Anotācija (ex-ante)

22-TA-1723: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, pirkšanu Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Likums) 9. panta pirmā daļa.
Likuma “Par valsts budžetu 2022. gadam” 53.pants.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz sporta objekta - Biķernieku kompleksās sporta bāzes - attīstības projekta īstenošanai no privātpersonām atsavināt tām piederošos divus nekustamos īpašumus (kadastra Nr.0100 122 0281, Nr.0100 122 0329) – Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, un to iegādei un īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā piešķirt līdzekļus no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 8 192 004 euro apmērā. 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ar Ministru kabineta 2019. gada 11. decembrī rīkojumu Nr. 630 “Par konceptuālo ziņojumu "Par Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas modeli"” ir atbalstīta Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta realizācijas uzsākšana un noteikts, ka no privātpersonām ir atsavināmi zemesgabali, uz kuriem atrodas šīs sporta bāzes sastāvā ietilpstošās būves (kopskaitā 52 būves).
Attiecīgie zemesgabali ir atsavināmie nekustamie īpašumi: nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 122 0281) – zemes vienība 3,2253 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 122 0281) – Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, un nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 122 0329) – zemes vienība 14,5012 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 122 0329) – Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, (turpmāk kopā – Nekustamie īpašumi).
Biķernieku kompleksās sporta bāzes darbību nodrošina VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”.
Ar Ministru kabineta 2010.gada 30.decembra rīkojumu Nr.790 “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu Biķernieku kompleksajai sporta bāzei” Biķernieku kompleksajai sporta bāzei ir piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss. Ministru kabineta rīkojuma 3.punktā minētais nacionālās sporta bāzes statusa pastāvēšanas laika ierobežojums - 2011.gada 31.augusts – ir atcelts ar Ministru kabineta 2011.gada 5.augusta rīkojumu Nr.358 “Par Ministru kabineta 2010.gada 30.decembra rīkojuma Nr.790 "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu Biķernieku kompleksajai sporta bāzei" atcelšanu daļā”.
Uz Nekustamos īpašumus veidojošām zemes vienībām atrodas VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” piederošās būves – Biķernieku kompleksās sporta bāzes objekti. Piespiedu nomas tiesisko attiecību sakārtošanai 2006.gada 15.decembrī starp Nekustamo īpašumu īpašnieku tiesisko pārstāvi SIA “Projektu attīstības aģentūra” un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (sākotnēji AS “Biķernieku kompleksā sporta bāze”) tika noslēgts Zemes nomas līgums. Nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un attīstībai Nekustamo īpašumu īpašnieki bija izveidojuši SIA “Projektu attīstības aģentūra” un 2007.gada 2.janvārī ar to noslēdza nekustamo īpašumu pārvaldīšanas līgumu (sākotnējais līguma noslēgšanas datums 2006.gada 31.augusts).  
Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta vajadzībām nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas sniegtu iespēju ar to saistītās valstij un privātpersonām (Nekustamo īpašumu īpašniekiem) piederošās zemes neierobežotai un brīvai izmantošanai. Savukārt zemes nomas līguma ietvaros, Nekustamo īpašumu īpašniekiem un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” neizdodas vienoties par sporta būvju rekonstrukcijas darbiem, infrastruktūras izbūvi un cita veida zemes labiekārtojuma elementu ierīkošanu ar sportu saistītu pasākumu rīkošanai, kā arī kvalitātes prasību izpildei.
Līdz ar to Nekustamie īpašumi ir atsavināmi un ir nodrošināma sporta objekta – Biķernieku kompleksās sporta bāzes – attīstības projekta īstenošana.
Sporta bāzes attīstības projekta ietvaros paredzēts izbūvēt jaunu kartinga trasi, pielāgot infrastruktūru biatlona sacensību un treniņu norisei, izbūvēt jaunu velotreku, nodrošināt pienācīgas platības skatītāju autotransporta novietošanai, mūsdienīgas, labiekārtotas telpas izglītojošiem un organizatoriskiem pasākumiem, rekonstruēt tehniskās ēkas, komunikācijas un citus svarīgus infrastruktūras objektus.
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Satiksmes ministrijai 8 192 004 euro, lai Satiksmes ministrija no privātpersonām varētu iegādāties nekustamos īpašumus par noteikto atlīdzību 8 141 004 un nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā, apmaksājot valsts nodevu 50 000 euro, kas aprēķināta, pamatojoties uz Ministru kabineta 2009.gada 27.oktobra noteikumu Nr.1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” 5.2.apakšpunktu (valsts nodeva ir 2% no pirkuma summas, bet tā nevar pārsniegt EUR 50 000), kancelejas nodevu 30 euro par īpašuma tiesību nostiprinājuma ierakstiem divos zemesgrāmatas nodalījumos, un sedzot notariālos izdevumus par privātpersonu parakstu īstumu apliecināšanu uz nostiprinājuma lūgumiem. Ņemot vērā, ka par notariālajiem pakalpojumiem izdevumu kopējais apmērs nav precīzi aprēķināms, jo notariālie pakalpojumi būs saistīti ar juridisko personu pārstāvības tiesību pārbaudi, izdevumi ir aprēķināti pēc to pieļaujamā maksimuma, pieņemot, ka izdevumu kopsumma par Nekustamo īpašumu atsavināšanu var sastādīt 8 192 004 euro. 
Saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2022. gadam” 53.pantu finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ne tikai ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, bet arī vienreizējām valsts budžeta investīcijām. Attiecīgi arī no šīs valsts budžeta programmas ir iespējams piešķirt līdzekļus vienreizējām valsts budžeta investīcijām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamo īpašumu sastāvs.
1. Nekustamais īpašums (kadastra Nr. 0100 122 0281) - Sergeja Eizenšteina iela, Rīga.
Ierakstīts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.1199. Īpašuma tiesības nostiprinātas Nekustamā īpašuma īpašniekiem domājamās daļās.
Sastāvs:
- zemes vienība 3,2253 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 122 0281). Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas teksta datos norādīta adrese: Sergeja Eizenšteina iela 22, Rīga.
Apgrūtinājumi:
- uz zemes vienības atrodas VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” piederošas ēkas (būves) – patstāvīgu ēku (būvju) nekustamais īpašums (kadastra Nr.0100 592 0160) - Sergeja Eizenšteina ielā 2, Rīgā, kas ierakstīts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 31346.
1.2.1. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas teksta datos reģistrētie apgrūtinājumi:
- aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu gaisvadu līnijām pilsētās un ciemos - 0.9000 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi - 0.00;
- aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām un kabeļu kanalizāciju          - 0.00;
- zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa - 0.00;
- koplietošanas ceļš.
1.2.2. Zemesgrāmatas nodalījumā nav reģistrētas nomas tiesības, ķīlas tiesības, piedziņas atzīmes vai citi lietošanas tiesību apgrūtinājumi, izņemot ierakstu par šādu atzīmi- ievērot LR likuma "Par telekomunikācijām"19.panta noteikumus, zemes gabalā atrodas: Termofikācijas pārvaldes siltumtīkli - Juridiskai personai piederošas neapdzīvojamās būves; koplietošanas ceļš 4186 kv.m. platībā. Augstsprieguma tīkla gaisvadu elektropārvades līnija (9330 kv) un tās zona 9000 m platībā.
2. Nekustamais īpašums (kadastra Nr.0100 122 0329) - Sergeja Eizenšteina iela, Rīga.
  Ierakstīts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000176388. Īpašuma tiesības nostiprinātas Nekustamā īpašuma īpašniekiem domājamās daļās.
2.1. Sastāvs:
- zemes vienība 14,5012 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 122 0329). Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas teksta datos norādīta adrese: Sergeja Eizenšteina iela 14, Rīga.
2.2. Apgrūtinājumi:
- uz zemes vienības atrodas VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” piederošas ēkas (būves) – patstāvīgu ēku (būvju) nekustamais īpašums (kadastra Nr.0100 592 0160) - Sergeja Eizenšteina ielā 2, Rīgā, kas ierakstīts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 31346;
2.2.1. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas teksta datos reģistrētie apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju - 0.1012 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju - 0.00;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi - 0.00;
- zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa - 0.00;
- koplietošanas ceļi - 0.00;
- aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās - 4.2900 ha;
- piebraucamais ceļš.
2.2.2. Zemesgrāmatas nodalījumā nav reģistrētas nomas tiesības, ķīlas tiesības, piedziņas atzīmes vai citi lietošanas tiesību apgrūtinājumi, izņemot iepriekš Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas teksta datos reģistrētos apgrūtinājumus.

Nekustamo īpašumu atsavināšanas process.
Ar Satiksmes ministrijas 2020.gada 16.jūnija rīkojumu Nr.01-03/135 “Par Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai atsavināmo nekustamo īpašumu atlīdzības noteikšanas komisiju”  tika izveidota komisija (turpmāk – Komisija).
2020.gada 27.augustā tika uzsākta cenu aptaujas veikšana par izdevīgāko Nekustamo īpašumu novērtēšanas piedāvājumu starp sertificētiem nekustamo īpašumu vērtētājiem. Pakalpojuma līgums tika noslēgts 2020.gada decembrī ar SIA “Grant Thornton Baltic”.
Satiksmes ministrija 2020.gada 6.augustā nosūtīja Nekustamo īpašumu īpašniekiem paziņojumu par Nekustamo īpašumu atsavināšanu Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanas vajadzībām.
Nekustamo īpašumu īpašnieki pieteica zaudējumus:
- zaudējumi, ko visiem īpašniekiem radīs starpība starp Nekustamo īpašumu iegādes cenu un atlīdzības apmēru;
-  zaudējumi, kurus visiem īpašniekiem ir radījuši ar Nekustamo īpašumu iegādi saistītie papildus izdevumi: valsts nodeva par pirkumu un valsts nodeva par hipotēku reģistrēšanu, notāra pakalpojumi, samaksa par ierakstiem zemesgrāmatā, Bankas komisijas par pārskaitījumiem, t.sk. pirkuma maksas ieskaitīšanu darījuma kontā, Darījuma konta izmaksas un resursu sagādes maksa, par bankas aizdevuma lietošanu samaksātie procenti, bankas komisijas;
- visu īpašnieku procentu maksājumi saistībā ar Nekustamo īpašumu iegādi, jo Nekustamo īpašumu iegādei ņemts kredīts, par kuru samaksāti procenti, līgumsods, komisijas maksājumi par kredīta lietošanu, noformēšanu un izsniegšanu;
- visu īpašnieku neiegūtie procenti no kapitāla lietošanas, kā arī Nekustamo īpašumu vērtības indeksācija, jo izdotie līdzekļi par Nekustamo īpašumu iegādi varēja tikt noguldīti depozītā;
- zaudējumi, kas visiem īpašniekiem ir radīti ar Nekustamo īpašumu attīstības projektu izstrādi, tostarp būvniecības ieceres īstenošanu (tika izstrādāts zemes vienību attīstības skiču projekts). Īpašnieki bija izveidojuši SIA "Projektu attīstības aģentūra", kas veica Nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un izstrādāja un nodrošināja nākotnes attīstības projektu izstrādi;
- visu īpašnieku zaudējumi par biznesa zudumu (negūto peļņu), jo tiks zaudēta iespēja lietot savu īpašumu un gūt no tā labumu;
- visu īpašnieku zaudējumi, kas radīti ar SIA “Projektu attīstības aģentūra” izveidošanu, iespējamo piespiedu likvidāciju, izdevumiem SIA “Projektu attīstības aģentūra” darbinieku skaita samazināšanai, izdevumiem saistībā ar komercdarbības izbeigšanu un citiem, t.sk. negūto peļņu. Nekustamo īpašumu iegādes mērķis bija komercdarbība un pastāvēja visi nepieciešamie priekšnoteikumi, lai Nekustamos īpašumus varētu sekmīgi attīstīt. Īpašnieku sniegtā informācija par lietas apstākļiem ir saistīta ar VAS „Biķernieku kompleksā sporta bāze” (pirms tam AS “Biķernieku kompleksā sporta bāze”) maksātnespējas faktu un sanācijas plānu, paredzot pamatkapitāla palielināšanu un izsludinot pieteikšanos uz emitētajām akcijām;
- zaudējumi par ienesīgumu, atrauto peļņu un nākotnē neiegūto peļņu, jo tika nodibinātas piespiedu nomas tiesiskās attiecības. Nekustamie īpašumi tika iznomāti tikai un vienīgi ēku/būvju uzturēšanai. Citādai izmantošanai, t.sk. komercdarbības veikšanai, bija nepieciešama atsevišķa īpašnieku rakstiska piekrišana un atbilstoši zemes nomas līguma saturam īpašniekiem pielīgta tiesība vienpusēji izbeigt nomas līgumu un uzlikt par pienākumu zemes lietotājam nojaukt ēkas/būves. Īpašnieku ieskatā ir pārkāpti zemes nomas līguma noteikumi, jo nomnieks veic komercdarbību, t.sk. tirdzniecību, bez Iznomātāju piekrišanas. Tādējādi ienesīgums ir jāaprēķina un novērtējums jāveic atbilstoši tam, ka Nekustamie īpašumi ir brīvi no jebkāda veida ierobežojumiem, tie nav iekļauti nacionālās sporta bāzes sastāvā un ir izmantojami un nākotnē tiks izmantoti neierobežotas komercdarbības veikšanai;
- zaudējumi, kas radīsies saskaņā ar īpašniekiem piederošā cita līdzās esošā Nekustamā īpašuma ar kadastra numuru 0100 122 0330 tālākās izmantošanas ierobežojumiem, jo VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” iecerētie būvniecības projekti (jauna kartinga trase, jauns velotreka stadions u.c.) negatīvi ietekmēs šī īpašuma vērtību (troksnis, smakas, cilvēku un auto kustība un tml.);
- zaudējumi, kas saistīti ar Covid-19 pandēmijas ietekmi. Līdz ar to pie Nekustamo īpašumu novērtēšanas nav ņemami vērā salīdzināmie darījumi, kas notikuši pēc 2020.gada 11.marta;
- zaudējumi, kas saistīti ar juridisko palīdzību atsavināšanas procesā.
  Komisija zaudējumus uzdeva vērtēt SIA “Grant Thornton Baltic”, kas atzina, ka zaudējumi atbilstoši Nekustamo īpašumu īpašnieku sniegtajai informācijai un skaidrojumam nav atlīdzināmi.
2021.gada 25.maijā tika veikta Nekustamo īpašumu apsekošana.
 
Nekustamo īpašumu vērtēšanas process.
Par SIA “Grant Thornton Baltic” 2021.gada 27.septembrī sagatavoto vērtējumu Satiksmes ministrija 2021.gada 16.decembrī ar vēstuli Nr.03.1-03/4943 vērsās pie biedrības “Latvijas Īpašumu Vērtētāju asociācija” (turpmāk – LĪVA), lūdzot pārskatīt aprēķināto tirgus vērtību, jo nav ņemts vērā apstāklis par nacionālās sporta bāzes statusa ietekmi uz Nekustamo īpašumu tirgus vērtību, kas var samazināt tirgus vērtību.
Nekustamie īpašumi atrodas Biķernieku kompleksās sporta bāzes teritorijā, kurai jau vismaz kopš 1995.gada 1.janvāra ir noteikts nacionālās sporta bāzes statuss un tas ir viens no apgrūtinājuma veidiem, kas ietekmē šo īpašumu izmantošanu, un par ko īpašniekiem pie Nekustamo īpašumu iegādes apzināti bija jāuzņemas nest risku.
LĪVA savā 2022.gada 14.februāra atzinumā Nr.11 nepiekrīt Satiksmes ministrijas viedoklim, tomēr atzīst, ka Nekustamo īpašumu novērtējums ir pārskatāms, ņemot vērā 2021.gada 25.maijā pieņemtos grozījumus likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" ar mērķi radīt vienotu regulējumu šobrīd dažādi regulētiem dalītā īpašuma gadījumiem, atjaunojot taisnīgu līdzsvaru starp tajā iesaistīto personu likumiskajām interesēm, un Nekustamo īpašumu tirgus vērtība nosakāma atbilstoši šobrīd spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, ievērojot, ka:
- Nekustamo īpašumu sastāvā esošo zemesgabalu platības, kas ir nepieciešamas uz tiem esošo patstāvīgu ēku (būvju) nekustamo īpašumu uzturēšanai un apsaimniekošanai, ir  nodalāmas un to tirgus vērtība ir aprēķināma, kapitalizējot neto ienākumus no zemesgabalu iznomāšanas, jeb maksas par zemesgabalu lietošanas, kas, sākot ar 2022. gadu, visos gadījumos ir nosakāma kā 4% no zemes kadastrālās vērtības.
Nekustamo īpašumu veidojošo zemes vienību sadalei apbūvētās un neapbūvētās teritorijās par pamatu ir ņemti vērā Nekustamā īpašuma Valsts kadastra informācijas sistēmā sniegtie dati par attiecīgās zemes vienības kopējo apbūvēto platību un atbilstoši zemes vienības kopējai platībai noteikta tās neapbūvētā daļa, kā arī ņemtas vērā Kadastra informācijas grafiskās daļas. Vizuāli par minēto pārliecību var gūt arī no zemes vienību zemes robežu plāniem.
Par zemes vienību 32253 m2 platībā (kadastra apzīmējums 0100 122 0281).
Zemes vienības kopējā platība  - 32253 m2, kopējā apbūvētā platība – 15595 m2, neapbūvētā daļa – 16658 m2.
Zemes vienības nosacīti brīvo platību aprēķins no VZD Kadastra informācijas grafiskās daļas: kopējā platība 32 253 m2, nosacīti brīvās daļas platība 16 600 m2, apbūvētās daļas platība 15 653 m2., kas ņemta par pamatu tālākajam aprēķinam.
 Par zemes vienību 145 012 m2 platībā (kadastra apzīmējumu 0100 122 0329).
Ņemot vērā, ka VZD kadastra informācijas sistēmā nevar grafiski identificēt būvju: asfalta laukumu,  šķembu klāja un bruģa izvietojumu zemes vienībā, šie objekti netiek atrasti.
Līdz ar to nav iespējams grafiski atspoguļot iespējamās brīvās zemes vienības teritorijas un no VZD Kadastra informācijas sistēmas teksta datiem tiek ņemts vērā fiksētais zemes vienības sadalījums pa lietošanas veidiem.
Tādējādi tālākajam aprēķinam zemes vienības apbūvētās un neapbūvētas daļas platības noteikšanai tās tiek pieņemtas atbilstoši VZD Kadastra informācijas sistēmas teksta datos fiksētajam zemes vienības sadalījums pa lietošanas veidiem, pieņemot, ka ar zemes vienību saistītā trases daļa ir šīs reģistrētās apbūvētās daļas platībā. Zemes vienības kopējā platība 145 012, brīvās daļas platība 74 578, apbūvētās daļas platība 70 434;
- Nekustamo īpašumu sastāvā esošo atlikušās zemesgabalu platības tirgus vērtība ir aprēķināma, par pamatu ņemot līdzīgu nekustamo īpašumu tirgus cenu līmeni.

Komisija 2022.gada 28.martā izskatīja SIA “Grant Thornton Baltic” 2022.gada 24.marta vērtējumu (Komisijas sēdes laikā tika novērstas pārrakstīšanās kļūdas un vērtējums parakstīts 2022.gada 28.martā) un atzina, ka Nekustamo īpašumu vērtējums atbilstoši LĪVA atzinumam ir veikts ar divām pieejām: ieņēmumu un salīdzinošo. Nekustamiem īpašumiem tika noteikta apbūvētā un neapbūvētā daļa un tās platības precizēšanai pieprasīti un saņemti jauni dati. Ieņēmumu pieejas ietvaros tika ievērota normatīvos noteiktais piespiedu nomas tiesisko attiecību ietvaros noteiktā zemes lietošanas maksa – 4% gadā no attiecīgā zemesgabala kadastrālās vērtības. Savukārt salīdzināšanai papildus tika izskatīti arī vēl jauni darījumi. 
SIA “Grant Thornton Baltic” 2022.gada 24.marta vērtējums 2022.gada 1.aprīlī nosūtīts Nekustamo īpašumu īpašniekiem izvērtēšanai un viedokļu sniegšanai.
2022.gada 19.aprīļa vēstulē Nekustamo īpašumu īpašnieki informē, ka piekrīt aprēķinātā atlīdzības apmēram un necels jaunus zaudējumu prasījumus, kā arī lūdz Komisiju iespējami ātrākā laikā apstiprināt aprēķināto atlīdzības apmēru un noslēgt Nekustamo īpašumu pirkuma-pārdevuma līgumus, tādējādi pabeidzot Nekustamo īpašumu atsavināšanas procesu.
Komisija 2022.gada 25.aprīļa sēdē apstiprina taisnīgu atlīdzību SIA “Grant Thornton Baltic” 2022.gada 24.marta vērtējumā noteiktajā apmērā un noraida pieteiktos zaudējumus.
Pamatojoties uz Likuma 9.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumu Nr.204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2022. gada 20.maija lēmumu Nr.03.1-14/1568 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par Nekustamo īpašumu atsavināšanu, nosakot to EUR 8 141 004 (astoņi miljoni viens simts četrdesmit viens tūkstotis četri eiro), kas sastāv no:
1.1.    tirgus vērtības EUR 8 123 538 (astoņi miljoni viens simts divdesmit trīs tūkstoši pieci simti trīsdesmit astoņi eiro), tai skaitā:
1.1.1. Igora Skoka īpašumā esošo zemes vienību 2/5 domājamo daļu tirgus vērtība  – EUR 3 249 415 (trīs miljoni divi simti četrdesmit deviņi tūkstoši četri simti piecpadsmit eiro);
1.1.2. SIA “Grif 28” īpašumā esošo zemes vienību 2/5 domājamo daļu tirgus vērtība – EUR 3 249 415 (trīs miljoni divi simti četrdesmit deviņi tūkstoši četri simti piecpadsmit eiro);
1.1.3. SIA “Resursi” īpašumā esošo zemes vienību 1/5 domājamās daļas tirgus vērtība – EUR 1 624 708 (viens miljons seši simti divdesmit četri tūkstoši septiņi simti astoņi eiro),
1.2.    kompensējamiem zaudējumiem par uz zemes īpašumiem esošajiem kokiem EUR 17 466,00 (septiņpadsmit tūkstoši četri simti sešdesmit seši eiro), tai skaitā:
1.2.1. Igora Skoka īpašumā esošo zemes vienību 2/5 domājamo daļu kompensējamo zaudējumu apmērs EUR 6 987,00 (seši tūkstoši deviņi simti astoņdesmit septiņi eiro);
1.2.2. SIA “Grif 28” īpašumā esošo zemes vienību 2/5 domājamo daļu kompensējamo zaudējumu apmērs EUR 6 987,00 (seši tūkstoši deviņi simti astoņdesmit septiņi eiro);
1.2.3. SIA “Resursi” īpašumā esošo zemes vienību 1/5 domājamās daļas kompensējamo zaudējumu apmērs EUR 3 492,00 (trīs tūkstoši četri simti deviņdesmit divi eiro), un
noraidīja zaudējumus ar šādu pamatojumu:
2.1. zaudējumus, ko īpašniekiem radīs starpība starp Nekustamo īpašumu iegādes cenu un atlīdzības apmēru.
Nekustamo īpašumu iegādes cenas un atlīdzības apmēru starpības esamību ietekmē daudzu faktoru kopums, un iegādes vērtība var nebūt objektīva. Izvērtēt tās atbilstību tirgus cenām nav iespējams.
Taisnīgas atlīdzības noteikšanas mērķis ir izmaksāt patiesu atlīdzību par atsavināmajiem īpašumiem uz to atsavināšanas brīdi, nevis izmaksāt pēc iespējas lielāko tirgus vērtību, kāda vēsturiski sasniegta;
2.2. zaudējumus, kurus īpašniekiem ir radījuši ar Nekustamo īpašumu iegādi saistītie papildus izdevumi: valsts nodeva par pirkumu un valsts nodeva par hipotēku reģistrēšanu, samaksa par ierakstiem zemesgrāmatā, Bankas komisijas par pārskaitījumiem, t.sk. pirkuma maksas ieskaitīšanu darījuma kontā, Darījuma konta izmaksas un resursu sagādes maksa, par bankas aizdevuma lietošanu samaksātie procenti, bankas komisijas.
Minētie izdevumi nav uzskatāmi par tādiem izdevumiem un ieguldījumiem, kas palielina Nekustamo īpašumu vērtību, bet ir saistīti ar obligātiem (valsts nodeva) vai darījuma pušu izvēlētiem izdevumiem (darījuma konta apkalpošana u.c.). Turklāt nav konstatējama cēloniskā sakarība starp piespiedu atsavināšanu un sākotnēji samaksātiem izdevumiem pie Nekustamo īpašumu iegādes. Nav pamata apgalvot, ka nākotnē, veicot Nekustamo īpašumu atsavināšanu, pilnībā izdotos kompensēt visus šos izdevumus. Apstiprinātā atlīdzība ir Nekustamo īpašumu kopējā vērtība, ko īpašnieki var saņemt pie atsavināšanas un tā nav palielināma par to izdevumu daļu, kas izdota pie šo īpašumu iegādes;
2.3. īpašnieku procentu maksājumi saistībā ar Nekustamo īpašumu iegādi, ņemot kredītu, par kuru samaksāti procenti, līgumsods, komisijas maksājumi par kredīta lietošanu, noformēšanu un izsniegšanu.
Īpašnieku pieņemtie lēmumi attiecībā uz naudas avotiem (aizņēmums, kredīts), kas kalpoja par pamatu Nekustamo īpašumu pirkumam, neietekmē tirgus vērtību. Līdz ar to nevar konstatēt cēlonisko sakarību starp piespiedu atsavināšanu un izdevumiem, kas saistīti ar naudas līdzekļu aizņemšanos šo īpašumu iegādei. Trešo personu (hipotekārie kreditori) prasījumi juridiskajā literatūrā ir atzīti tikai kā aspekts, kas jāņem vērā, nosakot personu, kurai izmaksāt atlīdzību, bet tie netiek atzīti par zaudējumiem, kas var palielināt izmaksājamās atlīdzības apmēru;
2.4. īpašnieku neiegūtie procenti no kapitāla lietošanas, kā arī Nekustamo īpašumu vērtības indeksācija, jo Nekustamo īpašumu iegādes līdzekļi varēja tikt noguldīti depozītā, līdz ar ko vērtējams ir jautājums par procentiem, ko varēja saņemt, ja kapitāls, kas tika iztērēts par šo īpašumu iegādi, tiktu noguldīts depozītā.
Iespējamie depozīta procenti ir balstīti tikai uz pieņēmumu, kāda varētu būt bijusi peļņa, ja Nekustamo īpašumu iegādei nepieciešamā nauda būtu bijusi ieguldīta citā objektā, piemēram, depozītā. To, kur persona izvēlējusies ieguldīt savus (un aizņemtos) naudas līdzekļus, ir personas brīva izvēle. Ja persona izvēlējusies ieguldīt naudu nekustamajā īpašumā, kas tiek atsavināts sabiedrības vajadzībām, normatīvais regulējums nosaka kārtību, kā tiek kompensēti zaudējumi par konkrētā īpašuma atsavināšanu. Normatīvie akti un tiesu prakse neatzīst valstij pienākumu apsvērt citu investīciju veidu ienesīgumu un kompensēt varbūtējo peļņu no šiem ieguldījumiem. Nav tiesiska skaidrojuma pieņēmumam, ka tad, ja nekustamais īpašums netiktu atsavināts sabiedrības vajadzībām, šī īpašuma vērtība nākotnē varētu sasniegt tādu pašu vērtību, kādu sasniegtu depozīta procentu likmes;
2.5. zaudējumus, kas īpašniekiem ir radīti ar Nekustamo īpašumu attīstības projektu izstrādi, tostarp būvniecības ieceres īstenošanu (tika izstrādāts zemes vienību attīstības skiču projekts), jo īpašnieki bija izveidojuši SIA "Projektu attīstības aģentūra", kas izstrādāja un nodrošināja nākotnes attīstības projektus. Saskaņā ar Civillikuma 862.pantu dokumenti, kas attiecas uz būvju celtniecību, ir nekustamā īpašuma piederumi.
Par atlīdzināmiem nav atzīstami izdevumi par ieceri, kādā varētu tikt attīstīti Nekustamie īpašumi, ja nav uzsākta tās īstenošana un tā nav ticami pierādāma. Paša iecere nav atzīstama par Nekustamo īpašumu sastāvdaļu;
2.6. īpašnieku zaudējumi par biznesa zudumu (negūto peļņu), jo tiks zaudēta iespēja lietot Nekustamos īpašumus un gūt no tiem labumu.
Par atlīdzināmiem nav atzīstami zaudējumi par negūto peļņu un biznesa zudumu. Tikmēr, kamēr nav piešķirama liela ticamība konkrēta biznesa modeļa īstenošanas iespējamībai un pieļaujamībai, nav iespējams veikt finanšu aprēķinus, lai prognozētu ieņēmumus un nepieciešamos izdevumus, un aprēķinātu negūto peļņu;
2.7. īpašnieku zaudējumus, kas īpašnieku ieskatā ir radīti ar SIA “Projektu attīstības aģentūra” izveidošanu, iespējamo piespiedu likvidāciju, darbinieku skaita samazināšanu, izdevumi saistībā ar komercdarbības izbeigšanu un citi, t.sk. negūtā peļņa, kuru būtu iespējams iegūt pie Nekustamo īpašumu attīstības projektu izstrādes, tostarp būvniecības ieceres īstenošanas, kas bija īpašnieku mērķis, iegādājoties Nekustamos īpašumus. Īpašnieku ieskatā pēc VAS "Biķernieku kompleksā sporta bāze" sanācijas realizēšanas, pastāvēja visi nepieciešamie priekšnoteikumi, lai Nekustamos īpašumus varētu sekmīgi attīstīt.
Nav saskatāma cēloniskā saikne starp Nekustamo īpašumu piespiedu atsavināšanu un šķēršļiem īpašnieku nosprausto Nekustamo īpašumu attīstības mērķu sasniegšanai. Šādi šķēršļi radušies citu administratīvo lēmumu vai darbības sakarā vai citu civiltiesisku darījumu vai lēmumu sakarā. Tātad zaudējumi būtu prasāmi saistībā ar šiem citiem lēmumiem vai rīcību, bet nevis saistībā ar Nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām. Iespējamo zaudējumu prasība būtu izskatāma citā administratīvajā vai civiltiesiskajā procesā;
2.8. zaudējumus par Nekustamo īpašumu ienesīgumu, atrauto peļņu un nākotnē neiegūto peļņu, ņemot vērā, ka nodibinātajās piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās starp īpašniekiem un VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija", zemes nomas maksa noteikta vienīgi ēku/būvju uzturēšanai. Citādai izmantošanai, t.sk. komercdarbības veikšanai, bija nepieciešama citāda īpašnieku piekrišana un cita apmēra nomas maksa. Līdz ar to Nekustamo īpašumu ienesīgums ir jāaprēķina un novērtējums jāveic atbilstoši tam, ka Nekustamie īpašumi ir brīvi no jebkāda veida ierobežojumiem, tie nav iekļauti nacionālās sporta bāzes sastāvā un ir izmantojami un nākotnē tiks izmantoti neierobežotas komercdarbības veikšanai.
Pieteiktie zaudējumi, kas izriet no nomas attiecībām, nav pamatoti un tiem nav cēloniska sakara ar lēmumu par Nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām;
2.9. zaudējumi, kas radīsies saskaņā ar īpašniekiem piederošā un Nekustamiem īpašumiem līdzās esošā īpašuma ar kadastra numuru 0100 122 0330 tālākās izmantošanas ierobežojumiem, ņemot vērā, ka šo īpašumu veidojošā zemes vienība ir funkcionāli saistīta ar Nekustamiem īpašumiem un iecerētie būvniecības projekti Biķernieku sporta bāzē (jauna kartinga trase, jauns velotreka stadions u.c.) negatīvi ietekmēs īpašuma vērtību sakarā ar sagaidāmo negatīvo ietekmi uz vidi (troksnis, smakas, cilvēku un auto kustība un tml.).
Jebkurš būvniecības darbu process ir īstenojams būvdarbus regulējošo normatīvo aktu kārtībā, un to ievērojot, nav ceļama prasība par ietekmētā vai skartā īpašuma tirgus vērtības izmaiņām, ja vien vienošanās nav panākama būvdarbu nosacījumu izstrādes un saskaņošanas stadijā;
2.10. zaudējumus, kas saistīti ar Covid-19 pandēmijas ietekmi. Līdz ar to pie Nekustamo īpašumu novērtēšanas nav ņemami vērā salīdzināmie darījumi, kas notikuši pēc 2020.gada 11.marta.
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 22.panta otrā daļa nosaka pienākumu veikt novērtējumu uz atsavināmā nekustamā īpašuma apsekošanas dienu. Līdz ar to nav pamata vērtēšanai uz 11.03.2020.;
2.11. zaudējumus, kas saistīti ar juridisko palīdzību atsavināšanas procesā.
Nav iesniegti izdevumu apliecinoši dokumenti, kā arī īpašnieku iesniegtās pretenzijas ir atzītas par nepamatotām, kā rezultātā nav likumīgs pamats juridiskās palīdzības izdevumu atlīdzināšanai.
         
  Turpmākās darbības.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Nekustamo īpašumu īpašniekiem ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamo īpašumu labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamo īpašumu piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamo īpašumu atsavināšanas Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamiem īpašumiem zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Starp Satiksmes ministriju un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” tiks sakārtotas piespiedu nomas tiesiskās attiecības un, lai būvju īpašnieks spētu īstenot pilnīgas varas tiesības, spētu tās valdīt un lietot, iegūt visus iespējamos labumus, Satiksmes ministrija atbilstoši Civillikuma 927.pantam, izskatīs VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” būvju atjaunošanas darbu, to funkcionēšanai nepieciešamo blakus lietu un infrastruktūras izbūves piedāvātos risinājumus.
Nepieciešamības gadījumā ēku būvniecība varēs tikt īstenota uz apbūves tiesības pamata.

2020. gada 29. oktobra Senāta lēmumā lietā SKC-1079/2020 secināts, ka saskaņā ar Civillikuma 1129.6 panta pirmo daļu zemes gabala īpašniekam ir pienākums atļaut apbūves tiesīgajam lietot apbūvei nodoto zemes gabalu, ciktāl tas nepieciešams apbūves tiesības izlietošanai. Līdz ar to Civillikuma normas par apbūves tiesību neliedz nodibināt apbūves tiesību arī uz tādu zemesgabalu, uz kura jau atrodas zemes īpašniekam piederošas būves. Apbūves tiesību dibinot uz noteiktu zemes gabalu, vai apbūvei izdalītu zemes vienību, ir jāsaprot, vai attiecīgo būvi ir iespējams noteiktajā vietā būvēt, ņemot vērā būvniecības un citas likumu prasības un noteiktos ierobežojumus.
Savukārt, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.5 panta pirmajā daļā noteikto, ka apbūves tiesību var piešķirt uz publiskas personas neapbūvētu zemesgabalu, apbūves tiesības nodibināšanai tiks nodrošinātas darbības atsevišķas neapbūvētas zemes vienības daļas noteikšanai saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 15.panta pirmajā daļā un 18.pantā noteikto.

Līdz ar to šādas Satiksmes ministrijas un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” savstarpējas sadarbības rezultātā tiks sakārtota Nekustamo īpašumu izmantošanas kārtība un novērsti līdzšinējie šķēršļi Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta nekavējošai realizācijai.
Situācija var mainīties, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” ierosinot valstij Satiksmes ministrijas personā piederošās zemes atsavināšanu atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 3) apakšpunktam vai arī Ministru kabinetam pieņemot lēmumu par zemes atsavināšanu un ieguldīšanu VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” pamatkapitālā.

Saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 7.pantā minēto, ka komercdarbības atbalsts var tikt piešķirts ar nekustamā īpašuma iznomāšanas darījumiem par cenu, kas ir zemāka par tā tirgus vērtību, zemes nomas tiesisko attiecību nodibināšanai ar VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” vai apbūves tiesību piešķiršanai komercdarbības mērķiem būs nosakāma nomas maksas tirgus cena. Šo zemes nomas tiesisko attiecību nodibināšanai nepieciešamo tirgus vērtību noteiks neatkarīgs vērtētājs, lai tādējādi izslēgtu, vienu no Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētajām komercdarbības atbalstu raksturojošajām pazīmēm, proti, ekonomisko priekšrocību, un nodrošinātu, ka līdz ar zemes nomas tiesisko attiecību nodibināšanu VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”  netiek sniegts komercdarbības atbalsts.
Atbilstoši Eiropas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu 74.punktam “saimnieciskie darījumi, kurus veic publiskās struktūras [..], nerada priekšrocību darījuma otrai pusei un tādējādi nav uzskatāmi par atbalstu, ja tie tiek veikti atbilstoši parastiem tirgus nosacījumiem. [..] Lai noteiktu, vai publiskas struktūras ieguldījums ir uzskatāms par valsts atbalstu, ir jānovērtē, vai līdzīgos apstākļos līdzīga lieluma privātais ieguldītājs, kas darbojas normālos tirgus ekonomikas apstākļos, būtu bijis ieinteresēts veikt attiecīgo ieguldījumu.” Piemērojot sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas regulējumu, pirkuma maksas noteikšanas nosacījumi kalpo kā pierādījums, ka racionāls tirgus dalībnieks būtu veicis šādu pašu darījumu. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka zemes īpašumu atsavināšanas process ir organizēts atbilstoši tirgus nosacījumiem.
Attiecīgi zemes īpašumu atsavināšana un pirkuma līgumu noslēgšana nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts.
 
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atsavināt nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 122 0281) – zemes vienību 3,2253 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 122 0281) – Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, un nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 122 0329) – zemes vienību 14,5012 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 122 0329) – Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā.
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Satiksmes ministrijai 8 192 004 euro, lai Satiksmes ministrija no privātpersonām varētu iegādāties nekustamos īpašumus Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai par noteikto atlīdzību 8 141 004, nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā, apmaksājot valsts nodevu 50 000 euro, kas aprēķināta, pamatojoties uz Ministru kabineta 2009.gada 27.oktobra noteikumu Nr.1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” 5.2.apakšpunktu (valsts nodeva ir 2% no pirkuma summas, bet tā nevar pārsniegt EUR 50 000), kancelejas nodevu 30 euro par īpašuma tiesību nostiprinājuma ierakstiem divos zemesgrāmatas nodalījumos, un sedzot notariālos izdevumus par privātpersonu parakstu īstumu apliecināšanu uz nostiprinājuma lūgumiem. 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Nekustamie īpašumi tiek atsavināti sabiedrībai nozīmīga mērķa sasniegšanai, t.i., nacionālās sporta bāzes attīstības projekta realizēšanai, un šo īpašumu atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Taisnīga atlīdzība par Nekustamiem īpašumiem aprēķināta un apstiprināta, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
-

1.6. Cita informācija

VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai būtiskākās plānotās investīcijas ir aprakstītas Ministru kabineta 2019. gada 11. decembra rīkojumā Nr. 630 “Par konceptuālo ziņojumu “Par Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas modeli””.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts tiešā veidā skar Nekustamo īpašumu īpašniekus, kuriem piederošie Nekustamie īpašumi tiks atsavināti sabiedrības vajadzībām, kā arī sporta darbiniekus, sporta speciālistus un sportistus, jo nekustamie īpašumi būs izmantojami sporta pasākumu, sacensību un treniņu novadīšanai, un citas personas, kas būs minēto sporta pasākumu un sacensību apmeklētāji, tai skaitā skolēnus.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts tiešā veidā skar Nekustamo īpašumu īpašniekus – juridiskas personas, kuriem piederošie Nekustamie īpašumi tiks atsavināti sabiedrības vajadzībām.
Nekustamie īpašumi kā nacionālā sporta bāze būs pieejami lietošanai sporta izglītības iestādēm — valsts, pašvaldību vai citu juridisko vai fizisko personu dibinātām iestādēm, kuru uzdevums ir sporta izglītības programmu īstenošana, vai arī komersantiem, kuru sporta izglītības programmu īstenošana ir viens no komercdarbības veidiem.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
Nekustamie īpašumi kā nacionālā sporta bāze pēc tajā veiktajiem būvdarbiem attīstības projekta realizācijas nolūkā veicinās attiecīgā reģiona ekonomisko izaugsmi, jo radīs labiekārtotu vidi vietējas un starptautiskas nozīmes sporta pasākumu un sacensību norisei, kā arī kultūras un izglītības pasākumu organizēšanai un brīvā laika pavadīšanai.

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Konkurētspēja starp sportistiem un sporta izglītības iestādēm atbilstoši to audzēkņu sasniegtajiem rezultātiem sportā.

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Konkurētspēja starp komersantiem, kuru sporta izglītības programmu īstenošana ir viens no komercdarbības veidiem, par sporta pasākumu, treniņu un sacensību vietas izveidošanu un piedāvājumu interesentiem, lai sasniegtu pilnvērtīgāku tās izmantošanu.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

-

2.2.5. uz konkurenci:

-

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Nacionālā sporta bāze tiek izveidota par labiekārtotu starptautiskajām prasībām atbilstošu vietu, kas būs pieejama plašam interesentu lokam un radīs iespēju sporta organizācijām, kā arī izglītības iestādēm vadīt treniņu nodarbības, organizēt kultūras un izglītības pasākumus.

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
8 192 004
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
8 192 004
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-8 192 004
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-8 192 004
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
8 192 004
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija

Izdevumus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, sedzami no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Šo izdevumu segšanu nodrošinās ieņēmumi no VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" valsts budžetā maksājamām dividendēm no 2021. un 2022.gadā gūtās peļņas, jo, pamatojoties uz Ministru kabineta 2020.gada 25.augusta rīkojumu Nr.457 „Par atļauju izbeigt līdzdalību un pārdot valsts akciju sabiedrībai "Ceļu satiksmes drošības direkcija" piederošās sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Auteko & TÜV Latvija", sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Scantest", sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Venttests" un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Autests" kapitāla daļas”, SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” veic VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" piederošo kapitāldaļu pārdošanu.
Minēto kapitāldaļu pārdošana radīs VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" papildus ieņēmumus un attiecīgi palielinās peļņu un valsts budžetā iemaksājamās dividendes par 2022.gadu.
Līdz ar to ieņēmumos jāiemaksā/jāplāno euro šādā apmērā:
 
                    2022                      2023
                 Dividendes                3 005 321                  5 242 982
                    UIN                  751 330                  1 310 745
                   Kopā                3 756 651                  6 553 727

Lai nodrošinātu kompensējošu pasākumu valsts budžeta ieņēmumos, ar MK protokollēmuma 4.punktu Satiksmes ministrijai tiek dots uzdevums 2023.gada budžeta sagatavošanas procesā iesniegt ieņēmumu prognozi, paredzot dividenžu maksājumu valsts budžeta ieņēmumos 2023.gadā 72,64% apmērā no valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” peļņas 2022.gadā, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti. 
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas: Satiksmes ministrija, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”.

6.4. Cita informācija

Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Satiksmes ministrija
  • VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Ministru kabineta rīkojuma projekta īstenošana tiks veikta esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts ietekmē sporta jomu.

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Biķernieku nacionālās sporta bāzes attīstības projekta realizēšana radīs jaunu, labiekārtotu, starptautiskām prasībām atbilstošu sporta bāzi.  

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Izstrādes procesā izmantoto dokumentu, kas satur personas datus, apstrādes mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu Ministri kabineta rīkojuma projekta par Nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstības izvērtēšanu gan normatīvajiem aktiem, gan dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu Nekustamā īpašuma atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības. Dokumenti, kas satur personas datus, ir paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic Ministru kabineta rīkojuma projekta un anotācijas vērtēšanu.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk