24-TA-210: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Gaujas Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts ""Gaujas Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumu projekts) izstrādāts, lai nodrošinātu dabas, ainavisko, ģeoloģisko u.c. vērtību aizsardzību Gaujas Nacionālajā parkā (turpmāk - GNP) atbilstoši dabas aizsardzības plāna (apstiprināts ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2023.gada 13.jūlija rīkojumu Nr.1-2/85, pieejams - https://www.daba.gov.lv/lv/gaujas-nacionalais-parks#dabas-aizsardzibas-plans-20232035) (turpmāk - DAP) izstrādes laikā sagatavotajiem priekšlikumiem. Noteikumu projekts sagatavots jaunā redakcijā, atbilstoši likumprojektā "Gaujas Nacionālā parka likums" (24-TA-209) trešā panta trešajā daļā paredzētajam deleģējumam un nosaka GNP individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību, meža apsaimniekošanas plāna saturu, izstrādes un apstiprināšanas kārtību, GNP teritorijā esošos dabas pieminekļus - to aizsardzības un izmantošanas kārtību, kā arī GNP apzīmēšanai lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās izveidošanas un lietošanas kārtību.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt GNP individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību, tajā skaitā meža apsaimniekošanas plāna saturu, izstrādes un apstiprināšanas kārtību, GNP esošos dabas pieminekļus un to aizsardzības prasības, kā arī GNP apzīmēšanai lietojamo speciālo informatīvo zīmi. Noteikumu projekts sagatavots pamatojoties uz detalizētu dabas vērtību inventarizāciju un aktuālo teritorijas novērtējumu, kā arī ietekmējošo faktoru analīzi, kas veikta DAP izstrādes laikā.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Noteikumu projekts stājas spēkā vienlaikus ar likumprojektu "Gaujas Nacionālā parka likums" (24-TA-209)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
GNP ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas izveidota 1973.gadā. GNP kopējā platība ir 91 768 hektāri. Atbilstoši administratīvajam iedalījumam GNP atrodas četru novadu teritorijās – Cēsu, Saulkrastu, Siguldas un Valmieras. Saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" GNP ir noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija (Natura 2000).
Pašreizējais GNP teritorijas funkcionālais zonējums, kā arī aizsardzības un izmantošanas prasības ir noteikts Gaujas nacionālā parka likumā (pieņemts 2009. gada 30. aprīlī) un Ministru kabineta 2012.gada 2.maija noteikumos Nr. 317 “Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.317). Saimnieciskās darbības ierobežojumi GNP teritorijā ir noteikti gan Gaujas nacionālā parka likumā, gan noteikumos Nr.317.
Veicot teritorijas izpēti DAP izstrādes laikā konstatēti vairāki dabas vērtības negatīvi ietekmējoši faktori. Nozīmīgākie negatīvi ietekmējošie faktori ir – mežsaimnieciskā darbība, vēsturiskā purvu un pārmitro mežu platību nosusināšana, lauksaimniecības intensificēšanās, grūti apsaimniekojamu lauksaimniecības platību pamešana, intensīva apmeklētāju plūsma teritorijā, kā arī apdzīvotu teritoriju antropogēnā ietekme (piemēram, nepietiekami attīrītu notekūdeņu novadīšana ūdens objektos, atkritumu pārvaldība, invazīvo sugu izplatīšanās apdzīvotu vietu tuvumā).
DAP izstrādes ietvaros ir izvērtēts esošais GNP regulējums un secināts, ka spēkā esošais GNP zonējums un aizsardzības prasības saglabā un aizsargā nozīmīgas ekoloģiskā tīklojuma daļas plašākā teritorijā, tajā pat laikā ievērojamās platībās ir noteikti neitrālās zonas areāli, ietverot ne tikai ciemu, apdzīvotu vietu un būtiski pārveidotu vietu teritorijas, bet arī meža, purvu un lauksaimniecības zemju platības ar aizsargājamām dabas vērtībām, kur to aizsardzība nav nodrošināta. Funkcionālo zonu sadalījums veidots salīdzinoši mazā mērogā pēc konceptuālas pieejas, nefragmentējot to, bet veidojot viengabalainus funkcionālo zonu areālus. Plašās mežu teritorijās dabas lieguma zonā tiek pieļauta meža izmantošana koksnes ieguvei, kas pasliktina esošo dabas vērtību, tajā skaitā aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu, kvalitāti un neveicina dabas aizsardzības vērtības palielināšanos ilgtermiņā.
Daudzas esošās noteikumu Nr.317 normas ir novecojušas, noteikumu projektā tās tiek precizētas atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem vai jaunākajai lietotajai terminoloģijai, tāpat arī noteikumu projekta normas saskaņotas ar likumprojektā "Gaujas Nacionālā parka likums"
(24-TA-209) noteiktajām funkcionālajām zonām.
Pašreizējais GNP teritorijas funkcionālais zonējums, kā arī aizsardzības un izmantošanas prasības ir noteikts Gaujas nacionālā parka likumā (pieņemts 2009. gada 30. aprīlī) un Ministru kabineta 2012.gada 2.maija noteikumos Nr. 317 “Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.317). Saimnieciskās darbības ierobežojumi GNP teritorijā ir noteikti gan Gaujas nacionālā parka likumā, gan noteikumos Nr.317.
Veicot teritorijas izpēti DAP izstrādes laikā konstatēti vairāki dabas vērtības negatīvi ietekmējoši faktori. Nozīmīgākie negatīvi ietekmējošie faktori ir – mežsaimnieciskā darbība, vēsturiskā purvu un pārmitro mežu platību nosusināšana, lauksaimniecības intensificēšanās, grūti apsaimniekojamu lauksaimniecības platību pamešana, intensīva apmeklētāju plūsma teritorijā, kā arī apdzīvotu teritoriju antropogēnā ietekme (piemēram, nepietiekami attīrītu notekūdeņu novadīšana ūdens objektos, atkritumu pārvaldība, invazīvo sugu izplatīšanās apdzīvotu vietu tuvumā).
DAP izstrādes ietvaros ir izvērtēts esošais GNP regulējums un secināts, ka spēkā esošais GNP zonējums un aizsardzības prasības saglabā un aizsargā nozīmīgas ekoloģiskā tīklojuma daļas plašākā teritorijā, tajā pat laikā ievērojamās platībās ir noteikti neitrālās zonas areāli, ietverot ne tikai ciemu, apdzīvotu vietu un būtiski pārveidotu vietu teritorijas, bet arī meža, purvu un lauksaimniecības zemju platības ar aizsargājamām dabas vērtībām, kur to aizsardzība nav nodrošināta. Funkcionālo zonu sadalījums veidots salīdzinoši mazā mērogā pēc konceptuālas pieejas, nefragmentējot to, bet veidojot viengabalainus funkcionālo zonu areālus. Plašās mežu teritorijās dabas lieguma zonā tiek pieļauta meža izmantošana koksnes ieguvei, kas pasliktina esošo dabas vērtību, tajā skaitā aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu, kvalitāti un neveicina dabas aizsardzības vērtības palielināšanos ilgtermiņā.
Daudzas esošās noteikumu Nr.317 normas ir novecojušas, noteikumu projektā tās tiek precizētas atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem vai jaunākajai lietotajai terminoloģijai, tāpat arī noteikumu projekta normas saskaņotas ar likumprojektā "Gaujas Nacionālā parka likums"
(24-TA-209) noteiktajām funkcionālajām zonām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
GNP teritorija ir iekļauta starp Latvijai nozīmīgākajām dabas un ainavu teritorijām ar izcilām dabas, ainavu un kultūrvēsturiskajām vērtībām, tāpat arī iekļauta Latvijas kultūras kanona ainavu sadaļā starp Latvijas astoņām kanoniskajām ainavām kā viena no nacionālas nozīmes vērtīgajām ainavu teritorijām. DAP izstrādes laikā identificētas galvenās nozīmīgo ainavu saglabāšanas problēmas - sarūkošo atklātu skatu ainavas, nekopti atvērumi skatu vietās, nepievilcīgas ainavas derīgo izrakteņu ieguves vietās un to tuvumā, piesārņotās vietas, degradētās teritorijas u.c.
Risinājuma apraksts
DAP izstrādes laikā GNP ir noteiktas ainaviski nozīmīgas teritorijas un skatu punkti, kas iekļauti noteikumu projekta 2.pielikumā. Lai saglabātu reģionam raksturīgo ainavu struktūru, tās ainavu elementus, tipiskos zemes izmantošanas veidus un apbūvi, kā arī kultūrvēsturiskās vides īpatnības, noteikumu projekts paredz, ka ainaviski nozīmīgajās teritorijās vietējās pašvaldības teritorijas plānojumos un apbūves noteikumos var noteikt papildus prasības būvniecībai un zemes izmantošanas veidiem. Tāpat arī vietējām pašvaldībām GNP teritorijā ir tiesības teritorijas plānojumos noteikt pašvaldības nozīmes ainaviskās teritorijas. Ainavu aizsardzības zonā ir aizliegts veikt būvniecību vai ierīkot stādījumus un ieaudzēt mežu, kas var aizsegt skatu no publiski pieejamiem skatu punktiem, vai uz ainavai raksturīgajiem elementiem un vērtībām, kas noteikti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.
Noteikumu projekts paredz ainaviski nozīmīgajās teritorijās aizliegumu lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ierīkot enerģētisko kultūru kokaugu stādījumus (apse, baltalksnis, kārkli u.c.), kā arī iegūt derīgos izrakteņus (izņemot derīgo izrakteņu un pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām). Tāpat arī paredzēts, ka saules paneļu (iekārtu) uzstādīšana ainavu aizsardzības zonā noteikumu projektā 2.pielikumā noteiktajās ainaviski vērtīgajās teritorijās vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās teritorijās saskaņojama ar Dabas aizsardzības pārvaldi (izņemot, ja saules paneļi tiek uzstādīti pašpatēriņam). Ainavas elementu (tai skaitā skatu punktu) saskatāmības un pieejamības nodrošināšanai un ainavu estētiskās kvalitātes uzturēšanai pilsētu un ciemu teritorijā ir paredzēti izņēmumi koku ciršanas ierobežojumiem bioloģiski nozīmīgās meža teritorijās.
Lai saglabātu ainaviski pievilcīgus skatus, ainavu aizsardzības zonā gar autoceļiem (noteikumu projekta 2. pielikumā vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā tiem piegulošā teritorija noteikta kā ainaviski vērtīga teritorija) kailcirtei piegulošo mežaudzi cērt, ja kailcirtes platībā mežaudze atzīta par atjaunotu un atjaunotās mežaudzes koku vidējais augstums skuju kokiem ir viens metrs un vairāk, bet lapu kokiem – divi metri un vairāk.
Visā GNP ir aizliegts uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu (izņemot vēja elektrostacijas neitrālajā zonā, kur pieļaujamo vēja elektrostaciju augstumu nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā).
Noteikumu projekts paredz ainaviski nozīmīgajās teritorijās aizliegumu lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ierīkot enerģētisko kultūru kokaugu stādījumus (apse, baltalksnis, kārkli u.c.), kā arī iegūt derīgos izrakteņus (izņemot derīgo izrakteņu un pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām). Tāpat arī paredzēts, ka saules paneļu (iekārtu) uzstādīšana ainavu aizsardzības zonā noteikumu projektā 2.pielikumā noteiktajās ainaviski vērtīgajās teritorijās vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās teritorijās saskaņojama ar Dabas aizsardzības pārvaldi (izņemot, ja saules paneļi tiek uzstādīti pašpatēriņam). Ainavas elementu (tai skaitā skatu punktu) saskatāmības un pieejamības nodrošināšanai un ainavu estētiskās kvalitātes uzturēšanai pilsētu un ciemu teritorijā ir paredzēti izņēmumi koku ciršanas ierobežojumiem bioloģiski nozīmīgās meža teritorijās.
Lai saglabātu ainaviski pievilcīgus skatus, ainavu aizsardzības zonā gar autoceļiem (noteikumu projekta 2. pielikumā vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā tiem piegulošā teritorija noteikta kā ainaviski vērtīga teritorija) kailcirtei piegulošo mežaudzi cērt, ja kailcirtes platībā mežaudze atzīta par atjaunotu un atjaunotās mežaudzes koku vidējais augstums skuju kokiem ir viens metrs un vairāk, bet lapu kokiem – divi metri un vairāk.
Visā GNP ir aizliegts uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu (izņemot vēja elektrostacijas neitrālajā zonā, kur pieļaujamo vēja elektrostaciju augstumu nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā).
Problēmas apraksts
Kā viena no būtiskākajām negatīvajām ietekmēm DAP izstrādes ietvaros ir atzīta mežsaimnieciskās darbības negatīvā ietekme uz dabas vērtībām un to palielināšanos ilgtermiņā. Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam GNP ir atļauta galvenā cirte (dabas lieguma zonā).
DAP ir norādīts, ka meža biotopu aizsardzībai būtiski ievērot neiejaukšanās režīmu stingrā režīma (dabas rezervāta) un dabas lieguma funkcionālajās zonās. Savukārt teritorijās, kur pieļaujama mežsaimnieciskā darbība, būtiski izslēgt no apsaimniekošanas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai nozīmīgas teritorijas (t.sk. ģeoloģiskās un reljefa struktūras), kā arī ievērot noteiktas prasības dabiskiem mežiem raksturīgo struktūru saglabāšanai.
Tāpat arī DAP ir norādīts, ka tradicionālas mežsaimniecības pieejā apsaimniekotajos mežos, kā arī lielās platībās, kur veikta meža apsaimniekošana, ievērojot specifiskus apsaimniekošanas nosacījumus, ir samazinājies dabisko mežu elementu daudzums – atmiruši un atmirstoši koki, ietekmētas potenciālo biotopu mežaudzes, kuru struktūru veidoja dažādu sugu, izmēru un vecuma koku sajaukums un kurām raksturīgs noturīgs mikroklimats. Labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšana vairumam konstatēto meža biotopu nav savienojama ar koku ciršanu, kā arī kritalu un sausokņu izvākšanu. Pārmitro meža biotopu platības negatīvi ietekmē purvaiņu un slapjaiņu mežu vēsturiskā nosusināšana un meliorācija.
DAP secināts, ka vislielākā negatīvā mežsaimnieciskā ietekme uz meža biotopiem vai potenciāliem meža biotopiem vērojama pieaugušās un pāraugušās mežaudzēs, kur veiktas izlases cirtes un mirušās koksnes izvākšana sanitārajās cirtēs. Šādu mežaudžu struktūra un kvalitāte, raugoties no aizsargājamo sugu dzīvotņu piemērotības aspekta, ir būtiski degradēta – veidots vienmērīgs koku izvietojums, izvākti atmirušie koki, kritalas un pamežs, kas būtiski izmainījis mežaudžu mikroklimatu un reto un aizsargājamo sugu dzīvotņu pieejamību šajās platībās.
Nosakot aizsardzības režīmu tikai augstas vērtības meža platībām (piemēram, īpaši aizsargājamiem biotopiem, dabiskiem meža biotopiem u.tml.), nevar nodrošināt funkcionālu, reto un aizsargājamo sugu dzīvotnes nodrošinošas mežaudžu struktūras aizsardzību. Lai nodrošinātu šādu bioloģiskai daudzveidībai īpaši nozīmīgu platību aizsardzību, ir nepieciešams aizsargāt arī tiem piegulošas pieaugušas un pāraugušas mežaudzes. Tas samazinātu meža ekosistēmu fragmentāciju, tajā skaitā malas efektu un nodrošinātu aizsargājamu meža biotopu un līdz ar to reto un aizsargājamo sugu dzīvotņu attīstību un to platību palielināšanos.
Kopējā ES nozīmes aizsargājamo meža biotopu platība GNP veido 12049 ha, kas ~ 13 % no nacionālā parka teritorijas. Aptuveni 66 % konstatēto aizsargājamo meža biotopu atrodas dabas lieguma zonā, 13 % biotopu kartēti stingrā režīma zonā, 15 % ainavu aizsardzības un tikai kopumā 5 % meža biotopu konstatēti GNP neitrālajā vai kultūrvēsturiskajā zonā. Salīdzinot biotopu konstatēšanas biežumu pieaugušu un pāraugušu mežaudžu platībās dabas lieguma zonā un ainavu aizsardzības zonā ir secināts, ka ES nozīmes aizsargājamie meža biotopi konstatēti attiecīgi 51,8 % un 27,4 % audžu, kurās nav veikta mežsaimnieciskā darbība, un tikai attiecīgi 20 % un 14,6 % mežaudžu, kur veikta koksnes ieguve.
DAP ir norādīts, ka meža biotopu aizsardzībai būtiski ievērot neiejaukšanās režīmu stingrā režīma (dabas rezervāta) un dabas lieguma funkcionālajās zonās. Savukārt teritorijās, kur pieļaujama mežsaimnieciskā darbība, būtiski izslēgt no apsaimniekošanas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai nozīmīgas teritorijas (t.sk. ģeoloģiskās un reljefa struktūras), kā arī ievērot noteiktas prasības dabiskiem mežiem raksturīgo struktūru saglabāšanai.
Tāpat arī DAP ir norādīts, ka tradicionālas mežsaimniecības pieejā apsaimniekotajos mežos, kā arī lielās platībās, kur veikta meža apsaimniekošana, ievērojot specifiskus apsaimniekošanas nosacījumus, ir samazinājies dabisko mežu elementu daudzums – atmiruši un atmirstoši koki, ietekmētas potenciālo biotopu mežaudzes, kuru struktūru veidoja dažādu sugu, izmēru un vecuma koku sajaukums un kurām raksturīgs noturīgs mikroklimats. Labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšana vairumam konstatēto meža biotopu nav savienojama ar koku ciršanu, kā arī kritalu un sausokņu izvākšanu. Pārmitro meža biotopu platības negatīvi ietekmē purvaiņu un slapjaiņu mežu vēsturiskā nosusināšana un meliorācija.
DAP secināts, ka vislielākā negatīvā mežsaimnieciskā ietekme uz meža biotopiem vai potenciāliem meža biotopiem vērojama pieaugušās un pāraugušās mežaudzēs, kur veiktas izlases cirtes un mirušās koksnes izvākšana sanitārajās cirtēs. Šādu mežaudžu struktūra un kvalitāte, raugoties no aizsargājamo sugu dzīvotņu piemērotības aspekta, ir būtiski degradēta – veidots vienmērīgs koku izvietojums, izvākti atmirušie koki, kritalas un pamežs, kas būtiski izmainījis mežaudžu mikroklimatu un reto un aizsargājamo sugu dzīvotņu pieejamību šajās platībās.
Nosakot aizsardzības režīmu tikai augstas vērtības meža platībām (piemēram, īpaši aizsargājamiem biotopiem, dabiskiem meža biotopiem u.tml.), nevar nodrošināt funkcionālu, reto un aizsargājamo sugu dzīvotnes nodrošinošas mežaudžu struktūras aizsardzību. Lai nodrošinātu šādu bioloģiskai daudzveidībai īpaši nozīmīgu platību aizsardzību, ir nepieciešams aizsargāt arī tiem piegulošas pieaugušas un pāraugušas mežaudzes. Tas samazinātu meža ekosistēmu fragmentāciju, tajā skaitā malas efektu un nodrošinātu aizsargājamu meža biotopu un līdz ar to reto un aizsargājamo sugu dzīvotņu attīstību un to platību palielināšanos.
Kopējā ES nozīmes aizsargājamo meža biotopu platība GNP veido 12049 ha, kas ~ 13 % no nacionālā parka teritorijas. Aptuveni 66 % konstatēto aizsargājamo meža biotopu atrodas dabas lieguma zonā, 13 % biotopu kartēti stingrā režīma zonā, 15 % ainavu aizsardzības un tikai kopumā 5 % meža biotopu konstatēti GNP neitrālajā vai kultūrvēsturiskajā zonā. Salīdzinot biotopu konstatēšanas biežumu pieaugušu un pāraugušu mežaudžu platībās dabas lieguma zonā un ainavu aizsardzības zonā ir secināts, ka ES nozīmes aizsargājamie meža biotopi konstatēti attiecīgi 51,8 % un 27,4 % audžu, kurās nav veikta mežsaimnieciskā darbība, un tikai attiecīgi 20 % un 14,6 % mežaudžu, kur veikta koksnes ieguve.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz dabas lieguma zonā noteikt galvenās cirtes aizliegumu. Mežsaimnieciskā darbība īpaši aizsargājamos biotopos un sugu dzīvotnēs dabas lieguma zonā ir aizliegta jau patlaban (Gaujas nacionālā parka likuma 3.panta ceturto daļa), līdz ar to ierobežojums no jauna attieksies uz mežaudzēm dabas lieguma zonā, kur nav konstatēti aizsargājamie biotopi. Vienlaikus norādāms, ka dabas lieguma zonas platība kopumā tiek samazināta par 3,4% (esošo un plānoto funkcionālo zonu sadalījums iekļauts likumprojekta 24-TA-209 anotācijā). Šāds ierobežojums atbilst dabas liegumu (dabas liegumu zonu) nosacījumiem, kas noteikti arī Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumos Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", kā arī vispārpieņemtai praksei dabas liegumu zonās arī citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos. Ņemot vērā to, ka koksnes resursu ieguve galvenajā cirtē dabas lieguma zonā turpmāk nebūs atļauta, tiek atcelta arī prasība tam izstrādāt meža apsaimniekošanas plānu.
Dabas lieguma zonā tiek noteikts kopšanas cirtes aizliegumus, ja valdaudzes vecums sasniedzis noteiktu vecumu (priežu un ozolu audzēm 60 gadi; egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadi, apšu audzēm – 30 gadi).
Dabas lieguma zonā ar meža apsaimniekošanas plānu būs pieļaujama koku ciršana citā cirtē un ainavu cirtē īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai, kultūras pieminekļu saglabāšanai, mākslīgi izveidoto mežaudžu ilglaicīgai rekonstrukcijai, ainavas kvalitātes uzlabošanai, skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai (izņemot elektrisko tīklu un citu komunikāciju līniju un infrastruktūras objektu uzturēšanai, kā arī cilvēku un satiksmes drošībai uz ceļiem un tūrisma maršrutos).
Dabas lieguma zonā tāpat kā līdz šim paredzēts aizliegums atjaunot mežu stādot vai sējot, vienlaikus norma tiek papildināta ar izņēmumu, kas paredz iespēju veikt meža mākslīgo atjaunošanu ar vietējām sugām, ja mežaudze nocirsta vienlaidus sanitārajā cirtē pēc Valsts mēza dienesta sanitārā atzinuma.
Aizliegums veikt mežsaimniecisko darbību pavasara periodā tiek papildināts ar izņēmumu cirst kokus meža ugunsdrošības pasākumu veikšanai un avāriju, stihisku nelaimju vai katastrofu seku likvidēšanai, kā arī sasaluma apstākļos ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju izvest kokmateriālus.
Aizliegumam sanitārajā cirtē cirst augtspējīgus kokus, tiek noteikts izņēmums vienlaidus sanitārās cirtes veikšanai, ja sanitārās cirtes veikšanas rezultātā paredzama paliekošo koku bojāeja visā cirsmas platībā un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas.
Nosacījumi svaigi gāztu egļu atstāšanai mežaudzēs saskaņoti ar Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.947 "Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtējās situācijas izsludināšanu mežā" prasībām. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas un/vai lauztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus, rēķinot uz mežaudzes hektāru, un kuras var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ. Ja paredzēta svaigi gāzto un lauzto egļu, kuru apjoms pārsniedz 10 kubikmetru, rēķinot uz mežaudzes hektāru, saglabāšana, nodrošina to aizsardzību pret stumbra kaitēkļiem.
Dabas parka zonas mežos kopšanas cirtēs piemērojami Meža likumā un Ministru kabineta 2012.gada 18.decembrī noteikumi Nr.935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" noteiktie ierobežojumi.
Savukārt cirst kokus galvenajā cirtē drīkst, ja mežaudze sasniegusi noteiktu vecumu, ņemot vērā bonitāti (priede un lapegle 121-141 gads, egle - 101 gads, bērzs 81-61 gads, melnalksnis 81 gads, apse 51 gads). Galvenajā cirtē, kuru izpilda vairākos paņēmienos, cirtes izpildes laikā mežaudzes kopējais šķērslaukums ir vienāds ar kritisko šķērslaukumu vai lielāks par to, bet atsevišķās mežaudzes daļās, kas nav lielākas par 0,2 hektāru, šķērslaukums kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu, izcirsto mežaudzes daļu neuzskata par kailcirti. Veicot galveno cirti priežu audzēs dabas parka zonā sagatavojams meža apsaimniekošanas plāns. Paredzētie nosacījumi dabas parka zonā nodrošina iespēju cirst priežu audzes sausajos meža tipos ar tādu cirtes intensitāti, kas nodrošina potenciāli veiksmīgu platības dabisko atjaunošanos ar priedi. Kailcirte dabas parka zonā ir aizliegta.
Dabas parka zonā meža dabiskā atjaunošanās noteikta kā prioritārs atjaunošanās veids pēc koku ciršanas galvenajā cirtē vai sanitārajā cirtē, tomēr, ja dabiskā atjaunošanās nav bijusi sekmīga pieļaujama papildināšana ar vietējo sugu stādiem vai sējeņiem (par šo situāciju meža īpašniekam jāinformē Valsts meža dienests).
Dabas parka zonā meža apsaimniekošanas plāns nepieciešams paaugstinātas intensitātes izlases cirtes veikšanai priežu audzēs sausajos meža tipos, ainavu ciršu veikšanai un biotopu apsaimniekošanas ciršu veikšanai.
Ainavu aizsardzības zonā, lai veiktu ainavu cirtes (elektrisko tīklu un citu komunikāciju līniju un infrastruktūras objektu uzturēšanai, kā arī cilvēku un satiksmes drošībai uz ceļiem un tūrisma maršrutos), kā arī, lai veiktu koku ciršanu aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu ietvaros, sagatavojams un apstiprināms meža apsaimniekošanas plāns.
Dabas lieguma zonā tiek noteikts kopšanas cirtes aizliegumus, ja valdaudzes vecums sasniedzis noteiktu vecumu (priežu un ozolu audzēm 60 gadi; egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadi, apšu audzēm – 30 gadi).
Dabas lieguma zonā ar meža apsaimniekošanas plānu būs pieļaujama koku ciršana citā cirtē un ainavu cirtē īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai, kultūras pieminekļu saglabāšanai, mākslīgi izveidoto mežaudžu ilglaicīgai rekonstrukcijai, ainavas kvalitātes uzlabošanai, skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai (izņemot elektrisko tīklu un citu komunikāciju līniju un infrastruktūras objektu uzturēšanai, kā arī cilvēku un satiksmes drošībai uz ceļiem un tūrisma maršrutos).
Dabas lieguma zonā tāpat kā līdz šim paredzēts aizliegums atjaunot mežu stādot vai sējot, vienlaikus norma tiek papildināta ar izņēmumu, kas paredz iespēju veikt meža mākslīgo atjaunošanu ar vietējām sugām, ja mežaudze nocirsta vienlaidus sanitārajā cirtē pēc Valsts mēza dienesta sanitārā atzinuma.
Aizliegums veikt mežsaimniecisko darbību pavasara periodā tiek papildināts ar izņēmumu cirst kokus meža ugunsdrošības pasākumu veikšanai un avāriju, stihisku nelaimju vai katastrofu seku likvidēšanai, kā arī sasaluma apstākļos ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju izvest kokmateriālus.
Aizliegumam sanitārajā cirtē cirst augtspējīgus kokus, tiek noteikts izņēmums vienlaidus sanitārās cirtes veikšanai, ja sanitārās cirtes veikšanas rezultātā paredzama paliekošo koku bojāeja visā cirsmas platībā un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas.
Nosacījumi svaigi gāztu egļu atstāšanai mežaudzēs saskaņoti ar Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.947 "Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtējās situācijas izsludināšanu mežā" prasībām. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas un/vai lauztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus, rēķinot uz mežaudzes hektāru, un kuras var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ. Ja paredzēta svaigi gāzto un lauzto egļu, kuru apjoms pārsniedz 10 kubikmetru, rēķinot uz mežaudzes hektāru, saglabāšana, nodrošina to aizsardzību pret stumbra kaitēkļiem.
Dabas parka zonas mežos kopšanas cirtēs piemērojami Meža likumā un Ministru kabineta 2012.gada 18.decembrī noteikumi Nr.935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" noteiktie ierobežojumi.
Savukārt cirst kokus galvenajā cirtē drīkst, ja mežaudze sasniegusi noteiktu vecumu, ņemot vērā bonitāti (priede un lapegle 121-141 gads, egle - 101 gads, bērzs 81-61 gads, melnalksnis 81 gads, apse 51 gads). Galvenajā cirtē, kuru izpilda vairākos paņēmienos, cirtes izpildes laikā mežaudzes kopējais šķērslaukums ir vienāds ar kritisko šķērslaukumu vai lielāks par to, bet atsevišķās mežaudzes daļās, kas nav lielākas par 0,2 hektāru, šķērslaukums kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu, izcirsto mežaudzes daļu neuzskata par kailcirti. Veicot galveno cirti priežu audzēs dabas parka zonā sagatavojams meža apsaimniekošanas plāns. Paredzētie nosacījumi dabas parka zonā nodrošina iespēju cirst priežu audzes sausajos meža tipos ar tādu cirtes intensitāti, kas nodrošina potenciāli veiksmīgu platības dabisko atjaunošanos ar priedi. Kailcirte dabas parka zonā ir aizliegta.
Dabas parka zonā meža dabiskā atjaunošanās noteikta kā prioritārs atjaunošanās veids pēc koku ciršanas galvenajā cirtē vai sanitārajā cirtē, tomēr, ja dabiskā atjaunošanās nav bijusi sekmīga pieļaujama papildināšana ar vietējo sugu stādiem vai sējeņiem (par šo situāciju meža īpašniekam jāinformē Valsts meža dienests).
Dabas parka zonā meža apsaimniekošanas plāns nepieciešams paaugstinātas intensitātes izlases cirtes veikšanai priežu audzēs sausajos meža tipos, ainavu ciršu veikšanai un biotopu apsaimniekošanas ciršu veikšanai.
Ainavu aizsardzības zonā, lai veiktu ainavu cirtes (elektrisko tīklu un citu komunikāciju līniju un infrastruktūras objektu uzturēšanai, kā arī cilvēku un satiksmes drošībai uz ceļiem un tūrisma maršrutos), kā arī, lai veiktu koku ciršanu aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu ietvaros, sagatavojams un apstiprināms meža apsaimniekošanas plāns.
Problēmas apraksts
DAP konstatēts, ka nepietiekami organizēta apmeklētāju plūsma negatīvi ietekmē dabas vērtības GNP. Pārāk intensīvu apmeklējumu rezultātā notiek dzīvotņu izmīdīšana, iežu atsegumu pastiprināta erozija, traucējums alās ziemojošām sugām. Sūnu sugas negatīvi ietekmē purvos un avotainās vietās izmīdīšana, bet mežos – mirušās koksnes izvākšana. Tāpat arī DAP norādīts, ka GNP teritorijā putnu sugām ir salīdzinoši augsts antropogēnā traucējuma līmenis.
Risinājuma apraksts
Lai regulētu apmeklētāju plūsmu noteikumu projekts paredz, ka GNP bez saskaņojuma ar zemes īpašnieku un Dabas aizsardzības pārvaldi ir aizliegts izveidot jaunus tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta maršrutus (tai skaitā digitālus) ārpus dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrētiem infrastruktūras objektiem. Tāpat arī bez saskaņojuma ar zemes īpašnieku aizliegts ierīkot nometnes un celt teltis ārpus speciāli norādītām vietām, kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos (izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem), kā arī ierīkot slēpņošanas (geocaching) punktus. Plānotais regulējums dos tiesības arī zemes īpašniekiem vērsties Dabas aizsardzības pārvaldē ar lūgumu nodrošināt informācijas dzēšanu par viņu īpašumos nesaskaņoti izvietotiem punktiem.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem savā īpašumā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā ir aizliegts ierobežot nacionālā parka apmeklētāju pārvietošanos pa Gaujas pietekām, kā arī ceļiem un takām, kas paredzēti nacionālā parka un tajā esošo publisko dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektu apskatei un reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā.
Tāpat arī GNP ir aizliegts izveidot kalnu slēpošanas, snovborda, tramplīnu, bobsleja, kamaniņu un divriteņu nobraucienu bāzes un ierīkot kalnu slēpošanas, snovborda, tramplīnu, bobsleja un kamaniņu trases, kā arī divriteņu nobraucienu trases ārpus esošajām bāzēm (izņemot pilsētās un neitrālajā zonā). Esošo bāzu savienošana atļauta ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju, ja savienojošās trases platums nepārsniedz 20 metru;
Dabas lieguma zonā aizliegts celt teltis un ierīkot atpūtas vietas ārpus speciāli ierīkotām vietām, pagalmiem un piemājas teritorijām (teritorijām, kas atrodas tiešā ēku tuvumā).
Lai mazinātu traucējumi īpaši aizsargājamo dzīvnieku sugām, noteikts aizliegums uzstādīt pastāvīgus apgaismes ķermeņus (piemēram, lampas ar sensoriem pie ēkām, gar ceļiem un tiltiem), kas vērsti uz ūdens pusi, Gaujas, Amatas, Braslas krastos un Līgatnes upes posmā no papīrfabrikas līdz uzpludinājumam, kā arī Ungura, Raiskuma un Ratnieku ezeru krastos.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem savā īpašumā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā ir aizliegts ierobežot nacionālā parka apmeklētāju pārvietošanos pa Gaujas pietekām, kā arī ceļiem un takām, kas paredzēti nacionālā parka un tajā esošo publisko dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektu apskatei un reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā.
Tāpat arī GNP ir aizliegts izveidot kalnu slēpošanas, snovborda, tramplīnu, bobsleja, kamaniņu un divriteņu nobraucienu bāzes un ierīkot kalnu slēpošanas, snovborda, tramplīnu, bobsleja un kamaniņu trases, kā arī divriteņu nobraucienu trases ārpus esošajām bāzēm (izņemot pilsētās un neitrālajā zonā). Esošo bāzu savienošana atļauta ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju, ja savienojošās trases platums nepārsniedz 20 metru;
Dabas lieguma zonā aizliegts celt teltis un ierīkot atpūtas vietas ārpus speciāli ierīkotām vietām, pagalmiem un piemājas teritorijām (teritorijām, kas atrodas tiešā ēku tuvumā).
Lai mazinātu traucējumi īpaši aizsargājamo dzīvnieku sugām, noteikts aizliegums uzstādīt pastāvīgus apgaismes ķermeņus (piemēram, lampas ar sensoriem pie ēkām, gar ceļiem un tiltiem), kas vērsti uz ūdens pusi, Gaujas, Amatas, Braslas krastos un Līgatnes upes posmā no papīrfabrikas līdz uzpludinājumam, kā arī Ungura, Raiskuma un Ratnieku ezeru krastos.
Problēmas apraksts
Nepieciešams precizēt regulējumu attiecībā uz medībām GNP, tajā skaitā atbilstoši Medību likumā lietotajai terminoloģijai.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz, ka GNP teritorijā aizliegts medīt izmantojot neselektīvus medību līdzekļus, rīkus, metodes un paņēmienus, lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu, kā arī atrasties dabiskās ūdenstilpēs ar svinu saturošu skrošu munīciju. Punkta mērķis ir ierobežot medības ar lamatām, slazdiem vai citiem rīkiem, kas izslēdz tādu sugu nomedīšanu, kuru medības GNP ir aizliegtas, piemēram, ūdru nomedīšanu. Piedāvātā punkta redakcija formulēta atbilstoši Medību likumā lietotai terminoloģijai. Gadījumos, kad, ievērojot medību rīku atbilstošas un pamatotas lietošanas principus, tiek nomedīts kādas nemedījamās sugas īpatnis, no Dabas aizsardzības pārvaldes saņemama nemedījamā dzīvnieka iegūšanas atļauja.
Noteikumu projektā uzskaitīti medījamie dzīvnieki, kurus GNP teritorijā medīt ir aizliegts: medņus Tetrao urogallus, rubeņus Tetrao tetrix, raķeļus Tetrao tetrix x Tetrao urogallus, pelēkos zaķus Lepus europaeus, baltos zaķus Lepus timidus, akmens caunas Martes foina, seskus Mustela putorius, āpšus Meles meles, mežirbes Bonasia bonasia, lauku baložus Columba palumbus un slokas Scolopax rusticola. Izņemot akmens caunas Martes foina un seskus Mustela putorius, ja tie nodara nozīmīgu kaitējumu lauksaimniecības dzīvniekiem vai ganāmpulkiem. Tāpat arī aizliegts medīt vilkus Canis lupus, izņemot epizootiju uzliesmojuma vai draudu gadījumā vai ja tie nodara nozīmīgu kaitējumu lauksaimniecības dzīvniekiem un savvaļas sugu dzīvniekiem. Šajos gadījumos Valsts meža dienests medību atļauju izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas.
Tāpat arī aizliegts medīt medījamos ūdensputnus dabiskās ūdenstilpēs, kā arī stingrā režīma zonā - stirnas Capreolus capreolus, lapsas Vulpes vulpes, bebrus Castor fiber, mājas baložus Columba livia, pelēkās vārnas Corvus corone un žagatas Pica pica.
GNP teritorijā ir aizliegts piebarot savvaļas sugu dzīvniekus meža zemēs, izņemot no 1. decembra līdz 31. martam vietās, kur tas nepasliktina īpaši aizsargājamo biotopu stāvokli un neapdraud īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja. GNP teritorijā pieļaujama vienīgi dozēto dzīvnieku barotavu uzstādīšana. Ierīkot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces GNP nav atļauts.
Noteikumu projektā uzskaitīti medījamie dzīvnieki, kurus GNP teritorijā medīt ir aizliegts: medņus Tetrao urogallus, rubeņus Tetrao tetrix, raķeļus Tetrao tetrix x Tetrao urogallus, pelēkos zaķus Lepus europaeus, baltos zaķus Lepus timidus, akmens caunas Martes foina, seskus Mustela putorius, āpšus Meles meles, mežirbes Bonasia bonasia, lauku baložus Columba palumbus un slokas Scolopax rusticola. Izņemot akmens caunas Martes foina un seskus Mustela putorius, ja tie nodara nozīmīgu kaitējumu lauksaimniecības dzīvniekiem vai ganāmpulkiem. Tāpat arī aizliegts medīt vilkus Canis lupus, izņemot epizootiju uzliesmojuma vai draudu gadījumā vai ja tie nodara nozīmīgu kaitējumu lauksaimniecības dzīvniekiem un savvaļas sugu dzīvniekiem. Šajos gadījumos Valsts meža dienests medību atļauju izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas.
Tāpat arī aizliegts medīt medījamos ūdensputnus dabiskās ūdenstilpēs, kā arī stingrā režīma zonā - stirnas Capreolus capreolus, lapsas Vulpes vulpes, bebrus Castor fiber, mājas baložus Columba livia, pelēkās vārnas Corvus corone un žagatas Pica pica.
GNP teritorijā ir aizliegts piebarot savvaļas sugu dzīvniekus meža zemēs, izņemot no 1. decembra līdz 31. martam vietās, kur tas nepasliktina īpaši aizsargājamo biotopu stāvokli un neapdraud īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja. GNP teritorijā pieļaujama vienīgi dozēto dzīvnieku barotavu uzstādīšana. Ierīkot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces GNP nav atļauts.
Problēmas apraksts
Lauksaimniecības intensificēšanās vai grūti apsaimniekojamu lauksaimniecības platību pamešana DAP ir norādīta kā viena no nozīmīgākajām problēmām zālāju biotopu saglabāšanā un aizsardzības nodrošināšanā. GNP teritorijā zālājus ietekmē gan neatbilstoša apsaimniekošana, gan pamešana, kā rezultātā vērtīgi zālāju biotopi aizaug ar krūmiem un kokiem, kā arī pasliktinās biotopus raksturojošie struktūras rādītāji, gan atsevišķos gadījumos bioloģiskai daudzveidībai vai ainaviski nozīmīgu zālāju iznīcināšana apbūves vai rekreācijas infrastruktūras attīstības rezultātā.
Ilggadīgo zālāju platības Gaujas senielejā un pieteku ielejās DAP ir identificētas kā sliktā stāvoklī esošās nozīmīgās ainavas, kuras prioritāri nepieciešams uzturēt vai atjaunot.
Ilggadīgo zālāju platības Gaujas senielejā un pieteku ielejās DAP ir identificētas kā sliktā stāvoklī esošās nozīmīgās ainavas, kuras prioritāri nepieciešams uzturēt vai atjaunot.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz aizliegumu GNP teritorijā bojāt vai iznīcināt īpaši aizsargājamos biotopus, kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā. Ierobežojums attiecināms arī uz īpaši aizsargājamiem zālāju biotopiem un tādām darbībām kā, piemēram, uzaršana, kultivēšana, apbūvēšana, mākslīga meža ieaudzēšana vai aizaudzēšana ar krūmiem un kokiem.
Lai nodrošinātu aizsardzību ilggadīgīgajiem zālājiem upju ielejās, noteikumu projekts paredz aizliegumu tos bojāt vai iznīcināt zālājus upju ielejās, (norādīti noteikumu projekta 3. pielikumā). Gadījumos, ja zālājs ir vienīgā apbūvei piemērotā teritorija nekustamajā īpašumā, pieļaujama tā zemes lietošanas kategorijas maiņa apbūvei un piemājas zemei, līdz 20% apjomā no zālāja platības, bet ne vairāk kā 0,3 ha.
Lai nodrošinātu aizsardzību ilggadīgīgajiem zālājiem upju ielejās, noteikumu projekts paredz aizliegumu tos bojāt vai iznīcināt zālājus upju ielejās, (norādīti noteikumu projekta 3. pielikumā). Gadījumos, ja zālājs ir vienīgā apbūvei piemērotā teritorija nekustamajā īpašumā, pieļaujama tā zemes lietošanas kategorijas maiņa apbūvei un piemājas zemei, līdz 20% apjomā no zālāja platības, bet ne vairāk kā 0,3 ha.
Problēmas apraksts
Zemes vienību sadalīšana dod iespēju veidot patstāvīgus nekustamos īpašumus. Jo vairāk patstāvīgu nekustamo īpašumu, jo lielāka iespējamība, ka katrā īpašumā tiek veidota jauna apbūve, tādējādi palielināta antropogēnā slodze uz GNP dabas vērtībām. Līdz ar to zemes vienību sadalīšana rada risku negatīvās antropogēnās ietekmes palielināšanai (skatīt Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020.gada 30.novembra spriedumu lietā Nr. A420278717, SKA-379/2020). Jo bioloģiski vērtīgāka teritorija, jo potenciāli lielāku negatīvu ietekmi uz dabas vērtību saglabāšanu rada jaunu nekustamo īpašumu veidošana.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā noteikts ierobežojums sadalīt zemes vienības, ja pēc sadalīšanas katras atsevišķās vienības platība dabas lieguma zonā ir mazāka par 10 ha. Dabas parka zonā aizliegts sadalīt zemes vienību, ja dalāmās zemes vienības dominējošais zemes lietošanas veids ir meža zeme, – ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas ir mazāka par 10 ha meža zemēs, bet, ja dalāmās zemes vienības dominējošais zemes lietošanas veids ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme un pārējās zemes, – ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas ir mazāka par 3 ha.
Ierobežojumi neattiecas uz 1) uz zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu; 2) zemes vienībām, kas tiek atdalītas publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta infrastruktūras objektu ierīkošanai, būvniecībai un uzturēšanai, kā arī inženierbūvju atjaunošanai, pārbūvei vai uzturēšanai; 3) uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai; 4) pilsētās un ciemos, kas noteikti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.
Ja zemes vienība ietilpst vairākās GNP funkcionālajās zonās (ar dažādiem zemes dalīšanas nosacījumiem), pieļaujama zemes vienības nodalīšana pa funkcionālās zonas robežām. Savukārt funkcionālās zonas ietvaros ietilpstošās zemes vienības sadalīšana pieļaujama atbilstoši konkrētās funkcionālās zonas nosacījumiem. Piemēram, ja zemes vienība ar platību 5 ha atrodas dabas lieguma zonā (2 ha) un neitrālajā zonā (3 ha), atļauts nodalīt neitrālajā zonā ietilpstošo zemes vienības daļu un sadalīt atbilstoši teritorijas plānojumā noteiktajai minimālajai platībai. Savukārt dabas lieguma zonā ietilpstošo zemes vienības daļu mazākās vienībās sadalīt nav atļauts, jo atbilstoši noteikumu projektam dabas lieguma zonā sadalāmā zemes vienības daļa būtu mazāka kā 10 ha.
Ierobežojumi neattiecas uz 1) uz zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu; 2) zemes vienībām, kas tiek atdalītas publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta infrastruktūras objektu ierīkošanai, būvniecībai un uzturēšanai, kā arī inženierbūvju atjaunošanai, pārbūvei vai uzturēšanai; 3) uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai; 4) pilsētās un ciemos, kas noteikti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.
Ja zemes vienība ietilpst vairākās GNP funkcionālajās zonās (ar dažādiem zemes dalīšanas nosacījumiem), pieļaujama zemes vienības nodalīšana pa funkcionālās zonas robežām. Savukārt funkcionālās zonas ietvaros ietilpstošās zemes vienības sadalīšana pieļaujama atbilstoši konkrētās funkcionālās zonas nosacījumiem. Piemēram, ja zemes vienība ar platību 5 ha atrodas dabas lieguma zonā (2 ha) un neitrālajā zonā (3 ha), atļauts nodalīt neitrālajā zonā ietilpstošo zemes vienības daļu un sadalīt atbilstoši teritorijas plānojumā noteiktajai minimālajai platībai. Savukārt dabas lieguma zonā ietilpstošo zemes vienības daļu mazākās vienībās sadalīt nav atļauts, jo atbilstoši noteikumu projektam dabas lieguma zonā sadalāmā zemes vienības daļa būtu mazāka kā 10 ha.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
GNP dabas aizsardzības plāna izstrādes ietvaros ir veikts esošā GNP regulējuma izvērtējums un konstatēts, ka tas nenodrošina nepieciešamo aizsardzības režīmu dabas vērtību ilgtermiņa aizsardzībai. Ņemot vērā to, ka GNP aizņem plašu teritoriju, dabas aizsardzības plānā kā atbilstošākais veids dabas aizsardzības un saimniecisko interešu salāgošanai tiek piedāvāts GNP noteikt dažādas funkcionālās zonas. Dabas aizsardzības plāna izstrādes ietvaros ir izvērtētas un iespēju robežās ņemtas vērā dažādu ieinteresēto pušu (tajā skaitā zemes īpašnieku, pašvaldību u.c.) intereses.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Lai nodrošinātu dabas vērtību aizsardzību, vienlaikus neradot nepamatotus saimnieciskās darbības ierobežojumus teritorijās, kur tas nav nepieciešams, izstrādāts iespējami detalizēts GNP funkcionālais zonējums ar atšķirīgām aizsardzības un izmantošanas prasības. Vienlaikus ar noteikumu projektu ir sagatavots likumprojekts "Gaujas Nacionālā parka likums" (24-TA-209), kur noteiktas GNP robežas, funkcionālās zonas un pārvaldības principi.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Zemes īpašnieki, tiesiskie valdītāji un apsaimniekotāji, kuru īpašumā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas GNP teritorijā. GNP apmeklētāji, sabiedrība kopumā.
Ietekmes apraksts
GNP ietverto nekustamo īpašumu apsaimniekošanā atkarībā no piemērotās funkcionālās zonas, būs jāievēro GNP individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Lielākā ietekme paredzama zemes īpašniekiem dabas lieguma zonā.
Juridiskās personas
- Juridiskās personas, kuru īpašumā, valdījumā vai apsaimniekošanā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas GNP teritorijā.
Ietekmes apraksts
GNP ietverto nekustamo īpašumu apsaimniekošanā atkarībā no piemērotās funkcionālās zonas, būs jāievēro GNP individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Lielākā ietekme paredzama zemes īpašniekiem dabas lieguma zonā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Var būt lokāla ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem pieder, veic vai plāno saimniecisko darbību GNP ietvertajās zemes vienībās, galvenokārt saistībā ar mežizstrādi.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Noteikumu projektam nav ietekmes uz valsts budžeta izdevumiem. Likumprojekta ievērošanu un citas normatīvajos aktos noteiktās darbības (piemēram, rakstisku atļauju izsniegšana) Dabas aizsardzības pārvalde un citas institūcijas veiks esošo budžetu ietvaros.
Nekustamo īpašumu ierobežojumi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās fizisko un juridisko personu nekustamo īpašumu izmantošanā ar īpašnieka tiesībām brīvi rīkoties ar savu īpašumu citu starp izvērtēti, izstrādājot likumu „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”.
Par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem atbilstoši likumam „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” ir pieejami ikgadējie atbalsta maksājumi (Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumu Nr. 197 "Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai" (turpmāk - Noteikumi Nr.197) 82. punkts (52 euro/ha par kailcirtes aizliegumu, 145 euro/ha par galvenās cirtes aizliegumu, 196 euro/ha – par mežsaimnieciskās darbības, galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegumu)). Arī lauksaimniecībā izmantojamās zemēs - bioloģiski vērtīgos zālājos (ES nozīmes zālāju biotopos vai/un putniem nozīmīgi zālājos) ir pieejami atbalsta maksājumi par to atbilstošu apsaimniekošanu (no 96 euro/ha BDUZ 1.klases līdz 338 euro/ha BDUZ 4.klasei) papildus citiem atbalsta maksājumiem (ja attiecināmi).
Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes aprēķiniem plānoto izmaiņu rezultātā fiziskām un juridiskām personām piederošajos mežos GNP paredzams, ka platības, kur ir aizliegta mežsaimnieciskā darbība samazināsies no 5086,68 ha uz 4146 ha, galvenās cirtes aizliegums palielināsies no 99,3 ha uz 5577 ha, kailcirtes aizliegums palielināsies no 859 ha uz 3435 ha, kā arī tiks noteikts kopšanas cirtes aizliegums 4121 ha platībā. Atbilstoši Noteikumos Nr.197 noteiktajām atbalsta likmēm paredzams, ka atbalsta maksājumiem papildus būs nepieciešami 803 045 euro.
Kompensācija netiek noteikta atkarībā no tā saimnieciskās darbības veida, ko bija iecerējusi katra ierobežotā persona, bet gan par tādas saimnieciskās darbības ierobežojumu, kuru būtībā varētu veikt uz ikviena zemesgabala laukos (lauksaimniecība vai mežsaimniecība). Kompensācija par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās paredzēta tikai tad, ja saimnieciskās darbības ierobežojums ir būtisks, un tikai tiktāl, lai atsvērtu ierobežojuma nesamērību (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 9. jūlija spriedums lietā Nr.A42443506, SKA – 35/2010).
Nekustamo īpašumu ierobežojumi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās fizisko un juridisko personu nekustamo īpašumu izmantošanā ar īpašnieka tiesībām brīvi rīkoties ar savu īpašumu citu starp izvērtēti, izstrādājot likumu „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”.
Par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem atbilstoši likumam „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” ir pieejami ikgadējie atbalsta maksājumi (Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumu Nr. 197 "Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai" (turpmāk - Noteikumi Nr.197) 82. punkts (52 euro/ha par kailcirtes aizliegumu, 145 euro/ha par galvenās cirtes aizliegumu, 196 euro/ha – par mežsaimnieciskās darbības, galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegumu)). Arī lauksaimniecībā izmantojamās zemēs - bioloģiski vērtīgos zālājos (ES nozīmes zālāju biotopos vai/un putniem nozīmīgi zālājos) ir pieejami atbalsta maksājumi par to atbilstošu apsaimniekošanu (no 96 euro/ha BDUZ 1.klases līdz 338 euro/ha BDUZ 4.klasei) papildus citiem atbalsta maksājumiem (ja attiecināmi).
Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes aprēķiniem plānoto izmaiņu rezultātā fiziskām un juridiskām personām piederošajos mežos GNP paredzams, ka platības, kur ir aizliegta mežsaimnieciskā darbība samazināsies no 5086,68 ha uz 4146 ha, galvenās cirtes aizliegums palielināsies no 99,3 ha uz 5577 ha, kailcirtes aizliegums palielināsies no 859 ha uz 3435 ha, kā arī tiks noteikts kopšanas cirtes aizliegums 4121 ha platībā. Atbilstoši Noteikumos Nr.197 noteiktajām atbalsta likmēm paredzams, ka atbalsta maksājumiem papildus būs nepieciešami 803 045 euro.
Kompensācija netiek noteikta atkarībā no tā saimnieciskās darbības veida, ko bija iecerējusi katra ierobežotā persona, bet gan par tādas saimnieciskās darbības ierobežojumu, kuru būtībā varētu veikt uz ikviena zemesgabala laukos (lauksaimniecība vai mežsaimniecība). Kompensācija par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās paredzēta tikai tad, ja saimnieciskās darbības ierobežojums ir būtisks, un tikai tiktāl, lai atsvērtu ierobežojuma nesamērību (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 9. jūlija spriedums lietā Nr.A42443506, SKA – 35/2010).
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Noteikumu projekts sagatavots pamatojoties uz likumprojektā "Gaujas Nacionālā parka likums" (24-TA-209) doto deleģējumu un stājas spēkā vienlaikus.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
Informatīva atsauce uz Padomes direktīvu 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra direktīvu 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību iekļauta likumprojektā "Gaujas Nacionālā parka likums" un atbilstības novērtējums iekļauts minētā likumprojekta anotācijā.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Dabas aizsardzības pārvaldeNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (turpmāk - ĪADT likums) 12.panta ceturto daļu noteikumu projekts atzinuma sniegšanai nosūtīts GNP ietilpstošajām pašvaldībām - Saulkrastu novada pašvaldībai, Cēsu novada pašvaldībai, Siguldas novada pašvaldībai un Valmieras novada pašvaldībai.
Saskaņā ar ĪADT likuma 13.panta ceturto daļu Dabas aizsardzības pārvalde publicē paziņojumu Latvijas Vēstnesī un nodrošina zemes īpašnieku informēšanu - publicējot informāciju Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā, vietējo pašvaldību mājas lapās, vietējos laikrakstos, kā arī organizējot publiskās apspriedes sanāksmes.
Publisko apspriežu norises laiki un vietas:
23.10.2024. plkst. 12.00 Krimuldas Tautas namā, Parka iela 1, Ragana, Krimuldas pagasts, Siguldas novads
23.10.2024. plkst. 19.00 Kultūras centrā "Siguldas Devons", Pils iela 10, Sigulda
24.10.2024. plkst. 12.00 Tautas namā "Auciemmuiža", Cēsu iela 4, Auciems, Raiskuma pagasts, Cēsu novads
24.10.2024. plkst. 19.00 Liepas kultūras namā, Pļavas iela 2, Liepa
29.10.2024. plkst. 12.00 Līgatnes Kultūras centrā, Spriņģu iela 4, Līgatne, Cēsu novads
29.10.2024. plkst. 19.00 Priekuļu kultūras namā, Selekcijas iela 6A, Priekuļi, Cēsu novads
30.10.2024. plkst. 12.00 Straupes pagasta Tautas namā, plācis, Straupes pagasts
30.10.2024. plkst. 19.00 Kocēnu kultūras namā, Alejas iela 3, Kocēni, Valmieras novads
Saskaņā ar ĪADT likuma 13.panta ceturto daļu Dabas aizsardzības pārvalde publicē paziņojumu Latvijas Vēstnesī un nodrošina zemes īpašnieku informēšanu - publicējot informāciju Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā, vietējo pašvaldību mājas lapās, vietējos laikrakstos, kā arī organizējot publiskās apspriedes sanāksmes.
Publisko apspriežu norises laiki un vietas:
23.10.2024. plkst. 12.00 Krimuldas Tautas namā, Parka iela 1, Ragana, Krimuldas pagasts, Siguldas novads
23.10.2024. plkst. 19.00 Kultūras centrā "Siguldas Devons", Pils iela 10, Sigulda
24.10.2024. plkst. 12.00 Tautas namā "Auciemmuiža", Cēsu iela 4, Auciems, Raiskuma pagasts, Cēsu novads
24.10.2024. plkst. 19.00 Liepas kultūras namā, Pļavas iela 2, Liepa
29.10.2024. plkst. 12.00 Līgatnes Kultūras centrā, Spriņģu iela 4, Līgatne, Cēsu novads
29.10.2024. plkst. 19.00 Priekuļu kultūras namā, Selekcijas iela 6A, Priekuļi, Cēsu novads
30.10.2024. plkst. 12.00 Straupes pagasta Tautas namā, plācis, Straupes pagasts
30.10.2024. plkst. 19.00 Kocēnu kultūras namā, Alejas iela 3, Kocēni, Valmieras novads
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Dabas aizsardzības pārvalde
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, kas saistītas ar GNP (piemēram, rakstisku atļauju izsniegšana, ziņojumu gatavošana EK) Dabas aizsardzības pārvalde un citas institūcijas veiks esošo budžetu ietvaros. Noteikumu projekts neparedz jaunas funkcijas.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts veicinās ilgtspējīgu GNP teritorijas attīstību.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi