24-TA-1488: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Valsts atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība rudzu maizes programmas īstenošanai izglītības iestādēs" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts paredz kārtību, kādā Lauku atbalsta dienests piešķir atbalstu par pasākumiem, kas izglītības iestādēs laikposmā no 2024. gada 1. septembra līdz 10. decembrim ir īstenoti, lai popularizētu tradicionālu Latvijas pārtikas produktu – rudzu maizi.
Noteikumu projekts nosaka kritērijus atbalsta pretendentiem, popularizēšanas pasākumu jomas, kā arī prasības rudzu maizei, ko popularizēšanas pasākumu laikā atbalsta pretendents var izdalīt izglītojamiem.
Noteikumu projekts nosaka termiņu plānoto pasākumu plāna un tāmes iesniegšanai, pārskata iesniegšanai par īstenotajiem pasākumiem un atbalsta izmaksāšanai.
Noteikumu projekts neparedz papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu, jo nepieciešamais finansējums 300 000 euro apmērā tiks rasts, pārdalot līdzekļus no Zemkopības ministrijas esošām budžeta apakšprogrammām (skatīt anotācijas 3. sadaļu).
Noteikumu projekts nosaka kritērijus atbalsta pretendentiem, popularizēšanas pasākumu jomas, kā arī prasības rudzu maizei, ko popularizēšanas pasākumu laikā atbalsta pretendents var izdalīt izglītojamiem.
Noteikumu projekts nosaka termiņu plānoto pasākumu plāna un tāmes iesniegšanai, pārskata iesniegšanai par īstenotajiem pasākumiem un atbalsta izmaksāšanai.
Noteikumu projekts neparedz papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu, jo nepieciešamais finansējums 300 000 euro apmērā tiks rasts, pārdalot līdzekļus no Zemkopības ministrijas esošām budžeta apakšprogrammām (skatīt anotācijas 3. sadaļu).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir veicināt rudzu maizes kā tradicionāla, nozīmīga un reģionam raksturīga pārtikas produkta atpazīstamību un lietošanu uzturā jau no bērnības, kā arī noskaidrot rudzu maizes popularitāti jauniešu vidū.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Tradicionālā rudzu maize ir svarīga latviešu materiālās un garīgās kultūras daļa, kas saistās ar tautas identitāti un ir tās nozīmīgs simbols. Rudzu maize ir ne vien tradicionāls un vēsturisks Latvijai raksturīgs pārtikas produkts, bet tai ir būtiska vieta Latvijas iedzīvotāju uzturā. Rudzu maize kā tradicionāla tautas kultūras vērtība ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā, bet rudzu rupjmaizes ar cukuru vai miltu plaucēšanu saldinātais paveids – salinātā rudzu rupjmaize – ir iekļauta Eiropas Savienības pārtikas kvalitātes shēmā "Produkti ar garantētām tradicionālām īpatnībām".
Tomēr gan veselības apsvērumu dēļ (glutēna nepanesība), gan dažādu citu faktoru ietekmē arvien vairāk palielinās dažādu citu maizes veidu popularitāte, rudzu maizes popularitātei un atpazīstamībai, kā arī tās patēriņam samazinoties, tādēļ nepieciešams veicināt rudzu maizes kā nozīmīga un reģionam raksturīga pārtikas produkta atpazīstamību un lietošanu uzturā jau no bērnības.
Latvijas Maiznieku biedrības tīmekļvietnē publicēta informācija1 par maizes nozīmi uzturā. No rudzu maizes šķēles gatavota sviestmaize var būt pilnvērtīga un bagātīgu maltīte arī mūsdienās. Maize rada sāta sajūtu, jo "pēc sentēvu receptēm raudzētā un ceptā rupjmaizē veidojas garšas un aromāts, kas rosina ēstgribu, bet uzturvērtība ir tik augsta, ka pietiek ar vienu riku, lai rastu sātu, jo ilgais fermentizācijas process uzlabo miltos esošo barības vielu sagremojamību, rosina ēstgribu. Pateicoties ilgstošajam raudzēšanas procesam ar dabīgo ieraugu, rudzu maizē saglabājas visi vērtīgie vitamīni, šķiedrvielas, minerālvielas un savienojumi, kas darbojas kā antioksidanti un neļauj pārēsties". Tāpat, atsaucoties uz pētījumu, publikācijā secināts, ka "rudzu rupjmaize, īpaši, cepta no rudzu pilngraudu miltiem, ne tikai dod spēku, bet uzlabo veselību un to var dēvēt par funkcionālu pārtiku”. Publikācijā arī norādīts, ka "Latvijā rudzu maize, dažādas graudu, sēklu un kliju maizes ir vieni no galvenajiem un vienkāršā veidā uzņemamajiem šķiedrvielu avotiem. [..] Viena kārtīga rudzu maizes šķēle var saturēt pat 12 g šķiedrvielas, tātad 1/3 daļa no dienā uzņemamajām šķiedrvielām." Šajā publikācijā arī minēts, ka rudzu maizē ir ogļhidrāti, olbaltumvielas, B un PP grupas vitamīni un organiskās skābes, šķiedrvielas un minerālvielas – dzelzs, cinks, kalcijs, fosfors, nātrijs, kālijs, magnijs.
Slimību profilakses un kontroles centra 2018. gada pētījuma "Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums"2 aprakstā norādīts, ka 33,3 procenti aptaujāto respondentu rupjmaizi neēd vispār, bet 39,2 procenti apēd dienā 1–2 šķēles rupjmaizes. Savukārt baltmaizi no aptaujātajiem respondentiem nemaz neēd 47,4 procenti, bet 1–2 šķēles dienā apēd 29,9 procenti respondentu. Saldskābmaizi nemaz neēd 73,9 procenti respondentu, bet graudu un kliju maizi – 66,4 procenti respondentu. Šajā aptaujā piedalījās 3503 respondenti.
Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati par maizes ražošanas apjomu liecina par maizes patēriņa samazināšanos Latvijā, ņemot vērā, ka Latvijā ražotas svaigas maizei galvenais tirgus ir pašu valsts (t. i., eksports ir maznozīmīgs). Proti, pēc CSP datiem, laikā no 2015. līdz 2022. gadam Latvijā saražots kopumā par 42 % mazāk maizes, tostarp par 69% mazāk rudzu maizes. Taču arī kviešu-rudzu maizes, baltmaizes un saldskābmaizes ražošana ir samazinājusies (attiecīgi par 53 %, 26 % un 54 %). Palielinājusies (par 21%) ir tikai dažādu citu veidu maizes ražošana, kuras īpatsvars kopējā maizes veidu struktūrā ir neliels (3,3 % 2022. gadā), lai gan ražošanas apjoms ir pieaudzis.
1 https://maizniekubiedriba.lv/wp-content/uploads/2021/04/Atbilde-FB-par-maizes-veseligumu.pdf
2 https://www.spkc.gov.lv/lv/veselibu-ietekmejoso-paradumu-petijumi/latvijas-iedzivotaju-veselibu-ietekmejoso-paradumu-petijums-2018-i-un-ii-dala.pdf/latvijas-iedzivotaju-veselibu-ietekmejoso-paradumu-petijums-2018-i-un-ii-dala.pdf
Tomēr gan veselības apsvērumu dēļ (glutēna nepanesība), gan dažādu citu faktoru ietekmē arvien vairāk palielinās dažādu citu maizes veidu popularitāte, rudzu maizes popularitātei un atpazīstamībai, kā arī tās patēriņam samazinoties, tādēļ nepieciešams veicināt rudzu maizes kā nozīmīga un reģionam raksturīga pārtikas produkta atpazīstamību un lietošanu uzturā jau no bērnības.
Latvijas Maiznieku biedrības tīmekļvietnē publicēta informācija1 par maizes nozīmi uzturā. No rudzu maizes šķēles gatavota sviestmaize var būt pilnvērtīga un bagātīgu maltīte arī mūsdienās. Maize rada sāta sajūtu, jo "pēc sentēvu receptēm raudzētā un ceptā rupjmaizē veidojas garšas un aromāts, kas rosina ēstgribu, bet uzturvērtība ir tik augsta, ka pietiek ar vienu riku, lai rastu sātu, jo ilgais fermentizācijas process uzlabo miltos esošo barības vielu sagremojamību, rosina ēstgribu. Pateicoties ilgstošajam raudzēšanas procesam ar dabīgo ieraugu, rudzu maizē saglabājas visi vērtīgie vitamīni, šķiedrvielas, minerālvielas un savienojumi, kas darbojas kā antioksidanti un neļauj pārēsties". Tāpat, atsaucoties uz pētījumu, publikācijā secināts, ka "rudzu rupjmaize, īpaši, cepta no rudzu pilngraudu miltiem, ne tikai dod spēku, bet uzlabo veselību un to var dēvēt par funkcionālu pārtiku”. Publikācijā arī norādīts, ka "Latvijā rudzu maize, dažādas graudu, sēklu un kliju maizes ir vieni no galvenajiem un vienkāršā veidā uzņemamajiem šķiedrvielu avotiem. [..] Viena kārtīga rudzu maizes šķēle var saturēt pat 12 g šķiedrvielas, tātad 1/3 daļa no dienā uzņemamajām šķiedrvielām." Šajā publikācijā arī minēts, ka rudzu maizē ir ogļhidrāti, olbaltumvielas, B un PP grupas vitamīni un organiskās skābes, šķiedrvielas un minerālvielas – dzelzs, cinks, kalcijs, fosfors, nātrijs, kālijs, magnijs.
Slimību profilakses un kontroles centra 2018. gada pētījuma "Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums"2 aprakstā norādīts, ka 33,3 procenti aptaujāto respondentu rupjmaizi neēd vispār, bet 39,2 procenti apēd dienā 1–2 šķēles rupjmaizes. Savukārt baltmaizi no aptaujātajiem respondentiem nemaz neēd 47,4 procenti, bet 1–2 šķēles dienā apēd 29,9 procenti respondentu. Saldskābmaizi nemaz neēd 73,9 procenti respondentu, bet graudu un kliju maizi – 66,4 procenti respondentu. Šajā aptaujā piedalījās 3503 respondenti.
Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati par maizes ražošanas apjomu liecina par maizes patēriņa samazināšanos Latvijā, ņemot vērā, ka Latvijā ražotas svaigas maizei galvenais tirgus ir pašu valsts (t. i., eksports ir maznozīmīgs). Proti, pēc CSP datiem, laikā no 2015. līdz 2022. gadam Latvijā saražots kopumā par 42 % mazāk maizes, tostarp par 69% mazāk rudzu maizes. Taču arī kviešu-rudzu maizes, baltmaizes un saldskābmaizes ražošana ir samazinājusies (attiecīgi par 53 %, 26 % un 54 %). Palielinājusies (par 21%) ir tikai dažādu citu veidu maizes ražošana, kuras īpatsvars kopējā maizes veidu struktūrā ir neliels (3,3 % 2022. gadā), lai gan ražošanas apjoms ir pieaudzis.
1 https://maizniekubiedriba.lv/wp-content/uploads/2021/04/Atbilde-FB-par-maizes-veseligumu.pdf
2 https://www.spkc.gov.lv/lv/veselibu-ietekmejoso-paradumu-petijumi/latvijas-iedzivotaju-veselibu-ietekmejoso-paradumu-petijums-2018-i-un-ii-dala.pdf/latvijas-iedzivotaju-veselibu-ietekmejoso-paradumu-petijums-2018-i-un-ii-dala.pdf
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Latvijā kopumā samazinās maizes, tostarp rudzu maizes, patēriņš, lai gan rudzu maize ir tradicionāls Latvijai raksturīgs pārtikas produkts ar vēsturisku nozīmi Latvijas iedzīvotāju uzturā. Rudzu maize satur ļoti daudz vērtīgu vielu, tostarp vitamīnu un minerālvielu. Rudzu maize arī var dot sāta sajūtu, un tas ir svarīgs aspekts pirmsskolas un skolas vecuma izglītojamo dienas gaitās, ņemot vērā to, ka iestādē nodrošinātās maltītes var nebūt pietiekamas daļai bērnu.
Rudzu maizes lietošana uzturā kā tradīcija būtu jāatjauno un jānostiprina Latvijas sabiedrībā, jau no bērnības veicinot tās atpazīstamību, izglītojot par tās nozīmi un iepazīstinot ar rudzu maizes izskatu un garšu.
Rudzu maizes lietošana uzturā kā tradīcija būtu jāatjauno un jānostiprina Latvijas sabiedrībā, jau no bērnības veicinot tās atpazīstamību, izglītojot par tās nozīmi un iepazīstinot ar rudzu maizes izskatu un garšu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz atbalstu par rudzu maizes popularizēšanas pasākumu īstenošanu izglītības iestādēs. Lai atbalstu saņemtu, šādi pasākumi jāīsteno laikā no 2024. gada 1. septembra līdz 10. decembrim. Kopējais atbalsta apmērs šādu pasākumu īstenošanai ir 300 000 euro, un atbalstu piešķir Lauku atbalsta dienests.
Saskaņā ar projektā ietverto regulējumu atbalsta pretendentam īstenojamie pasākumi ir šādi:
1) izglītības iestāžu izglītojamo izglītošana par rudzu maizi kā Latvijas tradicionālo vērtību un uzturvielām bagātu pārtikas produktu. Iespējams īstenot tādus pasākumus kā, piemēram, degustācija, audio, video un cita formāta materiālu sagatavošana un publiskošana par maizi kā tradicionālu un raksturīgu Latvijas pārtikas produktu un tā nozīmi uzturā, arī konkursi, spēles, ekskursijas;
2) informēšana par rudzu maizes programmu, piemēram, informatīvas kampaņas un cita veida pasākumi saistībā ar programmu, veicinot tās popularitāti bērnu, vecāku un izglītības iestāžu vidū;
3) datu apkopošana par rudzu maizes nozīmi uzturā, piemēram, aptaujās, kurās tiek iegūta informācija par maizes atpazīstamību izglītojamo vidū un maizes lietošanu uzturā. Šos datus vēlāk būs iespējams izmantot, piemēram, plānojot turpmākus nepieciešamos pasākumus rudzu maizes popularizēšanai.
Projekts noteic virkni prasību rudzu maizei, ko pasākumu laikā paredzēts izdalīt izglītojamiem, piemēram, maizei jābūt ražotai Latvijā un saskaņā ar tradicionālajām rudzu maizes receptēm, proti, jābūt noteiktai formai, noteiktam rudzu miltu saturam, ar dabīgo ieraugu vai plaucējumu u.tml.
Noteikumu projekts arī nosaka prasības atbalsta pretendentam. Tas var būt Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kas apvieno maizes ražotājus un maizes izejvielu piegādātājus, kā arī īsteno maizes popularizēšanas pasākumus vietējā un starptautiskā mērogā un sadarbojas ar valsts iestādēm maizes ražošanas nozares politikas veidošanā. Atbalsta pretendentu atbilstību projektā ietvertajām prasībām izvērtēs Lauku atbalsta dienests.
Papildus tam, ka atbalsta pretendents nodrošinās informēšanas pasākumus par rudzu maizes programmu, arī Lauku atbalsta dienests no atbalsta līdzekļiem varēs segt izmaksas par specifiskiem informēšanas pasākumiem, kuru veikšanai tas atbilstoši normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā būs izvēlējies fizisku vai juridisku personu, ja šādu pasākumu veikšanas būs nepieciešama.
Saskaņā ar projektā ietverto regulējumu atbalsta pretendentam īstenojamie pasākumi ir šādi:
1) izglītības iestāžu izglītojamo izglītošana par rudzu maizi kā Latvijas tradicionālo vērtību un uzturvielām bagātu pārtikas produktu. Iespējams īstenot tādus pasākumus kā, piemēram, degustācija, audio, video un cita formāta materiālu sagatavošana un publiskošana par maizi kā tradicionālu un raksturīgu Latvijas pārtikas produktu un tā nozīmi uzturā, arī konkursi, spēles, ekskursijas;
2) informēšana par rudzu maizes programmu, piemēram, informatīvas kampaņas un cita veida pasākumi saistībā ar programmu, veicinot tās popularitāti bērnu, vecāku un izglītības iestāžu vidū;
3) datu apkopošana par rudzu maizes nozīmi uzturā, piemēram, aptaujās, kurās tiek iegūta informācija par maizes atpazīstamību izglītojamo vidū un maizes lietošanu uzturā. Šos datus vēlāk būs iespējams izmantot, piemēram, plānojot turpmākus nepieciešamos pasākumus rudzu maizes popularizēšanai.
Projekts noteic virkni prasību rudzu maizei, ko pasākumu laikā paredzēts izdalīt izglītojamiem, piemēram, maizei jābūt ražotai Latvijā un saskaņā ar tradicionālajām rudzu maizes receptēm, proti, jābūt noteiktai formai, noteiktam rudzu miltu saturam, ar dabīgo ieraugu vai plaucējumu u.tml.
Noteikumu projekts arī nosaka prasības atbalsta pretendentam. Tas var būt Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kas apvieno maizes ražotājus un maizes izejvielu piegādātājus, kā arī īsteno maizes popularizēšanas pasākumus vietējā un starptautiskā mērogā un sadarbojas ar valsts iestādēm maizes ražošanas nozares politikas veidošanā. Atbalsta pretendentu atbilstību projektā ietvertajām prasībām izvērtēs Lauku atbalsta dienests.
Papildus tam, ka atbalsta pretendents nodrošinās informēšanas pasākumus par rudzu maizes programmu, arī Lauku atbalsta dienests no atbalsta līdzekļiem varēs segt izmaksas par specifiskiem informēšanas pasākumiem, kuru veikšanai tas atbilstoši normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā būs izvēlējies fizisku vai juridisku personu, ja šādu pasākumu veikšanas būs nepieciešama.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ievērojami plašāku rudzu maizes programmas mērogu un stabilu ilgtermiņa ietekmi būtu iespējams panākt, īstenojot ikgadēju rudzu maizes izdalīšanas programmu, kuras pamatā būtu līdzīgi principi kā programmā skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumiem Nr. 485 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm". Šāda pieeja dotu iespēju katram mērķauditorijas bērnam regulāri saņemt bezmaksas rudzu maizes šķēli, lai iepazītu produkta garšu un izskatu. Vienlaikus mācību gada laikā izglītojamiem būtu iespēja iesaistīties dažādos papildu izglītojošos pasākumos, kas palielinātu zināšanas par rudzu maizi kā tradicionālu Latvijas produktu ar augstu uzturvērtību.
Šādas ikgadējas programmas ieviešanai gan ir nepieciešams lielāks finansējums: pēc ZM aprēķiniem – 890 000 euro gadā, ja bezmaksas maizes porcijas tiek izdalītas vienu reizi nedēļā pirmsskolas izglītības iestāžu un 1.–9. klases izglītojamiem.
Šādas ikgadējas programmas ieviešanai gan ir nepieciešams lielāks finansējums: pēc ZM aprēķiniem – 890 000 euro gadā, ja bezmaksas maizes porcijas tiek izdalītas vienu reizi nedēļā pirmsskolas izglītības iestāžu un 1.–9. klases izglītojamiem.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Nav
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- skolēni
- pirmsskolas vecuma bērni
Ietekmes apraksts
Normatīvā akta projekts dos iespēju pirmsskolas un 1.-9. klases izglītojamiem iesaistīties rudzu maizes popularizēšanas pasākumos, gan gūstot zināšanas par rudzu maizes nozīmi uzturā, gan degustēt rudzu maizi, iepazīstot tās garšu un izskatu.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
46 918 370
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
46 918 370
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
46 918 370
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
46 918 370
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finansējuma avots noteikts Ministru kabineta 2023. gada 15. augusta protokollēmuma Nr. 40 43.§ "Informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2024., 2025. un 2026. gadam"" (23-TA-1948) 36. punktā no Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammas 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai" 2024. gadā noteiktā finansējuma 46 918 370 euro. 300 000 euro ir rasti, pārdalot finansējumu no atbalsta pasākuma "Kredītprocentu daļējai dzēšanai investīciju kredītiem, lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kredītiem, lauksaimniecības dzīvnieku iegādes kredītiem un īstermiņa kredītiem", bet nepārsniedzot kopējo Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammā 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai" 2024. gadā piešķirto finansējumu 46 918 370 euro.
Pārdale bija iespējama, jo Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra sēdē apstiprināja Finanšu ministrijas Informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024. – 2026. gadam", kura 1. pielikumā Zemkopības ministrijai piešķīra papildu finansējumu budžeta apakšprogrammā 65.10.00 “Maksājumi iestādes izdevumi Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projektu un pasākumu īstenošanai (2023-2027)” atbalstam lauksaimniecības ekonomiskās dzīvotspējas stiprināšanai un krīzes radīto seko novēršanai 12 000 000 euro, no kuriem “Kredītprocentu daļējai dzēšanai investīciju kredītiem, lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kredītiem, lauksaimniecības dzīvnieku iegādes kredītiem un īstermiņa kredītiem” ir piešķirti 8 000 000 euro.
Tā kā sadalījums pa pasākumiem ir Zemkopības ministrijas kompetences jautājums un pēc nepieciešamības finansējuma sadalījums pa pasākumiem, ievērojot maksimāli noteikto atbalsta apmēru, ir precizējams atbilstoši situācijai, Zemkopības ministrija no kopējā piešķirtā finansējuma 46 918 370 euro ir novirzījusi 300 000 euro rudzu maizes popularizēšanas pasākumiem izglītības iestādēs.
Pārdale bija iespējama, jo Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra sēdē apstiprināja Finanšu ministrijas Informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024. – 2026. gadam", kura 1. pielikumā Zemkopības ministrijai piešķīra papildu finansējumu budžeta apakšprogrammā 65.10.00 “Maksājumi iestādes izdevumi Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projektu un pasākumu īstenošanai (2023-2027)” atbalstam lauksaimniecības ekonomiskās dzīvotspējas stiprināšanai un krīzes radīto seko novēršanai 12 000 000 euro, no kuriem “Kredītprocentu daļējai dzēšanai investīciju kredītiem, lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kredītiem, lauksaimniecības dzīvnieku iegādes kredītiem un īstermiņa kredītiem” ir piešķirti 8 000 000 euro.
Tā kā sadalījums pa pasākumiem ir Zemkopības ministrijas kompetences jautājums un pēc nepieciešamības finansējuma sadalījums pa pasākumiem, ievērojot maksimāli noteikto atbalsta apmēru, ir precizējams atbilstoši situācijai, Zemkopības ministrija no kopējā piešķirtā finansējuma 46 918 370 euro ir novirzījusi 300 000 euro rudzu maizes popularizēšanas pasākumiem izglītības iestādēs.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Nav
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Nav
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Noteikumu projekts tiek izsludināts sabiedriskajā apspriešanā no 18. jūnija līdz 2. jūlijam.
6.4. Cita informācija
Nav
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Lauku atbalsta dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Lauku atbalsta dienests
palielinās
Vērtības nozīme:
12,06
EUR
12,00
h
1
atbalsta pretendents
2
reizes
289,44
1. Stundas samaksas likme – CSP dati par Regulāro bruto darba samaksu nostrādātā stundā (eiro) 2024. gada 1. ceturksnī valsts pārvaldē (O84) valsts struktūrās (veidlapa DSV070c).
2. Laika patēriņš uz vienību: par vienību tiek uzskatīta noteikumu projektā paredzētā pieteikšanās kārta un pārskata iesniegšanas kārta (ieskaitot atbalsta izmaksu). Katrai kārtai tiek prognozēts laika patēriņš 12 stundas, ieskaitot kontroles un pārbaudes.
3. Subjektu skaits – atbalsta pretendentu skaits. Novērtējuma vajadzībām tiek pieņemts, ka atbalstam pieteiksies minimālais pretendentu skaits, t. i., viens pretendents.
4. Biežums: tā kā par vienu vienību tiek uzskatīta viena kārta (sk. 2. punktu), tad aprēķini izdarīti par divām kārtām.
Kopā
289,44
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Nav
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta ietekme uz veselību ir netieša. Saskaņā ar virkni pētījumu rezultātu rudzu maizē ir ne vien vitamīni, bet arī minerālvielas, šķiedrvielas un citi elementi, tāpēc rudzu maizes patēriņa veicināšanas pasākumiem, ko paredz projekts, var būt pozitīva ietekme uz veselību ilgtermiņā.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Nav
Pielikumi