25-TA-1509: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumos Nr. 744 "Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi pilda valsts civildienesta ierēdņa amatu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Noteikumu projekta izstrāde izriet no Valsts civildienesta likuma 3. panta piektās daļas (grozīta ar 2025. gada 29. maijā pieņemto likumu "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" (stāsies spēkā 2025. gada 1. jūlijā)).
Apraksts
Noteikumu projekta izstrāde izriet arī no:
1) 2025. gada 29. maijā pieņemtā likuma "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" anotācijas 4.1.5. apakšpunkta;
2) 2025. gada 29. maijā pieņemtā likuma "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" anotācijas 4.1.8. apakšpunkta;
3) Ministru kabineta 2025. gada 28. janvāra sēdes protokollēmuma (Nr. 4 34. §) 5. punktā dotā uzdevuma Valsts kancelejai divu mēnešu laikā no likumprojekta "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" spēkā stāšanās dienas sagatavot un iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumos Nr. 744 "Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi pilda valsts civildienesta ierēdņa amatu" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 744).
1) 2025. gada 29. maijā pieņemtā likuma "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" anotācijas 4.1.5. apakšpunkta;
2) 2025. gada 29. maijā pieņemtā likuma "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" anotācijas 4.1.8. apakšpunkta;
3) Ministru kabineta 2025. gada 28. janvāra sēdes protokollēmuma (Nr. 4 34. §) 5. punktā dotā uzdevuma Valsts kancelejai divu mēnešu laikā no likumprojekta "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" spēkā stāšanās dienas sagatavot un iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumos Nr. 744 "Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi pilda valsts civildienesta ierēdņa amatu" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 744).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Paredzēt iespēju Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi valsts interesēs iecelt valsts civildienesta ierēdņa amatā Valsts kancelejas Krīzes vadības centrā (turpmāk – KVC).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši grozījumiem Nacionālās drošības likumā viens no KVC uzdevumiem ir pārnozaru krīzes gadījumā uzņemties virsvadību vairāku institūciju darbības koordinēšanā. Tas ir būtisks aspekts, lai krīzes situācijā centralizēti, saskaņoti un ātri pieņemtu lēmumus un skaidri sniegtu informāciju sabiedrībai. KVC iesaiste plānota gadījumos, kad apdraudējums aptver vairākas nozares vai visu valsti (kā tas bija, piemēram, Covid-19 pandēmijas gadījumā), kā arī gadījumos, kad tiek pārņemta krīzes vadība pēc ministrijas, citas valsts institūcijas vai pašvaldības pamatota ierosinājuma un Ministru kabineta lēmuma, ja objektīvu apstākļu dēļ tā nevar nodrošināt krīzes vadību.
Ņemot vērā, ka nav iespējams prognozēt krīžu daudzumu, krīzes veidu, kā arī katras konkrētās krīzes vadības procesus un resursus (tai skaitā cilvēkresursus), nepieciešams paredzēt, ka valsts interesēs KVC uz noteiktu laiku varēs piesaistīt cilvēkresursus no citām valsts pārvaldes iestādēm krīzes novēršanas pasākumu, kā arī reaģēšanas un atjaunošanas pasākumu veikšanai, lai novērstu būtisku apdraudējumu valsts, sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošībai vai cilvēku veselībai un dzīvībai. Cilvēkresursu piesaiste var būt nozīmīga arī KVC ikdienas darbā, veicot Nacionālās drošības likumā paredzētos uzdevumus.
Ņemot vērā, ka nav iespējams prognozēt krīžu daudzumu, krīzes veidu, kā arī katras konkrētās krīzes vadības procesus un resursus (tai skaitā cilvēkresursus), nepieciešams paredzēt, ka valsts interesēs KVC uz noteiktu laiku varēs piesaistīt cilvēkresursus no citām valsts pārvaldes iestādēm krīzes novēršanas pasākumu, kā arī reaģēšanas un atjaunošanas pasākumu veikšanai, lai novērstu būtisku apdraudējumu valsts, sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošībai vai cilvēku veselībai un dzīvībai. Cilvēkresursu piesaiste var būt nozīmīga arī KVC ikdienas darbā, veicot Nacionālās drošības likumā paredzētos uzdevumus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmā daļa paredz, ka valsts civildienesta ierēdni, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu un motivējot pārcelšanas pieļaujamību un lietderību, var pārcelt jebkurā citā valsts civildienesta ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē, taču minētais regulējums nav attiecināms uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi.
Ar grozījumiem Valsts civildienesta likuma 3. panta piektajā daļā tiek paredzēts, ka valsts interesēs valsts civildienesta ierēdņa amatā Iekšlietu ministrijā, Tieslietu ministrijā, Ārlietu ministrijā (diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs) vai KVC uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem varēs iecelt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi.
Līdz ar to nepieciešams veikt saistītos grozījumus un precizēt MK noteikumus Nr. 744, paredzot, ka valsts interesēs valsts civildienesta ierēdņa amatā KVC uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem varēs iecelt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi.
Ar grozījumiem Valsts civildienesta likuma 3. panta piektajā daļā tiek paredzēts, ka valsts interesēs valsts civildienesta ierēdņa amatā Iekšlietu ministrijā, Tieslietu ministrijā, Ārlietu ministrijā (diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs) vai KVC uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem varēs iecelt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi.
Līdz ar to nepieciešams veikt saistītos grozījumus un precizēt MK noteikumus Nr. 744, paredzot, ka valsts interesēs valsts civildienesta ierēdņa amatā KVC uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem varēs iecelt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi.
Risinājuma apraksts
Tiek precizēts MK noteikumu Nr. 744 1. punkts, papildinot to ar KVC atbilstoši Valsts civildienesta likuma 3. panta piektajā daļā paredzētajam regulējumam.
Ņemot vērā, ka KVC atbilstoši Nacionālās drošības likuma 15.3 panta pirmajai daļai būs Ministru prezidenta funkcionālā pārraudzībā esoša struktūrvienība Valsts kancelejas sastāvā, tiek papildināts MK noteikumu Nr. 744 2. punkts, nosakot, ka lēmumu par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi iecelšanu ierēdņa amatā un atbrīvošanu no tā pieņems Ministru prezidents (pēc analoģijas iekšlietu ministram, tieslietu ministram, ārlietu ministram, kā Ministru kabineta loceklim). Atšķirīga kārtība tiek paredzēta attiecībā uz KVC vadītāja amatu, jo atbilstoši Nacionālās drošības likuma 15.3 panta otrajai daļai KVC vadītājs ir valsts civildienesta ierēdnis, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru prezidents pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā Valsts civildienesta likuma 11. panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā. KVC vadītājs ir funkcionāli padots Ministru prezidentam. Līdz ar to arī MK noteikumu Nr. 744 2. punktā tiek paredzēts, ka lēmumu par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi iecelšanu Valsts kancelejas KVC vadītāja amatā un atbrīvošanu no tā pieņem Ministru prezidents pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā.
Uz minētajām amatpersonām būs attiecināmi Valsts civildienesta likuma 11. panta pirmajā daļā, IV un V nodaļā, 22. panta 2., 3. un 4. punktā, 35., 38. un 42. pantā minētie nosacījumi. Minēto amatpersonu teorētiskās zināšanas un praktiskā pieredze var būt noderīga krīzes novēršanas pasākumu, kā arī reaģēšanas un atjaunošanas pasākumu veikšanai.
Ņemot vērā, ka KVC atbilstoši Nacionālās drošības likuma 15.3 panta pirmajai daļai būs Ministru prezidenta funkcionālā pārraudzībā esoša struktūrvienība Valsts kancelejas sastāvā, tiek papildināts MK noteikumu Nr. 744 2. punkts, nosakot, ka lēmumu par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi iecelšanu ierēdņa amatā un atbrīvošanu no tā pieņems Ministru prezidents (pēc analoģijas iekšlietu ministram, tieslietu ministram, ārlietu ministram, kā Ministru kabineta loceklim). Atšķirīga kārtība tiek paredzēta attiecībā uz KVC vadītāja amatu, jo atbilstoši Nacionālās drošības likuma 15.3 panta otrajai daļai KVC vadītājs ir valsts civildienesta ierēdnis, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru prezidents pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā Valsts civildienesta likuma 11. panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā. KVC vadītājs ir funkcionāli padots Ministru prezidentam. Līdz ar to arī MK noteikumu Nr. 744 2. punktā tiek paredzēts, ka lēmumu par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi iecelšanu Valsts kancelejas KVC vadītāja amatā un atbrīvošanu no tā pieņem Ministru prezidents pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā.
Uz minētajām amatpersonām būs attiecināmi Valsts civildienesta likuma 11. panta pirmajā daļā, IV un V nodaļā, 22. panta 2., 3. un 4. punktā, 35., 38. un 42. pantā minētie nosacījumi. Minēto amatpersonu teorētiskās zināšanas un praktiskā pieredze var būt noderīga krīzes novēršanas pasākumu, kā arī reaģēšanas un atjaunošanas pasākumu veikšanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Noteikumu projektā ietvertais regulējums attieksies uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem tiks ieceltas valsts civildienesta ierēdņa amatā KVC.
Ietekmes apraksts
Amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm skaits, kuras valsts interesēs varētu tikt ieceltas valsts civildienesta ierēdņa amatā KVC, netiek prognozēts. Tas atkarīgs no konkrētās situācijas un nepieciešamības.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Ja nepieciešams, Valsts kanceleja tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros nodrošinās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi atlīdzību atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam institūcija, ievērojot minēto noteikumu prasības, īsteno sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm. Tādējādi sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka noteikumu projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē nav piemērojama. Paredzētie grozījumi neskar sabiedrību kopumā, bet skar cilvēkresursu politiku valsts pārvaldes ietvaros.
6.4. Cita informācija
Noteikumu projekta izstrādes laikā ir notikušas konsultācijas ar Iekšlietu ministriju.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts kanceleja
- Iekšlietu ministrija
- Ieslodzījuma vietu pārvalde
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Noteikumu projekts neparedz papildu administratīvo slogu iepriekš minētajām institūcijām, jo grozījumu būtība nav saistīta ar informācijas sagatavošanas un iesniegšanas pienākumu. Veicamie pienākumi tiks īstenoti atbilstoši institūciju kompetencei.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi