Anotācija (ex-ante)

22-TA-3198: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma pārejas noteikumu 7. punkts: Ministru kabinets mēneša laikā izstrādā energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma atbalsta pasākumus mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot propāna gāzi, par laikposmu no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir sniegt energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma apstākļos papildus atbalsta mehānismus tām mājsaimniecībām, kas siltumapgādes nodrošināšanai izmanto sašķidrināto naftas gāzi (propānu-butānu) vai dīzeļdegvielu.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Nepieciešams mazināt ekonomisko ietekmi uz mājsaimniecībām saistībā iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Patreiz Latvijā aptuveni 4500 mājsaimniecības apkures un karstā ūdens nodrošināšanai izmanto sašķidrināto naftas gāzi jeb propāna-butāna gāzi, visbiežāk tajos gadījumos, kad nebija iespējas pievienoties dabasgāzes tīklam, bet citu energoresursu izmantošana bija apgrūtināta. Šīs mājsaimniecības līdz šim atbalstu nesaņēma, jo sašķidrināto naftas gāze bija salīdzinoši lēta. Lai nodrošinātu ar siltumenerģiju apmēram 100 m2 lielu mājokli, ir nepieciešama 1 tonna sašķidrinātās naftas gāzes gadā.

Salīdzinoši neliels skaits mājsaimniecību Latvijā kā kurināmo izmanto marķēto dīzeļdegvielu, kuru ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi var iegādāties apkures vajadzībām. Marķēto dīzeļdegvielu apkurei drīkst iegādāties personas, kas saņēmušas Valsts ieņēmuma dienesta izziņu par tiesībām iegādāties iezīmētus (marķētus) naftas produktus. Vienģimeņu privātmājas apkurei un karstā ūdens sagatavošanai ir nepieciešami apmēram 4000 litri gadā. Ja privātmāja iegādājās tikai minimālo nepieciešamo daudzumu, t.i. 3500 litrus, tad izmaksas bez pievienotās vērtības nodokļa bija  2020.gadā 1360 EUR, 2021.gadā 1964 EUR, bet 2022.gadā izmaksas sasniedza jau 3897 EUR jeb 2,86 reizes vairāk kā 2020.gadā. Saskaņā ar Valsts ieņēmuma dienesta datiem 2022.gada novembra sākumam ir izsniegtas 2009 izziņas ar kopējo iegādes apjomu 12 308 341 litri.  
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Mājsaimniecību spēju segt komunālos maksājumus, kā arī uzturēt siltu mājokli, primāri nosaka mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumu un izdevumu bilance. Ņemot vērā vispārējo cenu pieaugumu pārtikai un prognozējamās ziemas apkures sezonas izmaksas, pastāv augsta iespējamība, ka mājsaimniecību ieņēmumi nespēs segt primāro vajadzību apmierināšanu.

Šobrīd sašķidrinātajai naftas gāzei ir būtiski pieaugusi cena, proti, 2021.gada septembrī sašķidrinātās naftas gāzes cena bija 48 EUR/MWh bez PVN, bet 2022.gada novembrī tā sasniedza 84 EUR/MWh. Tādējādi cenas pieaugums pusgada laikā sasniedza 40% un veido 36 EUR/MWh bez PVN. 

Dīzeļdegvielas cena pēdējo divu gadu laikā pieaugusi no 48 EUR/MWh līdz 137 EUR/MWh, attiecīgi palielinot arī mājsaimniecību izdevumus par apkuri un karstā ūdens sagatavošanu.
Risinājuma apraksts
Sašķidrinātās naftas gāzes izmaksu pieauguma daļēja kompensācija
Ņemot vērā būtisko sašķidrinātās naftas gāzes izmaksu pieaugumu, noteikts naftas gāzes cenu slieksnis - 0,91 euro/kg, no kura tiek piemērota izmaksu kompensācija. Šāds slieksnis noteikts par pamatu ņemot CSA siltumenerģijas tarifa mediānu 70 euro/MWh. Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos, arī sašķidrinātās naftas gāzes izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā (ja izmaksas pārsniedz 0,91 euro/kg), bet ne vairāk kā 100 euro/MWh (1.29 euro/kg) apmērā. Savukārt, uz vienu mājsaimniecību noteikts patēriņa atbalsta slieksnis kas atbilstu vidēja izmēra mājsaimniecībai, proti 1 tonna sašķidrinātās naftas gāzes. Tāpat kā citos atbalsta maksājumos kompensācijas maksā iekļauts PVN.

Marķētās dīzeļdegvielas izmaksu pieauguma daļēja kompensācija
Marķētās dīzeļdegvielas izmaksu pieaugumam noteikts cenu slieksnis - 0,69 euro par litru, no kura tiktu piemērota izmaksu kompensācija. Šāds slieksnis noteikts par pamatu ņemot CSA siltumenerģijas tarifa mediānu 70 euro/MWh. Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos, arī dīzeļdegvielas izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā (ja izmaksas pārsniedz 0,69 euro par litru), bet ne vairāk kā 2,01 euro par litru apmērā. Savukārt, uz vienu mājsaimniecību noteikts patēriņa atbalsta slieksnis - 4000 litru marķētās dīzeļdegvielas, kas aprēķināts, pieņemot vidējo ar dīzeļdegvielu apkurināmo mājsaimniecību platību. Tāpat kā citos atbalsta maksājumos maksā iekļauts PVN.

Ņemot vērā, ka sašķidrinātās naftas gāzes un marķētās dīzeļdegvielas tirgi ir pilnībā neregulēti un darbojas absolūtajā atvērtajā tirgū, kompensācijas instrumenti nav ieviešami caur tirgotājiem. Tāpēc mājsaimniecības lietotājs, kurš ir iegādājies sašķidrinātās naftas gāzi vai marķēto dīzeļdegvielu, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem vēršas pašvaldībā (līdzīgi kā ar mājokļa pabalstu vēršas sociālajā dienestā), kas pieņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts tad sekojoši atmaksā šo kompensāciju pašvaldībai.

Pēc likumprojekta stāšanās spēkā nāksies veikt uzlabojumus e-pakalpojumu portālā www.epakalpojumi.lv  un pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammā SOPA, lai varētu iesniegt rēķinus par iegādāto sašķidrināto naftas gāzi vai marķēto dīzeļdegvielu. Ņemot vērā uzlabojumu veikšanai nepieciešamo laiku, nav ticams, ka portāli būs gatavi rēķinu apstrādei ātrāk kā no 1.februāra. Tādējādi iesniegumu iesniegšanai valsts atbalsta saņemšanai mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto sašķidrināto naftas gāzi vai dīzeļdegvielu un kuras ir iegādājušās minēto kurināmo ​​​​​​ laika posmā no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim, ir paredzēts sākot no 2023.gada 1.februāra.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Samazinās apkures un karstā ūdens sagatavošanas izmaksu finansiālais slogs mājsaimniecībām
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
10 943 340
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
10 943 340
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-10 943 340
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-10 943 340
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
10 943 340
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
1) Mājsaimniecību, kuras siltumapgādes nodrošināšanai izmanto sašķidrināto naftas gāzi, skaits ir 4500, bet vidējais katras mājsaimniecības gāzes patēriņš, pieņemot, ka tā ir vidēja lieluma mājsaimniecība, ir 1000 kg naftas gāzes jeb 12,87 MWh gadā.  Tādējādi kopējais mājsaimniecību patēriņš ir 4 500 000 kg sašķidrinātās naftas gāze jeb 57 915 MWh. Starpība starp naftas gāzes cenu 0,91 euro par kg jeb 70 euro par MWh, kas atbilst centralizētās siltumapgādes mediānai un paredzamajiem cenas griestiem 1,29 euro par kg jeb 100 euro par MWh, veido 30 euro par MWh jeb 0,38 euro par kg. Tā kā kompensēti tiks 50%, tad tas veidos 15 euro/MWh jeb 0,19 euro par kg sašķidrinātās naftas gāzes. Tādējādi kopējās kompensācijas izmaksas būs 15 x 57 915 = 868 725 euro bez PVN, kas ir 1 051 157 euro ar PVN. Finansējums nepieciešams 2023.gadā.

2) Pieņemot, ka gada pēdējā mēnesī vēl ir iespējams, ka dīzeļdegvielas izmantošana apkures vajadzībām palielināsies, kopējais aplēstais marķētās dīzeļdegvielas izmantošanas apjoms noteikts 12 350 000 litri jeb 121 030 MWh. Starpība starp dīzeļdegvielas cenu 0,69 euro par litru, kas atbilst centralizētās siltumapgādes mediānai (70 euro par MWh) un paredzamajiem cenas griestiem 2,01 euro par litru, kas atbilst  204 euro par MWh, veido 134 euro par MWh. Tā kā kompensēti tiks 50%, tad tas veidos 67 euro/MWh. Tādējādi kopējās kompensācijas izmaksas būs 67 x 121 030 =8 109 010 euro bez PVN, kas ir 9 811 902  euro ar PVN. Finansējums nepieciešams 2023.gadā.

Vienlaikus 2023.gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai būs nepieciešams papildu finansējums, lai kompensētu pašvaldībām administratīvās izmaksas 8 euro apmērā par viena iesnieguma izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu*, t.i., (4500+3100) mājsaimniecības x 8 euro = 60 800 euro.

Papildus horizontālo pasākumu caur pašvaldībām likumprojekta ieviešanai būs nepieciešams papildu finansējums Labklājības ministrijai administrēšanas lietojumprogrammas un e-pakalpojumu portāla (turētājs ZZ Dats) pielāgojumu un izmaiņu izstrādei ir nepieciešami 16 100 EUR bez PVN jeb 19 481 euro ar PVN, kas atbilst 230 darba stundām un sevī ietver: 
1) divus jaunu apkures veidus pievienošana,  ieviešot to aprēķinu algoritmus un kontroles nosacījumus
2) jauno apkures veidu pieteikumu
ievadīšanas nodrošināšanu kā attālināti ePakalpojumi.lv, tā arī klātienē SOPA pieteikumu formā
3) iesniegumu un lēmumu izdruku
formu papildināšanu
4) Valsts kases atskaišu papildināšanu 
5) attiecīgo izmaiņu realizēšanas tehniskās darbības: analīzi, testēšanu, dokumentēšanu un projekta vadību, kā arī nokomunicētu attiecīgās izmaiņas pašvaldībām.

Labklājības ministrijai administrēšanas lietojumprogrammas un e-pakalpojumu portāla pielāgojumu un izmaiņu izstrādei papildu nepieciešamais  finansējums tiks pieprasīts atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai.

Saskaitot kopā abus atbalsta mehānismus, kopējais nepieciešamais finansējums 2023.gadā ir 10 863 059 +60 800+ 19 481 = 10 943 340 euro ar PVN.

Atbalsta pasākumi mājsaimniecību, kuras siltumapgādes nodrošināšanai izmanto sašķidrināto naftas gāzi un dīzeļdegvielu, ir attiecināti līdzīgi kā citi atbalsta pasākumi no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim. Ņemot vērā, ka mājsaimniecības kurināmo iegādājas savlaicīgi, kurināmā iegādes izdevumi uz 2022./2023.gada apkures sezonas ir attiecināti uz kurināmo, kas iegādāts pēc iepriekšējās apkures sezonas beigām, proti – no 2022.gada 1.maija. Attiecinot kurināmā izmaksas uz septiņiem apkures sezonas mēnešiem, proti – no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim, piekritīgā atbalsta finanšu apmēru, kas tiktu kompensēts par patēriņu atsevišķi 2022.gadā ir 4 690 003 euro ar PVN (t.i. 3 mēneši), bet 2023.gadā ir 6 253 337 euro ar PVN (t.i. 4 mēneši).

* Likumprojekts nosaka daļēju administratīvo izmaksu kompensēšanu pašvaldībām 8 euro apmērā par viena iesnieguma izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu, ar to paredzot, ka šo finansējumu var izlietot pakalpojuma nodrošināšanā iesaistīto darbinieku atlīdzības izdevumiem, darba vietas ierīkošanai minētajiem darbiniekiem, tehnikas un aprīkojuma iegādei. Līdz ar to katra pašvaldība pēc nepieciešamības šo atbalstu var novirzīt konkrētam mērķim tai nepieciešamo administratīvo izdevumu nodrošināšanai.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Kopējais nepieciešamais finansējums 10 943 340 euro apmērā tiks nodrošināts Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteikto terminēto atbalsta pasākumu īstenošanai 2023.gadā paredzētā finansējuma ietvaros.

Pastāv risks, ka atbalsta pasākums no Eiropas Komisijas puses netiks atzīts par mērķorientētu atbalstu un attiecīgi netiks ievērota Padomes 2022.gada 23.-24. jūnija sanāksmē apstiprinātā valsts specifiskā rekomendācija  Latvijai, kas paredz to, ka, lai mīkstinātu enerģijas cenu kāpuma ietekmi un palīdzētu ierobežot inflācijas otrreizējās ietekmes spiedienu, jānodrošina mērķorientēta atbalsta sniegšana pret energocenu kāpumu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

Eiropas Komisija šā gada 22.novembrī ir publicējusi atzinumu par Latvijas budžeta plāna projektu, kurā tiek atzīmēts, Latvija, veicot ārkārtas politikas pasākumus sakarā ar enerģijas cenu ārkārtīgi lielo kāpumu, strauji ieviesa pasākumus enerģijas jomā, tomēr esošo pasākumu darbības pagarināšana un/vai jaunu atbalsta pasākumu noteikšana sakarā ar augstajām enerģijas cenām nozīmētu valsts finansēto neto kārtējo izdevumu lielāku pieaugumu un prognozētā valsts sektora budžeta deficīta un parāda palielināšanos 2023.gadā. Sekojoši Eiropas Komisija uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai dalībvalstis iepriekšminētos pasākumus vairāk vērstu uz visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un skartajiem uzņēmumiem, saglabātu stimulus samazināt enerģijas patēriņu un tos atceltu līdz ar enerģijas cenu radītā spiediena samazināšanos.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kas paredz izstrādāt energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma atbalsta pasākumus mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot sašķidrināto naftas gāzi, par laikposmu no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim, tika pieņemti 2022.gada 30.augustā. Tādējādi likumprojekta izstrādei atvēlētajā īsajā laika periodā sabiedrības līdzdalību nav iespējams īstenot, kā arī likumprojektā ietvertie atbalsta pasākumi ir turpinājums iepriekš ieviestajiem mehānismiem, kurus sagaida sabiedrība.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Būvniecības valsts kontroles birojs

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Pašvaldībām paplašināsies kompensējamo pasākumu apjoms.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi