Anotācija (ex-ante)

Likumā iekļautās normas sniedz tikai tiesiskā regulējuma bāzi informācijas sistēmas atvēršanai komersantiem. Proti, Likuma 10.panta pirmā daļa paredz, ka komersants, kuram nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, iesniedz VARAM iesniegumu par piekļuvi informācijas sistēmai. Savukārt, Likuma 10.panta otrā daļa paredz, ka lēmumu par tāda komersanta piekļuvi informācijas sistēmai, kuram nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, vai lēmumu par atteikumu nodrošināt piekļuvi informācijas sistēmai vai par piekļuves atcelšanu, ja komersants neatbilst attiecīgajiem kritērijiem, pieņem vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izveidota komisija. Savukārt Likuma pārejas noteikumu 2. punkts noteic, ka Ministru kabinets līdz 2022.gada 31. martam izdod Likuma 10. panta pirmajā un trešajā daļā minētos noteikumus, proti, noteikumus kuros nosaka komersanta iesnieguma saturu un iesniegumam pievienojamos dokumentus kā arī atbilstības kritērijus un kārtību, kādā komisija izvērtē un pieņem lēmumus par to komersantu piekļuvi informācijas sistēmai, kuriem nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums. Līdz ar to, pašlaik ir nepieciešams noteikt kārtību, kādā komersanti iesniedz iesniegumu par piekļuves tiesību informācijas sistēmai piešķiršanu,  kritērijus, saskaņā ar kuriem tiek izvērtēti komersanti, kas iesnieguši iesniegumu par piekļuvi informācijas sistēmai, kā arī kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par piekļuvi informācijas sistēmai, lēmums par atteikumu nodrošināt piekļuvi informācijas sistēmai vai par piekļuves atcelšanu. 

Noteikumu projekts nosaka:
- atvieglojuma devēja – komersanta - iesnieguma, par piekļuvi informācijas sistēmai saturu;
- atbilstības kritērijus un kārtību, kādā tiek izvērtēts un pieņemts lēmumus par komersanta  piekļuvi informācijas sistēmai un kārtību par komersantam piešķirtās informācijas sistēmas piekļuves atcelšanu. 

Informācijas sistēmas atvēršana komersantiem notiks pakāpeniski, sākot no 2024.gada. Tāpat Projekta ietvaros informācijas sistēma tiek pastāvīgi uzlabota un pielāgota, tai skaitā saskaņā ar spēkā esošo regulējumu. Tādējādi nodrošinot, ka informācijas sistēmas potenciālie lietotāji (komersanti), lietojot informācijas sistēmu, strādā ar darba vidi, kas ir salāgota un atbilstoša normatīvajos aktos noteiktajam.

Lai regulētu komersantu plūsmu informācijas sistēmā, informācijas sistēmas atvēršana komersantiem tiks organizēta, izmantojot atvieglojuma pakalpojuma aicinājumus (uzsaukumus).  Proti, aicinājums (uzsaukums) iesniegt iesniegumus par piekļuvi informācijas sistēmai tiks organizēts, balstoties uz:
1) konkrētu atvieglojumu (sniegtā pakalpojuma vai preces atvieglojumu); vai
2) komersanta saimnieciskās darbības veidu.

VARAM izsludinās konkrēto pakalpojuma vai preces – atvieglojumu - veidu VARAM tīmekļvietnē. Tādējādi piekļuve informācijas sistēmai tiks organizēta pakāpeniski. Savukārt termiņi iesnieguma iesniegšanai konkrētajā aicinājumā (uzsaukumā) netiks noteikti, proti, konkrētais atvieglojuma pakalpojums vai prece informācijas sistēmā tiks atvērts uz nenoteiktu laiku. Informācijas sistēmas atvēršanas komersantiem ietvaros netiks izdalītas atsevišķas nozares, kuru ietvaros tiks noteikti atvieglojumi, taču komersantiem piekļuve informācijas sistēmai tiks sniegta tikai par tādiem atvieglojumu pakalpojumu vai preču veidiem, par ko tiks izsludināts aicinājums.

Informācijas sistēmas pieejamība tiek organizēta vairākos scenārijos, atkarībā no atvieglojuma devēja statusa (publisko tiesību persona vai privāto tiesību persona). Noteikumu projekta ietvaros iesniegumu par piekļuvi informācijas sistēmai iesniedz komersants, kas Likuma izpratnē uzskatāms kā atvieglojuma devējs un atvieglojuma pakalpojuma sniedzējs vai tikai kā atvieglojuma devējs. Tādējādi Noteikumu projekta ietvaros, komersants:
- iesniedz iesniegumu par piekļuvi informācijas sistēmā, tajā sniedzot ziņas par sevi kā par atvieglojuma devēju un kā atvieglojuma pakalpojuma sniedzēju; vai
- iesniedz iesniegumu par piekļuvi informācijas sistēmā, tajā sniedzot ziņas par sevi kā par atvieglojuma devēju un par trešo pusi (citu komersantu), kā atvieglojuma pakalpojuma sniedzēju.

Ja komersants, kā atvieglojuma devējs, iesniedz iesniegumu par piekļuvi informācijas sistēmai, tajā sniedzot ziņas par sevi kā par atvieglojuma devēju un par trešo pusi (citu komersantu), kā atvieglojuma pakalpojuma sniedzēju, tam ir pienākums norādīt visus atvieglojuma pakalpojuma sniedzējus, kurus komersants kā atvieglojuma devējs piesaistījis konkrētā atvieglojuma pakalpojuma sniegšanai, jo šādā gadījumā piekļuvi informācijas sistēmai būs nepieciešams nodrošināt atvieglojuma devējam un visiem konkrēta atvieglojuma pakalpojuma sniedzējiem.

Noteikumu projekts nosaka arī priekšnoteikumus informācijas sistēmas piekļuves tiesību piešķiršanai. Ņemot vērā, ka informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kuras darbībai jānodrošina attiecīgas drošības prasības, Noteikumu projekts paredz, ka informācijas sistēmā nevar tikt apstrādāti dati, kuri nav likumīgi, rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai.

Saskaņā ar Noteikumu projekta 5.1.apakšpunktu komersants nevar pretendēt uz piekļuves tiesībām informācijas sistēmai, ja komersantam Latvijas Republikā iesnieguma iesniegšanas dienā ir nodokļu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro. Ņemot vērā, ka  informācijas sistēma ir paaugstinātas drošības valsts informācijas sistēma, veicot tās atvēršanu komersantiem ir nepieciešams nodrošināt, ka piekļuve informācijas sistēmai tiks piešķirta tikai tādiem komersantiem, kuri savu saimniecisko darbību veic saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošām tiesību normām un ievēro tos pienākumus, kurus šīs normas uzliek katram saimnieciskās darbības veicējam. Kā arī tiek nodrošināts informācijas sistēmas kā paaugstinātas drošības valsts informācijas sistēmas tiesiska un laba pārvaldība, kā arī informācijas sistēmas integritāte.

Nodokļu parādu virs 150 euro neesamības prasības iekļaušana Noteikumu projektā, tiek turpināta jau esošā prakse citās jomās, kā piemēram, šāda prasība noteikta arī publiskā iepirkuma pretendentiem Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, kā arī šādas prasības noteiktas arī Emisijas kvotu izsolīšanās instrumenta regulējošajos normatīvajos aktos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas regulē publiskā sektora atbalsta vai labuma piešķiršanu privāto tiesību subjektiem.

Vērtēšanas komisija komersanta atbilstību noteikumu projekta 5.1.apakšpunktā minētajam, ņem vērā informāciju, kas ievietota Valsts ieņēmumu dienesta publiskās nodokļu parādnieku datubāzes un Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas sistēmas pēdējās datu aktualizācijas datumā.

Noteikumu projekts izstrādāts valstī noteiktās ārkārtas situācijas, saistībā ar Covid-19 infekcijas slimības izplatīšanās ierobežošanu, laikā. Tādēļ komersantu, kuri no 2021.gada 11.oktobra nevar veikt saimniecisko darbību, kas ir to pamatdarbības veids (pamatdarbība pilnībā aizliegta, nevis ierobežota) un kuriem saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu ir sadalīti nodokļu maksājumi vai nodokļu maksājumi atlikti uz laiku līdz 2023.gada 30.jūnijam (minētais termiņš var tikt pagarināts ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī), iesniegums par piekļuvi informācijas sistēmai netiks uzskatīts par noraidāmu. Ņemot vērā, Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 4.panta trešajā daļā un 4.² panta sestajā daļā  noteikto, ja nodokļu maksātājam ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums (pamatojoties uz minēto likumu), informācija par nodokļu maksātāju netiek iekļauta Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē. 
 
Noteikumu projekta 5.2. apakšpunkts paredz, ka komersants nevar pretendēt uz piekļuves tiesībām informācijas sistēmai, ja ir pasludināts komersanta maksātnespējas process, ar tiesas nolēmumu ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, apturēta vai pārtraukta komersanta saimnieciskā darbība vai komersants tiek likvidēts. Minētā prasība ietverta Noteikumu projektā, jo kā viens no būtiskākajiem ieguvumiem informācijas sistēmas izveidē un tās atvēršana komersantiem ir sabiedrības – atvieglojuma saņēmēju  - ieguvums. Proti, atvieglojuma saņēmējiem atvieglojumus būs iespēja izmantot bez sociālo statusu apliecinošu izziņu, apliecību u.tml. dokumentu uzrādīšanas, kas personām var būt  apgrūtinoši un laikietilpīgi. Atvieglojuma saņēmējiem tiks nodrošināta iespēja valsts pārvaldes pakalpojumu portālā latvija.lv redzēt tiem pienākošos atvieglojumus un kontrolēt, vai atvieglojuma pakalpojumu sniedzējs ir korekti uzskaitījis viņam sniegtos pakalpojumus un preces, tā samazinot atvieglojuma pakalpojumu sniedzēja krāpniecības risku.  Tādēļ, nepieciešams nodrošināt, ka informācijas sistēmā norādītā informācija ir patiesa, korekta un aktuāla, lai atvieglojuma saņēmējiem - sabiedrībai - būtu pārliecība par informācijas sistēmas lietošanas drošumu un uzticamību.

Minētā prasība cieši saistīta arī ar komersanta - atvieglojuma devēja - spēju izpildīt savas saistības attiecībā pret konkrēto atvieglojumu un atvieglojuma pakalpojuma sniedzēju. Proti, Ministrijai kā informācijas sistēmas pārvaldniekam ir jānodrošina cita starpā informācijas sistēmas lietošanas laba pārvaldība, tai skaitā nodrošinot tādu normatīvo regulējumu, kas nodrošina visu informācijas sistēmas lietošanā iesaistīto pušu interešu aizsardzību.

Ņemot vērā to, ka noteikumu projekts attiecas uz komersantiem – atvieglojuma devējiem – minētā prasība ietverta, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad Likuma izpratnē atvieglojuma devējs nav atvieglojuma pakalpojuma sniedzējs, atvieglojuma devējs spētu izpildīt savas saistības attiecībā pret atvieglojuma pakalpojuma sniedzēju, t.i., kompensētu atvieglojuma pakalpojuma sniedzējam piemērotos atvieglojumus. Ņemot vērā spēkā esošo regulējumu komersantu maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesa jomā, pastāv iespēja, ka komersants kā atvieglojuma devējs, kuram pasludināts maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības process, normatīvo aktu ietvaros nespēs vai tam nebūs atļauts kompensēt atvieglojuma pakalpojuma sniedzējam (piemēram, pārtikas veikalam, aptiekai, grāmatnīcai u.tml.) tā piemēroto atvieglojumu personai. Līdz ar to, var rasties situācija, kurā informācijas sistēmas lietošanas ietvaros atvieglojuma pakalpojuma sniedzējs veiks savu saimniecisko darbību ar zaudējumiem  - tam netiks kompensēts dzīvē piemērotais atvieglojums. Tādējādi, atvieglojuma pakalpojuma sniedzēji būtu spiesti pārtraukt atvieglojumu piemērošanu personām un pārtraukt informācijas sistēmas lietošanu. Lai informācijas sistēmas atvēršana komersantiem būtu veiksmīga un sasniegtu tās mērķus, ir svarīgi nodrošināt, ka atvieglojuma devēja statuss neapgrūtinātu atvieglojuma pakalpojuma sniedzējus, bez kuriem informācijas sistēmas veiksmīga darbība nav iespējama.

Informācijas sistēmu drošības pārvaldības mērķis ir aizsargāt un saglabāt informācijas aktīvu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību. Iespējamie apdraudējumi valsts informācijas sistēmās, kurās tiek apstrādāta valsts interesēm svarīga un ar likumiem, starptautiskajiem līgumiem un citiem normatīvajiem aktiem aizsargāta, kā arī iestādes sekmīgai darbībai nozīmīga informācija, valsts informācijas sistēmu drošība ir viens no pamatfaktoriem, kas jāievēro valsts informācijas sistēmu izveidē un uzturēšanā. Attiecībā par Noteikumu projekta 5.3. apakšpunktā noteikto prasību, jāņem vērā, ka spēkā esošie normatīvie akti, kuri nosaka dažādu informācijas sistēmu drošības prasības, attiecināmi uz valsts informācijas sistēmām un tie ir saistoši valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, kā arī citām publiskās pārvaldes institūcijām un tām pielīdzināmām privāto tiesību juridiskām personām (piemēram, deleģējums veikt valsts pārvaldes uzdevumu vai kritisko sektoru pakalpojumu sniedzēji). Savukārt attiecībā uz privāto tiesību juridiskām personām, kuras neveic valsts pārvaldes deleģētu uzdevumu, nav normatīvo aktu, kas būtu saistoši vai regulētu privāto tiesību juridisku personu informācijas sistēmu drošību.

Tai pat laikā, sabiedrības intereses attiecībā uz valsts informāciju sistēmu darbību un uzturēšanu ir, ka jebkurai valsts informācijas sistēmai jāatbilst drošības prasībām, savukārt piekļuvi tām var saņemt tikai tādas publisko un privāto tiesību juridiskas personas, kuras nevar apdraudēt informācijas sistēmā apstrādātos datus un informācijas sistēmas drošību un kuras no informācijas sistēmas drošības aspekta ir uzskatāmas ar labu reputāciju. No valsts informācijas sistēmu drošības aspekta, laba reputācija saprotama, kā nesodāmība par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri tieši vai netieši var apdraudēt informācijas sistēmas konfidencialitāti, integritāti un pieejamību. Tādēļ Noteikumu projekta 5.3.apakšpunktā ietvertie nosacījumi tieši saistīti ar informācijas sistēmas aizsardzību. Proti, ņemot vērā, ka uz komersantiem neattiecas spēkā esošie normatīvie akti par valsts informāciju sistēmu minimālajām drošības prasībām (Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumi Nr.442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām”), kas nodrošinātu informācijas sistēmas konfidencialitāti, integritāti un pieejamību, lai iegūtu informācijas sistēmas piekļuves tiesības komersantiem jāatbilst Noteikumu projekta 5.3. apakšpunktā minētajām prasībām. Tādējādi, nodrošinot, ka komersantam, kuram piešķirtas informācijas sistēmas piekļuves tiesības ir laba reputācija – tas nav saistīts ar noziedzīgiem nodarījumiem informācijas tehnoloģiju jomā un ar pārkāpumiem, kas tieši vai netieši var apdraudēt informācijas sistēmas drošību.

Lai komersantam neradītu administratīvo slogu, vērtēšanas komisija tai nepieciešamo informāciju iegūst, savstarpēji sadarbojoties ar citām iestādēm un ņemot vērā valsts informācijas sistēmās ietverto informāciju, tostarp Noteikumu projekta 5.3. apakšpunktā minēto informāciju iegūst no Sodu reģistra un, ja nepieciešams, pēc papildu informācijas vēršas Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā ar elektronisku pieprasījumu pārbaudei Sodu reģistrā (Sodu reģistra likuma 21. panta noteiktajā kārtībā), kā arī ņemot vērā  Krimināllikumā noteiktos pantus:
79.¹ Terorisms
79.² Terorisma finansēšana
78.⁴ Personas vervēšana, apmācīšana un apmācīšanās terorismam
79.⁶ Terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu un terorisma draudi
177. pants. Krāpšana
177.¹ pants. Krāpšana automatizētā datu apstrādes sistēmā
179.pants. Piesavināšanās
195. pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana
198. pants. Neatļauta labumu pieņemšana
199 pants.  Komerciāla uzpirkšana
218.pants. Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas
241.pants. Patvaļīga piekļūšana automatizētai datu apstrādes sistēmai
243.pants. Automatizētas datu apstrādes sistēmas darbības traucēšana un nelikumīga rīcība ar šajā sistēmā iekļauto informāciju
244.pans. Nelikumīgas darbības ar automatizētas datu apstrādes sistēmas resursu ietekmēšanas ierīcēm
244.¹ pants. Datu, programmatūras un iekārtu iegūšana, izgatavošana, izmainīšana, glabāšana un izplatīšana nelikumīgām darbībām ar elektronisko sakaru tīklu galiekārtām
245.pants. Informācijas sistēmas drošības noteikumu pārkāpšana
320. pants Kukuļņemšana
321. pants. Kukuļa piesavināšanās
322. pants. Starpniecība kukuļošanā
323. pants. Kukuļdošana

Noteikumu projekta 5.3. apakšpunktā noteiktais ierobežojums pretendēt uz informācijas sistēmas piekļuves tiesībām noteikts uz laiku līdz tiek dzēsta vai noņemta komersanta vai tās pārstāvja sodāmība.

Komersanti primāri tiks aicināti iesniegt iesniegumus par piekļuvi informācijas sistēmai izmantojot tiešsaistes formu, kas būs pieejama konkrētā atvieglojuma uzsaukumā VARAM tīmekļvietnē.

Komersantu iesniegumu izskatīšanai, vērtēšanai un lēmumu par komersanta piekļuvi informācijas sistēmai, lēmumu par atteikumu nodrošināt piekļuvi informācijas sistēmai, ja komersants neatbilst attiecīgajiem kritērijiem vai lēmumu par piekļuves atcelšanu, pieņem vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izveidota komisija. Vērtēšanas komisija izvērtē komersanta iesniegto iesniegumu par piekļuvi informācijas sistēmai saskaņā ar  Noteikumu projektā noteiktajiem administratīvajiem, atbilstības un drošības kritērijiem.

Atbilstības kritēriji Noteikumu projekta ietvaros iedalīti divās apakšgrupās - Komersanta atbilstības kritēriji un Pakalpojuma atbilstības kritēriji. Atbilstoši komersanta atbilstības kritērijiem tiek vērtēta  komersanta atbilstība Noteikumu projektā minētajām prasībām. Savukārt, atbilstoši Pakalpojuma atbilstības kritērijiem tiek vērtēta komersanta un tā piedāvāta atvieglojuma pakalpojuma atbilstība konkrētajam aicinājumam (uzsaukumam) un atvieglojuma pakalpojuma tiesiskumam.

Drošības kritēriju mērķis ir pārliecināties, ka katrs komersants, kuram tiks piešķirta piekļuve informācijas sistēmai, spēj nodrošināt minimālās informācijas sistēmas drošības prasības saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumiem Nr. 871 "Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 871). 

Komersanti, kuriem nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, piekļuve informācijas sistēmai tiks nodrošināta uz vienādiem nosacījumiem, tādējādi atsevišķiem komersantiem netiks sniegta selektīva ekonomiskā priekšrocība un komercdarbības atbalsta esamība nav konstatējama.

MK noteikumi Nr. 871 paredz, ka piekļuvi informācijas sistēmai komersantiem nodrošina Valsts reģionālās attīstības aģentūra (turpmāk – VRAA), tā pārziņā esošajā Valsts informācijas sistēmu savietotajā, mēneša laikā no lēmuma par piekļuvi informācijas sistēmai pieņemšanas dienas. Noteikumu projekts nosaka, ja komersanta iesniegums atbilst visiem Noteikumu projektā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem, vērtēšanas komisija pieņem lēmumu par komersanta piekļuvi informācijas sistēmai un minēto lēmumu ar visu nepieciešamo informāciju, nosūta VRAA.  Savukārt, lai varētu izveidot integrāciju ar informācijas sistēmu, komersantam piecu darbdienu laikā no lēmuma par piekļuvi informācijas sistēmai saņemšanas, jāaizpilda informācijas sistēmas integrācijas veidlapa saskaņā ar MK noteikumu Nr. 871 23.punktu.  

Savukārt vērtēšanas komisijas lēmumus, saskaņā ar Likuma 10.panta ceturto daļu, var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.  

Ņemot vērā, ka informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, tās darbība tiek pastāvīgi uzraudzīta un pārbaudīta. Tādējādi,  Noteikumu projektā nepieciešams noteikt mehānismu, saskaņā ar kuru vērtēšanas komisija var atcelt komersantam piešķirto piekļuvi informācijas sistēmai.
Noteikumu projekts paredz, ka  piekļuvi informācijas sistēmai atceļ, ja:
- tiek konstatēts, ka komersanta iesniegumā tika norādīti nepatiesi vai maldinoši dati vai informācija;
- komersants, kam sniegta informācijas sistēmas piekļuves tiesības, neievēro prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par informācijas sistēmas darbību;
- tiek konstatētas jebkādas izmaiņas komersanta iesniegumā norādītajā informācijā vai datos, un komersants nav informējis par šīm izmaiņām vērtēšanas komisiju saskaņā ar Noteikumu projektā noteikto pienākumu;
- pastāv citi apstākļi, kas saistīti ar komersanta sniegtā atvieglojuma drošumu, viltošanu, krāpšanu, ļaunprogrammatūru, datu pārkāpumiem vai citiem kiberdrošības riskiem;
-  tiek konstatēts, ka komersants neatbilst Noteikumu projekta 5.3. apakšpunktā minētajām prasībām;
- komersants, kam sniegtas informācijas sistēmas piekļuves tiesības, iesniedzis rakstisku pieprasījumu par piekļuves tiesību atcelšanu.

Noteikumu projekts paredz, ka ja vērtēšanas komisija konstatē kādu no iepriekš minētajiem pārkāpumiem, tā informē komersantu. Noteikumu projekts izstrādāts, ņemot vērā cilvēcisko faktoru, ko komersanta autorizētās personas var pieļaut darbībā ar informācijas sistēmu, tādēļ pārkāpuma konstatēšanas gadījumā komersantam tiek dots laiks kļūdas vai pārkāpuma rašanos izskaidrot un novērst, tādējādi saglabājot piekļuvi informācijas sistēmai.

Savukārt par komersanta vai trešās puses pārkāpumiem saistībā ar informācijas sistēmu,  kuri satur noziedzīga nodarījuma sastāvu saskaņā ar Krimināllikumu, VARAM kā informācijas sistēmas pārzinis izmantos savas tiesības vērsties tiesībsargājošajās instancēs ar rakstisku iesniegumu ar lūgumu uzsākt izmeklēšanu.