24-TA-294: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" (turpmāk – rīkojuma projekts) paredz piešķirt Satiksmes ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" papildu finansējumu 3 330 767 euro apmērā Pasta likumā noteikto maksājumu veikšanai, lai 2024.gadā samaksātu dalītā maksājuma valsts daļu par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem (turpmāk - preses piegādes pakalpojumi) 2024. gada II., III. un IV. ceturksnī, nodrošinot preses piegādes pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību noteiktā kvalitātē visā Latvijas Republikas teritorijā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir piešķirt papildu finansējumu Satiksmes ministrijai, lai nodrošinātu preses piegādes pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību 2024. gadā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Parlamenta un Padomes 1997.gada 15.decembra Direktīvas 97/67/EK par kopējiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, (grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 20.februāra Direktīvu 2008/6/EK, ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi) 3. pants nosaka pienākumu dalībvalstīm nodrošināt universālo pasta pakalpojumu (turpmāk - UPP) visā valsts teritorijā, kā arī nosaka minimālās prasības UPP grozam. Dalībvalstis var veikt papildu pasākumus, ko pieņem saskaņā ar prasībām, kas attiecas uz atzītām sabiedrības interesēm.
Pārņemot direktīvas prasības, Pasta likums nosaka regulējumu attiecībā uz UPP nodrošināšanu, nosakot šādus galvenos UPP nodrošināšanas principus:
- UPP ir minimālais noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kas pieejams visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas;
- noteikts UPP ietilpstošo pakalpojumu grozs, kas ietver arī preses piegādes pakalpojumus;
- Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) UPP sniedzēju izvēlas konkursa kārtībā un nosaka UPP saistības uz 5 gadiem;
- UPP jāsniedz visā Latvijas teritorijā Regulatora noteiktā kvalitātē;
2023. un 2024. gadā no valsts budžeta veikti maksājumi UPP sniedzējam atbilstoši dažādiem finansējuma modeļiem par preses piegādes pakalpojumiem, kas bija spēkā attiecīgajā periodā, un kas tostarp bija attiecināmi arī uz 2022. gadā sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem.
1. Preses piegādes pakalpojumu radīto zaudējumu kompensēšana pilnā apmērā no valsts budžeta (spēkā līdz 2023. gada 1. janvārim)
Atbilstoši Pasta likuma pārejas noteikumu 21.1 punktam UPP sniedzējam zaudējumus, kas radušies, sniedzot preses piegādes pakalpojumus laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022.gada 31. decembrim, no valsts budžeta kompensēja ar šādiem nosacījumiem:
- preses piegādes pakalpojumu zaudējumus veido preses piegādes pakalpojumu faktisko izmaksu un Pasta likuma 32.2 pantā minētajā kārtībā noteiktās cenas starpība (Ministru kabineta 2013.gada 28. maija noteikumi Nr. 292 “Noteikumi par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu cenām” noteica abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu cenas, kuras veidoja daļu no kopējām faktiskajām preses piegādes pakalpojumu izmaksām (noteikumi zaudēja spēku 2023.gada 1. janvārī);
- UPP sniedzējs preses piegādes pakalpojumu zaudējumus aprēķina saskaņā ar Regulatora noteikto UPP tarifu aprēķināšanas metodiku un UPP saistību izpildes tīro izmaksu aprēķināšanas un noteikšanas metodiku un aprēķinu kopā ar auditēto ziņojumu iesniedz Satiksmes ministrijai;
- preses piegādes pakalpojumu zaudējumus kompensē trijās daļās - pirmo un otro maksājumu, pamatojoties uz UPP sniedzēja aprēķinu, kas balstīts uz pirmā pusgada un otrā pusgada operatīvajiem datiem, veic kārtējā gadā Satiksmes ministrijai valsts budžetā šiem mērķiem paredzēto līdzekļu ietvaros, bet trešo maksājumu veic nākamajā gadā pēc auditētā ziņojuma iesniegšanas Satiksmes ministrijai, pilnā apmērā kompensējot zaudējumus, kas radušies 2022.gadā.
Līdz ar to zaudējumu daļu, kas nebija kompensēta 2022. gadā, bija jāizmaksā 2023. gadā.
2. Preses piegādes pakalpojumu apmaksa no valsts budžeta kā valsts līdzmaksājuma daļa
Pēc grozījumiem Pasta likumā 2023. gada 1 .janvārī stājās spēkā jauns finansējuma modelis.
Latvijā pieņemts politisks lēmums iekļaut preses piegādes pakalpojumus UPP sastāvā. Ar Ministru kabineta 2020. gada 17. jūlija rīkojuma Nr. 397 “Par konceptuālo ziņojumu “Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšanas un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas” (turpmāk –rīkojums Nr. 397) 1. punktu atbalstīts risinājuma 1. variants, kas paredz:
- preses piegāde ir UPP sastāvdaļa:
- Regulators, rīkojot konkursu UPP sniedzēja izvēlei, nosakot UPP saistības, nosaka arī kvalitātes prasības preses piegādei un apstiprina tarifu;
- ar speciālu regulējumu noteikt preses izdevēju maksājuma proporciju no Regulatora apstiprinātā tarifa, kādu tiem būs jāmaksā UPP sniedzējam, bet tarifa atlikušo daļu UPP sniedzējam apmaksā no valsts budžeta. Minētā proporcija būtu nosakāma tāda, kas paredzētu 30 % no Regulatora apstiprinātā tarifa kā preses izdevēja maksājumu un 70 % kā valsts budžeta atbalsta maksājumu.
Atbilstoši Pasta likumā noteiktajai kārtībai ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 78 "Par konkursa universālā pasta pakalpojuma sniedzēja noteikšanai uzvarētāju" VAS "Latvijas Pasts" (turpmāk - Latvijas Pasts) tika atzīts par konkursa UPP sniedzēja noteikšanai uzvarētāju un ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 79 "Par universālā pasta pakalpojuma saistību noteikšanu" Latvijas Pastam tika noteiktas UPP saistības no 2022. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim. Ievērojot minēto, Latvijas Pastam kā UPP sniedzējam jānodrošina minimālais pakalpojums kopa visā Latvijā, noteiktā kvalitātē par vienotiem, Regulatora apstiprinātiem tarifiem, tostarp preses piegādes pakalpojumiem. Atbilstoši uzliktajām saistībām Latvijas Pastam ir jāievēro arī kvalitātes nosacījumi, kas attiecas uz preses izdevumu piegādes laiku Latvijas teritorijā.
Saskaņā ar Pasta likuma 35.1 pantu maksa par preses piegādes pakalpojumiem ir sadalīta divās daļās, no kurām vienu maksā preses izdevējs, bet otra tiek segta no Satiksmes ministrijas valsts budžeta līdzekļiem (turpmāk kopā - dalītais maksājums), ievērojot Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 463 "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 463) noteikto dalītā maksājuma procentuālo apmēru. Dalītā maksājuma valsts daļu maksā no valsts budžeta ne retāk kā reizi ceturksnī, veicot apmaksu UPP sniedzēja iesniegtajos rēķinos norādītajā apmērā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (turpmāk - PVN).
Saskaņā ar rīkojuma Nr. 397 5.punktu jautājums par nepieciešamā papildu finansējuma piešķiršanu Satiksmes ministrijai tika atbalstīts, paredzot likumā "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" Satiksmes ministrijas valsts budžeta programmā "02.00.00. Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi" programmā (turpmāk - Satiksmes ministrijas programma "02.00.00") līdzekļus 6 957 500 euro (tostarp 5 750 000 euro pakalpojumu apmaksai un 1 207 500 euro PVN apmaksai) katru gadu.
Valsts finansējuma apmērs vidējam termiņam tika aprēķināts, balstoties uz rīkojumam Nr. 397 pievienotajā konceptuālajā ziņojumā informāciju par 2019. gadā veiktajām aplēsēm un pieņēmumiem par piegādājamo preses izdevumu skaita un tarifu izmaiņu dinamiku.
3. Īpašs regulējums attiecībā uz 2023. gadā sniegto preses piegādes pakalpojumu tarifu piemērošanu no valsts budžeta sedzot no preses izdevējiem neiegūto maksājumu daļu
Pasta likuma pārejas noteikumu 28. un 29. punktā tika noteikts pārejas periods attiecībā uz tarifu piemērošanu 2023. gadā, gadījumam, ja Regulators apstiprinās jaunus tarifus, kad jau noslēgti līgumi ar preses izdevējiem:
-28. punkts - 2023. gadā preses izdevēji UPP sniedzējam apmaksā preses piegādes pakalpojumus saskaņā ar Regulatora apstiprinātajiem tarifiem, kas bija spēkā līgumu slēgšanas brīdī un norādīti ar UPP sniedzēju 2022. gadā noslēgtajos līgumos par preses piegādi 2023. gadā.
- 29. punkts - ja Regulators apstiprina jaunus preses piegādes pakalpojumu tarifus, kas atšķiras no pārejas noteikumu 28. punktā minētajiem tarifiem, no preses izdevējiem neiegūto maksājumu daļu kā starpību (ieskaitot PVN), kas veidojas starp maksājumiem, piemērojot līgumos ar preses izdevējiem norādītos tarifus preses piegādes pakalpojumu apmaksai 2023. gadā, un maksājumiem, ja būtu piemērojami jauni Regulatora apstiprinātie tarifi UPP sniedzējam apmaksā no valsts budžeta ar šādiem nosacījumiem:
1) UPP sniedzējs preses izdevējiem sagatavo rēķinu par sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem (ieskaitot PVN) atbilstoši šā likuma 35.1 pantā minētajiem dalītā maksājuma noteikšanas principiem un maksājamo summu aprēķina, ievērojot līgumos ar preses izdevējiem norādītos preses piegādes pakalpojumu tarifus;
2) UPP sniedzējs Satiksmes ministrijai sagatavo rēķinu par sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem (ieskaitot PVN) valsts dalītā maksājuma daļas apmaksai atbilstoši šā likuma 35.1 pantā minētajiem dalītā maksājuma noteikšanas principiem un maksājamo summu aprēķina, ievērojot ar Regulatora lēmumu apstiprinātos un spēkā esošos preses piegādes pakalpojumu tarifus;
3) UPP sniedzējs aprēķina neiegūto preses izdevēju maksājumu daļu kā starpību starp summu, kas aprēķināta, ievērojot spēkā esošos tarifus un šā punkta 1. apakšpunktā minēto summu, un sagatavo Satiksmes ministrijai rēķinu par aprēķinātās starpības samaksu (ieskaitot PVN). Satiksmes ministrija minētās starpības apmaksai veic maksājumus ne retāk kā reizi ceturksnī valsts budžetā šiem mērķiem paredzēto līdzekļu ietvaros.
4. Pasta likums paredzēja četrus dažādu veidu maksājumus UPP sniedzējam no Satiksmes ministrijas valsts budžeta, kas ietekmēja izmaksas 2023. un 2024. gadā
- 2022. gadā sniegto preses piegādes pakalpojumu radīto zaudējumu kompensēšana;
- UPP sniedzēja iesniegto rēķinu apmaksa (valsts daļa) par preses piegādes pakalpojumiem iepriekšējā ceturksnī (reizi ceturksnī) saskaņā ar Pasta likuma 35.1 pantu;
- UPP sniedzēja iesniegto rēķinu apmaksa par 2023. gadā no preses izdevējiem neiegūtiem maksājumiem;
- UPP saistību izpildes tīro izmaksu (turpmāk - UPP tīrās izmaksas) kompensēšana Regulatora apstiprinātajā apmērā (reizi gadā) saskaņā ar Pasta likuma 31. pantu un Ministru kabineta 2022.gada 25. janvāra noteikumiem Nr. 61 “Noteikumi par universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanu”, kas nosaka kārtību, kādā piesaka kompensācijas izmaksu un veic maksājumus (turpmāk - Noteikumi Nr. 61).
No valsts budžeta veicamo maksājumu atšķirība pēc būtības:
- pieteikumu kompensēt preses piegādes pakalpojumu radītos zaudējumus sagatavo, balstoties uz auditēto ziņojumu;
- rēķinu par preses piegādi (un no preses izdevējiem neiegūtiem maksājumiem) izraksta, balstoties uz faktiskajiem preses apjomiem un tarifiem par pakalpojumiem, proti, apmaksa par sniegtajiem pakalpojumiem;
- UPP tīro izmaksu kompensēšana – atbilstoši Regulatora metodikai aprēķinātā starpība starp visiem izdevumiem un ieņēmumiem, kas rodas pasta komersantam, kuram Regulators noteicis UPP saistības (noteiktās kvalitātes prasības) un pienākumu sniegt šo pakalpojumu ekonomiski izdevīgākajā veidā, un tā paša komersanta izmaksām, ja nav noteiktas UPP saistības. UPP tīro izmaksu aprēķinā ņemti vērā arī veiktie maksājumi par preses piegādi. Pieteikumu iesniedz Satiksmes ministrijai pēc Regulatora lēmuma par tīro izmaksu kompensējamo apmēru.
Ņemot vērā minēto, šiem mērķiem izveidota kopējā Satiksmes ministrijas programma “02.00.00” ar kopējo finansējumu 2024. gadam 7 754 159 euro.
5. Pienākums Satiksmes ministrijai veikt maksājumus līdz nākamā gada 31. janvārim, ja kārtējā gadā pietrūkst līdzekļu
Atbilstoši esošām regulējumam, ja Satiksmes ministrijas kārtējā gada budžetā attiecīgajam mērķim paredzētie valsts budžeta līdzekļi nav pietiekami, lai veiktu izmaksas kārtējā gadā, neizmaksāto starpību izmaksā līdz nākamā gada 31. janvārim.
a) Pasta likuma 31. pants iekļauj UPP tīro izmaksu kompensācijas nosacījumus, nosakot, ka Regulatora apstiprinātās tīrās izmaksas pilnā apmērā kompensē no valsts budžeta, ievērojot valsts atbalsta nosacījumus attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Satiksmes ministrija nodrošina kompensācijas izmaksu no gadskārtējā valsts budžeta likumā šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Noteikumi Nr. 61 nosaka termiņus un kārtību, kādā UPP sniedzējs pieprasa tīro izmaksu kompensēšanu no valsts budžeta, kā arī nosaka šo izmaksu kompensēšanas termiņus un kārtību.
Atbilstoši Noteikumu Nr. 61 3., 4. un 5.punktam Satiksmes ministrija, pamatojoties uz iesniegto pieteikumu, nodrošina kompensācijas izmaksu UPP sniedzējam līdz kārtējā gada 20. decembrim no Satiksmes ministrijas budžeta programmas "02.00.00 Kompensācija par abonētās preses piegādi un saistību izpildi". Ja Satiksmes ministrijas kārtējā gada budžetā attiecīgajam mērķim paredzētie valsts budžeta līdzekļi nav pietiekami, lai kompensētu šo noteikumu 2. punktā minētās tīrās izmaksas kārtējā gadā, un izmaksātā kompensācija par saistību izpildi ir bijusi mazāka nekā pieteikumā norādītā summa, starpību izmaksā līdz nākamā gada 31. janvārim.
b) Atbilstoši Noteikumu Nr. 463 6. punktam ja gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtie valsts budžeta līdzekļi nav pietiekami, lai pilnībā apmaksātu iesniegto rēķinu par kārtējā gadā sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem, atlikušo daļu Satiksmes ministrija izmaksā līdz nākamā gada 15.janvārim.
Ievērojot minēto, Satiksmes ministrija 2024. gada janvārī izmaksāja Latvijas Pastam 4 617 055,87 euro kopā (kompensācija par UPP tīrajām izmaksām 2022. gadā un valsts līdzmaksājuma daļa par preses piegādes pakalpojumiem 2023. gadā), izpildot valsts saistības, kas līdzekļu trūkumu dēļ netika izpildītas 2023. gadā.
6. No valsts budžeta izmaksājamo summu aprēķins un pārbaude
Likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 26. pants noteic, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs kārto atsevišķu grāmatvedības uzskaiti katram sabiedriskā pakalpojuma veidam. Minētā uzskaite kopējā grāmatvedības uzskaitē ir nodalīta. Arī Regulatora 2022. gada 21. aprīļa Vispārējās atļaujas un reģistrācijas noteikumu pasta nozarē 9. punkts nosaka pienākumu pasta komersantiem nodrošināt atsevišķu iekšējās grāmatvedības uzskaiti katram pasta pakalpojuma veidam un nodalīt to no pārējās grāmatvedības uzskaites.
a) UPP tīro izmaksu aprēķina nosacījumi
Pasta likuma 30. pants nosaka detalizēti kārtību, kādā aprēķina UPP tīrās izmaksas. Ja UPP saistību izpilde ir radījusi zaudējumus un šā pakalpojuma sniedzējs pakļauts netaisnīgam finansiālajam apgrūtinājumam, UPP sniedzējs ir tiesīgs līdz kārtējā gada 1. septembrim iesniegt Regulatoram apstiprināšanai UPP tīro izmaksu aprēķinu un tā pamatojumu par iepriekšējo kalendāra gadu. UPP sniedzējs tīrās izmaksas aprēķina saskaņā ar Regulatora noteikto tīro izmaksu aprēķināšanas un noteikšanas metodiku, ievērojot šādus nosacījumus:
- tīrajās izmaksās neiekļauj izmaksas, kas radušās UPP ietverto pakalpojumu tarifu atlaižu un īpašo tarifu piemērošanas dēļ;
- aprēķināto tīro izmaksu apmēru samazina par papildu ieguvuma vērtību, ko veido nemateriālie un tirgus ieguvumi - UPP sniedzēja ieņēmumi no citiem šajā pakalpojumā neietvertajiem sniegtajiem pakalpojumiem, ja šādus ieņēmumus iespējams gūt, tikai sniedzot UPP.
Tīro izmaksu aprēķinu pārbauda zvērināts revidents. Tīro izmaksu aprēķina pārbaude ietver arī aprēķinu veikšanai izmantoto datu patiesuma un pamatotības pārbaudi.
Regulators pārbauda UPP sniedzēja iesniegto tīro izmaksu aprēķinu un līdz kārtējā gada 31.oktobrim apstiprina tīro izmaksu apmēru. Regulators tīrās izmaksas apstiprina, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
- UPP sniedzējs ir ievērojis UPP saistības un to izpildes nosacījumus. UPP saistības uzskata par izpildītām arī tad, ja ar Regulatoru ir saskaņotas atsevišķas izmaiņas noteikto UPP saistību izpildē, kā arī tad, ja konstatētās UPP saistību izpildes nepilnības novērstas Regulatora norādītajā veidā un termiņā;
- tīrās izmaksas un papildu ieguvums ir aprēķināts atbilstoši Regulatora noteiktajai metodikai;
- UPP sniedzējs ir pakļauts netaisnīgam finansiālajam apgrūtinājumam, ja tīrās izmaksas, no kurām atņemts papildu ieguvums, veido zaudējumu, kas vienāds ar vienu procentu no kopējiem ieņēmumiem par UPP nodrošināšanu vai ir lielāks par to;
- Regulators savā tīmekļvietnē publisko informāciju par apstiprināto tīro izmaksu apmēru.
Regulatora 2022. gada 31. marta UPP saistību izpildes tīro izmaksu aprēķināšanas un noteikšanas metodika nosaka kārtību, kādā UPP sniedzējs aprēķina un nosaka UPP saistību izpildes tīrās izmaksas, kā arī Regulatoram iesniedzamās informācijas apjomu tīro izmaksu apstiprināšanai, tostarp:
- papildu ieguvuma aprēķinu saskaņā ar metodikas 5. punktā noteikto formulu;
- aprēķinu, kas pamato, ka UPP sniedzējs ir pakļauts netaisnīgam finansiālajam apgrūtinājumam atbilstoši Pasta likuma 30. panta septītās daļas 3. punktā noteiktajam;
- zvērināta revidenta ziņojumu par tīro izmaksu aprēķina pārbaudi;
- informāciju par saņemto kompensācijas summu no valsts budžeta, ja tāda piešķirta.
Izpildoties šādām prasībām, tiek novērsta iespēja veikt dubultuzskaiti un samaksāt no valsts budžeta dubultā par preses piegādes pakalpojumiem.
Ievērojot, ka atbilstoši likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 7. pantam Regulators ir institucionāli un funkcionāli neatkarīgs, pilntiesīgs, autonoms publisko tiesību subjekts, kas pārbauda iesniegto UPP tīro izmaksu aprēķinu un pamatojumu, kā arī šo aprēķinu pārbauda arī zvērināts revidents, Satiksmes ministrijai nav ne deleģējuma likumā, ne pamatojuma apšaubīt Regulatora un zvērināta revidenta kompetenci, tādējādi Satiksmes ministrija nedublē minētās funkcijas un izmaksā UPP tīro izmaksu kompensāciju Regulatora apstiprinātajā apmērā.
b) Valsts maksājamās summas par preses piegādes pakalpojumiem apmēra aprēķina nosacījumi un atbilstības pārbaude
Noteikumu Nr. 463 2. un 3. punktā noteikti nosacījumi, kā tiek aprēķinātas no valsts budžeta maksājamās summas, proti, dalītā maksājuma apmēru, kādu UPP sniedzējam maksā no Satiksmes ministrijai gadskārtējā valsts budžeta likumā šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem (bez PVN), veido starpība starp maksājuma apmēru, kas aprēķināts saskaņā ar tarifu (bez PVN), un šo noteikumu 2. punktā minētā tarifa dalītā maksājuma apmēru, kādu UPP sniedzējam maksā preses izdevējs (bez PVN).
Dalītā maksājuma apmēru, kādu UPP sniedzējam maksā preses izdevējs (bez PVN), aprēķina, ņemot vērā šādus tarifa dalītā maksājuma procentuālos apmērus:
- valstspilsētās – 8,93 % no tarifa vienai preses izdevuma vienībai un 124,60 % no tarifa vienam kilogramam;
- pārējā Latvijas teritorijā – 7,89 % no tarifa vienai preses izdevuma vienībai un 110,41 % no tarifa vienam kilogramam.
Lai nodrošinātu valsts finanšu līdzekļu izlietojuma uzraudzību, izdoti Satiksmes ministrijas 2023.gada 25. janvāra iekšējie noteikumi Nr.01-02/5 “Kārtība, kādā Satiksmes ministrija nodrošina valsts budžeta programmas 02.00.00 “Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi” ietvaros izmaksas universālā pasta pakalpojuma sniedzējam - valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Pasts” un piešķirtā finansējuma izlietojuma uzraudzību” (turpmāk – Iekšējie noteikumi). Iekšējo noteikumu 3. pielikums nosaka vadlīnijas par Satiksmes ministrijai iesniedzamajā rēķinā norādāmās informācijas apjomu dalītā maksājuma valsts daļas samaksai par sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem:
- rēķinu dalītā maksājuma valsts daļas samaksai (turpmāk - Rēķins) sagatavo par kārtējā ceturksnī sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem;
- rēķinā norāda informāciju atsevišķi par katru ceturkšņa kalendāra mēnesi (ieskaitot PVN);
- lai nodrošinātu samaksai aprēķināto summu precizitāti turpmākai izvērtēšanai un salīdzināšanai, piemēro vienādu skaitļu noapaļošanas pieeju, aprēķinot dalītā maksājuma preses izdevēju un valsts daļu (divi cipari aiz komata).
Atbilstoši Noteikumu Nr. 463 pielikumā un Iekšējo noteikumu 3. pielikumā minētajām prasībām Latvijas Pasts, iesniedzot Satiksmes ministrijai kārtējo ceturkšņa rēķinu apmaksai, iesniedz arī pārskatu ar detalizētu informāciju par piegādāto preses izdevumu apjomiem un ieņēmumiem, tostarp norādot arī preses izdevēju maksu par pakalpojumiem. Atbilstoši Pasta likuma 35.1 pantam pārskats tiek veidots, apkopojot detalizētus aprēķinus par katru mēnesi, kas tiek iesniegti Satiksmes ministrijā kopā ar pārskatu EXCEL tabulu veidā. Maksājamo summu aprēķini tiek veikti automātiski EXCEL tabulā, ievadot preses izdevumu skaitu un svaru, preses izdevēju un Satiksmes ministrijas maksājamo summu aprēķinam piemērojot formulas, kurās attiecīgās pozīcijās iestrādāti tarifu proporcijas, ņemot vērā Noteikumu Nr.463 2.punktā norādītos procentuālos apmērus atsevišķi valstspilsētās un pārējās Latvijas teritorijās.
Pēc veiktajiem aprēķiniem par katru ceturkšņa mēnesi iegūtās summas apkopotas vienā ceturkšņa rēķinā, norādot aprēķinātās summas bez PVN un gala maksājamās summas ar PVN.
Piemērs ar Iekšējo noteikumu 3. pielikumā aprēķina paraugu, detalizētu aprēķinu vienam mēnesim un formulām, kā arī pārskati par 2023. un 2024. gadu, kas ietver apkopotu informāciju par valsts budžeta un preses izdevēju veiktajiem maksājumiem katrā ceturksnī, pievienoti rīkojuma projekta anotācijas pielikumā.
7. Iespējas mainīt regulējumu attiecībā uz preses izdevējiem piemērojamiem nosacījumiem.
Noteikumos Nr. 463 noteiktās tarifu proporcijas tika aprēķinātas, ievērojot 2019. gadā spēkā esošos tarifus, arī valsts budžetā tika paredzēts finansējums, balstoties uz 2019. gada pieņēmumiem. Rezultātā pēc jaunu tarifu apstiprināšanas preses izdevēju maksājamās daļas un valsts budžeta maksājamās daļas savstarpējā proporcija (kas bija paredzēta attiecīgi 30 % un 70%) mainījās, palielinoties valsts daļai un samazinoties preses izdevēju daļai. Ņemot vērā Ministru kabineta pieņemtos lēmumus attiecībā uz valsts budžetu 2025.-2028. gada ietvaram, nepalielinot Satiksmes ministrijai finansējumu, sloga uz valsts budžeta samazināšana esošā regulējuma ietvaros iespējama, tikai mainot tarifu proporcijas, ko maksā preses izdevēji.
Taču jāatzīmē, ka ar rīkojumu Nr. 397 atbalstītā varianta īstenošana divu gada laikā pierādīja, ka šāds risinājums nav ilgtspējīgs un rada negatīvus rezultātus:
- ik gadu ievērojami samazinās preses izdevumu apjomi;
- pieaug Latvijas Pasta izmaksas un ievērojami palielinās slogs uz valsts budžetu;
- Regulators apstiprina jaunus tarifus;
- Satiksmes ministrijai netiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi pietiekamā apmērā un krājas valsts parāds Latvijas Pastam, tādējādi radot riskus valsts kapitālsabiedrības finansiālā stāvokļa pasliktināšanai.
Līdz ar to nepieciešams pieņemt politisku lēmumu, lai rastu samērīgu risinājumu drukātās preses piegādes jautājumā, tostarp par nosacījumu izmaiņām preses izdevējiem. Problēma jārisina konceptuāli, un to nevar atrisināt šī projekta ietvaros.
Pārņemot direktīvas prasības, Pasta likums nosaka regulējumu attiecībā uz UPP nodrošināšanu, nosakot šādus galvenos UPP nodrošināšanas principus:
- UPP ir minimālais noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kas pieejams visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas;
- noteikts UPP ietilpstošo pakalpojumu grozs, kas ietver arī preses piegādes pakalpojumus;
- Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) UPP sniedzēju izvēlas konkursa kārtībā un nosaka UPP saistības uz 5 gadiem;
- UPP jāsniedz visā Latvijas teritorijā Regulatora noteiktā kvalitātē;
2023. un 2024. gadā no valsts budžeta veikti maksājumi UPP sniedzējam atbilstoši dažādiem finansējuma modeļiem par preses piegādes pakalpojumiem, kas bija spēkā attiecīgajā periodā, un kas tostarp bija attiecināmi arī uz 2022. gadā sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem.
1. Preses piegādes pakalpojumu radīto zaudējumu kompensēšana pilnā apmērā no valsts budžeta (spēkā līdz 2023. gada 1. janvārim)
Atbilstoši Pasta likuma pārejas noteikumu 21.1 punktam UPP sniedzējam zaudējumus, kas radušies, sniedzot preses piegādes pakalpojumus laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022.gada 31. decembrim, no valsts budžeta kompensēja ar šādiem nosacījumiem:
- preses piegādes pakalpojumu zaudējumus veido preses piegādes pakalpojumu faktisko izmaksu un Pasta likuma 32.2 pantā minētajā kārtībā noteiktās cenas starpība (Ministru kabineta 2013.gada 28. maija noteikumi Nr. 292 “Noteikumi par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu cenām” noteica abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu cenas, kuras veidoja daļu no kopējām faktiskajām preses piegādes pakalpojumu izmaksām (noteikumi zaudēja spēku 2023.gada 1. janvārī);
- UPP sniedzējs preses piegādes pakalpojumu zaudējumus aprēķina saskaņā ar Regulatora noteikto UPP tarifu aprēķināšanas metodiku un UPP saistību izpildes tīro izmaksu aprēķināšanas un noteikšanas metodiku un aprēķinu kopā ar auditēto ziņojumu iesniedz Satiksmes ministrijai;
- preses piegādes pakalpojumu zaudējumus kompensē trijās daļās - pirmo un otro maksājumu, pamatojoties uz UPP sniedzēja aprēķinu, kas balstīts uz pirmā pusgada un otrā pusgada operatīvajiem datiem, veic kārtējā gadā Satiksmes ministrijai valsts budžetā šiem mērķiem paredzēto līdzekļu ietvaros, bet trešo maksājumu veic nākamajā gadā pēc auditētā ziņojuma iesniegšanas Satiksmes ministrijai, pilnā apmērā kompensējot zaudējumus, kas radušies 2022.gadā.
Līdz ar to zaudējumu daļu, kas nebija kompensēta 2022. gadā, bija jāizmaksā 2023. gadā.
2. Preses piegādes pakalpojumu apmaksa no valsts budžeta kā valsts līdzmaksājuma daļa
Pēc grozījumiem Pasta likumā 2023. gada 1 .janvārī stājās spēkā jauns finansējuma modelis.
Latvijā pieņemts politisks lēmums iekļaut preses piegādes pakalpojumus UPP sastāvā. Ar Ministru kabineta 2020. gada 17. jūlija rīkojuma Nr. 397 “Par konceptuālo ziņojumu “Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšanas un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas” (turpmāk –rīkojums Nr. 397) 1. punktu atbalstīts risinājuma 1. variants, kas paredz:
- preses piegāde ir UPP sastāvdaļa:
- Regulators, rīkojot konkursu UPP sniedzēja izvēlei, nosakot UPP saistības, nosaka arī kvalitātes prasības preses piegādei un apstiprina tarifu;
- ar speciālu regulējumu noteikt preses izdevēju maksājuma proporciju no Regulatora apstiprinātā tarifa, kādu tiem būs jāmaksā UPP sniedzējam, bet tarifa atlikušo daļu UPP sniedzējam apmaksā no valsts budžeta. Minētā proporcija būtu nosakāma tāda, kas paredzētu 30 % no Regulatora apstiprinātā tarifa kā preses izdevēja maksājumu un 70 % kā valsts budžeta atbalsta maksājumu.
Atbilstoši Pasta likumā noteiktajai kārtībai ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 78 "Par konkursa universālā pasta pakalpojuma sniedzēja noteikšanai uzvarētāju" VAS "Latvijas Pasts" (turpmāk - Latvijas Pasts) tika atzīts par konkursa UPP sniedzēja noteikšanai uzvarētāju un ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 79 "Par universālā pasta pakalpojuma saistību noteikšanu" Latvijas Pastam tika noteiktas UPP saistības no 2022. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim. Ievērojot minēto, Latvijas Pastam kā UPP sniedzējam jānodrošina minimālais pakalpojums kopa visā Latvijā, noteiktā kvalitātē par vienotiem, Regulatora apstiprinātiem tarifiem, tostarp preses piegādes pakalpojumiem. Atbilstoši uzliktajām saistībām Latvijas Pastam ir jāievēro arī kvalitātes nosacījumi, kas attiecas uz preses izdevumu piegādes laiku Latvijas teritorijā.
Saskaņā ar Pasta likuma 35.1 pantu maksa par preses piegādes pakalpojumiem ir sadalīta divās daļās, no kurām vienu maksā preses izdevējs, bet otra tiek segta no Satiksmes ministrijas valsts budžeta līdzekļiem (turpmāk kopā - dalītais maksājums), ievērojot Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 463 "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 463) noteikto dalītā maksājuma procentuālo apmēru. Dalītā maksājuma valsts daļu maksā no valsts budžeta ne retāk kā reizi ceturksnī, veicot apmaksu UPP sniedzēja iesniegtajos rēķinos norādītajā apmērā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (turpmāk - PVN).
Saskaņā ar rīkojuma Nr. 397 5.punktu jautājums par nepieciešamā papildu finansējuma piešķiršanu Satiksmes ministrijai tika atbalstīts, paredzot likumā "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" Satiksmes ministrijas valsts budžeta programmā "02.00.00. Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi" programmā (turpmāk - Satiksmes ministrijas programma "02.00.00") līdzekļus 6 957 500 euro (tostarp 5 750 000 euro pakalpojumu apmaksai un 1 207 500 euro PVN apmaksai) katru gadu.
Valsts finansējuma apmērs vidējam termiņam tika aprēķināts, balstoties uz rīkojumam Nr. 397 pievienotajā konceptuālajā ziņojumā informāciju par 2019. gadā veiktajām aplēsēm un pieņēmumiem par piegādājamo preses izdevumu skaita un tarifu izmaiņu dinamiku.
3. Īpašs regulējums attiecībā uz 2023. gadā sniegto preses piegādes pakalpojumu tarifu piemērošanu no valsts budžeta sedzot no preses izdevējiem neiegūto maksājumu daļu
Pasta likuma pārejas noteikumu 28. un 29. punktā tika noteikts pārejas periods attiecībā uz tarifu piemērošanu 2023. gadā, gadījumam, ja Regulators apstiprinās jaunus tarifus, kad jau noslēgti līgumi ar preses izdevējiem:
-28. punkts - 2023. gadā preses izdevēji UPP sniedzējam apmaksā preses piegādes pakalpojumus saskaņā ar Regulatora apstiprinātajiem tarifiem, kas bija spēkā līgumu slēgšanas brīdī un norādīti ar UPP sniedzēju 2022. gadā noslēgtajos līgumos par preses piegādi 2023. gadā.
- 29. punkts - ja Regulators apstiprina jaunus preses piegādes pakalpojumu tarifus, kas atšķiras no pārejas noteikumu 28. punktā minētajiem tarifiem, no preses izdevējiem neiegūto maksājumu daļu kā starpību (ieskaitot PVN), kas veidojas starp maksājumiem, piemērojot līgumos ar preses izdevējiem norādītos tarifus preses piegādes pakalpojumu apmaksai 2023. gadā, un maksājumiem, ja būtu piemērojami jauni Regulatora apstiprinātie tarifi UPP sniedzējam apmaksā no valsts budžeta ar šādiem nosacījumiem:
1) UPP sniedzējs preses izdevējiem sagatavo rēķinu par sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem (ieskaitot PVN) atbilstoši šā likuma 35.1 pantā minētajiem dalītā maksājuma noteikšanas principiem un maksājamo summu aprēķina, ievērojot līgumos ar preses izdevējiem norādītos preses piegādes pakalpojumu tarifus;
2) UPP sniedzējs Satiksmes ministrijai sagatavo rēķinu par sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem (ieskaitot PVN) valsts dalītā maksājuma daļas apmaksai atbilstoši šā likuma 35.1 pantā minētajiem dalītā maksājuma noteikšanas principiem un maksājamo summu aprēķina, ievērojot ar Regulatora lēmumu apstiprinātos un spēkā esošos preses piegādes pakalpojumu tarifus;
3) UPP sniedzējs aprēķina neiegūto preses izdevēju maksājumu daļu kā starpību starp summu, kas aprēķināta, ievērojot spēkā esošos tarifus un šā punkta 1. apakšpunktā minēto summu, un sagatavo Satiksmes ministrijai rēķinu par aprēķinātās starpības samaksu (ieskaitot PVN). Satiksmes ministrija minētās starpības apmaksai veic maksājumus ne retāk kā reizi ceturksnī valsts budžetā šiem mērķiem paredzēto līdzekļu ietvaros.
4. Pasta likums paredzēja četrus dažādu veidu maksājumus UPP sniedzējam no Satiksmes ministrijas valsts budžeta, kas ietekmēja izmaksas 2023. un 2024. gadā
- 2022. gadā sniegto preses piegādes pakalpojumu radīto zaudējumu kompensēšana;
- UPP sniedzēja iesniegto rēķinu apmaksa (valsts daļa) par preses piegādes pakalpojumiem iepriekšējā ceturksnī (reizi ceturksnī) saskaņā ar Pasta likuma 35.1 pantu;
- UPP sniedzēja iesniegto rēķinu apmaksa par 2023. gadā no preses izdevējiem neiegūtiem maksājumiem;
- UPP saistību izpildes tīro izmaksu (turpmāk - UPP tīrās izmaksas) kompensēšana Regulatora apstiprinātajā apmērā (reizi gadā) saskaņā ar Pasta likuma 31. pantu un Ministru kabineta 2022.gada 25. janvāra noteikumiem Nr. 61 “Noteikumi par universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanu”, kas nosaka kārtību, kādā piesaka kompensācijas izmaksu un veic maksājumus (turpmāk - Noteikumi Nr. 61).
No valsts budžeta veicamo maksājumu atšķirība pēc būtības:
- pieteikumu kompensēt preses piegādes pakalpojumu radītos zaudējumus sagatavo, balstoties uz auditēto ziņojumu;
- rēķinu par preses piegādi (un no preses izdevējiem neiegūtiem maksājumiem) izraksta, balstoties uz faktiskajiem preses apjomiem un tarifiem par pakalpojumiem, proti, apmaksa par sniegtajiem pakalpojumiem;
- UPP tīro izmaksu kompensēšana – atbilstoši Regulatora metodikai aprēķinātā starpība starp visiem izdevumiem un ieņēmumiem, kas rodas pasta komersantam, kuram Regulators noteicis UPP saistības (noteiktās kvalitātes prasības) un pienākumu sniegt šo pakalpojumu ekonomiski izdevīgākajā veidā, un tā paša komersanta izmaksām, ja nav noteiktas UPP saistības. UPP tīro izmaksu aprēķinā ņemti vērā arī veiktie maksājumi par preses piegādi. Pieteikumu iesniedz Satiksmes ministrijai pēc Regulatora lēmuma par tīro izmaksu kompensējamo apmēru.
Ņemot vērā minēto, šiem mērķiem izveidota kopējā Satiksmes ministrijas programma “02.00.00” ar kopējo finansējumu 2024. gadam 7 754 159 euro.
5. Pienākums Satiksmes ministrijai veikt maksājumus līdz nākamā gada 31. janvārim, ja kārtējā gadā pietrūkst līdzekļu
Atbilstoši esošām regulējumam, ja Satiksmes ministrijas kārtējā gada budžetā attiecīgajam mērķim paredzētie valsts budžeta līdzekļi nav pietiekami, lai veiktu izmaksas kārtējā gadā, neizmaksāto starpību izmaksā līdz nākamā gada 31. janvārim.
a) Pasta likuma 31. pants iekļauj UPP tīro izmaksu kompensācijas nosacījumus, nosakot, ka Regulatora apstiprinātās tīrās izmaksas pilnā apmērā kompensē no valsts budžeta, ievērojot valsts atbalsta nosacījumus attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Satiksmes ministrija nodrošina kompensācijas izmaksu no gadskārtējā valsts budžeta likumā šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Noteikumi Nr. 61 nosaka termiņus un kārtību, kādā UPP sniedzējs pieprasa tīro izmaksu kompensēšanu no valsts budžeta, kā arī nosaka šo izmaksu kompensēšanas termiņus un kārtību.
Atbilstoši Noteikumu Nr. 61 3., 4. un 5.punktam Satiksmes ministrija, pamatojoties uz iesniegto pieteikumu, nodrošina kompensācijas izmaksu UPP sniedzējam līdz kārtējā gada 20. decembrim no Satiksmes ministrijas budžeta programmas "02.00.00 Kompensācija par abonētās preses piegādi un saistību izpildi". Ja Satiksmes ministrijas kārtējā gada budžetā attiecīgajam mērķim paredzētie valsts budžeta līdzekļi nav pietiekami, lai kompensētu šo noteikumu 2. punktā minētās tīrās izmaksas kārtējā gadā, un izmaksātā kompensācija par saistību izpildi ir bijusi mazāka nekā pieteikumā norādītā summa, starpību izmaksā līdz nākamā gada 31. janvārim.
b) Atbilstoši Noteikumu Nr. 463 6. punktam ja gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtie valsts budžeta līdzekļi nav pietiekami, lai pilnībā apmaksātu iesniegto rēķinu par kārtējā gadā sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem, atlikušo daļu Satiksmes ministrija izmaksā līdz nākamā gada 15.janvārim.
Ievērojot minēto, Satiksmes ministrija 2024. gada janvārī izmaksāja Latvijas Pastam 4 617 055,87 euro kopā (kompensācija par UPP tīrajām izmaksām 2022. gadā un valsts līdzmaksājuma daļa par preses piegādes pakalpojumiem 2023. gadā), izpildot valsts saistības, kas līdzekļu trūkumu dēļ netika izpildītas 2023. gadā.
6. No valsts budžeta izmaksājamo summu aprēķins un pārbaude
Likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 26. pants noteic, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs kārto atsevišķu grāmatvedības uzskaiti katram sabiedriskā pakalpojuma veidam. Minētā uzskaite kopējā grāmatvedības uzskaitē ir nodalīta. Arī Regulatora 2022. gada 21. aprīļa Vispārējās atļaujas un reģistrācijas noteikumu pasta nozarē 9. punkts nosaka pienākumu pasta komersantiem nodrošināt atsevišķu iekšējās grāmatvedības uzskaiti katram pasta pakalpojuma veidam un nodalīt to no pārējās grāmatvedības uzskaites.
a) UPP tīro izmaksu aprēķina nosacījumi
Pasta likuma 30. pants nosaka detalizēti kārtību, kādā aprēķina UPP tīrās izmaksas. Ja UPP saistību izpilde ir radījusi zaudējumus un šā pakalpojuma sniedzējs pakļauts netaisnīgam finansiālajam apgrūtinājumam, UPP sniedzējs ir tiesīgs līdz kārtējā gada 1. septembrim iesniegt Regulatoram apstiprināšanai UPP tīro izmaksu aprēķinu un tā pamatojumu par iepriekšējo kalendāra gadu. UPP sniedzējs tīrās izmaksas aprēķina saskaņā ar Regulatora noteikto tīro izmaksu aprēķināšanas un noteikšanas metodiku, ievērojot šādus nosacījumus:
- tīrajās izmaksās neiekļauj izmaksas, kas radušās UPP ietverto pakalpojumu tarifu atlaižu un īpašo tarifu piemērošanas dēļ;
- aprēķināto tīro izmaksu apmēru samazina par papildu ieguvuma vērtību, ko veido nemateriālie un tirgus ieguvumi - UPP sniedzēja ieņēmumi no citiem šajā pakalpojumā neietvertajiem sniegtajiem pakalpojumiem, ja šādus ieņēmumus iespējams gūt, tikai sniedzot UPP.
Tīro izmaksu aprēķinu pārbauda zvērināts revidents. Tīro izmaksu aprēķina pārbaude ietver arī aprēķinu veikšanai izmantoto datu patiesuma un pamatotības pārbaudi.
Regulators pārbauda UPP sniedzēja iesniegto tīro izmaksu aprēķinu un līdz kārtējā gada 31.oktobrim apstiprina tīro izmaksu apmēru. Regulators tīrās izmaksas apstiprina, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
- UPP sniedzējs ir ievērojis UPP saistības un to izpildes nosacījumus. UPP saistības uzskata par izpildītām arī tad, ja ar Regulatoru ir saskaņotas atsevišķas izmaiņas noteikto UPP saistību izpildē, kā arī tad, ja konstatētās UPP saistību izpildes nepilnības novērstas Regulatora norādītajā veidā un termiņā;
- tīrās izmaksas un papildu ieguvums ir aprēķināts atbilstoši Regulatora noteiktajai metodikai;
- UPP sniedzējs ir pakļauts netaisnīgam finansiālajam apgrūtinājumam, ja tīrās izmaksas, no kurām atņemts papildu ieguvums, veido zaudējumu, kas vienāds ar vienu procentu no kopējiem ieņēmumiem par UPP nodrošināšanu vai ir lielāks par to;
- Regulators savā tīmekļvietnē publisko informāciju par apstiprināto tīro izmaksu apmēru.
Regulatora 2022. gada 31. marta UPP saistību izpildes tīro izmaksu aprēķināšanas un noteikšanas metodika nosaka kārtību, kādā UPP sniedzējs aprēķina un nosaka UPP saistību izpildes tīrās izmaksas, kā arī Regulatoram iesniedzamās informācijas apjomu tīro izmaksu apstiprināšanai, tostarp:
- papildu ieguvuma aprēķinu saskaņā ar metodikas 5. punktā noteikto formulu;
- aprēķinu, kas pamato, ka UPP sniedzējs ir pakļauts netaisnīgam finansiālajam apgrūtinājumam atbilstoši Pasta likuma 30. panta septītās daļas 3. punktā noteiktajam;
- zvērināta revidenta ziņojumu par tīro izmaksu aprēķina pārbaudi;
- informāciju par saņemto kompensācijas summu no valsts budžeta, ja tāda piešķirta.
Izpildoties šādām prasībām, tiek novērsta iespēja veikt dubultuzskaiti un samaksāt no valsts budžeta dubultā par preses piegādes pakalpojumiem.
Ievērojot, ka atbilstoši likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 7. pantam Regulators ir institucionāli un funkcionāli neatkarīgs, pilntiesīgs, autonoms publisko tiesību subjekts, kas pārbauda iesniegto UPP tīro izmaksu aprēķinu un pamatojumu, kā arī šo aprēķinu pārbauda arī zvērināts revidents, Satiksmes ministrijai nav ne deleģējuma likumā, ne pamatojuma apšaubīt Regulatora un zvērināta revidenta kompetenci, tādējādi Satiksmes ministrija nedublē minētās funkcijas un izmaksā UPP tīro izmaksu kompensāciju Regulatora apstiprinātajā apmērā.
b) Valsts maksājamās summas par preses piegādes pakalpojumiem apmēra aprēķina nosacījumi un atbilstības pārbaude
Noteikumu Nr. 463 2. un 3. punktā noteikti nosacījumi, kā tiek aprēķinātas no valsts budžeta maksājamās summas, proti, dalītā maksājuma apmēru, kādu UPP sniedzējam maksā no Satiksmes ministrijai gadskārtējā valsts budžeta likumā šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem (bez PVN), veido starpība starp maksājuma apmēru, kas aprēķināts saskaņā ar tarifu (bez PVN), un šo noteikumu 2. punktā minētā tarifa dalītā maksājuma apmēru, kādu UPP sniedzējam maksā preses izdevējs (bez PVN).
Dalītā maksājuma apmēru, kādu UPP sniedzējam maksā preses izdevējs (bez PVN), aprēķina, ņemot vērā šādus tarifa dalītā maksājuma procentuālos apmērus:
- valstspilsētās – 8,93 % no tarifa vienai preses izdevuma vienībai un 124,60 % no tarifa vienam kilogramam;
- pārējā Latvijas teritorijā – 7,89 % no tarifa vienai preses izdevuma vienībai un 110,41 % no tarifa vienam kilogramam.
Lai nodrošinātu valsts finanšu līdzekļu izlietojuma uzraudzību, izdoti Satiksmes ministrijas 2023.gada 25. janvāra iekšējie noteikumi Nr.01-02/5 “Kārtība, kādā Satiksmes ministrija nodrošina valsts budžeta programmas 02.00.00 “Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi” ietvaros izmaksas universālā pasta pakalpojuma sniedzējam - valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Pasts” un piešķirtā finansējuma izlietojuma uzraudzību” (turpmāk – Iekšējie noteikumi). Iekšējo noteikumu 3. pielikums nosaka vadlīnijas par Satiksmes ministrijai iesniedzamajā rēķinā norādāmās informācijas apjomu dalītā maksājuma valsts daļas samaksai par sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem:
- rēķinu dalītā maksājuma valsts daļas samaksai (turpmāk - Rēķins) sagatavo par kārtējā ceturksnī sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem;
- rēķinā norāda informāciju atsevišķi par katru ceturkšņa kalendāra mēnesi (ieskaitot PVN);
- lai nodrošinātu samaksai aprēķināto summu precizitāti turpmākai izvērtēšanai un salīdzināšanai, piemēro vienādu skaitļu noapaļošanas pieeju, aprēķinot dalītā maksājuma preses izdevēju un valsts daļu (divi cipari aiz komata).
Atbilstoši Noteikumu Nr. 463 pielikumā un Iekšējo noteikumu 3. pielikumā minētajām prasībām Latvijas Pasts, iesniedzot Satiksmes ministrijai kārtējo ceturkšņa rēķinu apmaksai, iesniedz arī pārskatu ar detalizētu informāciju par piegādāto preses izdevumu apjomiem un ieņēmumiem, tostarp norādot arī preses izdevēju maksu par pakalpojumiem. Atbilstoši Pasta likuma 35.1 pantam pārskats tiek veidots, apkopojot detalizētus aprēķinus par katru mēnesi, kas tiek iesniegti Satiksmes ministrijā kopā ar pārskatu EXCEL tabulu veidā. Maksājamo summu aprēķini tiek veikti automātiski EXCEL tabulā, ievadot preses izdevumu skaitu un svaru, preses izdevēju un Satiksmes ministrijas maksājamo summu aprēķinam piemērojot formulas, kurās attiecīgās pozīcijās iestrādāti tarifu proporcijas, ņemot vērā Noteikumu Nr.463 2.punktā norādītos procentuālos apmērus atsevišķi valstspilsētās un pārējās Latvijas teritorijās.
Pēc veiktajiem aprēķiniem par katru ceturkšņa mēnesi iegūtās summas apkopotas vienā ceturkšņa rēķinā, norādot aprēķinātās summas bez PVN un gala maksājamās summas ar PVN.
Piemērs ar Iekšējo noteikumu 3. pielikumā aprēķina paraugu, detalizētu aprēķinu vienam mēnesim un formulām, kā arī pārskati par 2023. un 2024. gadu, kas ietver apkopotu informāciju par valsts budžeta un preses izdevēju veiktajiem maksājumiem katrā ceturksnī, pievienoti rīkojuma projekta anotācijas pielikumā.
7. Iespējas mainīt regulējumu attiecībā uz preses izdevējiem piemērojamiem nosacījumiem.
Noteikumos Nr. 463 noteiktās tarifu proporcijas tika aprēķinātas, ievērojot 2019. gadā spēkā esošos tarifus, arī valsts budžetā tika paredzēts finansējums, balstoties uz 2019. gada pieņēmumiem. Rezultātā pēc jaunu tarifu apstiprināšanas preses izdevēju maksājamās daļas un valsts budžeta maksājamās daļas savstarpējā proporcija (kas bija paredzēta attiecīgi 30 % un 70%) mainījās, palielinoties valsts daļai un samazinoties preses izdevēju daļai. Ņemot vērā Ministru kabineta pieņemtos lēmumus attiecībā uz valsts budžetu 2025.-2028. gada ietvaram, nepalielinot Satiksmes ministrijai finansējumu, sloga uz valsts budžeta samazināšana esošā regulējuma ietvaros iespējama, tikai mainot tarifu proporcijas, ko maksā preses izdevēji.
Taču jāatzīmē, ka ar rīkojumu Nr. 397 atbalstītā varianta īstenošana divu gada laikā pierādīja, ka šāds risinājums nav ilgtspējīgs un rada negatīvus rezultātus:
- ik gadu ievērojami samazinās preses izdevumu apjomi;
- pieaug Latvijas Pasta izmaksas un ievērojami palielinās slogs uz valsts budžetu;
- Regulators apstiprina jaunus tarifus;
- Satiksmes ministrijai netiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi pietiekamā apmērā un krājas valsts parāds Latvijas Pastam, tādējādi radot riskus valsts kapitālsabiedrības finansiālā stāvokļa pasliktināšanai.
Līdz ar to nepieciešams pieņemt politisku lēmumu, lai rastu samērīgu risinājumu drukātās preses piegādes jautājumā, tostarp par nosacījumu izmaiņām preses izdevējiem. Problēma jārisina konceptuāli, un to nevar atrisināt šī projekta ietvaros.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ar Regulatora 2021. gada 29. novembra lēmumu Nr. 136 un 2022. gada 1. decembra lēmumu Nr. 266 tika apstiprināti jauni preses piegādes pakalpojumu tarifi, kas ievērojami pārsniedza rīkojumam Nr. 397 pievienotajā konceptuālajā ziņojumā 2019. gadā veiktos pieņēmumus. Tarifi tika aprēķināti, balstoties uz faktiskajām izmaksām, un vidējā cena par preses izdevumu piegādi ievērojami pārsniedz iepriekš veiktos pieņēmumus. Salīdzinājumā ar konceptuālajā ziņojumā veiktajiem pieņēmumiem par piegādājamo preses izdevumu skaitu vērojams daudz lielāks preses izdevumu apjomu kritums. Attiecīgi, aprēķinot par preses piegādes pakalpojumiem nepieciešamo dalītā maksājuma valsts daļas summu, konstatēts, ka tā ievērojami pārsniedz konceptuālajā ziņojumā aprēķināto apmēru.
Katru gadu, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta izstrādes, Satiksmes ministrija gatavo prioritāro pasākumu pieteikumus papildu līdzekļu piešķiršanai. Taču Satiksmes ministrijas budžeta bāzes izdevumos piešķirtā finansējuma apmērs netika palielināts, un jau 2023. gadā tika konstatētas būtiskas problēmas ar pieejamo valsts budžeta finansējumu. Izvērtējot 2023.gada rezultātus, secināts, ka Satiksmes ministrijas programmā “02.00.00” 2023. un 2024. gadā paredzētais finansējums ir ievērojami mazāks, nekā nepieciešams, lai veiktu visas izmaksas atbilstoši Pasta likumā noteiktajai kārtībai un termiņiem.
Otra problēma saistīta ar neizpildītām valsts budžeta saistībām, pārejot no viena valsts atbalsta modeļa un citu. Atbilstoši Pasta likuma pārejas noteikumu 21.1 punktam UPP sniedzējam zaudējumus, kas radušies, sniedzot preses piegādes pakalpojumus laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim, bija jākompensē no valsts budžeta 2023. gadā.
2023. gadā papildu plānotajām izmaksām, apmaksājot preses piegādes pakalpojumu maksas valsts daļu atbilstoši jaunajam regulējumam (stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī), bija jākompensē preses piegādes pakalpojumu sniegšanas radītie zaudējumi par 2022. gada II pusgadu (atbilstoši Pasta likuma pārejas noteikumos 21.1 punktā regulējumam, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim) lielākā apmērā, nekā plānots.
Ņemot vērā līdzekļu nepietiekamību, 2023. gadā netika veikti arī plānotie maksājumi par 2023.gada IV. ceturkšņa pirmajos divos mēnešos sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem (kas būtu maksājami saskaņā ar jaunu no 2023. gada 1. janvāra spēkā esošo regulējumu), un kurus atbilstoši Noteikumu Nr. 463 6. punktam bija jāizmaksā līdz 2024. gada 15. janvārim.
Trešā problēma saistīta ar līdzekļu nepietiekamību UPP tīro izmaksu kompensēšanai Pasta likumā noteiktajā apmērā un termiņos. Tā kā Satiksmes ministrijas programmā "02.00.00" netika paredzēti līdzekļi UPP tīro izmaksu kompensēšanai par 2022. gadu, 2023. gadā tikai daļēji (atlikušo līdzekļu apmērā) varēja izmaksāt kompensāciju par UPP 2022. gada tīrajām izmaksām, neizmaksāto daļu 3 143 854,27 euro apmērā vajadzēja izmaksāt līdz 2024. gada 31. janvārim saskaņā ar Noteikumu Nr. 61 5. punktu.
Kopumā tas radīja būtisku ietekmi uz 2024. gada Satiksmes ministrijas budžetu, samazinot 2024. gadā plānotajiem maksājumiem pieejamo līdzekļu apmēru, kā rezultātā 2024. gadā atlikušo līdzekļu pietika tikai preses piegādes pakalpojumu apmaksai (dalītā maksājuma valsts daļa) par 2024.gada I. ceturksni un daļēji par 2024. gada II. ceturksni.
Ņemot vērā Satiksmes ministrijas programmas “02.00.00” atlikumu 0,00 euro, papildus 2024.gadā nepieciešami valsts budžeta līdzekļi 4 719 203.74 euro apmērā, lai apmaksātu valsts daļu par preses piegādes pakalpojumu sniegšanu 2024. gada II., III. un IV. ceturksnī.
Ievērojot, ka Satiksmes ministrijas programmā "02.00.00" vairs nav atlikuši līdzekļi, lai pat apmaksātu dalītā maksājuma valsts daļu par preses piegādes pakalpojumiem 2024. gada II. ceturksnī pilnā apmērā, pēc Latvijas Pasta rēķina daļējas apmaksas 2024. gada jūlijā un iesniegtā (bet neapmaksātā) rēķina par 2024. gada III. ceturksni jau izveidojies valsts budžeta parāds 3 383 227,47 euro, kas ievērojami palielināsies līdz 2024. gada 31. decembrim (ar iesniegto rēķinu par IV. ceturksni, kas provizoriski aprēķināts 1 335 976,27 euro), ja netiks rasts papildu finansējums, kas savukārt radīs apdraudējuma riskus preses piegādes pakalpojumu nodrošināšanai noteiktajā kvalitātē un termiņos.
Ievērojot minēto, nepieciešams piešķirt papildu finansējumu 4 719 203,74 euro apmērā, lai nodrošinātu Pasta likumā noteikto prasību izpildi, proti, nodrošinot pilnā apmērā valsts daļas samaksu par preses piegādi 2024. gadā.
Katru gadu, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta izstrādes, Satiksmes ministrija gatavo prioritāro pasākumu pieteikumus papildu līdzekļu piešķiršanai. Taču Satiksmes ministrijas budžeta bāzes izdevumos piešķirtā finansējuma apmērs netika palielināts, un jau 2023. gadā tika konstatētas būtiskas problēmas ar pieejamo valsts budžeta finansējumu. Izvērtējot 2023.gada rezultātus, secināts, ka Satiksmes ministrijas programmā “02.00.00” 2023. un 2024. gadā paredzētais finansējums ir ievērojami mazāks, nekā nepieciešams, lai veiktu visas izmaksas atbilstoši Pasta likumā noteiktajai kārtībai un termiņiem.
Otra problēma saistīta ar neizpildītām valsts budžeta saistībām, pārejot no viena valsts atbalsta modeļa un citu. Atbilstoši Pasta likuma pārejas noteikumu 21.1 punktam UPP sniedzējam zaudējumus, kas radušies, sniedzot preses piegādes pakalpojumus laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim, bija jākompensē no valsts budžeta 2023. gadā.
2023. gadā papildu plānotajām izmaksām, apmaksājot preses piegādes pakalpojumu maksas valsts daļu atbilstoši jaunajam regulējumam (stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī), bija jākompensē preses piegādes pakalpojumu sniegšanas radītie zaudējumi par 2022. gada II pusgadu (atbilstoši Pasta likuma pārejas noteikumos 21.1 punktā regulējumam, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim) lielākā apmērā, nekā plānots.
Ņemot vērā līdzekļu nepietiekamību, 2023. gadā netika veikti arī plānotie maksājumi par 2023.gada IV. ceturkšņa pirmajos divos mēnešos sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem (kas būtu maksājami saskaņā ar jaunu no 2023. gada 1. janvāra spēkā esošo regulējumu), un kurus atbilstoši Noteikumu Nr. 463 6. punktam bija jāizmaksā līdz 2024. gada 15. janvārim.
Trešā problēma saistīta ar līdzekļu nepietiekamību UPP tīro izmaksu kompensēšanai Pasta likumā noteiktajā apmērā un termiņos. Tā kā Satiksmes ministrijas programmā "02.00.00" netika paredzēti līdzekļi UPP tīro izmaksu kompensēšanai par 2022. gadu, 2023. gadā tikai daļēji (atlikušo līdzekļu apmērā) varēja izmaksāt kompensāciju par UPP 2022. gada tīrajām izmaksām, neizmaksāto daļu 3 143 854,27 euro apmērā vajadzēja izmaksāt līdz 2024. gada 31. janvārim saskaņā ar Noteikumu Nr. 61 5. punktu.
Kopumā tas radīja būtisku ietekmi uz 2024. gada Satiksmes ministrijas budžetu, samazinot 2024. gadā plānotajiem maksājumiem pieejamo līdzekļu apmēru, kā rezultātā 2024. gadā atlikušo līdzekļu pietika tikai preses piegādes pakalpojumu apmaksai (dalītā maksājuma valsts daļa) par 2024.gada I. ceturksni un daļēji par 2024. gada II. ceturksni.
Ņemot vērā Satiksmes ministrijas programmas “02.00.00” atlikumu 0,00 euro, papildus 2024.gadā nepieciešami valsts budžeta līdzekļi 4 719 203.74 euro apmērā, lai apmaksātu valsts daļu par preses piegādes pakalpojumu sniegšanu 2024. gada II., III. un IV. ceturksnī.
Ievērojot, ka Satiksmes ministrijas programmā "02.00.00" vairs nav atlikuši līdzekļi, lai pat apmaksātu dalītā maksājuma valsts daļu par preses piegādes pakalpojumiem 2024. gada II. ceturksnī pilnā apmērā, pēc Latvijas Pasta rēķina daļējas apmaksas 2024. gada jūlijā un iesniegtā (bet neapmaksātā) rēķina par 2024. gada III. ceturksni jau izveidojies valsts budžeta parāds 3 383 227,47 euro, kas ievērojami palielināsies līdz 2024. gada 31. decembrim (ar iesniegto rēķinu par IV. ceturksni, kas provizoriski aprēķināts 1 335 976,27 euro), ja netiks rasts papildu finansējums, kas savukārt radīs apdraudējuma riskus preses piegādes pakalpojumu nodrošināšanai noteiktajā kvalitātē un termiņos.
Ievērojot minēto, nepieciešams piešķirt papildu finansējumu 4 719 203,74 euro apmērā, lai nodrošinātu Pasta likumā noteikto prasību izpildi, proti, nodrošinot pilnā apmērā valsts daļas samaksu par preses piegādi 2024. gadā.
Risinājuma apraksts
Latvijas Pastam 2024. gada janvārī pārskaitīti līdzekļi lielā apmērā, kas netika izmaksāti 2023.gadā līdzekļu trūkumu dēļ, ievērojami samazinot 2024. gadam paredzēto finansējumu valsts budžeta saistību izpildei 2024. gadā. Lai novērstu situācijas atkārtošanos, ja maksājumi tiktu pārcelti uz 2025. gadu saskaņā ar Noteikumu Nr. 463 6. punktu, kā arī lai neradītu Latvijas Pastam papildu finansiālo apgrūtinājumu, kas apdraudētu preses piegādes pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, Satiksmes ministrija sagatavoja rīkojuma projektu, lai Satiksmes ministrijai 2024. gadā piešķirtu papildu finanšu līdzekļus 4 719 204 euro apmērā Pasta likumā noteikto pienākumu pildīšanai un savlaicīgi noteiktajos termiņos maksājumu veikšanai Latvijas Pastam pilnā apmērā kā dalītā maksājuma valsts daļas samaksu par preses piegādes pakalpojumiem. Minētā summa aprēķināta, balstoties uz faktiskajiem datiem par preses piegādes pakalpojumiem 2024. gada I., II. un III. ceturksnī, un indikatīvi prognozējamiem datiem par 2024. gada IV. ceturksni (pirmajos divos mēnešos).
Rīkojuma projekta saskaņošanas procesā Satiksmes ministrija ir secinājusi, ka budžeta programmā 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” Satiksmes nozares pārvaldības un finansēšanas modeļa reformai izveidojusies līdzekļu ekonomija, līdz ar to tiek izstrādāts Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par apropriācijas pārdali VAS "Latvijas Pasts" sniegto abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu valsts līdzmaksājuma daļas apmaksai" (24-TA-3101), lai veiktu apropriācijas pārdali, daļēji apmaksājot Latvijas Pasta 2024. gada II. un III. ceturksnī sniegtos preses piegādes pakalpojumus (valsts līdzmaksājuma daļa) 1 388 437 euro apmērā.
Ievērojot minēto, rīkojuma projektā precizēta pieprasītā papildu finansējuma summa, samazinot to par 1 388 437 euro.
(4 719 204 -1 388 437 = 3 330 767).
Ja pieprasītie līdzekļi tiks piešķirti nepieciešamajā apmērā, tas radīs finansiālo stabilitāti un līdzsvaru, novēršot situāciju, ka Latvijas Pastam līdzekļi lielos apmēros tiktu pārskaitīti novēloti, radot valsts kapitālsabiedrībai apgrozāmo līdzekļu pieejamības apgrūtinājumu un risku turpmākai preses piegādes pakalpojumu nodrošināšanai.
Rīkojuma projekta saskaņošanas procesā Satiksmes ministrija ir secinājusi, ka budžeta programmā 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” Satiksmes nozares pārvaldības un finansēšanas modeļa reformai izveidojusies līdzekļu ekonomija, līdz ar to tiek izstrādāts Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par apropriācijas pārdali VAS "Latvijas Pasts" sniegto abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu valsts līdzmaksājuma daļas apmaksai" (24-TA-3101), lai veiktu apropriācijas pārdali, daļēji apmaksājot Latvijas Pasta 2024. gada II. un III. ceturksnī sniegtos preses piegādes pakalpojumus (valsts līdzmaksājuma daļa) 1 388 437 euro apmērā.
Ievērojot minēto, rīkojuma projektā precizēta pieprasītā papildu finansējuma summa, samazinot to par 1 388 437 euro.
(4 719 204 -1 388 437 = 3 330 767).
Ja pieprasītie līdzekļi tiks piešķirti nepieciešamajā apmērā, tas radīs finansiālo stabilitāti un līdzsvaru, novēršot situāciju, ka Latvijas Pastam līdzekļi lielos apmēros tiktu pārskaitīti novēloti, radot valsts kapitālsabiedrībai apgrozāmo līdzekļu pieejamības apgrūtinājumu un risku turpmākai preses piegādes pakalpojumu nodrošināšanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Latvijas iedzīvotāji
Ietekmes apraksts
Tiek garantēta iespēja 2024. gadā turpināt saņemt noteiktās kvalitātes UPP, tostarp abonētos preses izdevumus.
Juridiskās personas
- uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Tiek garantēta iespēja arī 2024. gadā turpināt saņemt noteiktās kvalitātes UPP, tostarp abonētos preses izdevumus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
7 748 295
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
7 748 295
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
7 748 295
3 330 767
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
7 748 295
3 330 767
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-3 330 767
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-3 330 767
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
3 330 767
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Aprēķins tika veikts, balstoties uz operatīvajiem datiem iepriekšējos ceturkšņos un indikatīvajiem pieņēmumiem par papildu ietekmi 2024. gada IV. ceturksnī, ņemot vērā faktiskos rādītājus par preses piegādes pakalpojumiem 2024. gada I., II. un III. ceturksnī.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Likumā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” Satiksmes ministrijas budžeta programmā 02.00.00 “Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi” 2024. gadam izdevumi plānoti 7 748 295 euro apmērā, atbilstoši Satiksmes ministrijas pieprasījumam ar Finanšu ministrijas 2024. gada 12. jūnijā rīkojuma Nr. 209 “Par apropriāciju izmaiņām” palielināti izdevumi saistībā ar maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumu izmantošanu UPP tīro izmaksu kompensēšanai 5 864 euro apmērā, attiecīgi minētās budžeta programmas izdevumu precizētais plāns ir 7 754 159 euro.
Detalizēts izdevumu aprēķins
Lai nodrošinātu Pasta likumā noteikto pienākumu izpildi attiecībā uz preses piegādes pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības nodrošināšanu noteiktā kvalitātē atbilstoši Regulatora noteiktajām saistībām:
1. No Satiksmes ministrijas valsts budžeta programmas "02.00.00" 2024. gada janvārī tika veikti maksājumi Latvijas Pastam 4 617 055,87 euro apmērā, izpildot valsts saistības, kas līdzekļu trūkumu dēļ netika izpildītas 2023. gadā:
- izmaksāta 2023. gadā neizmaksātās kompensācijas par UPP saistību izpildes 2022. gada tīrajām izmaksām atlikusi daļa 3 143 854,27 euro apmērā (Noteikumu Nr.61 5.punkts);
- apmaksāts rēķins par 2023. gada 4. ceturksnī pirmajos divos mēnešos sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem 1 441 695,93 euro apmērā (Noteikumu Nr. 463 6. punkts) ;
- apmaksāts rēķins par 2023. gada 4. ceturksnī pirmajos divos mēnešos neiegūto preses izdevēju maksājumu daļu 31 505,67 euro apmērā (Pasta likuma pārejas noteikumu 29. punkts);
(Kopumā par 2023. gada valsts saistībām veikti maksājumi:
3 143 854,27 +1 441 695,93+ 31 505,67=4 617 055,87 euro)
2. Saskaņā ar Pasta likumu 2024. gadā, izpildot kārtējā gada saistības:
2.1. janvārī apmaksāti rēķini par 2023. gada 4. ceturksnī (decembrī) (Noteikumu Nr. 463 4.2.apakšpunkts un Pasta likuma pārejas noteikumu 29. punkts);
- sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem 625 972,60 euro; ;
- neiegūto preses izdevēju maksājumu daļu 13 875,92 euro;
2.2. maijā apmaksāts rēķins par 2024. gada 1. ceturksnī sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem 2 003 964,41 euro apmērā (Noteikumu Nr. 463 4.1. apakšpunkts);
(Kopumā par 2024. gada saistībām veikti maksājumi:
13 875,92 +625 972,60 +2 003 964,41 = 2 643 812,93 euro)
2.3. jūlijā daļēji apmaksāts rēķins par 2024. gada II. ceturksnī sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem 493 290,20 euro (neapmaksātā daļa 1 435 860,55 euro) (Noteikumu Nr. 463 4.1.apakšpunkts)
(Kopumā par 2024. gada valsts saistībām 2024. gadā veikti maksājumi:
13 875,92 +625 972,60 +2 003 964,41+ 493 290,20 = 3 137 103,13 euro)
3. Ņemot vērā iepriekš minētos veiktos maksājumus, uz 31.10.2024. pieejamo līdzekļu atlikums Satiksmes ministrijas valsts budžeta programmā "02.00.00" preses piegādes pakalpojumu apmaksai ir nulle euro.
(7 754 159 - 4 617 055,87- 3 137 103,13 =0,00 euro)
4. Pieņemot par pamatu faktiskos rezultātus par 2024. gada I., II. un III. ceturksni un indikatīvi aprēķināto nepieciešamā finansējuma apmēru par IV. ceturksni (diviem mēnešiem), lai saskaņā ar Pasta likumu Satiksmes ministrija varētu samaksāt dalītā maksājuma valsts daļu pilnā apmērā par sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem 2024. gada II. ceturksnī (neapmaksāto rēķina daļu), kā arī III. ceturksnī un IV. ceturksnī (diviem mēnešiem), nepieciešami valsts budžeta līdzekļi šādā apmērā:
+ 1 435 860,55 euro (neapmaksātā rēķina daļa par 2024. gada II. ceturksni);
+ 1 947 366,92 euro (neapmaksāts rēķins par 2024. gada III. ceturksni - bija jāsamaksā līdz 30.10.2024.);
+ 3 137 103,13 euro (būs jāsamaksā līdz 30.12.2024. par IV. ceturksni).
Maksājumā summa par 2024. gada IV. ceturksnī (pirmajos divos mēnešos) sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem aprēķināta, balstoties uz I. ceturkšņa rezultātiem (2 003 964,41/3*2 : summa dalīta uz 3 un reizināta ar 2).
Kopā nepieciešami papildu 4 719 203,74 euro.
5. Ņemot vērā Satiksmes ministrijas programmas "02.00.00" atlikumu 0,00 euro, papildus 2024. gadā nepieciešami valsts budžeta līdzekļi: 4 719 203,74 euro apmērā.
6. Ievērojot, ka rīkojuma projekta saskaņošanas procesā Satiksmes ministrija ir secinājusi, ka budžeta programmā 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” Satiksmes nozares pārvaldības un finansēšanas modeļa reformai izveidojusies līdzekļu ekonomija, līdz ar to tiek izstrādāts Ministru kabineta rīkojuma projekts (24-TA-3101), lai veiktu apropriācijas pārdali, daļēji apmaksājot Latvijas Pasta 2024. gada II. un III. ceturksnī sniegtos abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumus (valsts līdzmaksājuma daļa) 1 388 437 euro apmērā.
Attiecīgi papildus 2024. gadā nepieciešami valsts budžeta līdzekļi: 3 330 767 euro
(4 719 204 - 1 388 437 = 3 330 767 euro).
Detalizēts izdevumu aprēķins
Lai nodrošinātu Pasta likumā noteikto pienākumu izpildi attiecībā uz preses piegādes pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības nodrošināšanu noteiktā kvalitātē atbilstoši Regulatora noteiktajām saistībām:
1. No Satiksmes ministrijas valsts budžeta programmas "02.00.00" 2024. gada janvārī tika veikti maksājumi Latvijas Pastam 4 617 055,87 euro apmērā, izpildot valsts saistības, kas līdzekļu trūkumu dēļ netika izpildītas 2023. gadā:
- izmaksāta 2023. gadā neizmaksātās kompensācijas par UPP saistību izpildes 2022. gada tīrajām izmaksām atlikusi daļa 3 143 854,27 euro apmērā (Noteikumu Nr.61 5.punkts);
- apmaksāts rēķins par 2023. gada 4. ceturksnī pirmajos divos mēnešos sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem 1 441 695,93 euro apmērā (Noteikumu Nr. 463 6. punkts) ;
- apmaksāts rēķins par 2023. gada 4. ceturksnī pirmajos divos mēnešos neiegūto preses izdevēju maksājumu daļu 31 505,67 euro apmērā (Pasta likuma pārejas noteikumu 29. punkts);
(Kopumā par 2023. gada valsts saistībām veikti maksājumi:
3 143 854,27 +1 441 695,93+ 31 505,67=4 617 055,87 euro)
2. Saskaņā ar Pasta likumu 2024. gadā, izpildot kārtējā gada saistības:
2.1. janvārī apmaksāti rēķini par 2023. gada 4. ceturksnī (decembrī) (Noteikumu Nr. 463 4.2.apakšpunkts un Pasta likuma pārejas noteikumu 29. punkts);
- sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem 625 972,60 euro; ;
- neiegūto preses izdevēju maksājumu daļu 13 875,92 euro;
2.2. maijā apmaksāts rēķins par 2024. gada 1. ceturksnī sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem 2 003 964,41 euro apmērā (Noteikumu Nr. 463 4.1. apakšpunkts);
(Kopumā par 2024. gada saistībām veikti maksājumi:
13 875,92 +625 972,60 +2 003 964,41 = 2 643 812,93 euro)
2.3. jūlijā daļēji apmaksāts rēķins par 2024. gada II. ceturksnī sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem 493 290,20 euro (neapmaksātā daļa 1 435 860,55 euro) (Noteikumu Nr. 463 4.1.apakšpunkts)
(Kopumā par 2024. gada valsts saistībām 2024. gadā veikti maksājumi:
13 875,92 +625 972,60 +2 003 964,41+ 493 290,20 = 3 137 103,13 euro)
3. Ņemot vērā iepriekš minētos veiktos maksājumus, uz 31.10.2024. pieejamo līdzekļu atlikums Satiksmes ministrijas valsts budžeta programmā "02.00.00" preses piegādes pakalpojumu apmaksai ir nulle euro.
(7 754 159 - 4 617 055,87- 3 137 103,13 =0,00 euro)
4. Pieņemot par pamatu faktiskos rezultātus par 2024. gada I., II. un III. ceturksni un indikatīvi aprēķināto nepieciešamā finansējuma apmēru par IV. ceturksni (diviem mēnešiem), lai saskaņā ar Pasta likumu Satiksmes ministrija varētu samaksāt dalītā maksājuma valsts daļu pilnā apmērā par sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem 2024. gada II. ceturksnī (neapmaksāto rēķina daļu), kā arī III. ceturksnī un IV. ceturksnī (diviem mēnešiem), nepieciešami valsts budžeta līdzekļi šādā apmērā:
+ 1 435 860,55 euro (neapmaksātā rēķina daļa par 2024. gada II. ceturksni);
+ 1 947 366,92 euro (neapmaksāts rēķins par 2024. gada III. ceturksni - bija jāsamaksā līdz 30.10.2024.);
+ 3 137 103,13 euro (būs jāsamaksā līdz 30.12.2024. par IV. ceturksni).
Maksājumā summa par 2024. gada IV. ceturksnī (pirmajos divos mēnešos) sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem aprēķināta, balstoties uz I. ceturkšņa rezultātiem (2 003 964,41/3*2 : summa dalīta uz 3 un reizināta ar 2).
Kopā nepieciešami papildu 4 719 203,74 euro.
5. Ņemot vērā Satiksmes ministrijas programmas "02.00.00" atlikumu 0,00 euro, papildus 2024. gadā nepieciešami valsts budžeta līdzekļi: 4 719 203,74 euro apmērā.
6. Ievērojot, ka rīkojuma projekta saskaņošanas procesā Satiksmes ministrija ir secinājusi, ka budžeta programmā 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” Satiksmes nozares pārvaldības un finansēšanas modeļa reformai izveidojusies līdzekļu ekonomija, līdz ar to tiek izstrādāts Ministru kabineta rīkojuma projekts (24-TA-3101), lai veiktu apropriācijas pārdali, daļēji apmaksājot Latvijas Pasta 2024. gada II. un III. ceturksnī sniegtos abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumus (valsts līdzmaksājuma daļa) 1 388 437 euro apmērā.
Attiecīgi papildus 2024. gadā nepieciešami valsts budžeta līdzekļi: 3 330 767 euro
(4 719 204 - 1 388 437 = 3 330 767 euro).
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Satiksmes ministrijai paredzēts piešķirt papildu līdzekļus no resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Satiksmes ministrija iesniegs pieprasījumu līdzekļu piešķiršanai Finanšu ministrijā.
Ministru kabinets 2024. gada 18. jūnija sēdē, izskatot informatīvo ziņojumu “Par vidēja termiņa budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem”, (prot. Nr.25, 74.§) tika nolemts likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” sagatavošanā kā vienīgo vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu noteikt valsts drošību. Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta sēdē (prot. Nr.32, 61.§) 2. punktā, izskatot informatīvo ziņojumu "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam", tika apstiprināti ministriju un citu centrālo valsts iestāžu valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam, tostarp Satiksmes ministrijas budžeta programmai "02.00.00. Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi" 6957500 euro apmērā.
Ministru kabinets 2024. gada 18. jūnija sēdē, izskatot informatīvo ziņojumu “Par vidēja termiņa budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem”, (prot. Nr.25, 74.§) tika nolemts likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” sagatavošanā kā vienīgo vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu noteikt valsts drošību. Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta sēdē (prot. Nr.32, 61.§) 2. punktā, izskatot informatīvo ziņojumu "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam", tika apstiprināti ministriju un citu centrālo valsts iestāžu valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam, tostarp Satiksmes ministrijas budžeta programmai "02.00.00. Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi" 6957500 euro apmērā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Rīkojuma projekts ir virzāms vienlaicīgi ar rīkojuma projektu "Par apropriācijas pārdali VAS "Latvijas Pasts" sniegto abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu valsts līdzmaksājuma daļas apmaksai" (24-TA-3101).
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekta izstrādē iesaistītā institūcija - Satiksmes ministrija.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekta izstrādē iesaistītā institūcija - Satiksmes ministrija.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- Finanšu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Iedzīvotāji arī turpmāk varēs saņemt noteiktās kvalitātes UPP visā Latvijas teritorijā, tostarp abonētos preses izdevumus.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Paraugi maksājumu aprēķiniem par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem