21-TA-1222: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Pasta likuma 35.1 panta piektā un sestā daļa
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātā abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu maksā Satiksmes ministrija no gadskārtējā valsts budžeta likumā šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, kā arī termiņus un kārtību, kādā pieprasa samaksu par sniegtajiem abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem, uzrauga un izmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Pasta likuma 27. panta pirmo daļu universālā pasta pakalpojuma (turpmāk – UPP) sastāvā ietilpst arī abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumi (turpmāk preses piegādes pakalpojumi).
Šobrīd preses izdevēji UPP sniedzējam maksā par preses piegādes pakalpojumiem saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 28. maija noteikumos Nr. 292 “Noteikumi par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu cenām” (turpmāk - Noteikumi Nr. 292) noteiktajām cenām, saskaņā ar kurām preses izdevumu izdevēji maksā UPP sniedzējam par abonētās preses pakalpojumiem, un kuras ir zemākas par šo pakalpojumu pašizmaksu. Šīs cenas nosaka cenas par preses piegādi, piemērojot cenu par vienas vienības piegādi un cenu par kilogramu, kas ir atšķirīgas valstspilsētās un pārējā valsts teritorijā:
pakalpojuma – abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu – tarifus (bez pievienotās vērtības nodokļa):
- valstspilsētās cena ir 0,0386 euro par vienas preses izdevuma vienības šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi un 1,2796 euro par viena kilograma šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi;
- pārējā Latvijas teritorijā cena ir 0,0341 euro par vienas preses izdevuma vienības šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi un 1,1339 euro par viena kilograma šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi.
Ievērojot noteiktās cenas, preses izdevēju vidējais maksājums par viena preses izdevuma piegādi ir 0.1232 euro.
Ņemot vērā, ka minētās cenas nesedz pakalpojumu pašizmaksu, jo veido tikai daļu no kopējām faktiskajām abonēto preses izdevumu piegādes izmaksām, UPP sniedzējam zaudējumus sedz atbilstoši Pasta likuma pārejas noteikumu 15., 21. un 21.1 punktam.
Ministru kabinets ar Rīkojumu Nr.397 atbalstīja konceptuālajā ziņojumā “Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšanas un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas” (turpmāk - konceptuālais ziņojums) ietverto risinājuma 1. variantu, ar kuru tiek pilnveidota līdzšinējā kārtība un nodrošināta paredzamība drukātajiem medijiem, kas ir būtisks elements mediju daudzveidībai un ilgtspējai. Konceptuālā ziņojuma risinājuma 1. variants paredz pilnveidot esošo regulējumu, paredzot šādu modeli:
- Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) konkursa kārtībā izvēlas UPP sniedzēju, kas tostarp nodrošinās arī preses piegādes pakalpojumus;
- Regulators konkursa uzvarētājam apstiprina preses piegādes pakalpojumu tarifus (turpmāk - tarifi), kas aprēķināti saskaņā ar Regulatora noteikto metodiku un balstās uz pakalpojuma sniegšanas izmaksām (proti, tarifs sedz pakalpojuma pašizmaksu);
- ar speciālu regulējumu tiks noteikta preses izdevēju maksājuma proporcija no Regulatora apstiprinātā tarifa, kādu tiem būs jāmaksā UPP sniedzējam;
- tarifa atlikušo daļu UPP sniedzējam apmaksās no valsts budžeta.
Konceptuālais ziņojums un Rīkojuma Nr. 397 6. punkts paredz uzdevumu veikt jaunās atbalsta kārtības saskaņošanu ar Eiropas Komisiju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu. Kā saskaņošanas pamats tiks izvēlēts Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmums (2012/21/ES) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Saņemts Eiropas Komisijas saskaņojums, līdz ar to Rīkojuma Nr. 397 6. punkta dotais uzdevums ir izpildīts.
Īstenojot konceptuālajā ziņojumā noteikto, 2021. gada 21. oktobrī pieņemti grozījumi Pasta likumā, papildinot to ar 35.1pantu, kuru sāks piemērot no 2023. gada 1. janvāra. Pasta likuma 35.1 pants nosaka nosacījumus par preses piegādes pakalpojumu apmaksu:
- maksa par pakalpojumiem sadalīta divās daļās, vienu no kurām maksā preses izdevējs, un otro daļu maksā no valsts budžeta līdzekļiem (dalītais maksājums), ievērojot Ministru kabineta noteikto procentuālo apmēru;
- preses izdevējiem termiņš maksājumiem paredzēts ne retāk kā vienu reizi mēnesī;
- termiņš maksājumiem no valsts budžeta paredzēts ne retāk kā vienu reizi ceturksnī;
- Ministru kabinetam noteikts deleģējums noteikt dalītā maksājuma procentuālo apmēru no Regulatora apstiprinātā tarifa par preses piegādes pakalpojumiem un noteikt kārtību, kādā UPP sniedzējs pieprasa un no valsts budžeta izmaksā un uzrauga dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu;
- lai nodrošinātu, ka preses izdevējiem situācija būtiski nemainās, salīdzinot ar to, kāda tā ir saskaņā ar pašreiz piemērojamo atbalsta kārtību, ir noteikts, ka Ministru kabinets var noteikt atšķirīgu dalītā maksājuma procentuālo apmēru valstspilsētās un pārējā Latvijas teritorijā.
Šobrīd preses izdevēji UPP sniedzējam maksā par preses piegādes pakalpojumiem saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 28. maija noteikumos Nr. 292 “Noteikumi par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu cenām” (turpmāk - Noteikumi Nr. 292) noteiktajām cenām, saskaņā ar kurām preses izdevumu izdevēji maksā UPP sniedzējam par abonētās preses pakalpojumiem, un kuras ir zemākas par šo pakalpojumu pašizmaksu. Šīs cenas nosaka cenas par preses piegādi, piemērojot cenu par vienas vienības piegādi un cenu par kilogramu, kas ir atšķirīgas valstspilsētās un pārējā valsts teritorijā:
pakalpojuma – abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu – tarifus (bez pievienotās vērtības nodokļa):
- valstspilsētās cena ir 0,0386 euro par vienas preses izdevuma vienības šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi un 1,2796 euro par viena kilograma šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi;
- pārējā Latvijas teritorijā cena ir 0,0341 euro par vienas preses izdevuma vienības šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi un 1,1339 euro par viena kilograma šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi.
Ievērojot noteiktās cenas, preses izdevēju vidējais maksājums par viena preses izdevuma piegādi ir 0.1232 euro.
Ņemot vērā, ka minētās cenas nesedz pakalpojumu pašizmaksu, jo veido tikai daļu no kopējām faktiskajām abonēto preses izdevumu piegādes izmaksām, UPP sniedzējam zaudējumus sedz atbilstoši Pasta likuma pārejas noteikumu 15., 21. un 21.1 punktam.
Ministru kabinets ar Rīkojumu Nr.397 atbalstīja konceptuālajā ziņojumā “Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšanas un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas” (turpmāk - konceptuālais ziņojums) ietverto risinājuma 1. variantu, ar kuru tiek pilnveidota līdzšinējā kārtība un nodrošināta paredzamība drukātajiem medijiem, kas ir būtisks elements mediju daudzveidībai un ilgtspējai. Konceptuālā ziņojuma risinājuma 1. variants paredz pilnveidot esošo regulējumu, paredzot šādu modeli:
- Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) konkursa kārtībā izvēlas UPP sniedzēju, kas tostarp nodrošinās arī preses piegādes pakalpojumus;
- Regulators konkursa uzvarētājam apstiprina preses piegādes pakalpojumu tarifus (turpmāk - tarifi), kas aprēķināti saskaņā ar Regulatora noteikto metodiku un balstās uz pakalpojuma sniegšanas izmaksām (proti, tarifs sedz pakalpojuma pašizmaksu);
- ar speciālu regulējumu tiks noteikta preses izdevēju maksājuma proporcija no Regulatora apstiprinātā tarifa, kādu tiem būs jāmaksā UPP sniedzējam;
- tarifa atlikušo daļu UPP sniedzējam apmaksās no valsts budžeta.
Konceptuālais ziņojums un Rīkojuma Nr. 397 6. punkts paredz uzdevumu veikt jaunās atbalsta kārtības saskaņošanu ar Eiropas Komisiju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu. Kā saskaņošanas pamats tiks izvēlēts Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmums (2012/21/ES) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Saņemts Eiropas Komisijas saskaņojums, līdz ar to Rīkojuma Nr. 397 6. punkta dotais uzdevums ir izpildīts.
Īstenojot konceptuālajā ziņojumā noteikto, 2021. gada 21. oktobrī pieņemti grozījumi Pasta likumā, papildinot to ar 35.1pantu, kuru sāks piemērot no 2023. gada 1. janvāra. Pasta likuma 35.1 pants nosaka nosacījumus par preses piegādes pakalpojumu apmaksu:
- maksa par pakalpojumiem sadalīta divās daļās, vienu no kurām maksā preses izdevējs, un otro daļu maksā no valsts budžeta līdzekļiem (dalītais maksājums), ievērojot Ministru kabineta noteikto procentuālo apmēru;
- preses izdevējiem termiņš maksājumiem paredzēts ne retāk kā vienu reizi mēnesī;
- termiņš maksājumiem no valsts budžeta paredzēts ne retāk kā vienu reizi ceturksnī;
- Ministru kabinetam noteikts deleģējums noteikt dalītā maksājuma procentuālo apmēru no Regulatora apstiprinātā tarifa par preses piegādes pakalpojumiem un noteikt kārtību, kādā UPP sniedzējs pieprasa un no valsts budžeta izmaksā un uzrauga dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu;
- lai nodrošinātu, ka preses izdevējiem situācija būtiski nemainās, salīdzinot ar to, kāda tā ir saskaņā ar pašreiz piemērojamo atbalsta kārtību, ir noteikts, ka Ministru kabinets var noteikt atšķirīgu dalītā maksājuma procentuālo apmēru valstspilsētās un pārējā Latvijas teritorijā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Regulators ar 2021. gada 29. novembra lēmumu Nr. 136 “Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” universālā pasta pakalpojuma tarifiem” 3. punktu apstiprināja UPP pakalpojuma – abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu – tarifus (bez pievienotās vērtības nodokļa):
- tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi (0,48 eiro) ;
-tarifs par kilogramu (1,14 eiro).
Saskaņā ar konceptuālajā ziņojumā sniegto analīzi tarifa proporcija būtu nosakāma tāda, kas paredzētu aptuveni 30% no Regulatora apstiprinātā tarifa kā preses izdevēja maksājumu un 70% kā valsts budžeta atbalsta maksājumu.
Vienlaicīgi risinājuma 1.variants paredz, ka, nosakot valsts atbalsta proporciju, ir būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija būtiski nemainās, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo atbalsta kārtību. 2021. un 2022. gadā ievērojami pieauga izmaksas salīdzinājumā ar 2019. gadu, kura dati tika ņemti par pamatu nepieciešamā valsts budžeta līdzekļu apmēra noteikšanai.
Atbilstoši Pasta likuma pārejas noteikumu 24. punktu, jauns atbalsta mehānisms stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Attiecīgi likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam" Satiksmes ministrijas valsts budžeta programmā paredzēti finanšu līdzekļi preses piegādes pakalpojumu apmaksai saskaņā ar konceptuālajā ziņojumā veiktajām aplēsēm - 6 957 500 euro apmērā (5 750 000 euro + PVN 1 207 500 euro) katru gadu 2023. un 2024. gadā.
Saskaņā ar VAS “Latvijas Pasts” un Latvijas preses izdevēju asociācijas datos balstītām prognozēm 2023. gadā ir plānotas 13 665 800 preses izdevumu piegādes, bet viena preses izdevuma vidējais svars ir plānots 71,5 grami, kas nozīmē, ka kopā 2023. gadā ir plānots piegādāt 977 105,7 kilogramus ar preses izdevumiem (13 665 800 x 0,0715=977 105,7).
Ņemot vērā minēto, visu abonēto preses izdevumu piegādes summētā maksa 2023. gadā būs 7673 484 euro bez PVN (0,48x13 665 800 + 1,14x977 105,7=7 673 484). Tā kā valsts budžeta ietvarā piegādes atbalstam pašreiz no 2023. gada ik gadu ir paredzēti 5 750 000 euro (neskaitot PVN), tad šādā gadījumā preses izdevēju daļa no summētās pakalpojuma maksas būs 1 923 484 euro bez PVN (7 673 484 - 5 750 000=1 923 484), kas vidēji viena preses izdevuma piegādei būs 0,1408 euro bez PVN (1 923 484 / 13 665 800=0,1408).
Tas nozīmē, ka ar valsts budžetā šim mērķim paredzēto pieejamo finansējumu (5 750 000 euro bez PVN) , ir iespējams preses izdevējiem sniegt tādu abonētās preses piegādes atbalstu, kas nozīmētu vidēji 14,28% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem (0,1408 / 0,1232=1,1428), jo līdz šim preses izdevēji vidēji par vienu piegādi maksāja 0,1232 euro bez PVN.
- tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi (0,48 eiro) ;
-tarifs par kilogramu (1,14 eiro).
Saskaņā ar konceptuālajā ziņojumā sniegto analīzi tarifa proporcija būtu nosakāma tāda, kas paredzētu aptuveni 30% no Regulatora apstiprinātā tarifa kā preses izdevēja maksājumu un 70% kā valsts budžeta atbalsta maksājumu.
Vienlaicīgi risinājuma 1.variants paredz, ka, nosakot valsts atbalsta proporciju, ir būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija būtiski nemainās, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo atbalsta kārtību. 2021. un 2022. gadā ievērojami pieauga izmaksas salīdzinājumā ar 2019. gadu, kura dati tika ņemti par pamatu nepieciešamā valsts budžeta līdzekļu apmēra noteikšanai.
Atbilstoši Pasta likuma pārejas noteikumu 24. punktu, jauns atbalsta mehānisms stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Attiecīgi likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam" Satiksmes ministrijas valsts budžeta programmā paredzēti finanšu līdzekļi preses piegādes pakalpojumu apmaksai saskaņā ar konceptuālajā ziņojumā veiktajām aplēsēm - 6 957 500 euro apmērā (5 750 000 euro + PVN 1 207 500 euro) katru gadu 2023. un 2024. gadā.
Saskaņā ar VAS “Latvijas Pasts” un Latvijas preses izdevēju asociācijas datos balstītām prognozēm 2023. gadā ir plānotas 13 665 800 preses izdevumu piegādes, bet viena preses izdevuma vidējais svars ir plānots 71,5 grami, kas nozīmē, ka kopā 2023. gadā ir plānots piegādāt 977 105,7 kilogramus ar preses izdevumiem (13 665 800 x 0,0715=977 105,7).
Ņemot vērā minēto, visu abonēto preses izdevumu piegādes summētā maksa 2023. gadā būs 7673 484 euro bez PVN (0,48x13 665 800 + 1,14x977 105,7=7 673 484). Tā kā valsts budžeta ietvarā piegādes atbalstam pašreiz no 2023. gada ik gadu ir paredzēti 5 750 000 euro (neskaitot PVN), tad šādā gadījumā preses izdevēju daļa no summētās pakalpojuma maksas būs 1 923 484 euro bez PVN (7 673 484 - 5 750 000=1 923 484), kas vidēji viena preses izdevuma piegādei būs 0,1408 euro bez PVN (1 923 484 / 13 665 800=0,1408).
Tas nozīmē, ka ar valsts budžetā šim mērķim paredzēto pieejamo finansējumu (5 750 000 euro bez PVN) , ir iespējams preses izdevējiem sniegt tādu abonētās preses piegādes atbalstu, kas nozīmētu vidēji 14,28% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem (0,1408 / 0,1232=1,1428), jo līdz šim preses izdevēji vidēji par vienu piegādi maksāja 0,1232 euro bez PVN.
Risinājuma apraksts
Turpmāk pastāvēs valsts atbalsta modelis, kas balstās uz faktiskajiem preses izdevumu apjomiem un tarifiem: regulārie maksājumi no valsts budžeta par abonētās preses pakalpojumiem saskaņā ar rēķinos norādīto summu, kas aprēķināta, ņemot vērā faktiski piegādāto abonēto preses izdevumu apjomus, Regulatora apstiprinātos tarifus un ievērojot noteikto procentuālo apmēru. Valsts atbalsta sniegšana apmaksājot maksas par abonēto preses izdevumu pakalpojumiem līdzmaksājuma valsts daļu, tiks nodrošināta Satiksmes ministrijai gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajā apmērā šim mērķim piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Saskaņā ar Pasta likumā noteikto valsts atbalsta modeli Satiksmes ministrija no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem reizi ceturksnī apmaksās universālā pasta pakalpojuma sniedzēja sagatavoto rēķinu. Lai nodrošinātu dalītā maksājuma valsts budžeta daļas maksājumiem paredzēto valsts budžeta līdzekļu izmantošanas likumību un pareizību un novērstu pārkompensācijas riskus, universālā pasta pakalpojuma sniedzējam reizi ceturksnī jāiesniedz Satiksmes ministrijā informācija par piegādāto preses izdevumu apjomiem un ieņēmumiem no preses izdevējiem par iepriekšējo periodu.
Lai atbilstoši konceptuālajā ziņojumā minētajam preses izdevējiem būtiski nemainītu situāciju, nosakot tarifa proporcionālās likmes, tarifa komponentēm tiek piemērotas atšķirīgas likmju vērtības.
Dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs (neskaitot pievienotās vērtības nodokli), tiks noteikts šāds:
- valstspilsētās – 9,19% no tarifa vienai preses izdevuma vienībai un 128,24% no tarifa vienam kilogramam;
- pārējā valsts teritorijā - 8,12% no tarifa vienai preses izdevuma vienībai un 113,64% no tarifa vienam kilogramam.
Šāds procentuālais apmērs atbilst aptuvenam 14,28% izmaksu pieaugumam preses izdevējiem ar nelielām atšķirībām, kas saistītas ar nepieciešamību procentuālo apmēru noapaļot līdz ne vairāk kā diviem cipariem pēc komata.
Attiecībā uz maksājumu par vienas preses izdevuma vienības piegādi valstpilsētās pieaugums būs 14,28% (9,19% no 0,48 = 0,044112, bet (1 - 0,044112 / 0,0386) = 14,28%).
Attiecībā uz maksājumu par viena kilograma piegādi valstpilsētās pieaugums būs 14,25% (128,24% no 1,14 = 1,461936, bet (1 - 1,461936 / 1,2796) = 14,25%).
Attiecībā uz maksājumu par vienas preses izdevuma vienības piegādi pārējā valsts teritorijā pieaugums būs 14,30% (8,12% no 0,48 = 0,038976, bet (1 - 0,038976 / 0,0341) = 14,30%).
Attiecībā uz maksājumu par viena kilograma piegādi pārējā valsts teritorijā pieaugums būs 14,25% (113,64% no 1,14 = 1,295496, bet (1 - 1,295496/ 1,1339) = 14,25%).
Saskaņā ar Pasta likumā noteikto valsts atbalsta modeli Satiksmes ministrija no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem reizi ceturksnī apmaksās universālā pasta pakalpojuma sniedzēja sagatavoto rēķinu. Lai nodrošinātu dalītā maksājuma valsts budžeta daļas maksājumiem paredzēto valsts budžeta līdzekļu izmantošanas likumību un pareizību un novērstu pārkompensācijas riskus, universālā pasta pakalpojuma sniedzējam reizi ceturksnī jāiesniedz Satiksmes ministrijā informācija par piegādāto preses izdevumu apjomiem un ieņēmumiem no preses izdevējiem par iepriekšējo periodu.
Lai atbilstoši konceptuālajā ziņojumā minētajam preses izdevējiem būtiski nemainītu situāciju, nosakot tarifa proporcionālās likmes, tarifa komponentēm tiek piemērotas atšķirīgas likmju vērtības.
Dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs (neskaitot pievienotās vērtības nodokli), tiks noteikts šāds:
- valstspilsētās – 9,19% no tarifa vienai preses izdevuma vienībai un 128,24% no tarifa vienam kilogramam;
- pārējā valsts teritorijā - 8,12% no tarifa vienai preses izdevuma vienībai un 113,64% no tarifa vienam kilogramam.
Šāds procentuālais apmērs atbilst aptuvenam 14,28% izmaksu pieaugumam preses izdevējiem ar nelielām atšķirībām, kas saistītas ar nepieciešamību procentuālo apmēru noapaļot līdz ne vairāk kā diviem cipariem pēc komata.
Attiecībā uz maksājumu par vienas preses izdevuma vienības piegādi valstpilsētās pieaugums būs 14,28% (9,19% no 0,48 = 0,044112, bet (1 - 0,044112 / 0,0386) = 14,28%).
Attiecībā uz maksājumu par viena kilograma piegādi valstpilsētās pieaugums būs 14,25% (128,24% no 1,14 = 1,461936, bet (1 - 1,461936 / 1,2796) = 14,25%).
Attiecībā uz maksājumu par vienas preses izdevuma vienības piegādi pārējā valsts teritorijā pieaugums būs 14,30% (8,12% no 0,48 = 0,038976, bet (1 - 0,038976 / 0,0341) = 14,30%).
Attiecībā uz maksājumu par viena kilograma piegādi pārējā valsts teritorijā pieaugums būs 14,25% (113,64% no 1,14 = 1,295496, bet (1 - 1,295496/ 1,1339) = 14,25%).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Pamatojoties uz VAS "Latvijas Pasts" un Latvijas Preses izdevēju asociācijas sniegtajiem datiem par prognozētiem piegādājamo preses izdevumu apjomiem turpmākajos gados, tika veiktas prognozējamo maksājumu modelēšana atkarībā no tarifu veidojošo komponenšu proporcijām, pieejamo valsts budžeta līdzekļu apmēra un piegādājamo preses izdevumu skaita izmaiņu tendencēm.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot izmaiņas - prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez/ar papildu atbalstu un konceptuālajā ziņojumā izvirzītos mērķus neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai.
Izvēlētais risinājums nodrošina proporcionālu izmaksu pieaugumu preses izdevējiem. Visi preses izdevēji neatkarīgi no piegādes apjomiem vai izdevumu svara maksās 14,28% vairāk par abonētās preses piegādi, salīdzinot ar pašreiz spēkā esošajām cenām.
Tā rezultātā par viena kilograma piegādi preses izdevējiem gan valstpilsētās, gan pārējā valsts teritorijā būs jāmaksā vairāk, nekā to paredz tarifs, kas nozīmē to, ka pie noteikta svara abonētās preses piegādes atbalsts var kļūt preses izdevējam neizdevīgs. Šāds svars attiecībā uz piegādēm valstspilsētās ir 1,35 kg (pārējā valsts teritorijā vēl augstāks), kas nav raksturīgs svars preses izdevumiem, ņemot vērā, ka vidējais svars ir aptuveni 20 reizes mazāks.
Alternatīvs risinājums, kas novērstu to, ka par viena kilograma piegādi preses izdevējiem jāmaksā virs apstiprinātā tarifa, nozīmētu neproporcionālu tarifa pieaugumu starp preses izdevējiem, no kura ieguvēji būtu preses izdevēji smagākiem preses izdevumiem, bet situācija pasliktinātos preses izdevējiem ar vieglākiem preses izdevumiem, piemēram, reģionālajiem medijiem.
Ņemot vērā minēto, risinājums, kura ietvaros tiek paredzēts proporcionāls izmaksu pieaugums, ir labāks par risinājumu, kura sekas būtu neproporcionāls izmaksu pieaugums.
Izvēlētais risinājums nodrošina proporcionālu izmaksu pieaugumu preses izdevējiem. Visi preses izdevēji neatkarīgi no piegādes apjomiem vai izdevumu svara maksās 14,28% vairāk par abonētās preses piegādi, salīdzinot ar pašreiz spēkā esošajām cenām.
Tā rezultātā par viena kilograma piegādi preses izdevējiem gan valstpilsētās, gan pārējā valsts teritorijā būs jāmaksā vairāk, nekā to paredz tarifs, kas nozīmē to, ka pie noteikta svara abonētās preses piegādes atbalsts var kļūt preses izdevējam neizdevīgs. Šāds svars attiecībā uz piegādēm valstspilsētās ir 1,35 kg (pārējā valsts teritorijā vēl augstāks), kas nav raksturīgs svars preses izdevumiem, ņemot vērā, ka vidējais svars ir aptuveni 20 reizes mazāks.
Alternatīvs risinājums, kas novērstu to, ka par viena kilograma piegādi preses izdevējiem jāmaksā virs apstiprinātā tarifa, nozīmētu neproporcionālu tarifa pieaugumu starp preses izdevējiem, no kura ieguvēji būtu preses izdevēji smagākiem preses izdevumiem, bet situācija pasliktinātos preses izdevējiem ar vieglākiem preses izdevumiem, piemēram, reģionālajiem medijiem.
Ņemot vērā minēto, risinājums, kura ietvaros tiek paredzēts proporcionāls izmaksu pieaugums, ir labāks par risinājumu, kura sekas būtu neproporcionāls izmaksu pieaugums.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Veicot tarifu procentuālo likmju modelēšanu, aprēķinu pamatā par bāzi tika ņemts vērā viena preses izdevuma vidējais svars 71,5 grami, salīdzinot datus par pēdējiem četriem gadiem. Dažādu izdevniecības procesu ietekmējošo neprognozējamo faktoru rezultātā šis skaitlis varētu mainīties. Attiecīgi nepieciešamības gadījumā būs jāpārskata noteiktās tarifu procentuālās likmes.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Preses izdevēji
- Universālā pasta pakalpojuma sniedzējs -VAS "Latvijas Pasts"
Ietekmes apraksts
Mainīsies maksājumu summas noteikšanas princips - kopējā summa rēķinā tiks noteikta, piemērojot Ministru kabineta noteikumos noteiktās procentuālās likmes no Regulatora apstiprinātā tarifa komponentēm. Salīdzinājumā ar 2019.gadu preses izdevēju daļa 2023.gadā varētu ievērojami pieaugt, ja bez papildu koeficientu piemērošanas maksātu atbilstoši faktiskajām tarifu veidojošām komponentēm.
Universālā pasta pakalpojuma sniedzējs pilnu samaksu par sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem saņems ne retāk kā reizi ceturksnī, kas pozitīvi ietekmēs tā finanšu plūsmu un saistības.
Universālā pasta pakalpojuma sniedzējs pilnu samaksu par sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem saņems ne retāk kā reizi ceturksnī, kas pozitīvi ietekmēs tā finanšu plūsmu un saistības.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
9 832 500
0
6 957 500
0
6 957 500
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
9 832 500
0
6 957 500
0
6 957 500
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
9 832 500
0
6 957 500
0
6 957 500
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
9 832 500
0
6 957 500
0
6 957 500
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
2022. gadā valsts budžetā piešķirtais finansējums tiks izmantots, lai kompensētu 2022. gadā (ieskaitot II pusgadu) radušos zaudējumus, pamatojoties uz operatīvajiem datiem, piemērojot Pasta likuma pārejas noteikumos 15., 21. un 21.1 punktā noteikto regulējumu.
2023. gadā spēkā stāsies jauns valsts atbalsta modelis, kas paredz preses izdevēju un valsts budžeta maksājumus noteiktajā proporcijā no Regulatora apstiprinātā tarifa atbilstoši Pasta likuma 35 1 pantā noteiktajiem principiem. Noteikumu projektā proporcijas plānotas tādā apmērā, lai īstenotu valsts atbalsta modeli piešķirtā valsts budžeta finansējuma ietvaros.
2023. gadā spēkā stāsies jauns valsts atbalsta modelis, kas paredz preses izdevēju un valsts budžeta maksājumus noteiktajā proporcijā no Regulatora apstiprinātā tarifa atbilstoši Pasta likuma 35 1 pantā noteiktajiem principiem. Noteikumu projektā proporcijas plānotas tādā apmērā, lai īstenotu valsts atbalsta modeli piešķirtā valsts budžeta finansējuma ietvaros.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Finansējums jaunā valsts atbalsta modeļa īstenošanai saskaņā ar konceptuālajā ziņojumā veiktajām aplēsēm paredzēts 6 957 500 euro apmērā (5 750 000 euro par sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem + 1 207 500 euro PVN).
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Valsts atbalsta sniegšana apmaksājot maksas par abonēto preses izdevumu pakalpojumiem līdzmaksājuma valsts daļu, tiks nodrošināta Satiksmes ministrijai gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajā apmērā šim mērķim piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 22.septembra lēmumu (prot. Nr.55 38.§ 3.punkts.) prioritārajiem pasākumiem papildu piešķirtais finansējums Satiksmes ministrijas 02.00.00.programmas bāzē 2021. -2023.gadam un turpmākajiem gadiem.
Ja 2023.gadā dažādu ārējo faktoru ietekmē būtiski mainīsies noteikumos noteikto tarifu procentuālo likmju aprēķinu ietekmējošie faktori, ievērojami pieaugs abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegšanas izmaksas, piemēram, degvielu cenu kāpuma vai izmaiņu regulējumā attiecībā uz darba samaksu un nodokļiem un citu faktoru ietekmē, nepieciešamības gadījumā jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta 2024. gadā ir skatāms Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2024. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem. Nepieciešamības gadījumā būs jāvērtē arī iespēja aktualizēt noteikumos noteiktās tarifu procentuālās likmes.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 22.septembra lēmumu (prot. Nr.55 38.§ 3.punkts.) prioritārajiem pasākumiem papildu piešķirtais finansējums Satiksmes ministrijas 02.00.00.programmas bāzē 2021. -2023.gadam un turpmākajiem gadiem.
Ja 2023.gadā dažādu ārējo faktoru ietekmē būtiski mainīsies noteikumos noteikto tarifu procentuālo likmju aprēķinu ietekmējošie faktori, ievērojami pieaugs abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegšanas izmaksas, piemēram, degvielu cenu kāpuma vai izmaiņu regulējumā attiecībā uz darba samaksu un nodokļiem un citu faktoru ietekmē, nepieciešamības gadījumā jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta 2024. gadā ir skatāms Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2024. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem. Nepieciešamības gadījumā būs jāvērtē arī iespēja aktualizēt noteikumos noteiktās tarifu procentuālās likmes.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32012D0021
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk - lēmums 2012/21/ES) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L7, 11.1.2012).
Apraksts
Pamata prasības valsts atbalsta piemērošanai noteiktas Pasta likumā. Noteikumu projektā noteiktās normas nodrošina atbilstību atsevišķiem lēmumā 2012/21/ES noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz kompensēšanas kārtības noteikšanu un veikto maksājumu uzraudzību, lai nodrošinātu, ka netiek veikta pārkompensācija.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk - lēmums 2012/21/ES) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L7, 11.1.2012).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
lēmuma 2012/21/ES 4.panta d) apakšpunkts
II sadaļa "Tarifa dalītā maksājuma procentuālā apmēra noteikšana"
III sadaļa "Dalītā maksājuma no valsts budžeta pieprasīšana un samaksa"
III sadaļa "Dalītā maksājuma no valsts budžeta pieprasīšana un samaksa"
Pārņemtas pilnībā
Stingrākās prasības netiek ieviestas.
lēmuma 2012/21/ES 4.panta e) apakšpunkts
IV sadaļa "Valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzība"
Pārņemtas pilnībā
Stingrākās prasības netiek ieviestas.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Nav attiecināms.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Paredzētais valsts atbalsts saskaņots ar Eiropas Komisiju, ir saderīgs ar iekšējo tirgu un ir atbrīvots no Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.panta 3.punktā paredzētās paziņošanas prasības.
Cita informācija
pamatprasības par valsts atbalsta piemērošanu noteiktas Pasta likumā. Noteikumu projekts nosaka tikai daļu no lēmuma 2012/21/ES prasībām.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Kultūras ministrija, Satiksmes ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi