22-TA-3161: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas pārdali" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots saskaņā ar likumu „Par budžetu un finanšu vadību” 9.panta 13.daļas 1.punktu, 13.2 daļas 1.punktu un 13.3 daļas 3.punktu, likuma “Par valsts budžetu 2022. gadam” 38.pantu un Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.421 „Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 15.punktu. Rīkojuma projektā iekļautajām pamatbudžeta apropriācijas pārdalēm tiek mainīti finansējuma mērķi.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts izstrādāts, lai nodrošinātu papildus finansējumu infrastruktūras uzturēšanai sakarā ar energoresursu cenu strauju sadārdzinājumu valsts zinātniskajiem institūtiem zinātniskās darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, SIA ''Latvijas Nacionālais sporta centrs'' pārvaldīto nacionālo sporta bāzu pieejamības nodrošināšanai, VSIA “Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums” izglītības procesa kvalitatīvai nodrošināšanai, kā arī, lai nodrošinātu studiju kvalitātes komisijas un apelācijas komisijas darbības nepārtrauktību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Būtisks energoresursu sadārdzinājums rada ievērojamas papildus izmaksas valsts zinātnisko institūtu infrastruktūras uzturēšanai. Apkures un elektrības izmaksu pieaugums rada infrastruktūras bojājuma riskus.
Zinātniskie institūti ir ieviesuši virkni būtisku energoresursu taupīšanas pasākumu (apkures temperatūras pazemināšana, apgaismojuma samazināšana, energoresursu ietilpīgu zinātnisko iekārtu darbību regulēšana, pāreja uz reglamentēto darba laiku, objektu daļēja slēgšana), taču to rezultātā ietaupītais energoresursu patēriņš nekompensēs energoresursu cenu pieaugumu.
Valsts zinātniskajiem institūtiem, ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt zinātņietilpīgo iekārtu darbības nepārtrauktību un stabilitāti, pretējā gadījumā ir apdraudēta nacionālo un starptautisko pētniecības projektu izpilde, vienlaikus radot neattiecināmo izmaksu riskus, kā arī rodas infrastruktūras bojājumu riski. Virknei laboratorijas telpu ir nepieciešams nodrošināt ventilāciju un noteiktu mikroklimatu, lai nezaudētu 30 gadu darba rezultātus un pildītu starptautiski uzņemtās saistības. Savukārt, sākt atlaist personālu, lai nodrošinātu komunālo rēķinu nomaksu, neatbilst labas pārvaldes principiem un Latvijas zinātnes politikas pamatnostādnēm. Tik strauji pieaugot kopējiem saimnieciskajiem izdevumiem, apkures un elektroenerģijas sadārdzinājumu nav iespējams kompensēt ar institūciju rīcībā esošo budžetu.
Energoresursu sadārdzinājums rada ievērojamas papildus izmaksas arī SIA ''Latvijas Nacionālais sporta centrs'', kuras 100% kapitāla daļu turētāja ir Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk - IZM), pārvaldīto nacionālo sporta bāzu (Kultūras un sporta centrs ''Daugavas stadions'', Tenisa centrs ''Lielupe'', Bobsleja un kamaniņu trase ''Sigulda'' un Sporta centrs ''Mežaparks'') uzturēšanai un ikdienas darbības nodrošināšanai. Apkures un elektrības izmaksu pieaugums rada risku šo sporta bāzu pieejamībai (pastāv risks atsevišķu infrastruktūras objektu slēgšanai), kā arī infrastruktūras bojājuma riskus.
Ņemot vērā pieaugušās izmaksas par energoresursiem VSIA “Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums” 2022.gadam piešķirtais valsts budžeta finansējums nav pietiekams, lai kompensētu radušos sadārdzinājumu, ko iepriekš nav bijis iespējams prognozēt. Energoresursu cenu pieaugums, kas veidojies 2022.gadā vēl vairāk iezīmē nepietiekamo finansējumu profesionālās izglītības īstenošanai, kas nepieciešams izglītības iestādei tās darbības nodrošināšanai. Energoresursu izmaksu pieaugums apdraud arī klātienes mācību norisi un rada mācību iestādes infrastruktūras bojājuma riskus.
VSIA “Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums” ministrijai sniegusi informāciju par enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumiem, kurus tā īstenos 2022.-2023.g. apkures sezonā, kā piemēram, apkures temperatūras samazināšana telpās, ventilācijas iekārtu darbības ilguma samazināšana, siltummezglu optimizēšana u.c., vienlaikus arī šo pasākumu īstenošana iestādei pilnībā nespēj kompensēt energoresursu cenu pieaugumu.
Zinātniskie institūti ir ieviesuši virkni būtisku energoresursu taupīšanas pasākumu (apkures temperatūras pazemināšana, apgaismojuma samazināšana, energoresursu ietilpīgu zinātnisko iekārtu darbību regulēšana, pāreja uz reglamentēto darba laiku, objektu daļēja slēgšana), taču to rezultātā ietaupītais energoresursu patēriņš nekompensēs energoresursu cenu pieaugumu.
Valsts zinātniskajiem institūtiem, ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt zinātņietilpīgo iekārtu darbības nepārtrauktību un stabilitāti, pretējā gadījumā ir apdraudēta nacionālo un starptautisko pētniecības projektu izpilde, vienlaikus radot neattiecināmo izmaksu riskus, kā arī rodas infrastruktūras bojājumu riski. Virknei laboratorijas telpu ir nepieciešams nodrošināt ventilāciju un noteiktu mikroklimatu, lai nezaudētu 30 gadu darba rezultātus un pildītu starptautiski uzņemtās saistības. Savukārt, sākt atlaist personālu, lai nodrošinātu komunālo rēķinu nomaksu, neatbilst labas pārvaldes principiem un Latvijas zinātnes politikas pamatnostādnēm. Tik strauji pieaugot kopējiem saimnieciskajiem izdevumiem, apkures un elektroenerģijas sadārdzinājumu nav iespējams kompensēt ar institūciju rīcībā esošo budžetu.
Energoresursu sadārdzinājums rada ievērojamas papildus izmaksas arī SIA ''Latvijas Nacionālais sporta centrs'', kuras 100% kapitāla daļu turētāja ir Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk - IZM), pārvaldīto nacionālo sporta bāzu (Kultūras un sporta centrs ''Daugavas stadions'', Tenisa centrs ''Lielupe'', Bobsleja un kamaniņu trase ''Sigulda'' un Sporta centrs ''Mežaparks'') uzturēšanai un ikdienas darbības nodrošināšanai. Apkures un elektrības izmaksu pieaugums rada risku šo sporta bāzu pieejamībai (pastāv risks atsevišķu infrastruktūras objektu slēgšanai), kā arī infrastruktūras bojājuma riskus.
Ņemot vērā pieaugušās izmaksas par energoresursiem VSIA “Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums” 2022.gadam piešķirtais valsts budžeta finansējums nav pietiekams, lai kompensētu radušos sadārdzinājumu, ko iepriekš nav bijis iespējams prognozēt. Energoresursu cenu pieaugums, kas veidojies 2022.gadā vēl vairāk iezīmē nepietiekamo finansējumu profesionālās izglītības īstenošanai, kas nepieciešams izglītības iestādei tās darbības nodrošināšanai. Energoresursu izmaksu pieaugums apdraud arī klātienes mācību norisi un rada mācību iestādes infrastruktūras bojājuma riskus.
VSIA “Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums” ministrijai sniegusi informāciju par enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumiem, kurus tā īstenos 2022.-2023.g. apkures sezonā, kā piemēram, apkures temperatūras samazināšana telpās, ventilācijas iekārtu darbības ilguma samazināšana, siltummezglu optimizēšana u.c., vienlaikus arī šo pasākumu īstenošana iestādei pilnībā nespēj kompensēt energoresursu cenu pieaugumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Apkures izmaksu pieaugums 2022.gadā IZM pārraudzībā esošajiem zinātniskiem institūtiem, salīdzinot ar 2021.gadu, sastāda 351 931 euro. Apkures izmaksu pieaugums SIA ''Latvijas Nacionālais sporta centrs'' (tai skaitā kā SIA ''Bobsleja un kamaniņu trase ''Sigulda'''', SIA ''Tenisa centrs ''Lielupe'''' un SIA ''Sporta centrs ''Mežaparks'''' tiesību un saistību pārņēmējai, reorganizācijas procesā pievienot tās VSIA ''Kultūras un sporta centrs ''Daugavas stadions'''' un mainot tā nosaukumu uz – SIA ''Latvijas Nacionālais sporta centrs'') 184 061 euro. Apkures izmaksu pieaugums VSIA “Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums” 59 828 euro.
Kopā zinātniskie institūti, SIA ''Latvijas Nacionālais sporta centrs'' un VSIA “Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums” –595 820 euro.
Problēmas risinājumā zinātniskajām institūcijām ir ņemta vērā citu valstu pieredze, kā tiek sniegts valsts atbalsts zinātnes sektoram strauji pieaugušo energoresursu cenu dēļ.
Igaunija: Kopumā universitātēm (no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem) valsts piešķīrusi 10 milj. euro izmaksu sadārdzinājuma segšanai. Piemēram, TalTech – izdevumu par gāzi un apkuri pieaugums 3.5 milj. euro, no kuriem valsts sedz 2.5 milj. euro. Papildus būtiski atzīmēt, ka valsts paredzējusi turpmākos 5 gadus finansējuma pieaugumu universitātēm 15% apmērā.[1]
Lietuva: Kopumā universitātēm (no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem) valsts plāno piešķirt papildus finansējumu. Precīza summa vēl nav zināma. Piemēram, Viļņas Gedimina tehnoloģiju universitātei – izdevumu par gāzi un apkuri segšanai konceptuālā vienošanās ir sniegt 0,6 milj. euro valsts atbalstu.
Polija:[2] Polijas Republikas valdība ir sagatavojusi vairākus aizsardzības risinājumus, tostarp izglītības iestādēm. Paredzētas kompensācijas, piemaksas, gāzes cenu iesaldēšanai. Grozījumi likumā par pašvaldību ienākumiem, kas ietver aizsardzības pasākumus enerģētikas krīzes mazināšanai paredz, ka izglītības iestādes saņems vienreizēju pabalstu, lai segtu 40 % apkures izmaksu pieaugumu sezonai iegādātajām izejvielām: akmeņoglēm, briketēm, koksnes granulām, cita veida biomasai, sašķidrinātajai gāzei, apkures eļļai, ko izmanto apkurei. Apkures izmaksu pieaugums sezonai, tiek aprēķināts, pamatojoties uz vidējo cenu un patērēto izejvielu daudzumu 2020. un 2021. gadā.
[1] https://haridus.postimees.ee/7610202/ulikoolid-otsivad-energiakulude-vahendamise-voimalusi
[2] https://www.gov.pl/web/edukacja-i-nauka/dodatkowe-srodki-na-poprawe-efektywnosci-energetycznej-szkol-i-przedszkoli
Kopā zinātniskie institūti, SIA ''Latvijas Nacionālais sporta centrs'' un VSIA “Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums” –595 820 euro.
Problēmas risinājumā zinātniskajām institūcijām ir ņemta vērā citu valstu pieredze, kā tiek sniegts valsts atbalsts zinātnes sektoram strauji pieaugušo energoresursu cenu dēļ.
Igaunija: Kopumā universitātēm (no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem) valsts piešķīrusi 10 milj. euro izmaksu sadārdzinājuma segšanai. Piemēram, TalTech – izdevumu par gāzi un apkuri pieaugums 3.5 milj. euro, no kuriem valsts sedz 2.5 milj. euro. Papildus būtiski atzīmēt, ka valsts paredzējusi turpmākos 5 gadus finansējuma pieaugumu universitātēm 15% apmērā.[1]
Lietuva: Kopumā universitātēm (no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem) valsts plāno piešķirt papildus finansējumu. Precīza summa vēl nav zināma. Piemēram, Viļņas Gedimina tehnoloģiju universitātei – izdevumu par gāzi un apkuri segšanai konceptuālā vienošanās ir sniegt 0,6 milj. euro valsts atbalstu.
Polija:[2] Polijas Republikas valdība ir sagatavojusi vairākus aizsardzības risinājumus, tostarp izglītības iestādēm. Paredzētas kompensācijas, piemaksas, gāzes cenu iesaldēšanai. Grozījumi likumā par pašvaldību ienākumiem, kas ietver aizsardzības pasākumus enerģētikas krīzes mazināšanai paredz, ka izglītības iestādes saņems vienreizēju pabalstu, lai segtu 40 % apkures izmaksu pieaugumu sezonai iegādātajām izejvielām: akmeņoglēm, briketēm, koksnes granulām, cita veida biomasai, sašķidrinātajai gāzei, apkures eļļai, ko izmanto apkurei. Apkures izmaksu pieaugums sezonai, tiek aprēķināts, pamatojoties uz vidējo cenu un patērēto izejvielu daudzumu 2020. un 2021. gadā.
[1] https://haridus.postimees.ee/7610202/ulikoolid-otsivad-energiakulude-vahendamise-voimalusi
[2] https://www.gov.pl/web/edukacja-i-nauka/dodatkowe-srodki-na-poprawe-efektywnosci-energetycznej-szkol-i-przedszkoli
Risinājuma apraksts
Tik strauji pieaugot kopējiem saimnieciskajiem izdevumiem, apkures un elektroenerģijas sadārdzinājumu nav iespējams kompensēt ar institūciju taupības pasākumiem un to rīcībā esošo budžetu. Elektroenerģijas sadārdzinājumam Ekonomikas ministrija paredz centralizēto risinājumu, kas paredz visām juridiskām personām, ieskaitot zinātniskos institūtus, kompensēt 50% no elektrības rēķina par cenu, kas pārsniedz 160Eur/MWh periodā oktobris-aprīlis. Jāņem vērā, ka papildu finansējums apkures izmaksām ir sevišķi būtisks situācijā, kad ievērojamu daļu (vairāk nekā pusi) no elektroenerģijas sadārdzinājuma joprojām jāsedz iestādēm pašām. Apkopojums ietver IZM padotībā esošās atvasinātas publiskās personas –zinātniskos institūtus .
Valsts zinātniskie institūti, kā arī SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” un VSIA “Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums” plāno veikt energoresursu taupības pasākumus.
Tā kā apkures sadārdzinājumam centralizētais risinājums pašlaik netiek piedāvāts, Izglītības un zinātnes ministrija, kuras padotībā ir zinātniskie institūti, kā arī kura ir kapitāla daļu turētāja un SIA ''Latvijas Nacionālais sporta centrs'', VSIA “Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums” uzskata, ka ir nepieciešams veikt apropriācijas pārdales, kompensējot apkures izmaksu sadārdzinājumu, lai neapdraudētu infrastruktūras uzturēšanu un klātienes mācību norisi, kā arī sporta pakalpojumu pieejamību.
Valsts dibinātajiem zinātniskajiem institūtiem IZM pārraudzībā ministrija piedāvā kompensēt energorersursu (apkures) cenu sadārdzinājumu 50 % apmērā no kopējā energoresursu (apkures) cenu sadārdzinājuma.
Valsts zinātniskie institūti, kā arī SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” un VSIA “Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums” plāno veikt energoresursu taupības pasākumus.
Tā kā apkures sadārdzinājumam centralizētais risinājums pašlaik netiek piedāvāts, Izglītības un zinātnes ministrija, kuras padotībā ir zinātniskie institūti, kā arī kura ir kapitāla daļu turētāja un SIA ''Latvijas Nacionālais sporta centrs'', VSIA “Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums” uzskata, ka ir nepieciešams veikt apropriācijas pārdales, kompensējot apkures izmaksu sadārdzinājumu, lai neapdraudētu infrastruktūras uzturēšanu un klātienes mācību norisi, kā arī sporta pakalpojumu pieejamību.
Valsts dibinātajiem zinātniskajiem institūtiem IZM pārraudzībā ministrija piedāvā kompensēt energorersursu (apkures) cenu sadārdzinājumu 50 % apmērā no kopējā energoresursu (apkures) cenu sadārdzinājuma.
Problēmas apraksts
AIC nepieciešami papildus 88 919 euro kā obligātais minimums komisijām un ENQA novērtējumam. Studiju kvalitātes komisija un Apelācijas komisija ir divas neatkarīgas koleģiālas institūcijas, kas izveidotas saskaņā ar Augstskolu likumā noteikto. Abu komisiju locekļi ir valsts amatpersonas, kuras pilda ar likumu noteiktās funkcijas, līdz ar to valstij jānodrošina šo funkciju izpildei attiecīgais finansējums. AIC nav jāfinansē valsts amatpersonas, līdz ar to, finansējuma trūkuma dēļ, abu komisiju darbība var tikt apturēta, kā rezultātā lēmumu pieņemšanas tiks apturēta, kas apdraud tajā skaitā augstskolu un koledžu darbību. Ir svarīgi, lai AIC nav atkarīgs tikai no vērtējamo augstskolu un koledžu samaksas par akreditāciju, bet tiek nodrošināts valsts finansējums.
Risinājuma apraksts
Ministrija piedāvā veikt apropriācijas pārdali starp ministrijas valsts budžeta programmām 88 919 euro apmērā, lai nodrošinātu studiju kvalitātes komisijas un apelācijas komisijas darbības nepārtrauktību.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
1) Sākotnējais izvērtējums par SIA „Latvijas Nacionālais sporta centrs” atbilstību komercdarbības atbalsta kontroles regulējumam
IZM ir veikusi izvērtējumu par finansējuma piešķiršanas SIA ''Latvijas Nacionālais sporta centrs'' vai sporta objektu valsts atbalsts ir saistīts ar atbalstu saimnieciskajām darbībām, t.i. ieņēmumu/atlīdzības gūšana un vai, veicot darbības un sniedzot pakalpojumus sporta nozarē, tie saistāmi ar darbībām profesionālajā sportā, un sākotnējo izvērtējumu par finansējuma piešķiršanas valsts nozīmes sporta būvēs atbilstību komercdarbības atbalsta kontroles regulējumam.
Lai kādu pasākumu varētu klasificēt kā komercdarbības atbalstu, tam vienlaikus jāatbilst visām četrām kumulatīvām pazīmēm [1]:
1. pazīme: Atbalsts tiek sniegts no publiskiem resursiem;
2. pazīme: Atbalsta saņēmējs veic saimniecisku darbību un attiecībā uz to gūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tas nevarētu gūt normālos komercdarbības veikšanas apstākļos;
3. pazīme: Pasākums ir selektīvs pēc sava rakstura;
4. pazīme: Atbalsts ietekmē konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
IZM ir veikusi sākotnējo izvērtējumu par finansējuma piešķiršanas SIA ''Latvijas Nacionālais sporta centrs'', lai kompensētu 2022.gadā apkures izmaksu sadārdzināšanu, atbilstību komercdarbības atbalsta kontroles regulējumam. SIA ''Latvijas Nacionālais sporta centrs'' pārvalda četras nacionālās sporta bāzes – Kultūras un sporta centru ''Daugavas stadions'', Tenisa centru ''Lielupe'', Bobsleja un kamaniņu trasi ''Sigulda'' un Sporta centru ''Mežaparks''. Trīs no minētajām sporta bāzēm (Tenisa centrs ''Lielupe'', Bobsleja un kamaniņu trase ''Sigulda'' un Sporta centrs ''Mežaparks'') ir ar lokālu ietekmi un līdz ar to arī plānotais atbalsts šīm bāzēm ir ar lokālu ietekmi. Tādejādi finansiālā atbalsta 42 031 euro apmērā sniegšana SIA ''Latvijas Nacionālais sporta centrs'' Tenisa centrs ''Lielupe'', Bobsleja un kamaniņu trase ''Sigulda'' un Sporta centrs ''Mežaparks'' apkures izmaksu sadārdzinājuma segšanai neietekmē konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū un līdz ar to vienlaikus neatbilst visām četrām kumulatīvām pazīmēm un tādejādi atbalsts nav klasificējams kā komercdarbības atbalsts. Savukārt Kultūras un sporta centra ''Daugavas stadions'' darbība nav tikai ar lokālo ietekmi, tādēļ finansējums 50 000 euro SIA ''Latvijas Nacionālais sporta centrs'' šīs sporta bāzes apkures izmaksu sadārdzinājuma segšanai tiks sniegts saskaņā ar Komisijas regulu Nr.1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem.
2) Sākotnējais izvērtējums par valsts zinātnisko institūtu atbilstību komercdarbības atbalsta kontroles regulējumam
Ievērojot to, ka publiskie līdzekļi var tikt piešķirti arī tādām zinātniskajām institūcijām, uz kurām var attiecināt Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014 2. panta 83. punktā noteikto „pētniecības organizācijas” definīciju, Izglītības un zinātnes ministrija veica izvērtējumu par komercdarbībs atbalsta (ne)esamību un par to, vai uz to būtu attiecināmi komercdarbības atbalsta kontroles principi.
Saskaņā ar Regulā Nr. 651/2014 noteikto definīciju, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija ir subjekts (piemēram, augstskola vai pētniecības institūts, tehnoloģiju pārneses aģentūra, inovācijas starpnieks, uz pētniecību orientēts fiziskas vai virtuālas sadarbības subjekts) neatkarīgi no tā juridiskā statusa (publisko vai privāto tiesību subjekts) vai finansējuma veida, kura galvenais mērķis ir neatkarīgi veikt fundamentālos pētījumus, rūpnieciskos pētījumus vai eksperimentālo izstrādi, vai plaši izplatīt šādu darbību rezultātus mācību, publikāciju vai zināšanu pārneses veidā.”
2022.gada fundamentālo un lietišķo pētījumu konkursa ietvaros pēc administratīvās atbilstības kritērijiem tika vērtētas visas šajā rīkojumā norādītās zinātniskās institūcijas, tai skaitā, vai zinātniskā institūcija atbilst pētniecības organizācijas (PO) statusam, kas ietver vērtējamo aspektu - vai dominē saimnieciskā vai nesaimnieciskā darbība atbilstoši zinātnisko institūciju apgrozījumu pārskatos par 2019., 2020. un 2021. gadam norādītajai informācijai (konkursa administratīvās atbilstības 5.kritērijs).
Visas zinātniskās institūcijas, kuram rīkojumā ir paredzēts piešķirt papildus finansējumu apkures izmaksu sadārdzinājumam, tika atzītas par atbilstošām PO statusam, jo tika konstatēts, t.sk., ka minētajās ZI dominē institūcijas pamatdarbība, kas ir pētniecība un zināšanu pārnese (pamatdarbības veids), un nesaimnieciska pamatdarbība dominē pār saimniecisko pamatdarbību.
Šo zinātnisko institūciju pamatdarbības mērķos dominē pētniecība un/vai zināšanu pārnese.
Latvijā saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa noteikumiem Nr. 252 "Zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība" valsts finansējumu piešķir zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētajiem valsts zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām, valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem, tai skaitā valsts dibināto universitāšu zinātniskajiem institūtiem – atvasinātām publiskām personām atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 252 "Zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība” 4., 5. un 6. punktam. Visi valsts zinātniskie institūti, kam lūgts kompensēt energoresursu pieaugumu, atbilst iepriekš norādītajām Ministru kabineta noteiktajām prasībām un saņem zinātnes bāzes finansējumu.
Izvērtējot valsts zinātnisko institūtu darbību, tiek secināts, ka atbalsts netiek plānots saimnieciskajai darbībai un tādēļ pasākums nav jāvērtē atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantam.[1]
3) Sākotnējais izvērtējums par VSIA “Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums” atbilstību komercdarbības atbalsta kontroles regulējumam
Veicot šo izvērtējumu par VSIA “Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums”, tika ņemti vērā izglītības iestādes pašu ieņēmumi – izglītības iestādē profesionālās (sākotnējās) izglītības programmas apgūst 1 829 izglītojamie, visi izglītojamie mācās par valsts budžeta līdzekļiem [2]. Izglītības iestāde ieņēmumus no mācību maksas gūst īstenojot profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas. Tāpat arī izglītības iestādei ir iespēja ieņēmumus gūt no citiem sniegtajiem maksas pakalpojumiem saskaņā ar iestādes noteikto maksas pakalpojumu cenrādi, vienlaikus VSIA “Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums” pašu ieņēmu proporcija no kopējiem izglītības iestādes ieņēmumiem (saskaņā ar 2021.gada pārskata datiem) veido 3,6%. 2021.gadā kopā saņemtie finanšu resursi izdevumu segšanai valsts budžeta dotācijas veidā - 5 778 284 EUR, pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības 220 653 EUR, lielāko ieņēmumu daļu veidojot valsts budžeta dotācijai. Turklāt jāņem vērā, ka pašu ieņēmumus iestāde var izlietot izglītības funkciju nodrošināšanai, kas būtiski kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai un attīstībai.
Līdz ar to izglītības iestādes nodrošinātā izglītība, ko finansē un uzrauga valsts, netiek uzskatīta par saimniecisko darbību, izglītības iestādes ieņēmumi no maksas par pakalpojumiem nepārsniedz 50% no kopējiem izdevumiem.
Izvērtējot VSIA “Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums” darbību, tiek secināts, ka atbalsts netiek plānots saimnieciskajai darbībai un tādēļ pasākums nav jāvērtē atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantam [1].
[1] Skatīt Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. pantu un Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantu.
[2] Valsts izglītības informācijas sistēmas operatīvie dati uz 01.10.2022.
IZM ir veikusi izvērtējumu par finansējuma piešķiršanas SIA ''Latvijas Nacionālais sporta centrs'' vai sporta objektu valsts atbalsts ir saistīts ar atbalstu saimnieciskajām darbībām, t.i. ieņēmumu/atlīdzības gūšana un vai, veicot darbības un sniedzot pakalpojumus sporta nozarē, tie saistāmi ar darbībām profesionālajā sportā, un sākotnējo izvērtējumu par finansējuma piešķiršanas valsts nozīmes sporta būvēs atbilstību komercdarbības atbalsta kontroles regulējumam.
Lai kādu pasākumu varētu klasificēt kā komercdarbības atbalstu, tam vienlaikus jāatbilst visām četrām kumulatīvām pazīmēm [1]:
1. pazīme: Atbalsts tiek sniegts no publiskiem resursiem;
2. pazīme: Atbalsta saņēmējs veic saimniecisku darbību un attiecībā uz to gūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tas nevarētu gūt normālos komercdarbības veikšanas apstākļos;
3. pazīme: Pasākums ir selektīvs pēc sava rakstura;
4. pazīme: Atbalsts ietekmē konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
IZM ir veikusi sākotnējo izvērtējumu par finansējuma piešķiršanas SIA ''Latvijas Nacionālais sporta centrs'', lai kompensētu 2022.gadā apkures izmaksu sadārdzināšanu, atbilstību komercdarbības atbalsta kontroles regulējumam. SIA ''Latvijas Nacionālais sporta centrs'' pārvalda četras nacionālās sporta bāzes – Kultūras un sporta centru ''Daugavas stadions'', Tenisa centru ''Lielupe'', Bobsleja un kamaniņu trasi ''Sigulda'' un Sporta centru ''Mežaparks''. Trīs no minētajām sporta bāzēm (Tenisa centrs ''Lielupe'', Bobsleja un kamaniņu trase ''Sigulda'' un Sporta centrs ''Mežaparks'') ir ar lokālu ietekmi un līdz ar to arī plānotais atbalsts šīm bāzēm ir ar lokālu ietekmi. Tādejādi finansiālā atbalsta 42 031 euro apmērā sniegšana SIA ''Latvijas Nacionālais sporta centrs'' Tenisa centrs ''Lielupe'', Bobsleja un kamaniņu trase ''Sigulda'' un Sporta centrs ''Mežaparks'' apkures izmaksu sadārdzinājuma segšanai neietekmē konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū un līdz ar to vienlaikus neatbilst visām četrām kumulatīvām pazīmēm un tādejādi atbalsts nav klasificējams kā komercdarbības atbalsts. Savukārt Kultūras un sporta centra ''Daugavas stadions'' darbība nav tikai ar lokālo ietekmi, tādēļ finansējums 50 000 euro SIA ''Latvijas Nacionālais sporta centrs'' šīs sporta bāzes apkures izmaksu sadārdzinājuma segšanai tiks sniegts saskaņā ar Komisijas regulu Nr.1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem.
2) Sākotnējais izvērtējums par valsts zinātnisko institūtu atbilstību komercdarbības atbalsta kontroles regulējumam
Ievērojot to, ka publiskie līdzekļi var tikt piešķirti arī tādām zinātniskajām institūcijām, uz kurām var attiecināt Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014 2. panta 83. punktā noteikto „pētniecības organizācijas” definīciju, Izglītības un zinātnes ministrija veica izvērtējumu par komercdarbībs atbalsta (ne)esamību un par to, vai uz to būtu attiecināmi komercdarbības atbalsta kontroles principi.
Saskaņā ar Regulā Nr. 651/2014 noteikto definīciju, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija ir subjekts (piemēram, augstskola vai pētniecības institūts, tehnoloģiju pārneses aģentūra, inovācijas starpnieks, uz pētniecību orientēts fiziskas vai virtuālas sadarbības subjekts) neatkarīgi no tā juridiskā statusa (publisko vai privāto tiesību subjekts) vai finansējuma veida, kura galvenais mērķis ir neatkarīgi veikt fundamentālos pētījumus, rūpnieciskos pētījumus vai eksperimentālo izstrādi, vai plaši izplatīt šādu darbību rezultātus mācību, publikāciju vai zināšanu pārneses veidā.”
2022.gada fundamentālo un lietišķo pētījumu konkursa ietvaros pēc administratīvās atbilstības kritērijiem tika vērtētas visas šajā rīkojumā norādītās zinātniskās institūcijas, tai skaitā, vai zinātniskā institūcija atbilst pētniecības organizācijas (PO) statusam, kas ietver vērtējamo aspektu - vai dominē saimnieciskā vai nesaimnieciskā darbība atbilstoši zinātnisko institūciju apgrozījumu pārskatos par 2019., 2020. un 2021. gadam norādītajai informācijai (konkursa administratīvās atbilstības 5.kritērijs).
Visas zinātniskās institūcijas, kuram rīkojumā ir paredzēts piešķirt papildus finansējumu apkures izmaksu sadārdzinājumam, tika atzītas par atbilstošām PO statusam, jo tika konstatēts, t.sk., ka minētajās ZI dominē institūcijas pamatdarbība, kas ir pētniecība un zināšanu pārnese (pamatdarbības veids), un nesaimnieciska pamatdarbība dominē pār saimniecisko pamatdarbību.
Šo zinātnisko institūciju pamatdarbības mērķos dominē pētniecība un/vai zināšanu pārnese.
Latvijā saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa noteikumiem Nr. 252 "Zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība" valsts finansējumu piešķir zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētajiem valsts zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām, valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem, tai skaitā valsts dibināto universitāšu zinātniskajiem institūtiem – atvasinātām publiskām personām atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 252 "Zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība” 4., 5. un 6. punktam. Visi valsts zinātniskie institūti, kam lūgts kompensēt energoresursu pieaugumu, atbilst iepriekš norādītajām Ministru kabineta noteiktajām prasībām un saņem zinātnes bāzes finansējumu.
Izvērtējot valsts zinātnisko institūtu darbību, tiek secināts, ka atbalsts netiek plānots saimnieciskajai darbībai un tādēļ pasākums nav jāvērtē atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantam.[1]
3) Sākotnējais izvērtējums par VSIA “Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums” atbilstību komercdarbības atbalsta kontroles regulējumam
Veicot šo izvērtējumu par VSIA “Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums”, tika ņemti vērā izglītības iestādes pašu ieņēmumi – izglītības iestādē profesionālās (sākotnējās) izglītības programmas apgūst 1 829 izglītojamie, visi izglītojamie mācās par valsts budžeta līdzekļiem [2]. Izglītības iestāde ieņēmumus no mācību maksas gūst īstenojot profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas. Tāpat arī izglītības iestādei ir iespēja ieņēmumus gūt no citiem sniegtajiem maksas pakalpojumiem saskaņā ar iestādes noteikto maksas pakalpojumu cenrādi, vienlaikus VSIA “Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums” pašu ieņēmu proporcija no kopējiem izglītības iestādes ieņēmumiem (saskaņā ar 2021.gada pārskata datiem) veido 3,6%. 2021.gadā kopā saņemtie finanšu resursi izdevumu segšanai valsts budžeta dotācijas veidā - 5 778 284 EUR, pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības 220 653 EUR, lielāko ieņēmumu daļu veidojot valsts budžeta dotācijai. Turklāt jāņem vērā, ka pašu ieņēmumus iestāde var izlietot izglītības funkciju nodrošināšanai, kas būtiski kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai un attīstībai.
Līdz ar to izglītības iestādes nodrošinātā izglītība, ko finansē un uzrauga valsts, netiek uzskatīta par saimniecisko darbību, izglītības iestādes ieņēmumi no maksas par pakalpojumiem nepārsniedz 50% no kopējiem izdevumiem.
Izvērtējot VSIA “Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums” darbību, tiek secināts, ka atbalsts netiek plānots saimnieciskajai darbībai un tādēļ pasākums nav jāvērtē atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantam [1].
[1] Skatīt Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. pantu un Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantu.
[2] Valsts izglītības informācijas sistēmas operatīvie dati uz 01.10.2022.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Nepieciešams veikt un attiecīgi rīkojuma projekts paredz apropriācijas pārdales 2022.gadam Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmu/apakšprogrammu ietvaros starp budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, tai skaitā:
1. Budžeta apakšprogrammai 02.01.00 “Profesionālās izglītības programmu īstenošana” 29 914 euro, no tā:
veikt līdzekļu pārdali 29 914 euro apmērā no apakšprogrammas 03.06.00 “Sociālo stipendiju fonds “Studētgods”” prioritāram pasākumam “Sociālo stipendiju nodrošināšana studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm” piešķirtā finansējuma:
izdevumi precēm un pakalpojumiem (2000 kods) 29 914 euro apmērā palielināti, lai nodrošinātu strauji pieaugušo energoresursu cenu sadārdzinājumu VSIA “Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums” izglītības procesa kvalitatīvai nodrošināšanai.
Budžeta apakšprogrammā 03.06.00 “Sociālo stipendiju fonds “Studētgods”” 2022. gadā samazināti izdevumi pārējiem valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm (7470.kods) 29 914 euro apmērā, saistībā ar apstiprināto stipendiju saņēmēju skaitu, kas atbilst daudzbērnu ģimenes kritērijiem, kā arī bāreņiem.
2. Budžeta apakšprogrammai 03.13.00 “Studiju virzienu akreditācija” 88 919 euro, no tā:
veikt līdzekļu pārdali 88 919 euro apmērā no apakšprogrammas 03.06.00 “Sociālo stipendiju fonds “Studētgods”” prioritāram pasākumam “Sociālo stipendiju nodrošināšana studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm” piešķirtā finansējuma:
izdevumi subsīdijām un dotācijām (3000 kods) 88 919 euro apmērā palielināti, lai nodrošinātu studiju kvalitātes komisijas un apelācijas komisijas darbības nepārtrauktību.
Budžeta apakšprogrammā 03.06.00 “Sociālo stipendiju fonds “Studētgods”” 2022. gadā samazināti izdevumi pārējiem valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm (7470.kods) 88 919 euro, saistībā ar apstiprināto stipendiju saņēmēju skaitu, kas atbilst normatīvajā regulējumā noteiktiem.
3. Budžeta apakšprogrammai 05.01.00 “Zinātniskās darbības nodrošināšana” 175 968 euro, no tā:
veikt līdzekļu pārdali 175 968 euro apmērā no apakšprogrammas 03.06.00 “Sociālo stipendiju fonds “Studētgods”” prioritāram pasākumam “Sociālo stipendiju nodrošināšana studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm” piešķirtā finansējuma:
izdevumi pārējiem valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm (7470.kods) 175 968 euro apmērā palielināti, lai nodrošinātu strauji pieaugušo energoresursu cenu sadārdzinājumu valsts zinātniskajiem institūtiem zinātniskās darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.
Budžeta apakšprogrammā 03.06.00 “Sociālo stipendiju fonds “Studētgods”” 2022. gadā samazināti izdevumi subsīdijām un dotācijām (3000.kods) 67 040 euro apmērā, izdevumi sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām (6000.kods) 35 360 euro apmērā un izdevumi pārējiem valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm (7470.kods) 73 568 euro apmērā, saistībā ar apstiprināto stipendiju saņēmēju skaitu, kas atbilst daudzbērnu ģimenes kritērijiem, kā arī bāreņiem.
4. Budžeta apakšprogrammai 09.04.00 “Sporta būves” 74 937 euro, no tā:
veikt līdzekļu pārdali 74 937 euro apmērā no apakšprogrammas 03.06.00 “Sociālo stipendiju fonds “Studētgods”” prioritāram pasākumam “Sociālo stipendiju nodrošināšana studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm” piešķirtā finansējuma:
izdevumi subsīdijām un dotācijām (3000 kods) 74 937 euro apmērā palielināti, lai nodrošinātu strauji pieaugušo energoresursu cenu sadārdzinājumu SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” pārvaldīto nacionālo sporta bāzu pārvaldības un pieejamības nodrošināšanai.
Budžeta apakšprogrammā 03.06.00 “Sociālo stipendiju fonds “Studētgods”” 2022. gadā samazināti izdevumi pārējiem valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm (7470.kods) 74 937 euro apmērā, saistībā ar apstiprināto stipendiju saņēmēju skaitu, kas atbilst daudzbērnu ģimenes kritērijiem, kā arī bāreņiem.
Papildus minētam SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” iespējams novirzīt arī 17 094 euro no prioritārajam pasākumam “Sports – valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšana nemainīgā līmenī, investīcijas valsts nozīmes sporta būvēs” investīcijām valsts nozīmes sporta būvēs Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta apakšprogrammā 09.04.00 “Sporta būves” 2022. gadā prognozētā līdzekļu atlikuma. Minēto līdzekļu atlikums izveidojies, ietaupot ar Ministru kabineta 2022. gada 31. maija rīkojuma Nr. 388 “Par prioritārajam pasākumam “Sports – valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšana nemainīgā līmenī, investīcijas valsts nozīmes sporta būvēs” investīcijām valsts nozīmes sporta būvēs paredzētā finansējuma sadalījumu 2022. gadā” 1.3. apakšpunktu Bobsleja un kamaniņu trases “Sigulda” 20 kV kabeļu līnijas pārbūvei (ietaupījums 4 594 euro, ņemot vērā iepirkuma rezultātu), kā arī metu konkursam par trases rekonstrukcijas un skiču projektu izstrādi (ietaupījums 12 500 euro, ņemot vērā atsevišķu iepriekš plānoto procesu atlikšanu, ņemot vērā Latvijas Arhitektu savienības rekomendācijas par meta konkursa organizēšanu, kas paredz veikt papildus darbības pirms meta konkursa norises metu konkursa dokumentācijas detalizācijas izstrādei) piešķirtajiem līdzekļiem. Tādejādi, lai segtu strauji pieaugušo energoresursu cenu sadārdzinājumu SIA ''Latvijas Nacionālais sporta centrs'' pārvaldīto nacionālo sporta bāzu pārvaldības un pieejamības nodrošināšanai būs pieejams finansējums 92 031 euro apmērā.
Budžeta apakšprogrammā 09.04.00 “Sporta būves” 2022.gadā 17 094 euro apmērā samazināti pasākumam BKT „Sigulda”, saistībā ar iepriekš piešķirto līdzekļu ekonomiju, jo bez rezultāta noslēdzās iepirkuma procedūras.
Izglītības un zinātnes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta apropriācijas pārdalei atbilstoši šā rīkojuma 1. un 2. punktam.
1. Budžeta apakšprogrammai 02.01.00 “Profesionālās izglītības programmu īstenošana” 29 914 euro, no tā:
veikt līdzekļu pārdali 29 914 euro apmērā no apakšprogrammas 03.06.00 “Sociālo stipendiju fonds “Studētgods”” prioritāram pasākumam “Sociālo stipendiju nodrošināšana studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm” piešķirtā finansējuma:
izdevumi precēm un pakalpojumiem (2000 kods) 29 914 euro apmērā palielināti, lai nodrošinātu strauji pieaugušo energoresursu cenu sadārdzinājumu VSIA “Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums” izglītības procesa kvalitatīvai nodrošināšanai.
Budžeta apakšprogrammā 03.06.00 “Sociālo stipendiju fonds “Studētgods”” 2022. gadā samazināti izdevumi pārējiem valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm (7470.kods) 29 914 euro apmērā, saistībā ar apstiprināto stipendiju saņēmēju skaitu, kas atbilst daudzbērnu ģimenes kritērijiem, kā arī bāreņiem.
2. Budžeta apakšprogrammai 03.13.00 “Studiju virzienu akreditācija” 88 919 euro, no tā:
veikt līdzekļu pārdali 88 919 euro apmērā no apakšprogrammas 03.06.00 “Sociālo stipendiju fonds “Studētgods”” prioritāram pasākumam “Sociālo stipendiju nodrošināšana studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm” piešķirtā finansējuma:
izdevumi subsīdijām un dotācijām (3000 kods) 88 919 euro apmērā palielināti, lai nodrošinātu studiju kvalitātes komisijas un apelācijas komisijas darbības nepārtrauktību.
Budžeta apakšprogrammā 03.06.00 “Sociālo stipendiju fonds “Studētgods”” 2022. gadā samazināti izdevumi pārējiem valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm (7470.kods) 88 919 euro, saistībā ar apstiprināto stipendiju saņēmēju skaitu, kas atbilst normatīvajā regulējumā noteiktiem.
3. Budžeta apakšprogrammai 05.01.00 “Zinātniskās darbības nodrošināšana” 175 968 euro, no tā:
veikt līdzekļu pārdali 175 968 euro apmērā no apakšprogrammas 03.06.00 “Sociālo stipendiju fonds “Studētgods”” prioritāram pasākumam “Sociālo stipendiju nodrošināšana studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm” piešķirtā finansējuma:
izdevumi pārējiem valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm (7470.kods) 175 968 euro apmērā palielināti, lai nodrošinātu strauji pieaugušo energoresursu cenu sadārdzinājumu valsts zinātniskajiem institūtiem zinātniskās darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.
Budžeta apakšprogrammā 03.06.00 “Sociālo stipendiju fonds “Studētgods”” 2022. gadā samazināti izdevumi subsīdijām un dotācijām (3000.kods) 67 040 euro apmērā, izdevumi sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām (6000.kods) 35 360 euro apmērā un izdevumi pārējiem valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm (7470.kods) 73 568 euro apmērā, saistībā ar apstiprināto stipendiju saņēmēju skaitu, kas atbilst daudzbērnu ģimenes kritērijiem, kā arī bāreņiem.
4. Budžeta apakšprogrammai 09.04.00 “Sporta būves” 74 937 euro, no tā:
veikt līdzekļu pārdali 74 937 euro apmērā no apakšprogrammas 03.06.00 “Sociālo stipendiju fonds “Studētgods”” prioritāram pasākumam “Sociālo stipendiju nodrošināšana studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm” piešķirtā finansējuma:
izdevumi subsīdijām un dotācijām (3000 kods) 74 937 euro apmērā palielināti, lai nodrošinātu strauji pieaugušo energoresursu cenu sadārdzinājumu SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” pārvaldīto nacionālo sporta bāzu pārvaldības un pieejamības nodrošināšanai.
Budžeta apakšprogrammā 03.06.00 “Sociālo stipendiju fonds “Studētgods”” 2022. gadā samazināti izdevumi pārējiem valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm (7470.kods) 74 937 euro apmērā, saistībā ar apstiprināto stipendiju saņēmēju skaitu, kas atbilst daudzbērnu ģimenes kritērijiem, kā arī bāreņiem.
Papildus minētam SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” iespējams novirzīt arī 17 094 euro no prioritārajam pasākumam “Sports – valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšana nemainīgā līmenī, investīcijas valsts nozīmes sporta būvēs” investīcijām valsts nozīmes sporta būvēs Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta apakšprogrammā 09.04.00 “Sporta būves” 2022. gadā prognozētā līdzekļu atlikuma. Minēto līdzekļu atlikums izveidojies, ietaupot ar Ministru kabineta 2022. gada 31. maija rīkojuma Nr. 388 “Par prioritārajam pasākumam “Sports – valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšana nemainīgā līmenī, investīcijas valsts nozīmes sporta būvēs” investīcijām valsts nozīmes sporta būvēs paredzētā finansējuma sadalījumu 2022. gadā” 1.3. apakšpunktu Bobsleja un kamaniņu trases “Sigulda” 20 kV kabeļu līnijas pārbūvei (ietaupījums 4 594 euro, ņemot vērā iepirkuma rezultātu), kā arī metu konkursam par trases rekonstrukcijas un skiču projektu izstrādi (ietaupījums 12 500 euro, ņemot vērā atsevišķu iepriekš plānoto procesu atlikšanu, ņemot vērā Latvijas Arhitektu savienības rekomendācijas par meta konkursa organizēšanu, kas paredz veikt papildus darbības pirms meta konkursa norises metu konkursa dokumentācijas detalizācijas izstrādei) piešķirtajiem līdzekļiem. Tādejādi, lai segtu strauji pieaugušo energoresursu cenu sadārdzinājumu SIA ''Latvijas Nacionālais sporta centrs'' pārvaldīto nacionālo sporta bāzu pārvaldības un pieejamības nodrošināšanai būs pieejams finansējums 92 031 euro apmērā.
Budžeta apakšprogrammā 09.04.00 “Sporta būves” 2022.gadā 17 094 euro apmērā samazināti pasākumam BKT „Sigulda”, saistībā ar iepriekš piešķirto līdzekļu ekonomiju, jo bez rezultāta noslēdzās iepirkuma procedūras.
Izglītības un zinātnes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta apropriācijas pārdalei atbilstoši šā rīkojuma 1. un 2. punktam.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Vienlaikus ar šo Ministru kabineta rīkojuma projekta tiek virzīts Grozījums Ministru kabineta 2022. gada 31. maija rīkojumā Nr. 388 ''Par prioritārajam pasākumam "Sports – valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšana nemainīgā līmenī, investīcijas valsts nozīmes sporta būvēs" investīcijām valsts nozīmes sporta būvēs paredzētā finansējuma sadalījumu 2022. gadā'' (22-TA-3461)
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
IZM, atsaucoties uz augstākās izglītības iestāžu, zinātnisko institūtu un nozaru organizāciju kolektīvajām un individuālajām vēstulēm, ir pieprasījusi valsts zinātniskiem institūtiem datus par apkures faktisko sadārdzinājumu un prognozi līdz gada beigām. Balstoties uz sniegto informāciju, ir izstrādāts Ministru kabineta rīkojuma projekts.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi