Anotācija (ex-ante)

Noteikumu Nr. 559 2. punktā bija noteikts kādi papildus dokumenti jāpievieno iesniegumam, lai saņemtu ministrijas atļauju. Šī punkta 2.3. apakšpunktā bija noteikta prasība iesniegumam pievienot valdījuma tiesību apliecinoša dokumenta kopiju par nekustamo īpašumu, kurā plānots ieviest jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu vai palielināt esošo elektroenerģijas ražošanas jaudu, ja attiecīgais nekustamais īpašums nav iesniedzēja īpašumā vai viņa valdījuma tiesības nav ierakstītas zemesgrāmatā. Tādējādi, ministrija varēja pārliecināties par projekta īstenotāja zemes nekustamā īpašuma valdījuma tiesībām, kas iegūtas vienojoties ar zemes īpašnieku. 
Tomēr, praksē novērots, ka valdījuma tiesību apliecinošo dokumentu termiņi ir daudz īsāki, nekā atļaujā noteiktās darbības īstenošanas laiks.
Noteikumu Nr. 559 2. punkta 2.4. un 2.5. apakšpunktā bija noteikta prasība iesniedzējam pievienot tehniskos noteikumus vai akcepta lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu. Pieprasot šādus dokumentus, kas ir publiski pieejama informācija, netika ievērots vienreizes princips.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012, prasībām līdz 2023. gada 30. jūnijam publiskās pārvaldes pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina vienreizes principa ieviešana to sniegtajos pārrobežu pakalpojumos. Vienreizes princips paredz, ka iedzīvotāji un uzņēmēji valsts iestādēm datus par sevi sniedz vienreiz. Savukārt iestāde, kas sniedz pakalpojumus, no iedzīvotājiem vai uzņēmējiem pieņem tādu informāciju, kas par šo personu jau ir pieejama citai iestādei, šo informāciju izgūstot no attiecīgās iestādes informācijas sistēmas, izmantojot vienotos informācijas apmaiņas rīkus.
Noteikumu Nr. 559 2. punktā netika noteikta prasība iesniegumam pievienot maksājuma uzdevumu par drošības naudas iemaksu ministrijā, tādējādi iesniedzēji kļūdaini iesniedza iesniegumu, nemaksājot drošības naudu. Lai novērstu tendenci, ka drošības nauda netiek samaksāta pirms iesnieguma (apzināti vai aizmāršības dēļ) un tādējādi tiek pagarināts iesniegumu izskatīšanas termiņš, informāciju par drošības naudas iemaksu būtu nepieciešams pievienot, tādējādi padarot iesnieguma apstrādi ātrāku un efektīvāku.
Ņemot vērā neskaidrības ar iemaksājamās drošības naudas apmēriem un kļūdas veiktajos maksājumos, būtu jānosaka konstanta summa par 1 MW atbilstoši 2.pielikumā piedāvātajai tabulai.

Noteikumu projekts paredz 2. punkta 2.1. apakšpunktā noteikt valdījuma tiesību apliecinoša dokumenta minimālo darbības termiņu, kas nevar būt īsāks par izsniegtajā atļaujā noteikto darbību īstenošanas termiņu.
Tāpat, paredzēts izslēgt prasību iesniegumam pievienot tehniskos noteikumus vai akcepta lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu.
Noteikumu projekta 3. punkts nosaka prasību veikt ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, ja to paredz likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, iesniedzējs tādā gadījumā ministriju informēs tikai par saņemto dokumentu, attiecīgi par dokumenta saturu ministrija pati varēs pārliecināties Valsts vides dienesta publiskotajā datu bāzē.
Noteikumu projekts paredz 2. punkta 2.5. apakšpunktā noteikt prasību iesniegumam pievienot maksājuma uzdevumu par drošības naudas iemaksu ministrijā.

Lai izvairītos no ministrijas noteiktās drošības naudas samaksas, kā arī citu iemeslu dēļ, kas saistīti ar tālāko pieslēguma izbūvi, ministrija ir vairākkārt saņēmusi saturiski vienādus iesniegumus, proti iesniedzējs, elektroenerģijas ražošanas jauda un nekustamais īpašums ir vienādi. Tādējādi tiek pārmērīgi noslogots ministrijas administratīvais resurss, kā arī iesniedzējam ir iespēja izvairīties no drošības naudas un tālākas elektrostacijas ieviešanas uzsākšanas kontroles.

Lai novērstu elektrostacijas nepamatotu sadalīšanu nelielās daļās, nolūkā izvairīties no ministrijas drošības naudas un tālākas elektrostacijas ieviešanas uzsākšanas kontroles, noteikumu projekts paredz tā 5. punktā noteikt, ka viens iesniedzējs uz vienu adresi, kadastra numuru vai  kadastra apzīmējumu vienlaikus var iesniegt tikai vienu iesniegumu, ja neatšķiras elektroenerģijas ražošanas veids.

Saskaņā ar Noteikumiem Nr. 559, pamatojumu atļaujas izsniegšanas atteikumam noteica šo noteikumu 5. punkts, proti, ministrija lemj par atteikumu izsniegt atļauju, ja iesniedzējs ministrijas noteiktajā termiņā nesniedz visu nepieciešamo informāciju vai dokumentus. Tomēr sadales sistēmas operatori ir norādījuši uz vairākām atļaujām, kurās zemes platība attiecībā pret paredzētās elektroenerģijas ražošanas jaudu ir nesamērīga un tehniski nav īstenojama. Proti, rezervētā jauda vairākas reizes pārsniedz atļaujā norādītās nekustamā īpašuma platību. 
Izsniedzot šādas atļaujas, tiek rezervēts nesamērīgi liels jaudas apjoms, kas netiek īstenots, bet nav pieejams arī citiem elektrostaciju attīstītājiem.

Noteikumu projekts paredz 7. punkta 7.2. apakšpunktā kā papildus atļaujas izsniegšanas atteikumu noteikt jaudas un zemes nekustamā īpašuma platības attiecību - 1MW jaudas nepieciešams vismaz 1ha nekustamā īpašuma platības.

Noteikumu Nr. 559 6. punktā noteikts, ka iesniedzējs sešu mēnešu laikā pēc minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas uzsāk lēmumā norādītās elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanu vai esošās elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanu un par to rakstveidā informē ministriju, iesniedzot apliecinājumu par jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanas vai elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanas uzsākšanu (turpmāk - apliecinājums). Tomēr, ņemot vērā lielo izsniegto atļauju skaitu, gan pārvades, gan sadales sistēmas operatori vairākās vietās ir izveidojuši virtuālu jaudas rindu, kurā tiek ielikti visi tie pieteikumi, kuriem brīvās jaudas nepietiek. Šāda rinda ir noderīga, ja kāds no elektrostacijas attīstītājiem, kurš ir saņēmis sistēmas operatora tehniskos noteikumus, dažādu apsvērumu dēļ nevar turpināt īstenot elektrostacijas iesviešanu. 
Gaidīšanas rindas risinājums, savukārt, liedz komersantam sešu mēnešu laikā uzsākt elektrostacijas ieviešanu un iesniegt apliecinājumu. 

Konsultējoties ar sadales sistēmas operatoriem un ņemot vērā sadales sistēmas operatoru darbību termiņus, noteikumu projekts paredz pagarināt esošo apliecinājuma iesniegšanas termiņu, proti, noteikt, ka apliecinājuma iesniegšanas termiņš ir 10 mēneši.

Tā kā tiek novērota liela interese par atļaujas adresāta maiņu no tās saņēmēja uz tā tiesību pārņēmēju, tad saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 33. panta pirmo daļu, ministrija pieņem atļaujas adresāta maiņas lēmumu, ja pārņemtas valdījuma tiesības. Tomēr, šāda atļaujas adresāta maiņa jebkurā projekta īstenošanas stadijā, paver iespējas negodprātīgai praksei, proti, atļaujas un, līdz ar to, arī rezervētās jaudas tirdzniecībai.

Lai detalizētāk noteiktu atļaujas adresāta maiņas jeb pārreģistrēšanas nosacījumus, noteikumu projekta 17. punkts paredz kārtību, kādā iesniedzams iesniegums par atļaujas pārreģistrēšanu.