21-TA-1451: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2021.–2027. gadam projektu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 8.oktobra protokollēmumā Nr.46 37.§ „Par nacionālo pozīciju Nr. 1 “Par Kohēzijas politikas mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” 2021.-2027.gadam programmu sagatavošanu” (turpmāk – Protokollēmums Nr.46) 3.1. apakšpunktā doto uzdevumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) ir sagatavojusi atbalstīšanai Ministru kabinetā Eiropas Savienības (turpmāk - ES) Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2021.-2027.gadam projektu (turpmāk-programma).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts paredz atbalstīt programmas iesniegšanu apstiprināšanai Eiropas Komisijā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs tiks deleģēts parakstīt piekrišanu programmas saturam un nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulas Nr.2021/1059 par īpašajiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem 16.panta 5.punkta pirmajai daļai.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs tiks deleģēts parakstīt piekrišanu programmas saturam un nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulas Nr.2021/1059 par īpašajiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem 16.panta 5.punkta pirmajai daļai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 8.oktobra protokollēmumā Nr.46 37.§ „Par nacionālo pozīciju Nr. 1 “Par Kohēzijas politikas mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” 2021.-2027.gadam programmu sagatavošanu” (turpmāk – Protokollēmums Nr.46) 3.1. apakšpunktā doto uzdevumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) ir sagatavojusi atbalstīšanai Ministru kabinetā ES Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” Latvijas – Lietuvas programmas 2021.-2027. gadam projektu.
Programma tiks īstenota ES Kohēzijas politikas mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) ietvaros un tiks finansēta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) līdzekļiem.
Programma ir izstrādāta atbilstoši:
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulai (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Kopīgo noteikumu regula);
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulai (ES) Nr.2021/1059 par īpašajiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem (turpmāk – Interreg regula);
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulai (ES) Nr.2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (turpmāk – ERAF un Kohēzijas fondu regula);
Nacionālajiem plānošanas dokumentiem.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 8.oktobra sēdes Protokollēmuma Nr.46 37.§ VARAM ir noteikta par nacionālo atbildīgo iestādi (turpmāk – NAI) par Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" (turpmāk - ETS mērķis) 2021.-2027.gadam politikas izstrādi un koordinēšanu Latvijā, kā arī deleģēta vadīt divpusējās sadarbības programmas sagatavošanas procesu sadarbībai ar Lietuvas Republiku.
2019. gadā VARAM sadarbībā ar Lietuvas Republikas pārstāvjiem uzsāka programmas izstrādi, 2020.gadā tika izveidota Programmēšanas komiteja (turpmāk – PK), kurā piedalās abu dalībvalstu nacionālā un reģionālā līmeņa pārstāvji, kā arī konsultatīvu funkciju veic EK pārstāvis.
Lai nodrošinātu ETS mērķa 2021.-2027. gada plānošanas perioda investīciju programmu izstrādes uzraudzību, kā arī koordināciju un sinerģiju starp ES programmām un atbilstību Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (turpmāk – NAP 2027) noteiktajām prioritātēm un mērķiem, kā arī Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam (turpmāk – pamatnostādnes), tika izveidota un darbojas Latvijas Konsultatīvā programmēšanas darba grupa, kuras sastāvā ir Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latgales, Vidzemes, Rīgas, Kurzemes un Zemgales plānošanas reģionu, Pārresoru koordinācijas centra (turpmāk – PKC) pārstāvji.
Izstrādājot programmu dalībvalstis izmantojušas augstākās hierarhijas nacionālos attīstības plānošanas dokumentus, Latvijas gadījumā tas ir NAP2027 un pamatnostādnes. Lai nodrošinātu Latvijas attīstības mērķu sasniegšanu, rogrammas izstrāde ir balstīta rīcības virziena “Līdzsvarota reģionālā attīstība” izvirzītajā mērķī – “reģionu potenciāla attīstība un ekonomisko atšķirību mazināšana, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un dzīves vides attīstībai”. Kā pamatuzdevums izvirzītā rīcības virziena mērķa un rādītāju sasniegšanai, uz ko tiks koncentrēts Kohēzijas politikas mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) programmu atbalsts, ir Nr.334 “Plānošanas reģionu, pašvaldību un citu teritorijas attīstībā iesaistīto pušu kapacitātes, zināšanu un administratīvo procesu uzlabošana, lai palielinātu pašvaldību sadarbību un spēju nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti, investīcijām labvēlīgu vidi un augstu pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti un izmaksu efektivitāti”. Turklāt Programma sniedz ieguldījumu pamatnostādņu B. apakpšmērķī “Pakalpojumu efektivitātes uzlabošana reģionos”, kas atbalsta risinājumus gan pakalpojumu nodrošināšanai atbilstoši demogrāfijas izaicinājumiem, gan sasniedzamības un dzīves vides uzlabošanai atbilstoši teritorijas specifikai un pakalpojumu sasniegšanai, kā arī veicina plānošanas reģionu un pašvaldību kapacitāti.
Latvijas puses īstenoto projektu novērtēšanu attiecībā uz Latvijas attīstības mērķu rādītāju sasniegšanu VARAM veiks vēlākā programmas īstenošanas posmā, veicot analīzi par Latvijas partneru piesaistīto programmas finansējumu un īstenoto projektu sasniegtajiem rezultātiem atbilstoši PKC informācijas pieprasījumam NAP 2027 izvērtēšanai.
Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” programmai tika veikts ietekmes uz vidi sākotnējais novērtējums (skrīnings) atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Lietuvas Republikas normatīvajiem aktiem. Balstoties uz veiktā skrīninga rezultātiem, Vides pārraudzības valsts birojs 2021.gada 21.septembrī pieņēma lēmumu Nr.4-02/89 par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu programmai.
2021.gada vasarā PK apstiprināja programmas dokumentu, kas tika nodots publiskajai apspriešanai. Latvijā publiskā apspriešana tika organizēta laikā no 2021. gada 23.jūlija līdz 2021. gada 22.augustam. Turklāt 2021.gada 10.augustā notika sabiedriskās apspriedes tiešsaistes sanāksme.
Balstoties uz publiskajās apspriedēs saņemtajiem komentāriem Latvijā un Lietuvā, programmas dokuments tika precizēts un 2021.gada 18.novembrī apstiprināts PK.
Programmas dalībvalstis vienojušās, ka programmas Vadošās iestādes/Kopīgā Sekretariāta funkcijas arī turpmāk pildīs VARAM, nodrošinot sadarbības programmas pārvaldību, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu. Abu dalībvalstu nacionālās intereses tiks pārstāvētas, nodrošinot dalību programmas Uzraudzības komitejā, atlasot projektus finansējuma piešķiršanai, kā arī uzraugot programmas īstenošanas progresu.
Programmas īstenošanas noteikumi, tai skaitā informācija par programmas institūcijām, saistību sadalījumu starp iesaistītajām dalībvalstīm finanšu korekciju gadījumā, ko ievieš Vadošā iestāde vai EK sniegta programmas 7. sadaļā “Noteikumu īstenošana”.
Papildus programmai tiks izstrādāta programmas rokasgrāmata, kuru izstrādā programmas Vadošā iestāde un apstiprina programmas Uzraudzības komiteja. Programmas rokasgrāmata nosaka programmas īstenošanu, tai skaitā, projektu iesniegumu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību un nosacījumus, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un vērtēšanas kārtību, projektu iesniegumu atlasi, projektu īstenošanu un kontroli, kā arī programmas izmaksu attiecināmību.
Savukārt, līdzko Uzraudzības komiteja veic projektu iesniegumu atlasi, tiek slēgts līgums starp programmas Vadošo iestādi un projekta Vadošo partneri, kas nosaka pušu tiesības un pienākumus, kā arī veicamās aktivitātes, finansēšanas nosacījumus, atskaitīšanās kārtību utt.
ES Kohēzijas politikas mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) programmu vadības institucionālā sistēma Latvijas Republikā tiks noteikta Interreg programmu vadības likumā 2021.-2027.gadam (izsludināts VSS 2021.gada 22.jūlija sanāksmē, VSS-671).
Plānots, ka, lai nodrošinātu sinerģiju starp ES programmām un nacionālajām interesēm, NAI darbu arī turpmāk atbalstīs nacionālā apakškomiteja (turpmāk – NAK). NAK pienākums ir pēc nacionālās atbildīgās iestādes pieprasījuma konsultēt nacionālo atbildīgo iestādi, sniedzot viedokli par Latvijas Republikā reģistrēto potenciālo finansējuma saņēmēju programmas ietvaros iesniegto projektu iesniegumu atbilstību nacionālajiem un reģionālajiem plānošanas dokumentiem un to prioritātēm, kā arī par projektu plānoto aktivitāšu pārklāšanos risku vai papildinātību ar citu finanšu instrumentu finansēto projektu aktivitātēm.
Ir paredzēts, ka NAK sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, PKC, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta kā arī pa vienām pārstāvim no katra plānošanas reģiona.
Koordināciju, sinerģiju, papildinātību un demarkāciju starp programmu, ES finansētajām, kā arī citām nacionālām ERAF un Kohēzijas fonda programmām un Atveseļošanās un noturības mehānismā paredzētajiem pasākumiem un investīcijām turpmāk nodrošinās programmas Uzraudzības komitejā un/vai ES dalībvalstu nacionālajās apakškomitejās pārstāvētās iestādes. Šo iestāžu pārstāvji novērtēs programmas projektu iesniegumu stratēģisko nozīmi un darbību papildināmību ar aktivitātēm, kuras finansē nacionālajā līmenī.
Programma tiks īstenota ES Kohēzijas politikas mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) ietvaros un tiks finansēta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) līdzekļiem.
Programma ir izstrādāta atbilstoši:
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulai (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Kopīgo noteikumu regula);
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulai (ES) Nr.2021/1059 par īpašajiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem (turpmāk – Interreg regula);
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulai (ES) Nr.2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (turpmāk – ERAF un Kohēzijas fondu regula);
Nacionālajiem plānošanas dokumentiem.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 8.oktobra sēdes Protokollēmuma Nr.46 37.§ VARAM ir noteikta par nacionālo atbildīgo iestādi (turpmāk – NAI) par Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" (turpmāk - ETS mērķis) 2021.-2027.gadam politikas izstrādi un koordinēšanu Latvijā, kā arī deleģēta vadīt divpusējās sadarbības programmas sagatavošanas procesu sadarbībai ar Lietuvas Republiku.
2019. gadā VARAM sadarbībā ar Lietuvas Republikas pārstāvjiem uzsāka programmas izstrādi, 2020.gadā tika izveidota Programmēšanas komiteja (turpmāk – PK), kurā piedalās abu dalībvalstu nacionālā un reģionālā līmeņa pārstāvji, kā arī konsultatīvu funkciju veic EK pārstāvis.
Lai nodrošinātu ETS mērķa 2021.-2027. gada plānošanas perioda investīciju programmu izstrādes uzraudzību, kā arī koordināciju un sinerģiju starp ES programmām un atbilstību Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (turpmāk – NAP 2027) noteiktajām prioritātēm un mērķiem, kā arī Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam (turpmāk – pamatnostādnes), tika izveidota un darbojas Latvijas Konsultatīvā programmēšanas darba grupa, kuras sastāvā ir Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latgales, Vidzemes, Rīgas, Kurzemes un Zemgales plānošanas reģionu, Pārresoru koordinācijas centra (turpmāk – PKC) pārstāvji.
Izstrādājot programmu dalībvalstis izmantojušas augstākās hierarhijas nacionālos attīstības plānošanas dokumentus, Latvijas gadījumā tas ir NAP2027 un pamatnostādnes. Lai nodrošinātu Latvijas attīstības mērķu sasniegšanu, rogrammas izstrāde ir balstīta rīcības virziena “Līdzsvarota reģionālā attīstība” izvirzītajā mērķī – “reģionu potenciāla attīstība un ekonomisko atšķirību mazināšana, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un dzīves vides attīstībai”. Kā pamatuzdevums izvirzītā rīcības virziena mērķa un rādītāju sasniegšanai, uz ko tiks koncentrēts Kohēzijas politikas mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) programmu atbalsts, ir Nr.334 “Plānošanas reģionu, pašvaldību un citu teritorijas attīstībā iesaistīto pušu kapacitātes, zināšanu un administratīvo procesu uzlabošana, lai palielinātu pašvaldību sadarbību un spēju nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti, investīcijām labvēlīgu vidi un augstu pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti un izmaksu efektivitāti”. Turklāt Programma sniedz ieguldījumu pamatnostādņu B. apakpšmērķī “Pakalpojumu efektivitātes uzlabošana reģionos”, kas atbalsta risinājumus gan pakalpojumu nodrošināšanai atbilstoši demogrāfijas izaicinājumiem, gan sasniedzamības un dzīves vides uzlabošanai atbilstoši teritorijas specifikai un pakalpojumu sasniegšanai, kā arī veicina plānošanas reģionu un pašvaldību kapacitāti.
Latvijas puses īstenoto projektu novērtēšanu attiecībā uz Latvijas attīstības mērķu rādītāju sasniegšanu VARAM veiks vēlākā programmas īstenošanas posmā, veicot analīzi par Latvijas partneru piesaistīto programmas finansējumu un īstenoto projektu sasniegtajiem rezultātiem atbilstoši PKC informācijas pieprasījumam NAP 2027 izvērtēšanai.
Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” programmai tika veikts ietekmes uz vidi sākotnējais novērtējums (skrīnings) atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Lietuvas Republikas normatīvajiem aktiem. Balstoties uz veiktā skrīninga rezultātiem, Vides pārraudzības valsts birojs 2021.gada 21.septembrī pieņēma lēmumu Nr.4-02/89 par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu programmai.
2021.gada vasarā PK apstiprināja programmas dokumentu, kas tika nodots publiskajai apspriešanai. Latvijā publiskā apspriešana tika organizēta laikā no 2021. gada 23.jūlija līdz 2021. gada 22.augustam. Turklāt 2021.gada 10.augustā notika sabiedriskās apspriedes tiešsaistes sanāksme.
Balstoties uz publiskajās apspriedēs saņemtajiem komentāriem Latvijā un Lietuvā, programmas dokuments tika precizēts un 2021.gada 18.novembrī apstiprināts PK.
Programmas dalībvalstis vienojušās, ka programmas Vadošās iestādes/Kopīgā Sekretariāta funkcijas arī turpmāk pildīs VARAM, nodrošinot sadarbības programmas pārvaldību, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu. Abu dalībvalstu nacionālās intereses tiks pārstāvētas, nodrošinot dalību programmas Uzraudzības komitejā, atlasot projektus finansējuma piešķiršanai, kā arī uzraugot programmas īstenošanas progresu.
Programmas īstenošanas noteikumi, tai skaitā informācija par programmas institūcijām, saistību sadalījumu starp iesaistītajām dalībvalstīm finanšu korekciju gadījumā, ko ievieš Vadošā iestāde vai EK sniegta programmas 7. sadaļā “Noteikumu īstenošana”.
Papildus programmai tiks izstrādāta programmas rokasgrāmata, kuru izstrādā programmas Vadošā iestāde un apstiprina programmas Uzraudzības komiteja. Programmas rokasgrāmata nosaka programmas īstenošanu, tai skaitā, projektu iesniegumu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību un nosacījumus, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un vērtēšanas kārtību, projektu iesniegumu atlasi, projektu īstenošanu un kontroli, kā arī programmas izmaksu attiecināmību.
Savukārt, līdzko Uzraudzības komiteja veic projektu iesniegumu atlasi, tiek slēgts līgums starp programmas Vadošo iestādi un projekta Vadošo partneri, kas nosaka pušu tiesības un pienākumus, kā arī veicamās aktivitātes, finansēšanas nosacījumus, atskaitīšanās kārtību utt.
ES Kohēzijas politikas mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) programmu vadības institucionālā sistēma Latvijas Republikā tiks noteikta Interreg programmu vadības likumā 2021.-2027.gadam (izsludināts VSS 2021.gada 22.jūlija sanāksmē, VSS-671).
Plānots, ka, lai nodrošinātu sinerģiju starp ES programmām un nacionālajām interesēm, NAI darbu arī turpmāk atbalstīs nacionālā apakškomiteja (turpmāk – NAK). NAK pienākums ir pēc nacionālās atbildīgās iestādes pieprasījuma konsultēt nacionālo atbildīgo iestādi, sniedzot viedokli par Latvijas Republikā reģistrēto potenciālo finansējuma saņēmēju programmas ietvaros iesniegto projektu iesniegumu atbilstību nacionālajiem un reģionālajiem plānošanas dokumentiem un to prioritātēm, kā arī par projektu plānoto aktivitāšu pārklāšanos risku vai papildinātību ar citu finanšu instrumentu finansēto projektu aktivitātēm.
Ir paredzēts, ka NAK sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, PKC, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta kā arī pa vienām pārstāvim no katra plānošanas reģiona.
Koordināciju, sinerģiju, papildinātību un demarkāciju starp programmu, ES finansētajām, kā arī citām nacionālām ERAF un Kohēzijas fonda programmām un Atveseļošanās un noturības mehānismā paredzētajiem pasākumiem un investīcijām turpmāk nodrošinās programmas Uzraudzības komitejā un/vai ES dalībvalstu nacionālajās apakškomitejās pārstāvētās iestādes. Šo iestāžu pārstāvji novērtēs programmas projektu iesniegumu stratēģisko nozīmi un darbību papildināmību ar aktivitātēm, kuras finansē nacionālajā līmenī.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai nodrošinātu Latvijas Republikas dalību programmā, saskaņā ar Interreg regulas 16. panta 5.punkta pirmo daļu pirms sadarbības programmas iesniegšanas EK iesaistītajām ES dalībvalstīm rakstiski jāapstiprina sava piekrišana programmas saturam. Šī piekrišana aptver arī abu dalībvalstu saistības nodrošināt programmas īstenošanai vajadzīgo nacionālo līdzfinansējumu.
Risinājuma apraksts
Rīkojuma projekts izstrādāts, lai nacionāli atbalstītu programmas projekta turpmāku virzību apstiprināšanai EK. Papildus tiek dots deleģējums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram parakstīt piekrišanu programmas saturam un valsts līdzfinansējuma nodrošināšanai, kā arī deleģējums VARAM 2021.-2027. gadā nodrošināt nacionālo līdzfinansējumu programmas Tehniskās palīdzības budžetā saskaņā ar piekrišanā noteikto, nepārsniedzot kopējo nacionālā līdzfinansējuma summu.
Programmas darba valoda ir angļu valoda. Visu dokumentu oriģināli, kas nepieciešami programmas iesniegšanai EK, ir angļu valodā.
Programmas darba valoda ir angļu valoda. Visu dokumentu oriģināli, kas nepieciešami programmas iesniegšanai EK, ir angļu valodā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē finansējuma saņēmējus (publisko vai privāto tiesību juridiskās personas), kurus šajā tiesību akta izstrādes posmā nav iespējams konkrēti noteikt.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
158 341
9 543 649
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
158 341
9 543 649
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
179 963
10 745 745
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
179 963
9 979 902
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
765 843
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
-21 622
-1 202 096
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
-21 622
-436 253
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
-765 843
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
-21 622
-1 202 096
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
-21 622
-436 253
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
-765 843
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ņemot vērā programmas starptautisko raksturu un faktu, ka programmas finansējums nav sadalīts pa dalībvalstīm, bet finansiālā ietekme ir atkarīgā no Latvijas partneru līdzdalības projektu pieteikumu sagatavošanā un kapacitātes piesaistīt programmas finansējumu atklātajos projektu konkursos, šobrīd finansiālā ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem ir aprēķināmā tikai indikatīvi.
ERAF līdzfinansējuma likme finansējuma saņēmējiem sadarbības projektu īstenošanai ir 80% apmērā no attiecināmajiem izdevumiem. Galvenie programmas finansējuma saņēmēji ir valsts budžeta iestādes, pašvaldības un to izveidotās iestādes, biedrības un nodibinājumi. Programmas pirmais projektu konkurss plānots 2022.gada 2.pusgadā.
Programmas pārvaldībā VARAM pilda vadošās iestādes funkcijas un ES finansējuma, ka arī dalībvalstu līdzfinansējuma plūsma tiks nodrošināta caur VARAM budžetu.
Programmas projektu īstenošana plānota no 2023.gada līdz 2029.gadam.
Programmas projektu kopējās attiecināmās izmaksas plānotas 36 468 726 euro, tai skaitā ERAF finansējums 29 174 981 euro, indikatīvais valsts budžeta finansējums (piemēram, atvasinātām publiskām personām) 1 094 062 euro, indikatīvs pašvaldību budžeta finansējums 2 552 811 euro, indikatīvs cits finansējums (pārējo projektu partneru līdzfinansējums) 3 646 872 euro. Papildus tam plānota Tehniskā palīdzība 3 392 259 euro apmērā, tajā skaitā ERAF finansējums 2 577 249 euro, Lietuvas līdzfinansējums 407 505 euro, Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums 407 505 euro.
Programmas finansējuma indikatīvs sadalījums pa gadiem:
- 2023.gadā 179 963 euro, tai skaitā ERAF finansējums 136 719 euro, Lietuvas līdzfinansējums 21 622 euro, valsts budžeta finansējums 21 622 euro;
- 2024.gadā 11 839 807 euro, tai skaitā ERAF finansējums 9 435 615 euro, Lietuvas līdzfinansējums 108 034 euro, valsts budžeta finansējums 436 253 euro, pašvaldību budžeta finansējums 765 843 euro, cits finansējums 1 094 062 euro;
- 2025. gadā 11 580 604 euro, tai skaitā ERAF finansējums 9 238 697 euro, Lietuvas līdzfinansējums 76 892 euro, valsts budžeta finansējums 405 110 euro, pašvaldību budžeta finansējums 765 843 euro, cits finansējums 1 094 062 euro;
- 2026. gadā 7 933 732 euro, tai skaitā ERAF finansējums 6 321 199 euro, Lietuvas līdzfinansējums 76 892 euro, valsts budžeta finansējums 295 704 euro, pašvaldību budžeta finansējums 510 562 euro, cits finansējums 729 375 euro;
- 2027. gadā 6 020 161 euro, tai skaitā ERAF finansējums 4 793 973 euro, Lietuvas līdzfinansējums 66 063 euro, valsts budžeta finansējums 230 172 euro, pašvaldību budžeta finansējums 382 922 euro, cits finansējums 547 031 euro;
- 2028. gadā 2 168 213 euro, tai skaitā ERAF finansējums 1 720 679 euro, Lietuvas līdzfinansējums 41 424 euro, valsts budžeta finansējums 96 127 euro, pašvaldību budžeta finansējums 127 641 euro, cits finansējums 182 342 euro;
- 2029. gadā 138 505 euro, tai skaitā ERAF finansējums 105 348 euro, Lietuvas līdzfinansējums 16 578 euro, valsts budžeta finansējums 16 579 euro, pašvaldību budžeta finansējums 0 euro, cits finansējums 0 euro.
ERAF līdzfinansējuma likme finansējuma saņēmējiem sadarbības projektu īstenošanai ir 80% apmērā no attiecināmajiem izdevumiem. Galvenie programmas finansējuma saņēmēji ir valsts budžeta iestādes, pašvaldības un to izveidotās iestādes, biedrības un nodibinājumi. Programmas pirmais projektu konkurss plānots 2022.gada 2.pusgadā.
Programmas pārvaldībā VARAM pilda vadošās iestādes funkcijas un ES finansējuma, ka arī dalībvalstu līdzfinansējuma plūsma tiks nodrošināta caur VARAM budžetu.
Programmas projektu īstenošana plānota no 2023.gada līdz 2029.gadam.
Programmas projektu kopējās attiecināmās izmaksas plānotas 36 468 726 euro, tai skaitā ERAF finansējums 29 174 981 euro, indikatīvais valsts budžeta finansējums (piemēram, atvasinātām publiskām personām) 1 094 062 euro, indikatīvs pašvaldību budžeta finansējums 2 552 811 euro, indikatīvs cits finansējums (pārējo projektu partneru līdzfinansējums) 3 646 872 euro. Papildus tam plānota Tehniskā palīdzība 3 392 259 euro apmērā, tajā skaitā ERAF finansējums 2 577 249 euro, Lietuvas līdzfinansējums 407 505 euro, Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums 407 505 euro.
Programmas finansējuma indikatīvs sadalījums pa gadiem:
- 2023.gadā 179 963 euro, tai skaitā ERAF finansējums 136 719 euro, Lietuvas līdzfinansējums 21 622 euro, valsts budžeta finansējums 21 622 euro;
- 2024.gadā 11 839 807 euro, tai skaitā ERAF finansējums 9 435 615 euro, Lietuvas līdzfinansējums 108 034 euro, valsts budžeta finansējums 436 253 euro, pašvaldību budžeta finansējums 765 843 euro, cits finansējums 1 094 062 euro;
- 2025. gadā 11 580 604 euro, tai skaitā ERAF finansējums 9 238 697 euro, Lietuvas līdzfinansējums 76 892 euro, valsts budžeta finansējums 405 110 euro, pašvaldību budžeta finansējums 765 843 euro, cits finansējums 1 094 062 euro;
- 2026. gadā 7 933 732 euro, tai skaitā ERAF finansējums 6 321 199 euro, Lietuvas līdzfinansējums 76 892 euro, valsts budžeta finansējums 295 704 euro, pašvaldību budžeta finansējums 510 562 euro, cits finansējums 729 375 euro;
- 2027. gadā 6 020 161 euro, tai skaitā ERAF finansējums 4 793 973 euro, Lietuvas līdzfinansējums 66 063 euro, valsts budžeta finansējums 230 172 euro, pašvaldību budžeta finansējums 382 922 euro, cits finansējums 547 031 euro;
- 2028. gadā 2 168 213 euro, tai skaitā ERAF finansējums 1 720 679 euro, Lietuvas līdzfinansējums 41 424 euro, valsts budžeta finansējums 96 127 euro, pašvaldību budžeta finansējums 127 641 euro, cits finansējums 182 342 euro;
- 2029. gadā 138 505 euro, tai skaitā ERAF finansējums 105 348 euro, Lietuvas līdzfinansējums 16 578 euro, valsts budžeta finansējums 16 579 euro, pašvaldību budžeta finansējums 0 euro, cits finansējums 0 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
VARAM noteiktajā kārtībā no 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00. programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” pieprasīs valsts budžeta līdzekļus iepriekšminēto iemaksu veikšanai programmas tehniskās palīdzības budžetā, lai tos ieplānotu VARAM budžeta apakšprogrammā 69.09.00. “Pārrobežu sadarbības programmu darbības nodrošināšana, projekti un pasākumi (2021-2027)”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1059
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regula Nr.2021/1059 par īpašajiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem (Interreg regula)
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regula Nr.2021/1059 par īpašajiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem (Interreg regula)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Interreg regulas 16.panta 5.punkta pirmā daļa
Rīkojuma projekta 1.un 2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nav attiecināms
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Rīkojuma projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Rīkojuma projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Pārresoru koordinācijas centrs, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Zemkopības ministrijaNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Pašvaldību savienībaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://www.varam.gov.lv/lv/latvijas-lietuvas-programma-2021-2027gadam
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskās apspriešanas laikā saņemts viedoklis no Satiksmes ministrijas, Dabas aizsardzības pārvaldes, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, biedrības “Zaļo un viedo tehnoloģiju klasteris”. Institūciju saņemtais viedoklis apkopots kopsavilkuma dokumentā (pielikums), kas publicēts VARAM tīmekļa vietnē un nosūtīts programmas Kopīgajam sekretariātam.
Pēc abās dalībvalstīs notikušajām publiskajām konsultācijām, kā arī citiem saņemtajiem komentāriem, kas iesniegti Programmas Kopīgajam sekretariātam, Programmas projekts precizēts un papildināts. Programmas dokumenta projekts PK apstiprināts 2021.gada 18.novembrī rakstiskās procedūras laikā.
Pēc abās dalībvalstīs notikušajām publiskajām konsultācijām, kā arī citiem saņemtajiem komentāriem, kas iesniegti Programmas Kopīgajam sekretariātam, Programmas projekts precizēts un papildināts. Programmas dokumenta projekts PK apstiprināts 2021.gada 18.novembrī rakstiskās procedūras laikā.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” programma nodota publiskajai apspriešanai Latvijas Republikā laikā no 2021. gada 23.jūnija līdz 2021. gada 22.augustam. Sabiedrības pārstāvji aicināti rakstiski sniegt viedokli par programmas dokumentu tā izstrādes laikā.
2021.gada 10.augustā notika sabiedriskās apspriedes tiešsaistes sanāksme, kuras laikā netika sniegti priekšlikumi programmas uzlabošanai. Sanāksmē sniegtie ieteikumi attiecībā uz programmas pārvaldību tiks ņemti vērā izstrādājot programmas rokasgrāmatu.
2021.gada 10.augustā notika sabiedriskās apspriedes tiešsaistes sanāksme, kuras laikā netika sniegti priekšlikumi programmas uzlabošanai. Sanāksmē sniegtie ieteikumi attiecībā uz programmas pārvaldību tiks ņemti vērā izstrādājot programmas rokasgrāmatu.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Programmai kopumā ir netieša ietekme uz dzimumu sociālo situāciju. Indikatīvās atbalsta aktivitātes var skart ļoti plašas mērķa grupas (kopumā vietējos iedzīvotājus), taču tās netieši ietekmē nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas, radot tām labvēlīgus apstākļus. Atbalsta aktivitātes būs bezmaksas un neuzliks pienākumu iesaistīties obligātā kārtā. Programmas 3.prioritātes "Sociāli iekļaujoša sabiedrība" ietvaros plānotās indikatīvās aktivitātes tiešā veidā pozitīvi ietekmēs sociālo situāciju, jo ir plānotās tādas darbības kā:
- integrētu pakalpojumu attīstība, apvienojot sociālos, izglītības un garīgās veselības elementus, kas vērsti uz neaizsargāto grupu, piemēram, senioru, bērnu no nelabvēlīgām ģimenēm, cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem un ekonomiskās un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju integrāciju;
- efektivitātes uzlabošana un sociālo pakalpojumu diversifikācija, izmantojot uz pierādījumiem balstītus pasākumus, jaunas pieejas, rīkus, metodes utt.
-tīklu veidošana, pieredzes apmaiņa, labās prakses apmaiņa starp sociālo pakalpojumu sniegšanā iesaistītajām ieinteresētajām pusēm;
-kopīgu iniciatīvu izstrādes un informētības uzlabošanas aktivitātes nolūkā veicināt sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas attīstību.
- integrētu pakalpojumu attīstība, apvienojot sociālos, izglītības un garīgās veselības elementus, kas vērsti uz neaizsargāto grupu, piemēram, senioru, bērnu no nelabvēlīgām ģimenēm, cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem un ekonomiskās un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju integrāciju;
- efektivitātes uzlabošana un sociālo pakalpojumu diversifikācija, izmantojot uz pierādījumiem balstītus pasākumus, jaunas pieejas, rīkus, metodes utt.
-tīklu veidošana, pieredzes apmaiņa, labās prakses apmaiņa starp sociālo pakalpojumu sniegšanā iesaistītajām ieinteresētajām pusēm;
-kopīgu iniciatīvu izstrādes un informētības uzlabošanas aktivitātes nolūkā veicināt sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas attīstību.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Programmai ir netieša ietekme uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām. Programmas vadības un programmas projektu īstenošanas ietvaros tiks īstenotas vispārīgas darbības, kas attiecas uz projekta personālu un projekta aktivitātēm, kas vērstas uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām, piemēram:
-personāla atlases nosacījumi un prakses attiecībā uz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām būs nediskriminējošas un iekļaujošas cilvēkiem ar invaliditāti, piemēram, pielāgojot darba vietu/formu un tehnoloģijas;
-īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par cilvēkiem ar invaliditāti u.c.;
-īstenojot pētījumus, novērtējumus, izstrādājot metodikas tiks ievērotas personu ar invaliditāti intereses;
- vadības, apmācību, pieredzes apmaiņas un informēšanas pasākumi u.c. darbības tiks īstenotas pielāgotās telpās personām ar funkcionāliem traucējumiem, nodrošinot nepieciešamo aprīkojumu iekļūšanai telpās un pielāgotas informācijas tehnoloģijas, ja tas ir nepieciešams.
-personāla atlases nosacījumi un prakses attiecībā uz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām būs nediskriminējošas un iekļaujošas cilvēkiem ar invaliditāti, piemēram, pielāgojot darba vietu/formu un tehnoloģijas;
-īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par cilvēkiem ar invaliditāti u.c.;
-īstenojot pētījumus, novērtējumus, izstrādājot metodikas tiks ievērotas personu ar invaliditāti intereses;
- vadības, apmācību, pieredzes apmaiņas un informēšanas pasākumi u.c. darbības tiks īstenotas pielāgotās telpās personām ar funkcionāliem traucējumiem, nodrošinot nepieciešamo aprīkojumu iekļūšanai telpās un pielāgotas informācijas tehnoloģijas, ja tas ir nepieciešams.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Programmai ir netieša ietekme uz dzimumu līdztiesību. Institūcijas, kas ir iesaistītas programmas vadībā un programmas projektu īstenošanā, īstenos vispārīgas darbības un ievēros nosacījumus, kas netieši veicina dzimumu līdztiesību, piemēram:
-sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienāda samaksa par vienādas vērtības darbu;
-sievietēm un vīriešiem tiks nodrošinātas vienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas, tostarp nodrošinot dalību apmācībās, semināros, komandējumos;
-lēmumu pieņemšanā par dažādu aktivitāšu ietvaros veicamajiem uzdevumiem un to rezultātu saskaņošanā tiks ievēroti nediskriminācijas principi.
-sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienāda samaksa par vienādas vērtības darbu;
-sievietēm un vīriešiem tiks nodrošinātas vienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas, tostarp nodrošinot dalību apmācībās, semināros, komandējumos;
-lēmumu pieņemšanā par dažādu aktivitāšu ietvaros veicamajiem uzdevumiem un to rezultātu saskaņošanā tiks ievēroti nediskriminācijas principi.
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Programmai ir netieša ietekme uz cilvēktiesībām, demokrātiskās vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību. Institūcijas, kas ir iesaistītas programmas vadībā un programmas projektu īstenošanā, īstenos vispārīgas darbības un ievēros nosacījumus, kas netieši ietekmē nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
Programma kopumā ir ar netiešu pozitīvu ietekmi uz vienlīdzības, iekļaušanas, nediskriminācijas principiem un pamattiesību ievērošanu, izņemot programmas 3.prioritātes "Sociāli iekļaujoša sabiedrība" ietvaros plānotās indikatīvās aktivitātes, kuru ietekme uz vienlīdzības, iekļaušanas, nediskriminācijas principiem un pamattiesību ievērošanu ir vērtējama kā tieša pozitīva ietekme uz sociālo situāciju.
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2021.–2027. gadam dokumenta projekta publiskās apspriešanas kopsavilkums
2. pielikums
Nosaukums
Ministru kabineta pilnvarojuma vēstules projekts latviešu valodā
3. pielikums
Nosaukums
Ministru kabineta pilnvarojuma vēstules projekts angļu valodā