Anotācija (ex-ante)

GNP teritorija ir iekļauta starp Latvijai nozīmīgākajām dabas un ainavu teritorijām ar izcilām dabas, ainavu un kultūrvēsturiskajām vērtībām, tāpat arī iekļauta Latvijas kultūras kanona ainavu sadaļā starp Latvijas astoņām kanoniskajām ainavām kā viena no nacionālas nozīmes vērtīgajām ainavu teritorijām. DAP izstrādes laikā identificētas galvenās nozīmīgo ainavu saglabāšanas problēmas -  sarūkošo atklātu skatu ainavas, nekopti atvērumi skatu vietās, nepievilcīgas ainavas derīgo izrakteņu ieguves vietās un to tuvumā, piesārņotās vietas, degradētās teritorijas u.c.

DAP izstrādes laikā GNP ir noteiktas ainaviski nozīmīgas teritorijas un skatu punkti, kas iekļauti noteikumu projekta 2.pielikumā. Lai saglabātu reģionam raksturīgo ainavu struktūru, tās ainavu elementus, tipiskos zemes izmantošanas veidus un apbūvi, kā arī kultūrvēsturiskās vides īpatnības, noteikumu projekts paredz, ka ainaviski nozīmīgajās teritorijās vietējās pašvaldības teritorijas plānojumos un apbūves noteikumos var noteikt papildus prasības būvniecībai un zemes izmantošanas veidiem. Tāpat arī vietējām pašvaldībām GNP teritorijā ir tiesības teritorijas plānojumos noteikt pašvaldības nozīmes ainaviskās teritorijas. Ainavu aizsardzības zonā ir aizliegts veikt būvniecību vai ierīkot stādījumus un ieaudzēt mežu, kas var aizsegt skatu no publiski pieejamiem skatu punktiem, vai uz ainavai raksturīgajiem elementiem un vērtībām, kas noteikti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.
Noteikumu projekts paredz ainaviski nozīmīgajās teritorijās aizliegumu lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ierīkot enerģētisko kultūru kokaugu stādījumus (apse, baltalksnis, kārkli u.c.), kā arī iegūt derīgos izrakteņus (izņemot derīgo izrakteņu un pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām). Tāpat arī paredzēts, ka saules paneļu (iekārtu) uzstādīšana ainavu aizsardzības zonā noteikumu projektā 2.pielikumā noteiktajās ainaviski vērtīgajās teritorijās vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās teritorijās saskaņojama ar Dabas aizsardzības pārvaldi (izņemot, ja saules paneļi tiek uzstādīti pašpatēriņam). Ainavas elementu (tai skaitā skatu punktu) saskatāmības un pieejamības nodrošināšanai un ainavu estētiskās kvalitātes uzturēšanai pilsētu un ciemu teritorijā ir paredzēti izņēmumi koku ciršanas ierobežojumiem bioloģiski nozīmīgās meža teritorijās. 
Lai saglabātu ainaviski pievilcīgus skatus, ainavu aizsardzības zonā gar autoceļiem (noteikumu projekta 2. pielikumā vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā tiem piegulošā teritorija noteikta kā ainaviski vērtīga teritorija) kailcirtei piegulošo mežaudzi cērt, ja kailcirtes platībā mežaudze atzīta par atjaunotu un atjaunotās mežaudzes koku vidējais augstums skuju kokiem ir viens metrs un vairāk, bet lapu kokiem – divi metri un vairāk.
Visā GNP ir aizliegts uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu (izņemot vēja elektrostacijas neitrālajā zonā, kur pieļaujamo vēja elektrostaciju augstumu nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā).

Kā viena no būtiskākajām negatīvajām ietekmēm DAP izstrādes ietvaros ir atzīta mežsaimnieciskās darbības negatīvā ietekme uz dabas vērtībām un to palielināšanos ilgtermiņā. Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam GNP ir atļauta galvenā cirte (dabas lieguma zonā).
DAP ir norādīts, ka meža biotopu aizsardzībai būtiski ievērot neiejaukšanās režīmu stingrā režīma (dabas rezervāta) un dabas lieguma funkcionālajās zonās. Savukārt teritorijās, kur pieļaujama mežsaimnieciskā darbība, būtiski izslēgt no apsaimniekošanas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai nozīmīgas teritorijas (t.sk. ģeoloģiskās un reljefa struktūras), kā arī ievērot noteiktas prasības dabiskiem mežiem raksturīgo struktūru saglabāšanai.
Tāpat arī DAP ir norādīts, ka tradicionālas mežsaimniecības pieejā apsaimniekotajos mežos, kā arī lielās platībās, kur veikta meža apsaimniekošana, ievērojot specifiskus apsaimniekošanas nosacījumus, ir samazinājies dabisko mežu elementu daudzums – atmiruši un atmirstoši koki, ietekmētas potenciālo biotopu mežaudzes, kuru struktūru veidoja dažādu sugu, izmēru un vecuma koku sajaukums un kurām raksturīgs noturīgs mikroklimats. Labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšana vairumam konstatēto meža biotopu nav savienojama ar koku ciršanu, kā arī kritalu un sausokņu izvākšanu. Pārmitro meža biotopu platības negatīvi ietekmē purvaiņu un slapjaiņu mežu vēsturiskā nosusināšana un meliorācija.
DAP secināts, ka vislielākā negatīvā mežsaimnieciskā ietekme uz meža biotopiem vai potenciāliem meža biotopiem vērojama pieaugušās un pāraugušās mežaudzēs, kur veiktas izlases cirtes un mirušās koksnes izvākšana sanitārajās cirtēs. Šādu mežaudžu struktūra un kvalitāte, raugoties no aizsargājamo sugu dzīvotņu piemērotības aspekta, ir būtiski degradēta – veidots vienmērīgs koku izvietojums, izvākti atmirušie koki, kritalas un pamežs, kas būtiski izmainījis mežaudžu mikroklimatu un reto un aizsargājamo sugu dzīvotņu pieejamību šajās platībās.
Nosakot aizsardzības režīmu tikai augstas vērtības meža platībām (piemēram, īpaši aizsargājamiem biotopiem, dabiskiem meža biotopiem u.tml.), nevar nodrošināt funkcionālu, reto un aizsargājamo sugu dzīvotnes nodrošinošas mežaudžu struktūras aizsardzību. Lai nodrošinātu šādu bioloģiskai daudzveidībai īpaši nozīmīgu platību aizsardzību, ir nepieciešams aizsargāt arī tiem piegulošas pieaugušas un pāraugušas mežaudzes. Tas samazinātu meža ekosistēmu fragmentāciju, tajā skaitā malas efektu un nodrošinātu aizsargājamu meža biotopu un līdz ar to reto un aizsargājamo sugu dzīvotņu attīstību un to platību palielināšanos.
Kopējā ES nozīmes aizsargājamo meža biotopu platība GNP veido 12049 ha, kas ~ 13 % no nacionālā parka teritorijas. Aptuveni 66 % konstatēto aizsargājamo meža biotopu atrodas dabas lieguma zonā, 13 % biotopu kartēti stingrā režīma zonā, 15 % ainavu aizsardzības un tikai kopumā 5 % meža biotopu konstatēti GNP neitrālajā vai kultūrvēsturiskajā zonā. Salīdzinot biotopu konstatēšanas biežumu pieaugušu un pāraugušu mežaudžu platībās dabas lieguma zonā un ainavu aizsardzības zonā ir secināts, ka ES nozīmes aizsargājamie meža biotopi konstatēti attiecīgi 51,8 % un 27,4 % audžu, kurās nav veikta mežsaimnieciskā darbība, un tikai attiecīgi 20 % un 14,6 % mežaudžu, kur veikta koksnes ieguve. 

Noteikumu projekts paredz dabas lieguma zonā noteikt galvenās cirtes aizliegumu. Mežsaimnieciskā darbība īpaši aizsargājamos biotopos un sugu dzīvotnēs dabas lieguma zonā ir aizliegta jau patlaban (Gaujas nacionālā parka likuma 3.panta ceturto daļa), līdz ar to ierobežojums no jauna attieksies uz mežaudzēm dabas lieguma zonā, kur nav konstatēti aizsargājamie biotopi. Vienlaikus norādāms, ka dabas lieguma zonas platība kopumā tiek samazināta par 3,4% (esošo un plānoto funkcionālo zonu sadalījums iekļauts  likumprojekta 24-TA-209 anotācijā). Šāds ierobežojums atbilst dabas liegumu (dabas liegumu zonu) nosacījumiem, kas noteikti arī Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumos Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", kā arī vispārpieņemtai praksei dabas liegumu zonās arī citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos. Ņemot vērā to, ka koksnes resursu ieguve galvenajā cirtē dabas lieguma zonā turpmāk nebūs atļauta, tiek atcelta arī prasība tam izstrādāt meža apsaimniekošanas plānu.
Dabas lieguma zonā tiek noteikts kopšanas cirtes aizliegumus, ja valdaudzes vecums sasniedzis noteiktu vecumu (priežu un ozolu audzēm 60 gadi; egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadi, apšu audzēm – 30 gadi).
Dabas lieguma zonā ar meža apsaimniekošanas plānu būs pieļaujama koku ciršana citā cirtē un ainavu cirtē īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai, kultūras pieminekļu saglabāšanai, mākslīgi izveidoto mežaudžu ilglaicīgai rekonstrukcijai, ainavas kvalitātes uzlabošanai, skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai (izņemot elektrisko tīklu un citu komunikāciju līniju un infrastruktūras objektu uzturēšanai, kā arī cilvēku un satiksmes drošībai uz ceļiem un tūrisma maršrutos). 
Dabas lieguma zonā tāpat kā līdz šim paredzēts aizliegums atjaunot mežu stādot vai sējot, vienlaikus norma tiek papildināta ar izņēmumu, kas paredz iespēju veikt meža mākslīgo atjaunošanu ar vietējām sugām, ja mežaudze nocirsta vienlaidus sanitārajā cirtē pēc Valsts mēza dienesta sanitārā atzinuma. 
Aizliegums veikt mežsaimniecisko darbību pavasara periodā tiek papildināts ar izņēmumu cirst kokus meža ugunsdrošības pasākumu veikšanai un avāriju, stihisku nelaimju vai katastrofu seku likvidēšanai, kā arī sasaluma apstākļos ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju izvest kokmateriālus.
Aizliegumam sanitārajā cirtē cirst augtspējīgus kokus, tiek noteikts izņēmums vienlaidus sanitārās cirtes veikšanai, ja sanitārās cirtes veikšanas rezultātā paredzama paliekošo koku bojāeja visā cirsmas platībā un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja  pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas.
Nosacījumi svaigi gāztu egļu atstāšanai mežaudzēs saskaņoti ar Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.947 "Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtējās situācijas izsludināšanu mežā" prasībām. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas un/vai lauztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus, rēķinot uz mežaudzes hektāru, un kuras var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ. Ja paredzēta svaigi gāzto un lauzto egļu, kuru apjoms pārsniedz 10 kubikmetru, rēķinot uz mežaudzes hektāru, saglabāšana, nodrošina to aizsardzību pret stumbra kaitēkļiem. 

Dabas parka zonas mežos kopšanas cirtēs piemērojami Meža likumā un Ministru kabineta 2012.gada 18.decembrī noteikumi Nr.935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" noteiktie ierobežojumi. 
Savukārt cirst kokus galvenajā cirtē drīkst, ja mežaudze sasniegusi noteiktu vecumu, ņemot vērā bonitāti (priede un lapegle 121-141 gads, egle - 101 gads, bērzs 81-61 gads, melnalksnis 81 gads, apse 51 gads). Galvenajā cirtē, kuru izpilda vairākos paņēmienos, cirtes izpildes laikā mežaudzes kopējais šķērslaukums ir vienāds ar kritisko šķērslaukumu vai lielāks par to, bet atsevišķās mežaudzes daļās, kas nav lielākas par 0,2 hektāru, šķērslaukums kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu, izcirsto mežaudzes daļu neuzskata par kailcirti. Veicot galveno cirti priežu audzēs dabas parka zonā sagatavojams meža apsaimniekošanas plāns. Paredzētie nosacījumi dabas parka zonā nodrošina iespēju cirst priežu audzes sausajos meža tipos ar tādu cirtes intensitāti, kas nodrošina potenciāli veiksmīgu platības dabisko atjaunošanos ar priedi. Kailcirte dabas parka zonā ir aizliegta.
Dabas parka zonā meža dabiskā atjaunošanās noteikta kā prioritārs atjaunošanās veids pēc koku ciršanas galvenajā cirtē vai sanitārajā cirtē, tomēr, ja dabiskā atjaunošanās nav bijusi sekmīga pieļaujama papildināšana ar vietējo sugu stādiem vai sējeņiem (par šo situāciju meža īpašniekam jāinformē Valsts meža dienests).
Dabas parka zonā meža apsaimniekošanas plāns nepieciešams paaugstinātas intensitātes izlases cirtes veikšanai priežu audzēs sausajos meža tipos, ainavu ciršu veikšanai un biotopu apsaimniekošanas ciršu veikšanai.

Ainavu aizsardzības zonā, lai veiktu ainavu cirtes (elektrisko tīklu un citu komunikāciju līniju un infrastruktūras objektu uzturēšanai, kā arī cilvēku un satiksmes drošībai uz ceļiem un tūrisma maršrutos), kā arī, lai veiktu koku ciršanu aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu ietvaros, sagatavojams un apstiprināms meža apsaimniekošanas plāns.

 

DAP konstatēts, ka nepietiekami organizēta apmeklētāju plūsma negatīvi ietekmē dabas vērtības GNP.  Pārāk intensīvu apmeklējumu rezultātā notiek dzīvotņu izmīdīšana, iežu atsegumu pastiprināta erozija, traucējums alās ziemojošām sugām. Sūnu sugas negatīvi ietekmē purvos un avotainās vietās izmīdīšana, bet mežos – mirušās koksnes izvākšana. Tāpat arī DAP norādīts, ka GNP teritorijā putnu sugām ir salīdzinoši augsts antropogēnā traucējuma līmenis.

Lai regulētu apmeklētāju plūsmu noteikumu projekts paredz, ka GNP bez saskaņojuma ar zemes īpašnieku un Dabas aizsardzības pārvaldi ir aizliegts izveidot jaunus tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta maršrutus (tai skaitā digitālus) ārpus dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrētiem infrastruktūras objektiem. Tāpat arī bez saskaņojuma ar zemes īpašnieku aizliegts ierīkot nometnes un celt teltis ārpus speciāli norādītām vietām, kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos (izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem), kā arī ierīkot slēpņošanas (geocaching) punktus. Plānotais regulējums dos tiesības arī zemes īpašniekiem vērsties Dabas aizsardzības pārvaldē ar lūgumu nodrošināt informācijas dzēšanu par viņu īpašumos nesaskaņoti izvietotiem punktiem. 
Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem savā īpašumā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā ir aizliegts ierobežot nacionālā parka apmeklētāju pārvietošanos pa Gaujas pietekām, kā arī ceļiem un takām, kas paredzēti nacionālā parka un tajā esošo publisko dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektu apskatei un reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā.
Tāpat arī GNP ir aizliegts izveidot kalnu slēpošanas, snovborda, tramplīnu, bobsleja, kamaniņu un divriteņu nobraucienu bāzes un ierīkot kalnu slēpošanas, snovborda, tramplīnu, bobsleja un kamaniņu trases, kā arī divriteņu nobraucienu trases ārpus esošajām bāzēm (izņemot pilsētās un neitrālajā zonā). Esošo bāzu savienošana atļauta ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju, ja savienojošās trases platums nepārsniedz 20 metru;
Dabas lieguma zonā aizliegts celt teltis un ierīkot atpūtas vietas ārpus speciāli ierīkotām vietām, pagalmiem un piemājas teritorijām (teritorijām, kas atrodas tiešā ēku tuvumā).

Lai mazinātu traucējumi īpaši aizsargājamo dzīvnieku sugām, noteikts aizliegums uzstādīt pastāvīgus apgaismes ķermeņus (piemēram, lampas ar sensoriem pie ēkām, gar ceļiem un tiltiem), kas vērsti uz ūdens pusi, Gaujas, Amatas, Braslas krastos un Līgatnes upes posmā no papīrfabrikas līdz uzpludinājumam, kā arī Ungura, Raiskuma un Ratnieku ezeru krastos.
 

Nepieciešams precizēt regulējumu attiecībā uz medībām GNP, tajā skaitā atbilstoši Medību likumā lietotajai terminoloģijai.

Noteikumu projekts paredz, ka GNP teritorijā aizliegts medīt izmantojot neselektīvus medību līdzekļus, rīkus, metodes un paņēmienus, lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu, kā arī atrasties dabiskās ūdenstilpēs ar svinu saturošu skrošu munīciju. Punkta mērķis ir ierobežot medības ar lamatām, slazdiem vai citiem rīkiem, kas izslēdz tādu sugu nomedīšanu, kuru medības GNP ir aizliegtas, piemēram, ūdru nomedīšanu. Piedāvātā punkta redakcija formulēta atbilstoši Medību likumā lietotai terminoloģijai. Gadījumos, kad, ievērojot medību rīku atbilstošas un pamatotas lietošanas principus, tiek nomedīts kādas nemedījamās sugas īpatnis, no Dabas aizsardzības pārvaldes saņemama nemedījamā dzīvnieka iegūšanas atļauja.
Noteikumu projektā uzskaitīti medījamie dzīvnieki, kurus GNP teritorijā medīt ir aizliegts: medņus Tetrao urogallus, rubeņus Tetrao tetrix, raķeļus Tetrao tetrix x Tetrao urogallus, pelēkos zaķus Lepus europaeus, baltos zaķus Lepus timidus, akmens caunas Martes foina, seskus Mustela putorius, āpšus Meles meles, mežirbes Bonasia bonasia, lauku baložus Columba palumbus un slokas Scolopax rusticola. Izņemot akmens caunas Martes foina un seskus Mustela putorius, ja tie nodara nozīmīgu kaitējumu lauksaimniecības dzīvniekiem vai ganāmpulkiem. Tāpat arī aizliegts medīt vilkus Canis lupus, izņemot epizootiju uzliesmojuma vai draudu gadījumā vai ja tie nodara nozīmīgu kaitējumu lauksaimniecības dzīvniekiem un savvaļas sugu dzīvniekiem. Šajos gadījumos Valsts meža dienests medību atļauju izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas.
Tāpat arī aizliegts medīt medījamos ūdensputnus dabiskās ūdenstilpēs, kā arī stingrā režīma zonā - stirnas Capreolus capreolus, lapsas Vulpes vulpes, bebrus Castor fiber, mājas baložus Columba livia, pelēkās vārnas Corvus corone un žagatas Pica pica.


GNP teritorijā ir aizliegts piebarot savvaļas sugu dzīvniekus meža zemēs, izņemot no 1. decembra līdz 31. martam vietās, kur tas nepasliktina īpaši aizsargājamo biotopu stāvokli un neapdraud īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja. GNP teritorijā pieļaujama vienīgi dozēto dzīvnieku barotavu uzstādīšana. Ierīkot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces GNP nav atļauts.
 

Lauksaimniecības intensificēšanās vai grūti apsaimniekojamu lauksaimniecības platību pamešana DAP ir norādīta kā viena no nozīmīgākajām problēmām zālāju biotopu saglabāšanā un aizsardzības nodrošināšanā.  GNP teritorijā zālājus ietekmē gan neatbilstoša apsaimniekošana, gan pamešana, kā rezultātā vērtīgi zālāju biotopi aizaug ar krūmiem un kokiem, kā arī pasliktinās biotopus raksturojošie struktūras rādītāji, gan atsevišķos gadījumos bioloģiskai daudzveidībai vai ainaviski nozīmīgu zālāju iznīcināšana apbūves vai rekreācijas infrastruktūras attīstības rezultātā.
Ilggadīgo zālāju platības Gaujas senielejā un pieteku ielejās DAP  ir identificētas kā sliktā stāvoklī esošās nozīmīgās ainavas, kuras prioritāri nepieciešams uzturēt vai atjaunot.
 

Noteikumu projekts paredz aizliegumu GNP teritorijā bojāt vai iznīcināt īpaši aizsargājamos biotopus, kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā. Ierobežojums attiecināms arī uz īpaši aizsargājamiem zālāju biotopiem un tādām darbībām kā, piemēram, uzaršana, kultivēšana, apbūvēšana, mākslīga meža ieaudzēšana vai aizaudzēšana ar krūmiem un kokiem.
Lai nodrošinātu aizsardzību ilggadīgīgajiem zālājiem upju ielejās, noteikumu projekts paredz aizliegumu tos bojāt vai iznīcināt zālājus upju ielejās, (norādīti noteikumu projekta 3. pielikumā). Gadījumos, ja zālājs ir vienīgā apbūvei piemērotā teritorija nekustamajā īpašumā, pieļaujama tā zemes lietošanas kategorijas maiņa apbūvei un piemājas zemei, līdz 20% apjomā no zālāja platības, bet ne vairāk kā 0,3 ha.

Zemes vienību sadalīšana dod iespēju veidot patstāvīgus nekustamos īpašumus. Jo vairāk patstāvīgu nekustamo īpašumu, jo lielāka iespējamība, ka katrā īpašumā tiek veidota jauna apbūve, tādējādi palielināta antropogēnā slodze uz GNP dabas vērtībām. Līdz ar to zemes vienību sadalīšana rada risku negatīvās antropogēnās ietekmes palielināšanai (skatīt Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020.gada 30.novembra spriedumu lietā Nr. A420278717, SKA-379/2020). Jo bioloģiski vērtīgāka teritorija, jo potenciāli lielāku negatīvu ietekmi uz dabas vērtību saglabāšanu rada jaunu nekustamo īpašumu veidošana.
 

Noteikumu projektā noteikts ierobežojums sadalīt zemes vienības, ja pēc sadalīšanas katras atsevišķās vienības platība dabas lieguma zonā  ir mazāka par 10 ha. Dabas parka zonā aizliegts sadalīt zemes vienību, ja dalāmās zemes vienības dominējošais zemes lietošanas veids ir meža zeme, – ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas ir mazāka par 10 ha meža zemēs, bet, ja dalāmās zemes vienības dominējošais zemes lietošanas veids ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme un pārējās zemes, – ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas ir mazāka par 3 ha. 
Ierobežojumi neattiecas uz 1) uz zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu; 2) zemes vienībām, kas tiek atdalītas publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta infrastruktūras objektu ierīkošanai, būvniecībai un uzturēšanai, kā arī inženierbūvju atjaunošanai, pārbūvei vai uzturēšanai; 3) uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai; 4) pilsētās un ciemos, kas noteikti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.
Ja zemes vienība ietilpst vairākās GNP funkcionālajās zonās (ar dažādiem zemes dalīšanas nosacījumiem), pieļaujama zemes vienības nodalīšana pa funkcionālās zonas robežām. Savukārt funkcionālās zonas ietvaros ietilpstošās zemes vienības sadalīšana pieļaujama atbilstoši konkrētās funkcionālās zonas nosacījumiem. Piemēram, ja zemes vienība ar platību 5 ha atrodas dabas lieguma zonā (2 ha) un neitrālajā zonā (3 ha), atļauts nodalīt neitrālajā zonā ietilpstošo zemes vienības daļu un sadalīt atbilstoši teritorijas plānojumā noteiktajai minimālajai platībai. Savukārt dabas lieguma zonā ietilpstošo zemes vienības daļu mazākās vienībās sadalīt nav atļauts, jo atbilstoši noteikumu projektam dabas lieguma zonā sadalāmā zemes vienības daļa būtu mazāka kā 10 ha.