Anotācija (ex-ante)

1. 12. pants un 4. panta sestā daļa.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk - Likums) 12. pants "Ārstniecības personu, medicīnas asistentu, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbināto tiesu medicīnas ekspertu un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītāju mēnešalga" nosaka, ka pašvaldību iestādēs, valsts iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās vai publiski privātās kapitālsabiedrībās nodarbinātajām ārstniecības personām, kuras sniedz no valsts vai pašvaldības budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, medicīnas asistentiem, ārstniecības personām, kas sniedz no pašvaldību budžetiem apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pašvaldību izglītības iestādēs, kā arī Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātajiem tiesu medicīnas ekspertiem un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītāju zemākās mēnešalgas nosaka Ministru kabinets.

Ministru kabineta 2023. gada 19.decembra sēdes prot. Nr. 62 54. paragrafs "Noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumos Nr. 851 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem""  (23-TA-2984) 3.p. nosaka uzdevumu Veselības ministrijai 2024. gadā veikt valsts tiešās pārvaldes iestāžu ārstniecības personu atalgojuma sistēmas pārskatīšanu, lai darba samaksa ar 2025. gadu visām ārstniecības personām tiktu noteikta pēc vienota normatīvā regulējuma.
Šīs uzdevums tika dots atbilstoši Valsts Kancelejas uzstādījumam, ka visām valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajām ārstniecības personām atlīdzība jānosaka atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumu Nr. 851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem” (turpmāk – Noteikumi Nr. 851) regulējumam, tādējādi nodrošinot visām ārstniecības personām kā kopējai nodarbināto grupai vienādu atlīdzības sistēmu neatkarīgi no iestādes juridiskā statusa, kurā tiek veikti amata pienākumi, tai skaitā minētais attiecināms arī uz tādiem nodarbinātiem, kuri vērtē ārstniecības procesa gaitu vai arī pieņem dažāda veida lēmumus (sagatavojot administratīvo aktu projektus), ja viņu tiešai pienākumu izpildei ir nepieciešams derīgs ārstniecības personas sertifikāts.
Arī Veselības ministrijas ieskatā visām ārstniecības personām, kuras strādā savā profesijā vai specialitātē, ir jānodrošina, ka pēc vienlīdzīgiem principiem tiek atlīdzināts par veikto darbu neatkarīgi no tā, kāda veida ārstniecības iestādē (kabinetā) ārstniecības persona tiek nodarbināta.

Saskaņā ar definējumu Ārstniecības likuma 1. pantā ārstniecība ir profesionāla un individuāla slimību profilakse, diagnostika un ārstēšana, medicīniskā rehabilitācija un pacientu aprūpe. Ārstniecības persona ir persona, kurai ir medicīniskā izglītība un kura nodarbojas ar ārstniecību; bet ārstniecības iestāde –  ārstu prakse, valsts un pašvaldību iestāde, saimnieciskās darbības veicējs un komercsabiedrība, kas reģistrētas ārstniecības iestāžu reģistrā [1], atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām [2] un nodrošina ārstniecības pakalpojumus. Kā arī Ārstniecības likuma izpratnē [3], ārstniecības persona savu profesionālo darbību ir tiesīga īstenot tikai ārstniecības iestādē (kabinetā), kas reģistrēta ārstniecības iestāžu reģistrā.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ja iestādē konkrētā amata pildīšanai obligāti ir nepieciešama ārstniecības persona un konkrētā amata tiešo pienākumu izpilde saistīta ar ārstniecības personas profesionālo darbību profesijā vai specialitātē, tad iestādei (kabinetam) ir jābūt reģistrētai ārstniecības iestāžu reģistrā, un atalgojums nosakāms atbilstoši Noteikumiem Nr. 851, nosakot atbilstošo amata kvalifikācijas kategoriju un tai atbilstošo zemāko mēnešalgas likmi par slodzi, par kuru mazāk maksāt nedrīkst.
Noteikumu Nr. 851 normas neatteicas uz personām ar medicīnisko izglītību, kuru darba (amata) pienākumos neietilpst ārstniecības personas profesionālā darbība.
Lai izslēgtu dažādas normas interpretācijas iespējas, nepieciešami precizējoši grozījumi Likuma 12. pantā dotajā deleģējumā, nosakot, ka Noteikumu Nr. 851 regulējums attiecas arī uz valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajām ārstniecības personām, kuru tiešo pienākumu izpilde saistīta ar ārstniecības personas profesionālo darbību profesijas vai specialitātes ietvaros. 

Juridiskās skaidrības nolūkā veicami arī precizējoši grozījumi Likuma 12. panta nosaukumā.
Arī Likuma 4.panta "Mēnešalgas apmēra noteikšanas vispārīgie principi sadalījumā pa amatu grupām" sestajā daļā, kas piemērojami ārstniecības personām,  nepieciešami formulējuma analoģiski precizējumi, aizstājot vārdus “Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātajiem tiesu medicīnas ekspertiem” ar vārdiem "valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajām ārstniecības personām, kuru tiešo pienākumu izpilde saistīta ar ārstniecības personas profesionālo darbību profesijas vai specialitātes ietvaros". 
Analoģiski precizējams arī Likuma 2. panta "Likuma darbība" otrās daļas 4. punkts, kas nosaka, ka (2) Likums attiecas arī uz tām amatpersonām (darbiniekiem), kas neatkarīgi no nodarbinātības šā panta pirmajā daļā minētajās institūcijās ir: 4) ārstniecības personas, kuras nodarbinātas valsts vai pašvaldību institūcijās, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās vai publiski privātās kapitālsabiedrībās, kas noslēgušas līgumu par sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu, un kuras sniedz no valsts vai pašvaldības budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, minētajās iestādēs nodarbinātie medicīnas asistenti vai ārstniecības personas, kas sniedz no pašvaldību budžetiem apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pašvaldību izglītības iestādēs, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātie tiesu medicīnas eksperti vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītāji.
4. punktā vārdi "Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātie tiesu medicīnas eksperti" aizstājami ar vārdiem "valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātās ārstniecības personas, kuru tiešo pienākumu izpilde saistīta ar ārstniecības personas profesionālo darbību profesijas vai specialitātes ietvaros".

Amatam noteikto funkciju izpildei saskaņā ar amata aprakstā noteikto  nepieciešamo kompetenci, kas saistīta ar ārstniecības personas profesionālo darbību profesijā vai specialitātē, apliecina personas atbilstība ārstniecības personas statusam. Ārstniecības personas statuss tiek noteikts, reģistrējot Ārstniecības personu reģistrā pēc attiecīga atbilstības izvērtējuma kompetentajā institūcijā [4].
Nodarbinātajiem, kuriem ir ierēdņa statuss, bet kuru amata pienākumu izpilde saskaņā ar konkrētā amatu aprakstā noteikto saistīta ar ārstniecības personas profesionālo darbību profesijā vai specialitātē, tiks saglabāts ierēdņa statuss un darba samaksa tiks turpmāk noteikta atbilstoši Noteikumiem Nr. 851 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem". Ja šādam nodarbinātajam šobrīd ir noteikts ierēdņa statuss, tad tas tiks saglabāts, nodarbinātais turpina veikt amatam noteiktos ierēdņa amata uzdevumus.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, turpmāk Veselības ministrija starpnozaru prioritārā pasākuma “Ārstniecības personu darba samaksas paaugstināšana” pieteikumā (turpmāk – PP pieteikums) iekļaus tās valsts tiešās pārvaldes iestāžu ārstniecības personas, kuru darba samaksa tiek noteikta atbilstoši Noteikumiem Nr. 851.
Savukārt, amatiem, kuros tiešo pienākumu izpilde nav saistīta ar ārstniecības personas profesionālo darbību profesijā vai specialitātē, darba samaksa ir nosakāma atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients” (turpmāk - Noteikumi Nr. 361) regulējumam un turpmāk nav iekļaujami Veselības ministrijas virzītajā PP pieteikumā, un papildus finansējums šo nodarbināto darba samaksas palielināšanai turpmāk tiks piešķirts Valsts Kancelejas starpnozaru prioritārā pasākuma “Valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto atalgojuma palielināšana” ietvaros.

Atbilstoši Noteikumu Nr. 851 šā brīža spēkā esošajai redakcijai jau šobrīd Noteikumu Nr. 851 regulējums attiecināms arī uz pašvaldību izglītības iestādēs nodarbinātajām ārstniecības personām un ārstniecības personām, kas sniedz no pašvaldību budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus (piemēram, pašvaldību sociālās aprūpes centros). Ja pašvaldības izglītības iestāde/sociālās aprūpes centrs ir lēmis nodarbināt ārstniecības personu (ārstu/māsu/ārsta palīgu vai citu) un iestādē nodarbinātais ir pieņemts darbā uz darba līguma pamata attiecīgajā ārstniecības personas profesijā, kā arī sniedz veselības aprūpes pakalpojumus (profilaktisko veselības aprūpi, nodrošina pirmo palīdzību, ārstēšanu), tad iestādei (kabinetam) ir jābūt reģistrētai ārstniecības iestāžu reģistrā, un atalgojums nosakāms atbilstoši Noteikumiem Nr. 851, nosakot atbilstošo amata kvalifikācijas kategoriju un tai atbilstošo zemāko mēnešalgas likmi par slodzi, par kuru mazāk maksāt nedrīkst.  Veselības ministrija ir sniegusi šādu viedokli arī Latvijas Pašvaldību savienībai, lūdzot par to informēt visas pašvaldības, lai rastu vienotu izpratni, kad ārstniecības personu atalgojums nosakāms atbilstoši Noteikumu Nr. 851 regulējumam.

Ietekme uz valsts pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem, kuru amata pienākumu izpilde saskaņā ar konkrētā amatu aprakstā noteikto saistīta ar ārstniecības personas profesionālo darbību profesijā vai specialitātē:
1. Veselības ministrijas padotības iestādēs: 
1.1. Veselības inspekcijā nodarbināto ārstu - ekspertu tiešo pienākumu izpilde ir saistīta ar ārstniecības personas profesionālo darbību profesijas vai specialitātes ietvaros, līdz ar to šiem nodarbinātajiem darba samaksa tiks noteikta atbilstoši Noteikumiem Nr. 851, tai pat laikā nodarbinātais joprojām saglabās ierēdņa statusu un turpinās veikt tam amata uzdevumus. 
Amatā "higiēnas ārsts" nodarbinātajiem amata pienākumu izpilde saskaņā ar konkrētā amatu aprakstā noteikto nav saistīta ar ārstniecības personas profesionālo darbību profesijā vai specialitātē (nav ārstniecības personas), līdz ar to būtu maināms amata nosaukums un darba samaksa nosakāma atbilstoši Noteikumiem Nr. 361. 
Amata "Inspektors" pildīšanai var tikt prasīta ārstniecības personas izglītība, bet amata pienākumos neietilpst ārstniecības personas profesionālā darbība, līdz ar to darba samaksa nosakāma atbilstoši Noteikumiem Nr. 361. 

1.2. Slimību profilakses un kontroles centrā nodarbināto amatu pienākumos neietilpst ārstniecības personu profesionālā darbība, līdz ar to visiem iestādes nodarbinātajiem darba samaksa arī turpmāk tiks noteikta atbilstoši MK noteikumiem Nr. 361 un PP pieteikumā netiks iekļauti. 

1.3. Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra un Valsts asinsdonoru centra nodarbināto amati, kas neparedz ārstniecības peronu profesionālo darbību turpmāk PP pieteikumā netiks iekļauti. 

2. Aizsardzības ministrijas Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības personām (civilie darbinieki), kam jau līdz šim darba samaksa tika noteikta atbilstoši Noteikumiem Nr. 851,  tiks saglabāta esošā kārtība.
Savukārt, Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīriem darba samaksa šobrīd tiek noteikta atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 26. augusta noteikumiem Nr. 509 "Noteikumi par karavīra mēnešalgas un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru” (turpmāk – Noteikumi Nr. 509). Ārstniecības personu, kas ir profesionālā dienesta karavīri, darba samaksa arī turpmāk tiks noteikta atbilstoši militārās jomas klasifikācijai, jo primāri šie nodarbinātie ir karavīri ar dienesta pakāpi. Nodarbinātie Ministrijas PP pieteikumā netiks iekļauti, un nepieciešamais darba samaksas pieaugums turpmāk tiks segts Nacionālo bruņoto spēku piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros atbilstoši Noteikumiem Nr. 509. 

3. Labklājības ministrijas Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā nodarbināto ārstu - ekspertu tiešo pienākumu izpilde ir saistīta ar ārstniecības personas profesionālo darbību profesijas vai specialitātes ietvaros, līdz ar to šiem nodarbinātajiem darba samaksa tiks noteikta atbilstoši Noteikumiem Nr. 851. 

4. Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošajās profesionālās izglītības iestādēs uz nodarbinātajām ārstniecības personām attiecas Noteikumu Nr. 851 regulējums, ja iestādē konkrētā amata pildīšanai obligāti ir nepieciešama ārstniecības persona un konkrētā amata tiešo pienākumu izpilde saistīta ar ārstniecības personas profesionālo darbību profesijā vai specialitātē, tad, nodrošinot prasību, ka iestādei (kabinetam) ir jābūt reģistrētai ārstniecības iestāžu reģistrā,  atalgojums nosakāms atbilstoši Noteikumiem Nr. 851. 

5. Iekšlietu ministrijas un Zemkopības ministrijas padotības  iestādēs visām ārstniecības personām darba samaksa turpmāk tiks noteikta atbilstoši Noteikumiem Nr. 851, savukārt, nodarbināto amati, kas nav ārstniecības personas, turpmāk PP pieteikumā netiks iekļauti. 

[1] Ministru kabineta 2022. gada 9. augusta noteikumi Nr. 491 "Ārstniecības iestāžu reģistra noteikumi"
[2] Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumi Nr. 60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām"
[3]Ārstniecības likuma  55.panta pirmā daļa
[4] Ministru kabineta 2024.gada 1.oktobra noteikumi Nr. 630 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumi"

Lai izpildītu Ministru kabineta 2023.gada 19.decembra sēdes prot. Nr.62 54.paragrafa 3.punktā doto uzdevumu: 2024. gadā veikt valsts tiešās pārvaldes iestāžu ārstniecības personu atalgojuma sistēmas pārskatīšanu, lai darba samaksa ar 2025. gadu visām ārstniecības personām tiktu noteikta pēc vienota normatīvā regulējuma, ir nepieciešams veikt grozījumus Likumā.
Lai Veselības ministrija varētu iesniegt korektu (atbilstoši MK protokollēmumā dotajam uzdevumam) pieprasījumu ārstniecības personu darba samaksas palielinājumam pie prioritāro pasākumu iesniegšanas kārtējā gada budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanas laikā 2026. gadam un turpmāk, ir nepieciešams veikt grozījumus Likumā un Noteikumos Nr. 851, lai no Veselības ministrijas horizontālā prioritārā pasākumu pieprasījuma izslēgtu nodarbinātos, kas nav ārstniecības personas un kuru tiešo pienākumu izpilde nav saistīta ar ārstniecības personu profesionālo darbību profesijā vai specialitātē, tai pat laikā nosakot darba samaksu pēc vienota normatīvā regulējuma visām ārstniecības personām, kuru tiešo pienākumu izpilde saistīta ar ārstniecības personas profesionālo darbību profesijas vai specialitātes ietvaros, tādējādi turpmāk efektīvāk un korektāk novirzot valsts budžeta finansējumu.

Likuma 2. panta otrās daļas 4. punkts, 4. panta sestā daļa un 12. panta nosaukums un norma tiek precizēts, aizstājot vārdus “Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātajiem tiesu medicīnas ekspertiem” ar vārdiem "valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajām ārstniecības personām, kuru tiešo pienākumu izpilde saistīta ar ārstniecības personas profesionālo darbību profesijas vai specialitātes ietvaros" (attiecīgajā locījumā).
"Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātie tiesu medicīnas eksperti" netiek izslēgti no normas, bet tie turpmāk ir ietverti personu grupā "valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātās ārstniecības personas".
 

2. Likuma 39.panta pirmā daļa.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (turpmāk- NMPD) darbinieki nesaņem pietiekami plašu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu.
2023. gada 18. oktobrī tika noslēgts Sadarbības memorands starp Latvijas Republikas Veselības ministriju un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību (turpmāk – LVSADA) par cilvēkresursu stiprināšanu veselības aprūpes nozarē. Sadarbības memoranda 4. punkts nosaka, ka, lai nodrošinātu Veselības ministrijas darba plāna 2023. gadam 8.17. apakšpunkta (nodrošināt paātrinātu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu NMPD darbiniekiem) izpildi, Veselības ministrija sadarbībā ar LVSADA līdz 2024. gada 1. aprīlim rod risinājumu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem.
2023. gada 18. oktobrī starp Veselības ministriju un LVSADA noslēgtā Sadarbības memoranda ietvaros, tika panākta vienošanās par veselības apdrošināšanas polišu iegādi NMPD darbiniekiem ar 2025. gada 1. janvāri, piemērojot šādus kritērijus:
1) darbiniekiem ar nolīgto slodzes lielumu NMPD no 0,5 slodzēm - nodrošināt veselības apdrošināšanas programmu, kas nepārsniedz valstī noteikto veselības apdrošināšanas polises limitu, kas netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli jeb 750 euro apmērā;
2) darbiniekiem ar nolīgto slodzes lielumu NMPD mazāk par 0,5 slodzēm (šobrīd indikatīvi 402 darbinieki), nodrošināt veselības apdrošināšanas programmu, kas ietver obligātās veselības pārbaudes (OVP) un vakcināciju.

Veselības ministrija jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2025. gadam un turpmāk ik gadu NMPD darbinieku apdrošināšanai virzīja izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Veselības ministrija iesniedza prioritāro pasākumu 2025. - 2027. gadam pieteikumā priekšlikumus veselības apdrošināšanas polišu nodrošinājumam 3 287 Dienesta darbiniekiem par summu 2 465 250 euro 2025. gadam un turpmāk ik gadu, ņemot vērā, ka veselības apdrošināšanas prēmijas apmērs vienai personai vienam apdrošināšanas periodam ir 750 euro.

Nacionālās drošības sistēmas darbība balstās uz civilmilitāro sadarbību un militārie konflikti ir pierādījuši, ka viens no pamatnosacījumiem veiksmīgai valsts aizsardzībai pret ārēju iebrukumu, ir efektīva medicīniskās palīdzības sniegšana karavīriem un civiliedzīvotājiem. Šajā sadarbībā būtisku lomu nodrošina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (turpmāk - NMPD) ar saviem cilvēkresursiem. NMPD valsts apdraudējuma gadījumā neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz atbilstoši normatīvajam regulējumam un saskaņā ar Valsts katastrofu medicīnas plāna 26. pielikumā “Gatavība un rīcība kara, militārā iebrukuma vai to draudu gadījumā” noteikto. Tādējādi NMPD veic būtisku funkciju valsts apdraudējuma gadījumā glābjot un saglabājot cilvēku dzīvības, un minētā īstenošanas priekšnosacījums ir pašu NMPD darbinieku fiziskā veselība, tās saglabāšanas un uzturēšanas iespējas. Ņemot vērā minēto, ir būtiski nodrošināt veselības apdrošināšanas polises NMPD darbiniekiem.

Likuma 37.panta "Veselības apdrošināšana un apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem" pirmā daļa nosaka, ka (1) Valsts vai pašvaldības institūcija var apdrošināt amatpersonu (darbinieku) veselību atbilstoši tai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem, bet obligāti apdrošina amatpersonu (darbinieku) veselību vai amatpersonas (darbiniekus) apdrošina pret nelaimes gadījumiem šajā likumā noteiktajos gadījumos, ja šīs amatpersonas (darbinieki), veicot amata (dienesta, darba) pienākumus, ir pakļautas reālam dzīvības vai veselības apdraudējumam (riskam). Valsts un pašvaldību institūcijas neapdrošina to amatpersonu (darbinieku) veselību, kurām šajā likumā noteikta apmaksāta veselības aprūpe.
Likuma 39.panta "Apmaksāta veselības aprūpe" pirmā daļa nosaka, ka (1) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, valsts drošības iestāžu amatpersonām (darbiniekiem), neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem, karavīriem un valsts aizsardzības dienesta karavīriem ir tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi. Apmaksātās veselības aprūpes saņemšanas nosacījumus, apmaksājamo pakalpojumu veidus un apmaksas kārtību, kā arī veselības aprūpes pakalpojumus un neapmaksājamos izdevumus nosaka Ministru kabinets."
Apmaksāta veselības aprūpe ietver pacienta iemaksu un līdzmaksājumu, kas noteikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanu un finansēšanu, kā arī šādus darbiniekam Latvijas Republikas teritorijā sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus: 
1. veselības aprūpes pakalpojumi un izmeklējumi, kas nepieciešami atzinuma sniegšanai par darbinieka veselības stāvokli obligātās veselības pārbaudes ietvaros; 
2. vakcināciju regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veiktā vakcinācija pret vakcīnregulējamām slimībām, ar kurām darbiniekam iespējams inficēties, pildot darba pienākumus (pret B hepatītu, pret ērču encefalītu). 
Veselības aprūpes finansēšanas likuma 6. panta "Pacientu līdzmaksājumi" otrā daļa nosaka, ka no pacienta līdzmaksājuma ir atbrīvotas šādas personu grupas: 18) Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki. 
Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi Nr.563 “Kārtība, kādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki saņem apmaksātu veselības aprūpi (turpmāk - Noteikumi Nr.563) noteica, ka izdevumus, kas saistīti ar atzinuma sniegšanu par darbinieku veselības stāvokli obligātās veselības pārbaudes ietvaros un vakcināciju, sedz NMPD no tam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, bet izdevumus, kas saistīti ar pacienta iemaksu un līdzmaksājumu par šajos noteikumos minētajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, sedz Nacionālais veselības dienests no veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem, pamatojoties uz līgumiem, kas noslēgti ar ārstniecības iestādēm. 
Ņemot vērā to, ka Noteikumos Nr. 563 ietvertais veselības aprūpes pakalpojumu tvērums nebija pietiekami plašs, tad, lai iespējami paplašinātu NMPD darbiniekiem apmaksājamo veselības aprūpi, Veselības ministrija izstrādāja un Ministru kabinets pieņēma 2025. gada 21. janvāra noteikumus Nr.49 "Kārtība, kādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki saņem apmaksātu veselības aprūpi", (turpmāk - Noteikumi Nr.49) kuri tiek piemēroti līdz visiem NMPD darbiniekiem tiek nodrošināta veselības apdrošināšana, kuri ir tieši iesaistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā būs iespēja nodrošināt veselības apdrošināšanas polisi. Ar grozījumiem Likuma 39.panta pirmajā daļā, izslēdzot NMPD darbiniekus no nodarbināto loka, kam tiesības saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi, zudīs deleģējums Ministru kabinetam izdot šos noteikumus un Noteikumi Nr.49 zaudēs spēku, līdz ar to NMPD darbiniekiem, kuri ir tieši iesaistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā būs iespēja iegādāties veselības apdrošināšanas polisi. Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums paredz paplašinātu apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, kas ir svarīgi, lai darbinieks pēc iespējas ātrāk saņemtu tam nepieciešamo veselības aprūpi, uzsāktu ārstēšanos un atgrieztos darbā, t.i. ārstu – speciālistu konsultācijas un manipulācijas, laboratoriskos un diagnostiskos izmeklējumus, fizikālās terapijas procedūras, ambulatorās rehabilitācijas pakalpojumus, zobārstniecības un zobu higiēnas pakalpojumus un ārstēšanās dienas un diennakts stacionārā. Noteikumi Nr.49 paredz, ka šos papildus iekļautos veselības aprūpes pakalpojumus NMPD apmaksās, kompensējot darbiniekam izdevumus ne vairāk kā 750 euro apmērā kalendāra gadā katram darbiniekam. Veselības apdrošināšanas polise ļautu NMPD darbiniekiem piekļūt pie plašāka veselības aprūpes pakalpojumu klāsta, atbilstoši katra NMPD darbinieka individuālajai nepieciešamībai, lai savlaicīgāk novērstu ar veselības problēmām saistītos riskus un iespēju ātrāk atgriezties darbā pie ierobežotā cilvēkresursu skaita.

Veselības apdrošināšanas polisē NMPD darbiniekiem tiks iekļauti pamata ambulatorie pakalpojumi, stacionārā palīdzība, rehabilitācija, zobārstniecība, optika, atbilstoši veselības apdrošināšanas programmas limitiem. Ja NMPD darbinieks izmantos iespēju saņemt pakalpojumus maksas pakalpojumu segmentā, tad polises ietvaros tiks apmaksāta veselības apdrošināšanas polises limitā iekļautā summa un papildus starpība starp maksas pakalpojuma cenrādi būs jāpiemaksā pašam NMPD darbiniekam.
Lai NMPD darbiniekiem piemērotu augstāk minētos kritērijus un nodrošinātu darbinieku veselības apdrošināšanu, nepieciešams virzīt grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, no 39. panta pirmās daļas svītrojot neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekus, kā rezultātā uz NMPD darbiniekiem neattieksies arī Likuma 37. pantā noteiktais aizliegums apdrošināt to amatpersonu (darbinieku) veselību, kurām Likumā noteikta apmaksāta veselības aprūpe. Līdz ar to zaudēs spēku Ministru kabineta noteikumui Nr.49 (izdoti saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 39.pantu), kas nosaka, apmaksātas veselības aprūpes saņemšanas nosacījumus NMPD darbiniekiem, kuri ir tieši iesaistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā, apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu veidus un apmaksas kārtību, kā arī veselības aprūpes pakalpojumus un izdevumus, kas netiek apmaksāti.

Paredzēts, ka apdrošināšanas pakalpojuma sastāvā netiek iekļauti tie valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi, kas NMPD darbiniekiem tiek nodrošināti saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Polisē tiks iekļauti pamata ambulatorie pakalpojumi, stacionārā palīdzība, rehabilitācija, zobārstniecība, optika, atbilstoši veselības apdrošināšanas programmas limitiem. Ja NMPD darbinieks izmantos iespēju saņemt pakalpojumus maksas pakalpojumu segmentā, tad polises ietvaros tiks apmaksāta veselības apdrošināšanas polises limitā iekļautā summa un papildus starpība starp maksas pakalpojuma cenrādi būs jāpiemaksā pašam NMPD darbiniekam.
Lai NMPD darbiniekiem piemērotu augstāk minētos kritērijus un nodrošinātu darbinieku veselības apdrošināšanu, nepieciešams virzīt grozījumus Likuma 39.panta pirmajā daļā, lai uz neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem neattiektos Likuma 37. panta pirmajā daļā noteiktā ierobežojošā norma, ka valsts un pašvaldību institūcijas neapdrošina to amatpersonu (darbinieku) veselību, kurām Likumā noteikta apmaksāta veselības aprūpe.

Izslēgt Likuma 39.panta pirmajā daļā vārdus "neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekiem".