Anotācija (ex-ante)

PROBLĒMAS
1.3.1. Administratīvais slogs nav samērīgs ar plānoto darbu veidu un ietekmi
Šobrīd spēkā esošā virszemes ūdensobjektu vai ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība paredz vienādas prasības tīrīšanas un padziļināšanas darbu veikšanai virszemes ūdensobjektos vai ostu akvatorijās. Rezultātā VVD tehniskos noteikumus ir nepieciešams saņemt arī tādām darbībām kā peldošu atkritumu izvākšana, ūdensaugu un apauguma likvidēšana, akmeņu un koku izcelšana, nogrimušu priekšmetu izcelšana u.c. Tas rada nesamērīgu administratīvo slogu gan darbību ierosinātājiem (pašvaldībām, nevalstiskām organizācijām un fiziskām personām), gan VVD un DAP, kurām jāizsniedz vai jāsaskaņo tehniskie noteikumi arī iepriekš minētajiem darbiem, kuru ietekme uz ūdensobjektiem un ostu akvatorijām ir pozitīva. Turklāt pašreizējā kārtība ievērojami paildzina laiku, kas paiet no ieceres līdz darbu uzsākšanai, kas kavē gan dažādu vietējo iniciatīvu, gan projektu īstenošanu.
Administratīvo slogu palielina arī prasība saņemt sertificēta eksperta atzinumu visos gadījumos, ja darbības ir plānots veikt ūdensobjektos, kur ūdensteces sateces baseins ir lielāks par 25 km² vai ūdenstilpes spoguļa laukuma platība ir vismaz 10 ha.
1.3.2. Pašreizējā kārtība nediferencē dažādu tīrīšanas darbu atšķirīgo ietekmi
MK not. 475 virszemes ūdensobjektu vai ostu akvatoriju tīrīšana definēta kā "peldošu gružu izvākšana, zāles un apauguma likvidēšana, akmeņu un koku izcelšana, nogrimušu priekšmetu izcelšana un citi darbi, tai skaitā gultnes attīrīšana, lai novērstu ūdens caurvadīšanas spēju samazināšanos." Tādējādi tīrīšanas darbi var nozīmēt gan gružu vai atkritumu savākšanu, kam nav nepieciešams izmantot tehniku, gan ūdensteces gultnes attīrīšanu no sedimentiem vai dūņām, kam nepieciešami gan darbarīki, gan tehnika. Attiecīgi dažādu tīrīšanas darbu ietekme uz upes vai ezera ekosistēmu vai ostas akvatoriju ir atšķirīga. Tāpat tīrīšanas darbu mērķi var atšķirties. Tādus darbus kā atkritumu savākšanu, ūdensaugu izpļaušanu (lai labiekārtotu vai uzturētu kārtībā peldlīdzekļu izmantošanai izveidotus koridorus, labiekārtotu vai uzturētu kārtībā makšķerēšanas un atpūtas vietas) koku un to sanesumu vai sagāzumu likvidēšanu bieži vien veic talkotāji vai ūdensobjektu īpašnieki vai apsaimniekotāji vai ūdenstūrisma uzņēmēji noteiktas teritorijas kopšanas un uzturēšanas nolūkos ar mērķi sakārtot vai uzturēt kārtībā apkārtni, padarīt ūdensteci vai ūdenstilpi pieejamu un patīkamu gan sev, gan citiem iedzīvotājiem, gan ūdenstūristiem. Vienlaikus tādus ūdensobjektu tīrīšanas darbus kā ūdensaugu aizauguma platības samazināšana, koku un krūmu apauguma samazināšana, mākslīgi radītu šķēršļu likvidēšana vai zivju nārsta vietu atjaunošana, attīrot gultni no dūņām un sanešiem, bieži veic dažādu projektu ietvaros, ar mērķi uzlabot attiecīgās upes vai ezera ekoloģisko kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, kombinējot tos ar citiem darbiem ūdenstilpes vai ūdensteces stāvokļa uzlabošanai.  
1.3.3. Pašreizējā kārtība neattiecas uz inovatīvām ūdensobjektu tīrīšanas metodēm
MK not. 475 ir spēkā kopš 2006. gada. Kopš tā laika ir izstrādātas  jaunas, inovatīvas metodes ūdensobjektu tīrīšanai, uz kurām MK not. 475 regulējums neattiecas.  Šobrīd spēkā esošajā noteikumu redakcijā šāda veida attīrīšanas metožu pielietošana nav paredzēta.
1.3.4. Jāsamēro administratīvā sloga samazināšana  ar ūdensobjektu aizsardzību
Atsakoties no nepieciešamības saņemt tehniskos noteikumus virszemes ūdensobjektu tīrīšanai un ostu akvatoriju tīrīšanai un remonta padziļināšanai, joprojām ir nepieciešams nodrošināties, lai minētie darbi neradītu negatīvu ietekmi uz ūdeņu ekosistēmām, vai arī šādu ietekmi pēc iespējas samazināt. Tāpēc ir jāparedz nosacījumi kuri izvirzāmi pirms virszemes ūdensobjektu padziļināšanas darbu uzsākšanas un to veikšanas laikā.

RISINĀJUMI
1.3.1. Administratīvais slogs
Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk - Ministrija) saņēma priekšlikumus izmaiņām MK not. 475 no VVD un DAP, lai samazinātu administratīvo slogu, kā arī atvieglotu un veicinātu ūdensobjektu īpašnieku, valdītāju un lietotāju iesaisti un ieinteresētību ūdensobjektu apsaimniekošanā, veicot tīrīšanas vai padziļināšanas darbus. Ņemot vērā to, ka spēkā esošā kārtība rada nesamērīgu administratīvo slogu, no VVD ir saņemts priekšlikums atteikties no nepieciešamības saņemt tehniskos noteikumus tīrīšanas darbu veikšanai virszemes ūdensobjektos un tīrīšanas un remonta padziļināšanas darbu veikšanai ostu akvatorijās.
Noteikumu projekts paredz, ka tehniskie noteikumi ir nepieciešami tikai virszemes ūdensobjekta padziļināšanai, tajā skaitā valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošanas darbu ietvaros un ostas akvatorijas kapitālajai padziļināšanai, kā arī mākslīga ūdensobjekta padziļināšanai atsevišķos gadījumos, atsakoties no tehniskajiem noteikumiem ostu akvatoriju un ūdensobjektu tīrīšanas  darbiem un ostu akvatoriju remonta padziļināšanas darbiem virszemes ūdensobjekta attīrīšanai. 
Administratīvā sloga samazināšanai no VVD un DAP ir saņemti priekšlikumi izmaiņām virszemes ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas darbu veikšanas kārtībā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī abu iestāžu kompetenču jomu nodalīšanai un precizēšanai. VVD uzrauga normatīvo aktu prasību ievērošanu vides aizsardzības jomā, bet DAP  atbild par valsts dabas aizsardzības politikas īstenošanu, tai skaitā sugu un biotopu aizsardzības jomā; noteikumu projekts paredz, ka plānoto darbu ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem, sugām un biotopiem vērtē un darbus, kas skar iepriekšminētās teritorijas, aizsargājamās sugas vai biotopus saskaņo DAP. Lai nepalielinātu administratīvo slogu darbības ierosinātājam un tam nebūtu ar iesniegumu jāvēršas divās iestādēs, noteikumu projekts paredz, ka iesniegumu tehnisko noteikumu saņemšanai gadījumos, kad tie joprojām būs nepieciešami, iesniedz VVD. VVD izvērtēs saņemto informāciju un pārsūtīs iesniegumu DAP darbību saskaņošanai gadījumā, ja plānotajiem darbiem būs iespējama ietekme uz  īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem, sugām un biotopiem. Tas dos iespēju VVD izvērtēt, vai konkrētajiem darbiem ir nepieciešams izdot arī tehnisko noteikumus ar prasībām vides aizsardzības nodrošināšanai, piemēram, gadījumā, ja paredzēta garāka ūdensteces posma padziļināšana, bet aizsargājams biotops vai mikroliegums aizņem tikai nelielu padziļināmā posma platību, kā arī noteikt aizlieguma periodus, kad padziļināšanas darbus nevar veikt, ņemot vērā raksturīgo zivju faunu attiecīgajā virszemes ūdensobjektā. Raksturīgo zivju faunu var noteikt gan pēc attiecīgā virszemes ūdensobjekta monitoringa datiem, gan pēc normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti noteikto iedalījumu karpveidīgo zivju ūdeņos un lašveidīgo zivju ūdeņos.
1.3.2. Diferencētas prasības dažādiem ūdensobjektu tīrīšanas darbiem
Pēc Ministrijas, VVD un DAP iniciatīvas, kā arī uzklausot ekspertus un ūdensobjektu tīrīšanas darbu veicējus noteikumu projekta saskaņošanas laikā, precizētas un papildināt ar virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanu un padziļināšanu saistītās definīcijas, tajās iekļaujot ūdensaugu pļaušanu, bebru aizsprostu un citu mākslīgi radītu šķēršļu (mākslīgi radītu akmeņu krāvumu, ūdensteces gultni aizsprostojošu konstrukciju, kas nav klasificējamas kā būves, piemēram, nelikumīgu nēģu taču u.c. zvejas rīku konstrukciju, nelikumīgu ūdens līmeņa paaugstināšanas konstrukciju likvidēšanu), kritušu un peldošu koku un to sanesumu likvidēšanu. Lai atspoguļotu ūdensobjektu tīrīšanas darbu dažādos mērķus un ietekmi, noteikumu projekts piedāvā atšķirīgi definēt tīrīšanas darbus ar dažādu ietekmi, pie katra no tiem gan uzskaitot attiecīgajai definīcijai atbilstošās darbības, gan paredzot atšķirīgu nodrošinājumu, kā novērst iespējamu negatīvu ietekmi uz ūdensobjektu. Virszemes ūdensobjekta vai ostas akvatorijas tīrīšana kopšanas un uzturēšanas nolūkos definēta kā peldošu un nogrimušu atkritumu izvākšana, ūdensaugu izpļaušana vai izvākšana, koku sanesumu vai sagāzumu likvidēšana, bebru aizsprostu likvidēšana, nogrimušu vai gultnē nostiprinātu priekšmetu izcelšana. Vienīgais, kas jāievēro šo darbu ierosinātājiem ir noteikumu projektā izvirzītie vispārīgie nosacījumi; saskaņojumi ar valsts iestādēm nav nepieciešami. Savukārt virszemes ūdensobjekta tīrīšana ekoloģiskās kvalitātes un  bioloģiskās daudzveidības uzlabošanas nolūkos definēta ūdensaugu aizauguma samazināšana, koku un krūmu apauguma samazināšana, dūņu un atmirušo augu atlieku izvākšana, mākslīgi radītu šķēršļu likvidēšana, gultnes grunts pārveidošana (irdināšana, izlīdzināšana), substrāta (akmeņi, oļi, grants) ievietošana vai uzbēršana, mākslīgu straujteču veidošana, zivju nārsta vietu ierīkošana vai atjaunošana. Tā kā šiem darbiem iespējama lielāka ietekme uz ūdensobjektu, turklāt svarīgi izvērtēt tos kontekstā ar ūdensobjekta ekoloģisko stāvokli un tā uzlabošanas vajadzībām, paredzēts, ka šādu tīrīšanas darbu veikšanai nepieciešams sugu un biotopu aizsardzības jomas sertificēta eksperta izstrādāts plāns. Lai novērstu dažādas interpretācijas par plānā iekļaujamo informāciju, tā saturs noteikts noteikumu pielikumā. Saskaņojumi ar valsts iestādēm nav nepieciešami arī šiem tīrīšanas darbiem. Noteikumu projekts paredz, ka virszemes ūdensobjektu tīrīšanas ekoloģiskās kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanas nolūkos, attīrīšanas un padziļināšanas darbus var veikt, ja ir saņemta attiecīgā ūdensobjekta vai tā daļas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstiska piekrišana. Tādējādi attiecīgā ūdensobjekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs paredzēto darbu veikšanai var piekrist pilnā apmērā, piekrist darbu veikšanai izvirzot savus nosacījumus vai arī nepiekrist darbu veikšanai attiecīgajā ūdensobjektā vai tā daļā.
1.3.3. Regulējums inovatīvām tīrīšanas metodēm
No VVD ir saņemts ierosinājums noteikumu redakcijā iekļaut iespēju pielietot alternatīvas virszemes ūdensobjektu attīrīšanas metodes, kas balstās uz piesārņotāju saistīšanu nešķīstošos savienojumos, lai uzlabotu virszemes ūdensobjektu kvalitāti. Šāds ierosinājums pamatojas uz to, ka 2024. -2025. gadā Latvijā tika realizēts  ''Trust Alum'' projekts, kā ietvaros notika Baltijā pirmā ezera attīrīšana no vēsturiskā fosfora piesārņojuma, izmantojot Skandināvijā populāru ALUM metodi. Projektā attīrīja Velnezeru, kas atrodas Juglas apkaimē Rīgā. Cilvēku darbības rezultātā Velnezerā bija nonākuši lieli fosfora apjomi. Ezera bioloģiskā daudzveidība ir noplicināta, ūdenī ir maz skābekļa un vasarās var novērot aļģu ziedēšanu. Velnezera kvalitāte ir zema un tas aizaug. Pēc ALUM savienojuma ievadīšanas ezera ūdenī, dati apliecina, ka tā ūdens kvalitāte ir uzlabojusies. Šāda veida metožu pielietošanas priekšrocības ir ātrs rezultāts (ūdens dzidrums palielinās jau dažu dienu laikā) un ilgtermiņa pozitīva ietekme, kas var saglabāties gadiem. Tomēr ALUM metode jāpielieto precīzi un  uzmanīgi, tāpēc noteikumu projektā paredzēts, ka šādiem darbiem jāsaņem VVD tehniskie noteikumi. Tā kā šis ūdensobjektu (pamatā - ezeru) tīrīšanas veids atšķiras pēc pielietotās tehnoloģijas, tas noteikumu projektā definēts kā virszemes ūdensobjekta attīrīšana – alternatīvu attīrīšanas metožu ar piesārņotāju saistīšanu nešķīstošos savienojumos izmantošana, lai uzlabotu virszemes ūdensobjekta kvalitāti. 
1.3.4. Administratīvā sloga samazināšanas un vides aizsardzības samērošana
 Lai samazinātu administratīvo slogu un atteiktos no nepieciešamības saņemt VVD tehniskos noteikumus virszemes ūdensobjektu tīrīšanai, vienlaikus nevājinot ūdensobjektu un ostu akvatoriju aizsardzību, noteikumu projekts ir papildināts ar jaunām normām, kur izvirzīti nosacījumi, kas katra veida darbu veicējiem obligāti jāievēro pirms tīrīšanas darbu uzsākšanas, kā arī to veikšanas laikā.