23-TA-2755: Noteikumu projekts starptautiskā līguma apstiprināšanai (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Latvijas Republikas valdības un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas sadarbības memorandu par dalību IMO dalībvalsts audita shēmā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir pieņemt un apstiprināt Latvijas Republikas valdības un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas sadarbības memoranda par dalību IMO dalībvalsts audita shēmā (turpmāk - Memorands) projektu, kā arī MK sēdes protokollēmumā noteikt pilnvarojumu satiksmes ministram parakstīt Memoranda projektu Latvijas Republikas valdības vārdā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (turpmāk - IMO) mērķis ir uzlabot kuģošanas drošību un samazināt jūras vides piesārņojuma risku. Minēto mērķu sasniegšana ir atkarīga no IMO konvenciju efektīvas ieviešanas un turpmākās piemērošanas. Latvija ir pievienojusies daudzām IMO konvencijām un kopš 1993.gada ir IMO dalībvalsts.
IMO dalībvalstīm periodiski tiek veikts IMO audits (IMSAS), kura mērķis ir noteikt, cik lielā mērā tās nodrošina IMO instrumentos noteikto saistību un pienākumu izpildi. No 2016.gada IMO audits ir obligāts. Saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu Satiksmes ministrija nodrošina tāda Starptautiskās Jūrniecības organizācijas audita norisi Latvijā, kura veikšanai IMO ir piekritusi.
Atbilstoši IMO Padomes apstiprinātajam grafikam Satiksmes ministrijai ir notikusi sarakste ar IMO sekretariātu un attiecīgi plānotais IMO dalībvalsts audits Latvijai ir paredzēts 2024. gada aprīlī. Ņemot vērā Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 5. panta 3.1 punktā noteikto, Satiksmes ministrija ir informējusi IMO par vienoto kontaktpunktu (Satiksmes ministrijas pārstāvis). Tāpat, audita sagatavošanā, ņemot vērā to kompetenci audita darbības jomā, ir iesaistītas citas institūcijas, piemēram, VSIA "Latvijas Jūras administrācija", Valsts vides dienests, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests u.c. (skat. informāciju anotācijas 7.1. un 7.5. sadaļās).
Viens no rezultatīvajiem rādītājiem, kas saistīts ar Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam politikas rezultātu "Paaugstināta transporta drošība un drošums", paredz, ka tiks izpildīti IMO dalībvalsts audita secinājumos ietvertie norādījumi.
IMO dalībvalstīm periodiski tiek veikts IMO audits (IMSAS), kura mērķis ir noteikt, cik lielā mērā tās nodrošina IMO instrumentos noteikto saistību un pienākumu izpildi. No 2016.gada IMO audits ir obligāts. Saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu Satiksmes ministrija nodrošina tāda Starptautiskās Jūrniecības organizācijas audita norisi Latvijā, kura veikšanai IMO ir piekritusi.
Atbilstoši IMO Padomes apstiprinātajam grafikam Satiksmes ministrijai ir notikusi sarakste ar IMO sekretariātu un attiecīgi plānotais IMO dalībvalsts audits Latvijai ir paredzēts 2024. gada aprīlī. Ņemot vērā Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 5. panta 3.1 punktā noteikto, Satiksmes ministrija ir informējusi IMO par vienoto kontaktpunktu (Satiksmes ministrijas pārstāvis). Tāpat, audita sagatavošanā, ņemot vērā to kompetenci audita darbības jomā, ir iesaistītas citas institūcijas, piemēram, VSIA "Latvijas Jūras administrācija", Valsts vides dienests, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests u.c. (skat. informāciju anotācijas 7.1. un 7.5. sadaļās).
Viens no rezultatīvajiem rādītājiem, kas saistīts ar Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam politikas rezultātu "Paaugstināta transporta drošība un drošums", paredz, ka tiks izpildīti IMO dalībvalsts audita secinājumos ietvertie norādījumi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Viens no nosacījumiem, kas nepieciešams IMO dalībvalsts audita norisei saskaņā ar IMO Asamblejas rezolūciju A.1067(28) par IMO dalībvalsts audita shēmas ietvaru un procedūrām, ir Memoranda noslēgšana starp IMO un IMO dalībvalsti, kurai paredzēts veikt minēto auditu. Memorandā tiek noteikta audita darbības joma un atrunāti citi ar audita norisi saistīti jautājumi. IMO vārdā Memoranda projektu paraksta IMO Ģenerālsekretārs. Attiecīgi Ministru kabinetam nepieciešams pilnvarot personu, kas būtu tiesīga Latvijas Republikas valdības vārdā parakstīt Memoranda projektu.
Risinājuma apraksts
Ar noteikumu projektu paredzēts pieņemt un apstiprināt Memoranda projektu, kā arī ar Ministru kabineta protokollēmumu paredzēts pilnvarot satiksmes ministru parakstīt Memoranda projektu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Šis Memoranda teksts ir tipveida Memoranda teksts, kuru IMO slēdz ar attiecīgo dalībvalsti pirms audita veikšanas. Memoranda projekta teksts atbilst IMO Asamblejas rezolūcijas A.1067(28) par IMO dalībvalsts audita shēmas ietvaru un procedūrām 1.papildinājumā iekļautajam paraugam. IMO Asamblejas rezolūcijas tiek pieņemtas klātesošajām valstīm vienojoties, parasti vienprātīgi, līdz ar to Memoranda teksts ir iespējami pielāgots visu dalībvalstu interesēm.
Memoranda 8. panta 3. punktā ietvertais pienākums nodrošināt ērtu piekļuvi dokumentiem un ierakstiem nozīmē, ka audita norises laikā abpusēji pieņemamā laikā tiek nodrošināta iespēja iepazīties ar pieprasīto informāciju attiecīgajā nacionālajā institūcijā, vai, ņemot vērā Memoranda 5. panta 12. punktu, tiek sniegta informācija, kas nepieciešama audita grupai, lai izvērtētu to, kā Latvija ir ieviesusi attiecīgo konvenciju dalībvalsts pienākumus. Piemēram, sniedzot atbildes uz IMO audita anketas (Pre-audit questionnaire) un papildu informācijas pieprasījuma dokumenta (Form-F25 Additional Pre-audit Information) jautājumiem nepieciešams pievienot dokumentus, kas apliecina dalībvalsts pienākumu izpildi.
Memoranda 17.pantā ir noteikts, ka jebkuri strīdi par memoranda piemērošanu un tajā ietverto noteikumu interpretāciju ir risināmi sarunu ceļā.
Memoranda 19. pantā iekļautais nosacījums, ka šī memoranda īstenošana ir atkarīga no finansējuma pieejamības saprotams tādejādi, ka Pusēm pastāv iespēja atkāpties no pilnīgas memoranda īstenošanas, ja kādai no pusēm nav pieejams pietiekams finansējums. Piemēram, IMO sekretariāts semināros ir vērsis uzmanību, ka ir grūtības īstenot pēcuzraudzības auditus 7 gadu ciklā, kā ir paredzēts, jo trūkst resursu. Šajā pantā iekļautais nosacījums nav ticis skaidrots kā tāds, kas ļautu atkāpties no pienākumiem saistībā ar konfidencialitātes prasībām.
IMO ir sešas oficiālās valodas, audita ziņojumi tiek sagatavoti vienā no trim IMO darba valodām (angļu, franču, spāņu). Saskaņā ar IMO Asamblejas Rezolūciju A.1067(28) audita plānošanas process ietver arī audita darba valodas izvēli. Pēc IMO pieprasījuma Dalībvalsts informē IMO par izvēlēto audita darba valodu. Attiecīgi arī turpmākā sarakste un memoranda projekta teksts dalībvalstij tiek nosūtīts izvēlētajā valodā. Latvijas gadījumā, izvērtējot praktisko apsvērumus, audita darba valoda ir angļu valoda.
Memoranda 8. panta 3. punktā ietvertais pienākums nodrošināt ērtu piekļuvi dokumentiem un ierakstiem nozīmē, ka audita norises laikā abpusēji pieņemamā laikā tiek nodrošināta iespēja iepazīties ar pieprasīto informāciju attiecīgajā nacionālajā institūcijā, vai, ņemot vērā Memoranda 5. panta 12. punktu, tiek sniegta informācija, kas nepieciešama audita grupai, lai izvērtētu to, kā Latvija ir ieviesusi attiecīgo konvenciju dalībvalsts pienākumus. Piemēram, sniedzot atbildes uz IMO audita anketas (Pre-audit questionnaire) un papildu informācijas pieprasījuma dokumenta (Form-F25 Additional Pre-audit Information) jautājumiem nepieciešams pievienot dokumentus, kas apliecina dalībvalsts pienākumu izpildi.
Memoranda 17.pantā ir noteikts, ka jebkuri strīdi par memoranda piemērošanu un tajā ietverto noteikumu interpretāciju ir risināmi sarunu ceļā.
Memoranda 19. pantā iekļautais nosacījums, ka šī memoranda īstenošana ir atkarīga no finansējuma pieejamības saprotams tādejādi, ka Pusēm pastāv iespēja atkāpties no pilnīgas memoranda īstenošanas, ja kādai no pusēm nav pieejams pietiekams finansējums. Piemēram, IMO sekretariāts semināros ir vērsis uzmanību, ka ir grūtības īstenot pēcuzraudzības auditus 7 gadu ciklā, kā ir paredzēts, jo trūkst resursu. Šajā pantā iekļautais nosacījums nav ticis skaidrots kā tāds, kas ļautu atkāpties no pienākumiem saistībā ar konfidencialitātes prasībām.
IMO ir sešas oficiālās valodas, audita ziņojumi tiek sagatavoti vienā no trim IMO darba valodām (angļu, franču, spāņu). Saskaņā ar IMO Asamblejas Rezolūciju A.1067(28) audita plānošanas process ietver arī audita darba valodas izvēli. Pēc IMO pieprasījuma Dalībvalsts informē IMO par izvēlēto audita darba valodu. Attiecīgi arī turpmākā sarakste un memoranda projekta teksts dalībvalstij tiek nosūtīts izvēlētajā valodā. Latvijas gadījumā, izvērtējot praktisko apsvērumus, audita darba valoda ir angļu valoda.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Memoranda projektā paredzēts, ka audita grupas ceļojuma izmaksas uz Latvijas Republiku segs IMO. Saskaņā ar Memoranda projektu audita grupas transportēšanas izmaksas valsts iekšienē būtu Latvijas Republikas atbildība, attiecīgi šīs izmaksas segs VSIA “Latvijas Jūras administrācija”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Latvijas Republikas valdības un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas sadarbības memoranda par dalību IMO dalībvalsts audita shēmā projekts.
Apraksts
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
IMO dalībvalsts audits ir obligāts, šī prasība nostiprināta turpmāk norādītajās konvencijās. Izmantojot III kodeksu (rezolūcija A.1070(28), (https://www.vvc.gov.lv/lv/starptautiskie-tiesibu-akti/resolution-a1070-28-imo-instruments-implementation-code-iii-code?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F)) kā Audita Standartu, auditā paredzēts iekļaut sekojošus IMO obligātos instrumentus, lai noteiktu, kā Latvijas Republika veic attiecīgās karoga valsts, ostas valsts un piekrastes valsts saistības un pienākumus, kas attiecas uz kuģošanas drošību un vides aizsardzību
- 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras ar grozījumiem (SOLAS 1974);
- 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras ar grozījumiem 1988.gada protokols (SOLAS PROT 1988);
- 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar 1978.gada protokolu, ar grozījumiem (MARPOL 73/78);
- 1973.gada Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar 1978.gada protokolu, 1997.gada protokols (MARPOL PROT 1997);
- 1978.gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu ar grozījumiem (STCW 1978). Attiecībā uz STCW konvenciju ar grozījumiem audits necentīsies dublēt esošās obligātās audita prasības, kas ietvertas šajā konvencijā. Tikai tie šīs konvencijas aspekti, kas atrunāti Jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas (STCW) kodeksa A daļas A-I/16 iedaļā, pilnībā ietilps šī audita darbības jomā;
- 1966.gada Starptautiskā konvencija par kravas marku (LL 66);
- 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku 1988.gada protokols (LL PROT 1988);
- 1969.gada Starptautiskā konvencija par kuģu tilpības mērīšanu (Tonnage 1969); un
- 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem ar grozījumiem (COLREG 1972).
- 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras ar grozījumiem (SOLAS 1974);
- 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras ar grozījumiem 1988.gada protokols (SOLAS PROT 1988);
- 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar 1978.gada protokolu, ar grozījumiem (MARPOL 73/78);
- 1973.gada Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar 1978.gada protokolu, 1997.gada protokols (MARPOL PROT 1997);
- 1978.gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu ar grozījumiem (STCW 1978). Attiecībā uz STCW konvenciju ar grozījumiem audits necentīsies dublēt esošās obligātās audita prasības, kas ietvertas šajā konvencijā. Tikai tie šīs konvencijas aspekti, kas atrunāti Jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas (STCW) kodeksa A daļas A-I/16 iedaļā, pilnībā ietilps šī audita darbības jomā;
- 1966.gada Starptautiskā konvencija par kravas marku (LL 66);
- 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku 1988.gada protokols (LL PROT 1988);
- 1969.gada Starptautiskā konvencija par kuģu tilpības mērīšanu (Tonnage 1969); un
- 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem ar grozījumiem (COLREG 1972).
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Latvijas Republikas valdības un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas sadarbības memoranda par dalību IMO dalībvalsts audita shēmā projekts.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
8.pants
1.punkts
Pārņemtas pilnībā
20.pants
1.punkts
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
-
Cita informācija
Memoranda 8.pants paredz, ka Latvijas Republika piekrīt audita grupai nodrošināt nepieciešamo sadarbību un palīdzību, lai sekmīgi pabeigtu auditu un jebkādu klātienes pēcuzraudzības auditu, ja tāds būs nepieciešams. Tāpat tiek skaidrots, ko šāda palīdzība un sadarbība ietver. Piemēram, atbilstoši pastāvošajai praksei (normāla prakse sniegt atbalstu audita ietvaros vai Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) vizīšu ietvaros) vajadzības gadījumā nodrošinot administratīvos, sekretariāta, mutiskās tulkošanas un transporta pakalpojumus. Attiecīgais kontaktpunkts jau ir noteikts, par to sarakstes ceļā ir informēts IMO sekretariāts. Turklāt atbilstoši noteikumu projekta 2.punktam Satiksmes ministrija koordinē Memorandā paredzēto saistību izpildi. Satiksmes ministrija ir informējusi visas iesaistītās institūcijas par audita norises laiku, kā arī sadarbībā ar tām un audita grupas vadītāju vienosies par audita grafiku, apmeklējamām institūcijām, iesaistītajām personām. Paredzams, ka audita sanāksmes gk. notiks VSIA "Latvijas Jūras administrācija" telpās un ar būtisku VSIA "Latvijas Jūras administrācija" iesaisti. Par citām iesaistītajām institūcijām informācija pieejama anotācijas 7.sadaļā.
IMO sekretariāta sniegtais skaidrojums par Memoranda 20. pantu:
“Starptautisko ceļojumu uz/no Latvijas izmaksas, kā arī audita grupas izmitināšanas izdevumus segs IMO. Audita grupas izmaksas par vietējiem ceļojumiem Latvijas teritorijā un ar to saistītajiem izdevumiem (t.i., par transportu starp viesnīcu un administrāciju, par apmeklējumu dažādās audita vietās/birojos utt. saskaņā ar audita grafiku) jāsedz valstij [kurā tiek veikts audits].” Kā norādīts anotācijas 3.sadaļā, audita grupas transportēšanas izmaksas valsts iekšienē segs VSIA “Latvijas Jūras administrācija”.
IMO sekretariāta sniegtais skaidrojums par Memoranda 20. pantu:
“Starptautisko ceļojumu uz/no Latvijas izmaksas, kā arī audita grupas izmitināšanas izdevumus segs IMO. Audita grupas izmaksas par vietējiem ceļojumiem Latvijas teritorijā un ar to saistītajiem izdevumiem (t.i., par transportu starp viesnīcu un administrāciju, par apmeklējumu dažādās audita vietās/birojos utt. saskaņā ar audita grafiku) jāsedz valstij [kurā tiek veikts audits].” Kā norādīts anotācijas 3.sadaļā, audita grupas transportēšanas izmaksas valsts iekšienē segs VSIA “Latvijas Jūras administrācija”.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrija, VSIA "Latvijas Jūras administrācija"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/358fc110-1a5b-43b5-b611-e18f003d7b11
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi vai priekšlikumi nav saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde
- Ventspils brīvostas pārvalde
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Satiksmes ministrija
- VSIA "Latvijas Jūras administrācija"
- Valsts vides dienests
- Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs
- Valsts ieņēmumu dienests
- Valsts robežsardze
- VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"
- Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests
- Rīgas brīvostas pārvalde
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Atbildot uz Satiksmes ministrijas 22.07.2022. vēstuli Nr.08-01/2190 "Par kontaktinformācijas sniegšanu (IMO dalībvalsts audits)", noteikumu projekta anotācijas 7.1. sadaļā norādītās institūcijas, kuru iesaistei IMO audita sagatavošanā un norisē ir būtiska nozīme, ņemot vērā kompetenci par audita tvērumā iekļauto konvenciju piemērošanu Latvijā, ir deleģējušas kontaktpersonas. Šīm kontaktpersonām Satiksmes ministrijas vienotais kontaktpunkts ir nosūtījis IMO audita anketas jautājumus (Pre-audit questionnaire) un papildu informācijas pieprasījuma dokumenta jautājumus (Form-F25 Additional Pre-audit Information).
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi