par nodarītajiem zaudējumiem, Valsts kanceleja norāda, ka minētais regulējums attiecas uz visām valsts amatpersonām, tādēļ nevarētu uzskatīt, ka šis apstāklis varētu radīt priekšnoteikumus būtiski augstāka atalgojuma līmeņa noteikšanai salīdzinājumā ar citām valsts amatpersonām, kuru darba slodze turklāt atbilst normālajam darbalaikam.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts kanceleja
- Finanšu ministrija
- Satiksmes ministrija
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Ekonomikas ministrija
- Zemkopības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Tiks samazinātas ostu pārvalžu izmaksas ostas valdes darbības nodrošināšanai
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Samērīga atalgojuma politika amatu savienošanas gadījumos sekmēs publiskās pārvaldes efektivitāti un sabiedrības uzticēšanos publiskās pārvaldes darbībai un tās efektivitātei. Tas būs izmērāms ar šādiem NAP2027 mērķa indikatoriem – Iedzīvotāju politiskās uzticēšanas indekss (NAP rādītājs Nr. 420), Politiskās uzticēšanas Ministru kabinetam indekss (NAP rādītājs Nr. 421), Korupcijas uztveres indekss (NAP rādītājs Nr. 423).
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi