Anotācija (ex-ante)

21-TA-1442: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Nodrošināt, ka darba devējam nav jāveic minimālās obligātās iemaksas par kalendāra dienām, kurās darbinieks atrodas dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ, kā arī par kalendāra dienām, kurās darba ņēmējs ir atstādināts no darba (amata) pienākumu izpildes bez darba algas saglabāšanas.
Nodrošināt, ka minimālās obligātās iemaksas netiek aprēķinātas un nav jāveic par tiem pārskata mēnešiem, kuros Ministru kabinets ir izsludinājis ārkārtējo situāciju visā valsts teritorijā.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
-

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 20.4 pantu no 2021. gada 1. jūlija ir ieviests minimālais obligāto iemaksu objekts, kas paredz, ka darba devējam par katru darba ņēmēju ir jāveic minimālās obligātās iemaksas no trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām jeb 1500 eiro.
Ministru kabinets 2021.gada 9.oktobrī izdeva rīkojumu Nr.720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar kuru tiek ieviesta ārkārtējā situācija visā valsts teritorijā un noteikta virkne ierobežojumu, t.sk., darbinieku (amatpersonu) atstādināšana no darba (amata) pienākumu izpildes un dīkstāve.
2021. gada 6. novembrī stājās spēkā Saeimas 2021. gada 4. novembrī pieņemtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, t.i., 7.3 panta trešā daļa, kas nosaka, ka, ja darba devējam normatīvajos aktos paredzēto prasību vai citu objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams pārcelt darbinieku (amatpersonu) citā piemērotā darbā (amatā) vai nodrošināt viņa darba (amata, dienesta) pienākumu veikšanu attālināti, darba devējam ir tiesības līdz brīdim, kad darbinieks (amatpersona) iegūst vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, atstādināt viņu no darba (amata, dienesta) vai noteikt dīkstāvi darbinieka vainas dēļ, par atstādināšanas vai dīkstāves laiku viņam neizmaksājot darba samaksu. Darba devējam, izņemot darba devēju valsts pārvaldē, ir tiesības par atstādināšanas laiku saglabāt darba samaksu. Aizliegts atstādināt darbinieku (amatpersonu) no darba (amata, dienesta) uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem.

Laikā, kad valstī izsludināta ārkārtējā situācija, daudzas nozares klātienē nevar darboties un sniegt pakalpojumus (piemēram, rūpniecības preču un saimniecības preču veikali), un daudzām nozarēm ir noteikti ierobežojumi (piemēram, ēdināšanas iestādes). Savukārt valsts sniedz tikai divu veidu atbalstus – apgrozāmos līdzekļus un algas subsīdijas. Valsts ārkārtējās situācijas laikā nav paredzējusi dīkstāves pabalstus. 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Darba likuma 58. panta pirmā daļa nosaka, ka atstādināšana no darba ir ar darba devēja rakstveida rīkojumu noteikts pagaidu aizliegums darbiniekam atrasties darba vietā un veikt darbu, par atstādināšanas laiku viņam neizmaksājot darba samaksu.
Savukārt Darba likuma 74. panta otrā daļa nosaka, ka par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, darbinieks šo atlīdzību nesaņem.
Valsts civildienesta likuma 39.panta pirmā daļa nosaka, ka, ja attiecībā pret ierēdni kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums vai pret viņu ir uzsākta kriminālvajāšana, iestādes vadītājs var atstādināt ierēdni no amata pienākumu izpildes, apturot darba samaksas izmaksu par turpmāko laiku no atstādināšanas dienas.
Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 7.3 panta trešā daļa paredz darba devējam, izņemot darba devēju valsts pārvaldē, tiesības par atstādināšanas laiku saglabāt darbiniekam darba samaksu.

Daudzi uzņēmumi nekvalificējas kritērijiem, lai saņemtu algu subsīdiju. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nevar atšķirt uzņēmumus pēc NACE kodiem, jo NACE kodi nav precīzi, un ne visi uzņēmumi tos ir iesnieguši Valsts ieņēmumu dienestā.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā iepriekš minēto, likumā būtu nosakāms, ka par kalendāra dienām, kurās darbinieks ir dīkstāvē savas vainas dēļ vai kurās darba ņēmējs ir atstādināts no darba (amata) pienākumu veikšanas bez darba samaksas saglabāšanas, netiktu aprēķināts minimālais obligāto iemaksu objekts.

Vienlaikus nepieciešams noteikt, ka darba devējs ziņas par darbinieka atrašanos dīkstāvē (darba ņēmēja vainas dēļ) un ziņas par darba ņēmēja atstādināšanu no darba (amata) pienākumu veikšanas par periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz likuma 8.2 panta spēkā stāšanās dienai var iesniegt 30 dienu laikā no normas spēkā stāšanās dienas.

Likumprojekts paredz neaprēķināt minimālo obligāto iemaksu objektu, un attiecīgi darba devējiem un pašnodarbinātajiem nebūs jāveic minimālās obligātās iemaksas par tiem pārskata mēnešiem, kuros Ministru kabinets visā valsts teritorijā ir noteicis ārkārtējo situāciju. Tā kā ārkārtējā situācija ir noteikta no 2021. gada 11. oktobra līdz 2022. gada 11. janvārim, tad minimālo obligāto iemaksu objektu neaprēķina un darba devējiem un pašnodarbinātajiem minimālās obligātās iemaksas nebūs jāveic par 2021.gada oktobri, novembri, decembri un 2022. gada janvāri.

Likuma 8.2 pantā un pārejas noteikumu 18. un 19.punktā tiek lietota terminoloģija atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīvu risinājumu nav, jo tikai darba devēja rīcībā ir informācija par darbinieku atrašanos dīkstāvē un darba ņēmēju atstādināšanu no darba (amata) pienākumu pildīšanas. Darba devējam nevar uzlikt pienākumu Covid 19 infekcijas plašas izplatības laikā maksāt par personām, kuras kādā periodā nav nodarbinātas un nesaņem darba samaksu vai atlīdzību.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Darba devējam nebūs jāveic minimālās obligātās iemaksas par tām kalendāra dienām, kurās darbinieks atrodas dīkstāvē vai darba ņēmējs atstādināts no darba (amata) pienākumu pildīšanas un nesaņem darba samaksu vai atlīdzību.

Lai noteiktu, ka minimālo obligāto iemaksu objekts netiks aprēķināts un minimālās obligātās iemaksas nebūs jāveic par laiku, par kuru Ministru kabinets ir izsludinājis ārkārtējo situāciju, tas nozīmē, ka ārkārtējās situācijas kā atvieglojumu perioda ņemšana vērā ir jāspecificē. Lai neveidotos situācijas, kad mēnesī nopelnītais atalgojums ārkārtējās situācijas dēļ būs jāattiecina uz mēneša dienām, kurās ārkārtējā situācija nebija noteikta (piemēram, visa oktobra alga personai, kuras atalgojumu neietekmē ārkārtējās situācijas izsludināšana, būtu ieskaitāma kā gūta no 1. līdz 10.oktobrim), likumprojekts paredz, ka minimālās obligātās iemaksas neaprēķina un minimālās obligātās iemaksas nav jāveic par tiem pārskata mēnešiem, kuros kaut vienu dienu bijusi noteikta ārkārtējā situācija.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • darbinieki, kuri ir dīkstāvē paša vainas dēļ, un darba ņēmēji, kuri atstādināti no darba (amata) pienākumu veikšanas bez darba algas saglabāšanas
Ietekmes apraksts
Par personām netiks veiktas minimālās obligātās iemaksas par kalendāra dienām, kurās darbinieks ir dīkstāvē paša vainas dēļ vai darba ņēmējs atstādināts no darba (amata) pienākumu veikšanas bez darba algas saglabāšanas.
Juridiskās personas
  • visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Darba devējiem būs jāsniedz papildus ziņas Valsts ieņēmumu dienestam, bet nebūs jāveic minimālās obligātās iemaksas par dienām, kurās darbinieks ir dīkstāvē paša vainas dēļ vai darba ņēmējs atstādināts no darba (amata) pienākumu veikšanas bez darba algas saglabāšanas.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
3 185 992 111
0
3 391 893 472
0
3 565 025 990
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
3 185 992 111
0
3 391 893 472
0
3 565 025 990
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
3 207 433 575
31 870
3 226 615 203
14 157
3 381 005 800
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
31 870
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
3 207 433 575
0
3 226 615 203
14 157
3 381 005 800
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-21 441 464
-31 870
165 278 269
-14 157
184 020 190
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-31 870
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
-21 441 464
0
165 278 269
-14 157
184 020 190
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
31 870
0
14 157
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
No obligātajām iemaksām paredzams ieņēmumu samazinājums, kas precīzi nav aprēķināms.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Likumprojekts maina jau izstrādātos minimālo obligāto iemaksu aprēķina algoritmus, tad veidojas papildus izmaksas jau izstrādātās programmatūras pielāgošanai. Lai aprēķinā ieviestu papildus atvieglotos periodus, kā arī pārietu uz iespēju aprēķinu veikt nevis par veselu ceturksni, bet par atsevišķiem mēnešiem, programmatūras sistēmanalīzei, programmēšanai un testēšanai provizoriski nepieciešamas 30 cilvēkdienas un finansējums to apmaksai 2022.gadā 14 157 euro (471,90 euro x 30 c/d). Minētos izdevumus VSAA nodrošinās tai 2022.gadam piešķirto līdzekļu ietvaros.

Saistībā ar likumprojektā paredzēto pienākumu darba devējiem iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā ziņas par darba ņēmēju, kurš atradīsies dīkstāvē paša vainas dēļ vai tiks atstādināts, ir jāveic izmaiņās Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās, kas nodrošinās attiecīgas informācijas iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā un datu apmaiņu ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru.
Nepieciešamo izmaiņu veikšanai Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās 2021.gadā no Finanšu ministrijas budžeta programmas 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” ir nepieciešams finansējums 31 869,47  EUR apmērā, tai skaitā:
VID IS nosaukums         Izmaksas cilvēkdienās (c/d)     Vienas c/d cena EUR      Izmaksas EUR ar PVN
Elektroniskās deklarēšanas                  22                             490,05                               10 781,10
sistēma (EDS)

Maksājumu administrēšanas                4,7                              480,37                                 2 257,74
informācijas sistēma (MAIS)

Nodokļu informācijas sistēma (NIS)     41,5                             453,75                               18 830,63

2021.gadā nepieciešamo izmaiņu veikšanai Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās nepieciešamais finansējums tiks nodrošināts Finanšu ministrijas budžeta programmas 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” piešķirtā finansējuma ietvaros.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Netiks veiktas minimālās obligātās iemaksas par kalendāra dienām, kurās darbinieks ir dīkstāvē paša vainas dēļ vai darba ņēmējs atstādināts no darba (amata) pienākumu veikšanas bez darba algas saglabāšanas.
Tā kā Valsts ieņēmumu dienestā ziņas par šiem darbiniekiem (atradīsies dīkstāvē paša vainas dēļ vai tiks atstādināts) netiek iesniegtas, finansiālā ietekme precīzi nav aprēķināma.

4.1. Saistītie tiesību aktu projekti

4.1.1. Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumi Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli"

Pamatojums un apraksts
MK noteikumi nosaka termiņus un kārtību, kādā darba devējiem jāsniedz ziņas par darba ņēmējiem.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts ieņēmumu dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
Nevalstiskās organizācijas
Nē
Cits
Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Darba grupa/domnīca
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Ar Finanšu ministra 2021.gada 3.septembra rīkojumu Nr.513 "Par darba grupas izveidi" tika izveidota darba grupa, kur tika nodrošināta gan valsts institūciju pārstāvniecība, gan arī plaša sociālo partneru, uzņēmēju, nevalstiskā sektora u.c. pārstāvniecība (piemēram, LDDK, LTRK, LBAS). Darba grupai bija uzdevums sagatavot priekšlikumus minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu regulējuma pilnveidošanai.

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Likumprojektā iekļautais regulējums tika izdiskutēts iepriekš minētajā darba grupā, kurā tika panākta konceptuālā vienošanās.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts ieņēmumu dienests
  • Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Personas, kuras ir darba vai dienesta attiecībās un attiecīgi atrodas dīkstāvē vai atstādinātas no darba (amata) pienākumu veikšanas bez darba algas saglabāšanas, netiks sociāli apdrošinātas no minimālo obligāto iemaksu objekta. Šie periodi neveidos personām tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi