Anotācija (ex-ante)

Noteikumu Nr. 1121 3. punkts paredz, ka veterināro (veselības) sertifikātu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu apriti reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos aizpilda un izsniedz oficiālais veterinārārsts, kuru dienests pilnvarojis izsniegt un apstiprināt veterināros (veselības) sertifikātus. Minētā norma dublē Veterinārmedicīnas likuma 4. panta otrās daļas 8. punkta un 4.¹ panta normas. 

Direktīva 2002/99/EK no 2021. gada 21. aprīļa ir atcelta ar regulu 2016/429. Vispārīgās veterinārās prasības dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apritei pašlaik ir noteiktas regulā 2016/429/EK (65. panta 1. punkta "c", "d", "g", "h" un "i" apakšpunkts, 67. pants, 166. pants, 222. pants, 227. panta "c" punkta "iv" apakšpunkts, 228. panta 1. punkts, 234. panta 1. un 2. punkts). Minētās prasības ir tieši piemērojamas, un tās nav nepieciešams ieviest ar nacionālajiem tiesību aktiem.

Direktīva 96/93/EK no 2019. gada 14. decembra ir atcelta ar regulu 2017/625.

Veterinārmedicīnas likumā un attiecīgi noteikumos Nr. 1121 lietotais termins "veterinārais (veselības) sertifikāts" ir "oficiāls sertifikāts" regulas 2017/625 3. panta 27. punkta izpratnē un termins "dzīvnieku izcelsmes produkti" ir "produkti" regulas 2016/429 4. panta 32. punkta izpratnē.

Regulā 2017/625 noteikti dienesta un oficiālo veterinārārstu pienākumi attiecībā uz veterināro (veselības) sertifikātu izsniegšanu, kā arī uzticamības prasības veterinārajiem (veselības) sertifikātiem (VII nodaļa, 88.–90. pants).

Regulas 2017/625 87. pants paredz, ka tās 88.–90. pants piemērojams gan attiecībā uz veterināro (veselības) sertifikātu izsniegšanu, ko paredz ES tiesību akti, gan attiecībā uz veterinārajiem (veselības) sertifikātiem, kas ir vajadzīgi dzīvnieku un preču eksportam uz trešajām valstīm.

Gadījumi, kad noteiktu kategoriju dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanai ES, tostarp valsts teritorijā slimības kontroles pasākumu īstenošanai, nepieciešams veterinārais (veselības) sertifikāts, noteikti
1) regulā 2016/429 (143. panta 1. un 2. punkts, 144. panta 1. punkts, 155. panta 1. punkta "c" apakšpunkts un 2. punkts, 161. panta 1., 2. un 6. punkts, 167. panta 1. un 5. punkts, 208., 209., 211., 214. un 223. pants);
2) Komisijas 2011. gada 25. februāra Regulas (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai, (turpmāk – regula 142/2011) 17. panta 1. punkta "b" apakšpunktā.

Regula 2016/429 noteic, ka pēc operatora lūguma dienests izsniedz konkrētu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktiem nepieciešamo veterināro (veselības) sertifikātu, ja ir izpildītas šādas prasības to pārvietošanai:
1) attiecībā uz sauszemes dzīvniekiem (149. panta 1. punkts) – regulas 2016/429 124. pantā, 125. panta 1. punktā, 126., 128., 129., 130., 133. un 134. pantā, 136. panta 1. punktā, 137. panta 1. punktā, 138. un 139. pantā paredzētās prasības, saskaņā ar 125. panta 2. punktu, 131. panta 1. punktu, 135. pantu, 136. panta 2. punktu, 137. panta 2. punktu, 138. panta 3. punktu, 139. panta 4. punktu un 140. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos paredzētās prasības un saskaņā ar 141. pantu pieņemtajos īstenošanas aktos paredzētās prasības;
2) attiecībā uz savvaļas dzīvniekiem (155. panta 2. punkts) – prasības, kas paredzētas regulas 2016/429 145. un 148. pantā, 149. panta 1., 2. un 3. punktā un 150. pantā un noteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar 146. un 147. pantu un 149. panta 4. punktu;
3) attiecībā uz sauszemes dzīvnieku reproduktīvajiem produktiem (161. panta 4. punkts) – prasības, kas minētas regulas 2016/429 IV daļas I sadaļas 5. nodaļā;
4) attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem (167. panta 3. punkts) – regulas 2016/429 attiecīgās 167. pantā minētās prasības;
5) attiecībā uz akvakultūras dzīvniekiem (216. panta 1. punkts) – regulas 2016/429 191. pantā, 192. panta 1. punktā, 193., 195. un 196. pantā, 197. panta 1. punktā, 198. un 199. pantā, 200. panta 1. un 2. punktā, 201. pantā, 203. panta 1. punktā un 204. panta 1. un 2. punktā paredzētās prasības, saskaņā ar 192. panta 2. punktu, 197. panta 3. punktu, 200. panta 3. punktu, 201. panta 3. punktu, 202. panta 3. punktu, 203. panta 2. punktu, 204. panta 3. punktu un 205. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos paredzētās prasības un saskaņā ar 206. pantu pieņemtajos īstenošanas aktos paredzētās prasības;
6) attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas iegūti no akvakultūras dzīvniekiem (223. panta 4. punkts), – regulas 2016/429 attiecīgās 223. pantā minētās prasības.

Regulas 142/2011 17. panta 1. punkta "a" apakšpunkts noteic pienākumu uzņēmējiem nodrošināt, lai dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti atbilstu prasībām par pārvadāšanu (pārvietošanu), kā noteikts VIII pielikuma I nodaļā.

Regulas 2016/429 143. panta 2. punkta otrajā daļā, 161. panta 2. punkta otrajā daļā, 167. panta 1. punkta otrajā daļā un 210. pantā ir paredzēta rīcības brīvība dienestam nolemt, ka pārvietošanai dalībvalsts teritorijā dzīvniekiem un to produktiem no ierobežojumu zonas, kurai piemēro slimību kontroles pasākumus, nav nepieciešams veterinārais (veselības) sertifikāts, ja pastāv alternatīva sistēma, ar kuru tiek nodrošināta attiecīgo dzīvnieku un to produktu pārvietošanas izsekojamība un attiecīgo dzīvnieku un to produktu atbilstība attiecīgajām pārvietošanai piemērojamām dzīvnieku veselības prasībām. Veterinārmedicīnas likuma 4. panta pirmās daļas pirmajā punktā noteikts, ka dienests, pamatojoties uz valsts uzraudzības programmām un normatīvo aktu prasībām, organizē un nodrošina valsts uzraudzību un kontroli dzīvnieku infekcijas slimību profilakses un apkarošanas jomā. Saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 15. panta pirmo daļu Latvijā valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzība un kontrole notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem un valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas un uzraudzības programmām.
Veterinārmedicīnas likuma 26. panta pirmajā daļā noteikts, ka epizootijas uzliesmojumu likvidēšana un draudu novēršana notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kuros paredzēti epizootijas uzliesmojumu apkarošanas pasākumi, šo pasākumu plānošana, personu un institūciju kompetence, personu pārvietošanās un dzīvnieku pārvadāšanas ierobežojumi, rīkojumu izziņošanas un izpildes reglaments, rīcība ar dzīvnieku izcelsmes produktiem un dzīvnieku līķiem, savvaļas dzīvnieku medību noteikumi, materiāltehniskais nodrošinājums, transportlīdzekļu dezinfekcijas un tīrīšanas kārtība, kā arī karantīnas noteikšanas un atcelšanas kārtība.
Patlaban spēkā esošie nacionālie normatīvie akti dzīvnieku infekcijas slimību profilakses un apkarošanas jomā (piemēram, Ministru kabineta 2002. gada 19. marta noteikumi Nr. 127 "Epizootiju uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība", Ministru kabineta 2004. gada 17.februāra noteikumi Nr. 83 "Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība") paredz alternatīvu sistēmu, ar kuru tiek nodrošināta dzīvnieku un to produktu pārvietošanas izsekojamība un atbilstība pārvietošanai piemērojamām dzīvnieku veselības prasībām. Tomēr jāņem vērā, ka dzīvnieku infekcijas slimību veids un izplatība ir mainīga un nākotnē ir iespējama situācija, kad dzīvnieku un to produktu pārvietošanai Latvijas teritorijā no ierobežojumu zonas, kurai piemēro attiecīgās slimības kontroles pasākumus, būs nepieciešams saņemt veterināro (veselības) sertifikātu. Ievērojot minēto, kārtību, kādā izsniedz veterināros (veselības) sertifikātus, nepieciešams attiecināt arī uz veterinārajiem (veselības) sertifikātiem, ko izsniedz dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanai Latvijas teritorijā no ierobežojumu zonas, kurā piemērojami slimības kontroles pasākumi.

Patlaban ir spēkā ​​Komisijas 2020. gada 16. decembra Īstenošanas regula (ES) 2020/2235, ar ko attiecībā uz tādu veterināro, oficiālo un veterināro/oficiālo sertifikātu paraugiem, kuri paredzēti noteiktu kategoriju dzīvnieku un preču sūtījumu ievešanai Savienībā un pārvietošanai pa to, un šādu sertifikātu sakarā veicamo oficiālo sertificēšanu nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 un (ES) 2017/625 piemērošanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 599/2004, Īstenošanas regulu (ES) Nr. 636/2014 un (ES) 2019/628, Direktīvu 98/68/EK un Lēmumu 2000/572/EK, 2003/779/EK un 2007/240/EK (turpmāk – regula 2020/2235). Tā izdota, pamatojoties uz
1) regulas 2017/625 90. panta pirmajā daļā un 126. panta 3. punktā noteikto deleģējumu Eiropas Komisijai ar īstenošanas aktiem paredzēt noteikumus par veterināro (veselības) sertifikātu uzticamības garantiju un šo sertifikātu parakstīšanas un izsniegšanas prasību vienādu piemērošanu, kā arī noteikumus par veterināro (veselības) sertifikātu formu un veidu;
2) regulas 2016/429 168. panta 4. punktā un 224. panta 4. punktā noteikto deleģējumu Eiropas Komisijai ar īstenošanas aktiem pieņemt noteikumus par veterināro (veselības) sertifikātu paraugiem.

Regula 2020/2235 nosaka veterināro (veselības) sertifikātu paraugu standartu, t. i., paraugu formai un satura sadalījumam (3. panta 1. punkts). Minētais paraugu standarts skatāms regulas 2020/2235 1. pielikuma 1. nodaļā, savukārt norādījumi veterinārā (veselības) sertifikāta aizpildīšanai ir noteikti regulas 2020/2235 1. pielikuma 2. nodaļā. Informāciju, kas nepieciešama veterinārā (veselības) sertifikāta pirmās daļas aizpildīšanai par sūtījumu (nosūtītājs, saņēmējs, detalizēta informācija par sūtījumā iekļautajiem dzīvniekiem vai to produktiem, pārvietošanas veids un nolūks u.c.), ir tā operatora rīcībā, kurš plāno pārvietot attiecīgo sūtījumu. Papildus regulas 2020/2235 4. panta 3. punkts, regulas 2021/403 3. panta 3. punkts, Komisijas 2021. gada 24. marta Īstenošanas regulas (ES) 2021/403, ar ko attiecībā uz tādu veterināro un veterināro/oficiālo sertifikātu paraugiem, kuri paredzēti noteiktu kategoriju sauszemes dzīvnieku un to reproduktīvo produktu sūtījumu ievešanai Savienībā un pārvietošanai starp dalībvalstīm, un šādu sertifikātu sakarā veicamo oficiālo sertificēšanu nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 un (ES) 2017/625 piemērošanai un atceļ Lēmumu 2010/470/ES, (turpmāk – regula 2021/403) 3. panta 3. punkts un Komisijas 2020. gada 16. decembra Īstenošanas regulas (ES) 2020/2236, ar ko attiecībā uz tādu veterināro sertifikātu paraugiem, kuri paredzēti ūdensdzīvnieku un noteiktu no tiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanai Savienībā un pārvietošanai pa to, un šādu sertifikātu sakarā veicamo oficiālo sertificēšanu nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 un (ES) 2017/625 piemērošanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 1251/2008, (turpmāk – regula 2020/2236) 3. panta 3. punkts noteic, ka informāciju, kas prasīta šo regulu attiecīgajos pielikumos sniegto veterināro (veselības) sertifikātu paraugu pirmajā daļā "Sūtījuma apraksts", dienestam sniedz par sūtījumu atbildīgie operatori.

Konkrēti veterināro (veselības) sertifikātu paraugi noteikti šādos tieši piemērojamos ES normatīvajos aktos:
1) regulā 2020/2235 (II pielikums);
2) regulā 2021/403 (I pielikums);
3) regulā 2020/2236 (I pielikums);
4) regulā (ES) Nr. 142/2011 (VIII pielikuma III nodaļa).

Dzīvnieku veselības standartus, tostarp veterinārā (veselības) sertifikāta paraugu, starptautiskai tirdzniecībai ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produkciju ir izstrādājusi un publicējusi Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (turpmāk – WOAH). Veterinārā (veselības) sertifikāta paraugs tirdzniecībai ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, kā arī norādījumi tā aizpildīšanai ir noteikti WOAH Sauszemes dzīvnieku kodeksa (Terrestrial Animal Health Code) 5.10.–5.13. nodaļā  un Ūdensdzīvnieku veselības kodeksa (Aquatic Animal Health Code) 5.11. nodaļā.

Izvešanai uz trešajām valstīm nepieciešamo veterināro (veselības) sertifikātu paraugi var būt noteikti divpusējos nolīgumos starp Eiropas Komisiju un attiecīgo valsti. Ja šādi paraugi nav noteikti, nepieciešamo veterinārā (veselības) sertifikāta paraugu saskaņo dienests atbilstoši Ministru kabineta 2005. gada 22. februāra noteikumu Nr. 142 "Pārtikas un veterinārā dienesta nolikums" 5.4. apakšpunktā noteiktajām tiesībām dienestam atbilstoši savai kompetencei sadarboties ar citu valstu iestādēm, starpvalstu vai starptautiskajām organizācijām, tostarp slēgt starptautiskās sadarbības līgumus. Patlaban praksē dienests uzsāk šāda veterinārā (veselības) sertifikāta saskaņošanas procesu, ja no operatora ir saņemta informācija par interesi no Latvijas uz attiecīgo valsti vest dzīvniekus vai dzīvnieku izcelsmes produktus. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, veterinārā (veselības) sertifikāta parauga saskaņošana dienestam var būt laikietilpīgs process, kas atkarīgs no galamērķa valsts ieinteresētības un izvirzītajām prasībām.

Regulas 2020/2235, regulas 2017/625, regulas 2016/429, regulas 142/2011 un WOAH izstrādātie kodeksi nenosaka kārtību, kādā izsniedz veterināro (veselības) sertifikātu, kas nepieciešams dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārvietošanai.

Ievērojot iepriekšminēto par informāciju, kas ir operatora rīcībā un nepieciešama dienestam, lai aizpildītu veterinārā (veselības) sertifikāta pirmo sadaļu ar informāciju par sūtījumu, noteikumu Nr. 1121 spēkā esošajā redakcijā noteiktais minimālais informācijas apjoms, kāds personai jānorāda iesniegumā veterinārā (veselības) sertifikāta saņemšanai, nav pietiekams. Praksē, lai saņemtu visu nepieciešamo informāciju, dienesta darbinieki sazinās ar iesnieguma iesniedzēju, savukārt, aizpildot iesniegumu veterinārā (veselības) sertifikāta saņemšanai tiešsaistē dienesta e-pakalpojumu vietnē https://pakalpojumi.pvd.gov.lv., informācijas apjoms, kāds operatoram jānorāda iesniegumā veterinārā (veselības) sertifikāta saņemšanai, tiek atlasīts automātiski atkarībā no sūtījuma veida un pārvietošanas nolūka.

Tā kā nepieciešamo grozījumu apjoms pārsniedz pusi no spēkā esošo noteikumu Nr. 1121 normu apjoma, ir sagatavots jauns noteikumu projekts.

Lai nodrošinātu saprotamu Latvijas un ES normatīvo aktu piemērošanu, noteikumu projektā skaidrota lietoto terminu atbilstība regulā 2017/625 un regulā 2016/429 lietotajiem terminiem.

Noteikumu projektā noteikta kārtība, kādā dienests izsniedz veterināro (veselības) sertifikātu dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, lai tos izvestu uz citu ES dalībvalsti, eksportētu uz trešo valsti vai pārvietotu Latvijas teritorijā no ierobežojumu zonas, kurai piemēro slimības kontroles pasākumu, nosakot
1) veidu, kādā operators sagatavo iesniegumu veterinārā (veselības) sertifikāta saņemšanai, kā arī informācijas apjomu, kāds operatoram jānorāda iesniegumā, ja to sagatavo brīvā formā.
Iesniegumā norādāmās informācijas apjoms operatoram noteikts, pamatojoties uz regulas 2017/625 15. panta noteikto pienākumu operatoriem pēc dienesta pieprasījuma nodrošināt tam piekļuvi svarīgai informācijai, ciktāl tas ir nepieciešams oficiālo kontroļu vai citu oficiālo darbību veikšanai, un operatora rīcībā esošo informāciju par sūtījumu, kura dienestam nepieciešama, lai aizpildītu regulā 2020/2235, regulā 142/2011 un WOAH kodeksos noteiktā veterinārā (veselības) sertifikāta parauga pirmo daļu.
Minētais informācijas apjoms satur operatora personas datus, kas ir iespējamie minimālie personas dati, kuri nepieciešami, lai dienests varētu aizpildīt un izsniegt veterināro (veselības) sertifikātu par sūtījumu atbildīgajam operatoram. Dienests personas datus glabā tik ilgi, kamēr tie nepieciešami veterinārā (veselības) sertifikāta izsniegšanai. Saskaņā ar dienesta iekšējos normatīvajos aktos noteikto, minētais uzglabāšanas termiņš patlaban ir pieci gadi, kas saskaņots ar Latvijas Nacionālo arhīvu. Lai dienestam būtu saistošs pienākums operatoru iesniegumus glabāt tikai tik ilgi, kamēr tie nepieciešami veterinārā (veselības) sertifikāta izsniegšanai, minētais pienākums noteikts noteikumu projektā.
Sagatavojot iesniegumu veterinārā (veselības) sertifikāta saņemšanai dienesta e-pakalpojumu vietnē https://pakalpojumi.pvd.gov.lv., iesniegumā norādāmās informācijas apjoms tiek atlasīts automātiski atkarībā no sūtījuma veida un pārvietošanas nolūka.
Dienesta e-pakalpojumu vietnē vai brīvā formā sagatavotu iesniegumu operators iesniedz dienestā, un dienests veterināros (veselības) sertifikātu izsniedz Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Noteikumu projektā ietverta prasība personām iesniegumā veterinārā (veselības) sertifikāta saņemšanai norādīt lielāku informācijas apjomu par to, kāds patlaban noteikts noteikumos Nr. 1121, tāpēc laiks, kāds nepieciešams iesnieguma sagatavošanai personai, varētu palielināties par vienu stundu. Noteikumu projekts nemaina reižu skaitu gada laikā, kad paredzēta informācijas sniegšana, –  iesniegums veterinārā (veselības) sertifikāta saņemšanai sūtījumam personai dienestā sniedzams vienu reizi. Nav iespējams paredzēt to personu skaitu, kuras vēlēsies pārvietot dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus un attiecīgi iesniegs dienestā iesniegumu veterinārā (veselības) sertifikāta saņemšanai. Ievērojot minēto, fiziskām personām, ko ietekmēs noteikumu projekts, administratīvās izmaksas gada laikā atkarīgas no to fizisko personu skaita, kuras vēlēsies pārvietot dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus un iesniegs dienestā iesniegumu veterinārā (veselības) sertifikāta saņemšanai.
Savukārt juridiskām personām, ko ietekmēs noteikumu projekts, administratīvās izmaksas gada laikā atkarīgas no to juridisko personu skaita, kas vēlēsies pārvietot dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus un iesniegs dienestā iesniegumu veterinārā (veselības) sertifikāta saņemšanai;

2) dienesta rīcību pēc minētā iesnieguma saņemšanas;
3) kārtību, kādā oficiālais veterinārārsts sūtījumā iekļautajiem dzīvniekiem vai dzīvnieku izcelsmes produktiem veic regulā 2017/625 noteikto oficiālo kontroli un īsteno citas oficiālās darbības, lai pārliecinātos par sūtījumā iekļauto dzīvnieku vai dzīvnieku izcelsmes produktu atbilstību to pārvietošanas prasībām, un pieņem lēmumu sūtījumam izsniegt veterināro (veselības) sertifikātu vai par atteikumu sūtījumam izsniegt veterināro (veselības) sertifikātu.

Ievērojot regulas 2017/625 2. pantā noteikto, dienesta īstenojamās darbības, lai pārbaudītu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu atbilstību regulas 2017/625 1. panta 2. punktā minēto noteikumu prasībām, tostarp veterināro (veselības) sertifikātu izdošanas nolūkā, ir "oficiālās kontroles", savukārt citas darbības, tostarp darbības, ko dienests veic, lai izdotu veterināro (veselības) sertifikātu, ir "citas oficiālās darbības", un, ievērojot regulā 2016/429, regulā 142/2011 un WOAH standartos noteikto, ka veterināro (veselības) sertifikātu izsniedz, ja dzīvnieki vai dzīvnieku izcelsmes produkti atbilst to pārvietošanai noteiktajām prasībām, noteikumu projektā noteikts, ka oficiālais veterinārārsts sūtījumam izsniedz veterināro (veselības) sertifikātu, ja sūtījumā iekļautie dzīvnieki vai dzīvnieku izcelsmes produkti atbilst regulas ​2017/625 1. panta 2. punktā minētajās jomās noteiktajām prasībām to pārvietošanai.

Noteikumu projektā noteikta arī kārtība, kādā operators saņem veterināro (veselības) sertifikātu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu izvešanai no Latvijas uz trešo valsti, ja to ievešanai attiecīgajā trešajā valstī nav noteikts veterinārā (veselības) sertifikāta paraugs un tas jāsaskaņo dienestam. Ņemot vērā līdzšinējo dienesta pieredzi, veterinārā (veselības) sertifikāta saskaņošana var būt laikietilpīgs process, kas atkarīgs no galamērķa valsts ieinteresētības un izvirzītajām prasībām attiecīgajam sūtījuma veidam. Ievērojot minēto, noteikumu projektā nav iespējams noteikt konkrētu termiņu, kādā dienests informē operatoru par saskaņošanas rezultātu. Noteikumu projekts paredz, ka dienests triju dienu laikā rakstveidā informē operatoru, ja saskaņošanas rezultātā panākta vienošanās par veterinārā (veselības) sertifikāta paraugu. Kad operators ir sagatavojis trešās valsts prasībām atbilstošu dzīvnieku vai dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu, tas vēršas dienestā ar iesniegumu veterinārā (veselības) sertifikāta saņemšanai atbilstoši noteikumu projektā noteiktajai kārtībai.

Noteikumu projekta spēkā stāšanās neietekmēs iespēju īstenot uzdevumus, kas noteikti par noteikumu Nr. 1121 uzraudzību un kontroli atbildīgajai institūcijai, ne arī dienesta darba apjomu veterināro (veselības) sertifikātu izsniegšanā. Ievērojot minēto, nav nepieciešams noteikt pārejas pasākumus.

Noteikumu projekts pilnībā atrisinās minētās problēmas.