Anotācija (ex-ante)

Līdzīgi kā vispārizglītojošajās izglītības iestādēs arī speciālās izglītības iestādēs demogrāfiskās, migrācijas un nodarbinātības tendences Latvijā ir radījušas būtisku ietekmi, kā rezultātā pēdējos gados ir būtiski samazinājies izglītojamo skaits speciālās izglītības iestādēs – laika posmā no 2017. gada līdz 2022. gadam izglītojamo skaits tajās samazinājies par aptuveni 25 procentiem – no 5 861 līdz 4 432 (tai skaitā 1 454 sievietes un 2 978 vīrieši), savukārt iestāžu skaits samazinājies no 57 līdz 40.

Izglītojamo skaita izmaiņas speciālās izglītības iestādēs ir ietekmējušas arī izmaiņas normatīvajā regulējumā. Tā 2018. gada 21. jūnijā ir apstiprināti grozījumi Vispārējās izglītības likumā, nosakot, ka speciālās izglītības iestādes īsteno speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai ar vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Savukārt izglītojamie ar somatiskām saslimšanām, ar fiziskās attīstības traucējumiem, valodas traucējumiem un mācīšanās traucējumiem speciālās izglītības programmas var apgūt vispārizglītojošās klasēs, vispārizglītojošo iestāžu speciālajās klasēs vai grupās.

Ministru kabineta 2022. gada 8. novembra sēdē tika apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – ministrija) informatīvais ziņojums “Par speciālās izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu” (protokols Nr. 56 34. §). Tā sagatavošanas procesā ministrija ir apmeklējusi pusi no speciālās izglītības iestādēm (kā arī sekojoši ir apmeklētas pārējās), kā arī tikusies ar daļu novadu un valstspilsētu pašvaldībām par to administratīvajā teritorijā esošo speciālās izglītības iestāžu tīklu. Jo īpaši tādēļ, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas, apvienojot vairākas pašvaldības, atsevišķām pašvaldībām pēc 2021. gada 1. jūlija to administratīvajā teritorijā ir palielinājies speciālās izglītības iestāžu skaits, kur tagad darbojas vairāk kā viena šāda iestāde.
No minētā informatīvā ziņojuma izriet, ka daļa speciālās izglītības iestāžu atrodas tālu no lielākām apdzīvotām vietām vai atrodas sociāli neaktīvā vidē, kur nav iespējams nokļūt ar sabiedrisko transportu. Kā arī daļa speciālās izglītības iestāžu atrodas ēkās, kas nosacīti piemērojamas mūsdienīgam mācību procesam un atbalsta nodrošināšanai izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, tai skaitā internāta pakalpojuma nodrošināšanai. Daļā speciālās izglītības iestāžu vides pieejamība, pretēji Valsts izglītības informācijas sistēmā norādītajam, ir nodrošināta formāli, piemēram, uzbrauktuve ir tikai pie izglītības iestādes ieejas durvīm, ir mobilie pacēlāji, kuri daudzu gadu garumā netiek izmantoti. Kā arī materiāli tehniskais nodrošinājums, tai skaitā mācību procesa nodrošināšanai paredzētais aprīkojuma nodrošinājums, kvalitatīvai un mūsdienīgai izglītības procesa nodrošināšanai, ir ļoti atšķirīgs.

Lai nodrošinātu vienmērīgu speciālās izglītības iestāžu tīkla pārklājumu pēc administratīvi teritoriālās reformas, būtu jāizveido viena mūsdienīga speciālās izglītības iestāde katrā novadā vai atsevišķos gadījumos uz diviem novadiem viena (izņemot Rīgas valstspilsētu), pašvaldībām savstarpēji vienojoties, kuras speciālās izglītības iestādes ir attīstāmas.

Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.-2013.gada plānošanas periodā tika īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) līdzfinansēts pasākums – 3.1.3.3.1. apakšaktivitāte “Speciālās izglītības iestāžu infrastruktūras un aprīkojuma uzlabošana”, ar mērķi uzlabot mācību vidi izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, kā arī veicināt darba un sadzīves prasmju attīstīšanu izglītojamiem speciālās izglītības iestādēs. Ņemot vērā atbalstīto speciālās izglītības iestāžu skaitu (64 iestādes), kā arī pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 8,1 milj. euro, tad pasākuma projektu ietvaros tika modernizēti atsevišķi izglītības iestādes elementi, tai skaitā – speciāli aprīkota autotransporta iegāde izglītojamo pārvadājumiem, pielāgojot telpas vai iekļuvi ēkā tādejādi nodrošinot vides pieejamību izglītojamajiem ar funkcionāliem traucējumiem, mācību aprīkojums, mēbeles, utml. Ministrijas speciālās izglītības iestāžu apsekojumā tika secināts, ka agrākās Eiropas Savienības fondu investīcijas ir novecojušas vai arī tās nav risinājušas problemātiku kompleksi.

Noteikumu projekts ir izstrādāts ar mērķi sniegt atbalstu pašvaldībām to dibināto speciālās izglītības iestāžu mācību vides uzlabošanai, veicinot speciālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu.

Pasākuma īstenošanai plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir ne mazāks kā 17 400 000 euro, tai skaitā maksimālais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 14 790 000 euro un nacionālais līdzfinansējums (pašvaldību finansējums) – ne mazāks kā 2 610 000 euro. Lai finansējuma saņēmēji speciālās izglītības iestādes mācību vides uzlabošanai paredzētās saistības uzņemtos pilnā apmērā savlaicīgi un darbību īstenošanu plānotu kompleksi vienlaikus (slēgt būvdarbu līgumus par visu projektā plānoto būvdarbu apjomu, īstenot būvdarbu veikšanas un aprīkojuma iegādes darbības vienlaikus vai uzreiz secīgi, tādejādi izglītojamajiem nodrošinot uzlabotu mācību vidi utml.), pasākumam netiek piemērots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam papildinājumā noteiktais Eiropas Reģionālās attīstības fonda elastības finansējums (2 332 757 euro). Turklāt vienošanās slēgšana par visu pasākumam pieejamo finansējumu mazina projekta īstenošanas administratīvo slogu finansējuma saņēmējam, un arī sadarbības iestādei– Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai. Pasākumam noteiktais Eiropas Reģionālās attīstības fonda elastības finansējums tiek pārcelts uz 4.2.1.5. pasākumu “Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pamata un vidējās izglītības pakāpē”, kura īstenošana indikatīvi paredzēta pakāpeniski kārtās. Tādejādi kopējais minētā 4.2.1.5. pasākuma elastības finansējums tiek palielināts līdz 13 018 473 euro.

Noteikumu projektā kā projektu iesniedzēji ir noteiktas pašvaldības, kuras administratīvajā teritorijā darbojas vismaz viena speciālās izglītības iestāde, un saskaņā ar informatīvo ziņojumu ir pamatota tā turpmākā darbība kā speciālās izglītības iestāde. Katram projekta iesniedzējam pieejamā finansējuma aprēķinā ņemtas vērā šādas aprēķina komponentes: 1) bāzes finansējums 50 000 euro apmērā – par vienu speciālās izglītības iestādi pašvaldībā (attiecīgi Rīgas valstspilsētai 150 000 euro), lai nodrošinātu vienmērīgu finansējuma noteikšanu katram projekta iesniedzējam; 2) vai speciālās izglītības iestādei ir noteikts attīstības centra statuss – papildus paredzot 50 000 euro; 3) izglītojamo skaits atbalstam izvirzītajā speciālās izglītības iestādē saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2022. gada 1. septembri (1. - 12. klašu grupā). Ja pašvaldībā darbojas vairāk kā viena speciālās izglītības iestāde un informatīvais ziņojums paredz kā saglabājamu vienu no tām, tad finansējuma aprēķinā tiek ņemts vērā speciālās izglītības iestāde ar lielāko izglītojamo skaitu. Savukārt Rīgas valstspilsētai plānotā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma aprēķinā tiek ņemtas vērā to trīs speciālās izglītības iestāžu izglītojamo skaits, kurām piešķirts attīstības centra statuss, ievērojot informatīvajā ziņojumā norādīto speciālās izglītības iestāžu attīstības centru būtiskumu, kā arī lai nodrošinātu vienmērīgu Eiropas Reģionālās attīstības fonda investīciju teritoriālo pārklājumu. Ja Rīgas valstspilsētas ieskatā investīcijas pasākuma ietvaros kādā no trim tās dibinātājām speciālās izglītības iestādēm attīstības centriem investīcijas mācību vides uzlabošanā nav nepieciešamas, tā projekta iesniegumā, to īpaši pamatojot, mācību vides uzlabošanu var paredzēt citā tās dibinātajā speciālās izglītības iestādē (tostarp tādai, kurai nav piešķirts attīstības centra statuss).

Pasākumā prioritāri atbalstāmo speciālās izglītības iestāžu – attīstības centru mērķis ir nodrošināt konsultatīvu un metodisku atbalstu vecākiem, bērniem un pedagogiem. 2022./2023. mācību gadā darbojas 10 speciālās izglītības iestādes, kurām ir piešķirts speciālās izglītības attīstības centra statuss. Saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumiem Nr. 187 „Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā speciālās izglītības iestādei piešķir speciālās izglītības attīstības centra statusu” Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģiona teritorijā darbojas ne vairāk kā šādi divi centri, savukārt Rīgas plānošanas reģiona teritorijā ne vairāk kā četri centri. Katrs plānošanas reģiona teritorijā esošais centrs specializējas atšķirīgos izglītojamo attīstības traucējumu veidos. Lai sniegtu metodisko atbalstu pedagogiem iekļaujošās izglītības aspektu nodrošināšanai, attīstības centriem tiek piešķirts valsts finansējums pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursu īstenošanai.

Pēc projekta apstiprināšanas pašvaldība vai tās izveidota iestāde slēdz vienošanos ar sadarbības iestādi par projekta īstenošanu, kļūst par finansējuma saņēmēju, nodrošinot līdzfinansējumu projekta īstenošanai ne mazāku par 15 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Projekta minimālais kopējo attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 200 000 euro (ieskaitot).

Pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā darbojas vairāk kā viena speciālā izglītības iestāde (atskaitot Rīgas valstspilsētu), līdz projekta iesnieguma iesniegšanai ir jānodrošina pašvaldības domes lēmuma pieņemšana par speciālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, ka pēc 2025. gada 31. augusta pašvaldības administratīvajā teritorijā darbosies ne vairāk kā viena speciālās izglītības iestāde. Lai veicinātu faktisku speciālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, minētais nosacījums paredz, ka speciālās izglītības programmas (izņemot speciālās pirmsskolas izglītības programmas un Vispārējās izglītības likuma 50. panta ceturtajā daļā noteiktās profesionālās pamatizglītības programmas) speciālās izglītības iestāde īsteno vienuviet, tas ir, pašvaldības vienas teritoriālās iedalījuma vienības ietvaros. Projekta iesniedzējam projekta iesniegumu atlasē būs jāpamato Vispārējās izglītības likuma 50. panta ceturtajā daļā noteikto profesionālās pamatizglītības programmu īstenošanu citā pašvaldības teritoriālā iedalījuma vienībā.

Noteikumu projektā kā projekta atbalstāmās darbības ir noteiktas šādas darbības:
1) speciālās izglītības iestādes infrastruktūras un mācību vides uzlabošana, tai skaitā pieejamības nodrošināšana;
2) speciālās izglītības programmu apguvei nepieciešamā aprīkojuma iegāde;
3) informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumu ieviešana;
4) speciālās izglītības iestādes internāta infrastruktūras uzlabošana un aprīkošana;
5) speciālās izglītības iestādes ēkas teritorijas, tai skaitā sporta aktivitāšu zonas, labiekārtošana;
6) komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi par projekta īstenošanu.

Minētās atbalstāmās darbības atbilst Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.2. prioritātes “Izglītība, prasmes un mūžizglītība” noteiktajiem intervences kodam – Nr.122 “Pamatizglītības un vidējās izglītības infrastruktūra” (ERAF finansējums 14 790 000 euro).

Speciālās izglītības iestādes ēkas mācību telpu būvdarbu ietvaros īpaši svarīga ir vides piekļūstamības nodrošināšana atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumiem Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21”, tostarp ievērojot minēto noteikumu 77. punktā noteikto, ka publiskās būvēs, kas ir augstākas par vienu stāvu, visu stāvu apkalpošanai paredz vismaz vienu pasažieru liftu vai izmanto citu risinājumu, kas būtu piemērots personām ar speciālām vajadzībām patstāvīgai lietošanai. Noteikumu projektā noteikts, ka finansējuma saņēmējs projekta īstenošanā nodrošina vides un informācijas pieejamību, nediskrimināciju pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības un citām pazīmēm, un citu vienlīdzīgu iespēju principu ievērošanu.

Ievērojot, ka pasākuma ietvaros ir atbalstāma speciālās izglītības iestāžu ēku pārbūve vai atjaunošana, noteikumu projektā kā projekta izdevumu pozīcija ir iekļauti neparedzētie izdevumi, kuru apmērs nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Šāds izdevumu apmērs noteikts pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi līdzīga veida izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīciju programmās, kas kopumā ir bijis pietiekams iepriekš neparedzamu ar projektu īstenošanu saistītu gadījumu risināšanā. Līdzīgi kā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas periodā, neparedzēto izmaksu faktiska izmantošana būs iespējama pēc pašvaldības pēc to rašanās un izmantošanas pamatojuma izvērtējuma sadarbības iestādē.
Noteikumu projekts paredz projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksu attiecināšanu, ja tās veiktas pēc 2021. gada 1. janvāra. Finansējuma saņēmējs šādas izmaksas sākotnēji sedz no pašvaldības budžeta līdzekļiem, un pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ar sadarbības iestādi izdevumus pamatojošos dokumentus iesniedz ar starpposma maksājuma pieprasījumu. Pārējās izmaksas ir attiecināmas pēc šo noteikumu spēkā stāšanās, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām.

Pasākums tiek īstenots sinerģijā ar: a) darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 13.1.2.2. pasākumu „Izglītības iestāžu digitalizācija” pasākumu „Izglītības iestāžu digitalizācija”; b) Atveseļošanās fonda 2.3.2.3. investīciju „Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajam grupām un izglītības iestādēs”; un c) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam 4.2.1.5. pasākumu „Izglītības iestāžu nodrošinājums jaunā mācību satura kvalitatīvai ieviešanai”. Attiecīgi pasākuma projektos, tostarp projektu iesniegumu atlasē, var tikt piemēroti ierobežojumi attiecībā uz portatīvās datortehnikas iegādi, vienlaikus akceptējot citu mācību procesam nepieciešama aprīkojuma iegādi. Savukārt būvdarbu ietvaros ir jāizveido vai jāuzlabo informāciju komunikāciju un tehnoloģiju risinājumi, īpaši attiecībā uz jaudīga un uzticama interneta pieslēguma un bezvadu interneta tīkla izveidi vai uzlabošanu, nodrošinot nepārklāšanos ar iepriekšminēto 2.3.2.3. investīciju.

Demarkācija ar minēto pasākumu investīciju projektiem, un citiem investīciju projektiem, tostarp tādiem, kas tiek īstenoti ar valsts budžeta aizņēmumu, tiks nodrošināta projektu līmenī, pārbaudot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu un ministrijas valsts budžeta aizņēmuma programmas ietvaros iesniegtos projektus, un pārliecinoties, ka vienas un tās pašas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas nav vai netiek plānota to finansēšana dubultā (tajā skaitā attiecībā uz PVN līdzekļu attiecināšanu vai atgūšanu projektiem, kuru kopējās izmaksas ir mazākas par 5 milj. euro (ieskaitot PVN)).

Pasākuma īstenošana sniedz ieguldījumu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027. gadam noteiktā uzraudzības rādītāja “Jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu klašu telpu ietilpība” (Nr. RCO67) sasniegšanā – 3 864 personas, tostarp minētā rādītāja starpposma vērtības sasniegšanā – 386 personas līdz 2024. gada 31. decembrim, kas ir noteiktas noteikumu projekta 4.1. apakšpunktā. No iznākuma rādītāja metodoloģijas apraksta izriet, ka tā izpildē tiek ņemta vērā mācību telpu ietilpība, ievērojot maksimālo izglītojamo skaitu, kurus attiecīgajā brīdī var uzņemt un kuri var izmantot mācību telpas. Mācību telpu ietilpības noteikšanā netiek ņemti vērā pedagogi, vecāki, palīgpersonāls vai citas personas, kas arī var izmantot telpas.

Projektā plānotajām investīcijām ir jāizriet no pašvaldības attīstības programmā noteiktā, tostarp projekta īstenošanai ir jābūt noteiktai attiecīgās pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā. Turklāt nav pieļaujama būtiska novirze no investīciju projektā norādītā finansējuma apmēra, salīdzinot to ar attiecīgajam projektam norādīto finansējuma apmēru investīciju plānā.

Speciālā izglītība saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu (3. panta otrās daļas 1. punkts) ir īpašais vispārējais izglītības veids, kuras īstenošana tiek finansēta no publiskiem finanšu līdzekļiem – valsts un pašvaldību budžeta, un tiek īstenots pirmsskolas un pamatizglītības (ieguve saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 32. panta pirmo daļu ir obligāta), kā arī vidējās izglītības pakāpē, tādējādi pasākuma ietvaros veiktās darbības kopumā ir uzskatāmas kā ar saimniecisko darbību nesaistītas, ievērojot Eiropas Komisijas paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minētajam valsts atbalsta jēdzienam 28. punktā noteikto.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta īstenošanas rezultātā modernizētajās speciālās izglītības iestāžu ēkās papildinošas saimnieciskās darbības veikšana pieļaujama ne vairāk kā 20 procentu apmērā no attiecīgās infrastruktūras gada jaudas platības vai laika, vai finanšu izteiksmē. Lai nodrošinātu minētā izpildi finansējuma saņēmējam ir jānodrošina ar apliecinošiem dokumentiem pierādāma uzskaite par papildinošās saimnieciskās darbības ierobežojuma ievērošanu, kas iesniedzama sadarbības iestādei, tai skaitā jānodrošina projekta iesnieguma un ar projekta īstenošanu un darbībām projekta dzīves cikla laikā (10 gadi) saistīto dokumentu uzglabāšana visā projekta dzīves cikla laikā. Sadarbības iestāde papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzību minētajos periodos projekta ietvaros uzlabotajā infrastruktūrā veic atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātam uzraudzības mehānismam (metodikai), kurš tiks izstrādāts līdz projektu iesniegumu atlases uzsākšanai. Gadījumā, ja projekta īstenošanas rezultātā attīstītajā infrastruktūrā ir veikta papildinoša saimnieciskā darbība, kas pārsniedz iepriekš minēto apmēru vai tiek veikta saimnieciskā darbība, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisko darbību, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt aģentūrai visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem. Papildinoša saimnieciskā darbība ir tāda saimnieciska darbība, kas tieši saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un izmantošanu ar saimniecisku darbību nesaistītā finansējuma saņēmēja pamatdarbības jomā, tai tiek patērēti tādi paši resursi (piemēram, aprīkojums un darbaspēks) kā ar saimniecisku darbību nesaistītai pamatdarbībai, tai skaitā, projekta ietvaros attīstītās infrastruktūras iznomāšana citai, ar vispārējās izglītības pakalpojumu sniegšanu, nesaistītai pusei, piemēram: a) mācību telpas iznomāšana interešu izglītības iestādēm; b) sporta zāles un tās aprīkojuma iznomāšana ārpus mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamā laika – brīvā laika pavadīšanai, amatieru sportam; b) aktu zāles iznomāšana pašdarbības pulciņiem, lekciju un semināru rīkošanai. Projekta ietvaros uzlabotajā ēkās ir pieļaujama parasto papildpakalpojumu sniegšana, piemēram, ēdināšanas pakalpojumi izglītojamajiem un pašvaldības speciālās izglītības iestādes nodarbinātajiem.
Projekta dzīves cikls – 10 gadi, izriet no Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, I pielikuma (piemērotā nozare – citas nozares). Pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi Izglītības un zinātnes ministrija paredz, ka papildinoša saimnieciskā darbība pasākuma ietvaros uzlabotajā infrastruktūra būs ierobežotā daudzumā, īpaši tādēļ, ka vairumā šādām izglītības iestādēm sporta infrastruktūra, arī internāti, ir ierobežoti izmēru ziņā, un ir nepiemēroti ārpus izglītības procesa esošu sporta un citu pasākumu organizēšanai.

Noteikumu projekts neparedz izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanu pasākuma projektiem, ievērojot Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija sēdē lemto (protokols Nr. 36; 85. § 3.punkts), ja tas pamatots Ministru kabineta noteikumu par pasākuma (specifiskā atbalsta mērķa) īstenošanu anotācijā.
Izrietoši no noteikuma projekta 15. punkta, var pieņemt, ka vismaz četru projektu kopējās izmaksas pārsniegs 1 milj. euro, turklāt trīs no tiem nebūtiski. Savukārt Rīgas valstspilsētai pieejamo finansējumu veido nepieciešamās investīcijas trīs speciālās izglītības iestādēs, tas ir, katrai izglītības iestādei vidēji nepilns 1 milj. euro.
Projekta investīcijas paredzētas sociālā infrastruktūrā, un to nākotnes ieguvumu novērtēšana, tostarp naudas izteiksmē, ir ierobežota. Arī finanšu ilgtspēja ir jāaplūko no valstij noteiktās funkcijas par pamatizglītības nodrošināšanas obligātumu. Atšķirībā no vispārizglītojošām izglītības iestādēm, kur mācību vides uzlabojumi var veicināt izglītojamo skaita pieaugumu, izglītojamie speciālo izglītības iestādēs vairumā gadījumu izvēlas atbilstoši dzīvesvietai vai atbilstoši  iestādes profilam (piemēram, iestāde īsteno speciālas izglītības programmas bērniem ar redzes vai dzirdes traucējumiem, utml.). Turklāt izglītojamos ar speciālām vajadzībām šādās iestādes uzņem ar valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu. Gandrīz nemainīgi pēdējos gados lielākais izglītojamo skaits ir speciālās pamatizglītības programmā izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem (svārstās ap 2000 izglītojamo) un speciālās pamatizglītības programmā izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Līdz ar to izglītojamie speciālo izglītības iestādēs apgūst dzīvei un atsevišķiem arodiem nepieciešamās prasmes, taču darba tirgū iekļaujas tikai daļa no tiem.

Attiecīgi iepriekš minētie apstākļi un grūtības, kas saistītas ar izglītības rezultātu novērtēšanu un mērīšanu, ir tas, kas, iespējams, ir visizteiktākais šķērslis izmaksu un ieguvumu analīzes izmantošanai speciālās izglītības jomā. Turklāt jāņem vērā, ka viens no izmaksu un ieguvumu analīzes elementiem – risku analīze, tiks veikta projektu iesniegumu atlases ietvaros ar projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju (vienoto kritēriju) par projekta risku identificēšanu, novērtēšanu un risku mazinošo pasākumu noteikšanu.

Pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas sadarbības iestāde finansējuma saņēmējam var izmaksāt avansu, ievērojot, ka avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma. Avansu sadarbības iestāde izsniedz, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu un izvērtējot plānotā avansa apmēru, tā pamatojumu un spēju to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Avansa un starpposma maksājumu kopsummas apmērs – 90 procenti, noteikts kā optimāls variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka projektu iesniedzēji ir pašvaldības, kurām ir ierobežotas budžeta iespējas Eiropas Savienības fondu projektu priekšfinansēšanai, kā arī ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt n+3 principa izpildi, ievērojot, ka kopumā būtiski kavējas ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam specifisko atbalsta mērķu un pasākumu uzsākšana.

Uzsākot projekta īstenošanu, finansējuma saņēmējs nosaka kārtību, kādā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta.

Pasākuma ietvaros īstenotajiem projektiem nevajadzētu nodarīt būtisku kaitējumu vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18.jūnija Regulas (ES) Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 17. panta izpratnē, tas ir, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekts atbilst principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”.