23-TA-26: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamo īpašumu Olaines novadā nodošanu Olaines novada pašvaldības īpašumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5.panta pirmā daļa, 42.panta pirmā daļa un 43.pants; Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 2. un 3.punkts, 10.panta pirmās daļas 16.punkts; Olaines novada domes 2022.gada 23.novembra sēdes lēmums (protokols Nr.16, 12.p.) “Par nekustamā īpašuma Rīgas ielā 21A (Olainē) un “Olaines kūdra” (Grēnēs) iegūšanu īpašumā bez atlīdzības Olaines novada pašvaldības īpašumā sabiedrības vajadzībām”. Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 2. punkta "a" apakšpunkts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Mērķis ir nodot bez atlīdzības valstij piederošus nekustamos īpašumus – zemes vienības – pašvaldībai īpašumā pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (iepriekšējais nosaukums – valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra”, turpmāk – Possessor) tika saņemts Olaines novada domes 2022.gada 23.novembra sēdes lēmums (protokols Nr.16, 12.p.) “Par nekustamā īpašuma Rīgas ielā 21A (Olainē) un “Olaines kūdra” (Grēnēs) iegūšanu īpašumā bez atlīdzības Olaines novada pašvaldības īpašumā sabiedrības vajadzībām” (turpmāk – Lēmums). Tajā lūgts Possessor veikt nepieciešamās darbības, lai nodotu Olaines novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) īpašumā sabiedrības vajadzībām bez atlīdzības nekustamos īpašumus (turpmāk kopā – Zemesgabali) Rīgas ielā 21A, Olainē, Olaines novadā, kadastra Nr.80090060004, kas sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80090060003, 2,0214 ha platībā (turpmāk – Zemesgabals Rīgas ielā 21A), un “Olaines kūdra”, Olaines pagastā, Olaines novadā, kadastra Nr.80800030089, kas sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80800030089, 0,2574 ha platībā (turpmāk – Zemesgabals Olaines kūdra).
Saskaņā ar Lēmumā minēto Zemesgabali iegūstami likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana)), kā arī publiskas kompleksa inženierbūves (ārpus pilsētas robežām) uzturēšanai un apsaimniekošanai, nodrošinot transportlīdzekļu kustību sabiedrības publiskai lietošanai.
Ievērojot, ka 2023.gada 1.janvārī stājas spēkā Pašvaldību likums, Lēmumā norādītās pašvaldības funkcijas, kuru īstenošanai nepieciešami Zemesgabali, atbilst Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētajām – gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana un uzturēšana) un gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību.
Atbilstoši Lēmumam Zemesgabalu nodošana Pašvaldībai nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts Pašvaldībai un tam netiek piemēroti komercdarbības atbalsta nosacījumi, kā arī norādīts, ka Zemesgabali būs publiski pieejami visai sabiedrībai.
Zemesgabals Rīgas ielā 21A 2013.gada 14.augustā ierakstīts Olaines pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000523865 uz Latvijas valsts vārda Possessor personā. Zemesgrāmatas III daļas 1.iedaļā “Lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu” tam ierakstīts apgrūtinājums – ceļa servitūta teritorija 0,0692 ha.
Zemesgabalam Rīgas ielā 21A Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) norādīti lietošanas mērķi “Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā” (kods 1101), 1,1200 ha platībā un “Ar maģistrālajām elektropārvades un sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas, naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve” (kods 1201), 0,9014 ha platībā, kadastrālā vērtība 1 556 EUR un šādi apgrūtinājumi:
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar drenām un atklātiem grāvjiem (tips 7312010400) – 0,3785 ha platībā;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar drenām un atklātiem grāvjiem (tips 7312010400) – 0,0665 ha platībā;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar drenām un atklātiem grāvjiem (tips 7312010400) – 0,2270 ha platībā;
navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona (tips 7312070202) – 2,0214 ha platībā;
drošības aizsargjoslas teritorija ap tilpni, kuras ietilpība ir lielāka par 10 kubikmetriem un kas paredzēta bīstamo ķīmisko vielu un produktu iepludināšanai avārijas gadījumā (tips 7312090500) – 2,0214 ha platībā;
ceļa servitūta teritorija (tips 7315030100) – 0,0692 ha platībā.
Zemesgabalā Rīgas ielā 21A saskaņā ar Valsts meža dienesta Rīgas reģionālās virsmežniecības 2022.gada 12.decembrī sniegto informāciju atrodas mežaudze 0,31 ha platībā, savukārt NĪVKIS reģistrēts šāds zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem:
mežu platība – 0,31 ha;
ūdens objektu zeme – 0,1265 ha;
pārējās zemes platība – 1,5849 ha.
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 2. punktā noteikts, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, ja valsts meža zeme nepieciešama Pašvaldību likumā noteikto šādu pašvaldības autonomo funkciju veikšanai:
a) ceļu būvniecība vai atsavinot tādu valsts meža zemi, uz kuras atrodas ceļš,
b) kapsētu izveidošana vai paplašināšana,
c) parku ierīkošana un uzturēšana;
d) mežaparku ierīkošana un uzturēšana pilsētu un ciemu teritorijās.
Zemesgabals Olaines kūdra 2013.gada 14.augustā ierakstīts Olaines pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000523869 uz Latvijas valsts vārda Possessor personā. Zemesgrāmatas III daļas 1.iedaļā “Lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu” tam apgrūtinājumi nav ierakstīti.
Zemesgabalam Olaines kūdra NĪVKIS norādīti lietošanas mērķi “Ar maģistrālajām elektropārvades un sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas, naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve” (kods 1201), 0,0632 ha platībā un “Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā” (kods 1101), 0,1942 ha platībā, kadastrālā vērtība 99 EUR un šādi apgrūtinājumi:
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar drenām un atklātiem grāvjiem (tips 7312010400) – 0,1997 ha platībā;
navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona (tips 7312070202) – 0,2574 ha platībā;
drošības aizsargjoslas teritorija ap tilpni, kuras ietilpība ir lielāka par 10 kubikmetriem un kas paredzēta bīstamo ķīmisko vielu un produktu iepludināšanai avārijas gadījumā (tips 7312090500) – 0,2574 ha platībā.
Zemesgabalam Olaines kūdra NĪVKIS reģistrēts šāds zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem:
ūdens objektu zeme – 0,0632 ha;
pārējās zemes platība – 0,1942 ha.
Zemesgabali tika izveidoti, atdalot tos kā neprivatizējamās daļas no zemesgabala Rīgas ielā 21, Olainē, Olaines novadā, kadastra Nr.80090062601 (turpmāk – Valsts zemesgabals), kas nodots privatizācijai saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 21.oktobra rīkojumu Nr.507 “Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai” (pielikuma 2.38.apakšpunkts). Zemesgabali ir neapbūvēti, nav iznomāti un tos šķērso ceļi.
Zemesgabals Rīgas ielā 21A izveidots no Valsts zemesgabala daļas, uz kuras atrodas mežaudze, kuras platība pārsniedza Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “b” apakšpunktā (redakcijā, kas bija spēkā līdz spēkā 2021.gada 18.maijam) privatizācijai atļauto valsts meža zemes platību (0,12 ha). Atdalot Zemesgabalu Rīgas ielā 21A, Valsts zemesgabala sastāvā esošajai zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 80800030089 zuda savienojums ar Valsts zemesgabalu, līdz ar to bija lietderīgi to atdalīt no Valsts zemesgabala, izveidojot patstāvīgu nekustamo īpašumu – Zemesgabalu Olaines kūdra. Tika ņemts vērā arī apstāklis, ka Valsts zemesgabala privatizācijas ierosinājumā, kas Possessor saņemts un reģistrēts 1999.gada 17.maijā ar Nr.1.33/3645-2038, bija ietverta tikai zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 80090062601, 24,3064 ha platībā, bet ne zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 80800030089, 0,2536 ha platībā.
Atbilstoši Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra noteikumu Nr.557 “Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu” 2.punktam Possessor deleģēts valsts pārvaldes uzdevums – valsts vārdā organizēt un veikt valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pienākumus.
Saskaņā ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 28.panta ceturto daļu valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija veic apbūvētas zemes privatizāciju pilsētās, ja uz tās atrodas valsts īpašuma objekti, kas nodoti privatizācijai vai privatizēti. Ievērojot, ka Zemesgabals Rīgas ielā 21A ir neapbūvēts, tas nav privatizējams.
Savukārt Zemesgabals Olaines kūdra nav privatizējams, jo Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā – līdz 2006.gada 31.augustam – Possessor nav saņemts ierosinājums par tā privatizāciju.
Ņemot vērā minēto, Zemesgabalu turpmāka pārvaldīšana nav saistīta ar Possessor deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu.
Likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 8.panta ceturtajā daļā noteikts, ka valstij piederošā un piekrītošā meža zeme tiek ierakstīta zemesgrāmatās uz Latvijas valsts vārda Zemkopības ministrijas personā.
Ievērojot minēto, Possessor 2019.gada 7.oktobra vēstulē Nr.1.17/7497 lūdza Zemkopības ministriju izvērtēt jautājumu par vairāku zemesgabalu, kuru sastāvā ir meža zeme, tajā skaitā Zemesgabala Rīgas ielā 21A, pārņemšanu Zemkopības ministrijas valdījumā un ierakstīšanu zemesgrāmatā uz Latvijas valsts vārda Zemkopības ministrijas personā. Zemkopības ministrija 2019.gada 17.decembra vēstulē Nr.3.4-11e/2678/2019 norādīja, ka Zemesgabala Rīgas ielā 21A pārņemšana valsts meža īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas funkciju nodrošināšanai ir nelietderīga un neefektīva gan no ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas, gan no finanšu līdzekļu izlietošanas viedokļa, jo tā tuvumā nav AS “Latvijas valsts meži” pārvaldībā esošu zemes vienību.
Atbilstoši NĪVKIS datiem Zemesgabals Olaines kūdra robežojas ar Zemesgabalu Rīgas ielā 21A, savukārt Zemesgabals Rīgas ielā 21A robežojas ar zemesgabalu Celtnieku ielā 2, Olainē, Olaines novadā, kadastra Nr.80090062703, un nekustamā īpašuma “Olaines pilsētas meži”, Olainē, Olaines novadā, kadastra Nr.80090062801, sastāvā esošo zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 80090062801. Minēto nekustamo īpašumu īpašniece saskaņā ar NĪVKIS datiem ir Pašvaldība.
Saskaņā ar Lēmumā minēto Zemesgabali iegūstami likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana)), kā arī publiskas kompleksa inženierbūves (ārpus pilsētas robežām) uzturēšanai un apsaimniekošanai, nodrošinot transportlīdzekļu kustību sabiedrības publiskai lietošanai.
Ievērojot, ka 2023.gada 1.janvārī stājas spēkā Pašvaldību likums, Lēmumā norādītās pašvaldības funkcijas, kuru īstenošanai nepieciešami Zemesgabali, atbilst Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētajām – gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana un uzturēšana) un gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību.
Atbilstoši Lēmumam Zemesgabalu nodošana Pašvaldībai nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts Pašvaldībai un tam netiek piemēroti komercdarbības atbalsta nosacījumi, kā arī norādīts, ka Zemesgabali būs publiski pieejami visai sabiedrībai.
Zemesgabals Rīgas ielā 21A 2013.gada 14.augustā ierakstīts Olaines pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000523865 uz Latvijas valsts vārda Possessor personā. Zemesgrāmatas III daļas 1.iedaļā “Lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu” tam ierakstīts apgrūtinājums – ceļa servitūta teritorija 0,0692 ha.
Zemesgabalam Rīgas ielā 21A Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) norādīti lietošanas mērķi “Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā” (kods 1101), 1,1200 ha platībā un “Ar maģistrālajām elektropārvades un sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas, naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve” (kods 1201), 0,9014 ha platībā, kadastrālā vērtība 1 556 EUR un šādi apgrūtinājumi:
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar drenām un atklātiem grāvjiem (tips 7312010400) – 0,3785 ha platībā;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar drenām un atklātiem grāvjiem (tips 7312010400) – 0,0665 ha platībā;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar drenām un atklātiem grāvjiem (tips 7312010400) – 0,2270 ha platībā;
navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona (tips 7312070202) – 2,0214 ha platībā;
drošības aizsargjoslas teritorija ap tilpni, kuras ietilpība ir lielāka par 10 kubikmetriem un kas paredzēta bīstamo ķīmisko vielu un produktu iepludināšanai avārijas gadījumā (tips 7312090500) – 2,0214 ha platībā;
ceļa servitūta teritorija (tips 7315030100) – 0,0692 ha platībā.
Zemesgabalā Rīgas ielā 21A saskaņā ar Valsts meža dienesta Rīgas reģionālās virsmežniecības 2022.gada 12.decembrī sniegto informāciju atrodas mežaudze 0,31 ha platībā, savukārt NĪVKIS reģistrēts šāds zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem:
mežu platība – 0,31 ha;
ūdens objektu zeme – 0,1265 ha;
pārējās zemes platība – 1,5849 ha.
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 2. punktā noteikts, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, ja valsts meža zeme nepieciešama Pašvaldību likumā noteikto šādu pašvaldības autonomo funkciju veikšanai:
a) ceļu būvniecība vai atsavinot tādu valsts meža zemi, uz kuras atrodas ceļš,
b) kapsētu izveidošana vai paplašināšana,
c) parku ierīkošana un uzturēšana;
d) mežaparku ierīkošana un uzturēšana pilsētu un ciemu teritorijās.
Zemesgabals Olaines kūdra 2013.gada 14.augustā ierakstīts Olaines pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000523869 uz Latvijas valsts vārda Possessor personā. Zemesgrāmatas III daļas 1.iedaļā “Lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu” tam apgrūtinājumi nav ierakstīti.
Zemesgabalam Olaines kūdra NĪVKIS norādīti lietošanas mērķi “Ar maģistrālajām elektropārvades un sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas, naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve” (kods 1201), 0,0632 ha platībā un “Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā” (kods 1101), 0,1942 ha platībā, kadastrālā vērtība 99 EUR un šādi apgrūtinājumi:
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar drenām un atklātiem grāvjiem (tips 7312010400) – 0,1997 ha platībā;
navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona (tips 7312070202) – 0,2574 ha platībā;
drošības aizsargjoslas teritorija ap tilpni, kuras ietilpība ir lielāka par 10 kubikmetriem un kas paredzēta bīstamo ķīmisko vielu un produktu iepludināšanai avārijas gadījumā (tips 7312090500) – 0,2574 ha platībā.
Zemesgabalam Olaines kūdra NĪVKIS reģistrēts šāds zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem:
ūdens objektu zeme – 0,0632 ha;
pārējās zemes platība – 0,1942 ha.
Zemesgabali tika izveidoti, atdalot tos kā neprivatizējamās daļas no zemesgabala Rīgas ielā 21, Olainē, Olaines novadā, kadastra Nr.80090062601 (turpmāk – Valsts zemesgabals), kas nodots privatizācijai saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 21.oktobra rīkojumu Nr.507 “Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai” (pielikuma 2.38.apakšpunkts). Zemesgabali ir neapbūvēti, nav iznomāti un tos šķērso ceļi.
Zemesgabals Rīgas ielā 21A izveidots no Valsts zemesgabala daļas, uz kuras atrodas mežaudze, kuras platība pārsniedza Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “b” apakšpunktā (redakcijā, kas bija spēkā līdz spēkā 2021.gada 18.maijam) privatizācijai atļauto valsts meža zemes platību (0,12 ha). Atdalot Zemesgabalu Rīgas ielā 21A, Valsts zemesgabala sastāvā esošajai zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 80800030089 zuda savienojums ar Valsts zemesgabalu, līdz ar to bija lietderīgi to atdalīt no Valsts zemesgabala, izveidojot patstāvīgu nekustamo īpašumu – Zemesgabalu Olaines kūdra. Tika ņemts vērā arī apstāklis, ka Valsts zemesgabala privatizācijas ierosinājumā, kas Possessor saņemts un reģistrēts 1999.gada 17.maijā ar Nr.1.33/3645-2038, bija ietverta tikai zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 80090062601, 24,3064 ha platībā, bet ne zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 80800030089, 0,2536 ha platībā.
Atbilstoši Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra noteikumu Nr.557 “Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu” 2.punktam Possessor deleģēts valsts pārvaldes uzdevums – valsts vārdā organizēt un veikt valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pienākumus.
Saskaņā ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 28.panta ceturto daļu valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija veic apbūvētas zemes privatizāciju pilsētās, ja uz tās atrodas valsts īpašuma objekti, kas nodoti privatizācijai vai privatizēti. Ievērojot, ka Zemesgabals Rīgas ielā 21A ir neapbūvēts, tas nav privatizējams.
Savukārt Zemesgabals Olaines kūdra nav privatizējams, jo Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā – līdz 2006.gada 31.augustam – Possessor nav saņemts ierosinājums par tā privatizāciju.
Ņemot vērā minēto, Zemesgabalu turpmāka pārvaldīšana nav saistīta ar Possessor deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu.
Likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 8.panta ceturtajā daļā noteikts, ka valstij piederošā un piekrītošā meža zeme tiek ierakstīta zemesgrāmatās uz Latvijas valsts vārda Zemkopības ministrijas personā.
Ievērojot minēto, Possessor 2019.gada 7.oktobra vēstulē Nr.1.17/7497 lūdza Zemkopības ministriju izvērtēt jautājumu par vairāku zemesgabalu, kuru sastāvā ir meža zeme, tajā skaitā Zemesgabala Rīgas ielā 21A, pārņemšanu Zemkopības ministrijas valdījumā un ierakstīšanu zemesgrāmatā uz Latvijas valsts vārda Zemkopības ministrijas personā. Zemkopības ministrija 2019.gada 17.decembra vēstulē Nr.3.4-11e/2678/2019 norādīja, ka Zemesgabala Rīgas ielā 21A pārņemšana valsts meža īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas funkciju nodrošināšanai ir nelietderīga un neefektīva gan no ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas, gan no finanšu līdzekļu izlietošanas viedokļa, jo tā tuvumā nav AS “Latvijas valsts meži” pārvaldībā esošu zemes vienību.
Atbilstoši NĪVKIS datiem Zemesgabals Olaines kūdra robežojas ar Zemesgabalu Rīgas ielā 21A, savukārt Zemesgabals Rīgas ielā 21A robežojas ar zemesgabalu Celtnieku ielā 2, Olainē, Olaines novadā, kadastra Nr.80090062703, un nekustamā īpašuma “Olaines pilsētas meži”, Olainē, Olaines novadā, kadastra Nr.80090062801, sastāvā esošo zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 80090062801. Minēto nekustamo īpašumu īpašniece saskaņā ar NĪVKIS datiem ir Pašvaldība.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši Meža likuma 44. panta piektajai daļai Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā valsts meža zeme atsavināma šā panta ceturtās daļas 2. punktā minēto pašvaldības autonomo funkciju veikšanai.
Savukārt kārtību, kādā valsts meža zeme atsavināma, reglamentē Ministru kabineta 2006. gada 19. septembra noteikumi Nr. 776 “Valsts meža zemes atsavināšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 776).
Savukārt kārtību, kādā valsts meža zeme atsavināma, reglamentē Ministru kabineta 2006. gada 19. septembra noteikumi Nr. 776 “Valsts meža zemes atsavināšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 776).
Risinājuma apraksts
Possessor atbilstoši Noteikumu Nr.776 5. un 6.punktam izvērtēja Pašvaldības iesniegtos dokumentus par valsts meža zemes atsavināšanu.
Atbilstoši Noteikumu Nr.776 5.1.apakšpunktam Pašvaldība ir iesniegusi Lēmumu par kārtību, kādā izpildāma ierosinājumā minētā pašvaldības autonomā funkcija, un par nepieciešamību zemes vienību iegūt pašvaldības īpašumā.
Atbilstoši Olaines novada domes 2022.gada 27.aprīļa saistošajiem notikumiem Nr.SN5/2022 "Olaines novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" Zemesgabalam Rīgas ielā 21A noteikta galvenā izmantošana (plānotā (atļautā)) – Inženiertehniskā infrastruktūra (14001), Transporta lineārā infrastruktūra (14002), kam saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumiem Nr.496 „Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība” nekustamā īpašuma lietošanas mērķis noteikts, kods 1101 – „Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā”, 0501 - “Dabas pamatnes un rekreācijas nozīmes zeme”, 1201 – “Ar maģistrālajām elektropārvades un sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas, naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve”.
Ņemot vērā, ka ar Lēmumu Pašvaldība apliecina, ka plāno gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ceļu un laukumu būvniecība un publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana), tas atbilst Noteikumu Nr.776 5.2. apakšpunktam.
Dabā esoša ceļa uzturēšanai nav nepieciešams ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums, jo paredzētā darbība neatbilst likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 3.2 panta pirmajā daļā un 2. pielikumā noteiktajiem kritērijiem.
Nav nepieciešami arī Valsts vides dienesta izdotie tehniskie noteikumi, jo paredzētā darbība nav iekļauta Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumu Nr. 30 “Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai” pielikumā.
Šajā gadījumā normatīvie akti par ietekmes uz vidi novērtējumu neparedz nepieciešamību valsts meža zemes atsavināšanas ierosinājumam pievienot 5.3. apakšpunktā minētos Valsts vides dienesta izdotos tehniskos noteikumus vai Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu par paredzētās darbības uz vidi novērtējuma ziņojumu.
Ņemot vērā, ka Zemesgabals Rīgas ielā 21A neatrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā, ietekmes uz vidi novērtējums nav veicams, līdz ar to netiek pievienots Noteikumu Nr.776 5.4. apakšpunktā noteiktais atzinums.
Pašvaldības kā atvasinātas publiskas personas pienākums ir rīkoties saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu, lai finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu.
Ņemot vērā, ka uz Zemesgabala Rīgas ielā 21A jau atrodas ceļš, kurš pašlaik ir valsts īpašumā un nav plānota tūlītēja teritorijas labiekārtošana, Pašvaldība nav ieguldījusi finanšu līdzekļus šo zemesgabalu labiekārtošanas projektu izstrādē, tādēļ Noteikumu Nr.776 6.punktā noteiktie dokumenti netiek pievienoti.
Saskaņā ar Civillikuma 4.pantu, likuma noteikumi iztulkojami vispirms pēc to tieša jēguma; vajadzības gadījumā tie iztulkojami arī pēc likuma sistēmas, pamata un mērķa, un, beidzot, arī pēc analoģijas. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 17.pantam iestāde un tiesa, interpretējot (tulkojot) tiesību normu, lieto šādas interpretācijas pamatmetodes:
1) gramatisko (filoloģisko) interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu no valodnieciskā viedokļa;
2) vēsturisko interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu, ņemot vērā apstākļus, uz kuriem pamatojoties tā radīta;
3) sistēmisko interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu saistībā ar citām tiesību normām;
4) teleoloģisko (jēgas un mērķa) interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu, pamatojoties uz lietderīgu un taisnīgu mērķi, kas ar attiecīgo tiesību normu jāsasniedz.
Ja iestāde vai tiesa konstatē tiesību sistēmā nepilnību, tā var šo nepilnību novērst, arī lietojot analoģijas metodi, tas ir, sistēmiski analizējot līdzīgu gadījumu tiesisko regulējumu un šīs analīzes rezultātā konstatētos tiesību principus piemērojot konkrētajā gadījumā.
Ja, interpretējot tiesību normu pēc dažādām metodēm, iespējams nonākt gan pie rezultāta, kas atbilst tiesību sistēmai, gan pie rezultāta, kas ir pretrunā ar kādu tiesību normu, lieto to interpretācijas metodi, kuras rezultāts konkrētajā gadījumā atbilst tiesību sistēmai. Ja, interpretējot tiesību normu pēc dažādām metodēm, iespējams nonākt pie dažādiem rezultātiem, kas visi atbilst tiesību sistēmai, lieto to interpretācijas metodi, ar kuru konkrētajā gadījumā iespējams sasniegt lietderīgāko un taisnīgāko rezultātu.
Tiesību normas interpretē to piemērotājs, vadoties no konkrētās situācijas faktiskajiem apstākļiem un tiesību normas atbilstoši iztulkojot, līdz ar to Possessor, izskatot iesniegtos dokumentus un izvērtējot to saturu pēc jēgas un mērķa, kā arī Meža likuma būtības (atbilstoši tiesību sistēmai), kas ne tikai paredz zemes nodošanu jaunu ceļu būvniecībai, bet arī pieļauj zemes ar esošiem ceļiem nodošanu pašvaldībām, secina, ka Noteikumos Nr. 776 noteiktās prasības, ciktāl tās var uz konkrēto gadījumu attiecināt, ir izpildītas.
Atbilstoši Noteikumu Nr.776 5.1.apakšpunktam Pašvaldība ir iesniegusi Lēmumu par kārtību, kādā izpildāma ierosinājumā minētā pašvaldības autonomā funkcija, un par nepieciešamību zemes vienību iegūt pašvaldības īpašumā.
Atbilstoši Olaines novada domes 2022.gada 27.aprīļa saistošajiem notikumiem Nr.SN5/2022 "Olaines novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" Zemesgabalam Rīgas ielā 21A noteikta galvenā izmantošana (plānotā (atļautā)) – Inženiertehniskā infrastruktūra (14001), Transporta lineārā infrastruktūra (14002), kam saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumiem Nr.496 „Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība” nekustamā īpašuma lietošanas mērķis noteikts, kods 1101 – „Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā”, 0501 - “Dabas pamatnes un rekreācijas nozīmes zeme”, 1201 – “Ar maģistrālajām elektropārvades un sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas, naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve”.
Ņemot vērā, ka ar Lēmumu Pašvaldība apliecina, ka plāno gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ceļu un laukumu būvniecība un publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana), tas atbilst Noteikumu Nr.776 5.2. apakšpunktam.
Dabā esoša ceļa uzturēšanai nav nepieciešams ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums, jo paredzētā darbība neatbilst likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 3.2 panta pirmajā daļā un 2. pielikumā noteiktajiem kritērijiem.
Nav nepieciešami arī Valsts vides dienesta izdotie tehniskie noteikumi, jo paredzētā darbība nav iekļauta Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumu Nr. 30 “Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai” pielikumā.
Šajā gadījumā normatīvie akti par ietekmes uz vidi novērtējumu neparedz nepieciešamību valsts meža zemes atsavināšanas ierosinājumam pievienot 5.3. apakšpunktā minētos Valsts vides dienesta izdotos tehniskos noteikumus vai Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu par paredzētās darbības uz vidi novērtējuma ziņojumu.
Ņemot vērā, ka Zemesgabals Rīgas ielā 21A neatrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā, ietekmes uz vidi novērtējums nav veicams, līdz ar to netiek pievienots Noteikumu Nr.776 5.4. apakšpunktā noteiktais atzinums.
Pašvaldības kā atvasinātas publiskas personas pienākums ir rīkoties saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu, lai finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu.
Ņemot vērā, ka uz Zemesgabala Rīgas ielā 21A jau atrodas ceļš, kurš pašlaik ir valsts īpašumā un nav plānota tūlītēja teritorijas labiekārtošana, Pašvaldība nav ieguldījusi finanšu līdzekļus šo zemesgabalu labiekārtošanas projektu izstrādē, tādēļ Noteikumu Nr.776 6.punktā noteiktie dokumenti netiek pievienoti.
Saskaņā ar Civillikuma 4.pantu, likuma noteikumi iztulkojami vispirms pēc to tieša jēguma; vajadzības gadījumā tie iztulkojami arī pēc likuma sistēmas, pamata un mērķa, un, beidzot, arī pēc analoģijas. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 17.pantam iestāde un tiesa, interpretējot (tulkojot) tiesību normu, lieto šādas interpretācijas pamatmetodes:
1) gramatisko (filoloģisko) interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu no valodnieciskā viedokļa;
2) vēsturisko interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu, ņemot vērā apstākļus, uz kuriem pamatojoties tā radīta;
3) sistēmisko interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu saistībā ar citām tiesību normām;
4) teleoloģisko (jēgas un mērķa) interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu, pamatojoties uz lietderīgu un taisnīgu mērķi, kas ar attiecīgo tiesību normu jāsasniedz.
Ja iestāde vai tiesa konstatē tiesību sistēmā nepilnību, tā var šo nepilnību novērst, arī lietojot analoģijas metodi, tas ir, sistēmiski analizējot līdzīgu gadījumu tiesisko regulējumu un šīs analīzes rezultātā konstatētos tiesību principus piemērojot konkrētajā gadījumā.
Ja, interpretējot tiesību normu pēc dažādām metodēm, iespējams nonākt gan pie rezultāta, kas atbilst tiesību sistēmai, gan pie rezultāta, kas ir pretrunā ar kādu tiesību normu, lieto to interpretācijas metodi, kuras rezultāts konkrētajā gadījumā atbilst tiesību sistēmai. Ja, interpretējot tiesību normu pēc dažādām metodēm, iespējams nonākt pie dažādiem rezultātiem, kas visi atbilst tiesību sistēmai, lieto to interpretācijas metodi, ar kuru konkrētajā gadījumā iespējams sasniegt lietderīgāko un taisnīgāko rezultātu.
Tiesību normas interpretē to piemērotājs, vadoties no konkrētās situācijas faktiskajiem apstākļiem un tiesību normas atbilstoši iztulkojot, līdz ar to Possessor, izskatot iesniegtos dokumentus un izvērtējot to saturu pēc jēgas un mērķa, kā arī Meža likuma būtības (atbilstoši tiesību sistēmai), kas ne tikai paredz zemes nodošanu jaunu ceļu būvniecībai, bet arī pieļauj zemes ar esošiem ceļiem nodošanu pašvaldībām, secina, ka Noteikumos Nr. 776 noteiktās prasības, ciktāl tās var uz konkrēto gadījumu attiecināt, ir izpildītas.
Problēmas apraksts
Pašvaldības autonomās funkcijas nodrošināšanai nepieciešami valstij piederoši nekustamie īpašumi.
Risinājuma apraksts
Risinājums ir nodot valstij piederošos īpašumus pašvaldībai funkciju nodrošinšanai. Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 42.panta pirmajai daļai valsts nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā, un Ministru kabinets lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kādas atvasinātas publiskas personas funkcijas veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots, kā arī paredz nosacījumu, ka gadījumā, ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots atvasinātas publiskas personas funkciju veikšanai, atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 2.punktu atvasināta publiska persona ir pašvaldība vai cita ar likumu vai uz likuma pamata izveidota publiska persona, kam ar likumu piešķirta sava autonoma kompetence, kas ietver arī sava budžeta veidošanu un apstiprināšanu. Kā nosaka Atsavināšanas likuma 5.panta pirmā daļa, atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Līdz ar to, lai nodrošinātu Lēmuma izpildi, Possessor ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu ar mērķi nodot Zemesgabalus bez atlīdzības Pašvaldības īpašumā, lai tā varētu īstenot savas autonomās funkcijas – gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana un uzturēšana) un gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību.
Sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz Zemesgabalus nodot bez atlīdzības Pašvaldības īpašumā, ievērojot Atsavināšanas likuma 42.panta pirmo daļu un 43.pantu, kā arī ievērojot Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 2.punka "a" apakšpunktu, nododot bez atlīdzības Pašvaldības īpašumā Zemesgabalu Rīgas ielā 21A.
Vienlaikus Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz, ka Pašvaldībai, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz Zemesgabaliem:
1) jānorāda, ka īpašuma tiesības nostiprinātas uz laiku, kamēr Pašvaldība nodrošina pašvaldības autonomo funkciju īstenošanu – gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana un uzturēšana) un gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību;
2) jāieraksta atzīmi par aizliegumu atsavināt Zemesgabalus un apgrūtināt tos ar hipotēku.
Minēto aizliegumu apgrūtināt Zemesgabalus ar hipotēku nepiemēro, ja tie tiek ieķīlāti par labu valstij, lai saņemtu Eiropas Savienības fondu atbalstu.
Līdz ar to, lai nodrošinātu Lēmuma izpildi, Possessor ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu ar mērķi nodot Zemesgabalus bez atlīdzības Pašvaldības īpašumā, lai tā varētu īstenot savas autonomās funkcijas – gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana un uzturēšana) un gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību.
Sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz Zemesgabalus nodot bez atlīdzības Pašvaldības īpašumā, ievērojot Atsavināšanas likuma 42.panta pirmo daļu un 43.pantu, kā arī ievērojot Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 2.punka "a" apakšpunktu, nododot bez atlīdzības Pašvaldības īpašumā Zemesgabalu Rīgas ielā 21A.
Vienlaikus Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz, ka Pašvaldībai, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz Zemesgabaliem:
1) jānorāda, ka īpašuma tiesības nostiprinātas uz laiku, kamēr Pašvaldība nodrošina pašvaldības autonomo funkciju īstenošanu – gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana un uzturēšana) un gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību;
2) jāieraksta atzīmi par aizliegumu atsavināt Zemesgabalus un apgrūtināt tos ar hipotēku.
Minēto aizliegumu apgrūtināt Zemesgabalus ar hipotēku nepiemēro, ja tie tiek ieķīlāti par labu valstij, lai saņemtu Eiropas Savienības fondu atbalstu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Valsts nekustamā īpašuma nodošana pašvaldībai autonomo funkciju nodrošināšanai.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Pašvaldības infrastruktūras lietotāji
Ietekmes apraksts
Zemesgabali tiktu izmantoti sabiedrības interesēs – publiskas kompleksa inženierbūves (ceļa) uzturēšanai un apsaimniekošanai, nodrošinot transportlīdzekļu kustību sabiedrības publiskai lietošanai.
Juridiskās personas
- Pašvaldības infrastruktūras lietotāji
Ietekmes apraksts
Zemesgabali tiktu izmantoti sabiedrības interesēs – publiskas kompleksa inženierbūves (ceļa) uzturēšanai un apsaimniekošanai, nodrošinot transportlīdzekļu kustību sabiedrības publiskai lietošanai.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projekts neskar valsts budžetu un projektā minētos Zemesgabalus valsts Pašvaldībai nodotu bez maksas; ar Zemesgabalu īpašnieka maiņu un Zemesgabalu uzturēšanu saistītie izdevumi tiks segti no Pašvaldības līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Rīkojuma projekta būtība skar Ministru kabineta kompetenci lemt par rīcību ar Latvijas valsts nekustamo īpašumu. Rīkojuma projektā piedāvātais risinājums atbilst sabiedrības interesēm.
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā Tiesību aktu projekti.
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"
- Olaines novada pašvaldība
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nodrošina pašvaldības funkciju īstenošanu insfrastruktūras lietošanai.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi