26-TA-2228: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem""" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem"" (turpmāk – Likumprojekts) ir skatāms kopsakarā ar likumprojektiem "Grozījumi Krimināllikumā" un "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", kas paredz ieviest speciālu regulējumu, kura ietvaros prokurors nepilngadīgo nosacīti atbrīvo no kriminālatbildības un piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Minētie likumprojekti veido savstarpēji saistītu nepilngadīgo justīcijas sistēmas pilnveidošanas pasākumu kopumu, kura mērķis ir nodrošināt bērna vajadzībām atbilstošu, uz resocializāciju vērstu un efektīvu valsts reakciju uz nepilngadīgo izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
Likumprojekts ir izstrādāts Tieslietu ministrijas (turpmāk – ministrija) izveidotajā darba grupā, lai sagatavotu izmaiņas pastāvošajā tiesiskajā regulējumā, pēc iespējas mazinot bērnu pakļaušanu krimināltiesību sistēmai un pārvirzot tos uz audzinošajiem piespiedu līdzekļiem un atbalsta pasākumiem. Likumprojekts paredz nostiprināt prokurora lomu nepilngadīgo pārvirzīšanas mehānismu īstenošanā, radot priekšnoteikumus tam, lai lēmumi par bērna pārvirzīšanu uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu tiktu pieņemti iespējami agrīnā procesa stadijā, izvairoties no nepamatotas bērna iesaistes formālajā krimināltiesību sistēmā.
Ministrijas darba grupā piedalījās pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Valsts probācijas dienesta, Ģenerālprokuratūras un tiesām. Uz atsevišķām sēdēm tika pieaicināti arī pārstāvji no Tiesībsarga biroja, Veselības ministrijas, Bērnu aizsardzības centra un Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādēm.
Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi ir viens no nepilngadīgo justīcijas sistēmas instrumentiem, kuru mērķis ir veicināt bērna tiesisku uzvedību, sekmēt viņa sociālo rehabilitāciju un novērst atkārtotu likumpārkāpumu izdarīšanu. Atšķirībā no klasiskās sodu sistēmas audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi ir vērsti nevis uz sodīšanu, bet gan uz bērna uzvedības korekciju, individuālo risku un vajadzību apzināšanu, kā arī atbalsta pasākumu nodrošināšanu bērnam un viņa ģimenei. Šādas pieejas pamatā ir atziņa, ka nepilngadīgo likumpārkāpumus bieži ietekmē sociāli, ekonomiski, izglītības un ģimenes apstākļi, tādēļ efektīvai valsts reakcijai jābūt vērstai ne tikai uz pārkāpuma sekām, bet arī uz tā cēloņu novēršanu. Tādējādi audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi kalpo kā instruments bērna pozitīvu sociālo prasmju attīstīšanai un sekmīgai iekļaušanai sabiedrībā.
Likums "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" (turpmāk – ARPLL) ir spēkā kopš 2005. gada 1. janvāra un ilgstoši nav ticis sistemātiski pārskatīts. Tā piemērošanas gaitā ir konstatētas vairākas materiālo un procesuālo normu nepilnības, kas apgrūtina vienveidīgu likuma piemērošanu un efektīvu audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildi. Turklāt kopš likuma pieņemšanas ir būtiski attīstījies gan starptautiskais, gan nacionālais regulējums bērnu tiesību aizsardzības un nepilngadīgo justīcijas jomā, radot nepieciešamību izvērtēt esošā tiesiskā regulējuma atbilstību mūsdienu prasībām un labajai praksei. Tādēļ aktuāls ir jautājums par normatīvā regulējuma pilnveidošanu, lai nodrošinātu efektīvāku, bērna vajadzībām atbilstošāku un uz atkārtotu likumpārkāpumu novēršanu vērstu audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu sistēmu.
Vienlaikus jāņem vērā, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugusi izpratne par bērnu attīstības īpatnībām, traumas informētas pieejas nozīmi un nepieciešamību veidot uz pierādījumiem balstītus intervenču mehānismus nepilngadīgo justīcijā. Tādēļ pastāvošais regulējums ir izvērtējams arī no tā atbilstības mūsdienu zinātniskajām atziņām par efektīvākajiem nepilngadīgo uzvedības korekcijas un resocializācijas instrumentiem.
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu nepilngadīgā labākajām interesēm atbilstošāku valsts reakciju uz noziedzīgiem nodarījumiem, veicinot nepilngadīgo pārvirzīšanu no formālās krimināltiesību sistēmas un paplašinot iespējas piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus kā alternatīvu krimināltiesiskajiem risinājumiem. Likumprojekta mērķis ir stiprināt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu lomu nepilngadīgo justīcijas sistēmā, sekmējot bērna uzvedības korekciju, sociālo integrāciju un atkārtotu likumpārkāpumu risku mazināšanu.
Vienlaikus ar Likumprojektu ir paredzēts pilnveidot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu sistēmu, aizstājot līdzšinējo audzinoša rakstura piespiedu līdzekli - ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē ar mūsdienīgai bērnu tiesību aizsardzības pieejai atbilstošu risinājumu – ievietošanu sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas institūcijā Bērnu un jauniešu drošā māja. Likumprojekts balstīts secinājumā, ka līdzšinējais sociālās korekcijas izglītības iestāžu modelis nav nodrošinājis efektīvu augsta riska bērnu uzvedības korekciju un nav atbildis mūsdienu zinātniski pamatotām intervencēm. Tādēļ paredzēts izveidot jaunu, specializētu un multidisciplināru atbalsta modeli, kas nodrošina intensīvu sociālās uzvedības korekciju, rehabilitāciju un individuālu darbu ar bērnu gadījumos, kad ir izsmeltas citas sabiedrībā balstītas palīdzības iespējas un bērna vajadzības nav iespējams nodrošināt viņa ierastajā vidē.
Bērnu un jauniešu drošā māja paredzēta kā galējs un īslaicīgs risinājums īpaši augsta riska bērniem, kuru uzvedība rada būtisku apdraudējumu viņu pašu vai citu personu dzīvībai un veselībai. Tādējādi Likumprojekts nodrošina, ka bērna brīvības ierobežošana tiek piemērota tikai izņēmuma gadījumos, kad tas ir objektīvi nepieciešams, samērīgs un pamatots ar bērna labākajām interesēm, vienlaikus nodrošinot bērnam nepieciešamo rehabilitāciju, sociālo atbalstu un iespēju sekmīgai reintegrācijai sabiedrībā.
Vienlaikus ministrijas darba grupas darba kārtībā nonāca arī jautājumi saistībā ar nepieciešamību pilnveidot ar probācijas novērošanu bērniem saistīto tiesisko regulējumu un Tiesībsarga biroja 2024. gada 8. augusta ziņojumu Nr. 1-12/9 "Par palīdzības nodrošināšanu bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas". Līdz ar to Likumprojekts apvieno visas iepriekš minētās iniciatīvas, lai nodrošinātu vienotu un sistēmisku pieeju nepilngadīgo justīcijas regulējuma pilnveidošanai.
Likumprojekts ir izstrādāts Tieslietu ministrijas (turpmāk – ministrija) izveidotajā darba grupā, lai sagatavotu izmaiņas pastāvošajā tiesiskajā regulējumā, pēc iespējas mazinot bērnu pakļaušanu krimināltiesību sistēmai un pārvirzot tos uz audzinošajiem piespiedu līdzekļiem un atbalsta pasākumiem. Likumprojekts paredz nostiprināt prokurora lomu nepilngadīgo pārvirzīšanas mehānismu īstenošanā, radot priekšnoteikumus tam, lai lēmumi par bērna pārvirzīšanu uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu tiktu pieņemti iespējami agrīnā procesa stadijā, izvairoties no nepamatotas bērna iesaistes formālajā krimināltiesību sistēmā.
Ministrijas darba grupā piedalījās pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Valsts probācijas dienesta, Ģenerālprokuratūras un tiesām. Uz atsevišķām sēdēm tika pieaicināti arī pārstāvji no Tiesībsarga biroja, Veselības ministrijas, Bērnu aizsardzības centra un Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādēm.
Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi ir viens no nepilngadīgo justīcijas sistēmas instrumentiem, kuru mērķis ir veicināt bērna tiesisku uzvedību, sekmēt viņa sociālo rehabilitāciju un novērst atkārtotu likumpārkāpumu izdarīšanu. Atšķirībā no klasiskās sodu sistēmas audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi ir vērsti nevis uz sodīšanu, bet gan uz bērna uzvedības korekciju, individuālo risku un vajadzību apzināšanu, kā arī atbalsta pasākumu nodrošināšanu bērnam un viņa ģimenei. Šādas pieejas pamatā ir atziņa, ka nepilngadīgo likumpārkāpumus bieži ietekmē sociāli, ekonomiski, izglītības un ģimenes apstākļi, tādēļ efektīvai valsts reakcijai jābūt vērstai ne tikai uz pārkāpuma sekām, bet arī uz tā cēloņu novēršanu. Tādējādi audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi kalpo kā instruments bērna pozitīvu sociālo prasmju attīstīšanai un sekmīgai iekļaušanai sabiedrībā.
Likums "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" (turpmāk – ARPLL) ir spēkā kopš 2005. gada 1. janvāra un ilgstoši nav ticis sistemātiski pārskatīts. Tā piemērošanas gaitā ir konstatētas vairākas materiālo un procesuālo normu nepilnības, kas apgrūtina vienveidīgu likuma piemērošanu un efektīvu audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildi. Turklāt kopš likuma pieņemšanas ir būtiski attīstījies gan starptautiskais, gan nacionālais regulējums bērnu tiesību aizsardzības un nepilngadīgo justīcijas jomā, radot nepieciešamību izvērtēt esošā tiesiskā regulējuma atbilstību mūsdienu prasībām un labajai praksei. Tādēļ aktuāls ir jautājums par normatīvā regulējuma pilnveidošanu, lai nodrošinātu efektīvāku, bērna vajadzībām atbilstošāku un uz atkārtotu likumpārkāpumu novēršanu vērstu audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu sistēmu.
Vienlaikus jāņem vērā, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugusi izpratne par bērnu attīstības īpatnībām, traumas informētas pieejas nozīmi un nepieciešamību veidot uz pierādījumiem balstītus intervenču mehānismus nepilngadīgo justīcijā. Tādēļ pastāvošais regulējums ir izvērtējams arī no tā atbilstības mūsdienu zinātniskajām atziņām par efektīvākajiem nepilngadīgo uzvedības korekcijas un resocializācijas instrumentiem.
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu nepilngadīgā labākajām interesēm atbilstošāku valsts reakciju uz noziedzīgiem nodarījumiem, veicinot nepilngadīgo pārvirzīšanu no formālās krimināltiesību sistēmas un paplašinot iespējas piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus kā alternatīvu krimināltiesiskajiem risinājumiem. Likumprojekta mērķis ir stiprināt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu lomu nepilngadīgo justīcijas sistēmā, sekmējot bērna uzvedības korekciju, sociālo integrāciju un atkārtotu likumpārkāpumu risku mazināšanu.
Vienlaikus ar Likumprojektu ir paredzēts pilnveidot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu sistēmu, aizstājot līdzšinējo audzinoša rakstura piespiedu līdzekli - ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē ar mūsdienīgai bērnu tiesību aizsardzības pieejai atbilstošu risinājumu – ievietošanu sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas institūcijā Bērnu un jauniešu drošā māja. Likumprojekts balstīts secinājumā, ka līdzšinējais sociālās korekcijas izglītības iestāžu modelis nav nodrošinājis efektīvu augsta riska bērnu uzvedības korekciju un nav atbildis mūsdienu zinātniski pamatotām intervencēm. Tādēļ paredzēts izveidot jaunu, specializētu un multidisciplināru atbalsta modeli, kas nodrošina intensīvu sociālās uzvedības korekciju, rehabilitāciju un individuālu darbu ar bērnu gadījumos, kad ir izsmeltas citas sabiedrībā balstītas palīdzības iespējas un bērna vajadzības nav iespējams nodrošināt viņa ierastajā vidē.
Bērnu un jauniešu drošā māja paredzēta kā galējs un īslaicīgs risinājums īpaši augsta riska bērniem, kuru uzvedība rada būtisku apdraudējumu viņu pašu vai citu personu dzīvībai un veselībai. Tādējādi Likumprojekts nodrošina, ka bērna brīvības ierobežošana tiek piemērota tikai izņēmuma gadījumos, kad tas ir objektīvi nepieciešams, samērīgs un pamatots ar bērna labākajām interesēm, vienlaikus nodrošinot bērnam nepieciešamo rehabilitāciju, sociālo atbalstu un iespēju sekmīgai reintegrācijai sabiedrībā.
Vienlaikus ministrijas darba grupas darba kārtībā nonāca arī jautājumi saistībā ar nepieciešamību pilnveidot ar probācijas novērošanu bērniem saistīto tiesisko regulējumu un Tiesībsarga biroja 2024. gada 8. augusta ziņojumu Nr. 1-12/9 "Par palīdzības nodrošināšanu bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas". Līdz ar to Likumprojekts apvieno visas iepriekš minētās iniciatīvas, lai nodrošinātu vienotu un sistēmisku pieeju nepilngadīgo justīcijas regulējuma pilnveidošanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt savstarpēji saskaņotu likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā", "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" un ARPLL regulējumu, lai nodrošinātu savlaicīgu, individualizētu un nepilngadīgā labākajām interesēm atbilstošu valsts reakciju uz nepilngadīgo izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, mazinot nepilngadīgo iesaisti krimināltiesiskajā sistēmā un nodrošinot pieeju, kas balstīta uz nepilngadīgā uzvedības korekciju, sociālo integrāciju un atkārtotu likumpārkāpumu novēršanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. panta pirmā un otrā daļa paredz, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras. Visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses.
Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Bērnu tiesību konvencijas (turpmāk – Konvencija) 3. panta 1. punkts nosaka, ka visās darbībās attiecībā uz bērniem neatkarīgi no tā, vai šīs darbības veic valsts iestādes vai privātas iestādes, kas nodarbojas ar sociālās labklājības jautājumiem, tiesas, administratīvās vai likumdevējas iestādes, primārajam apsvērumam jābūt bērna interesēm. Vienlaikus Konvencijas 40. pants paredz, ka dalībvalstis atzīst, ka ikvienam bērnam, kurš tiek turēts aizdomās, ir apsūdzēts vai atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, ir tiesības uz tādu izturēšanos, kas atbilst bērna pašcieņai un savas vērtības apziņai, nostiprina viņā cieņu pret cilvēktiesībām un citu personu pamatbrīvībām un kurā tiek ņemts vērā bērna vecums un nepieciešamība sekmēt viņa reintegrāciju un panākt, lai viņš kļūtu par pilnvērtīgu sabiedrības locekli.
Savukārt ANO Bērnu tiesību komitejas Vispārējā komentāra Nr. 24 (2019) par bērnu tiesībām bērnu tieslietu sistēmā (turpmāk – Komentārs) 2. punkts paredz, ka bērni pēc savas fiziskās un psiholoģiskās attīstības atšķiras no pieaugušajiem. Šīs atšķirības pamato nepieciešamību atzīt mazāku vainu un izveidot atsevišķu sistēmu ar atšķirīgu, individualizētu pieeju. Ir pierādījies, ka, nonākot saskarē ar krimināltiesību sistēmu, bērniem tiek nodarīts kaitējums, kas ierobežo viņu izredzes kļūt par atbildīgiem pieaugušajiem. Komentāra 6. punkta c) apakšpunktā norādīts, ka viens no šī vispārējā komentāra mērķiem ir veicināt galvenās stratēģijas, kuru mērķis ir samazināt īpaši kaitīgo ietekmi, kādu rada saskare ar krimināltiesību sistēmu, ņemot vērā padziļinātās zināšanas par bērnu attīstību. No Komentāra 13. un 15. punkta izriet, ka attiecībā uz bērniem ir jāveicina pasākumi, kas neprasa tiesvedības uzsākšanu, un ka pārvirzīšana nozīmē lietas pārvirzīšanu no formālas krimināltiesību sistēmas uz programmām vai pasākumiem, kas ļauj izvairīties no stigmatizācijas un dod labākus rezultātus bērna attīstībai. Turklāt saskaņā ar Komentāra 16. punktu darbā ar bērniem būtu jādod priekšroka pārvirzīšanas pasākumiem. Dalībvalstīm pastāvīgi jāpaplašina to pārkāpumu loks, attiecībā uz kuriem iespējams īstenot pārvirzīšanas pasākumus, tostarp attiecīgā gadījumā attiecībā uz smagiem pārkāpumiem. Pārvirzīšanas iespējām jābūt pieejamām pēc iespējas ātrāk pēc saskares ar sistēmu un dažādos posmos procesa laikā.[1]
Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (turpmāk – FRA) 2022. gada pētījumā uzsvērts, ka bērnu pārvirzīšanas mehānismi ir viens no efektīvākajiem instrumentiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/800 par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā,[2] mērķu sasniegšanai, jo tie sekmē bērna tiesību efektīvu īstenošanu kriminālprocesā un veicina bērna interesēm atbilstošu, samērīgu un audzinošu tiesvedību.[3] FRA pētījumi apliecina, ka kriminālprocesa uzsākšana vai dalība kriminālprocesā nepilngadīgai personai pati par sevi var radīt būtiskas negatīvas sekas, tostarp emocionālu stresu, nesapratni par procesu, bailes no institūcijām un atsvešināšanos no tiesību sistēmas.[4] FRA veiktās intervijas ar bērniem norāda, ka bērni kriminālprocesu bieži uztver kā sodīšanas mehānismu, nevis kā procesu, kura mērķis ir palīdzēt izprast savas rīcības sekas vai nodrošināt aizsardzību.[5] Pētījumi arī liecina, ka pat gadījumos, kad formāli tiek piemērotas procesuālās garantijas, tās praksē ne vienmēr spēj kompensēt paša kriminālprocesa negatīvo ietekmi uz bērna emocionālo labsajūtu un attīstību, ja process nav pielāgots bērna vecumam, briedumam un vajadzībām.[6]
Minētais ir akcentēts arī Eiropas Padomes Ministru komitejas 2008. gada 5. novembra rekomendācijas CM/Rec(2008)11 (turpmāk – Rekomendācija) 23.1. un 23.2. punktā, kuri nosaka, ka visos posmos, kad tiek lemts par nepilngadīgajiem piemērojamajiem sodiem un ierobežojošiem līdzekļiem, kā arī to izpildes posmos jābūt pieejamam plašam pasākumu klāstam, kas pielāgots nepilngadīgo dažādiem attīstības posmiem, un ka prioritāte piešķirama tādiem līdzekļiem un pasākumiem, kuriem ir audzinoša un uz uzvedības korekciju vērsta pieeja.[7]
Tāpat Apvienoto Nāciju Starptautiskā Bērnu fonda jeb UNICEF informatīvajā ziņojumā "Diversion of Children in Conflict with the Law from Formal Judicial Proceedings in Europe and Central Asia" (turpmāk – Ziņojums) norādīts, ka nepilngadīgo pārvirzīšana no formālas tiesvedības var mazināt stigmatizāciju un veicināt bērna reintegrāciju sabiedrībā. Turklāt Ziņojumā uzsvērts, ka bērna vajadzībām pielāgoti pārvirzīšanas pasākumi, īpaši, ja tie tiek piemēroti agrīni, var mazināt atkārtota likumpārkāpuma un stigmatizācijas risku.[8]
Bērna tiesību un interešu kontekstā būtiski ir pieminēt 2022. gada 1. janvārī spēkā stājušos grozījumus Krimināllikumā (turpmāk – Grozījumi), ar kuriem tika aizsākta nepilngadīgo kriminālatbildības reforma.[1] Grozījumi ietvēra izmaiņas Krimināllikuma VII nodaļā "Nepilngadīgā kriminālatbildības īpatnības", nosakot, ka attiecībā uz nepilngadīgajiem ir jāņem vērā īpaši nosacījumi, piemērojot tiem kriminālatbildību un sodus. Turklāt ar Grozījumiem Krimināllikuma 64. pants tika papildināts ar trešo daļu, kurā tika noteikts, ka attiecībā uz nepilngadīgo primāra ir viņa resocializācija.
Šobrīd ARPLL nosaka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu veidus, to piemērošanas pamatus, izpildes kārtību un iesaistīto institūciju kompetenci. Tomēr kopš likuma pieņemšanas ir notikušas būtiskas izmaiņas gan nepilngadīgo justīcijas attīstībā, gan bērnu tiesību aizsardzības pieejā, kā arī atsevišķu institūciju funkcijās un normatīvajā regulējumā.
Spēkā esošais regulējums nepietiekami nodrošina nepilngadīgo pārvirzīšanu no formālās krimināltiesību sistēmas agrīnās procesa stadijās un pilnvērtīgi neatspoguļo bērna labāko interešu principu, kas izriet no Konvencijas, kā arī Eiropas Savienības un Eiropas Padomes dokumentiem nepilngadīgo justīcijas jomā. Lai gan spēkā esošie normatīvie akti paredz atsevišķus mehānismus audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai nepilngadīgajiem, praksē tie tiek izmantoti ierobežoti, un ievērojama daļa nepilngadīgo joprojām tiek iesaistīti pilna apjoma kriminālprocesā.
No statistikas datiem izriet, ka 2024. gadā nepilngadīgo notiesāto skaits sasniedza 122 personas, savukārt 2025. gadā – 129 personu, taču, neskatoties uz likumā paredzēto iespēju soda vietā piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus ARPLL, šis mehānisms tiek izmantots ļoti ierobežoti. Statistikas dati liecina, ka ik gadu tikai aptuveni 3 nepilngadīgajām personām tiek piemēroti audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi, atbrīvojot tās no soda, kas veido nebūtisku īpatsvaru no kopējā notiesāto nepilngadīgo skaita. Turklāt 2025. gadā Valsts probācijas dienests saņēma izpildei 26 lēmumus, ar kuriem bērniem piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – probācijas novērošana, taču nevienā gadījumā minētais līdzeklis netika piemērots saskaņā ar Krimināllikuma 66. panta nosacījumiem.
Spēkā esošais regulējums jau šobrīd paredz mehānismus, kas piemērojami gan pirmstiesas kriminālprocesa stadijā, gan tiesvedībā, kuru ietvaros nepilngadīgie tiek pārvirzīti no kriminālprocesa, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Pirmkārt, ja nepilngadīga persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, kriminālprocess ir izbeidzams atbilstoši Kriminālprocesa likuma 377. panta 2. punktam un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 392.1 panta septīto daļu procesa virzītājs var lemt par materiālu nosūtīšanu tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanai. Savukārt, ja persona ir sasniegusi 14 gadu vecumu, kriminālprocess tiek uzsākts. Kriminālprocesu pret nepilngadīgu personu audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai iespējams izbeigt uz nereabilitējoša pamata, izmeklētājam ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokuroram pieņemot lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 379. panta otro daļu, Kriminālprocesa likuma 380. pantu un Kriminālprocesa likuma 392.1 panta septīto daļu. Izbeidzot kriminālprocesu, materiālus saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 379. panta otro daļu un Kriminālprocesa likuma 411. panta 8. punktu nosūta tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai.
Savukārt gadījumos, kad kriminālprocess netiek izbeigts pirmstiesas stadijā un tiek virzīts līdz tiesai, nepilngadīgā pārvirzīšana uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu iespējama tiesvedības stadijā. Proti, atbilstoši Krimināllikuma 66. panta pirmajai daļai, ievērojot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas īpašos apstākļus un par nepilngadīgā personību iegūtās ziņas, tiesa var atbrīvot nepilngadīgo no piespriestā soda, piemērojot likumā noteiktos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Tādējādi tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 59. panta otro daļu un Krimināllikuma 66. pantu var atbrīvot nepilngadīgu personu no soda uz nereabilitējoša pamata, sastādot notiesājošu spriedumu atbilstoši Kriminālprocesa likuma 380., 522. pantam un Kriminālprocesa likuma 528. panta pirmās daļas 4. punktam, un noteikt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
Tāpat ARPLL joprojām saglabāts regulējums, kas saistīts ar audzinoša rakstura piespiedu līdzekli - ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē. Tomēr sociālās korekcijas izglītības iestādes modelis ir atzīts par neatbilstošu mūsdienu bērnu tiesību aizsardzības un uzvedības korekcijas pieejai, un vienīgā šāda iestāde Latvijā ir likvidēta. Ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par sociālās korekcijas izglītības iestādes reformas īstenošanas gaitu un ieceri izveidot "Bērnu un jauniešu drošo māju" augsta riska bērniem un jauniešiem" (Ministru kabineta 07.05.2024. sēdes protokols Nr. 19, 32. §) (turpmāk – Informatīvais ziņojums) secināts, ka nepieciešams izveidot jaunu risinājumu - Bērnu un jauniešu drošo māju, kas nodrošinātu intensīvu, multidisciplināru un bērna individuālajām vajadzībām pielāgotu sociālās uzvedības korekciju un rehabilitāciju gadījumos, kad ir izsmelti citi sabiedrībā balstīti atbalsta pasākumi.
Ņemot vērā, ka Bērnu un jauniešu drošā māja vēl nav uzsākusi darbību un tās izveidei nepieciešams pabeigt virkni tiesisku un organizatorisku priekšnosacījumu, nepieciešams pagarināt pārejas periodu, saglabājot spēkā esošo regulējumu līdz jaunā modeļa pilnvērtīgai ieviešanai.
Papildus minētajam likumā ir saglabājušās vairākas normas, kuru saturs vai terminoloģija vairs pilnībā neatbilst spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam vai institucionālajam modelim, tādēļ nepieciešams veikt arī atsevišķus precizējošus un tehniskus grozījumus, lai nodrošinātu normu vienveidīgu piemērošanu un tiesisko skaidrību.
[1] Grozījumi Krimināllikumā. Pieņemti 17.12.2020. Pieejami: https://likumi.lv/ta/id/319860-grozijumi-kriminallikuma
[1] Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejas Vispārējais komentārs Nr. 24 (2019) par bērnu tiesībām bērnu tieslietu sistēmā. Pieejams:https://tbinternet.ohchr.org/_layouts/15/treatybodyexternal/Download.aspx?symbolno=CRC%2fC%2fGC%2f24&Lang=en
[2] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/800 (2016. gada 11. maijs) par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā, Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 132, 21.05.2016., 1.-20. lpp., īpaši 4., 6., 18. un 20. apsvērums un 3., 4. un 5. pants.
[3] European Union Agency for Fundamental Rights (FRA) (2022). Children as suspects or accused persons in criminal proceedings – Procedural safeguards. Luxembourg: Publications Office of the European Union. Pieejams: https://fra.europa.eu/en/publication/2022/children-criminal-proceedings.
[4] Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, Child‑friendly justice – Perspectives and experiences of professionals on children’s participation in civil and criminal judicial proceedings in 10 EU Member States, 2015. Pieejams: https://fra.europa.eu/en/publication/2015/child-friendly-justice-perspectives-and-experiences-professionals-childrens
[5] European Union Agency for Fundamental Rights (FRA) (2017). Child‑friendly justice: Perspectives and experiences of children involved in judicial proceedings. Luxembourg: Publications Office of the European Union. Pieejams: https://fra.europa.eu/sites/default/files/fra_uploads/fra-2017-child-friendly-justice-children-s-perspective_en.pdf
[6] Turpat.
[7] Eiropas Padomes Ministru komitejas 2008. gada 5. novembra rekomendācija CM/Rec(2008)11. Pieejama: https://search.coe.int/cm#{%22CoEIdentifier%22:[%2209000016805d2716%22],%22sort%22:[%22CoEValidationDate%20Descending%22]}
[8] Apvienoto Nāciju Starptautiskā Bērnu fonda informatīvais ziņojums "Diversion of Children in Conflict with the Law from Formal Judicial Proceedings in Europe and Central Asia". Pieejams: https://www.unicef.org/eca/media/27691/file/Five%20Advocacy%20Briefs%20on%20Child%20Justice%20&%20Ch
Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Bērnu tiesību konvencijas (turpmāk – Konvencija) 3. panta 1. punkts nosaka, ka visās darbībās attiecībā uz bērniem neatkarīgi no tā, vai šīs darbības veic valsts iestādes vai privātas iestādes, kas nodarbojas ar sociālās labklājības jautājumiem, tiesas, administratīvās vai likumdevējas iestādes, primārajam apsvērumam jābūt bērna interesēm. Vienlaikus Konvencijas 40. pants paredz, ka dalībvalstis atzīst, ka ikvienam bērnam, kurš tiek turēts aizdomās, ir apsūdzēts vai atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, ir tiesības uz tādu izturēšanos, kas atbilst bērna pašcieņai un savas vērtības apziņai, nostiprina viņā cieņu pret cilvēktiesībām un citu personu pamatbrīvībām un kurā tiek ņemts vērā bērna vecums un nepieciešamība sekmēt viņa reintegrāciju un panākt, lai viņš kļūtu par pilnvērtīgu sabiedrības locekli.
Savukārt ANO Bērnu tiesību komitejas Vispārējā komentāra Nr. 24 (2019) par bērnu tiesībām bērnu tieslietu sistēmā (turpmāk – Komentārs) 2. punkts paredz, ka bērni pēc savas fiziskās un psiholoģiskās attīstības atšķiras no pieaugušajiem. Šīs atšķirības pamato nepieciešamību atzīt mazāku vainu un izveidot atsevišķu sistēmu ar atšķirīgu, individualizētu pieeju. Ir pierādījies, ka, nonākot saskarē ar krimināltiesību sistēmu, bērniem tiek nodarīts kaitējums, kas ierobežo viņu izredzes kļūt par atbildīgiem pieaugušajiem. Komentāra 6. punkta c) apakšpunktā norādīts, ka viens no šī vispārējā komentāra mērķiem ir veicināt galvenās stratēģijas, kuru mērķis ir samazināt īpaši kaitīgo ietekmi, kādu rada saskare ar krimināltiesību sistēmu, ņemot vērā padziļinātās zināšanas par bērnu attīstību. No Komentāra 13. un 15. punkta izriet, ka attiecībā uz bērniem ir jāveicina pasākumi, kas neprasa tiesvedības uzsākšanu, un ka pārvirzīšana nozīmē lietas pārvirzīšanu no formālas krimināltiesību sistēmas uz programmām vai pasākumiem, kas ļauj izvairīties no stigmatizācijas un dod labākus rezultātus bērna attīstībai. Turklāt saskaņā ar Komentāra 16. punktu darbā ar bērniem būtu jādod priekšroka pārvirzīšanas pasākumiem. Dalībvalstīm pastāvīgi jāpaplašina to pārkāpumu loks, attiecībā uz kuriem iespējams īstenot pārvirzīšanas pasākumus, tostarp attiecīgā gadījumā attiecībā uz smagiem pārkāpumiem. Pārvirzīšanas iespējām jābūt pieejamām pēc iespējas ātrāk pēc saskares ar sistēmu un dažādos posmos procesa laikā.[1]
Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (turpmāk – FRA) 2022. gada pētījumā uzsvērts, ka bērnu pārvirzīšanas mehānismi ir viens no efektīvākajiem instrumentiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/800 par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā,[2] mērķu sasniegšanai, jo tie sekmē bērna tiesību efektīvu īstenošanu kriminālprocesā un veicina bērna interesēm atbilstošu, samērīgu un audzinošu tiesvedību.[3] FRA pētījumi apliecina, ka kriminālprocesa uzsākšana vai dalība kriminālprocesā nepilngadīgai personai pati par sevi var radīt būtiskas negatīvas sekas, tostarp emocionālu stresu, nesapratni par procesu, bailes no institūcijām un atsvešināšanos no tiesību sistēmas.[4] FRA veiktās intervijas ar bērniem norāda, ka bērni kriminālprocesu bieži uztver kā sodīšanas mehānismu, nevis kā procesu, kura mērķis ir palīdzēt izprast savas rīcības sekas vai nodrošināt aizsardzību.[5] Pētījumi arī liecina, ka pat gadījumos, kad formāli tiek piemērotas procesuālās garantijas, tās praksē ne vienmēr spēj kompensēt paša kriminālprocesa negatīvo ietekmi uz bērna emocionālo labsajūtu un attīstību, ja process nav pielāgots bērna vecumam, briedumam un vajadzībām.[6]
Minētais ir akcentēts arī Eiropas Padomes Ministru komitejas 2008. gada 5. novembra rekomendācijas CM/Rec(2008)11 (turpmāk – Rekomendācija) 23.1. un 23.2. punktā, kuri nosaka, ka visos posmos, kad tiek lemts par nepilngadīgajiem piemērojamajiem sodiem un ierobežojošiem līdzekļiem, kā arī to izpildes posmos jābūt pieejamam plašam pasākumu klāstam, kas pielāgots nepilngadīgo dažādiem attīstības posmiem, un ka prioritāte piešķirama tādiem līdzekļiem un pasākumiem, kuriem ir audzinoša un uz uzvedības korekciju vērsta pieeja.[7]
Tāpat Apvienoto Nāciju Starptautiskā Bērnu fonda jeb UNICEF informatīvajā ziņojumā "Diversion of Children in Conflict with the Law from Formal Judicial Proceedings in Europe and Central Asia" (turpmāk – Ziņojums) norādīts, ka nepilngadīgo pārvirzīšana no formālas tiesvedības var mazināt stigmatizāciju un veicināt bērna reintegrāciju sabiedrībā. Turklāt Ziņojumā uzsvērts, ka bērna vajadzībām pielāgoti pārvirzīšanas pasākumi, īpaši, ja tie tiek piemēroti agrīni, var mazināt atkārtota likumpārkāpuma un stigmatizācijas risku.[8]
Bērna tiesību un interešu kontekstā būtiski ir pieminēt 2022. gada 1. janvārī spēkā stājušos grozījumus Krimināllikumā (turpmāk – Grozījumi), ar kuriem tika aizsākta nepilngadīgo kriminālatbildības reforma.[1] Grozījumi ietvēra izmaiņas Krimināllikuma VII nodaļā "Nepilngadīgā kriminālatbildības īpatnības", nosakot, ka attiecībā uz nepilngadīgajiem ir jāņem vērā īpaši nosacījumi, piemērojot tiem kriminālatbildību un sodus. Turklāt ar Grozījumiem Krimināllikuma 64. pants tika papildināts ar trešo daļu, kurā tika noteikts, ka attiecībā uz nepilngadīgo primāra ir viņa resocializācija.
Šobrīd ARPLL nosaka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu veidus, to piemērošanas pamatus, izpildes kārtību un iesaistīto institūciju kompetenci. Tomēr kopš likuma pieņemšanas ir notikušas būtiskas izmaiņas gan nepilngadīgo justīcijas attīstībā, gan bērnu tiesību aizsardzības pieejā, kā arī atsevišķu institūciju funkcijās un normatīvajā regulējumā.
Spēkā esošais regulējums nepietiekami nodrošina nepilngadīgo pārvirzīšanu no formālās krimināltiesību sistēmas agrīnās procesa stadijās un pilnvērtīgi neatspoguļo bērna labāko interešu principu, kas izriet no Konvencijas, kā arī Eiropas Savienības un Eiropas Padomes dokumentiem nepilngadīgo justīcijas jomā. Lai gan spēkā esošie normatīvie akti paredz atsevišķus mehānismus audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai nepilngadīgajiem, praksē tie tiek izmantoti ierobežoti, un ievērojama daļa nepilngadīgo joprojām tiek iesaistīti pilna apjoma kriminālprocesā.
No statistikas datiem izriet, ka 2024. gadā nepilngadīgo notiesāto skaits sasniedza 122 personas, savukārt 2025. gadā – 129 personu, taču, neskatoties uz likumā paredzēto iespēju soda vietā piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus ARPLL, šis mehānisms tiek izmantots ļoti ierobežoti. Statistikas dati liecina, ka ik gadu tikai aptuveni 3 nepilngadīgajām personām tiek piemēroti audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi, atbrīvojot tās no soda, kas veido nebūtisku īpatsvaru no kopējā notiesāto nepilngadīgo skaita. Turklāt 2025. gadā Valsts probācijas dienests saņēma izpildei 26 lēmumus, ar kuriem bērniem piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – probācijas novērošana, taču nevienā gadījumā minētais līdzeklis netika piemērots saskaņā ar Krimināllikuma 66. panta nosacījumiem.
Spēkā esošais regulējums jau šobrīd paredz mehānismus, kas piemērojami gan pirmstiesas kriminālprocesa stadijā, gan tiesvedībā, kuru ietvaros nepilngadīgie tiek pārvirzīti no kriminālprocesa, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Pirmkārt, ja nepilngadīga persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, kriminālprocess ir izbeidzams atbilstoši Kriminālprocesa likuma 377. panta 2. punktam un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 392.1 panta septīto daļu procesa virzītājs var lemt par materiālu nosūtīšanu tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanai. Savukārt, ja persona ir sasniegusi 14 gadu vecumu, kriminālprocess tiek uzsākts. Kriminālprocesu pret nepilngadīgu personu audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai iespējams izbeigt uz nereabilitējoša pamata, izmeklētājam ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokuroram pieņemot lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 379. panta otro daļu, Kriminālprocesa likuma 380. pantu un Kriminālprocesa likuma 392.1 panta septīto daļu. Izbeidzot kriminālprocesu, materiālus saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 379. panta otro daļu un Kriminālprocesa likuma 411. panta 8. punktu nosūta tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai.
Savukārt gadījumos, kad kriminālprocess netiek izbeigts pirmstiesas stadijā un tiek virzīts līdz tiesai, nepilngadīgā pārvirzīšana uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu iespējama tiesvedības stadijā. Proti, atbilstoši Krimināllikuma 66. panta pirmajai daļai, ievērojot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas īpašos apstākļus un par nepilngadīgā personību iegūtās ziņas, tiesa var atbrīvot nepilngadīgo no piespriestā soda, piemērojot likumā noteiktos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Tādējādi tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 59. panta otro daļu un Krimināllikuma 66. pantu var atbrīvot nepilngadīgu personu no soda uz nereabilitējoša pamata, sastādot notiesājošu spriedumu atbilstoši Kriminālprocesa likuma 380., 522. pantam un Kriminālprocesa likuma 528. panta pirmās daļas 4. punktam, un noteikt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
Tāpat ARPLL joprojām saglabāts regulējums, kas saistīts ar audzinoša rakstura piespiedu līdzekli - ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē. Tomēr sociālās korekcijas izglītības iestādes modelis ir atzīts par neatbilstošu mūsdienu bērnu tiesību aizsardzības un uzvedības korekcijas pieejai, un vienīgā šāda iestāde Latvijā ir likvidēta. Ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par sociālās korekcijas izglītības iestādes reformas īstenošanas gaitu un ieceri izveidot "Bērnu un jauniešu drošo māju" augsta riska bērniem un jauniešiem" (Ministru kabineta 07.05.2024. sēdes protokols Nr. 19, 32. §) (turpmāk – Informatīvais ziņojums) secināts, ka nepieciešams izveidot jaunu risinājumu - Bērnu un jauniešu drošo māju, kas nodrošinātu intensīvu, multidisciplināru un bērna individuālajām vajadzībām pielāgotu sociālās uzvedības korekciju un rehabilitāciju gadījumos, kad ir izsmelti citi sabiedrībā balstīti atbalsta pasākumi.
Ņemot vērā, ka Bērnu un jauniešu drošā māja vēl nav uzsākusi darbību un tās izveidei nepieciešams pabeigt virkni tiesisku un organizatorisku priekšnosacījumu, nepieciešams pagarināt pārejas periodu, saglabājot spēkā esošo regulējumu līdz jaunā modeļa pilnvērtīgai ieviešanai.
Papildus minētajam likumā ir saglabājušās vairākas normas, kuru saturs vai terminoloģija vairs pilnībā neatbilst spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam vai institucionālajam modelim, tādēļ nepieciešams veikt arī atsevišķus precizējošus un tehniskus grozījumus, lai nodrošinātu normu vienveidīgu piemērošanu un tiesisko skaidrību.
[1] Grozījumi Krimināllikumā. Pieņemti 17.12.2020. Pieejami: https://likumi.lv/ta/id/319860-grozijumi-kriminallikuma
[1] Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejas Vispārējais komentārs Nr. 24 (2019) par bērnu tiesībām bērnu tieslietu sistēmā. Pieejams:https://tbinternet.ohchr.org/_layouts/15/treatybodyexternal/Download.aspx?symbolno=CRC%2fC%2fGC%2f24&Lang=en
[2] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/800 (2016. gada 11. maijs) par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā, Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 132, 21.05.2016., 1.-20. lpp., īpaši 4., 6., 18. un 20. apsvērums un 3., 4. un 5. pants.
[3] European Union Agency for Fundamental Rights (FRA) (2022). Children as suspects or accused persons in criminal proceedings – Procedural safeguards. Luxembourg: Publications Office of the European Union. Pieejams: https://fra.europa.eu/en/publication/2022/children-criminal-proceedings.
[4] Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, Child‑friendly justice – Perspectives and experiences of professionals on children’s participation in civil and criminal judicial proceedings in 10 EU Member States, 2015. Pieejams: https://fra.europa.eu/en/publication/2015/child-friendly-justice-perspectives-and-experiences-professionals-childrens
[5] European Union Agency for Fundamental Rights (FRA) (2017). Child‑friendly justice: Perspectives and experiences of children involved in judicial proceedings. Luxembourg: Publications Office of the European Union. Pieejams: https://fra.europa.eu/sites/default/files/fra_uploads/fra-2017-child-friendly-justice-children-s-perspective_en.pdf
[6] Turpat.
[7] Eiropas Padomes Ministru komitejas 2008. gada 5. novembra rekomendācija CM/Rec(2008)11. Pieejama: https://search.coe.int/cm#{%22CoEIdentifier%22:[%2209000016805d2716%22],%22sort%22:[%22CoEValidationDate%20Descending%22]}
[8] Apvienoto Nāciju Starptautiskā Bērnu fonda informatīvais ziņojums "Diversion of Children in Conflict with the Law from Formal Judicial Proceedings in Europe and Central Asia". Pieejams: https://www.unicef.org/eca/media/27691/file/Five%20Advocacy%20Briefs%20on%20Child%20Justice%20&%20Ch
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Spēkā esošais ARPLL 4. pants nosaka personu loku, kurām piemērojami audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi. Pašlaik Kriminālprocesa likums paredz iespēju pirmstiesas kriminālprocesā izbeigt procesu pret nepilngadīgo personu un nodot lietas materiālus tiesai jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu. Šādu lēmumu atbilstoši likumā noteiktajiem nosacījumiem var pieņemt izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokurors. Tomēr šī procesa piemērošana nav noteikta kā primārais vai obligātais risinājums nepilngadīgo lietās. Lēmums par tā izmantošanu ir atkarīgs no procesa virzītāja izvērtējuma, tādēļ praksē nepastāv vienota pieeja attiecībā uz nepilngadīgo pārvirzīšanu uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu. Rezultātā netiek nodrošināts, ka visos gadījumos pirms kriminālvajāšanas turpināšanas tiek izvērtēta iespēja piemērot bērna interesēm atbilstošākus un mazāk ierobežojošus risinājumus. To apliecina arī statistikas dati - 2025. gadā Valsts policija tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai nosūtīja 20 izbeigtus kriminālprocesus, savukārt tiesās tika izskatītas 45 lietas par šādu līdzekļu piemērošanu. Tajā pašā laikā lēmumi par saukšanu pie kriminālatbildības tika pieņemti attiecībā uz 306 nepilngadīgajiem.
Arī pēc lietas nodošanas tiesai pastāv iespēja piemērot nepilngadīgajam audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, jo Krimināllikuma 66. pants ļauj atbrīvot nepilngadīgo no soda, vienlaikus nosakot attiecīgus audzinoša rakstura ietekmēšanas līdzekļus. Tomēr statistika un tiesību normu piemērošanas prakse liecina, ka šis mehānisms nav kļuvis par plaši izmantotu instrumentu nepilngadīgo kriminālatbildības jomā, līdz ar to tā potenciāls veicināt nepilngadīgo resocializāciju un mazināt iesaisti krimināltiesiskajā sistēmā netiek pilnvērtīgi izmantots.
Minētais kopumā liecina, ka spēkā esošais krimināltiesiskais regulējums neparedz pietiekami efektīvu mehānismu, kas ļautu agrīnā kriminālprocesa stadijā prioritāri atteikties no krimināltiesisko instrumentu piemērošanas un pārvirzīt nepilngadīgo uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu kā mazāk ierobežojošu risinājumu. Tā rezultātā nepilngadīgie bieži tiek iesaistīti ilgstošā kriminālprocesā un virzīti tradicionālās kriminālās justīcijas sistēmas ietvaros, kas nav bērna interesēm atbilstošākais risinājums un var apgrūtināt savlaicīgu uzvedības korekcijas pasākumu piemērošanu, kā arī neveicina nepilngadīgā resocializācijas iespēju.
Konkrētais grozījums ARPLL 4. pantā ir saistīts ar paralēli paredzētajiem grozījumiem Krimināllikumā, ar kuriem paredzēts papildināt Krimināllikumu ar jaunu 66.6 pantu "Nepilngadīgā nosacīta atbrīvošana no kriminālatbildības". Saskaņā ar šo regulējumu prokurors nepilngadīgo nosacīti atbrīvo no kriminālatbildības, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, ja nepilngadīgais izdarījis kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, pēdējo trīs gadu laikā attiecībā uz viņu nav izbeigts kriminālprocess, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, un nepilngadīgais piekrīt šādam risinājumam. Savukārt gadījumos, kad pēdējo trīs gadu laikā kriminālprocess jau ir izbeigts, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, vai nepilngadīgais izdarījis smagu vai sevišķi smagu noziegumu, prokurors, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumu un citus lietas apstākļus, var nepilngadīgo nosacīti atbrīvot no kriminālatbildības, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, ja iegūta pārliecība, ka nepilngadīgais pārbaudes laikā pildīs piemēroto audzinoša rakstura piespiedu līdzekli un neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu. Tādējādi grozījuma mērķis ir nostiprināt prokurora kompetenci agrīnā kriminālprocesa stadijā izmantot bērna interesēm atbilstošāku, individualizētu un mazāk ierobežojošu reakciju uz nepilngadīgā izdarītu noziedzīgu nodarījumu.
Krimināllikuma 66.6 pants paredz iespēju nepilngadīgo nosacīti atbrīvot no kriminālatbildības, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Šāds regulējums ir vērsts uz to, lai gadījumos, kad nepilngadīgais izdarījis kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, prioritāri tiktu piemēroti audzinoši un resocializējoši pasākumi, nevis turpināts kriminālprocess vispārējā kārtībā. Ja nepilngadīgais pēdējo trīs gadu laikā nav ticis nosacīti atbrīvots no kriminālatbildības un piekrīt šādam procesa pabeigšanas veidam, prokuroram ir pienākums piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
Savukārt gadījumos, kad nepilngadīgais jau iepriekš ticis nosacīti atbrīvots no kriminālatbildības vai ir izdarījis smagu vai sevišķi smagu noziegumu, prokurors lemj par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu, individuāli izvērtējot konkrētās lietas apstākļus. Izvērtējumā tiek ņemts vērā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, nepilngadīgā personība, Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojums, kā arī tas, vai nepilngadīgais pārbaudes laikā pildīs noteiktos pienākumus un neizdarīs jaunus noziedzīgus nodarījumus. Tādējādi regulējums nodrošina diferencētu pieeju, saglabājot iespēju piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus arī sarežģītākos gadījumos, vienlaikus paredzot rūpīgāku nepilngadīgā uzvedības un resocializācijas iespēju izvērtējumu.
Krimināllikuma 66.6 pants paredz arī uzraudzības mehānismu – prokurors nosaka pārbaudes laiku no trim mēnešiem līdz trim gadiem atbilstoši piemērotajam audzinoša rakstura piespiedu līdzeklim. Ja nepilngadīgais pārbaudes laikā izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu vai nepilda piemēroto audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, kriminālvajāšana tiek turpināta. Tādējādi tiek nodrošināta līdzsvarota pieeja, vienlaikus veicinot nepilngadīgā resocializāciju un saglabājot efektīvu uzraudzību pār noteikto pienākumu izpildi.
Kopumā Krimināllikuma 66.6 pantā ietvertais regulējums nodrošina, ka nepilngadīgo pārvirzīšana uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu sistēmu tiek īstenota kā primārais risinājums gadījumos, kad tas ir pietiekami nepilngadīgā uzvedības korekcijai un resocializācijai, tādējādi mazinot nepilngadīgo iesaisti krimināltiesiskajā sistēmā un sekmējot savlaicīgu rehabilitācijas pasākumu piemērošanu.
Arī pēc lietas nodošanas tiesai pastāv iespēja piemērot nepilngadīgajam audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, jo Krimināllikuma 66. pants ļauj atbrīvot nepilngadīgo no soda, vienlaikus nosakot attiecīgus audzinoša rakstura ietekmēšanas līdzekļus. Tomēr statistika un tiesību normu piemērošanas prakse liecina, ka šis mehānisms nav kļuvis par plaši izmantotu instrumentu nepilngadīgo kriminālatbildības jomā, līdz ar to tā potenciāls veicināt nepilngadīgo resocializāciju un mazināt iesaisti krimināltiesiskajā sistēmā netiek pilnvērtīgi izmantots.
Minētais kopumā liecina, ka spēkā esošais krimināltiesiskais regulējums neparedz pietiekami efektīvu mehānismu, kas ļautu agrīnā kriminālprocesa stadijā prioritāri atteikties no krimināltiesisko instrumentu piemērošanas un pārvirzīt nepilngadīgo uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu kā mazāk ierobežojošu risinājumu. Tā rezultātā nepilngadīgie bieži tiek iesaistīti ilgstošā kriminālprocesā un virzīti tradicionālās kriminālās justīcijas sistēmas ietvaros, kas nav bērna interesēm atbilstošākais risinājums un var apgrūtināt savlaicīgu uzvedības korekcijas pasākumu piemērošanu, kā arī neveicina nepilngadīgā resocializācijas iespēju.
Konkrētais grozījums ARPLL 4. pantā ir saistīts ar paralēli paredzētajiem grozījumiem Krimināllikumā, ar kuriem paredzēts papildināt Krimināllikumu ar jaunu 66.6 pantu "Nepilngadīgā nosacīta atbrīvošana no kriminālatbildības". Saskaņā ar šo regulējumu prokurors nepilngadīgo nosacīti atbrīvo no kriminālatbildības, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, ja nepilngadīgais izdarījis kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, pēdējo trīs gadu laikā attiecībā uz viņu nav izbeigts kriminālprocess, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, un nepilngadīgais piekrīt šādam risinājumam. Savukārt gadījumos, kad pēdējo trīs gadu laikā kriminālprocess jau ir izbeigts, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, vai nepilngadīgais izdarījis smagu vai sevišķi smagu noziegumu, prokurors, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumu un citus lietas apstākļus, var nepilngadīgo nosacīti atbrīvot no kriminālatbildības, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, ja iegūta pārliecība, ka nepilngadīgais pārbaudes laikā pildīs piemēroto audzinoša rakstura piespiedu līdzekli un neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu. Tādējādi grozījuma mērķis ir nostiprināt prokurora kompetenci agrīnā kriminālprocesa stadijā izmantot bērna interesēm atbilstošāku, individualizētu un mazāk ierobežojošu reakciju uz nepilngadīgā izdarītu noziedzīgu nodarījumu.
Krimināllikuma 66.6 pants paredz iespēju nepilngadīgo nosacīti atbrīvot no kriminālatbildības, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Šāds regulējums ir vērsts uz to, lai gadījumos, kad nepilngadīgais izdarījis kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, prioritāri tiktu piemēroti audzinoši un resocializējoši pasākumi, nevis turpināts kriminālprocess vispārējā kārtībā. Ja nepilngadīgais pēdējo trīs gadu laikā nav ticis nosacīti atbrīvots no kriminālatbildības un piekrīt šādam procesa pabeigšanas veidam, prokuroram ir pienākums piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
Savukārt gadījumos, kad nepilngadīgais jau iepriekš ticis nosacīti atbrīvots no kriminālatbildības vai ir izdarījis smagu vai sevišķi smagu noziegumu, prokurors lemj par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu, individuāli izvērtējot konkrētās lietas apstākļus. Izvērtējumā tiek ņemts vērā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, nepilngadīgā personība, Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojums, kā arī tas, vai nepilngadīgais pārbaudes laikā pildīs noteiktos pienākumus un neizdarīs jaunus noziedzīgus nodarījumus. Tādējādi regulējums nodrošina diferencētu pieeju, saglabājot iespēju piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus arī sarežģītākos gadījumos, vienlaikus paredzot rūpīgāku nepilngadīgā uzvedības un resocializācijas iespēju izvērtējumu.
Krimināllikuma 66.6 pants paredz arī uzraudzības mehānismu – prokurors nosaka pārbaudes laiku no trim mēnešiem līdz trim gadiem atbilstoši piemērotajam audzinoša rakstura piespiedu līdzeklim. Ja nepilngadīgais pārbaudes laikā izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu vai nepilda piemēroto audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, kriminālvajāšana tiek turpināta. Tādējādi tiek nodrošināta līdzsvarota pieeja, vienlaikus veicinot nepilngadīgā resocializāciju un saglabājot efektīvu uzraudzību pār noteikto pienākumu izpildi.
Kopumā Krimināllikuma 66.6 pantā ietvertais regulējums nodrošina, ka nepilngadīgo pārvirzīšana uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu sistēmu tiek īstenota kā primārais risinājums gadījumos, kad tas ir pietiekami nepilngadīgā uzvedības korekcijai un resocializācijai, tādējādi mazinot nepilngadīgo iesaisti krimināltiesiskajā sistēmā un sekmējot savlaicīgu rehabilitācijas pasākumu piemērošanu.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz papildināt ARPLL 4. pantu ar 1.1 daļu nosakot, ka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus piemēro bērniem, kuri ir izdarījuši noziedzīgu nodarījumu un kurus prokurors nosacīti atbrīvojis no kriminālatbildības.
Problēmas apraksts
Spēkā esošā ARPLL 5. panta pirmā daļa paredz, ka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus krimināllietās piemēro tiesa. Tādējādi likumā noteiktā kompetence lemt par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu kriminālprocesā ir piešķirta tikai tiesai, neparedzot šādas tiesības citām kriminālprocesā iesaistītajām institūcijām.
Vienlaikus saskaņā ar likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" tiek ieviests jauns Krimināllikuma 66.6 pantā paredzētais regulējums, kas noteiktos gadījumos piešķir prokuroram tiesības, bet atsevišķās situācijās arī pienākumu nosacīti atbrīvot nepilngadīgo no kriminālatbildības, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Līdz ar to veidojas neatbilstība starp Krimināllikumā prokurora kompetences paplašinājumu un ARPLL noteikto tiesisko regulējumu, kurā prokurors nav paredzēts kā institūcija, kas ir tiesīga piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus krimināllietās.
Minētā neatbilstība var radīt neskaidrības tiesību normu piemērošanā un apgrūtināt vienveidīgas prakses veidošanos attiecībā uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem. Tādēļ nepieciešams precizēt ARPLL 5. panta pirmo daļu, skaidri nosakot prokuroru kā kompetento institūciju audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanā Krimināllikumā paredzētajos gadījumos.
Vienlaikus saskaņā ar likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" tiek ieviests jauns Krimināllikuma 66.6 pantā paredzētais regulējums, kas noteiktos gadījumos piešķir prokuroram tiesības, bet atsevišķās situācijās arī pienākumu nosacīti atbrīvot nepilngadīgo no kriminālatbildības, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Līdz ar to veidojas neatbilstība starp Krimināllikumā prokurora kompetences paplašinājumu un ARPLL noteikto tiesisko regulējumu, kurā prokurors nav paredzēts kā institūcija, kas ir tiesīga piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus krimināllietās.
Minētā neatbilstība var radīt neskaidrības tiesību normu piemērošanā un apgrūtināt vienveidīgas prakses veidošanos attiecībā uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem. Tādēļ nepieciešams precizēt ARPLL 5. panta pirmo daļu, skaidri nosakot prokuroru kā kompetento institūciju audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanā Krimināllikumā paredzētajos gadījumos.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt ARPLL 5. panta pirmo daļu, nosakot, ka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus krimināllietās piemēro ne tikai tiesa, bet arī prokurors.
Grozījums ir nepieciešams, lai nodrošinātu saskaņotu tiesisko regulējumu ar Krimināllikuma 66.6 pantā prokurora lomas paplašinājumu, kura ietvaros prokuroram tiek piešķirtas tiesības un atsevišķos gadījumos pienākums piemērot nepilngadīgajam audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
Grozījums ir nepieciešams, lai nodrošinātu saskaņotu tiesisko regulējumu ar Krimināllikuma 66.6 pantā prokurora lomas paplašinājumu, kura ietvaros prokuroram tiek piešķirtas tiesības un atsevišķos gadījumos pienākums piemērot nepilngadīgajam audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
Problēmas apraksts
Spēkā esošais ARPLL regulējums paredz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas kārtību galvenokārt gadījumos, kad lēmumu par to piemērošanu pieņem tiesa. Vienlaikus likumā nav ietverta norma, kas skaidri noteiktu tiesisko pamatu un procesuālo ietvaru gadījumiem, kad audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus piemēro prokurors.
Ņemot vērā, ka saistītie likumprojekti "Grozījumi Krimināllikumā" un "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" paredz prokurora tiesības noteiktos gadījumos nosacīti atbrīvot nepilngadīgo no kriminālatbildības, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, ir nepieciešams nodrošināt skaidru un sistemātisku normatīvā regulējuma sasaisti. Tādējādi ARPLL tiek nodrošināta saskaņota atsauce uz Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma regulējumu, kas nosaka prokurora kompetenci, tās piemērošanas priekšnoteikumus un procesuālo kārtību.
Ņemot vērā, ka saistītie likumprojekti "Grozījumi Krimināllikumā" un "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" paredz prokurora tiesības noteiktos gadījumos nosacīti atbrīvot nepilngadīgo no kriminālatbildības, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, ir nepieciešams nodrošināt skaidru un sistemātisku normatīvā regulējuma sasaisti. Tādējādi ARPLL tiek nodrošināta saskaņota atsauce uz Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma regulējumu, kas nosaka prokurora kompetenci, tās piemērošanas priekšnoteikumus un procesuālo kārtību.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto likumprojekts paredz papildināt ARPLL 5. pantu ar ceturto daļu nosakot, ka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus Krimināllikuma noteiktajos gadījumos un Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā piemēro prokurors.
Problēmas apraksts
Balstoties uz Informatīvo ziņojumu, ir nepieciešams veikt grozījumus ARPLL, lai ieviestu jaunu audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – bērna ievietošanu sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas institūcijā Bērnu un jauniešu drošā māja.
Informatīvajā ziņojumā ietverts secinājums, ka līdzšinējais sociālās korekcijas izglītības iestāžu modelis nav efektīvs augsta riska bērnu uzvedības problēmu mazināšanā un neatbilst mūsdienu zinātniski pamatotām intervencēm. Ministru kabinets, pamatojoties uz iepriekš veiktajiem grozījumiem ARPLL, ar 2022. gada 1. oktobri likvidēja sociālās korekcijas izglītības iestādi "Naukšēni". Ar 2022. gada 26. jūnija lēmumu ministrija tika noteikta par atbildīgo institūciju sociālās korekcijas sistēmas reformas īstenošanā un tai uzdots izstrādāt grozījumus ARPLL par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – piemērošanu un izpildi. Papildus tam Valsts kontrole lietderības revīzijas Nr. 2.4.1-6/2021 "Vai bērnam ar uzvedības problēmām un tā ģimenei ir iespēja saņemt nepieciešamo atbalstu?" 2022. gada 30. septembra ziņojumā ieteica pārskatīt gadījumus un termiņus, kad bērnu var ievietot sociālās korekcijas izglītības iestādē, nosakot tos atbilstoši bērna individuālajām vajadzībām un nepieciešamajam atbalstam.
Izanalizējot likvidētajā sociālās korekcijas izglītības iestādē "Naukšēni" konstatētos pārkāpumus, iestādes vietu bērnu likumpārkāpumu prevencijas sistēmā, reformas īstenošanas gaitā secināto par sociālās korekcijas izglītības iestādes nepieciešamību, audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – piemērošanas praksi, tostarp analizējot attiecīgos tiesu nolēmumus, kā arī ārvalstu pieredzi, Informatīvajā ziņojumā konstatēts, ka nepieciešams izveidot Bērnu un jauniešu drošo māju kā galēju, intensīvu un īslaicīgu intervences līdzekli, kas tiek piemērots tikai tad, ja bērns rada reālus draudus savai vai citu personu veselībai vai dzīvībai, ir izsmelti visi zemākas intensitātes sabiedrībā balstītie risinājumi un bērna vajadzības nav iespējams nodrošināt viņa ierastajā vidē. Bērnu un jauniešu drošās mājas izveidošana nodrošina, ka bērna brīvības ierobežošana tiek piemērota tikai tad, kad tas ir objektīvi nepieciešams un pamatots ar bērna interesēm un drošību.
Jaunais audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis paredz bērna nošķiršanu no viņa ierastās vides uz noteiktu laiku, lai nodrošinātu intensīvu sociālās uzvedības korekciju un rehabilitāciju.
Ņemot vērā, ka sociālās korekcijas izglītības iestāde Latvijā pašlaik nepastāv, bet konkrētā funkcija pārveidojama, ieviešot Bērnu un jauniešu drošo māju, ARPLL nepieciešams izdarīt attiecīgos grozījumus. Nepieciešams svītrot tās normas, kas attiecas uz sociālās korekcijas izglītības iestādēm, kā arī papildināt likumu, ieviešot jaunu audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – bērna ievietošanu sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas institūcijā.
Līdz ar to ARPLL ietvertais audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – vairs neatbilst plānotajam institucionālajam modelim un reformas ietvaros paredzētajam atbalsta un intervences saturam. Tādēļ nepieciešams izslēgt no likuma regulējumu, kas saistīts ar sociālās korekcijas izglītības iestādi, lai nodrošinātu normatīvā regulējuma atbilstību jaunajai sistēmai.
Informatīvajā ziņojumā ietverts secinājums, ka līdzšinējais sociālās korekcijas izglītības iestāžu modelis nav efektīvs augsta riska bērnu uzvedības problēmu mazināšanā un neatbilst mūsdienu zinātniski pamatotām intervencēm. Ministru kabinets, pamatojoties uz iepriekš veiktajiem grozījumiem ARPLL, ar 2022. gada 1. oktobri likvidēja sociālās korekcijas izglītības iestādi "Naukšēni". Ar 2022. gada 26. jūnija lēmumu ministrija tika noteikta par atbildīgo institūciju sociālās korekcijas sistēmas reformas īstenošanā un tai uzdots izstrādāt grozījumus ARPLL par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – piemērošanu un izpildi. Papildus tam Valsts kontrole lietderības revīzijas Nr. 2.4.1-6/2021 "Vai bērnam ar uzvedības problēmām un tā ģimenei ir iespēja saņemt nepieciešamo atbalstu?" 2022. gada 30. septembra ziņojumā ieteica pārskatīt gadījumus un termiņus, kad bērnu var ievietot sociālās korekcijas izglītības iestādē, nosakot tos atbilstoši bērna individuālajām vajadzībām un nepieciešamajam atbalstam.
Izanalizējot likvidētajā sociālās korekcijas izglītības iestādē "Naukšēni" konstatētos pārkāpumus, iestādes vietu bērnu likumpārkāpumu prevencijas sistēmā, reformas īstenošanas gaitā secināto par sociālās korekcijas izglītības iestādes nepieciešamību, audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – piemērošanas praksi, tostarp analizējot attiecīgos tiesu nolēmumus, kā arī ārvalstu pieredzi, Informatīvajā ziņojumā konstatēts, ka nepieciešams izveidot Bērnu un jauniešu drošo māju kā galēju, intensīvu un īslaicīgu intervences līdzekli, kas tiek piemērots tikai tad, ja bērns rada reālus draudus savai vai citu personu veselībai vai dzīvībai, ir izsmelti visi zemākas intensitātes sabiedrībā balstītie risinājumi un bērna vajadzības nav iespējams nodrošināt viņa ierastajā vidē. Bērnu un jauniešu drošās mājas izveidošana nodrošina, ka bērna brīvības ierobežošana tiek piemērota tikai tad, kad tas ir objektīvi nepieciešams un pamatots ar bērna interesēm un drošību.
Jaunais audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis paredz bērna nošķiršanu no viņa ierastās vides uz noteiktu laiku, lai nodrošinātu intensīvu sociālās uzvedības korekciju un rehabilitāciju.
Ņemot vērā, ka sociālās korekcijas izglītības iestāde Latvijā pašlaik nepastāv, bet konkrētā funkcija pārveidojama, ieviešot Bērnu un jauniešu drošo māju, ARPLL nepieciešams izdarīt attiecīgos grozījumus. Nepieciešams svītrot tās normas, kas attiecas uz sociālās korekcijas izglītības iestādēm, kā arī papildināt likumu, ieviešot jaunu audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – bērna ievietošanu sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas institūcijā.
Līdz ar to ARPLL ietvertais audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – vairs neatbilst plānotajam institucionālajam modelim un reformas ietvaros paredzētajam atbalsta un intervences saturam. Tādēļ nepieciešams izslēgt no likuma regulējumu, kas saistīts ar sociālās korekcijas izglītības iestādi, lai nodrošinātu normatīvā regulējuma atbilstību jaunajai sistēmai.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz svītrot 6. panta pirmās daļas 8. punktu.
Problēmas apraksts
Jaunais audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis paredz bērna nošķiršanu no viņa ierastās vides uz noteiktu laiku, lai nodrošinātu intensīvu sociālās uzvedības korekciju un rehabilitāciju. Intervences efektivitāte balstās uz tās atbilstību bērna individuālajām vajadzībām, tādēļ Bērnu un jauniešu drošās mājas darbība tiek cieši sasaistīta ar Valsts probācijas dienesta kompetenci un pieredzi darbā ar bērniem, kuriem ir uzvedības problēmas. Tādējādi Bērnu un jauniešu drošajā mājā sākotnēji plānots ievietot bērnus, kuri ir izdarījuši noziedzīgu nodarījumu un kuriem jau piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – probācijas novērošana, bet kuru uzvedības riski un vajadzības liecina, ka probācijas novērošana sabiedrībā nav īstenojama.
Valsts probācijas dienests, īstenojot probācijas novērošanu, veiks bērna vajadzību un resursu novērtējumu un, konstatējot nepieciešamību bērnu nošķirt no viņa ierastās vides, ierosinās jautājumu par viņa ievietošanu Bērnu un jauniešu drošajā mājā. Šāda "filtra" funkcija nodrošina, ka Bērnu un jauniešu drošajā mājā nonāks tikai tie bērni, kuriem šāda intensīva intervence ir objektīvi nepieciešama un potenciāli efektīva.
Jauno audzinoša rakstura piespiedu līdzekli varēs piemērot, ja tiks konstatēti šādi apstākļi: bērns ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu; bērns apdraud savu vai citu cilvēku veselību vai dzīvību (piemēram, paškaitējoša uzvedība, apreibinošo vielu lietošana, agresija, seksuāla riska uzvedība, klaiņošana); ir izsmelti zemākas intensitātes intervences līdzekļi vai to īstenošana sabiedrībā nav iespējama. Vienlaikus tiks noteikti izslēdzošie kritēriji (piemēram, smagi intelekta attīstības traucējumi, nopietni veselības traucējumi), lai nodrošinātu, ka Bērnu un jauniešu drošajā mājā tiks ievietoti tikai tie bērni, kuriem šī institūcija var sniegt atbilstošu palīdzību. Ja izslēdzošie kritēriji atklāsies pēc bērna ievietošanas, tiesā nekavējoties varēs iesniegt lūgumu par līdzekļa izbeigšanu.
Bērnu un jauniešu drošā māja būs kompleksu pasākumu kopums, kas paredzēts bērniem no 11 līdz 18 gadu vecumam ar iespēju turpināt intervenci līdz 19 gadu vecumam, ja tā uzsākta pirms pilngadības sasniegšanas. Šāds risinājums balstās atziņā, ka pilngadības sasniegšana automātiski nemaina personas psiholoģisko attīstību un uzvedības īpatnības.
Bērna ievietošanu Bērnu un jauniešu drošajā mājā būs tiesīgs ierosināt Valsts probācijas dienests. Lai izlemtu šāda soļa atbilstību bērna individuālajām vajadzībām, Valsts probācijas dienests sasauks starpinstitūciju sadarbības sanāksmi, kurā piedalīsies arī Bērnu un jauniešu drošās mājas speciālisti. Starpinstitūciju sadarbības sanāksmē izvērtēs, vai bērna vajadzības iespējams risināt sabiedrībā, vai Bērnu un jauniešu drošajā mājā varēs nodrošināt bērna vajadzībām atbilstošu palīdzību. Tāpat tiks analizēta bērna personības saderība ar citiem Bērnu un jauniešu drošajā mājā jau ievietotajiem bērniem, kā arī Bērnu un jauniešu drošās mājas kapacitāti bērnu uzņemt. Ja starpinstitūciju sadarbības sanāksmē speciālisti atzīs, ka sabiedrībā balstīti risinājumi nav pietiekami konkrētā bērna individuālo vajadzību nodrošināšanai un viņa sociālās uzvedības korekcijai, Valsts probācijas dienests iesniegs tiesā lūgumu par bērna ievietošanu Bērnu un jauniešu drošajā mājā. Tiesa pieņems lēmumu par ievietošanu uz vienu gadu. Bērnu un jauniešu drošās mājas un Valsts probācijas dienesta speciālisti ne retāk kā ik pēc trim mēnešiem veiks bērna vajadzību un riska izvērtējumu. Ja izvērtējums liecinās, ka bērna atrašanās sabiedrībā joprojām rada augstu kaitējuma risku, tiesa pēc Valsts probācijas dienesta lūguma varēs lemt par bērna uzturēšanās Bērnu un jauniešu drošajā mājā turpināšanu vēl uz vienu gadu. Pagarinājums iespējams tikai vienu reizi.
Šāds modelis nodrošina bērna brīvības ierobežošanu tikai tik ilgi, cik tas objektīvi nepieciešams atbilstoši bērna individuālajām vajadzībām, regulāru un profesionālubērna sociālās uzvedības korekcijas gaitas izvērtējumu, kā arī pakāpenisku bērna atgriešanos sabiedrībā, atjaunojot probācijas novērošanu. Bērnu, kuri izdarījuši noziedzīgus nodarījumus un kuriem piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis - probācijas novērošana -, sociālās uzvedības korekciju un rehabilitācijas nodrošināšanas kārtību drošā, uz bērna vajadzībām vērstā vidē sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas institūcijā Bērnu un jauniešu drošā māja, veicinot bērna reintegrāciju sabiedrībā, noteiks Bērnu un jauniešu drošās mājas likums. Tajā tiks noteikta Bērnu un jauniešu drošās mājas darbība, bērnu ievietošanas, uzturēšanās un izbeigšanas kārtība, kā arī citu iesaistīto institūciju kompetence sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas nodrošināšanā laikā, kamēr bērns uzturēsies Bērnu un jauniešu drošajā mājā.
Būtībā Bērnu un jauniešu drošā māja kā vides maiņas principā balstīts pasākums probācijas sistēmā esošajiem nepilngadīgajiem ietver rīcību vardarbības prevencijai un mazināšanai, kā arī vienlaikus sadarbībā ar pašvaldību kompetentajām institūcijām atbalstu ģimenēm šo smago situāciju pārvarēšanai. Savlaicīga un kvalitatīva bērnu un jauniešu sociālās uzvedības korekcija novērš nepieciešamību nākotnē uzturēt šīs personas no valsts budžeta līdzekļiem (sodu izpildes sistēma, sociālā palīdzība u.c.). Jāņem vērā, ka, nodrošinot individuālām vajadzībām atbilstošu intervenci, tiek pārtraukta uzvedības problēmu padziļināšanās. Savukārt, nerisinot augsta riska bērnu uzvedības problēmas, sabiedrības locekļi tiek apdraudēti, jo bērna uzvedības problēmas ar laiku var rezultēties arī citu personu veselības un dzīvības apdraudējumā. Strādājot šajā virzienā, katrs bērns, kurā izdodas atrast viņa iekšējos resursus resocializācijai un sociāli atbilstošai dzīvei sabiedrībā, ir vērtīgs pienesums valsts attīstībai nākotnē, nevis kļūst par pastāvīgu slogu sociālajai un finanšu sistēmai.
Atbilstoši tam sagatavoti grozījumi ARPLL 6. pantā un Pārejas noteikumos, paredzot jaunu 6.panta pirmās daļas 10. punktu par bērna ievietošanu sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas institūcijā, jaunu šā panta sesto daļu par tiesas tiesībām piemērot šo līdzekli, ja probācijas novērošana nav īstenojama, bērnam atrodoties viņa ierastajā vidē, kā arī pārejas perioda pagarināšanu līdz Bērnu un jauniešu drošās mājas darbības uzsākšanai. Ar grozījumiem nepieciešams arī noteikt to sasaisti ar Bērnu un jauniešu drošās mājas likuma spēkā stāšanos.
Valsts probācijas dienests, īstenojot probācijas novērošanu, veiks bērna vajadzību un resursu novērtējumu un, konstatējot nepieciešamību bērnu nošķirt no viņa ierastās vides, ierosinās jautājumu par viņa ievietošanu Bērnu un jauniešu drošajā mājā. Šāda "filtra" funkcija nodrošina, ka Bērnu un jauniešu drošajā mājā nonāks tikai tie bērni, kuriem šāda intensīva intervence ir objektīvi nepieciešama un potenciāli efektīva.
Jauno audzinoša rakstura piespiedu līdzekli varēs piemērot, ja tiks konstatēti šādi apstākļi: bērns ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu; bērns apdraud savu vai citu cilvēku veselību vai dzīvību (piemēram, paškaitējoša uzvedība, apreibinošo vielu lietošana, agresija, seksuāla riska uzvedība, klaiņošana); ir izsmelti zemākas intensitātes intervences līdzekļi vai to īstenošana sabiedrībā nav iespējama. Vienlaikus tiks noteikti izslēdzošie kritēriji (piemēram, smagi intelekta attīstības traucējumi, nopietni veselības traucējumi), lai nodrošinātu, ka Bērnu un jauniešu drošajā mājā tiks ievietoti tikai tie bērni, kuriem šī institūcija var sniegt atbilstošu palīdzību. Ja izslēdzošie kritēriji atklāsies pēc bērna ievietošanas, tiesā nekavējoties varēs iesniegt lūgumu par līdzekļa izbeigšanu.
Bērnu un jauniešu drošā māja būs kompleksu pasākumu kopums, kas paredzēts bērniem no 11 līdz 18 gadu vecumam ar iespēju turpināt intervenci līdz 19 gadu vecumam, ja tā uzsākta pirms pilngadības sasniegšanas. Šāds risinājums balstās atziņā, ka pilngadības sasniegšana automātiski nemaina personas psiholoģisko attīstību un uzvedības īpatnības.
Bērna ievietošanu Bērnu un jauniešu drošajā mājā būs tiesīgs ierosināt Valsts probācijas dienests. Lai izlemtu šāda soļa atbilstību bērna individuālajām vajadzībām, Valsts probācijas dienests sasauks starpinstitūciju sadarbības sanāksmi, kurā piedalīsies arī Bērnu un jauniešu drošās mājas speciālisti. Starpinstitūciju sadarbības sanāksmē izvērtēs, vai bērna vajadzības iespējams risināt sabiedrībā, vai Bērnu un jauniešu drošajā mājā varēs nodrošināt bērna vajadzībām atbilstošu palīdzību. Tāpat tiks analizēta bērna personības saderība ar citiem Bērnu un jauniešu drošajā mājā jau ievietotajiem bērniem, kā arī Bērnu un jauniešu drošās mājas kapacitāti bērnu uzņemt. Ja starpinstitūciju sadarbības sanāksmē speciālisti atzīs, ka sabiedrībā balstīti risinājumi nav pietiekami konkrētā bērna individuālo vajadzību nodrošināšanai un viņa sociālās uzvedības korekcijai, Valsts probācijas dienests iesniegs tiesā lūgumu par bērna ievietošanu Bērnu un jauniešu drošajā mājā. Tiesa pieņems lēmumu par ievietošanu uz vienu gadu. Bērnu un jauniešu drošās mājas un Valsts probācijas dienesta speciālisti ne retāk kā ik pēc trim mēnešiem veiks bērna vajadzību un riska izvērtējumu. Ja izvērtējums liecinās, ka bērna atrašanās sabiedrībā joprojām rada augstu kaitējuma risku, tiesa pēc Valsts probācijas dienesta lūguma varēs lemt par bērna uzturēšanās Bērnu un jauniešu drošajā mājā turpināšanu vēl uz vienu gadu. Pagarinājums iespējams tikai vienu reizi.
Šāds modelis nodrošina bērna brīvības ierobežošanu tikai tik ilgi, cik tas objektīvi nepieciešams atbilstoši bērna individuālajām vajadzībām, regulāru un profesionālubērna sociālās uzvedības korekcijas gaitas izvērtējumu, kā arī pakāpenisku bērna atgriešanos sabiedrībā, atjaunojot probācijas novērošanu. Bērnu, kuri izdarījuši noziedzīgus nodarījumus un kuriem piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis - probācijas novērošana -, sociālās uzvedības korekciju un rehabilitācijas nodrošināšanas kārtību drošā, uz bērna vajadzībām vērstā vidē sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas institūcijā Bērnu un jauniešu drošā māja, veicinot bērna reintegrāciju sabiedrībā, noteiks Bērnu un jauniešu drošās mājas likums. Tajā tiks noteikta Bērnu un jauniešu drošās mājas darbība, bērnu ievietošanas, uzturēšanās un izbeigšanas kārtība, kā arī citu iesaistīto institūciju kompetence sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas nodrošināšanā laikā, kamēr bērns uzturēsies Bērnu un jauniešu drošajā mājā.
Būtībā Bērnu un jauniešu drošā māja kā vides maiņas principā balstīts pasākums probācijas sistēmā esošajiem nepilngadīgajiem ietver rīcību vardarbības prevencijai un mazināšanai, kā arī vienlaikus sadarbībā ar pašvaldību kompetentajām institūcijām atbalstu ģimenēm šo smago situāciju pārvarēšanai. Savlaicīga un kvalitatīva bērnu un jauniešu sociālās uzvedības korekcija novērš nepieciešamību nākotnē uzturēt šīs personas no valsts budžeta līdzekļiem (sodu izpildes sistēma, sociālā palīdzība u.c.). Jāņem vērā, ka, nodrošinot individuālām vajadzībām atbilstošu intervenci, tiek pārtraukta uzvedības problēmu padziļināšanās. Savukārt, nerisinot augsta riska bērnu uzvedības problēmas, sabiedrības locekļi tiek apdraudēti, jo bērna uzvedības problēmas ar laiku var rezultēties arī citu personu veselības un dzīvības apdraudējumā. Strādājot šajā virzienā, katrs bērns, kurā izdodas atrast viņa iekšējos resursus resocializācijai un sociāli atbilstošai dzīvei sabiedrībā, ir vērtīgs pienesums valsts attīstībai nākotnē, nevis kļūst par pastāvīgu slogu sociālajai un finanšu sistēmai.
Atbilstoši tam sagatavoti grozījumi ARPLL 6. pantā un Pārejas noteikumos, paredzot jaunu 6.panta pirmās daļas 10. punktu par bērna ievietošanu sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas institūcijā, jaunu šā panta sesto daļu par tiesas tiesībām piemērot šo līdzekli, ja probācijas novērošana nav īstenojama, bērnam atrodoties viņa ierastajā vidē, kā arī pārejas perioda pagarināšanu līdz Bērnu un jauniešu drošās mājas darbības uzsākšanai. Ar grozījumiem nepieciešams arī noteikt to sasaisti ar Bērnu un jauniešu drošās mājas likuma spēkā stāšanos.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz papildināt 6. panta pirmo daļu ar jaunu 10. punktu nosakot, ka bērniem var piemērot šādu audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – ievietošanu sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas institūcijā.
Problēmas apraksts
Spēkā esošā ARPLL 6. panta otrajā daļā ir ietverta atsauce uz konkrētiem panta punktiem, kuros noteikti par pārkāpumu piemērojamie audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi. Tomēr atsauce nav formulēta atbilstoši normatīvo aktu izstrādes juridiskās tehnikas prasībām, jo tajā nav norādīta attiecīgā panta daļa, uz kuru tiek veikta atsauce.
Lai gan minētā redakcija praksē nerada šaubas par normas saturu un piemērošanu, precīzākai un vienveidīgākai normatīvā akta struktūrai ir nepieciešams precizēt atsauces formulējumu, skaidri norādot panta daļu, kurā ietverti attiecīgie punkti.
Lai gan minētā redakcija praksē nerada šaubas par normas saturu un piemērošanu, precīzākai un vienveidīgākai normatīvā akta struktūrai ir nepieciešams precizēt atsauces formulējumu, skaidri norādot panta daļu, kurā ietverti attiecīgie punkti.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz papildināt ARPLL 6. panta otro daļu ar atsauci uz minētā panta pirmo daļu.
Problēmas apraksts
ARPLL 6. panta pirmajā daļā ir uzskaitīts audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu klāsts, kurus var piemērot bērniem. Tomēr minētajā pantā nav skaidri noteikts, kurus no šiem līdzekļiem var piemērot prokurors, kurus tiesa.
Ņemot vērā, ka ar saistītajiem likumprojektiem "Grozījumi Krimināllikumā" un "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" paredzēta prokurora kompetence piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus nepilngadīgajiem, nepieciešams nepārprotami noteikts prokurora un tiesas kompetences robežas attiecībā uz konkrētu audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu. Šāda nošķīruma neesamība var radīt neskaidrības tiesību normu piemērošanā un jautājumus par to, vai visi likumā paredzētie audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi ir piemērojami arī prokurora pieņemtā lēmuma ietvaros.
Īpaši būtiski ir skaidri noteikt kompetenci attiecībā uz bērna ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē, jo minētais audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis pēc savas būtības ir saistīts ar būtisku bērna tiesību un brīvības ierobežojumu. Tādēļ nepieciešams likumā nepārprotami nostiprināt, ka lēmumu par šā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu ir tiesīga pieņemt vienīgi tiesa.
Ņemot vērā, ka ar saistītajiem likumprojektiem "Grozījumi Krimināllikumā" un "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" paredzēta prokurora kompetence piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus nepilngadīgajiem, nepieciešams nepārprotami noteikts prokurora un tiesas kompetences robežas attiecībā uz konkrētu audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu. Šāda nošķīruma neesamība var radīt neskaidrības tiesību normu piemērošanā un jautājumus par to, vai visi likumā paredzētie audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi ir piemērojami arī prokurora pieņemtā lēmuma ietvaros.
Īpaši būtiski ir skaidri noteikt kompetenci attiecībā uz bērna ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē, jo minētais audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis pēc savas būtības ir saistīts ar būtisku bērna tiesību un brīvības ierobežojumu. Tādēļ nepieciešams likumā nepārprotami nostiprināt, ka lēmumu par šā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu ir tiesīga pieņemt vienīgi tiesa.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz papildināt ARPLL 6. pantu ar 2.1 daļu nosakot, kurus audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus ir tiesīgs piemērot gan prokurors, gan tiesa. Vienlaikus tiek nostiprināts, ka lēmumu par bērna ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē pieņem tikai tiesa, ņemot vērā, ka minētais audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis pēc savas būtības ir saistīts ar būtisku bērna brīvības ierobežojumu un prasa augstāku procesuālo garantiju nodrošināšanu.
Problēmas apraksts
ARPLL paredz, ka izlīgumu organizē un vada Valsts probācijas dienests gadījumos, kad par attiecīgo nodarījumu Krimināllikumā paredzēta kriminālatbildība, savukārt Valsts probācijas dienesta likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos jau ir noteikts Valsts probācijas dienesta kompetences apjoms, izlīguma procesa organizēšanas un vadīšanas kārtība, kā arī prasības starpnieku apmācībai un sertificēšanai. Līdz ar to regulējums daļēji dublē citos normatīvajos aktos ietvertās normas un neveido pietiekami vienotu un sistēmiski saskaņotu tiesisko regulējumu.
Vienlaikus spēkā esošā redakcija sasaista Valsts probācijas dienesta kompetenci tikai ar gadījumiem, kad par nodarījumu paredzēta kriminālatbildība, lai gan praksē izlīguma process tiek izmantots dažādās procesa stadijās un dažādu kategoriju lietās, tai skaitā lemjot par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem. Šāda pieeja var radīt neviennozīmīgu regulējuma interpretāciju attiecībā uz Valsts probācijas dienesta kompetenci izlīguma procesa organizēšanā un vadīšanā. Tādēļ nepieciešams precizēt normu, skaidri nosakot, ka izlīgumu par nodarījumu organizē un vada Valsts probācijas dienests, tādējādi nodrošinot regulējuma sistēmisku saskaņotību un vienveidīgu piemērošanu praksē.
Vienlaikus spēkā esošā redakcija sasaista Valsts probācijas dienesta kompetenci tikai ar gadījumiem, kad par nodarījumu paredzēta kriminālatbildība, lai gan praksē izlīguma process tiek izmantots dažādās procesa stadijās un dažādu kategoriju lietās, tai skaitā lemjot par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem. Šāda pieeja var radīt neviennozīmīgu regulējuma interpretāciju attiecībā uz Valsts probācijas dienesta kompetenci izlīguma procesa organizēšanā un vadīšanā. Tādēļ nepieciešams precizēt normu, skaidri nosakot, ka izlīgumu par nodarījumu organizē un vada Valsts probācijas dienests, tādējādi nodrošinot regulējuma sistēmisku saskaņotību un vienveidīgu piemērošanu praksē.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz izteikt ARPLL 6. panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā - "Izlīgumu par nodarījumu organizē un vada Valsts probācijas dienests".
Problēmas apraksts
Spēkā esošajā ARPLL redakcijā noteiktais, ka izlīgums tiek organizēts un vadīts Valsts probācijas dienesta apmācīta starpnieka vadībā, rada normatīvā regulējuma dublēšanos un interpretācijas neskaidrības. Starpnieka statuss, kvalifikācijas prasības un funkcijas jau ir noregulētas Valsts probācijas dienesta likuma 1. panta 8. punktā, kas nosaka, ka starpnieks ir Valsts probācijas dienesta amatpersona vai apmācīts un sertificēts brīvprātīgā darba veicējs. Detalizēta kārtība, kādā Valsts probācijas dienests organizē un vada izlīguma procesu, ir noteikta Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 347 "Izlīguma procesa noteikumi", savukārt prasības attiecībā uz brīvprātīgā darba veicēju apmācību un sertificēšanu ir noteiktas Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 346 "Kārtība, kādā apmāca un sertificē brīvprātīgā darba veicējus izlīguma procesa organizēšanai un vadīšanai".
Līdz ar to, lai nodrošinātu normu sistēmisku saskaņotību un ievērotu juridiskās tehnikas prasības, ar grozījumiem tiek precizēts, ka izlīgumu organizē un vada Valsts probācijas dienests. Attiecīgi nepieciešams precizēt arī ARPLL 6. panta ceturtajā daļā ietverto formulējumu, aizstājot atsauci uz "Valsts probācijas dienesta apmācīta starpnieka vadību" ar atsauci uz Valsts probācijas dienestu, tādējādi nodrošinot vienotu terminoloģijas lietojumu likumā un saskaņojot normu ar citos normatīvajos aktos noteikto regulējumu par Valsts probācijas dienesta kompetenci izlīguma procesa organizēšanā un vadīšanā.
Līdz ar to, lai nodrošinātu normu sistēmisku saskaņotību un ievērotu juridiskās tehnikas prasības, ar grozījumiem tiek precizēts, ka izlīgumu organizē un vada Valsts probācijas dienests. Attiecīgi nepieciešams precizēt arī ARPLL 6. panta ceturtajā daļā ietverto formulējumu, aizstājot atsauci uz "Valsts probācijas dienesta apmācīta starpnieka vadību" ar atsauci uz Valsts probācijas dienestu, tādējādi nodrošinot vienotu terminoloģijas lietojumu likumā un saskaņojot normu ar citos normatīvajos aktos noteikto regulējumu par Valsts probācijas dienesta kompetenci izlīguma procesa organizēšanā un vadīšanā.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz ARPLL 6. panta ceturtajā daļā noteikt, ka, ja izlīgums noslēgts Valsts probācijas dienesta vadībā, beidzoties izlīguma nosacījumu izpildes termiņam, Valsts probācijas dienests ziņo tiesai par izlīguma nosacījumu izpildi.
Problēmas apraksts
Izlīguma iespēja tiek izvērtēta dažādās procesa stadijās – gan pirmstiesas procesā, gan lietas izskatīšanas laikā tiesā. Izlīgums var tikt izmantots gan kā pamats personas atbrīvošanai no kriminālatbildības, gan lemjot par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu. Vienlaikus praksē konstatējams, ka spēkā esošais regulējums, kas paredz cietušā vai viņa pārstāvja pienākumu ziņot par izlīguma nosacījumu izpildi, nenodrošina pietiekami skaidru un efektīvu informācijas aprites mehānismu starp procesā iesaistītajām personām un institūcijām.
Vienlaikus, ievērojot saistītajos likumprojektos "Grozījumi Krimināllikumā" un "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" paredzēto prokurora kompetences paplašināšanu attiecībā uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem, nepieciešams attiecīgi precizēt arī regulējumu par informācijas apriti izlīguma izpildes kontrolē, paredzot prokurora iesaisti informācijas pieprasīšanā par izlīguma nosacījumu izpildi.
Lai nodrošinātu skaidru un tiesiski noteiktu informācijas apriti, kā arī noņemtu pienākumu cietušajam vai viņa pārstāvim ziņot par izlīguma nosacījumu izpildi, tiek noteikts, ka beidzoties izlīguma nosacījumu izpildes termiņam, tiesa, prokurors vai administratīvā komisija pieprasa informāciju par izlīguma izpildi. Tādējādi tiek nodrošināta institucionāli organizēta informācijas iegūšana par izlīguma izpildi, vienveidīga pieeja procesa virzībai un mazināts administratīvais slogs personām, kas iesaistītas izlīguma procesā. Tādējādi tiek nodrošināta vienota pieeja informācijas iegūšanai par izlīguma izpildi visās attiecīgajās procesa stadijās, vienlaikus stiprinot institūciju atbildību par procesa kontroli un mazinot administratīvo slogu cietušajam vai viņa pārstāvim.
Vienlaikus, ievērojot saistītajos likumprojektos "Grozījumi Krimināllikumā" un "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" paredzēto prokurora kompetences paplašināšanu attiecībā uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem, nepieciešams attiecīgi precizēt arī regulējumu par informācijas apriti izlīguma izpildes kontrolē, paredzot prokurora iesaisti informācijas pieprasīšanā par izlīguma nosacījumu izpildi.
Lai nodrošinātu skaidru un tiesiski noteiktu informācijas apriti, kā arī noņemtu pienākumu cietušajam vai viņa pārstāvim ziņot par izlīguma nosacījumu izpildi, tiek noteikts, ka beidzoties izlīguma nosacījumu izpildes termiņam, tiesa, prokurors vai administratīvā komisija pieprasa informāciju par izlīguma izpildi. Tādējādi tiek nodrošināta institucionāli organizēta informācijas iegūšana par izlīguma izpildi, vienveidīga pieeja procesa virzībai un mazināts administratīvais slogs personām, kas iesaistītas izlīguma procesā. Tādējādi tiek nodrošināta vienota pieeja informācijas iegūšanai par izlīguma izpildi visās attiecīgajās procesa stadijās, vienlaikus stiprinot institūciju atbildību par procesa kontroli un mazinot administratīvo slogu cietušajam vai viņa pārstāvim.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz ARPLL 6. panta piektajā daļā noteikt, ka citos gadījumos par izlīgumu nosacījumu izpildi, beidzoties izlīguma nosacījumu izpildes termiņam tiesa, prokurors vai administratīvā komisija pieprasa informāciju par izlīguma izpildi.
Problēmas apraksts
ARPLL paredz iespēju bērnam piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli - probācijas novērošanu, kura mērķis ir nodrošināt bērna sociālās uzvedības korekciju un resocializāciju sabiedrībā, īstenojot individuāli pielāgotus uzraudzības un atbalsta pasākumus. Vienlaikus praksē var rasties situācijas, kad probācijas novērošanas īstenošanas laikā tiek konstatēts, ka bērna uzvedības riski, sociālā situācija vai citi apstākļi neļauj efektīvi īstenot šo audzinoša rakstura piespiedu līdzekli sabiedrībā.
Šādos gadījumos Valsts probācijas dienests var secināt, ka bērna uzvedības korekcijas un rehabilitācijas mērķus nav iespējams sasniegt ar sabiedrībā balstītiem pasākumiem, tomēr spēkā esošais regulējums neparedz īpašu mehānismu, kas ļautu operatīvi un tiesiski sakārtotā veidā lemt par cita, intensīvāka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu. Līdz ar to var rasties situācijas, kurās bērnam piemērotais audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis faktiski nav īstenojams vai nesasniedz tam izvirzītos mērķus, vienlaikus nepastāvot skaidrai tiesiskai kārtībai turpmākās rīcības noteikšanai.
Ņemot vērā, ka Bērnu un jauniešu drošā māja paredzēta kā galējs un intensīvs intervences līdzeklis augsta riska bērniem, nepieciešams nodrošināt tiesisku mehānismu, kas izņēmuma gadījumos ļautu pāriet no sabiedrībā īstenojama audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa uz intensīvāku sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas risinājumu, ja tas objektīvi nepieciešams bērna un sabiedrības interesēs.
Šādos gadījumos Valsts probācijas dienests var secināt, ka bērna uzvedības korekcijas un rehabilitācijas mērķus nav iespējams sasniegt ar sabiedrībā balstītiem pasākumiem, tomēr spēkā esošais regulējums neparedz īpašu mehānismu, kas ļautu operatīvi un tiesiski sakārtotā veidā lemt par cita, intensīvāka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu. Līdz ar to var rasties situācijas, kurās bērnam piemērotais audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis faktiski nav īstenojams vai nesasniedz tam izvirzītos mērķus, vienlaikus nepastāvot skaidrai tiesiskai kārtībai turpmākās rīcības noteikšanai.
Ņemot vērā, ka Bērnu un jauniešu drošā māja paredzēta kā galējs un intensīvs intervences līdzeklis augsta riska bērniem, nepieciešams nodrošināt tiesisku mehānismu, kas izņēmuma gadījumos ļautu pāriet no sabiedrībā īstenojama audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa uz intensīvāku sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas risinājumu, ja tas objektīvi nepieciešams bērna un sabiedrības interesēs.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz papildināt ARPLL 6. pantu ar sesto daļu, nosakot, ka gadījumā, ja audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa - probācijas novērošanas - īstenošanas gaitā Valsts probācijas dienests konstatē, ka tā īstenošana sabiedrībā nav iespējama, tiesa Bērnu un jauniešu drošās mājas likumā noteiktajā kārtībā var lemt par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas institūcijā – piemērošanu.
Grozījums nodrošina tiesisku mehānismu gadījumiem, kad sākotnēji piemērotais audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis vairs nav pietiekams vai objektīvi nav īstenojams sabiedrībā, vienlaikus saglabājot tiesas kontroli pār lēmumu par bērna ievietošanu sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas institūcijā. Tādējādi tiek nodrošināta pakāpeniska un bērna individuālajām vajadzībām atbilstoša intervence, paredzot iespēju izmantot intensīvāku atbalsta un korekcijas pasākumu tikai tad, ja sabiedrībā balstītie risinājumi nav devuši rezultātu vai to īstenošana nav iespējama.
Grozījums nodrošina tiesisku mehānismu gadījumiem, kad sākotnēji piemērotais audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis vairs nav pietiekams vai objektīvi nav īstenojams sabiedrībā, vienlaikus saglabājot tiesas kontroli pār lēmumu par bērna ievietošanu sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas institūcijā. Tādējādi tiek nodrošināta pakāpeniska un bērna individuālajām vajadzībām atbilstoša intervence, paredzot iespēju izmantot intensīvāku atbalsta un korekcijas pasākumu tikai tad, ja sabiedrībā balstītie risinājumi nav devuši rezultātu vai to īstenošana nav iespējama.
Problēmas apraksts
ARPLL 6. panta otrajā daļā ir noteikti audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi, kurus var piemērot par pārkāpumu, t.sk. noteikt uzvedības ierobežojumus. Savukārt, kā jau iepriekš tika minēts, ar Likumprojektu paredzēts noteikt, kurus audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus var piemērot par nodarījumu. Tāpat par pārkāpumiem audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus piemēro administratīvā komisija, nevis tiesa vai prokurors.
Vienlaikus ARPLL 10.1 panta ceturtajā daļā ir paredzēta tiesas kompetence attiecībā uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – uzvedības ierobežojumu – piemērošanu, kā arī noteikti atsevišķi uzvedības ierobežojumu veidi, kurus var piemērot tikai tiesa. Minētais regulējums nav pilnībā saskaņots ar ARPLL noteikto kompetenču sadalījumu, jo uzvedības ierobežojumi ir paredzēti kā audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis, ko piemēro par pārkāpumu, savukārt lietas par pārkāpumiem izskata pašvaldību administratīvā komisija. Turklāt uzvedības ierobežojumi nav ietverti to audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu lokā, kurus paredzēts piemērot par nodarījumu tiesas vai prokurora kompetences ietvaros. Līdz ar to minētais regulējums var radīt neskaidrības attiecībā uz institūciju kompetenci un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas nosacījumiem.
Vienlaikus ARPLL 10.1 panta ceturtajā daļā ir paredzēta tiesas kompetence attiecībā uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – uzvedības ierobežojumu – piemērošanu, kā arī noteikti atsevišķi uzvedības ierobežojumu veidi, kurus var piemērot tikai tiesa. Minētais regulējums nav pilnībā saskaņots ar ARPLL noteikto kompetenču sadalījumu, jo uzvedības ierobežojumi ir paredzēti kā audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis, ko piemēro par pārkāpumu, savukārt lietas par pārkāpumiem izskata pašvaldību administratīvā komisija. Turklāt uzvedības ierobežojumi nav ietverti to audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu lokā, kurus paredzēts piemērot par nodarījumu tiesas vai prokurora kompetences ietvaros. Līdz ar to minētais regulējums var radīt neskaidrības attiecībā uz institūciju kompetenci un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas nosacījumiem.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz no ARPLL 10.1 panta ceturtās daļas svītrot vārdu "tiesnesis" un minētās daļas pēdējo teikumu. Minētie grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu ARPLL normu savstarpēju saskaņotību un atbilstību likumā noteiktajam kompetenču sadalījumam audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas jomā.
Tā kā audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – uzvedības ierobežojumi – ir piemērojams par pārkāpumu un lietas par pārkāpumiem izskata pašvaldību administratīvā komisija, tiesas kompetences saglabāšana attiecībā uz šā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu nav pamatota. Tāpat nav nepieciešams saglabāt regulējumu, kas paredz atsevišķus uzvedības ierobežojumu veidus, kurus var piemērot tikai tiesa.
Tā kā audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – uzvedības ierobežojumi – ir piemērojams par pārkāpumu un lietas par pārkāpumiem izskata pašvaldību administratīvā komisija, tiesas kompetences saglabāšana attiecībā uz šā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu nav pamatota. Tāpat nav nepieciešams saglabāt regulējumu, kas paredz atsevišķus uzvedības ierobežojumu veidus, kurus var piemērot tikai tiesa.
Problēmas apraksts
ARPLL 13. pants regulē audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa - ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē - piemērošanas termiņus un atsevišķus izpildes aspektus. Minētais regulējums ir balstīts uz sociālās korekcijas izglītības iestādes darbības modeli un pieņēmumu, ka bērna uzvedības korekcija tiek īstenota šāda veida izglītības iestādē.
Vienlaikus sociālās korekcijas sistēmas reformas ietvaros ir secināts, ka līdzšinējais sociālās korekcijas izglītības iestāžu modelis nav efektīvs augsta riska bērnu uzvedības problēmu mazināšanā un neatbilst mūsdienu zinātniski pamatotām intervencēm. Analizējot likvidētajā sociālās korekcijas izglītības iestādē "Naukšēni" konstatētos pārkāpumus, tās vietu bērnu likumpārkāpumu prevencijas sistēmā, audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa - ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – piemērošanas praksi, kā arī ārvalstu pieredzi, tika secināts, ka nepieciešams veidot jaunu pieeju darbā ar augsta riska bērniem.
Reformas rezultātā paredzēts ieviest Bērnu un jauniešu drošo māju kā galēju, intensīvu un īslaicīgu intervences līdzekli, kas piemērojams tikai gadījumos, kad bērns rada reālus draudus savai vai citu personu veselībai vai dzīvībai, ir izsmelti visi zemākas intensitātes sabiedrībā balstītie risinājumi un bērna vajadzības nav iespējams nodrošināt viņa ierastajā vidē. Līdz ar to tiek ieviests jauns institucionālais modelis, kura mērķis nav ilgstoša bērna atrašanās specializētā izglītības iestādē, bet gan intensīva sociālās uzvedības korekcija un rehabilitācija, nodrošinot bērna atgriešanos sabiedrībā iespējami īsākā laikā.
Tādējādi ARPLL 13. pantā ietvertais regulējums vairs neatbilst plānotajam tiesiskajam un institucionālajam regulējumam, jo tajā noteiktie audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanas termiņi, izpildes nosacījumi un ar izglītības procesu saistītie aspekti ir veidoti tieši sociālās korekcijas izglītības iestādes modelim. Turklāt sociālās korekcijas izglītības iestāde "Naukšēni", kas bija vienīgā šāda veida iestāde Latvijā, ir likvidēta, tādēļ spēkā esošajā regulējumā ietvertās normas pēc būtības attiecas uz institucionālu modeli, no kura valsts ir atteikusies. Līdz ar to nepieciešams pārskatīt un svītrot regulējumu, kas saistīts ar sociālās korekcijas izglītības iestādes darbību un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu šādā formā.
Vienlaikus Tiesībsarga birojs 2024. gada 8. augusta ziņojumā Nr. 1-12/9 "Par palīdzības nodrošināšanu bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas" sniedza rekomendācijas ministrijai. Tiesībsarga birojs vērsa uzmanību uz to, ka spēkā esošais regulējums ne vienmēr nodrošina savlaicīgu un efektīvu reakciju situācijās, kad bērna atkarība tieši saistīta ar prettiesisku uzvedību un pastāv augsts atkārtotu pārkāpumu risks. Tika norādīts, ka ir jānovērš trūkumi ARPLL 13. un 14. pantā, jo spēkā esošais regulējums nav pietiekami efektīvs gadījumos, kad bērnam konstatēta atkarība no alkohola, narkotiskajām, psihotropajām vai toksiskajām vielām un šī atkarība ir saistīta ar nodarījuma vai pārkāpuma izdarīšanu. Tika konstatēts, ka prasība saņemt bērna piekrišanu ārstēšanai var ierobežot iespēju savlaicīgi nodrošināt nepieciešamo ārstēšanu un sociālās rehabilitācijas pasākumus. Vienlaikus tika norādīts uz nepieciešamību noteikt skaidru tiesas lēmuma piespiedu izpildes kārtību gadījumos, kad bērns nepilda uzlikto pienākumu ārstēties, tādējādi nodrošinot efektīvu audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildi un bērna resocializācijas mērķu sasniegšanu.
Ņemot vērā, ka ar Likumprojektu paredzēts izslēgt ARPLL 6. panta pirmās daļas 8. punktā ietverto audzinoša rakstura piespiedu līdzekli un ar to saistīto institucionālo regulējumu, tiek novērsta arī ARPLL 14. panta pirmās daļas otrajā teikumā ietvertā sistēmiskā saikne starp ievietošanu iestādē un obligātu ārstēšanu. Attiecīgi ārstēšanas un sociālās rehabilitācijas nodrošināšana tiek veidota kā no audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem neatkarīga, individuālajās vajadzībās balstīta intervence.
Tādējādi, izslēdzot sociālās korekcijas izglītības iestādes modeli un ar to saistītos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, tiek sistēmiski novērstas arī Tiesībsarga biroja ziņojumā konstatētās nepilnības attiecībā uz regulējuma efektivitāti un ārstēšanas nodrošināšanas sasaisti ar piespiedu institucionālu ievietošanu, vienlaikus stiprinot bērna vajadzībās balstītu un savlaicīgu atbalsta pasākumu pieejamību.
Vienlaikus sociālās korekcijas sistēmas reformas ietvaros ir secināts, ka līdzšinējais sociālās korekcijas izglītības iestāžu modelis nav efektīvs augsta riska bērnu uzvedības problēmu mazināšanā un neatbilst mūsdienu zinātniski pamatotām intervencēm. Analizējot likvidētajā sociālās korekcijas izglītības iestādē "Naukšēni" konstatētos pārkāpumus, tās vietu bērnu likumpārkāpumu prevencijas sistēmā, audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa - ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – piemērošanas praksi, kā arī ārvalstu pieredzi, tika secināts, ka nepieciešams veidot jaunu pieeju darbā ar augsta riska bērniem.
Reformas rezultātā paredzēts ieviest Bērnu un jauniešu drošo māju kā galēju, intensīvu un īslaicīgu intervences līdzekli, kas piemērojams tikai gadījumos, kad bērns rada reālus draudus savai vai citu personu veselībai vai dzīvībai, ir izsmelti visi zemākas intensitātes sabiedrībā balstītie risinājumi un bērna vajadzības nav iespējams nodrošināt viņa ierastajā vidē. Līdz ar to tiek ieviests jauns institucionālais modelis, kura mērķis nav ilgstoša bērna atrašanās specializētā izglītības iestādē, bet gan intensīva sociālās uzvedības korekcija un rehabilitācija, nodrošinot bērna atgriešanos sabiedrībā iespējami īsākā laikā.
Tādējādi ARPLL 13. pantā ietvertais regulējums vairs neatbilst plānotajam tiesiskajam un institucionālajam regulējumam, jo tajā noteiktie audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanas termiņi, izpildes nosacījumi un ar izglītības procesu saistītie aspekti ir veidoti tieši sociālās korekcijas izglītības iestādes modelim. Turklāt sociālās korekcijas izglītības iestāde "Naukšēni", kas bija vienīgā šāda veida iestāde Latvijā, ir likvidēta, tādēļ spēkā esošajā regulējumā ietvertās normas pēc būtības attiecas uz institucionālu modeli, no kura valsts ir atteikusies. Līdz ar to nepieciešams pārskatīt un svītrot regulējumu, kas saistīts ar sociālās korekcijas izglītības iestādes darbību un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu šādā formā.
Vienlaikus Tiesībsarga birojs 2024. gada 8. augusta ziņojumā Nr. 1-12/9 "Par palīdzības nodrošināšanu bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas" sniedza rekomendācijas ministrijai. Tiesībsarga birojs vērsa uzmanību uz to, ka spēkā esošais regulējums ne vienmēr nodrošina savlaicīgu un efektīvu reakciju situācijās, kad bērna atkarība tieši saistīta ar prettiesisku uzvedību un pastāv augsts atkārtotu pārkāpumu risks. Tika norādīts, ka ir jānovērš trūkumi ARPLL 13. un 14. pantā, jo spēkā esošais regulējums nav pietiekami efektīvs gadījumos, kad bērnam konstatēta atkarība no alkohola, narkotiskajām, psihotropajām vai toksiskajām vielām un šī atkarība ir saistīta ar nodarījuma vai pārkāpuma izdarīšanu. Tika konstatēts, ka prasība saņemt bērna piekrišanu ārstēšanai var ierobežot iespēju savlaicīgi nodrošināt nepieciešamo ārstēšanu un sociālās rehabilitācijas pasākumus. Vienlaikus tika norādīts uz nepieciešamību noteikt skaidru tiesas lēmuma piespiedu izpildes kārtību gadījumos, kad bērns nepilda uzlikto pienākumu ārstēties, tādējādi nodrošinot efektīvu audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildi un bērna resocializācijas mērķu sasniegšanu.
Ņemot vērā, ka ar Likumprojektu paredzēts izslēgt ARPLL 6. panta pirmās daļas 8. punktā ietverto audzinoša rakstura piespiedu līdzekli un ar to saistīto institucionālo regulējumu, tiek novērsta arī ARPLL 14. panta pirmās daļas otrajā teikumā ietvertā sistēmiskā saikne starp ievietošanu iestādē un obligātu ārstēšanu. Attiecīgi ārstēšanas un sociālās rehabilitācijas nodrošināšana tiek veidota kā no audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem neatkarīga, individuālajās vajadzībās balstīta intervence.
Tādējādi, izslēdzot sociālās korekcijas izglītības iestādes modeli un ar to saistītos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, tiek sistēmiski novērstas arī Tiesībsarga biroja ziņojumā konstatētās nepilnības attiecībā uz regulējuma efektivitāti un ārstēšanas nodrošināšanas sasaisti ar piespiedu institucionālu ievietošanu, vienlaikus stiprinot bērna vajadzībās balstītu un savlaicīgu atbalsta pasākumu pieejamību.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz izslēgt ARPLL 13. pantu.
Grozījums nepieciešams, jo pantā ietvertais regulējums attiecas uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekli - ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē, kas reformas ietvaros tiek izslēgts no ARPLL. Attiecīgi no likuma izslēdzamas arī normas, kas regulē minētā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanas termiņus, izpildes nosacījumus un ar tā īstenošanu saistītos procesuālos jautājumus.
Vienlaikus jautājumi, kas saistīti ar bērna ievietošanu Bērnu un jauniešu drošajā mājā, tās piemērošanas priekšnoteikumiem, termiņiem un izpildes kārtību, tiks regulēti speciālajā tiesiskajā regulējumā - Bērnu un jauniešu drošās mājas likumā, nodrošinot jaunajam institucionālajam modelim atbilstošu un sistemātiski vienotu regulējumu.
Grozījums nepieciešams, jo pantā ietvertais regulējums attiecas uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekli - ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē, kas reformas ietvaros tiek izslēgts no ARPLL. Attiecīgi no likuma izslēdzamas arī normas, kas regulē minētā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanas termiņus, izpildes nosacījumus un ar tā īstenošanu saistītos procesuālos jautājumus.
Vienlaikus jautājumi, kas saistīti ar bērna ievietošanu Bērnu un jauniešu drošajā mājā, tās piemērošanas priekšnoteikumiem, termiņiem un izpildes kārtību, tiks regulēti speciālajā tiesiskajā regulējumā - Bērnu un jauniešu drošās mājas likumā, nodrošinot jaunajam institucionālajam modelim atbilstošu un sistemātiski vienotu regulējumu.
Problēmas apraksts
ARPLL 3. pants nosaka, ka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus var piemērot bērniem vecumā no 11 līdz 18 gadiem, savukārt ARPLL 6. panta pirmās daļas 9. punkts paredz probācijas novērošanu kā vienu no audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem. Atbilstoši ARPLL 13.1 pantam probācijas novērošanu var piemērot uz laiku no viena gada līdz trim gadiem. Tās izpildes laikā Valsts probācijas dienests organizē un finansē pasākumus, kas nepieciešami bērna sociālās uzvedības korekcijai un sociālajai rehabilitācijai.
Ņemot vērā, ka probācijas novērošanas ietvaros īstenotie sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumi ir vērsti uz pakāpenisku un noturīgu izmaiņu sasniegšanu bērna uzvedībā, šo pasākumu efektivitātei būtiska ir to nepārtrauktība. Gadījumos, kad probācijas novērošanas izpildes laikā bērns sasniedz 18 gadu vecumu, piemērotā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa automātiska izbeigšana pilngadības sasniegšanas dēļ varētu liegt sasniegt tā piemērošanas mērķi un samazināt iepriekš īstenoto pasākumu efektivitāti.
Probācijas novērošanas turpināšana līdz tās pilnīgai izpildei nodrošina konsekventu darbu ar bērnu, ļauj pabeigt uzsāktos sociālās rehabilitācijas un uzvedības korekcijas pasākumus, kā arī veicina viņa veiksmīgu integrāciju sabiedrībā un mazina atkārtotu likumpārkāpumu risku. Vienlaikus šāds regulējums nodrošina tiesisko noteiktību, efektīvu valsts resursu izmantošanu un atbilst audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas mērķiem, nodrošinot sabiedrības interesēm atbilstošas vērtību orientācijas nostiprināšanos, orientāciju uz atturēšanos no pretlikumīgām darbībām un personas sekmīgu reintegrāciju sabiedrībā.
Ņemot vērā minēto ir nepieciešams noteikt, ka gadījumā, ja probācijas novērošanas izpildes laikā bērns sasniedz 18 gadu vecumu, audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa izpilde tiek turpināta līdz tā pilnīgai izpildei.
Papildus norādāms, ka analoģisks regulējums jau ir ietverts ARPLL 11. pantā attiecībā uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – pienākumu veikt sabiedrisko darbu, nosakot, ka gadījumā, ja šā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa izpildes laikā bērns sasniedz 18 gadu vecumu, sabiedriskā darba izpilde turpināma līdz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa pilnīgai izpildei. Līdz ar to līdzīga pieeja attiecībā uz probācijas novērošanu nodrošina vienveidīgu regulējumu audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildes jomā, kuru izpili nodrošina Valsts probācijas dienests, un novērš situāciju, kurā viena audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa izpilde pēc pilngadības sasniegšanas tiek turpināta, bet cita – izbeigta.
Praksē var būt situācijas, kad bērnam tiek piemēroti vairāki viena satura audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi, tai skaitā probācijas novērošana. Piemēram, ja bērns ir izdarījis Krimināllikumā paredzētu nodarījumu pirms vai pēc tam, kad probācijas novērošana jau ir piemērota, probācijas novērošanu ir iespējams piemērot atkārtoti. Ņemot vērā, ka tas ir viena satura audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis, tā izpilde nevar noritēt paralēli, kā tas ir gadījumos, ja tiek piemērota probācijas novērošana un sabiedriskais darbs. Ņemot vērā minēto, kā arī lai izvairītos no birokrātiskā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu saskaitīšanas procesa, kas patērē gan līdzekļa piemērotāja, gan izpildes iestādes resursus, vienlaikus nodrošinot pietiekamu un samērīgu laiku darbam ar bērnu un viņa ģimeni, likumā tiek ietverta norma, kas noteic, ka gadījumos, kad ir piemērotas vairākas probācijas novērošanas, tad izpilda to probācijas novērošanu, kuras izpildes beigu datums ir vēlākais, bet ne ilgāk par 3 gadiem.
Ņemot vērā, ka probācijas novērošanas ietvaros īstenotie sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumi ir vērsti uz pakāpenisku un noturīgu izmaiņu sasniegšanu bērna uzvedībā, šo pasākumu efektivitātei būtiska ir to nepārtrauktība. Gadījumos, kad probācijas novērošanas izpildes laikā bērns sasniedz 18 gadu vecumu, piemērotā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa automātiska izbeigšana pilngadības sasniegšanas dēļ varētu liegt sasniegt tā piemērošanas mērķi un samazināt iepriekš īstenoto pasākumu efektivitāti.
Probācijas novērošanas turpināšana līdz tās pilnīgai izpildei nodrošina konsekventu darbu ar bērnu, ļauj pabeigt uzsāktos sociālās rehabilitācijas un uzvedības korekcijas pasākumus, kā arī veicina viņa veiksmīgu integrāciju sabiedrībā un mazina atkārtotu likumpārkāpumu risku. Vienlaikus šāds regulējums nodrošina tiesisko noteiktību, efektīvu valsts resursu izmantošanu un atbilst audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas mērķiem, nodrošinot sabiedrības interesēm atbilstošas vērtību orientācijas nostiprināšanos, orientāciju uz atturēšanos no pretlikumīgām darbībām un personas sekmīgu reintegrāciju sabiedrībā.
Ņemot vērā minēto ir nepieciešams noteikt, ka gadījumā, ja probācijas novērošanas izpildes laikā bērns sasniedz 18 gadu vecumu, audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa izpilde tiek turpināta līdz tā pilnīgai izpildei.
Papildus norādāms, ka analoģisks regulējums jau ir ietverts ARPLL 11. pantā attiecībā uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – pienākumu veikt sabiedrisko darbu, nosakot, ka gadījumā, ja šā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa izpildes laikā bērns sasniedz 18 gadu vecumu, sabiedriskā darba izpilde turpināma līdz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa pilnīgai izpildei. Līdz ar to līdzīga pieeja attiecībā uz probācijas novērošanu nodrošina vienveidīgu regulējumu audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildes jomā, kuru izpili nodrošina Valsts probācijas dienests, un novērš situāciju, kurā viena audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa izpilde pēc pilngadības sasniegšanas tiek turpināta, bet cita – izbeigta.
Praksē var būt situācijas, kad bērnam tiek piemēroti vairāki viena satura audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi, tai skaitā probācijas novērošana. Piemēram, ja bērns ir izdarījis Krimināllikumā paredzētu nodarījumu pirms vai pēc tam, kad probācijas novērošana jau ir piemērota, probācijas novērošanu ir iespējams piemērot atkārtoti. Ņemot vērā, ka tas ir viena satura audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis, tā izpilde nevar noritēt paralēli, kā tas ir gadījumos, ja tiek piemērota probācijas novērošana un sabiedriskais darbs. Ņemot vērā minēto, kā arī lai izvairītos no birokrātiskā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu saskaitīšanas procesa, kas patērē gan līdzekļa piemērotāja, gan izpildes iestādes resursus, vienlaikus nodrošinot pietiekamu un samērīgu laiku darbam ar bērnu un viņa ģimeni, likumā tiek ietverta norma, kas noteic, ka gadījumos, kad ir piemērotas vairākas probācijas novērošanas, tad izpilda to probācijas novērošanu, kuras izpildes beigu datums ir vēlākais, bet ne ilgāk par 3 gadiem.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz papildināt ARPLL 13.1 pantu ar piekto un sesto daļu.
Problēmas apraksts
ARPLL 14. panta pirmās daļas otrajā teikumā noteikts, ka, ievietojot bērnu sociālās korekcijas izglītības iestādē, viņam obligāti nodrošināma ārstēšana no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu vai citādas atkarības. Proti, bērna ārstēšanas nodrošināšana tiesību aktā sistēmiski sasaistīta ar bērna ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē, t.i., ar ARPLL 6. panta pirmās daļas 8. punktā noteiktā audzinoša rakstura līdzekļa piemērošanu.
Reformas ietvaros tiek ieviests jauns, uz bērna vajadzībām balstīts institucionālais modelis, kurā atbalsts un intervences vairs nav piesaistītas konkrēta audzinoša līdzekļa piemērošanai. Bērna ārstēšana jānodrošina, pamatojoties uz individuālo vajadzību izvērtējumu, sniedzot palīdzību neatkarīgi no tā, vai bērnam piemērots kāds audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis. Bērna ārstēšanas nodrošināšanai jaunajā sistēmā jābūt neatkarīgai, bērna individuālajās vajadzībās balstītai intervencei. Ārstēšana nevar būt kāda cita audzinoša rakstura līdzekļa piemērošanas sekas.
ARPLL 6. panta pirmās daļas 8. punktā ietvertais audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – vairs neatbilst plānotajam institucionālajam modelim un reformas ietvaros paredzētajam atbalsta un intervences saturam. Tādējādi likumprojekts paredz to svītrot. Līdz ar to arī saistītā norma - ARPLL 14. panta pirmās daļas otrais teikumus – svītrojama kā saturiski novecojusi un sistēmiski nepamatota. Jaunais regulējums nodrošina bērna labāko interešu ievērošanu, nevis formālu sasaisti ar konkrētu audzinoša rakstura līdzekli.
Papildus minētajam jāņem vērā arī Tiesībsarga birojs 2024. gada 8. augusta ziņojumā Nr. 1-12/9 "Par palīdzības nodrošināšanu bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas" ietvertās atziņas un rekomendācijas. Ziņojumā tika uzsvērts, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums ne vienmēr nodrošina savlaicīgu un efektīvu rīcību situācijās, kad bērna atkarību izraisošo vielu lietošana ir cieši saistīta ar prettiesisku uzvedību un pastāv augsts atkārtotu pārkāpumu risks. Vienlaikus tika norādīts uz nepieciešamību pilnveidot ARPLL 13. un 14. pantā ietverto regulējumu, jo praksē tas nav pietiekami efektīvs gadījumos, kad bērnam konstatēta atkarība no alkohola, narkotiskajām, psihotropajām vai toksiskajām vielām un šī atkarība saistīta ar noziedzīga nodarījuma vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Tika akcentēta arī nepieciešamība paredzēt skaidru tiesas nolēmumu izpildes mehānismu gadījumos, kad bērns nepilda noteikto pienākumu ārstēties.
Ņemot vērā, ka ar Likumprojektu paredzēts izslēgt ARPLL 6. panta pirmās daļas 8. punktā ietverto audzinoša rakstura piespiedu līdzekli un ar to saistīto institucionālo regulējumu, tiek novērsta arī ARPLL 14. panta pirmās daļas otrajā teikumā ietvertā sistēmiskā saikne starp ievietošanu iestādē un obligātu ārstēšanu. Attiecīgi ārstēšanas un sociālās rehabilitācijas nodrošināšana tiek veidota kā no audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem neatkarīga, individuālajās vajadzībās balstīta intervence.
Tādējādi, izslēdzot sociālās korekcijas izglītības iestādes modeli un ar to saistītos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, tiek sistēmiski novērstas arī Tiesībsarga biroja ziņojumā konstatētās nepilnības attiecībā uz regulējuma efektivitāti un ārstēšanas nodrošināšanas sasaisti ar piespiedu institucionālu ievietošanu, vienlaikus stiprinot bērna vajadzībās balstītu un savlaicīgu atbalsta pasākumu pieejamību.
Reformas ietvaros tiek ieviests jauns, uz bērna vajadzībām balstīts institucionālais modelis, kurā atbalsts un intervences vairs nav piesaistītas konkrēta audzinoša līdzekļa piemērošanai. Bērna ārstēšana jānodrošina, pamatojoties uz individuālo vajadzību izvērtējumu, sniedzot palīdzību neatkarīgi no tā, vai bērnam piemērots kāds audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis. Bērna ārstēšanas nodrošināšanai jaunajā sistēmā jābūt neatkarīgai, bērna individuālajās vajadzībās balstītai intervencei. Ārstēšana nevar būt kāda cita audzinoša rakstura līdzekļa piemērošanas sekas.
ARPLL 6. panta pirmās daļas 8. punktā ietvertais audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – vairs neatbilst plānotajam institucionālajam modelim un reformas ietvaros paredzētajam atbalsta un intervences saturam. Tādējādi likumprojekts paredz to svītrot. Līdz ar to arī saistītā norma - ARPLL 14. panta pirmās daļas otrais teikumus – svītrojama kā saturiski novecojusi un sistēmiski nepamatota. Jaunais regulējums nodrošina bērna labāko interešu ievērošanu, nevis formālu sasaisti ar konkrētu audzinoša rakstura līdzekli.
Papildus minētajam jāņem vērā arī Tiesībsarga birojs 2024. gada 8. augusta ziņojumā Nr. 1-12/9 "Par palīdzības nodrošināšanu bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas" ietvertās atziņas un rekomendācijas. Ziņojumā tika uzsvērts, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums ne vienmēr nodrošina savlaicīgu un efektīvu rīcību situācijās, kad bērna atkarību izraisošo vielu lietošana ir cieši saistīta ar prettiesisku uzvedību un pastāv augsts atkārtotu pārkāpumu risks. Vienlaikus tika norādīts uz nepieciešamību pilnveidot ARPLL 13. un 14. pantā ietverto regulējumu, jo praksē tas nav pietiekami efektīvs gadījumos, kad bērnam konstatēta atkarība no alkohola, narkotiskajām, psihotropajām vai toksiskajām vielām un šī atkarība saistīta ar noziedzīga nodarījuma vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Tika akcentēta arī nepieciešamība paredzēt skaidru tiesas nolēmumu izpildes mehānismu gadījumos, kad bērns nepilda noteikto pienākumu ārstēties.
Ņemot vērā, ka ar Likumprojektu paredzēts izslēgt ARPLL 6. panta pirmās daļas 8. punktā ietverto audzinoša rakstura piespiedu līdzekli un ar to saistīto institucionālo regulējumu, tiek novērsta arī ARPLL 14. panta pirmās daļas otrajā teikumā ietvertā sistēmiskā saikne starp ievietošanu iestādē un obligātu ārstēšanu. Attiecīgi ārstēšanas un sociālās rehabilitācijas nodrošināšana tiek veidota kā no audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem neatkarīga, individuālajās vajadzībās balstīta intervence.
Tādējādi, izslēdzot sociālās korekcijas izglītības iestādes modeli un ar to saistītos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, tiek sistēmiski novērstas arī Tiesībsarga biroja ziņojumā konstatētās nepilnības attiecībā uz regulējuma efektivitāti un ārstēšanas nodrošināšanas sasaisti ar piespiedu institucionālu ievietošanu, vienlaikus stiprinot bērna vajadzībās balstītu un savlaicīgu atbalsta pasākumu pieejamību.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz svītrot ARPLL 14. panta pirmās daļas otro teikumu, kas nosaka pienākumu sociālās korekcijas izglītības iestādē ievietotam bērnam obligāti nodrošināt ārstēšanu no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu vai citādas atkarības.
Problēmas apraksts
ARPLL 15. pantā ir ietverta atsauce uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Tomēr minētais normatīvais akts ir zaudējis spēku saistībā ar administratīvās atbildības reformas īstenošanu un Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos.
Līdz ar to ARPLL 15. pantā saglabājusies atsauce uz spēku zaudējušu normatīvo aktu, kas neatbilst spēkā esošajai tiesību sistēmai un normatīvo aktu juridiskās tehnikas prasībām. Lai gan minētā atsauce pati par sevi nerada izmaiņas tiesiskajā regulējumā pēc būtības, tās saglabāšana var radīt neskaidrības tiesību normu interpretācijā un piemērošanā.
Tādējādi nepieciešams precizēt ARPLL 15. pantā ietverto atsauci, nodrošinot tās atbilstību spēkā esošajam administratīvās atbildības regulējumam.
Līdz ar to ARPLL 15. pantā saglabājusies atsauce uz spēku zaudējušu normatīvo aktu, kas neatbilst spēkā esošajai tiesību sistēmai un normatīvo aktu juridiskās tehnikas prasībām. Lai gan minētā atsauce pati par sevi nerada izmaiņas tiesiskajā regulējumā pēc būtības, tās saglabāšana var radīt neskaidrības tiesību normu interpretācijā un piemērošanā.
Tādējādi nepieciešams precizēt ARPLL 15. pantā ietverto atsauci, nodrošinot tās atbilstību spēkā esošajam administratīvās atbildības regulējumam.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz ARPLL 15. panta otrajā daļā aizstāt atsauci uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar atsauci uz Administratīvās atbildības likumu.
Grozījums ir tehniska rakstura un tiek veikts, lai nodrošinātu ARPLL normu atbilstību spēkā esošajai tiesību sistēmai un normatīvo aktu juridiskās tehnikas prasībām. Minētais precizējums nemaina tiesiskā regulējuma saturu pēc būtības, bet nodrošina korektu atsauci uz spēkā esošo normatīvo aktu, kas regulē administratīvās atbildības jautājumus. Tādējādi tiek novērsta atsauce uz spēku zaudējušu normatīvo aktu un nodrošināta tiesiskā regulējuma skaidrība un aktualitāte.
Grozījums ir tehniska rakstura un tiek veikts, lai nodrošinātu ARPLL normu atbilstību spēkā esošajai tiesību sistēmai un normatīvo aktu juridiskās tehnikas prasībām. Minētais precizējums nemaina tiesiskā regulējuma saturu pēc būtības, bet nodrošina korektu atsauci uz spēkā esošo normatīvo aktu, kas regulē administratīvās atbildības jautājumus. Tādējādi tiek novērsta atsauce uz spēku zaudējušu normatīvo aktu un nodrošināta tiesiskā regulējuma skaidrība un aktualitāte.
Problēmas apraksts
Kā jau iepriekš norādīts attiecībā uz grozījumiem ARPLL 6. panta trešās daļas otrajā teikumā, spēkā esošais regulējums attiecībā uz Valsts probācijas dienesta apmācīta starpnieka lomu daļēji dublē citos normatīvajos aktos ietverto regulējumu par Valsts probācijas dienesta kompetenci izlīguma procesa organizēšanā un vadīšanā. Starpnieka statuss, kvalifikācijas prasības un izlīguma procesa organizēšanas kārtība jau ir noteikta Valsts probācijas dienesta likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos.
Līdz ar to nepieciešams precizēt arī ARPLL 20.1 pantā ietverto regulējumu, atsakoties no pārmērīgi detalizētas atsauces uz Valsts probācijas dienesta apmācītu starpnieku un nostiprinot Valsts probācijas dienesta kompetenci bērna un cietušā vai cietušā pārstāvja samierināšanas un izlīguma procesa veicināšanā.
Vienlaikus nepieciešams precizēt ARPLL 20.1 panta otrajā daļā ietverto formulējumu, atsakoties no norādes uz starpnieka iesaistes lietderības izvērtēšanu, jo jautājums par konkrētā izlīguma procesa organizēšanu un īstenošanu ir Valsts probācijas dienesta kompetencē. Tādējādi tiek nodrošināta normu sistēmiska saskaņotība, vienkāršots regulējums un novērsta normatīvā regulējuma dublēšanās.
Līdz ar to nepieciešams precizēt arī ARPLL 20.1 pantā ietverto regulējumu, atsakoties no pārmērīgi detalizētas atsauces uz Valsts probācijas dienesta apmācītu starpnieku un nostiprinot Valsts probācijas dienesta kompetenci bērna un cietušā vai cietušā pārstāvja samierināšanas un izlīguma procesa veicināšanā.
Vienlaikus nepieciešams precizēt ARPLL 20.1 panta otrajā daļā ietverto formulējumu, atsakoties no norādes uz starpnieka iesaistes lietderības izvērtēšanu, jo jautājums par konkrētā izlīguma procesa organizēšanu un īstenošanu ir Valsts probācijas dienesta kompetencē. Tādējādi tiek nodrošināta normu sistēmiska saskaņotība, vienkāršots regulējums un novērsta normatīvā regulējuma dublēšanās.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz ARPLL 20.1 pantā aizstāt vārdus "Valsts probācijas dienesta apmācīts starpnieks" ar vārdiem "Valsts probācijas dienests", kā arī precizēt panta otro daļu, atsakoties no norādes uz starpnieka iesaistes lietderības izvērtēšanu.
Problēmas apraksts
ARPLL 28. pantā ir ietverta atsauce uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Tomēr minētais normatīvais akts ir zaudējis spēku saistībā ar administratīvās atbildības reformas īstenošanu un Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos.
Līdz ar to ARPLL 28. pantā saglabājusies atsauce uz spēku zaudējušu normatīvo aktu, kas neatbilst spēkā esošajai tiesību sistēmai un normatīvo aktu juridiskās tehnikas prasībām. Lai gan minētā atsauce pati par sevi nerada izmaiņas tiesiskajā regulējumā pēc būtības, tās saglabāšana var radīt neskaidrības tiesību normu interpretācijā un piemērošanā.
Tādējādi nepieciešams precizēt ARPLL 28. pantā ietverto atsauci, nodrošinot tās atbilstību spēkā esošajam administratīvās atbildības regulējumam.
Līdz ar to ARPLL 28. pantā saglabājusies atsauce uz spēku zaudējušu normatīvo aktu, kas neatbilst spēkā esošajai tiesību sistēmai un normatīvo aktu juridiskās tehnikas prasībām. Lai gan minētā atsauce pati par sevi nerada izmaiņas tiesiskajā regulējumā pēc būtības, tās saglabāšana var radīt neskaidrības tiesību normu interpretācijā un piemērošanā.
Tādējādi nepieciešams precizēt ARPLL 28. pantā ietverto atsauci, nodrošinot tās atbilstību spēkā esošajam administratīvās atbildības regulējumam.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz ARPLL 28. panta otrajā daļā aizstāt atsauci uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar atsauci uz Administratīvās atbildības likumu.
Grozījums ir tehniska rakstura un tiek veikts, lai nodrošinātu ARPLL normu atbilstību spēkā esošajai tiesību sistēmai un normatīvo aktu juridiskās tehnikas prasībām. Minētais precizējums nemaina tiesiskā regulējuma saturu pēc būtības, bet nodrošina korektu atsauci uz spēkā esošo normatīvo aktu, kas regulē administratīvās atbildības jautājumus. Tādējādi tiek novērsta atsauce uz spēku zaudējušu normatīvo aktu un nodrošināta tiesiskā regulējuma skaidrība un aktualitāte.
Grozījums ir tehniska rakstura un tiek veikts, lai nodrošinātu ARPLL normu atbilstību spēkā esošajai tiesību sistēmai un normatīvo aktu juridiskās tehnikas prasībām. Minētais precizējums nemaina tiesiskā regulējuma saturu pēc būtības, bet nodrošina korektu atsauci uz spēkā esošo normatīvo aktu, kas regulē administratīvās atbildības jautājumus. Tādējādi tiek novērsta atsauce uz spēku zaudējušu normatīvo aktu un nodrošināta tiesiskā regulējuma skaidrība un aktualitāte.
Problēmas apraksts
ARPLL 29. pants nosaka kārtību, kādā tiek organizēta lēmumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu izpilde, paredzot, kurām institūcijām attiecīgie lēmumi nosūtāmi izpildei vai zināšanai. Spēkā esošajā regulējumā minētās funkcijas ir saistītas ar tiesneša un pašvaldības administratīvās komisijas pieņemtajiem lēmumiem, jo līdz šim audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana nebija paredzēta prokurora kompetencē.
Vienlaikus saistītie likumprojekti "Grozījumi Krimināllikumā" un "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" un ARPLL paredz prokurora tiesības noteiktos gadījumos piemērot nepilngadīgajiem audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
Līdz ar to spēkā esošais regulējums pilnībā nenodrošina audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildes procesa sasaisti ar prokurora pieņemtajiem lēmumiem un var radīt neskaidrības attiecībā uz lēmumu izpildes organizēšanu gadījumos, kad audzinoša rakstura piespiedu līdzekli piemērojis prokurors. Tādējādi ARPLL 29. pantā noteiktā lēmumu nosūtīšanas un izpildes kārtība nav pilnībā pielāgota Likumprojektā paredzētajam kompetenču sadalījumam audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas jomā.
Grozījums paredz noteikt pienākumu tiesnesim vai prokuroram lēmumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – probācijas novērošana – piemērošanu bērnam nosūtīt izpildei Valsts probācijas dienestam. Šāds regulējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu skaidru un vienotu kārtību minētā piespiedu līdzekļa izpildes uzsākšanai un īstenošanai.
Priekšlikums ir pamatots ar ARPLL 13.1 pantu, kas regulē probācijas novērošanas piemērošanu bērnam, kā arī šā likuma normu, kas noteic, ka probācijas novērošanu veic tās Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības nodaļa, kuras darbības teritorijā dzīvo bērns. Vienlaikus saskaņā ar Valsts probācijas dienesta likuma 6. panta pirmās daļas 10. punktu viena no Valsts probācijas dienesta funkcijām ir nodrošināt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – probācijas novērošana – izpildi. Tādējādi grozījums precizē lēmuma nodošanas kārtību izpildei un veicina efektīvu normatīvā regulējuma piemērošanu praksē.
Vienlaikus saistītie likumprojekti "Grozījumi Krimināllikumā" un "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" un ARPLL paredz prokurora tiesības noteiktos gadījumos piemērot nepilngadīgajiem audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
Līdz ar to spēkā esošais regulējums pilnībā nenodrošina audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildes procesa sasaisti ar prokurora pieņemtajiem lēmumiem un var radīt neskaidrības attiecībā uz lēmumu izpildes organizēšanu gadījumos, kad audzinoša rakstura piespiedu līdzekli piemērojis prokurors. Tādējādi ARPLL 29. pantā noteiktā lēmumu nosūtīšanas un izpildes kārtība nav pilnībā pielāgota Likumprojektā paredzētajam kompetenču sadalījumam audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas jomā.
Grozījums paredz noteikt pienākumu tiesnesim vai prokuroram lēmumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – probācijas novērošana – piemērošanu bērnam nosūtīt izpildei Valsts probācijas dienestam. Šāds regulējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu skaidru un vienotu kārtību minētā piespiedu līdzekļa izpildes uzsākšanai un īstenošanai.
Priekšlikums ir pamatots ar ARPLL 13.1 pantu, kas regulē probācijas novērošanas piemērošanu bērnam, kā arī šā likuma normu, kas noteic, ka probācijas novērošanu veic tās Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības nodaļa, kuras darbības teritorijā dzīvo bērns. Vienlaikus saskaņā ar Valsts probācijas dienesta likuma 6. panta pirmās daļas 10. punktu viena no Valsts probācijas dienesta funkcijām ir nodrošināt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – probācijas novērošana – izpildi. Tādējādi grozījums precizē lēmuma nodošanas kārtību izpildei un veicina efektīvu normatīvā regulējuma piemērošanu praksē.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt ARPLL 29. pantu, attiecīgajās panta daļās ietverot atsauci uz prokuroru, tādējādi nodrošinot vienotu lēmumu izpildes kārtību neatkarīgi no tā, vai audzinoša rakstura piespiedu līdzekli piemērojusi tiesa, prokurors vai administratīvā komisija, izņemot panta desmitajā daļā, kur ir noteikta tiesneša kompetence pieņemt lēmumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – piemērošanu bērnam.
Vienlaikus grozījumi nodrošina normu atbilstību Likumprojektā paredzētajam prokurora kompetences paplašinājumam un novērš iespējamas neskaidrības par institūcijām, kurām nosūtāmi prokurora pieņemtie lēmumi par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu.
Vienlaikus grozījumi nodrošina normu atbilstību Likumprojektā paredzētajam prokurora kompetences paplašinājumam un novērš iespējamas neskaidrības par institūcijām, kurām nosūtāmi prokurora pieņemtie lēmumi par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu.
Problēmas apraksts
Spēkā esošā ARPLL 29. panta devītā daļa nosaka, ka tiesnesis lēmumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošanu sociālās korekcijas iestādē – piemērošanu bērnam nosūta bērna dzīvesvietas pašvaldībai izpildei, kā arī nosaka, ka šī lēmuma izpildi uzrauga attiecīgās sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītājs.
Vienlaikus Likumprojekts paredz atteikties no audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa - ievietošanas sociālās korekcijas izglītības iestādē. Tā vietā paredzēts ieviest jaunu audzinoša rakstura piespiedu līdzekli - ievietošanu sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas institūcijā Bērnu un jauniešu drošā māja. Līdz ar to regulējums, kas attiecas uz sociālās korekcijas izglītības iestādes iesaisti lēmuma izpildē un uzraudzībā, vairs neatbilst plānotajam institucionālajam modelim.
Turklāt jautājumi par bērna ievietošanas, uzturēšanās, izpildes un uzraudzības kārtību Bērnu un jauniešu drošajā mājā tiks regulēti speciālajā Bērnu un jauniešu drošās mājas likumā, kurā tiks noteikta arī iesaistīto institūciju kompetence. Līdz ar to ARPLL nav nepieciešams saglabāt normu, kas attiecas uz vairāk nepastāvošu institūciju un tās vadītāja kompetenci.
Vienlaikus Likumprojekts paredz atteikties no audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa - ievietošanas sociālās korekcijas izglītības iestādē. Tā vietā paredzēts ieviest jaunu audzinoša rakstura piespiedu līdzekli - ievietošanu sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas institūcijā Bērnu un jauniešu drošā māja. Līdz ar to regulējums, kas attiecas uz sociālās korekcijas izglītības iestādes iesaisti lēmuma izpildē un uzraudzībā, vairs neatbilst plānotajam institucionālajam modelim.
Turklāt jautājumi par bērna ievietošanas, uzturēšanās, izpildes un uzraudzības kārtību Bērnu un jauniešu drošajā mājā tiks regulēti speciālajā Bērnu un jauniešu drošās mājas likumā, kurā tiks noteikta arī iesaistīto institūciju kompetence. Līdz ar to ARPLL nav nepieciešams saglabāt normu, kas attiecas uz vairāk nepastāvošu institūciju un tās vadītāja kompetenci.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz svītrot ARPLL 29. panta devīto daļu.
Problēmas apraksts
ARPLL 29. pants nosaka kārtību, kādā lēmumi par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu tiek nodoti izpildei, paredzot institūcijas, kurām attiecīgie lēmumi nosūtāmi izpildei vai zināšanai. Vienlaikus spēkā esošais regulējums nesatur normas par lēmuma nodošanu izpildei gadījumos, kad bērnam tiek piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – probācijas novērošana.
Ņemot vērā, ka ARPLL jau iepriekš tika papildināts ar jaunu audzinoša rakstura piespiedu līdzekli - probācijas novērošanu, taču grozījumu ietvaros netika veikti attiecīgi precizējumi ARPLL 29. pantā, šobrīd ARPLL nav skaidri noteikta kārtība, kādā šis audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis nododams izpildei. Līdz ar to pastāv regulējuma nepilnība attiecībā uz institūciju, kurai nosūtāms lēmums par probācijas novērošanas piemērošanu, kā arī tā izpildes organizēšanas kārtību.
Nepastāvot skaidram regulējumam, nav nodrošināta vienota pieeja minētā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa izpildes uzsākšanai un organizēšanai praksē. Tas var radīt atšķirīgu tiesību normu piemērošanas praksi un neskaidrības institūciju sadarbībā, kas iesaistītas audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildē.
Ņemot vērā, ka ARPLL jau iepriekš tika papildināts ar jaunu audzinoša rakstura piespiedu līdzekli - probācijas novērošanu, taču grozījumu ietvaros netika veikti attiecīgi precizējumi ARPLL 29. pantā, šobrīd ARPLL nav skaidri noteikta kārtība, kādā šis audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis nododams izpildei. Līdz ar to pastāv regulējuma nepilnība attiecībā uz institūciju, kurai nosūtāms lēmums par probācijas novērošanas piemērošanu, kā arī tā izpildes organizēšanas kārtību.
Nepastāvot skaidram regulējumam, nav nodrošināta vienota pieeja minētā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa izpildes uzsākšanai un organizēšanai praksē. Tas var radīt atšķirīgu tiesību normu piemērošanas praksi un neskaidrības institūciju sadarbībā, kas iesaistītas audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildē.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz ARPLL 29. pantu papildināt ar jaunu desmito daļu, nosakot, ka lēmumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa - probācijas novērošana - piemērošanu bērnam tiesnesis vai prokurors nosūta Valsts probācijas dienestam izpildei.
Grozījums nodrošina skaidru kārtību attiecībā uz minētā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa nodošanu izpildei un tā sasaisti ar kompetento izpildinstitūciju.
Grozījums nodrošina skaidru kārtību attiecībā uz minētā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa nodošanu izpildei un tā sasaisti ar kompetento izpildinstitūciju.
Problēmas apraksts
Ģimenes vide un vecāku iesaiste būtiski ietekmē bērna uzvedības maiņu un rehabilitācijas rezultātus, tādēļ atsevišķos gadījumos efektīva probācijas novērošanas mērķu sasniegšana nav iespējama bez atbilstoša atbalsta sniegšanas arī bērna vecākiem. Praksē konstatējams, ka bērna uzvedības risku mazināšanai un sekmīgai resocializācijai nepieciešama kompleksa pieeja, kas ietver ne vien darbu ar bērnu, bet arī atbalsta pasākumus ģimenei, īpaši stiprinot vecāku prasmes un spēju iesaistīties bērna sociālās uzvedības korekcijas procesā.
Priekšlikums paredz paplašināt regulējumu, nosakot, ka probācijas novērošanas ietvaros Valsts probācijas dienests ir tiesīgs nodrošināt un finansēt ne tikai bērna sociālās uzvedības korekcijai un sociālajai rehabilitācijai nepieciešamos pakalpojumus, bet arī atbalsta pasākumus bērna vecākiem, ja šādi pasākumi ir nepieciešami bērna sekmīgai resocializācijai. Vienlaikus norma saglabā Valsts probācijas dienesta tiesības piesaistīt un finansēt pakalpojumus, kas nepieciešami bērna sociālās uzvedības korekcijai un sociālajai rehabilitācijai, nodrošinot kompleksu pieeju bērna resocializācijas procesam.
Jau šobrīd praksē ir situācijas, kad bērna dalībai sociālās uzvedības korekcijas vai sociālās rehabilitācijas pasākumos nepieciešama apdrošināšana, piemēram, dalībai nometnēs. Tādēļ ir nepieciešams paredzēt Valsts probācijas dienestam tiesības finansēt arī ar šādu pakalpojumu saņemšanu saistītās apdrošināšanas izmaksas, nodrošinot pilnvērtīgu un nepārtrauktu rehabilitācijas procesa īstenošanu. Tas ļaus novērst praktiskus šķēršļus bērna iesaistei rehabilitācijas pasākumos un nodrošinās nepārtrauktu atbalsta sniegšanu probācijas novērošanas laikā.
Priekšlikums paredz paplašināt regulējumu, nosakot, ka probācijas novērošanas ietvaros Valsts probācijas dienests ir tiesīgs nodrošināt un finansēt ne tikai bērna sociālās uzvedības korekcijai un sociālajai rehabilitācijai nepieciešamos pakalpojumus, bet arī atbalsta pasākumus bērna vecākiem, ja šādi pasākumi ir nepieciešami bērna sekmīgai resocializācijai. Vienlaikus norma saglabā Valsts probācijas dienesta tiesības piesaistīt un finansēt pakalpojumus, kas nepieciešami bērna sociālās uzvedības korekcijai un sociālajai rehabilitācijai, nodrošinot kompleksu pieeju bērna resocializācijas procesam.
Jau šobrīd praksē ir situācijas, kad bērna dalībai sociālās uzvedības korekcijas vai sociālās rehabilitācijas pasākumos nepieciešama apdrošināšana, piemēram, dalībai nometnēs. Tādēļ ir nepieciešams paredzēt Valsts probācijas dienestam tiesības finansēt arī ar šādu pakalpojumu saņemšanu saistītās apdrošināšanas izmaksas, nodrošinot pilnvērtīgu un nepārtrauktu rehabilitācijas procesa īstenošanu. Tas ļaus novērst praktiskus šķēršļus bērna iesaistei rehabilitācijas pasākumos un nodrošinās nepārtrauktu atbalsta sniegšanu probācijas novērošanas laikā.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz izteikt ARPLL 32.2 pantu jaunā redakcijā, nosakot, ka Valsts probācijas dienests probācijas novērošanas ietvaros ir tiesīgs nodrošināt un finansēt bērna sociālās uzvedības korekcijai un sociālajai rehabilitācijai nepieciešamos pakalpojumus, kā arī atbalsta pasākumus bērna vecākiem, ja tie nepieciešami bērna sekmīgai resocializācijai, vienlaikus paredzot iespēju finansēt arī ar šo pakalpojumu saņemšanu saistītās apdrošināšanas izmaksas.
Problēmas apraksts
ARPLL 32.3 pants nosaka bērna un viņa likumiskā pārstāvja pienākumus gadījumos, kad bērnam noteikta probācijas novērošana. Spēkā esošajā regulējumā minētie pienākumi ir formulēti, ņemot vērā tiesas kompetenci audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanā, jo līdz šim probācijas novērošanas noteikšana nebija paredzēta prokurora kompetencē.
Ņemot vērā, ka Likumprojekts un saistītie likumprojekti "Grozījumi Krimināllikumā" un "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" paredz, ka noteiktos gadījumos probācijas novērošanu bērnam var noteikt arī prokurors, ir nepieciešams ARPLL 32.3 pantā ietvert atsauci uz prokuroru kā institūciju, kuras pieņemtā lēmuma rezultātā bērnam un viņa likumiskajam pārstāvim rodas minētie pienākumi.
Līdz ar to spēkā esošais regulējums pilnībā nenodrošina vienotu pieeju probācijas novērošanas piemērošanai un ar to saistīto pienākumu noteikšanai, kā arī var radīt neskaidrības par pienākumu rašanās pamatu gadījumos, kad probācijas novērošanu noteicis prokurors.
Ņemot vērā, ka Likumprojekts un saistītie likumprojekti "Grozījumi Krimināllikumā" un "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" paredz, ka noteiktos gadījumos probācijas novērošanu bērnam var noteikt arī prokurors, ir nepieciešams ARPLL 32.3 pantā ietvert atsauci uz prokuroru kā institūciju, kuras pieņemtā lēmuma rezultātā bērnam un viņa likumiskajam pārstāvim rodas minētie pienākumi.
Līdz ar to spēkā esošais regulējums pilnībā nenodrošina vienotu pieeju probācijas novērošanas piemērošanai un ar to saistīto pienākumu noteikšanai, kā arī var radīt neskaidrības par pienākumu rašanās pamatu gadījumos, kad probācijas novērošanu noteicis prokurors.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt ARPLL 32.3 pantu, attiecīgajās panta daļās ietverot atsauci uz prokuroru, tādējādi nodrošinot atbilstību Likumprojektā paredzētajam prokurora kompetences paplašinājumam un novērš iespējamas neskaidrības par institūcijām, kuras var noteikt probācijas novērošanu.
Problēmas apraksts
Spēkā esošais ARPLL regulējums nosaka bērna un viņa likumiskā pārstāvja pienākumus probācijas novērošanas izpildes laikā, tomēr tas neregulē situāciju, kad persona audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – probācijas novērošanas – izpildes laikā sasniedz 18 gadu vecumu. Līdz ar to normatīvajā regulējumā nav skaidri noteikts, kādi pienākumi pēc pilngadības sasniegšanas attiecas uz pašu personu, lai nodrošinātu probācijas novērošanas nepārtrauktu un efektīvu izpildi.
Praksē tas var radīt interpretācijas neskaidrības par personas pienākumu apjomu pēc pilngadības sasniegšanas, īpaši attiecībā uz sadarbību ar Valsts probācijas dienestu, pienākumu sniegt aktuālu informāciju par savu dzīvesvietu vai mācību iestādi, kā arī pienākumu novērst šķēršļus, kas kavē noteikto pienākumu izpildi. Tā kā pilngadīga persona iegūst pilnu rīcībspēju un pati ir atbildīga par savu tiesību un pienākumu īstenošanu, nepietiekami skaidrs regulējums var apgrūtināt probācijas novērošanas izpildes kontroli un radīt riskus sekmīgai uzraudzības un resocializācijas pasākumu īstenošanai.
Vienlaikus spēkā esošais regulējums nenodrošina nepārprotamu pienākumu pāreju no likumiskā pārstāvja uz personu pēc pilngadības sasniegšanas attiecībā uz tiem pienākumiem, kuru izpilde ir tieši atkarīga no pašas personas rīcības. Tādējādi pastāv nepieciešamība precizēt tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu viennozīmīgu pienākumu sadalījumu un efektīvu probācijas novērošanas procesa norisi arī pēc personas pilngadības sasniegšanas.
Praksē tas var radīt interpretācijas neskaidrības par personas pienākumu apjomu pēc pilngadības sasniegšanas, īpaši attiecībā uz sadarbību ar Valsts probācijas dienestu, pienākumu sniegt aktuālu informāciju par savu dzīvesvietu vai mācību iestādi, kā arī pienākumu novērst šķēršļus, kas kavē noteikto pienākumu izpildi. Tā kā pilngadīga persona iegūst pilnu rīcībspēju un pati ir atbildīga par savu tiesību un pienākumu īstenošanu, nepietiekami skaidrs regulējums var apgrūtināt probācijas novērošanas izpildes kontroli un radīt riskus sekmīgai uzraudzības un resocializācijas pasākumu īstenošanai.
Vienlaikus spēkā esošais regulējums nenodrošina nepārprotamu pienākumu pāreju no likumiskā pārstāvja uz personu pēc pilngadības sasniegšanas attiecībā uz tiem pienākumiem, kuru izpilde ir tieši atkarīga no pašas personas rīcības. Tādējādi pastāv nepieciešamība precizēt tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu viennozīmīgu pienākumu sadalījumu un efektīvu probācijas novērošanas procesa norisi arī pēc personas pilngadības sasniegšanas.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz papildināt 32.3 pantu ar jaunu trešo panta daļu nosakot, ka bērnam, kurš probācijas novērošanas laikā ir sasniedzis 18 gadu vecumu, papildu jau noteiktajiem pienākumiem, ir pienākums novērst šķēršļus, kas kavē vai var kavēt noteikto pienākumu izpildi un informēt Valsts probācijas dienesta amatpersonu par dzīvesvietu vai mācību iestādi, kā arī nekavējoties paziņot par tās maiņu.
Grozījumi nodrošina skaidru pienākumu pāreju no likumiskā pārstāvja uz personu pēc pilngadības sasniegšanas attiecībā uz tiem pienākumiem, kuru izpilde ir tieši saistīta ar pašas personas rīcību un sadarbību ar Valsts probācijas dienestu. Vienlaikus tiek saglabāti ARPLL 32.3 panta otrajā daļā noteiktie likumiskā pārstāvja pienākumi sadarboties ar Valsts probācijas dienestu un līdzdarboties bērnam noteiktajos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos. Tādējādi tiek nodrošināta probācijas novērošanas procesa nepārtrauktība un efektīva izpilde arī gadījumos, kad persona audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa izpildes laikā sasniedz pilngadību.
Grozījumi nodrošina skaidru pienākumu pāreju no likumiskā pārstāvja uz personu pēc pilngadības sasniegšanas attiecībā uz tiem pienākumiem, kuru izpilde ir tieši saistīta ar pašas personas rīcību un sadarbību ar Valsts probācijas dienestu. Vienlaikus tiek saglabāti ARPLL 32.3 panta otrajā daļā noteiktie likumiskā pārstāvja pienākumi sadarboties ar Valsts probācijas dienestu un līdzdarboties bērnam noteiktajos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos. Tādējādi tiek nodrošināta probācijas novērošanas procesa nepārtrauktība un efektīva izpilde arī gadījumos, kad persona audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa izpildes laikā sasniedz pilngadību.
Problēmas apraksts
Spēkā esošais regulējums nosaka bērna likumiskā pārstāvja pienākumu informēt Valsts probācijas dienestu par bērna dzīvesvietu vai mācību iestādi, kā arī paziņot par šo ziņu izmaiņām. Tomēr probācijas novērošana var tikt turpināta arī pēc tam, kad persona sasniedz 18 gadu vecumu. Šādās situācijās aktuālas informācijas par personas dzīvesvietu vai mācību iestādi pieejamība ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību starp personu un Valsts probācijas dienestu, kā arī nepārtrauktu audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa izpildi.
Vienlaikus spēkā esošajā regulējumā nav tieši noteikts pašas personas pienākums sniegt Valsts probācijas dienestam informāciju par dzīvesvietu vai mācību iestādi un nekavējoties informēt par šo datu izmaiņām. Tas var radīt neskaidrības par personas atbildību probācijas novērošanas laikā, īpaši pēc pilngadības sasniegšanas, kā arī apgrūtināt Valsts probācijas dienesta iespējas savlaicīgi nodrošināt uzraudzības un resocializācijas pasākumu īstenošanu.
Savlaicīgas un aktuālas informācijas trūkums par personas atrašanās vietu vai mācību vidi var kavēt komunikāciju ar personu, apgrūtināt individuālu pasākumu plānošanu un kontroli pār noteikto pienākumu izpildi. Tādēļ nepieciešams skaidri noteikt pašas personas pienākumu sniegt un aktualizēt minēto informāciju visā probācijas novērošanas izpildes laikā.
Vienlaikus spēkā esošajā regulējumā nav tieši noteikts pašas personas pienākums sniegt Valsts probācijas dienestam informāciju par dzīvesvietu vai mācību iestādi un nekavējoties informēt par šo datu izmaiņām. Tas var radīt neskaidrības par personas atbildību probācijas novērošanas laikā, īpaši pēc pilngadības sasniegšanas, kā arī apgrūtināt Valsts probācijas dienesta iespējas savlaicīgi nodrošināt uzraudzības un resocializācijas pasākumu īstenošanu.
Savlaicīgas un aktuālas informācijas trūkums par personas atrašanās vietu vai mācību vidi var kavēt komunikāciju ar personu, apgrūtināt individuālu pasākumu plānošanu un kontroli pār noteikto pienākumu izpildi. Tādēļ nepieciešams skaidri noteikt pašas personas pienākumu sniegt un aktualizēt minēto informāciju visā probācijas novērošanas izpildes laikā.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz papildināt 32.³ panta pirmo daļu ar jaunu 5. punktu, nosakot bērna pienākumu informēt Valsts probācijas dienesta amatpersonu par savu dzīvesvietu vai mācību iestādi, kā arī nekavējoties paziņot par tās maiņu.
Grozījums nodrošinās, ka Valsts probācijas dienesta rīcībā ir aktuāla informācija, kas nepieciešama probācijas novērošanas izpildes organizēšanai, uzraudzības pasākumu veikšanai un sadarbības nodrošināšanai ar personu. Vienlaikus tiek stiprināta personas atbildība par sadarbību ar Valsts probācijas dienestu un savu pienākumu izpildi probācijas novērošanas laikā.
Tādējādi tiek veicināta audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa izpildes nepārtrauktība un efektivitāte, mazināts risks zaudēt saziņu ar personu, kā arī nodrošināti priekšnoteikumi sekmīgai uzraudzības un resocializācijas pasākumu īstenošanai, tostarp gadījumos, kad persona probācijas novērošanas izpildes laikā sasniedz pilngadību.
Grozījums nodrošinās, ka Valsts probācijas dienesta rīcībā ir aktuāla informācija, kas nepieciešama probācijas novērošanas izpildes organizēšanai, uzraudzības pasākumu veikšanai un sadarbības nodrošināšanai ar personu. Vienlaikus tiek stiprināta personas atbildība par sadarbību ar Valsts probācijas dienestu un savu pienākumu izpildi probācijas novērošanas laikā.
Tādējādi tiek veicināta audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa izpildes nepārtrauktība un efektivitāte, mazināts risks zaudēt saziņu ar personu, kā arī nodrošināti priekšnoteikumi sekmīgai uzraudzības un resocializācijas pasākumu īstenošanai, tostarp gadījumos, kad persona probācijas novērošanas izpildes laikā sasniedz pilngadību.
Problēmas apraksts
Spēkā esošais regulējums paredz iespēju Valsts probācijas dienesta amatpersonai noteikt bērnam dažādus pienākumus, kas vērsti uz bērna sociālās uzvedības korekciju, resocializāciju un jaunu noziedzīgu nodarījumu riska mazināšanu. Tomēr probācijas novērošanas izpilde var turpināties arī pēc tam, kad persona sasniedz 18 gadu vecumu, un atsevišķos gadījumos personas individuālo risku mazināšanai var būt nepieciešams noteikt pienākumus, kas ir piemērojami tikai pilngadīgām personām.
Viens no šādiem pasākumiem ir reģistrācija Pašatteikušos personu reģistrā un aizlieguma spēlēt azartspēles ievērošana. Atbilstoši Azartspēļu un izložu likumam Pašatteikušos personu reģistrā var reģistrēties tikai pilngadīgas personas, lai liegtu sev dalību azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs. Tomēr spēkā esošajā regulējumā nav paredzēta iespēja probācijas novērošanas ietvaros noteikt šādu pienākumu personai, kura sasniegusi pilngadību, pat ja starpinstitūciju izvērtējumā tiek konstatēts, ka azartspēļu spēlēšana vai ar to saistītie riski var veicināt antisociālu uzvedību, apgrūtināt resocializācijas procesu vai palielināt jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risku.
Tādējādi pašreizējais regulējums pilnā apmērā nenodrošina iespēju probācijas novērošanas laikā piemērot personas individuālajām vajadzībām atbilstošus uzvedības korekcijas un riska mazināšanas pasākumus, kas būtu vērsti uz personas sociālās integrācijas veicināšanu un jaunu likumpārkāpumu novēršanu.
Viens no šādiem pasākumiem ir reģistrācija Pašatteikušos personu reģistrā un aizlieguma spēlēt azartspēles ievērošana. Atbilstoši Azartspēļu un izložu likumam Pašatteikušos personu reģistrā var reģistrēties tikai pilngadīgas personas, lai liegtu sev dalību azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs. Tomēr spēkā esošajā regulējumā nav paredzēta iespēja probācijas novērošanas ietvaros noteikt šādu pienākumu personai, kura sasniegusi pilngadību, pat ja starpinstitūciju izvērtējumā tiek konstatēts, ka azartspēļu spēlēšana vai ar to saistītie riski var veicināt antisociālu uzvedību, apgrūtināt resocializācijas procesu vai palielināt jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risku.
Tādējādi pašreizējais regulējums pilnā apmērā nenodrošina iespēju probācijas novērošanas laikā piemērot personas individuālajām vajadzībām atbilstošus uzvedības korekcijas un riska mazināšanas pasākumus, kas būtu vērsti uz personas sociālās integrācijas veicināšanu un jaunu likumpārkāpumu novēršanu.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz papildināt 32.4 panta pirmo daļu ar jaunu 8. punktu, nosakot, ka Valsts probācijas dienesta amatpersona pilngadīgai personai var noteikt pienākumu reģistrēties Pašatteikušos personu reģistrā un ievērot aizliegumu spēlēt azartspēles.
Šāda pienākuma noteikšanas nepieciešamība katrā konkrētajā gadījumā tiks izvērtēta starpinstitūciju sadarbības sanāksmē, ņemot vērā personas individuālās vajadzības, riskus un nepieciešamos pasākumus jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riska mazināšanai. Pienākums būs piemērojams tikai tām personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, jo tikai pilngadīgas personas var reģistrēties Pašatteikušos personu reģistrā.
Grozījums paplašinās Valsts probācijas dienesta rīcībā esošo individuāli piemērojamo probācijas novērošanas pasākumu klāstu un nodrošinās iespēju efektīvāk reaģēt uz tiem riska faktoriem, kas saistīti ar azartspēļu spēlēšanu. Vienlaikus tas veicinās personas atbildīgu rīcību, atbalstīs resocializācijas procesu un sekmēs probācijas novērošanas mērķa sasniegšanu, mazinot jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas risku.
Šāda pienākuma noteikšanas nepieciešamība katrā konkrētajā gadījumā tiks izvērtēta starpinstitūciju sadarbības sanāksmē, ņemot vērā personas individuālās vajadzības, riskus un nepieciešamos pasākumus jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riska mazināšanai. Pienākums būs piemērojams tikai tām personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, jo tikai pilngadīgas personas var reģistrēties Pašatteikušos personu reģistrā.
Grozījums paplašinās Valsts probācijas dienesta rīcībā esošo individuāli piemērojamo probācijas novērošanas pasākumu klāstu un nodrošinās iespēju efektīvāk reaģēt uz tiem riska faktoriem, kas saistīti ar azartspēļu spēlēšanu. Vienlaikus tas veicinās personas atbildīgu rīcību, atbalstīs resocializācijas procesu un sekmēs probācijas novērošanas mērķa sasniegšanu, mazinot jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas risku.
Problēmas apraksts
ARPLL 33. panta trešā daļa nosaka piekritību lietām par bērna uzturēšanās ilguma saīsināšanu vai pagarināšanu sociālās korekcijas izglītības iestādē, paredzot, ka tās izskata tiesa pēc attiecīgās iestādes atrašanās vietas.
Minētā norma ir saistīta ar audzinoša rakstura piespiedu līdzekli - ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē -, nosakot procesuālo kārtību gadījumiem, kad nepieciešams lemt par bērna uzturēšanās termiņa izmaiņām. Ņemot vērā, ka Likumprojekts paredz atteikties no šā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa, līdz ar to zūd arī nepieciešamība saglabāt atsevišķu procesuālo regulējumu, kas paredz tiesas kompetenci lemt par uzturēšanās termiņa pagarināšanu vai saīsināšanu sociālās korekcijas izglītības iestādē.
Minētā norma ir saistīta ar audzinoša rakstura piespiedu līdzekli - ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē -, nosakot procesuālo kārtību gadījumiem, kad nepieciešams lemt par bērna uzturēšanās termiņa izmaiņām. Ņemot vērā, ka Likumprojekts paredz atteikties no šā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa, līdz ar to zūd arī nepieciešamība saglabāt atsevišķu procesuālo regulējumu, kas paredz tiesas kompetenci lemt par uzturēšanās termiņa pagarināšanu vai saīsināšanu sociālās korekcijas izglītības iestādē.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz svītrot ARPLL 33. panta trešo daļu.
Problēmas apraksts
ARPLL 33. pants paredz iespēju lemt par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanas ilguma saīsināšanu vai pagarināšanu, kā arī par piemērotā līdzekļa aizstāšanu ar stingrāku audzinoša rakstura piespiedu līdzekli. Minētais regulējums ir izstrādāts attiecībā uz vispārējo audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas kārtību, kas noteikta ARPLL.
Vienlaikus saistītie likumprojekti "Grozījumi Krimināllikumā" un "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" paredz īpašu regulējumu, kura ietvaros prokurors nepilngadīgo nosacīti atbrīvo no kriminālatbildības, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli. Šā institūta piemērošanas priekšnoteikumi, pārbaudes laiks, tā norise, kā arī sekas gadījumos, kad nepilngadīgais nepilda noteiktos pienākumus vai izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiks regulētas Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā.
Nosacīti atbrīvojot nepilngadīgo no kriminālatbildības, audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis ir cieši saistīts ar noteikto pārbaudes laiku. Atbilstoši likumprojektam "Grozījumi Krimināllikumā", kas ar 66.6 panta trešajai daļā noteikto ievieš jaunu kārtību, prokurors nosaka pārbaudes laiku no trim mēnešiem līdz trim gadiem, ievērojot piemērotā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa veidu. Tādējādi audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa ilgums nav vērtējams atrauti no nosacītas atbrīvošanas no kriminālatbildības institūta, bet gan veido vienotu tiesisku mehānismu, kura elementi ir savstarpēji saistīti.
Līdz ar to ARPLL 33. pantā paredzētās iespējas saīsināt vai pagarināt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanas ilgumu nav pilnībā savienojamas ar nosacītas atbrīvošanas no kriminālatbildības regulējumu. Turklāt ARPLL nav paredzēts regulēt jautājumus, kas saistīti ar nosacītas atbrīvošanas no kriminālatbildības institūta piemērošanu un izpildi, jo tie pēc būtības ir risināmi Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma ietvaros. Nepastāvot skaidram izņēmumam, var rasties šaubas par ARPLL 33. panta piemērošanas robežām un tā attiecināmību uz gadījumiem, kad audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis piemērots nepilngadīgo nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.
Vienlaikus saistītie likumprojekti "Grozījumi Krimināllikumā" un "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" paredz īpašu regulējumu, kura ietvaros prokurors nepilngadīgo nosacīti atbrīvo no kriminālatbildības, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli. Šā institūta piemērošanas priekšnoteikumi, pārbaudes laiks, tā norise, kā arī sekas gadījumos, kad nepilngadīgais nepilda noteiktos pienākumus vai izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiks regulētas Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā.
Nosacīti atbrīvojot nepilngadīgo no kriminālatbildības, audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis ir cieši saistīts ar noteikto pārbaudes laiku. Atbilstoši likumprojektam "Grozījumi Krimināllikumā", kas ar 66.6 panta trešajai daļā noteikto ievieš jaunu kārtību, prokurors nosaka pārbaudes laiku no trim mēnešiem līdz trim gadiem, ievērojot piemērotā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa veidu. Tādējādi audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa ilgums nav vērtējams atrauti no nosacītas atbrīvošanas no kriminālatbildības institūta, bet gan veido vienotu tiesisku mehānismu, kura elementi ir savstarpēji saistīti.
Līdz ar to ARPLL 33. pantā paredzētās iespējas saīsināt vai pagarināt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanas ilgumu nav pilnībā savienojamas ar nosacītas atbrīvošanas no kriminālatbildības regulējumu. Turklāt ARPLL nav paredzēts regulēt jautājumus, kas saistīti ar nosacītas atbrīvošanas no kriminālatbildības institūta piemērošanu un izpildi, jo tie pēc būtības ir risināmi Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma ietvaros. Nepastāvot skaidram izņēmumam, var rasties šaubas par ARPLL 33. panta piemērošanas robežām un tā attiecināmību uz gadījumiem, kad audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis piemērots nepilngadīgo nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz papildināt ARPLL 33. pantu ar ceturto daļu, nosakot, ka šā panta regulējums nav attiecināms uz gadījumiem, kad audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis piemērots nepilngadīgo nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.
Grozījums nepieciešams, lai nepārprotami nošķirtu ARPLL noteikto audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas un izpildes kārtību no Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā paredzētā nosacītas atbrīvošanas no kriminālatbildības regulējuma. Tādējādi tiek novērsta iespēja ARPLL 33. pantā paredzētos mehānismus par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanas ilguma saīsināšanu vai pagarināšanu attiecināt uz gadījumiem, kuros audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis ir daļa no nosacītas atbrīvošanas no kriminālatbildības institūta.
Vienlaikus grozījums nodrošina, ka jautājumi, kas saistīti ar nepilngadīgā nosacītu atbrīvošanu no kriminālatbildības, tostarp pārbaudes laiku un tā ietvaros piemēroto audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildi, tiek risināti Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma ietvaros, neveidojot paralēlu vai no minētajiem normatīvajiem aktiem atrautu tiesisko regulējumu ARPLL.
Grozījums nepieciešams, lai nepārprotami nošķirtu ARPLL noteikto audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas un izpildes kārtību no Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā paredzētā nosacītas atbrīvošanas no kriminālatbildības regulējuma. Tādējādi tiek novērsta iespēja ARPLL 33. pantā paredzētos mehānismus par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanas ilguma saīsināšanu vai pagarināšanu attiecināt uz gadījumiem, kuros audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis ir daļa no nosacītas atbrīvošanas no kriminālatbildības institūta.
Vienlaikus grozījums nodrošina, ka jautājumi, kas saistīti ar nepilngadīgā nosacītu atbrīvošanu no kriminālatbildības, tostarp pārbaudes laiku un tā ietvaros piemēroto audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildi, tiek risināti Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma ietvaros, neveidojot paralēlu vai no minētajiem normatīvajiem aktiem atrautu tiesisko regulējumu ARPLL.
Problēmas apraksts
ARPLL VI nodaļa regulē lēmuma par ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē izpildes papildnoteikumus, tostarp bērna ievietošanas kārtību, sociālās korekcijas izglītības iestādes iekšējās kārtības jautājumus, bērna izolācijas piemērošanu, rīcību bērna patvaļīgas prombūtnes gadījumā, audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa izpildes turpināšanu pēc pilngadības sasniegšanas, kā arī bērna sagatavošanu atgriešanās procesam sabiedrībā pēc sociālās korekcijas izglītības iestādes atstāšanas.
Minētais regulējums ir cieši saistīts ar audzinoša rakstura piespiedu līdzekli - ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē - un balstīts uz sociālās korekcijas izglītības iestādes darbības modeli. Vienlaikus sociālās korekcijas sistēmas reformas ietvaros ir secināts, ka līdzšinējais sociālās korekcijas izglītības iestāžu modelis nav efektīvs augsta riska bērnu uzvedības problēmu mazināšanā un neatbilst mūsdienu zinātniski pamatotām intervencēm. Izvērtējot likvidētajā sociālās korekcijas izglītības iestādē "Naukšēni" konstatētos pārkāpumus, tās vietu bērnu likumpārkāpumu prevencijas sistēmā, audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanas praksi, kā arī ārvalstu pieredzi, tika secināts, ka nepieciešams veidot jaunu pieeju darbā ar augsta riska bērniem.
Reformas ietvaros paredzēts atteikties no līdzšinējā sociālās korekcijas izglītības iestādes modeļa un ieviest jaunu audzinoša rakstura piespiedu līdzekli - ievietošanu sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas institūcijā Bērnu un jauniešu drošā māja. Līdz ar to ARPLL VI nodaļā ietvertais regulējums vairs neatbilst plānotajam tiesiskajam un institucionālajam regulējumam, jo tajā paredzētie nosacījumi ir izstrādāti tieši sociālās korekcijas izglītības iestādes darbības nodrošināšanai.
Ņemot vērā, ka Bērnu un jauniešu drošās mājas regulējums ir apjomīgs, specifisks un funkcionāli sarežģīts, lai to ietilpinātu vienā tiesību aktā ar citu audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu, tika secināts, ka nepieciešams atsevišķs sistēmisks likums, kas nosaka iestādes darbību, saturu, drošības režīmu un bērna tiesību garantijas. Proti, ar grozījumiem ARPLL tiek noteikts tikai audzinoša rakstura līdzekļa piemērošanas pamats, taču specializētās sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas institūcijas darbības regulējums, kas aptver iestādes funkcijas, struktūru, drošības un saderības principus, personāla prasības, bērna ikdienas režīmu, pakalpojumu saturu, veselības aprūpes nodrošinājumu, darbu ar bērna likumiskajiem pārstāvjiem, bērna tiesību garantijas un brīvības ierobežošanas nosacījumus, tiks noteikts speciālajā likumā. Jāņem vērā, ka Bērnu un jauniešu drošā māja nav tikai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa izpildes vieta, bet pilnvērtīga sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas institūcija, kuras darbība regulējama atsevišķā likumā, lai nodrošinātu skaidru, caurskatāmu un bērna interesēm atbilstošu sistēmu, kas atbilst starptautiskajiem standartiem, kā arī Valsts kontroles lietderības revīzijas Nr. 2.4.1-6/2021 "Vai bērnam ar uzvedības problēmām un tā ģimenei ir iespēja saņemt nepieciešamo atbalstu?" ieteikumiem par nepieciešamību precīzi noteikt bērna ievietošanas kritērijus, termiņus un atbalsta saturu.
Ņemot vērā, ka sociālās korekcijas izglītības iestāde Latvijā pašlaik nepastāv, bet konkrētā funkcija pārveidojama, ieviešot Bērnu un jauniešu drošo māju, ARPLL nepieciešams izdarīt attiecīgos grozījumus. Nepieciešams svītrot tās normas, kas attiecas uz sociālās korekcijas izglītības iestādēm, kā arī papildināt likumu, ieviešot jaunu audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – bērna ievietošanu sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas institūcijā.
Līdz ar to ARPLL ietvertais audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – vairs neatbilst plānotajam institucionālajam modelim un reformas ietvaros paredzētajam atbalsta un intervences saturam. Tādēļ nepieciešams izslēgt no likuma regulējumu, kas saistīts ar sociālās korekcijas izglītības iestādi, lai nodrošinātu normatīvā regulējuma atbilstību jaunajai sistēmai.
Minētais regulējums ir cieši saistīts ar audzinoša rakstura piespiedu līdzekli - ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē - un balstīts uz sociālās korekcijas izglītības iestādes darbības modeli. Vienlaikus sociālās korekcijas sistēmas reformas ietvaros ir secināts, ka līdzšinējais sociālās korekcijas izglītības iestāžu modelis nav efektīvs augsta riska bērnu uzvedības problēmu mazināšanā un neatbilst mūsdienu zinātniski pamatotām intervencēm. Izvērtējot likvidētajā sociālās korekcijas izglītības iestādē "Naukšēni" konstatētos pārkāpumus, tās vietu bērnu likumpārkāpumu prevencijas sistēmā, audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanas praksi, kā arī ārvalstu pieredzi, tika secināts, ka nepieciešams veidot jaunu pieeju darbā ar augsta riska bērniem.
Reformas ietvaros paredzēts atteikties no līdzšinējā sociālās korekcijas izglītības iestādes modeļa un ieviest jaunu audzinoša rakstura piespiedu līdzekli - ievietošanu sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas institūcijā Bērnu un jauniešu drošā māja. Līdz ar to ARPLL VI nodaļā ietvertais regulējums vairs neatbilst plānotajam tiesiskajam un institucionālajam regulējumam, jo tajā paredzētie nosacījumi ir izstrādāti tieši sociālās korekcijas izglītības iestādes darbības nodrošināšanai.
Ņemot vērā, ka Bērnu un jauniešu drošās mājas regulējums ir apjomīgs, specifisks un funkcionāli sarežģīts, lai to ietilpinātu vienā tiesību aktā ar citu audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu, tika secināts, ka nepieciešams atsevišķs sistēmisks likums, kas nosaka iestādes darbību, saturu, drošības režīmu un bērna tiesību garantijas. Proti, ar grozījumiem ARPLL tiek noteikts tikai audzinoša rakstura līdzekļa piemērošanas pamats, taču specializētās sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas institūcijas darbības regulējums, kas aptver iestādes funkcijas, struktūru, drošības un saderības principus, personāla prasības, bērna ikdienas režīmu, pakalpojumu saturu, veselības aprūpes nodrošinājumu, darbu ar bērna likumiskajiem pārstāvjiem, bērna tiesību garantijas un brīvības ierobežošanas nosacījumus, tiks noteikts speciālajā likumā. Jāņem vērā, ka Bērnu un jauniešu drošā māja nav tikai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa izpildes vieta, bet pilnvērtīga sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas institūcija, kuras darbība regulējama atsevišķā likumā, lai nodrošinātu skaidru, caurskatāmu un bērna interesēm atbilstošu sistēmu, kas atbilst starptautiskajiem standartiem, kā arī Valsts kontroles lietderības revīzijas Nr. 2.4.1-6/2021 "Vai bērnam ar uzvedības problēmām un tā ģimenei ir iespēja saņemt nepieciešamo atbalstu?" ieteikumiem par nepieciešamību precīzi noteikt bērna ievietošanas kritērijus, termiņus un atbalsta saturu.
Ņemot vērā, ka sociālās korekcijas izglītības iestāde Latvijā pašlaik nepastāv, bet konkrētā funkcija pārveidojama, ieviešot Bērnu un jauniešu drošo māju, ARPLL nepieciešams izdarīt attiecīgos grozījumus. Nepieciešams svītrot tās normas, kas attiecas uz sociālās korekcijas izglītības iestādēm, kā arī papildināt likumu, ieviešot jaunu audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – bērna ievietošanu sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas institūcijā.
Līdz ar to ARPLL ietvertais audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – vairs neatbilst plānotajam institucionālajam modelim un reformas ietvaros paredzētajam atbalsta un intervences saturam. Tādēļ nepieciešams izslēgt no likuma regulējumu, kas saistīts ar sociālās korekcijas izglītības iestādi, lai nodrošinātu normatīvā regulējuma atbilstību jaunajai sistēmai.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz svītrot ARPLL VI nodaļu.
Grozījums nodrošinās ARPLL atbilstību sociālās korekcijas sistēmas reformas ietvaros ieviestajām izmaiņām, atsakoties no regulējuma, kas saistīts ar sociālās korekcijas izglītības iestādes darbības modeli. Vienlaikus ar Likumprojektu tiek izslēgts audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis - ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē, tādēļ nav pamata saglabāt īpašu regulējumu par šā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa izpildes kārtību.
Jautājumi, kas saistīti ar jaunā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa īstenošanu, tiks regulēti Bērnu un jauniešu drošās mājas likumā, nodrošinot vienotu un sistēmiski sakārtotu tiesisko regulējumu attiecībā uz Bērnu un jauniešu drošās mājas darbību un bērnu uzturēšanos tajā.
Grozījums nodrošinās ARPLL atbilstību sociālās korekcijas sistēmas reformas ietvaros ieviestajām izmaiņām, atsakoties no regulējuma, kas saistīts ar sociālās korekcijas izglītības iestādes darbības modeli. Vienlaikus ar Likumprojektu tiek izslēgts audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis - ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē, tādēļ nav pamata saglabāt īpašu regulējumu par šā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa izpildes kārtību.
Jautājumi, kas saistīti ar jaunā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa īstenošanu, tiks regulēti Bērnu un jauniešu drošās mājas likumā, nodrošinot vienotu un sistēmiski sakārtotu tiesisko regulējumu attiecībā uz Bērnu un jauniešu drošās mājas darbību un bērnu uzturēšanos tajā.
Problēmas apraksts
ARPLL pārejas noteikumu 6. punktā noteikts, ka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē - izpilde tiek izbeigta 01.07.2022., un to nepiemēro no 01.07.2022. līdz 31.12.2024. Savukārt pieminētā likuma pārejas noteikumu 8. punktā noteikts, ka Ministru kabinets līdz 31.12.2023. izstrādā un Saeimai iesniedz nepieciešamos šā likuma grozījumus attiecībā uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa - ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē - piemērošanu un izpildi.
Pirms Bērnu un jauniešu drošās mājas darbības uzsākšanas ir nepieciešams veikt virkni sagatavošanās darbu, tostarp nodrošinot atbilstošu infrastruktūru, sagatavojot normatīvo aktu bāzi, atlasot un apmācot personālu u.c. Šie pasākumi ir laikietilpīgi, un 2024. gadā tika prognozēts, ka Bērnu un jauniešu drošā māja varētu uzsākt darbību 2027. gadā. Līdz ar to ministrija ierosināja veikt grozījumus, nosakot jaunu termiņu. Tādējādi 2024. gadā tika izstrādāts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem"" (24-TA-2664) un likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" (24-TA-2680), ierosinot pagarināt gan ARPLL pārejas noteikumos, gan Krimināllikuma pārejas noteikumos noteikto termiņu.
Minēto likumprojektu saskaņošanas procesā tika saņemti iebildumi, ko nebija iespējams novērst likumprojektu saskaņošanas gaitā. Tāpat būtiski apzināties, ka nebija pieejams finansējums Bērnu un jauniešu drošās mājas izveidošanai. Līdz ar to pieminētie likumprojekti tālāk netika virzīti. Vienlaikus, ievērojot finansējuma piesaistīšanas problemātiku, jau pašlaik ir skaidrs, ka jārēķinās ar ilgāka laika perioda nepieciešamību Bērnu un jauniešu drošās mājas izveidošanai, nekā iepriekš plānots.
Būvniecības izmaksas Bērnu un jauniešu drošās mājas izveidošanai ir aptuveni 11 926 215 euro, ieskaitot PVN. Turpmākās uzturēšanas izmaksas – aptuveni 3,2 miljoni euro katru gadu. Būvniecības projekta realizācijai nepieciešamais laiks ir trīs gadi.
Finansējumu Bērnu un jauniešu drošās mājas izveidošanai valsts budžetā nepiešķīra.
Attiecībā uz risinājumu pārejas periodā līdz Bērnu un jauniešu drošās mājas izveidošanai Ministru kabinets 2024. gada 13. augusta sēdē (sk. 2024. gada 13. augusta sēdes protokola Nr. 31. 78 § 2. punktu) atbalstīja pārejas perioda jauna grupas pakalpojuma ieviešanu augsta riska bērniem, kas balstīts uz "Bērnu un jauniešu drošās mājas" konceptu. Strādājot pie šī jautājuma, ir veikti nepieciešamie grozījumi 2017. gada 16. augusta Ministra kabineta noteikumos Nr. 474 "Tieslietu ministrijas nolikums", papildinot 5.18.1 apakšpunktu ar uzdevumu Tieslietu ministrijai slēgt deleģēšanas līgumu ar nodibinājumu "Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrs" (turpmāk – nodibinājums), nodrošinot vides maiņas principā balstītus risku mazināšanas pasākumus probācijas sistēmā esošajiem nepilngadīgajiem. 2024. gada 17. decembrī ir noslēgts deleģēšanas līgums ar Valsts probācijas dienestu un nodibinājumu, un pārejas perioda pakalpojumu veido un īsteno nodibinājums.
Deleģēšanas līguma ietvaros nodibinājums ir izveidojis un nodrošina nepārtrauktu diennakts, sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas pakalpojumu. Tas ietver bērna izņemšanu no viņa ierastās vides, bērna individuālo vajadzību risināšanai mērķētus atbalsta pasākumus un traumas izpratnē balstītu pieeju bērna aprūpē. Pakalpojums paredzēts bērniem vecumā no 11 līdz 17 gadiem, kuri izdarījuši noziedzīgus nodarījumus un kuriem piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – probācijas novērošana (Valsts probācijas dienesta likuma 6. panta pirmās daļas 10. punktā noteiktā funkcija) vai kriminālsods – probācijas uzraudzība (Valsts probācijas dienesta likuma 6. panta pirmās daļas 9. punktā noteiktā funkcija).
Šis ir pilnīgi jauns, līdz šim Latvijā nebijis pakalpojums. Kritēriji bērna iekļaušanai pakalpojumā ir: bērna ir uzvedības traucējumi vai devianta uzvedība; bērna uzvedība apdraud pašu bērnu vai citus vai pastāv augsts apdraudējuma risks; vide, kurā uzturas bērns, neveicina bērna sociālās uzvedības korekciju.
Pakalpojuma sniedzējs, uzņemot bērnu pakalpojumā, definē katra bērna individuālās problēmas, nosaka sociālās uzvedības korekcijas sasniedzamos mērķus un to sasniegšanas termiņus, izstrādā individuālus uzvedības korekcijas pasākumus un ietver tos individuālā sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas plānā. Plāns ietver darbu ar bērnu, sadarbību ar bērna likumiskajiem pārstāvjiem, aprūpētājiem, atbalsta personām, pašvaldību.
Sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas pakalpojums pēc nepieciešamības var tikt sniegts arī biedrībā Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija. Individuālu sociālās rehabilitācijas programmu bērniem biedrība "SOS Bērnu ciematu asociācija" īsteno kopš 2023. gada otrā pusgada. (turpmāk – SOS pakalpojums). Programma bērniem pieejama probācijas novērošanas ietvaros.
Programmas mērķis ir, balstoties uz individuālu bērna vajadzībās balstītu pieeju, vides maiņu un pastāvīgām, ilgstošām attiecībām ar pieaugušo (audzinātāju), mainīt ierastos uzvedības un rīcību modeļus, tai skaitā, stiprināt bērna pašregulācijas spējas un prasmes, stiprināt attiecību veidošanas prasmes, veicināt patstāvību, nodrošināt bērna spējām atbilstošu obligātās izglītības apguvi u.c. SOS pakalpojumu finansē no Valsts probācijas dienesta vai pašvaldības līdzekļiem.
Līdz ar to laika posmā līdz Bērnu un jauniešu drošās mājas izveidošanai ir radītas atbilstošas iespējas augsta riska bērniem nepieciešamās palīdzības nodrošināšanai.
Pirms Bērnu un jauniešu drošās mājas darbības uzsākšanas ir nepieciešams veikt virkni sagatavošanās darbu, tostarp nodrošinot atbilstošu infrastruktūru, sagatavojot normatīvo aktu bāzi, atlasot un apmācot personālu u.c. Šie pasākumi ir laikietilpīgi, un 2024. gadā tika prognozēts, ka Bērnu un jauniešu drošā māja varētu uzsākt darbību 2027. gadā. Līdz ar to ministrija ierosināja veikt grozījumus, nosakot jaunu termiņu. Tādējādi 2024. gadā tika izstrādāts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem"" (24-TA-2664) un likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" (24-TA-2680), ierosinot pagarināt gan ARPLL pārejas noteikumos, gan Krimināllikuma pārejas noteikumos noteikto termiņu.
Minēto likumprojektu saskaņošanas procesā tika saņemti iebildumi, ko nebija iespējams novērst likumprojektu saskaņošanas gaitā. Tāpat būtiski apzināties, ka nebija pieejams finansējums Bērnu un jauniešu drošās mājas izveidošanai. Līdz ar to pieminētie likumprojekti tālāk netika virzīti. Vienlaikus, ievērojot finansējuma piesaistīšanas problemātiku, jau pašlaik ir skaidrs, ka jārēķinās ar ilgāka laika perioda nepieciešamību Bērnu un jauniešu drošās mājas izveidošanai, nekā iepriekš plānots.
Būvniecības izmaksas Bērnu un jauniešu drošās mājas izveidošanai ir aptuveni 11 926 215 euro, ieskaitot PVN. Turpmākās uzturēšanas izmaksas – aptuveni 3,2 miljoni euro katru gadu. Būvniecības projekta realizācijai nepieciešamais laiks ir trīs gadi.
Finansējumu Bērnu un jauniešu drošās mājas izveidošanai valsts budžetā nepiešķīra.
Attiecībā uz risinājumu pārejas periodā līdz Bērnu un jauniešu drošās mājas izveidošanai Ministru kabinets 2024. gada 13. augusta sēdē (sk. 2024. gada 13. augusta sēdes protokola Nr. 31. 78 § 2. punktu) atbalstīja pārejas perioda jauna grupas pakalpojuma ieviešanu augsta riska bērniem, kas balstīts uz "Bērnu un jauniešu drošās mājas" konceptu. Strādājot pie šī jautājuma, ir veikti nepieciešamie grozījumi 2017. gada 16. augusta Ministra kabineta noteikumos Nr. 474 "Tieslietu ministrijas nolikums", papildinot 5.18.1 apakšpunktu ar uzdevumu Tieslietu ministrijai slēgt deleģēšanas līgumu ar nodibinājumu "Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrs" (turpmāk – nodibinājums), nodrošinot vides maiņas principā balstītus risku mazināšanas pasākumus probācijas sistēmā esošajiem nepilngadīgajiem. 2024. gada 17. decembrī ir noslēgts deleģēšanas līgums ar Valsts probācijas dienestu un nodibinājumu, un pārejas perioda pakalpojumu veido un īsteno nodibinājums.
Deleģēšanas līguma ietvaros nodibinājums ir izveidojis un nodrošina nepārtrauktu diennakts, sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas pakalpojumu. Tas ietver bērna izņemšanu no viņa ierastās vides, bērna individuālo vajadzību risināšanai mērķētus atbalsta pasākumus un traumas izpratnē balstītu pieeju bērna aprūpē. Pakalpojums paredzēts bērniem vecumā no 11 līdz 17 gadiem, kuri izdarījuši noziedzīgus nodarījumus un kuriem piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – probācijas novērošana (Valsts probācijas dienesta likuma 6. panta pirmās daļas 10. punktā noteiktā funkcija) vai kriminālsods – probācijas uzraudzība (Valsts probācijas dienesta likuma 6. panta pirmās daļas 9. punktā noteiktā funkcija).
Šis ir pilnīgi jauns, līdz šim Latvijā nebijis pakalpojums. Kritēriji bērna iekļaušanai pakalpojumā ir: bērna ir uzvedības traucējumi vai devianta uzvedība; bērna uzvedība apdraud pašu bērnu vai citus vai pastāv augsts apdraudējuma risks; vide, kurā uzturas bērns, neveicina bērna sociālās uzvedības korekciju.
Pakalpojuma sniedzējs, uzņemot bērnu pakalpojumā, definē katra bērna individuālās problēmas, nosaka sociālās uzvedības korekcijas sasniedzamos mērķus un to sasniegšanas termiņus, izstrādā individuālus uzvedības korekcijas pasākumus un ietver tos individuālā sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas plānā. Plāns ietver darbu ar bērnu, sadarbību ar bērna likumiskajiem pārstāvjiem, aprūpētājiem, atbalsta personām, pašvaldību.
Sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas pakalpojums pēc nepieciešamības var tikt sniegts arī biedrībā Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija. Individuālu sociālās rehabilitācijas programmu bērniem biedrība "SOS Bērnu ciematu asociācija" īsteno kopš 2023. gada otrā pusgada. (turpmāk – SOS pakalpojums). Programma bērniem pieejama probācijas novērošanas ietvaros.
Programmas mērķis ir, balstoties uz individuālu bērna vajadzībās balstītu pieeju, vides maiņu un pastāvīgām, ilgstošām attiecībām ar pieaugušo (audzinātāju), mainīt ierastos uzvedības un rīcību modeļus, tai skaitā, stiprināt bērna pašregulācijas spējas un prasmes, stiprināt attiecību veidošanas prasmes, veicināt patstāvību, nodrošināt bērna spējām atbilstošu obligātās izglītības apguvi u.c. SOS pakalpojumu finansē no Valsts probācijas dienesta vai pašvaldības līdzekļiem.
Līdz ar to laika posmā līdz Bērnu un jauniešu drošās mājas izveidošanai ir radītas atbilstošas iespējas augsta riska bērniem nepieciešamās palīdzības nodrošināšanai.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz grozīt pārejas noteikumus, aizstājot pārejas noteikumu 6. punktā skaitli "2024" ar skaitli "2028", kā arī pārejas noteikumu 8. punktā skaitli "2023" ar skaitli "2027", tādējādi pagarinot attiecīgo pārejas noteikumos paredzēto termiņu piemērošanu.
Problēmas apraksts
Kā jau iepriekš tika minēts, Likumprojektā ir paredzēti grozījumi, kas saistīti ar audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa - ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē - aizstāšanu ar jaunu audzinoša rakstura piespiedu līdzekli - ievietošanu sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas institūcijā, kā arī ar Bērnu un jauniešu drošās mājas darbības uzsākšanu. Likumprojekts paredz virkni grozījumu ARPLL, tostarp izslēgt regulējumu, kas saistīts ar sociālās korekcijas izglītības iestādi, kā arī ieviest jaunu audzinoša rakstura piespiedu līdzekli - ievietošanu sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas institūcijā. Tomēr šo grozījumu piemērošana ir tieši atkarīga no Bērnu un jauniešu drošās mājas likuma spēkā stāšanās un jaunās institucionālās sistēmas faktiskas izveides.
Bērnu un jauniešu drošās mājas izveide ietver ne tikai jauna tiesiskā regulējuma pieņemšanu, bet arī būtisku organizatorisku un praktisku priekšnoteikumu izpildi, tostarp institūcijas izveidi, infrastruktūras nodrošināšanu, personāla atlasi un apmācību, starpinstitucionālās sadarbības mehānismu izstrādi, kā arī jaunu pakalpojumu un atbalsta pasākumu ieviešanu. Līdz šo priekšnoteikumu izpildei nav iespējams pilnvērtīgi nodrošināt jaunā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu un izpildi.
Ja ARPLL grozījumi, kas saistīti ar sociālās korekcijas izglītības iestādes regulējuma izslēgšanu un jaunā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa ieviešanu, stātos spēkā agrāk nekā Bērnu un jauniešu drošās mājas likums, rastos situācija, kurā daļa līdzšinējā regulējuma vairs nebūtu piemērojama, savukārt jaunais regulējums vēl nevarētu tikt īstenots praksē. Tas varētu radīt tiesiskās noteiktības problēmas, apgrūtināt tiesu darbu un negatīvi ietekmēt iespējas nodrošināt atbilstošu valsts reakciju gadījumos, kad nepieciešams piemērot bērnam visintensīvākos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
Tādēļ nepieciešams nodrošināt, ka grozījumi, kuri ir tieši saistīti ar Bērnu un jauniešu drošās mājas izveidi un jaunā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa ieviešanu, stājas spēkā vienlaikus ar speciālo regulējumu, kas nosaka šīs institūcijas darbību un attiecīgā piespiedu līdzekļa piemērošanas un izpildes kārtību.
Bērnu un jauniešu drošās mājas izveide ietver ne tikai jauna tiesiskā regulējuma pieņemšanu, bet arī būtisku organizatorisku un praktisku priekšnoteikumu izpildi, tostarp institūcijas izveidi, infrastruktūras nodrošināšanu, personāla atlasi un apmācību, starpinstitucionālās sadarbības mehānismu izstrādi, kā arī jaunu pakalpojumu un atbalsta pasākumu ieviešanu. Līdz šo priekšnoteikumu izpildei nav iespējams pilnvērtīgi nodrošināt jaunā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu un izpildi.
Ja ARPLL grozījumi, kas saistīti ar sociālās korekcijas izglītības iestādes regulējuma izslēgšanu un jaunā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa ieviešanu, stātos spēkā agrāk nekā Bērnu un jauniešu drošās mājas likums, rastos situācija, kurā daļa līdzšinējā regulējuma vairs nebūtu piemērojama, savukārt jaunais regulējums vēl nevarētu tikt īstenots praksē. Tas varētu radīt tiesiskās noteiktības problēmas, apgrūtināt tiesu darbu un negatīvi ietekmēt iespējas nodrošināt atbilstošu valsts reakciju gadījumos, kad nepieciešams piemērot bērnam visintensīvākos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
Tādēļ nepieciešams nodrošināt, ka grozījumi, kuri ir tieši saistīti ar Bērnu un jauniešu drošās mājas izveidi un jaunā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa ieviešanu, stājas spēkā vienlaikus ar speciālo regulējumu, kas nosaka šīs institūcijas darbību un attiecīgā piespiedu līdzekļa piemērošanas un izpildes kārtību.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz papildināt ARPLL pārejas noteikumus ar 12. punktu, nosakot, ka grozījumi šā likuma 6. panta pirmās daļas 8. punktā, 13. pantā, 14. panta pirmajā daļā, 29. panta devītajā daļā, 33. panta trešajā daļā un VI nodaļā, kā arī šā likuma 6. panta pirmās daļas 10. punkts un sestā daļa stājas spēkā vienlaikus ar Bērnu un jauniešu drošās mājas likuma spēkā stāšanos.
Šāds risinājums nodrošina tiesiskā regulējuma savstarpēju saskaņotību un paredz, ka normas, kas saistītas ar Bērnu un jauniešu drošās mājas darbību un jaunā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa ieviešanu, stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgā speciālā regulējuma spēkā stāšanos. Tādējādi tiek novērsts tiesiskā regulējuma fragmentācijas risks un nodrošināta secīga pāreja uz jauno bērnu sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas modeli.
Šāds risinājums nodrošina tiesiskā regulējuma savstarpēju saskaņotību un paredz, ka normas, kas saistītas ar Bērnu un jauniešu drošās mājas darbību un jaunā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa ieviešanu, stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgā speciālā regulējuma spēkā stāšanos. Tādējādi tiek novērsts tiesiskā regulējuma fragmentācijas risks un nodrošināta secīga pāreja uz jauno bērnu sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas modeli.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīvo risinājumu nav.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums tiks veikts trīs līdz piecu gadu laikā, ja izvērtējuma veikšanai būs nepieciešamie resursi.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Tieslietu ministrija
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
-
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
-1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Bērni, nepilngadīgas personas
Ietekmes apraksts
Likumprojekts attiecībā uz bērniem, viņu vecākiem un likumiskajiem pārstāvjiem paredz pilnveidot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas un izpildes regulējumu, tostarp noteikt prokurora kompetenci piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus bērniem, kuri izdarījuši noziedzīgu nodarījumu un kurus prokurors nosacīti atbrīvojis no kriminālatbildības, pilnveidot probācijas novērošanas regulējumu, paredzot arī atbalsta pasākumus bērna vecākiem, un ieviest jaunu audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – ievietošanu sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas institūcijā.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" (26-TA-2217)
Pamatojums un apraksts
Paredz ieviest speciālu regulējumu, kura ietvaros prokurors nepilngadīgo nosacīti atbrīvo no kriminālatbildības un piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.2. Likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (26-TA-2227)
Pamatojums un apraksts
Paredz nostiprināt procesuālo regulējumu nepilngadīgo nosacītai atbrīvošanai no kriminālatbildības, vienlaikus piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Bērnu aizsardzības centrs, Valsts probācijas dienests, Veselības ministrija, Pārstāvji no ģenerālprokuratūras, tiesām, tiesībsarga biroja, Rīgas pašvaldības policijas, Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesas.Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Republikas prokuratūra
- Valsts probācijas dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Likumprojekts paredz mainīt institūciju funkcijas un uzdevumus audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanā un izpildē, tostarp noteikt prokurora kompetenci piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus un paplašināt Valsts probācijas dienesta kompetenci probācijas novērošanas īstenošanā.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt savlaicīgu, individualizētu un nepilngadīgā labākajām interesēm atbilstošu valsts reakciju uz nepilngadīgo izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, mazinot nepilngadīgo iesaisti krimināltiesiskajā sistēmā un nodrošinot pieeju, kas balstīta uz nepilngadīgā uzvedības korekciju, sociālo integrāciju un atkārtotu likumpārkāpumu novēršanu.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi