Anotācija

Līdz šim Latvijā ir konstatētas problēmas ar ūdens kvalitāti dēļ virszemes noteces no lauksaimniecībā izmantotajām platībām. Lai to risinātu, ir jāveicina mākslīgo mitrāju izbūve, ūdens piesārņojuma piesaistei.
Mākslīgs mitrājs ir uz fizikāliem, ķīmiskiem un bioloģiskiem procesiem balstīta ūdeņu kvalitātes uzlabošanas metode, kas paredzēta lauksaimnieciskās darbības radītā ūdeņu piesārņojuma aizturēšanai un piesārņojuma slodzes uz dabīgām ūdenstecēm samazināšanai. Šie mitrāji var būt ar virszemes, ar pazemes vai kombinētu ūdens plūsmu.
Saskaņā ar meliorācijas kadastra noteikumiem, mākslīgo mitrāju izbūve, tos iekļaujot mitrāja apkalpojošā meliorācijas sistēmā, tostarp no jauna izbūvējamā, esošā, pārbūvējamā vai atjaunojamā meliorācijas sistēmā, nodrošinās, ka tie turpmāk būs kā funkcionējošas meliorācijas sistēmas sastāvdaļa vai tās noslēdzošais posms, kas uztver drenu sistēmu, grāvju, tostarp susinātājgrāvju un novadgrāvju noteci lauksaimniecībā izmantotajām platībām.
Vienlaikus ļoti būtiski pierādījumos un aprēķinos balstītā pamatojumā konstatēt tieši kurā vietā šādi mitrāji ir ierīkojami, lai tie darbotos visefektīvāk un tam paredzēto mērķu nolūkā, tādēļ šādu mitrāju pareiza izbūve nav iespējama bez kompetentu mākslīgo mitrāju ekspertu iesaistes.
Tā kā mākslīgie mitrāji kalpos arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķiem, tad tos ierīkojot tiks paredzēti bridēju vai niedrāju putnu dzīvotņu elementu iekļaušana t.i. lēzenu krastu izveide, kā arī putnu ligzdošanu mitrājā veicinošu darbību nodrošināšana.
Šādu mākslīgo mitrāju izveide netiek atbalstīta dabiskās ūdenstecēs, kā arī Natura 2000 teritorijās, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju stingrā režīma zonā, dabas lieguma zonā un dabas parka zonā, izņemot gadījumu, ja meliorācijas sistēmu pārbūvi vai atjaunošanu, vai mitrāju izveidi paredz īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāns vai pieļauj īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzību un izmantošanu regulējošie normatīvie akti, kā arī mikroliegumos vai bioloģiski vērtīgajos zālājos, izņemot, ja tas nepieciešams dabas vērtību saglabāšanai, par ko ir saņemts Dabas aizsardzības pārvaldes saskaņojums.
Tā pat atbalstu nepiešķir meliorācijas sistēmas pārbūvei, atjaunošanai vai izbūvei.

Atbalsta saņemšanas nosacījumi
Sniegtais atbalsts veicinās mākslīgo mitrāju ierīkošanu, kas samazinās virszemes noteces no lauksaimniecībā izmantotajām platībām. Lai to nodrošinātu, intervenci LA4.5. īsteno meliorētā lauksaimniecībā izmantojamā zemē, tostarp ar konkrēto meliorācijas sistēmu saistītājās platībās, kurās mākslīgā mitrāja funkcionalitātes nodrošināšanai veicama atmežošana bez kompensācijas maksas, atbilstoši normatīvajiem aktiem par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību.

Atbalsta pretendents intervencē LA4.5. ir lauksaimnieks –  fiziska vai juridiska persona, kas veic lauksaimniecisko darbību un saņem tiešos maksājumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu, vai tāda persona, kas uzlabo valsts nozīmes un pašvaldību koplietošanas meliorācijas sistēmas, kas ir publiski infrastruktūras objekti un kalpo visas sabiedrības interesēs, un kam nav jāpiemēro komercdarbības atbalsta regulējums atbilstoši Līgumam par Eiropas savienības darbību 107. panta 1. punktam, un tie var būt:
a) pašvaldība vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas īsteno projektu pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmā lauksaimniecības zemē;
b) valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu apsaimniekotājs vai tiesiskais valdītājs, kas plāno īstenot projektu lauksaimniecības zemē;
c) lauksaimniecības nozares zinātniskā institūcija, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību.

Intervences LA4.5. atbalsts tiks izmaksāts kā dotācija, ko piešķir saskaņā ar  regulas 2021/2115 83. panta 1. punkta "b" un "d" apakšpunktu un 2. punkta "a" un "c" apakšpunktu, kas vienlaikus ir neienesīgas investīcijas un nav klasificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tās nerada saimniecības vērtības vai ienesīguma būtisku pieaugumu, saskaņā ar Komisijas 2022. gada 14. decembra Regulas (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2022. gada 21. decembris, Nr. L 327), 2. panta 39. punktu.

Projektu iesniegumu pieņemšanu izsludina, projektu iesniegumus iesniedz, vērtē un atlasa, lēmumu pieņem un paziņo un publisko finansējumu pieprasa un saņem saskaņā ar normatīvajiem  aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai, ciktāl tie nav pretrunā ar šo projektu. Projekta īstenošanas termiņš ir trīs gadi no dienas, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 30. jūnijam.  Vismaz piecus gadus pēc intervences LA4.5. īstenošanas, atbalsta saņēmējam ir jānodrošina izbūvētā mākslīgā mitrāja uzturēšana un ilgtspēja, atbilstoši normatīvajiem aktiem par meliorācijas sistēmas ekspluatāciju un uzturēšanu.

Zemei vai meliorācijas sistēmai uz kuras plānota intervences īstenošana ir jābūt atbalsta pretendenta īpašumā, tiesiskajā valdījumā vai nomā. Nomas gadījumā līgumam jābūt noslēgtam vismaz uz projekta īstenošanas un projekta pēcuzraudzības laiku.

Lai identificētu mitrāja izveides nepieciešamību konkrētajā meliorācijas sistēmas posmā, atbalsta pretendents pirms būvprojekta izstrādes uzsākšanas, nodrošina vismaz divu, bet ne vairāk kā četru ūdens paraugu ievākšanu un testēšanu, ievērojot procedūru ko noteikusi izvēlētā akreditētā laboratorija, tostarp pareizu paraugu ņemšanas secību, veicamo darbību kārtību, parauga ievākšanas trauku, tilpumu un transportēšanas prasības. Pirms ūdens paraugu ievākšanas, par to pareizu ievākšanas vietu, metodiku un kārtību atbalsta pretendentam jākonsultējas ar mākslīgā mitrāja ekspertu, kas pēcāk arī sniegs atzinumu par konkrēto būvprojektu. Ūdens paraugu ievākšana var notikt patstāvīgi vai minētā mākslīgā mitrāja eksperta klātbūtnē, par ko mākslīgā mitrāja eksperts veic attiecīgu ierakstu atzinumā. Tas ir ļoti būtiski, jo ūdens paraugi ir jāievāc pareizā vietā, laikā un ievērojot virkni citus saistošus nosacījumus, piemēram, tie jāievāc tajā meliorācijas sistēmas posmā, kurā paredzēta mākslīgā mitrāja būvniecība, ar ne mazāk kā 14 dienu intervālu, laika posmā no oktobra līdz martam, un ne agrāk kā 12 mēnešus pirms atbalsta pieprasīšanas. 
Ja atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem ir konstatēta nepieciešamība attiecīgajā meliorācijas sistēmas posmā izbūvēt mākslīgo mitrāju, tad atbalsta pretendents ūdens paraugu testēšanas pārskatu datus iesniedz šo noteikumu mākslīgo mitrāju ekspertam atzinuma (1. pielikums) sagatavošanai. Atbalsta pretendentam un mākslīgā mitrāja būvprojekta autoram atzinumā iekļautā informācija turpmāk ir jāņem vērā izstrādājot būvprojektu, lai pareizi un kvalitatīvi īstenotu intervenci LA4.5.

Publiskā finansējuma veids un apmērs
Maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs vienam projektam ir līdz 130 000 euro. Atbalsta intensitāte ir 100% no projekta attiecināmajiem izdevumiem saskaņā ar regulas 2021/2115 73. panta 4.punkta "a" apakšpunkta "i"  apakšpunktu un 4. punktu.

Ir šādas attiecināmās izmaksas:
1) ar mākslīgā mitrāja izveidi saistītās izmaksas, t.i., projekta iesnieguma sagatavošanas izmaksas, būvniecības izmaksas, atbilstoši būvprojekta tāmes pozīcijām par attiecīgo darbību veikšanai nepieciešamajiem materiāliem un trešo personu sniegto ārējo pakalpojumu izmaksas, ja attiecīgie pakalpojumi tiek izmantoti tikai projekta mērķu sasniegšanai, tostarp arī vienreizējās izmaksas, kas saistītas ar iekārtu uzstādīšanu pazemes vai kombinētās ūdens plūsmas mitrājos, kā arī degviela, un ar projekta īstenošanu saistītās citas vispārējās izmaksas, tostarp par ūdens paraugu analīžu veikšanu, nomas līguma reģistrāciju zemesgrāmatā un kompensāciju par zaudētiem ienākumiem izveidotās mitrzemes platībā. Šīs izmaksas sedz kā vienības izmaksas – 100 000 euro par vienu hektāru lielu mākslīgo mitrāju saskaņā ar Zemkopības ministrijas apstiprināto vienības izmaksas finansējuma aprēķina metodiku, kas izstrādāta atbilstoši regulas 2021/2115 83. panta 1. punkta "b" apakšpunktam;
2) tikai tiem citiem atbalsta pretendentiem, kas nav lauksaimnieki - projekta īstenošanas un vadības personāla atlīdzības izmaksas, ko saskaņā ar regulas Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060), 55. panta 1. punktu, projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienotu likmi 10 procentu apmērā no projekta tiešajām attiecināmām izmaksām. Šīs izmaksas piemēro tikai noteikumu projekta 12.2., 12.3. un 12.4. apakšpunktā minētajiem atbalsta pretendentiem, jo nepieciešams segt darba algu izmaksas.
3) projekta netiešās attiecināmās izmaksas, kas paredzētas projekta vadības administratīvām izmaksām projekta mērķa sasniegšanai, lai segtu telpu uzturēšanas u.tml. izmaksas, vienotas likmes veidā – septiņi procenti tiešajām attiecināmajām izmaksām, saskaņā ar regulas 2021/1060 54. panta "a" apakšpunktu, neietverot projekta īstenošanas un vadības personāla atlīdzības izmaksas.

Ir skaidri definētas izmaksas, kas nav attiecināmas, tostarp tādas, kas radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, izņemot izdevumus, kas saistīti ar projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanu un iesnieguma sagatavošanu, un vispārējām izmaksām.

Lai īstenoto intervenci LA4.5., atbalsta saņēmējiem ir pieejams avanss līdz 50 % apmērā no kopējām attiecināmajām izmaksām, pēc lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu.

Atbalsta pieprasīšana, piešķiršana un īstenošana
Lauku atbalsta dienests projektu iesniegumus sarindo dilstošā secībā atbilstoši punktu skaitam projektu atlases kritērijos, kas apstiprināti Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam uzraudzības komitejā, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai.

Plānošanas periodā viens atbalsta pretendents var iesniegt vairākus projektus.

Lai pieteiktos atbalstam, atbalsta pretendents saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā iesniedz šādus dokumentus:
a) projekta iesniegumu, kurā norāda:
b) intervences kodu uz kuru piesakās;
c) informāciju par atbalsta pretendentu projekta iesnieguma iesniegšanas – darbības aprakstu;
d) projekta attiecināmo izmaksu tāme, tostrap informāciju par projektu – projekta mērķi, projekta aprakstu, projekta īstenošanas vietu, izbūvējamā mākslīgā mitrāja veidu, atkarībā no paredzētās ūdens plūsmas, un platību;
e) iesniegtos dokumentus, tostarp ūdens analīžu rezultātus, kartogrāfisko materiālu ar identificējamām projektā iesaistītajām platībām, piketa punktu atzīmes, kā arī mākslīgo mitrāju eksperta atzinumu;
f) atbalsta pretendenta deklarāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai.

Atbalsta saņēmējs intervenci LA4.5. uzsāk īstenot ne vēlā kā 12 mēnešu laikā pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu. Atbalsta saņēmējs Lauku atbalsta dienestā iesniedz apliecinājumu par būvdarbu uzsākšanu un papildinātu būvatļaujas kopiju ar būvvaldes atzīmi par būvdarbu uzsākšanu. Šos dokumentus neiesniedz, ja tie ir pieejami Būvniecības informācijas sistēmā.

Lauku atbalsta dienests normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai noteiktajā kārtībā ir tiesīgs pieprasīt saņemtā atbalsta atmaksu pilnā vai daļējā apmērā, tostarp, ja atbalsta pretendents pārtrauc projekta īstenošanu, ieguldījumi nav īstenoti vai īstenoti tikai daļēji un neatbilst projektam.

Tā kā ir ļoti būtiski pierādījumos un aprēķinos balstītā pamatojumā konstatēt tieši kurā vietā šādi mākslīgie mitrāji ir ierīkojami, lai tie darbotos visefektīvāk un tam paredzēto mērķu nolūkā, šādu mitrāju pareiza izbūve nav iespējama bez kompetentu mākslīgo mitrāju ekspertu iesaistes. Mākslīgo mitrāju ekspertam pēc būtības ir jāsagatavo slēdziens par izbūvējamā mākslīgā mitrāja konstrukciju, virsmas platību, galvenajām dimensijām un novietojumu attiecībā pret mitrāja apkalpojošo meliorācijas sistēmu, balstoties uz attiecīgā objekta ūdens paraugu testēšanas pārskatu datiem, kas liecina par sliktu ūdens kvalitāti un nepieciešamību to uzlabot.
Šobrīd publiskajā telpā nav pieejams viens vienots mākslīgo mitrāju ekspertu saraksts, kuriem būtu tiesības sagatavot šādus slēdzienus, kas ir liels apgrūtinājums potenciālajiem atbalsta saņēmējiem, kā arī tas rada risku, ka var tikt sagatavoti dažādi, intervences LA4.5. mērķim neatbilstoši, slēdzieni un atzinumi.
Lai šo problēmu risinātu, ir jāizstrādā vienoti mākslīgo mitrāju ekspertu atlases kritēriji, ieinteresētās personas atzinumu sniegšanā ir jāizvērtē pēc vienādiem principiem, un tikai atlasi izturējušo personu sarakstam ir jābūt publiski pieejamam.

Šī noteikumu projekta izpratnē:
1) mākslīgs mitrājs ir uz fizikāliem, ķīmiskiem un bioloģiskiem procesiem balstīta ūdeņu kvalitātes uzlabošanas metode, kas paredzēta lauksaimnieciskās darbības radītā ūdeņu piesārņojuma aizturēšanai un piesārņojuma slodzes uz dabīgām ūdenstecēm samazināšanai;
2) mākslīgo mitrāju eksperta atzinums ir kompetentās personas rakstiski sagatavots slēdziens par izbūvējamā mākslīgā mitrāja konstrukciju, virsmas platību, galvenajām dimensijām un novietojumu attiecībā pret mitrāja apkalpojošo meliorācijas sistēmu, balstoties uz attiecīgā objekta ūdens paraugu testēšanas pārskatu datiem, kas liecina par sliktu ūdens kvalitāti un nepieciešamību to uzlabot;
3) kompetentā persona mākslīgo mitrāju eksperta atzinuma sagatavošanā ir būvkomersants, kas nodarbina atbilstošas kvalifikācijas mākslīgā mitrāja ekspertu, kurš sagatavo šo attiecīgo slēdzienu;
4) mākslīgo mitrāju eksperts ir fiziska persona, kuras atbilstību šādiem kvalifikācijas kritērijiem izvērtē Lauku atbalsta dienests:
a) ir iegūts profesionālās pilnveides apliecinājums par apgūtu mākslīgo mitrāju aprēķinu studiju kursu, ko izdevusi kompetentā Latvijas vai ārvalstu augstākās izglītības iestāde, un kurā norādītais apgūto mācību stundu apjoms Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas (ECTS) ietvaros ir vismaz pieci kredītpunkti;
b) ir spēkā esošs būvprakses sertifikāts "Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu (ieskaitot ugunsdzēsības sistēmas) projektēšanas jomā" vai "Meliorācijas sistēmu projektēšanas jomā", par ko publiski pieejama informācija Būvniecības informācijas sistēmā;
c) ir spēkā esošs Latvijas zinātnes padomes lēmums par eksperta tiesību piešķiršanu zinātnes nozarē "Vides inženierija un enerģētika", par ko publiski pieejama informācija Latvijas zinātnes padomes ekspertu datu bāzē;
d) publiski pieejamas vismaz trīs zinātniskās publikācijas tematikas virzienā "Mākslīgo mitrāju un ūdeņu kvalitātes uzlabošana".

Atzinumu sniedzēju atlases kārtība ir šāda:
1) Lauku atbalsta dienests oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē paziņojumu par atzinuma sniedzēju atlasi;
2) pretendents divu nedēļu laikā pēc paziņojuma publicēšanas iesniedz Lauku atbalsta dienestā:
a) iesniegumu par mākslīgo mitrāju eksperta atzinumu sniedzēju atlasi;
b) uzņēmumā nodarbināto mākslīgo mitrāju ekspertu sarakstu;
c) mākslīgo mitrāju ekspertu kvalifikācijas prasību apliecinošu dokumentu kopijas vai unikālās tīmekļa adreses (URL), kas norāda uz publiski pieejamu attiecīgo informācijas resursa atrašanās vietu internetā.
3) Lauku atbalsta dienests divu nedēļu laikā pēc attiecīgo dokumentu saņemšanas izvērtē un apstiprina atzinumu sniedzēju un mākslīgo mitrāju ekspertu sarakstu, ko publicē savā mājas lapā.