Anotācija

Projekts paredz saskaņā ar Meža likuma 44. panta pirmo daļu un 44. panta ceturtās daļas 3. punkta "a" apakšpunktu atļaut ēku (būvju) īpašniekam atsavināt nekustamo īpašumu “Peilēni” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4268 003 0054) – valsts meža zemi (zemes vienības kadastra apzīmējums 4268 003 0053) 0,4961 ha platībā - Nītaures pagastā, Cēsu novadā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā, un kas nepieciešams uz zemes vienības esošā būvju nekustamā īpašuma uzturēšanai.

Vispārējā kārtība

Nekustamais īpašums “Peilēni” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4268 003 0054) – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4268 003 0053) 4961 m² platībā - Nītaures pagastā, Cēsu novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums), ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā Vidzemes rajona tiesas Nītaures pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000588100 (turpmāk – Zemesgrāmata), lēmuma datums: 08.04.2019.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma lietotājs ir akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (turpmāk – LVM).
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst zemes vienība 0,4961 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 4268 003 0053), zemes vienības lietošanas mērķis: 0601- Individuālo dzīvojamo māju apbūve, 0,4961 ha platībā; zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Zemes zem ēkām platība, 0,4961 ha.
Atbilstoši NĪVKIS datiem zemes vienības fiskālā kadastrālā vērtība 01.01.2025. ir 2677 euro, universālā kadastrālā vērtība ir 2731 euro.
Zemes vienībai Zemesgrāmatas III daļas 1.iedaļā “Lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu” atzīmes veidā ierakstīti šādi apgrūtinājumi:
- zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa 0,0211 ha platībā;
- zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa 0,0181 ha platībā.
Zemes vienībai NĪVKIS reģistrēts apgrūtinājums: līdz 10 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos, 0,0025 ha.
          Saskaņā ar NĪVKIS datiem uz Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4268 003 0053) atrodas divas būves (būvju kadastra apzīmējumi 4268 003 0050 001 un 4268 003 0050 002), kuras ietilpst būvju nekustamā īpašuma “Peilēni” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4268 503 0001) Nītaures pagastā, Cēsu novadā, sastāvā (turpmāk – Būvju nekustamais īpašums). Īpašuma tiesības uz Būvju nekustamo īpašumu Nītaures pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000588931 ir nostiprinātas fiziskai personai, lēmumu datumi: 20.05.2019. (uz 1/3 domājamo daļu), 04.02.2020. (uz 2/3 domājamām daļām), 12.01.2025. (uz visu Būvju nekustamo īpašumu).
Saskaņā ar NĪVKIS esošo informāciju minētās būves uzbūvētas 1936.gadā. Līdz ar to uz fiziskās personas īpašumā esošajām būvēm ir attiecināms likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk – Spēkā stāšanās likums) 14.panta pirmās daļas 1.punkts, kas paredz, ka Civillikuma 968. un 973.panta noteikumi nav piemērojami un ēkas (būves) līdz to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi ir uzskatāmi par patstāvīgu īpašuma objektu, ja ēkas uzceltas uz zemes, kas atbilstoši likumiem piešķirta šim nolūkam, iegūta darījuma rezultātā vai uz cita tiesiska pamata pirms Civillikuma lietu tiesību daļas spēkā stāšanās dienas (01.09.1992.), bet zemes īpašuma tiesības atjaunotas vai atjaunojamas bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam (tiesību pārņēmējam) vai arī zeme piekrīt vai pieder valstij vai pašvaldībai.
Pamatojoties uz Spēkā stāšanās likuma 38.panta pirmo un otro daļu ar Nekustamo īpašumu saistīto būvju īpašniekam ir likumiskās zemes lietošanas tiesības uz Nekustamo īpašumu un pienākums maksāt likumisko zemes lietošanas maksu zemes īpašniekam, kā arī segt maksāšanas paziņojuma izmaksas.
Zemkopības ministrija ar 01.04.2025. vēstuli Nr.3.4-11e/606/2025 (turpmāk – 01.04.2025. vēstule) informējusi valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ), ka Būvju nekustamā īpašuma īpašnieks ar 20.01.2025. vēstuli “Par nekustamā īpašuma “Peilēni”, Nītaures pagastā, Amatas novadā, kadastra Nr.4268 003 0054 nodošanu atsavināšanai” lūdzis rast iespēju iegūt savā īpašumā Nekustamo īpašumu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 4268 003 0053) kā ēkām pieguļošo teritoriju pagalmam un mazdārziņam.
 Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.¹ pantu un atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta”  6. punktu, Zemkopības ministrija ir nosūtījusi VNĪ Nekustamā īpašuma atsavināšanai nepieciešamos dokumentus tālāko atsavināšanas darbību veikšanai, tostarp Ministru kabineta rīkojuma projekta sagatavošanai par valsts meža zemes atsavināšanu.
Zemkopības ministrija 01.04.2025. vēstulē norāda, ka Nekustamais īpašums ir uzskatāms par valsts meža zemi Meža likuma 44. panta pirmās daļas izpratnē un to apliecina Latvijas valsts Vēstures arhīva 21.03.2011. izziņas Nr.5-JP-550/2 un Nr.5-JP-550/3, kurās norādīts, ka Nekustamais īpašums 1939.gadā piederēja Meža departamentam.
Atbilstoši Zemkopības ministrijas 01.04.2025. vēstulē norādītajai informācijai, valsts meža īpašuma pārvaldītājs LVM 26.02.2025. vēstulē Nr.4.1-2_0183_260_25_167 sniedzis šādu informāciju:
- Būvju nekustamais īpašums atrodas uz Nekustamā īpašuma- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4268 003 0053). Nekustamā īpašuma īpašnieks ir Latvijas valsts Zemkopības ministrijas personā, pamatojoties uz 28.03.2019. Zemkopības ministrijas uzziņu Nr.8.7-5e/747/2019, pamats Nekustamā īpašuma pirmreizējais reģistrācijai zemesgrāmatā – likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 2.panta pirmā daļa, 8. panta ceturtā daļa un 13. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 31.05.2010. rīkojums Nr. 297 “Par zemes vienību piederību vai piekritību valstij un nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas vai valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" personā”;
- vēsturiski atsavināmā zemes vienība apsaimniekota kā vienota platība pamatēkas funkcijas nodrošināšanai; platība būvju uzturēšanai kadastrāli uzmērīta – noteikta, pamatojoties uz Amatas novada pašvaldības 29.11.2011. lēmumu “Par valsts zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4268 003 0050 sadalīšanu un platību izdalīšanu ēku uzturēšanai” (prot. Nr.13);
- saskaņā ar Cēsu novada teritorijas plānojumu zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4268 003 0053) atrodas teritorijā, kurai noteikts funkcionālais zonējums - Lauksaimniecības teritorija (L);
- atbilstoši dabas datu pārvaldības sistēmas “Ozols” datiem, zemes vienībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 4268 003 0053) neatrodas īpaši aizsargājami biotopi un sugu atradnes;
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4268 003 0053) neietilpst medību tiesību nomas platībās;
- starp LVM un Būvju nekustamā īpašuma īpašnieku nav noslēgts nomas līgums, bet saskaņā ar Ministru kabineta 19.07.2018. noteikumu Nr.350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” 9. punktu, Būvju nekustamā īpašuma īpašniekam 31.01.2025. nosūtīts paziņojums par zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4268 003 0053) 4961 m² platībā likumisko lietošanu;
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4268 003 0053) sastāvā nav meža (visa platība ir zeme zem ēkām), attiecīgi, LVM neradīsies ekonomiskais atrāvums no nākamajos 20 gados plānotās koksnes realizācijas, kā arī meža biomasas novākšanas rezultātā radīto emisiju apjoms – 0 t CO2;
- LVM vērtējumā Būvju īpašuma īpašnieks atbilst Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.apakšpunktā norādītajam subjektam, kuram ir tiesības ierosināt valsts meža zemes atsavināšanu.
Zemkopības ministrijas 01.04.2025. vēstulei pievienotajā LVM izvērtējumā par Būvju nekustamajam īpašumam funkcionāli nepieciešamās zemes platības noteikšanu (“Skaidrojums NĪ “Peilēni” funkcionāli nepieciešamās zemes platības noteikšanai”)  norādīts:
- atbilstoši spēkā esošajam Amatas novada teritorijas plānojumam 2014.-2025. gadam (ar 2018.gada grozījumiem), zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 4268 003 0053) ir noteikts funkcionālais zonējums “Lauksaimniecības teritorija” (L), kurā kā maksimālais zemes gabala apbūves blīvums noteikts 10%, bet kā minimālā jaunveidojamā zemesgabala platība noteikta 2 ha.
- normatīvajā regulējumā nav skaidri definēts kā lauku teritorijās nosakāma funkcionāli nepieciešamās platība. Jēdziens “funkcionālā nepieciešamība” Meža likumā tiek lietots likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” izpratnē (sk. Meža likuma 22.04.2021. grozījumu, kas stājās spēkā 20.05.2021. Anotācijā). Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 28. panta pirmā daļa reglamentē privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanu, paredzot, ka privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību un robežas nosaka, ja valstij vai pašvaldībai piederošs zemes gabals šajā likumā noteiktajā kārtībā privatizējams. Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala kritēriji noteikti 28.panta otrajā daļā, paredzot, ka jāņem vērā normatīvo aktu par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteikumi, it sevišķi:
1)      esošā apbūve;
2)      apbūves parametri;
3)      pagalmu plānošanas noteikumi;
4)      transporta infrastruktūras, nepieciešamo inženierkomunikāciju tīklu pieejamība u.c.;
5)      pēc privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas iespēja zemes gabala īpašniekam izmantot atlikušo zemes gabala daļu atbilstoši noteiktajam lietošanas mērķim.
Minētā likuma 28. panta trešā daļa paredz, ka privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību un robežas nosaka pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija, vai iestāde, kas īsteno valsts dzīvojamo māju privatizāciju.
Kritēriji būvju funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanai ir ietverti Ministru kabineta 08.09.2015. noteikumos Nr. 522 “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība”, kas paredz, ka funkcionāli nepieciešamajā zemes gabalā iekļauj zemi, uz kuras pilnībā vai daļēji atrodas tai piesaistītā dzīvojamā māja, kā arī tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi. Nosakot funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību, ņem vērā apbūves blīvumu un brīvās zaļās teritorijas rādītāju. Taču jāņem vērā, ka minētos tiesību aktus viennozīmīgi nevar piemērot visos gadījumos lauku teritorijās;
- nosakot Būvju nekustamajam īpašumam funkcionāli nepieciešamo platību, tika vērtēti visi teritorijas plānojumā noteiktie parametri (maksimālais apbūves blīvums 10%, minimālā jaunveidojamā zemesgabala platība), esošais labiekārtojums, nepieciešamās automašīnu novietnes (vismaz viena ar aprēķina platību 25 m²), ugunsdrošības prasību nodrošināšana (vienota piebrauktuve būvēm, ar apgriešanās laukumu), inženierkomunikāciju esamība un iespējamā to attīstība atsavināmajā teritorijā, ievērojot vides un vides pieejamības prasības, piekļuves iespējas. Papildus minētajiem, tika ņemti vērā Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumos Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” ietvertās normas.
- atbilstoši nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas teksta datiem, visu Būvju nekustamā īpašuma ēku apbūves laukums ir 388,2 m². Atbilstoši spēkā esošajā teritorijas plānojumā noteiktajam maksimālajam apbūves blīvumam 10%, minimālā jaunveidojamā zemesgabala platība ir 3882 m². Ņemot vērā ēku novietojumu zemesgabalā, minimālā jaunveidojamā zemesgabala platība, kas abas ēkas apvienotu vienā platībā, ir ~2730 m², taču arī šādā platībā nav iespējams nodrošināt augstāk minētos aspektus un prasības ugunsdrošībai, piekļuvei, auto novietnēm u.c.
Ievērojot minēto, LVM izvērtējumā secināts - ņemot vērā, ka zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4268 003 0053) ir izveidota, pamatojoties uz Amatas novada pašvaldības 29.11.2011. lēmumu “Par valsts zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4268 003 0050 sadalīšanu un platību izdalīšanu ēku uzturēšanai” (prot. Nr. 13), kurš sagatavots atbilstoši 2008. gadā spēkā esošajam teritorijas plānojumam; sertificēta mērnieka izstrādāto zemes vienības 2018. gada Situācijas plānu, kurā visa zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4268 003 0053) ir noteikta kā zeme zem ēkām un pagalmiem; ņemot vērā izvērtējumu par funkcionāli nepieciešamās zemes platības noteikšanu, kā arī to, ka nekustamā īpašuma sadalīšana saskaņā ar spēkā esošo teritorijas plānojumu nav iespējama, jo zemes vienības kopplatība (0,4961ha) jau šobrīd ir mazāka par plānojumā noteikto jaunveidojamās zemes vienības minimālo platību (2 ha), LVM ieskatā nav lietderīgi un nav nepieciešams pārskatīt esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4268 003 0053)  robežas – zemes vienība esošajā apjomā un konfigurācijā atbilst būves uzturēšanai nepieciešamajam apjomam un prasībām.
Saskaņā ar Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punktu valsts meža zemi ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu var atsavināt, atsavinot zemi būvju īpašniekiem - lauku apvidos — zemi, ko aizņem būves un pagalms, kā arī šo būvju uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0,5 hektāru platībā vai vairāk, ja ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība vai ja valsts meža zemes nodalīšana līdz 0,5 hektāriem nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Izvērtējot Būvju nekustamā īpašuma īpašnieka atsavināšanas ierosinājumu, LVM sniegto izvērtējumu un viedokli, kā arī normatīvo regulējumu, Zemkopības ministrija 01.04.2025. vēstulē neiebilst valsts meža zemes – Nekustamā īpašuma atsavināšanai atsavināšanas ierosinātājam – Būvju nekustamā īpašuma uzturēšanai, ievērojot Meža likuma 44. pantā un Atsavināšanas likuma 4. pantā noteikto.
Cēsu novada pašvaldība 13.05.2025. vēstulē Nr. 9-1/2025/101 par zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 4268 003 0053) sniegusi informāciju:
- zemes vienība pašvaldības teritorijas plānojumā „Amatas novada Teritorijas plānojuma 2014.-2024. gadam (ar 2018.  gada grozījumiem) teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa” funkcionālais zonējums noteikts kā mežu teritorija. Zemes lietošanas mērķis Zemes vienībai ir noteikts kā individuālo dzīvojamo māju apbūve (kods 0601);
- uz zemes vienības atsavināšanu neattiecas likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29.panta otrajā daļā minētie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
- zemes vienība neatrodas degradētajā teritorijā.
- zemes vienībai teritorijas plānojumā ir nodrošināta piekļuve. Piekļuve nodrošināta pa AS “Latvijas valsts meži” izbūvēto ceļu “Peilēnu ceļš” ar būves kadastra apzīmējumu 42680030050007, kura atrodas uz AS “Latvijas valsts meži” nekustamā īpašuma “Peilēnu masīvs”, kad.Nr.42680030050, zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 42680030050.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 3.punktā noteiktajam publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt  zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), vai zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), un zemes starpgabalu, kas piegul šai zemei.
Būvju nekustamā īpašuma īpašnieks atbilst Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtajā daļā noteiktajam personu lokam, kuras var ierosināt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, jo Atsavināšanas likumā  4. panta ceturtās daļas 3.punkts attiecas uz tādiem gadījumiem, kas aptver Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 1.-4. punkta gadījumus.  
Ievērojot iepriekš minēto, konkrētajā gadījumā ir piemērojama arī Atsavināšanas likuma 44.panta ceturtā daļa, kas paredz, ka publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai piederošas būves, var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas būves īpašniekam.
Meža likuma 44.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts meža zeme ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 21.07.1940., kura zemes reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām vai juridiskajām personām.
Saskaņā ar Meža likuma 44. panta pirmo daļu, valsts meža zeme ir:
- Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 21.07.1940., kura zemes reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām vai juridiskajām personām (vēsturiskā valsts meža zeme),
- kā arī tā meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416.pantam atzīta par bezmantinieku mantu.
No minētā secināms, ka neatkarīgi no zemes lietojuma veida (tajā skaitā, ir vai nav mežs vai meža zeme), ja zeme vēsturiski piederējusi Zemkopības ministrijas Meža departamentam (ko apliecina Latvijas valsts vēstures arhīva izziņas) un zemes reformas gaitā tā nav nodota pastāvīgā lietošanā, tā ir valsts meža zeme un uz to ir attiecināms Meža likuma 44. pantā noteiktais.
Tādējādi Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošā zeme nav meža zeme Meža likuma 1. panta pirmās daļas 29. punkta izpratnē, bet tā ir vēsturiskā valsts meža zeme Meža likuma 44. panta pirmās daļas izpratnē, uz kuras atsavināšanu konkrētajā gadījumā attiecināms Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta “a” apakšpunkts, jo Nekustamais īpašums ir izveidots ar mērķi izdalīt zemi zem būvēm un noteikt to uzturēšanai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu no valsts meža zemes.
Ņemot vērā iepriekš sniegto izvērtējumu par funkcionāli nepieciešamās zemes platības noteikšanu, kā arī to, ka zemes vienības ( zemes vienības kadastra apzīmējums 4268 003 0053) platība Būvju nekustamā īpašuma sastāvā esošo būvju uzturēšanai kadastrāli uzmērīta – noteikta, pamatojoties uz Amatas novada pašvaldības 29.11.2011. lēmumu “Par valsts zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4268 003 0050 sadalīšanu un platību izdalīšanu ēku uzturēšanai” (prot. Nr.13), kā arī ievērojot to, ka Nekustamais īpašums visā tā platībā ir uzskatāma par valsts meža zemi, ir izpildīti Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “a” apakšpunktā noteiktie nosacījumi, lai saņemtu Ministru kabineta atļauju būvju uzturēšanai nepieciešamās valsts meža zemes atsavināšanai 0,4961 ha platībā.
Meža likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 3.punktā minētā zeme privatizējama Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā noteiktajā kārtībā vai atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums nosaka valstij vai pašvaldībai piederoša zemesgabala atsavināšanas jomā termiņu līdz kuram persona var iesniegt atsavināšanas ierosinājumu, lai kā maksāšanas līdzekli par atsavināmo apbūvētu zemesgabalu varētu izmantot īpašuma kompensācijas sertifikātus un šis termiņš likumā ir definēts kā pabeigšanas datums (31.08.2006.). Ievērojot to, ka atsavināšanas ierosinājums no apbūves īpašnieka par Nekustamā īpašuma atsavināšanu ir saņemts 20.01.2025., kas ir pēc likumā noteiktā pabeigšanas datuma – 31.08.2006., Nekustamais īpašums atsavināms saskaņā ar Atsavināšanas likumu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta trešo daļu lēmumu par valsts īpašumā esoša apbūvēta zemesgabala nodošanu atsavināšanai, par kuru Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 3.punktā minētā persona noteiktā kārtībā ir iesniegusi atsavināšanas ierosinājumu, pieņem VNĪ.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 5.panta trešajai daļai, VNĪ nedrīkst nodot atsavināšanai apbūvētu zemesgabalu, par kuru Ministru kabinets ir lēmis, ka tas nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Tā kā nav pieņemts Ministru kabineta lēmums par to, ka Nekustamais īpašums ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, apbūvēto zemes vienību var nodot atsavināšanai Atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajai daļai valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ izņemot šā panta 1.¹, 1.² un 1.³ daļā minētos gadījumus.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44.panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Minēta panta otrā daļa paredz, ka šā panta pirmajā daļā minētais ierobežojums piemērojams arī gadījumos, kad tiek atsavināta apbūvēta zeme. Ievērojot minēto, Nekustamā īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28. panta nosacījumiem.
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai NĪVKIS noteiktos apgrūtinājumus, Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot Nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslas veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar Nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.

Nē

Būvju nekustamā īpašuma īpašnieks - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas iegādāties valsts Nekustamo īpašumu.

Nē

Nē

Nē

Nē

Nē

-