Anotācija

Latvijai ir saistoša Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra Regula (ES) 2018/1806, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru valstspiederīgajiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru valstspiederīgajiem minētā prasība neattiecas (kodificēta redakcija) (turpmāk - Regula) („Eiropas Savienības Oficiālais vēstnesis” L 303/39, 2018. gada 28. novembris). Indonēzija ir Regulas I pielikumā esošo valstu sarakstā, kuru pilsoņiem, šķērsojot Eiropas Savienības ārējās robežas, ir nepieciešama vīza. Tā kā Latvijā nav Indonēzijas vēstniecības un Indonēzijā nav Latvijas vēstniecības, vīzu saņemšanas process nav vienkāršs, kas kavē operatīvu vizīšu apmaiņu.
 

Saskaņā ar Regulas 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ES dalībvalstīm ir tiesības noteikt atbrīvojumu no vīzas prasības šo valstu diplomātisko, dienesta/oficiālo vai īpašo pasu turētājiem.

Ar Ministru kabineta noteikumiem tiks apstiprināts līguma projekts, kas paredz atbrīvot no vīzu prasības ieceļošanas, izceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas diplomātisko pasu turētājiem, kā arī Indonēzijas diplomātisko pasu turētājiem. Indonēzijas diplomātisko pasu turētāji bez vīzas varēs uzturēties Latvijas teritorijā līdz 90 dienām jebkurā 180 dienu periodā, Latvijas diplomātisko pasu turētāji varēs uzturēties Indonēzijas teritorijā uz termiņu, kas nepārsniedz 30 dienas, skaitot no ieceļošanas dienas. Savukārt, uz diplomātisko pasu turētājiem, kuri ir norīkoti kā diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību darbinieki, ieceļošanas kārtība nemainīsies, būs nepieciešams noformēt vīzu. Bet attiecībā uz šo ir atzīmējams viens moments, pašlaik nav ne Latvijas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības Indonēzijā, ne Indonēzijas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības Latvijā. Tādējādi šai normai līguma projektā ir paskaidrojoša nozīme, ka atbrīvojums no vīzu prasības ir tikai diplomātisko pasu turētājiem, kuri dodas īslaicīgos braucienos - oficiālās vizītes, komandējumi - nevis ir norīkoti darbam diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās.
Vēl līgumā ir noteikts, ka:
* diplomātisko pasu turētāji otras Puses valsts teritorijā var ieceļot un izceļot no tās jebkurā robežšķērsošanas vietā, kas ir paredzēta starptautiskajai pasažieru satiksmei;
* diplomātisko pasu derīguma termiņš ir vismaz seši mēneši no dienas, kad diplomātiskās pases turētājs ieceļo otras Puses valsts teritorijā;
* uzturoties otras Puses valsts teritorijā ir pienākums ievērot uzņemošās valsts tiesību aktus;
* Pusēm ir tiesības atteikt ieceļošanu vai saīsināt uzturēšanās termiņu personām, kuras var apdraudēt sabiedrisko mieru, sabiedrisko kārtību, sabiedrības veselību un valsts drošību;
* valsts drošības, sabiedriskās kārtības vai sabiedriskās veselības dēļ jebkura Puse var uz laiku vai daļēji apturēt Līguma īstenošanu;
* pēc līguma spēkā stāšanās 30 dienu laikā Puses apmainās ar savu diplomātisko pasu paraugiem.
Lai iepriekšminēto īstenotu, Ārlietu ministrija to īstenos savas kompetences ietvaros atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem. Izveidot jaunus, vai grozīt spēkā esošos tiesību aktus nav nepieciešams. 

Līguma noslēgšana ievērojami uzlabos komunikācijas iespējas un sadarbības dinamiku starp Latvijas Republikas un Indonēzijas Republikas diplomātiskajiem dienestiem. Tā sekmēs arī abu valstu divpusējo attiecību tālāku attīstību, tostarp meklējot ekonomiskā dialoga stiprināšanas iespējas ar vienu no Latvijas būtiskākajiem ārējās tirdzniecības partneriem Dienvidaustrumāzijā un potenciāli nozīmīgu spēlētāju Latvijas eksporta galamērķu diversifikācijai, īpaši tādās nozarēs kā kokrūpniecība, farmācija un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Tāpat līguma parakstīšana ir stratēģiski nozīmīga Latvijas kandidatūras atbalstam ANO Drošības Padomē, tostarp, jo lobija centienu dēļ diplomātiskie kontakti ir kļuvuši aktīvāki un biežāk notiek vizīšu apmaiņa, taču diplomātiskās vīzas saņemšanas process kavē efektīvu Latvijas ārpolitikas prioritāšu īstenošanu.
Līgumprojekta teksts angļu valodā jau ir saskaņots ar Indonēzijas pusi, kura ir uzsākusi iekšējās juridiskās procedūras, lai nodrošinātu līguma parakstīšanu līdz Latvijas ārlietu ministres Baibas Bražes darba vizītei Indonēzijā 2024. gada 5. septembrī.

Tieslietu ministrija vērsa uzmanību, ka līguma projekta 2. pantā ietvertās ģimenes locekļu definīcijas kontekstā, jāņem vērā, ka kopš 2024. gada 1. jūlija Latvijā tiek reģistrētas partnerības. Tā pat 25 gadu vecuma norādīšana attiecībā uz bērniem būtu jāpārvērtē, jo virknē Latvijas tiesību aktu ir minēti dažādi vecuma sliekšņi, kas dod tiesības uz attiecīgu valsts atbalstu vai palīdzību. Ārlietu ministrija vērš uzmanību, ka diplomātisko pasu turētāji ir samērā šaurs personu loks, kā arī līguma projekta 5. pantā noteikts, ka minētajām personām ir jāievēro otras puses teritorijā spēkā esošie tiesību akti.