23-TA-2190: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda uzraudzības komitejas sastāvu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta (turpmāk - MK) rīkojuma projekts “Par Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda uzraudzības komitejas sastāvu” (turpmāk – rīkojuma projekts) izstrādāts, lai noteiktu Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda uzraudzības komitejas (turpmāk – Uzraudzības komiteja) institucionālo sastāvu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts izstrādāts ar mērķi aktualizēt Uzraudzības komitejas sastāvu, izslēdzot Pārresoru koordinācijas centra pārstāvi un vēlmi izstāties izteikušo biedrību pārstāvjus no Uzraudzības komitejas sastāva. Vienlaikus nodrošinot velmi izteikušo biedrību un Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvja , tai skaitā arī par principa "Klimatdrošināšana" koordinēšanu pārstāvju iekļaušanu Uzraudzības komitejas locekļu statusā, un Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gadam programmas nosaukuma maiņu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 9. panta pirmās daļas 6. punktu un 15. pantu Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda Plus, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda (turpmāk - ES fondi) vadību nodrošina Uzraudzības komiteja - ES fondu vadībā iesaistīta institūcija, kuras pienākums ir pārraudzīt ES fondu ieviešanas gaitu un veikt citus Regulā 2021/1060[1] noteiktos pienākumus.
Lai nodrošinātu Uzraudzības komitejas pieņemto lēmumu caurspīdīgumu, kā arī sēžu un izskatāmo dokumentu atklātību, Uzraudzības komitejas sastāvā tiek iesaistītas tādas institūcijas kā vadošā iestāde, grāmatvedības iestāde, revīzijas iestāde, ES fondu atbildīgās iestādes (Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Iekšlietu ministrija, Finanšu ministrija un Valsts kanceleja), Zemkopības ministrija kā nozares ministrija (ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā nepilda atbildīgās iestādes funkcijas), sadarbības iestāde (Centrālā finanšu un līgumu aģentūra), sadarbības partneri, nodibinājumi un biedrības, un citas institūcijas, kas tieši vai pastarpināti ir kompetentas un ieinteresētas ES fondu līdzfinansētu investīciju ieviešanas uzraudzības jautājumos atbilstoši Uzraudzības komitejas kompetencei (t.sk. no nevalstiskā sektora).
2022. gada 1. decembrī Latvijas Republikas Saeima pieņēma grozījumus Ministru kabineta iekārtas likuma 5. pantā, to papildinot ar jaunu MK locekli - klimata un enerģētikas ministru. Ministra darbības nodrošināšanai tiek izveidota jauna Klimata un enerģētikas ministrija. To veido, reorganizējot Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nododot Klimata un enerģētikas ministrijai, enerģētikas politikas funkciju un klimata politikas funkciju.
Institucionālo sastāvu saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 15. panta otro daļu apstiprina MK.
MK 2022. gada 15.novembrī izdeva rīkojumu Nr. 825 “Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda uzraudzības komitejas sastāvu” (turpmāk – rīkojums Nr. 825), nosakot Uzraudzības komitejas institucionālo sastāvu.
MK 2022. gada 15. novembrī izdeva rīkojumu Nr. 808 “Par Pārresoru koordinācijas centra likvidāciju”. Atbilstoši minētajam rīkojumam MK, lai nodrošinātu valsts pārvaldes institucionālās sistēmas pilnveidošanu un darbības efektivitāti, saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. panta ceturtās daļas 1. punktu, nolēma ar 2023. gada 1. martu likvidēt Ministru prezidenta pakļautībā esošo Pārresoru koordinācijas centru, pievienojot to Valsts kancelejai.
2022. gada 29. decembrī Finanšu ministrijā saņemta Zemkopības ministrijas vēstule Nr. 9.3-3e/2076/2022 ar informāciju, ka Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gadam nosaukums ir mainījies un turpmāk ir lietojams 2022. gada 5. decembrī Eiropas Komisijā apstiprinātās programmas nosaukums “Programma zivsaimniecības attīstībai 2021.-2027. gadam” (turpmāk – Programma), līdz ar to ar rīkojuma projektu tiek veikts tehnisks precizējums, precizējot Programmas nosaukumu.
Savukārt 2023. gada 18. janvārī Finanšu ministrijā saņemta Latvijas Zinātņu akadēmijas 2023. gada 18. janvāra vēstule Nr.1.1.-1/08 ar lūgumu iekļaut Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvi Uzraudzības komitejas sastāvā.
2023. gada 30. janvārī Finanšu ministrijā saņemta biedrības “Latvijas Universitātes Studentu padome” vēstule Nr. 1.9/IK ar lūgumu iekļaut biedrības “Latvijas Universitātes Studentu padome” pārstāvi Uzraudzības komitejas sastāvā.
Kā arī 2023. gada 30. jūnijā Finanšu ministrijā saņemta biedrības “Publiskās un privātās partnerības asociācija” vēstule ar informāciju, ka biedrība “Publikās un privātās partnerības asociācija” neplāno deleģēt tās pārstāvi Uzraudzības komitejā un lūgumu veikt nepieciešamos grozījumus rīkojumā Nr. 825.
2023.gada 7. septembrī Finanšu ministrija saņēma biedrības "Latvijas Finanšu nozares asociācija" vēstuli ar informāciju, ka biedrība "Latvijas Finanšu nozares asociācija" ir apzinājusi un izvērtējusi sava pārstāvja dalības aktualitāti un nepieciešamību, un izteica vēlmi turpmāk piedalīties Uzraudzības komitejas un apakškomitejas procesos pēc nepieciešamības kā eksperti atbilstoši kompetences jomai.
Vienlaikus 2023. gada 17. septembrī Finanšu ministrija saņēma Klimata un enerģētikas ministrijas vēstuli ar lūgumu par principa "Klimatdrošināšana" piemērošanas koordināciju atbildīgo norādīt Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvi Uzraudzības komitejas sastāvā. Kā arī Klimata un enerģētikas ministrija 2023. gada 15. decembrī rīkojuma projekta skaņošanas ietvaros izteica lūgumu papildināt Uzraudzības komitejas sastāvu ar Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvi pamatojoties uz grozījumiem Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 11.panta pirmajā daļā.
2023. gada 9. oktobrī Finanšu ministrija saņēma Saeimas Eiropas lietu komisijas vēstuli Nr. 622.9/16-9-14/23 ar informāciju, ka vēlas Uzraudzības komitejā turpmāk piedalīties novērotāja statusā.
2023. gada 16. novembrī Finanšu ministrija saņēma biedrības “EAPN-Latvia” vēstuli ar informāciju, ka biedrība “EAPN-Latvia” saskaņā ar biedrības “EAPN-Latvia” valdes 2023. gada 9. novembra lēmumu atsauc savu dalību no Uzraudzības komitejas sastāva ar 2024. gada 1. janvāri.
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 2023. gada 19. oktobrī reģistrētajiem datiem, biedrībai "Reģionālo attīstības centru apvienība" ir mainīts nosaukums uz biedrība "Reģionālo attīstības centru un novadu apvienība".
Lai nodrošinātu Uzraudzības komitejas pieņemto lēmumu caurspīdīgumu, kā arī sēžu un izskatāmo dokumentu atklātību, Uzraudzības komitejas sastāvā tiek iesaistītas tādas institūcijas kā vadošā iestāde, grāmatvedības iestāde, revīzijas iestāde, ES fondu atbildīgās iestādes (Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Iekšlietu ministrija, Finanšu ministrija un Valsts kanceleja), Zemkopības ministrija kā nozares ministrija (ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā nepilda atbildīgās iestādes funkcijas), sadarbības iestāde (Centrālā finanšu un līgumu aģentūra), sadarbības partneri, nodibinājumi un biedrības, un citas institūcijas, kas tieši vai pastarpināti ir kompetentas un ieinteresētas ES fondu līdzfinansētu investīciju ieviešanas uzraudzības jautājumos atbilstoši Uzraudzības komitejas kompetencei (t.sk. no nevalstiskā sektora).
2022. gada 1. decembrī Latvijas Republikas Saeima pieņēma grozījumus Ministru kabineta iekārtas likuma 5. pantā, to papildinot ar jaunu MK locekli - klimata un enerģētikas ministru. Ministra darbības nodrošināšanai tiek izveidota jauna Klimata un enerģētikas ministrija. To veido, reorganizējot Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nododot Klimata un enerģētikas ministrijai, enerģētikas politikas funkciju un klimata politikas funkciju.
Institucionālo sastāvu saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 15. panta otro daļu apstiprina MK.
MK 2022. gada 15.novembrī izdeva rīkojumu Nr. 825 “Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda uzraudzības komitejas sastāvu” (turpmāk – rīkojums Nr. 825), nosakot Uzraudzības komitejas institucionālo sastāvu.
MK 2022. gada 15. novembrī izdeva rīkojumu Nr. 808 “Par Pārresoru koordinācijas centra likvidāciju”. Atbilstoši minētajam rīkojumam MK, lai nodrošinātu valsts pārvaldes institucionālās sistēmas pilnveidošanu un darbības efektivitāti, saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. panta ceturtās daļas 1. punktu, nolēma ar 2023. gada 1. martu likvidēt Ministru prezidenta pakļautībā esošo Pārresoru koordinācijas centru, pievienojot to Valsts kancelejai.
2022. gada 29. decembrī Finanšu ministrijā saņemta Zemkopības ministrijas vēstule Nr. 9.3-3e/2076/2022 ar informāciju, ka Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gadam nosaukums ir mainījies un turpmāk ir lietojams 2022. gada 5. decembrī Eiropas Komisijā apstiprinātās programmas nosaukums “Programma zivsaimniecības attīstībai 2021.-2027. gadam” (turpmāk – Programma), līdz ar to ar rīkojuma projektu tiek veikts tehnisks precizējums, precizējot Programmas nosaukumu.
Savukārt 2023. gada 18. janvārī Finanšu ministrijā saņemta Latvijas Zinātņu akadēmijas 2023. gada 18. janvāra vēstule Nr.1.1.-1/08 ar lūgumu iekļaut Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvi Uzraudzības komitejas sastāvā.
2023. gada 30. janvārī Finanšu ministrijā saņemta biedrības “Latvijas Universitātes Studentu padome” vēstule Nr. 1.9/IK ar lūgumu iekļaut biedrības “Latvijas Universitātes Studentu padome” pārstāvi Uzraudzības komitejas sastāvā.
Kā arī 2023. gada 30. jūnijā Finanšu ministrijā saņemta biedrības “Publiskās un privātās partnerības asociācija” vēstule ar informāciju, ka biedrība “Publikās un privātās partnerības asociācija” neplāno deleģēt tās pārstāvi Uzraudzības komitejā un lūgumu veikt nepieciešamos grozījumus rīkojumā Nr. 825.
2023.gada 7. septembrī Finanšu ministrija saņēma biedrības "Latvijas Finanšu nozares asociācija" vēstuli ar informāciju, ka biedrība "Latvijas Finanšu nozares asociācija" ir apzinājusi un izvērtējusi sava pārstāvja dalības aktualitāti un nepieciešamību, un izteica vēlmi turpmāk piedalīties Uzraudzības komitejas un apakškomitejas procesos pēc nepieciešamības kā eksperti atbilstoši kompetences jomai.
Vienlaikus 2023. gada 17. septembrī Finanšu ministrija saņēma Klimata un enerģētikas ministrijas vēstuli ar lūgumu par principa "Klimatdrošināšana" piemērošanas koordināciju atbildīgo norādīt Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvi Uzraudzības komitejas sastāvā. Kā arī Klimata un enerģētikas ministrija 2023. gada 15. decembrī rīkojuma projekta skaņošanas ietvaros izteica lūgumu papildināt Uzraudzības komitejas sastāvu ar Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvi pamatojoties uz grozījumiem Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 11.panta pirmajā daļā.
2023. gada 9. oktobrī Finanšu ministrija saņēma Saeimas Eiropas lietu komisijas vēstuli Nr. 622.9/16-9-14/23 ar informāciju, ka vēlas Uzraudzības komitejā turpmāk piedalīties novērotāja statusā.
2023. gada 16. novembrī Finanšu ministrija saņēma biedrības “EAPN-Latvia” vēstuli ar informāciju, ka biedrība “EAPN-Latvia” saskaņā ar biedrības “EAPN-Latvia” valdes 2023. gada 9. novembra lēmumu atsauc savu dalību no Uzraudzības komitejas sastāva ar 2024. gada 1. janvāri.
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 2023. gada 19. oktobrī reģistrētajiem datiem, biedrībai "Reģionālo attīstības centru apvienība" ir mainīts nosaukums uz biedrība "Reģionālo attīstības centru un novadu apvienība".
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 15. panta otro daļu, MK 2022.gada 15.novembrī apstiprināja Uzraudzības komitejas sastāvu, kurā cita starpā kā Uzraudzības komitejas locekļi ir Pārresoru koordinācijas centrs, biedrība “Publikās un privātās partnerības asociācija”, biedrība "Latvijas Finanšu nozares asociācija", biedrība “EAPN-Latvia”.
Atbilstoši MK 2022. gada 15. novembra rīkojuma Nr. 808 “Par Pārresoru koordinācijas centra likvidāciju” 1. punktam ar 2023. gada 1. martu ir likvidēts Ministru prezidenta pakļautībā esošais Pārresoru koordinācijas centrs, pievienojot to Valsts kancelejai. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams aktualizēt rīkojumu Nr. 825, izslēdzot no Uzraudzības komitejas institucionālā sastāva Pārresoru koordinācijas centru. Papildus, ņemot vērā biedrības “Publiskās un privātās partnerības asociācija” 2023. gada 30. jūnijā izteikto lūgumu, biedrības "Latvijas Finanšu nozares asociācija" 2023.gada 7. septembrī izteikto lūgumu, biedrības “EAPN-Latvia” 2023. gada 9. novembrī izteikto lūgumu un Saeimas Eiropas lietu komisijas 2023. gada 9. oktobrī izteikto lūgumu, no Uzraudzības komitejas sastāva ir jāizslēdz biedrība "Publiskās un privātās partnerības asociācija", biedrība "Latvijas Finanšu nozares asociācija", biedrības “EAPN-Latvia” un Saeimas Eiropas lietu komisija.
Vienlaikus Uzraudzības komitejas sastāvs ir papildināms ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un biedrību “Latvijas Universitātes Studentu padome”, ņemot vērā Finanšu ministrijā saņemtos lūgumus.
Ņemot vērā, ka principa "Klimatdrošināšana" piemērošanas koordinācija ir nodota Klimata un enerģētikas ministrijas kompetencē, līdz ar to arī rīkojuma projektā ir nepieciešams noteikt, ka principa "Klimantdrošināšana" piemērošanu koordinē Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvis, nevis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis. Kā arī ņemot vērā grozījumus Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 11.panta pirmajā daļā, kas stājās spēkā 2023.gada 9.decembrī, Uzraudzības komitejas sastāvu nepieciešams papildināt ar Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvi.
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datu bāzē aktuālo informāciju biedrībai "Reģionālo attīstības centru apvienība" ir mainīts nosaukums uz biedrība "Reģionālo attīstības centru un novadu apvienība".
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060).
Atbilstoši MK 2022. gada 15. novembra rīkojuma Nr. 808 “Par Pārresoru koordinācijas centra likvidāciju” 1. punktam ar 2023. gada 1. martu ir likvidēts Ministru prezidenta pakļautībā esošais Pārresoru koordinācijas centrs, pievienojot to Valsts kancelejai. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams aktualizēt rīkojumu Nr. 825, izslēdzot no Uzraudzības komitejas institucionālā sastāva Pārresoru koordinācijas centru. Papildus, ņemot vērā biedrības “Publiskās un privātās partnerības asociācija” 2023. gada 30. jūnijā izteikto lūgumu, biedrības "Latvijas Finanšu nozares asociācija" 2023.gada 7. septembrī izteikto lūgumu, biedrības “EAPN-Latvia” 2023. gada 9. novembrī izteikto lūgumu un Saeimas Eiropas lietu komisijas 2023. gada 9. oktobrī izteikto lūgumu, no Uzraudzības komitejas sastāva ir jāizslēdz biedrība "Publiskās un privātās partnerības asociācija", biedrība "Latvijas Finanšu nozares asociācija", biedrības “EAPN-Latvia” un Saeimas Eiropas lietu komisija.
Vienlaikus Uzraudzības komitejas sastāvs ir papildināms ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un biedrību “Latvijas Universitātes Studentu padome”, ņemot vērā Finanšu ministrijā saņemtos lūgumus.
Ņemot vērā, ka principa "Klimatdrošināšana" piemērošanas koordinācija ir nodota Klimata un enerģētikas ministrijas kompetencē, līdz ar to arī rīkojuma projektā ir nepieciešams noteikt, ka principa "Klimantdrošināšana" piemērošanu koordinē Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvis, nevis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis. Kā arī ņemot vērā grozījumus Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 11.panta pirmajā daļā, kas stājās spēkā 2023.gada 9.decembrī, Uzraudzības komitejas sastāvu nepieciešams papildināt ar Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvi.
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datu bāzē aktuālo informāciju biedrībai "Reģionālo attīstības centru apvienība" ir mainīts nosaukums uz biedrība "Reģionālo attīstības centru un novadu apvienība".
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060).
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā MK 2022. gada 15. novembra rīkojumā Nr. 808 “Par Pārresoru koordinācijas centra likvidāciju” noteikto, Latvijas Zinātņu akadēmijas, biedrības “Latvijas Universitātes Studentu padome”, biedrības “Publiskās un privātās partnerības asociācija”, biedrības "Latvijas Finanšu nozares asociācija", biedrības “EAPN-Latvia”, Saeimas Eiropas lietu komisijas, biedrības "Reģionālo attīstības centru un novadu apvienība" un Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvju lūgumus, ir nepieciešams veikt grozījumus rīkojumā Nr. 825.
Vienlaikus Finanšu ministrija kā Uzraudzības komitejas sekretariāts, ir secinājusi, ka informatīvā un izsekojamības nolūkā ir nepieciešams uzsvērt Uzraudzības komisijas locekļu statusu.
Saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 15. panta otro daļu, Uzraudzības komitejas personālsastāvu apstiprina Uzraudzības komitejas priekšsēdētājs. Uzraudzības komitejas priekšsēdētāja funkcijas un pienākumus pilda vadošās iestādes vadītājs. Attiecīgi pēc MK rīkojuma par Uzraudzības komitejas sastāva apstiprināšanu, Uzraudzības komitejas priekšsēdētājs pieņem lēmumu par Uzraudzības komitejas personālsastāva apstiprināšanu. Uzraudzības komitejas personālsastāvā tiek iekļauti Uzraudzības komisijas locekļu deleģētie pārstāvji.
Saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta 2.2 daļu par valsts amatpersonām uzskatāmas tās personas, kuras, pildot amata pienākumus Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu atbalsta vadībā iesaistītajās institūcijās, veic vismaz vienu no šādām darbībām:
1) pilda uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kuras nav to tiešā vai netiešā pakļautībā;
2) pieņem lēmumu par iesniegto projektu vai projekta iesniegumu;
3) pieņem tādu lēmumu, kas skar piešķirtā finanšu atbalsta izlietojumu.
Ņemot vērā minēto, kā arī normatīvajos aktos noteiktās Uzraudzības komitejas funkcijas un pienākumus, kā arī kompetento institūciju sniegto skaidrojumu par tiesību normu tvērumu un būtību (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts ieņēmumu dienests) Uzraudzības komitejas locekļu deleģētie pārstāvēji pēc lēmuma par Uzraudzības komitejas personālsastāva apstiprināšanu, tiek uzskatīti par valsts amatpersonām. Deleģētie pārstāvji pirms iekļaušanas Uzraudzības komitejas sastāvā, tiek informēti par attiecīgā valsts amatpersonas statusa iegūšanu un no tā izrietošiem pienākumiem, vienlaikus aicinot parakstīt arī apliecinājumu par interešu konflikta neesamību. Ņemot vērā, ka Uzraudzības komitejā darbojas ne tikai valsts pārvaldes institūcijas, bet arī nevalstiskās organizācijas, lai izsekojamāk pievērstu uzmanību minētajam statusam un tā būtībai, rīkojuma projektā ietverts punkts, ar ko tiek informētas visas institucionālā sastāva institūcijas, ka rīkojuma projekta 1. punktā minētie Uzraudzības komitejas locekļi saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta 2.2 daļu pēc attiecīgā lēmuma par uzraudzības komitejas personālsastāvu pieņemšanas uzskatāmi par valsts amatpersonām. Punkts ir ietverts informatīvos nolūkos un par tā būtību jau ir sniegti vairākkārtēji kompetento institūciju skaidrojumi visiem Uzraudzības komitejas balsstiesīgajiem locekļiem, jo likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” ietvertais regulējums ir tieši piemērojams. Vienlaikus jāatzīmē, ka atbilstoši Finanšu regulas [2] 61. pantam finanšu dalībnieki un citas personas, tostarp jebkura līmeņa valsts iestādes, kas iesaistītas budžeta izpildē tiešajā, netiešajā un dalītajā pārvaldībā, tostarp ar to saistītajās sagatavošanas darbībās, revīzijā vai kontrolē, neveic nekādas darbības, kas var radīt konfliktu starp viņu pašu un Eiropas Savienības interesēm. Ievērojot minēto un Uzraudzības komitejas pienākumus, kas izriet no Regulas 2021/1060 40. panta, Uzraudzības komitejas locekļiem savā darbībā ir jāievēro arī Finanšu regulas 61. pantā noteiktais regulējums. Lai nodrošinātu attiecīgā nosacījuma ievērošanu, Uzraudzības komitejas sekretariāts apliecinājumā par interešu konflikta neesamību ir iestrādājis nosacījumu, ka Uzraudzības komitejas loceklis apliecina, ka viņam nepastāv tādi apstākļi (tai skaitā Finanšu regulas 61. panta izpratnē), kuru dēļ varētu uzskatīt, ka esmu ieinteresēts tādu lēmumu pieņemšanā, kas rada interešu konfliktu, kā arī ir pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un var kaitēt valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.
Ņemot vērā iepriekš minēto, rīkojums Par Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda uzraudzības komitejas sastāvu tiek izdots jaunā redakcijā, vienlaikus paredzot, ka rīkojums Nr. 825 zaudē spēku. Papildus vēršam uzmanību, ka saskaņā ar kompetento institūciju sniegto skaidrojumu visi strīdus jautājumi, kas rodas minētā statusa iegūšanas ietvaros ir risināmi primāri ar institūcijām, kas pārstāvi deleģē, kā arī vēršoties Valsts ieņēmumu dienestā, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apkopo informāciju par Uzraudzības komitejas balsstiesīgajiem locekļiem.
[2] Eiropas un Parlamenta 2018. gada 18. jūlija regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Finanšu regula).
Vienlaikus Finanšu ministrija kā Uzraudzības komitejas sekretariāts, ir secinājusi, ka informatīvā un izsekojamības nolūkā ir nepieciešams uzsvērt Uzraudzības komisijas locekļu statusu.
Saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 15. panta otro daļu, Uzraudzības komitejas personālsastāvu apstiprina Uzraudzības komitejas priekšsēdētājs. Uzraudzības komitejas priekšsēdētāja funkcijas un pienākumus pilda vadošās iestādes vadītājs. Attiecīgi pēc MK rīkojuma par Uzraudzības komitejas sastāva apstiprināšanu, Uzraudzības komitejas priekšsēdētājs pieņem lēmumu par Uzraudzības komitejas personālsastāva apstiprināšanu. Uzraudzības komitejas personālsastāvā tiek iekļauti Uzraudzības komisijas locekļu deleģētie pārstāvji.
Saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta 2.2 daļu par valsts amatpersonām uzskatāmas tās personas, kuras, pildot amata pienākumus Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu atbalsta vadībā iesaistītajās institūcijās, veic vismaz vienu no šādām darbībām:
1) pilda uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kuras nav to tiešā vai netiešā pakļautībā;
2) pieņem lēmumu par iesniegto projektu vai projekta iesniegumu;
3) pieņem tādu lēmumu, kas skar piešķirtā finanšu atbalsta izlietojumu.
Ņemot vērā minēto, kā arī normatīvajos aktos noteiktās Uzraudzības komitejas funkcijas un pienākumus, kā arī kompetento institūciju sniegto skaidrojumu par tiesību normu tvērumu un būtību (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts ieņēmumu dienests) Uzraudzības komitejas locekļu deleģētie pārstāvēji pēc lēmuma par Uzraudzības komitejas personālsastāva apstiprināšanu, tiek uzskatīti par valsts amatpersonām. Deleģētie pārstāvji pirms iekļaušanas Uzraudzības komitejas sastāvā, tiek informēti par attiecīgā valsts amatpersonas statusa iegūšanu un no tā izrietošiem pienākumiem, vienlaikus aicinot parakstīt arī apliecinājumu par interešu konflikta neesamību. Ņemot vērā, ka Uzraudzības komitejā darbojas ne tikai valsts pārvaldes institūcijas, bet arī nevalstiskās organizācijas, lai izsekojamāk pievērstu uzmanību minētajam statusam un tā būtībai, rīkojuma projektā ietverts punkts, ar ko tiek informētas visas institucionālā sastāva institūcijas, ka rīkojuma projekta 1. punktā minētie Uzraudzības komitejas locekļi saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta 2.2 daļu pēc attiecīgā lēmuma par uzraudzības komitejas personālsastāvu pieņemšanas uzskatāmi par valsts amatpersonām. Punkts ir ietverts informatīvos nolūkos un par tā būtību jau ir sniegti vairākkārtēji kompetento institūciju skaidrojumi visiem Uzraudzības komitejas balsstiesīgajiem locekļiem, jo likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” ietvertais regulējums ir tieši piemērojams. Vienlaikus jāatzīmē, ka atbilstoši Finanšu regulas [2] 61. pantam finanšu dalībnieki un citas personas, tostarp jebkura līmeņa valsts iestādes, kas iesaistītas budžeta izpildē tiešajā, netiešajā un dalītajā pārvaldībā, tostarp ar to saistītajās sagatavošanas darbībās, revīzijā vai kontrolē, neveic nekādas darbības, kas var radīt konfliktu starp viņu pašu un Eiropas Savienības interesēm. Ievērojot minēto un Uzraudzības komitejas pienākumus, kas izriet no Regulas 2021/1060 40. panta, Uzraudzības komitejas locekļiem savā darbībā ir jāievēro arī Finanšu regulas 61. pantā noteiktais regulējums. Lai nodrošinātu attiecīgā nosacījuma ievērošanu, Uzraudzības komitejas sekretariāts apliecinājumā par interešu konflikta neesamību ir iestrādājis nosacījumu, ka Uzraudzības komitejas loceklis apliecina, ka viņam nepastāv tādi apstākļi (tai skaitā Finanšu regulas 61. panta izpratnē), kuru dēļ varētu uzskatīt, ka esmu ieinteresēts tādu lēmumu pieņemšanā, kas rada interešu konfliktu, kā arī ir pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un var kaitēt valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.
Ņemot vērā iepriekš minēto, rīkojums Par Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda uzraudzības komitejas sastāvu tiek izdots jaunā redakcijā, vienlaikus paredzot, ka rīkojums Nr. 825 zaudē spēku. Papildus vēršam uzmanību, ka saskaņā ar kompetento institūciju sniegto skaidrojumu visi strīdus jautājumi, kas rodas minētā statusa iegūšanas ietvaros ir risināmi primāri ar institūcijām, kas pārstāvi deleģē, kā arī vēršoties Valsts ieņēmumu dienestā, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apkopo informāciju par Uzraudzības komitejas balsstiesīgajiem locekļiem.
[2] Eiropas un Parlamenta 2018. gada 18. jūlija regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Finanšu regula).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
-
1.6. Cita informācija
Saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 15. panta sesto daļu Uzraudzības komitejas iekšējās kārtības un darbības jautājumus nosaka Uzraudzības komitejas reglamentā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. MK 2022.gada 15. novembra rīkojums Nr. 825 "Par Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda uzraudzības komitejas sastāvu".
Pamatojums un apraksts
Ar MK rīkojuma "Par Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda uzraudzības komitejas sastāvu" pieņemšanu un tā stāšanos spēkā zaudēs spēku MK 2022.gada 15. novembra rīkojums Nr. 825 "Par Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda uzraudzības komitejas sastāvu".
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalība ir noslēgusies un nav izteikti viedokļi, komentāri un iebildumi.
6.4. Cita informācija
Rīkojuma projekta izstrādē, tika apziņoti Uzraudzības komitejas locekļi un minēto locekļu ierosinājumi ir ietverti šī projekta izstrādes laikā.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- Tieslietu ministrija
- Iekšlietu ministrija
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Kultūras ministrija
- Labklājības ministrija
- Finanšu ministrija
- Ekonomikas ministrija
- Valsts kanceleja
- Veselības ministrija
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Zemkopības ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Latvijas Banka
- Latvijas Zinātnes padome
- Latvijas Zinātņu akadēmija
- Rektoru padome
- Sabiedrības integrācijas fonds
- Valsts izglītības attīstības aģentūra
- Kurzemes plānošanas reģions
- Latgales plānošanas reģions
- Rīgas plānošanas reģions
- Vidzemes plānošanas reģions
- Zemgales plānošanas reģions
- Klimata un enerģētikas ministrija
- Saeimas Eiropas lietu komisija
- Vides konsultatīvā padome
- Zivsaimniecības konsultatīvā padome
- Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda padome
- Biedrība "Latvijas Finanšu nozares asociācija"
- Biedrība "Reģionālo attīstības centru un novadu apvienība"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi