23-TA-1936: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā" 4.2.1.6. pasākuma "Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu mācību vide nozarēm aktuālo prasmju apguvei" pirmās, otrās, trešās un ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts „Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027.gadam 4.2.1.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un mācībā attālinātā un tiešsaistes režīmā” 4.2.1.6.pasākuma „Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu mācību vide nozarēm aktuālo prasmju apguvei” pirmās, otrās, trešās un ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027.gada plānošanas perioda vadības likuma 19.panta 6. un 13.punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis – noteikt 4.2.1.6.pasākuma projektu īstenošanas nosacījumus Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas profesionālās izglītības iestāžu, tai skaitā tehnikumu, mākslu izglītības kompetences centru un profesionālo vidusskolu, un Iekšlietu ministrijas koledžu (turpmāk – profesionālās izglītības iestādes) mācību vides modernizēšanai nozarēm aktuālo prasmju apguvei.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. – 2027.gadam (turpmāk – NAP2027) iezīmē nepieciešamību stiprināt profesionālās izglītības prestižu, profesionālās izglītības iestādes kā izcilības un inovācijas centrus, attīstīt elastīgu mācību piedāvājumu, tai skaitā modulārās pieejas īstenošanu, sadarbību ar darba devējiem (darba vidē balstītas mācības, nozaru ekspertu padomes) un nosaka uzdevumu Nr.167 „Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu prestiža celšana un pieejamības palielināšana, modernizējot mācību vidi un uzlabojot tās kvalitāti, nodrošinot uzņēmējspēju apguvi, izglītības procesa individualizāciju un darba vidē balstītas mācības, paplašinot sociālā atbalsta programmas, talantu attīstības iniciatīvas, kā arī īstenojot karjeras izglītības atbalsta un stratēģiskās komunikācijas pasākumus sadarbībā ar nozarēm” un sasniedzamo mērķa indikatora vērtību 2027. gadā 50/50 „Skolēnu proporcija vispārējā un profesionālajā izglītībā vidējās izglītības pakāpē”. NAP2027 indikatīvais investīciju projektu plāns paredz īstenot pasākumu Nr. 417 „Energoefektīva un videi draudzīga profesionālās izglītības iestāžu un koledžu mācību vide[1] un veikt investīcijas Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - IZM), Kultūras ministrijas (turpmāk – KM) un Iekšlietu ministrijas (turpmāk – IeM) profesionālās izglītības iestāžu mācību vides modernizēšanai, lai sekmētu šīs mērķa radītāja vērtības sasniegšanu.
Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021. – 2027.gadam „Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai”[2] (turpmāk – Pamatnostādnes) un Pamatnostādņu rīcības plāna 2021. – 2023.gadam 2.2.2.uzdevums paredz ieguldījumu turpināšanu profesionālās izglītības iestāžu mācību vides pieejamībā, modernizācijā un digitalizācijā, lai stiprinātu audzēkņu inovāciju spēju, uzņēmējspēju, digitālās pratības un radošuma attīstību, kā arī īstenotu studentcentrētu mācību pieeju atbilstoši nozaru vajadzībām.
Kopš 2010.gada uzsāktais profesionālās izglītības reformu kopums ir nodrošinājis stabila un ilgtspējīga profesionālo skolu tīkla izveidi, ir uzlabota profesionālās izglītības kvalitāte, pievilcība un atbilstība darba tirgum, kā arī ir sekmēta jauniešu interese par profesionālo izglītību, kas ir ļāvusi nodrošināt stabilu audzēkņu uzņemšanas apjomu profesionālajā izglītībā. Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijai tika piemēroti trīs pamatprincipi: (a) Pieejamība (visiem sabiedrības locekļiem ir vienādas iespējas iegūt profesionālo izglītību, ievērojot valsts demogrāfisko situāciju un nodrošinot pieprasītākajam izglītības programmām atbilstošu reģionālo pārklājumu), (b) Sadarbība (plānojot profesionālo skolu tīklu, ir iesaistītas visas ieinteresētās puses, jo īpaši attiecīgās nozares atbalsts profesionālo skolu specializācijas noteikšanai); (c) Resursu efektivitāte (racionāla un mērķtiecīga pieejamo līdzekļu izmantošana).
2023. gada oktobrī Latvijā bija 53 izglītības iestādes, kas īsteno profesionālās vidējās un arodizglītības programmas, kas ir par 22% mazāk nekā 2015.gadā un paredzams, ka profesionālās izglītības iestāžu tīklā būtiskas izmaiņas vidējā termiņā vairs nenotiks, jo izveidotais profesionālās izglītības iestāžu tīkls ir optimāls un ir notikusi profesionālās izglītības programmu fokusēšana uz piedāvājuma attīstību STEM jomās.
Vidējā termiņā profesionālās izglītības attīstībai ir risināmi uzdevumi, lai nodrošinātu līdzvērtīgu mācību vides kvalitāti visā profesionālās izglītības sistēmā, kāpinātu profesionālās izglītības veiktspēju atbildot uz nozaru pieprasījumu un nozarēm specifiskiem stratēģiskās attīstības jautājumiem un nodrošinātu profesionālās izglītības pieejamību, kā arī stiprinātu iepriekšējo ieguldījumu ilgtspēju, „zaļo risinājumu” ieviešanu un digitalizāciju profesionālās izglītības programmu īstenošanā. Ekonomikas ministrijas vidēja termiņa darba tirgus attīstības prognozēs, kas balstās uz ekonomikas izaugsmes mērķa scenāriju un ietver vidēja un ilgtermiņa ekonomikas struktūrpolitikas uzstādījumus, ir norādīts, ka vidējā un ilgtermiņā pieaugs paredzamais pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem ar profesionālo izglītību, īpaši akcentējot darbaspēka iztrūkumu jau 2030.gadā profesionālās izglītības programmu grupās „Būvniecība un civilā celtniecība”, „Mehānika un metālapstrāde”, „Mašīnzinības”, „Enerģētika”.
IZM, atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajam profesionālās izglītības iestāžu tīkla un satura reformas plānam[3] un pateicoties mērķtiecīgām Eiropas Savienības fondu investīcijām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007. – 2013.gada plānošanas periodā un 2014. – 2020.gada plānošanas periodā ir veikusi IZM padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, nodrošinot izglītības iestāžu telpu racionālu izmantošanu un skolu optimālu darbību, veicot skolu diferenciāciju (tehnikums vai profesionālā vidusskola), modernizējot izglītības saturu un izveidojot mūsdienu prasībām atbilstošu materiāli tehnisko bāzi lielākajā daļā IZM padotības profesionālās izglītības iestāžu.
2023./2024. mācību gadā IZM padotībā ir 23 profesionālās izglītības iestādes (tai skaitā 18 tehnikumi, trīs profesionālās vidusskolas un divas koledžas), kas veido 49% no kopējā profesionālās izglītības iestāžu skaita un ar kopējo izglītojamo skaitu 21 544 izglītojamie – aptver 78% no kopējā izglītojamo skaita, no tiem 8216 ir sievietes (38%) un 13328 ir vīrieši (62%). IZM profesionālās izglītības iestādēs 14355 izglītojamie (67%) mācās STEM jomas profesionālās izglītības programmās no tiem 2731 sievietes (19%) un 11624 vīrieši (81%). Ir vērojams neliels kopējā STEM jomas profesionālās izglītības programmās uzņemto audzēkņu skaita pieaugums (ap 1% gadā). Būtiskāku izmaiņu panākšana STEM jomas profesionālās izglītības audzēkņu skaita kāpināšana ir saistāma ar 4.2.1.6.pasākuma ietvaros plānoto atbilstošas mācību vides attīstību STEM jomas profesionālās izglītības programmu īstenošanai, gan ar profesionālās izglītības pieejamības risinājumiem, kuri, piemēram, ietver arī pietiekamu nodrošinājumu ar dienesta viesnīcām. IZM savā padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu veiktspējas novērtēšanai un attīstības vajadzību identificēšanai izstrādā kartējumu, kurā ir ietverts gan profesionālās izglītības programmu piedāvājums un profesionālās izglītības pieejamība izglītības iestāžu līmenī, gan šī piedāvājuma ietekme uz konkrētā reģiona darbaspēka attīstību. Kartējumam jābūt pabeigtam ne vēlāk kā mēnesi pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās un tas tiks izmantots IZM lēmuma pieņemšanai par profesionālās izglītības iestādēm atbalstāmajām darbībām un finansējuma apmēru pirmās atlases kārtas ietvaros. Profesionālās izglītības iestāžu attīstības un investīciju stratēģijās 2021. – 2027.gadam pieteiktās investīciju un attīstības vajadzības ir vērtētas kontekstā ar iepriekš minētā kartējuma rezultātiem un balstoties uz kopējām profesionālās vidējās izglītības sistēmas un tautsaimniecības nozaru attīstības vajadzībām un šim mērķim pieejamiem resursiem Eiropas Savienības fondu programmās un citos finanšu avotos. Kopumā laika posmā līdz 2027.gadam profesionālās izglītības pakalpojuma attīstība IZM padotības profesionālās izglītības iestādēs tiek skatīta korelācijā ar tautsaimniecības attīstības vajadzībām, ņemot vērā plānoto nozaru izaugsmi 2022. – 2030.gadā un Ekonomikas ministrijas noteiktās prioritārās jomas vidēja termiņa periodam līdz 2030. gadam. Vērtēta ir arī iepriekš profesionālās izglītības iestādēs veikto ieguldījumu efektivitāte un veiktspēja, uzņemamo izglītojamo skaita atbilstība 2022.gada Ekonomikas ministrijas vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm izglītības programmu grupu sadalījumā, ņemti vērā Nozaru ekspertu padomes (turpmāk – NEP) ieteikumi, kā arī profesionālās izglītības iestāžu akreditācijas rezultāti, secinājumi un rekomendācijas profesionālās izglītības programmu kvalitātei.
Attiecīgi investīciju prioritāte infrastruktūras modernizācijai ir saistīta ar pakalpojuma sniegšanas veiktspējas kāpināšanu un profesionālās izglītības pieejamības nodrošināšanu, nodrošinot līdzvērtīgu mācību vides kvalitāti visās profesionālās izglītības iestādēs, pirms tam vispusīgi izvērtējot jau modernizētās infrastruktūras kapacitāti, kā arī liekot lielāku uzsvaru uz „zaļo komponenti” un stiprinot laikā posmā no 2007. – 2020.gadam Eiropas Savienības struktūrfondu ietvaros veikto investīciju ilgtspēju, tostarp novēršot būtisku pārmaiņu riskus.
Līdz ar to Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.2.1.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, apmācības un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un apmācībā attālinātā un tiešsaistes režīmā” 4.2.1.6. pasākuma „Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu mācību vide nozarēm aktuālo prasmju apguvei” (turpmāk – 4.2.1.6.pasākums) ietvaros investīcijas IZM padotības profesionālās izglītības iestādēs prioritāri tiek plānotas trīs virzienos:
1.virziens. Mācību vides modernizēšana tautsaimniecībai aktuālu esošu izglītības programmu stiprināšanai vai jaunu izglītības programmu izveidei tautsaimniecībai aktuālu izglītības programmu grupās, kā piemēram: „Mehānika un metālapstrāde”, „Kokapstrādes tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana”, „Enerģētika un elektrotehnika”, „Vide un ūdenssaimniecība”, „Autotransports”, „Datorika”, "Inženierzinātnes un tehnoloģijas" un citās saistītās profesionālās izglītības programmās. Šim investīciju virzienam IZM profesionālās izglītības iestādes kā sadarbības partneri un gala labuma guvēji tiks atlasītas balstoties uz IZM izstrādātā kartējuma rezultātiem, indikatīvi paredzot atbalstu vismaz 8 – 10 IZM profesionālās izglītības iestādēm, lai nodrošinātu šo iestāžu mācību vides modernizāciju, tai skaitā:
1) mācību iekārtu un aprīkojuma iegāde esošo vai jaunu prioritāro izglītības programmu īstenošanas stiprināšanai vai uzsākšanai. Tās ir izglītības programmas, kuru īstenošanas nodrošināšana profesionālās izglītības iestādē ir iespējama esošās mācību infrastruktūras ietvaros, bet ir nepieciešams mācību aprīkojums un iekārtas;
2) profesionālās izglītības iestādes esošās veiktspējas palielināšana mācību procesa nodrošināšanai (piemēram, dienesta viesnīcas, sporta infrastruktūras modernizācija, mācību telpu atjaunošana, tai skaitā. kontekstā ar jau īstenotiem profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas pasākumiem);
3) ieguldījumi jaunu mācību programmu izveidē profesionālās izglītības iestādēs, kurās šādu izglītības programmu piedāvājuma atvēršanu ierosina un atbalsta NEP. Izglītības programmas ir ar paredzamu pozitīvu sociāli ekonomisko ietekmi, augstu pieprasījumu gan no darba tirgus, gan no pašu izglītojamo puses, bet profesionālās izglītības iestādei nav pieejama nepieciešamā mācību infrastruktūra, aprīkojums un iekārtas.
2.virziens. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) risinājumu ieviešana mācību satura un procesa digitalizācijai, stiprinot audzēkņu tehnoloģiju, inovācijas un radošuma prasmes vismaz 21 profesionālās izglītības iestādē.
3.virziens. Investīciju pabeigšana un plānoto rezultātu sasniegšana profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras objektos, kas nepieciešama Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda investīciju ietvaros uzsākto darbību nepārtrauktībai un plānoto mērķu sasniegšanai. Šī investīciju virziena ietvaros paredzētas investīcijas trim profesionālās izglītības iestādēm.
KM padotībā no 2023.gada 1.augusta ir deviņas profesionālās izglītības iestādes, no kurām piecas ir ar mākslu izglītības kompetences centra (turpmāk – MIKC) statusu. MIKC „Nacionālā Mākslu vidusskola” darbojas kā izglītības iestāde, kas īpašu uzsvaru liek uz radošo izcilību veidošanu, MIKC „Ventspils Mūzikas vidusskola” līdztekus MIKC „Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola” ir spēcīgs reģionālais kultūrizglītības centrs un tāpat kā MIKC „Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola” aktīvi darbojas augsta līmeņa kultūrizglītības piedāvājuma sagatavošanā, profesionālās pilnveides un metodiskā darba nodrošināšanā u.c. Ar MIKC „Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola” izveidošanu 2023.gada 1.augustā KM ir pabeigusi profesionālās kultūrizglītības iestāžu tīkla reformu, kas tika uzsākta 2015. gadā un KM padotības profesionālās izglītības iestādēm plānotās investīcijas ir nepieciešamas, lai īstenotu KM profesionālās vidējās izglītības sistēmas strukturālo reformu atbilstoši Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2014. – 2020.gadam „Radošā Latvija”[4] un KM padotībā esošo profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepcijai[5].
Kultūrizglītības sistēmas attīstībai KM plāno investēt līdzekļus divu MIKC dienesta viesnīcu un izglītības iestāžu ēku infrastruktūras modernizācijā. Investīcijas plānots ieguldīt jaunizveidotajā MIKC „Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola” un MIKC „Nacionālā Mākslu vidusskola”. Tādējādi tiks sasniegti KM uzstādītie profesionālās izglītības iestāžu strukturālās reformas mērķi saskaņā ar kultūrpolitikas plānošanas dokumentiem – „Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014. – 2020.gadam „Radošā Latvija”” un „Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022. – 2027.gadam „Kultūrvalsts”[6].
KM ir paredzējusi, ka 4.2.1.6.pasākuma rezultātā plānotās investīcijas tiks novirzītas kopumā 1350 kultūrizglītības iestāžu izglītojamo (no tiem 550 profesionālās vidējās izglītības pakāpē un 800 profesionālās ievirzes izglītības pakāpē) mācību vides uzlabošanai.
IeM 2018.gadā Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta „Iekšlietu nozares iestāžu efektivitātes paaugstināšana” uzsāktās Katastrofu risku pārvaldības reformas turpināšanai ir nepieciešami būtiski ieguldījumi mācību vides modernizēšanai nozarei aktuālo prasmju apguvei IeM sistēmas profesionālās izglītības iestādēs: 1) Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā; 2) Valsts robežsardzes koledžā; 3) Valsts policijas koledžā.
2022.gadā tika izstrādāta Iekšlietu nozares stratēģija 2023. – 2027. gadam[7], kurā kā nozares vājās puses tika īpaši izdalīti nepietiekami cilvēku resursi, mūsdienu prasībām neatbilstoša, novecojusi mācību infrastruktūra, kas liedz pilnvērtīgi sagatavot jaunus speciālistus. Slikts infrastruktūras stāvoklis demotivē nodarbinātos un izglītojamos, kaitē produktivitātei, ietekmē sabiedrībai sniegtā pakalpojuma kvalitāti.
Lai nodrošinātu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta stratēģisko prioritāšu īstenošanu, ir nepieciešami būtiski ieguldījumi mācību vides uzlabošanā Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā, kur sagatavo speciālistus ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas, civilās aizsardzības un ārkārtas palīdzības jomās. Mūsdienu prasībām neatbilstoša mācību vide nav motivējoša izglītojamo piesaistei nozarei būtiskā profesijā. Paaugstinās risks darba drošībai, nodarītam kaitējumam cilvēkresursiem, transportlīdzekļiem, speciālajam aprīkojumam, materiālām vērtībām, videi u.c. Tāpat novecojušas infrastruktūras un mācību vides dēļ kritiski pazeminās spēja piesaistīt jaunus izglītojamos studijām profesionālās izglītības iestādē, kā arī notiek kvalificēta profesionālās izglītības iestādes personāla un mācībspēku piesaistes un noturēšanas spēju būtiska pazemināšanās.
Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas mācību vides modernizēšanai veicamo darbu apjoma izpildei ir jau piesaistīts Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027.gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa „Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.3.3. pasākuma „Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” trešās projektu iesniegumu atlases kārtas projekta „Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. kārta” (turpmāk – 2.1.3.3. pasākums) finansējums, kā ietvaros tiks īstenota Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas administratīvā korpusa projektēšanas un būvniecības 1. kārta.
Savukārt, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas mācību vides izveidi un nepieciešamo mācību aprīkojumu izglītojamiem plānots iegādāties 4.2.1.6.pasākuma ietvaros.
Ņemot vērā aktuālo ģeopolitisko situāciju, ir svarīgi investēt robežsargu darbībspējas stiprināšanā, pilnveidojot aprīkojuma un tehnisko līdzekļu klāstu, papildinot jau esošo materiāltehnisko nodrošinājumu ar moderniem un robežsargu darbam atbilstošiem tehniskajiem līdzekļiem un aprīkojumu, kā arī nodrošināt Valsts robežsardzes koledžas izglītojamajiem mācību vidi maksimāli pietuvinātu robežsarga reālai darba videi.
Saskaņā ar Valsts robežsardzes koledžas darbības stratēģijā 2024. ‒ 2028. gadam minēto, viens no Valsts robežsardzes koledžas stratēģiskajiem uzdevumiem ir uzlabot mācību un praktisko nodarbību vides kvalitāti un apgūto kompetenču pielietojamību, nodrošinot Valsts robežsardzes koledžu ar atbilstošu dienestā lietojamu un mūsdienīgu tehnisko aprīkojumu, speciālo līdzekļu un ekipējuma klāstu. Investējot jaunas mācību vides veidošanā un aprīkojuma iegādē, Valsts robežsardzes koledžas izglītojamie tiks izglītoti mācību vidē, kura maksimāli pietuvināta reāliem darba apstākļiem. Iegūtās praktiskās zināšanas ļaus ne tikai efektīvi un ātri iesaistīties robežpārbaužu nodrošināšanā robežšķērsošanas vietās un robežuzraudzības uzdevumu izpildē uz Latvijas Austrumu robežas, bet sagatavos pienākumu veikšanai arī citviet Eiropā (piemēram, FRONTEX Aģentūras operācijās). Līdztekus mācību vides modernizēšanai, plānots uzlabot arī praktisko nodarbību vides kvalitāti, lai sagatavotu izglītojamos aktuāliem izaicinājumiem uz valsts robežas visos tās posmos, paaugstinot spēju strādāt gan ar Šengenas dalībvalstīs ieviešamo jauno starptautiski augstu novērtētu “Ieceļošanas-izceļošanas” sistēmu, gan ar robežuzraudzības kompleksu, kas plānveidīgi tiek ieviests uz valsts „zaļās robežas”. Attiecīgi IeM ir paredzējusi arī Valsts robežsardzes koledžas mācību vides attīstībai piesaistīt 4.2.1.6.pasākuma finansējumu.
Valsts policijas koledžas infrastruktūras attīstības un mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamo tehnisko resursu attīstības plāns 2024. – 2026.gadam kā vienu no galvenajām prioritātēm paredz kvalitatīva fiziskās sagatavotības poligona izveidi, kas ir būtiski nepieciešams, lai nodrošinātu Valsts policijas koledžas izglītojamiem un pēc tam jau valsts policijas speciālistiem atbilstošu nepieciešamo fizisko sagatavotību.
Valsts policijas koledžai pašlaik nav fiziskās sagatavotības poligona, teritorija ir degradēta un nenodrošina Valsts policijas koledžas izglītojamo vajadzības, tostarp pildīt savus tiešos uzdevumus – uzturēt atbilstošu fizisko sagatavotību un kārtot normatīvajos aktos noteiktos pārbaudījumus fiziskajā sagatavotībā. Attiecīgi, IeM ir paredzējusi šī Valsts policijas koledžas mācību vides pasākuma īstenošanai piesaistīt 4.2.1.6.pasākuma finansējumu, lai būtiski uzlabotu Valsts policijas funkciju izpildi un prestižu, un mazinātu valsts iekšējās drošības draudus dēļ valsts policijas darbinieku nepietiekamās fiziskās sagatavotības.
Plānotie ieguldījumi IeM sistēmas profesionālās izglītības iestādēs ir cieši saistīti ar Ministru kabinetā 2022. gada 10.februārī atbalstīto IeM konceptuālo ziņojumu[8]. Saskaņā ar IeM konceptuālajā ziņojumā plānoto, ir izveidots konsorcijs „Iekšējās drošības akadēmija” (konsorcija līgums noslēgts starp Valsts policijas koledžu, Latvijas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti un IeM.
Viens no pamatprincipiem konsorcija darbībā ir efektīva resursu koplietošana konsorcija mērķu sasniegšanai. Investīcijas Valsts policijas koledžas infrastruktūrā sniegs arī iespēju tās izmantot citu konsorcija dalībnieku mācību procesā, līdz ar to nodrošinot ļoti plašu infrastruktūras uzlabojumu lietotāju loku, sekmējot daudzu tiesībaizsardzības iestāžu, ne tikai Valsts policijas personāla profesionalitātes palielināšanos, un vienlaicīgi racionāli izmantot finanšu līdzekļus, nedublējot investīcijas vairākās izglītības iestādēs.
Iekšlietu resorā jāņem vērā arī specifiskās nodarbinātības prasības personālam, kas izriet no IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma[9] 7.panta „Prasības pieņemšanai dienestā” pirmās daļas, kas cita starpā nosaka, ka dienestā var pieņemt personas vecumā no 18 līdz 40 gadiem un kurām ir vismaz vidējā izglītība. Iekšlietu sistēmas profesionālās izglītības iestāžu – Valsts policijas koledžas, Valsts robežsardzes koledžas un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālo programmu struktūra ir veidota tādējādi, lai studējošie atbilstu šai likuma prasībai.
[1] Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.- 2027. gadam (NAP2027) Pierejams: https://www.pkc.gov.lv/lv/nap2027
[2] Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija rīkojums Nr. 436 „Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027.. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/324332
[3] Minisru kabineta 2010.gada 6.janvāra rīkojums Nr.5 „Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2010.-2015.gadam”.
[4] Apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014. gada 29. jūlija rīkojumu Nr. 401 „Par kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam „Radošā Latvija””. https://likumi.lv/ta/id/267970
[5] Apstiprināta ar Ministru kabineta 2015. gada 4. marta rīkojumu Nr. 110 „Par Kultūras ministrijas padotībā esošo profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepciju”. https://likumi.lv/ta/id/272640/redakcijas-datums/2018/07/05
[6] Apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 1. marta rīkojumu Nr. 143 „Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam „Kultūrvalsts”” Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/33044
[7] Iekšlietu nozares stratēģija 2023.-2027.gadam. Saskaņota 2022. gada 25. marta Iekšlietu nozares attīstības padomes sēdē.
[8] Ministru kabineta 2022. gada 10. februāra rīkojums Nr. 83 „Par konceptuālo ziņojumu „Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi"" (turpmāk - Iekšlietu ministrijas konceptuālais ziņojums). Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/329908
[9] Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/138750
Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021. – 2027.gadam „Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai”[2] (turpmāk – Pamatnostādnes) un Pamatnostādņu rīcības plāna 2021. – 2023.gadam 2.2.2.uzdevums paredz ieguldījumu turpināšanu profesionālās izglītības iestāžu mācību vides pieejamībā, modernizācijā un digitalizācijā, lai stiprinātu audzēkņu inovāciju spēju, uzņēmējspēju, digitālās pratības un radošuma attīstību, kā arī īstenotu studentcentrētu mācību pieeju atbilstoši nozaru vajadzībām.
Kopš 2010.gada uzsāktais profesionālās izglītības reformu kopums ir nodrošinājis stabila un ilgtspējīga profesionālo skolu tīkla izveidi, ir uzlabota profesionālās izglītības kvalitāte, pievilcība un atbilstība darba tirgum, kā arī ir sekmēta jauniešu interese par profesionālo izglītību, kas ir ļāvusi nodrošināt stabilu audzēkņu uzņemšanas apjomu profesionālajā izglītībā. Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijai tika piemēroti trīs pamatprincipi: (a) Pieejamība (visiem sabiedrības locekļiem ir vienādas iespējas iegūt profesionālo izglītību, ievērojot valsts demogrāfisko situāciju un nodrošinot pieprasītākajam izglītības programmām atbilstošu reģionālo pārklājumu), (b) Sadarbība (plānojot profesionālo skolu tīklu, ir iesaistītas visas ieinteresētās puses, jo īpaši attiecīgās nozares atbalsts profesionālo skolu specializācijas noteikšanai); (c) Resursu efektivitāte (racionāla un mērķtiecīga pieejamo līdzekļu izmantošana).
2023. gada oktobrī Latvijā bija 53 izglītības iestādes, kas īsteno profesionālās vidējās un arodizglītības programmas, kas ir par 22% mazāk nekā 2015.gadā un paredzams, ka profesionālās izglītības iestāžu tīklā būtiskas izmaiņas vidējā termiņā vairs nenotiks, jo izveidotais profesionālās izglītības iestāžu tīkls ir optimāls un ir notikusi profesionālās izglītības programmu fokusēšana uz piedāvājuma attīstību STEM jomās.
Vidējā termiņā profesionālās izglītības attīstībai ir risināmi uzdevumi, lai nodrošinātu līdzvērtīgu mācību vides kvalitāti visā profesionālās izglītības sistēmā, kāpinātu profesionālās izglītības veiktspēju atbildot uz nozaru pieprasījumu un nozarēm specifiskiem stratēģiskās attīstības jautājumiem un nodrošinātu profesionālās izglītības pieejamību, kā arī stiprinātu iepriekšējo ieguldījumu ilgtspēju, „zaļo risinājumu” ieviešanu un digitalizāciju profesionālās izglītības programmu īstenošanā. Ekonomikas ministrijas vidēja termiņa darba tirgus attīstības prognozēs, kas balstās uz ekonomikas izaugsmes mērķa scenāriju un ietver vidēja un ilgtermiņa ekonomikas struktūrpolitikas uzstādījumus, ir norādīts, ka vidējā un ilgtermiņā pieaugs paredzamais pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem ar profesionālo izglītību, īpaši akcentējot darbaspēka iztrūkumu jau 2030.gadā profesionālās izglītības programmu grupās „Būvniecība un civilā celtniecība”, „Mehānika un metālapstrāde”, „Mašīnzinības”, „Enerģētika”.
IZM, atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajam profesionālās izglītības iestāžu tīkla un satura reformas plānam[3] un pateicoties mērķtiecīgām Eiropas Savienības fondu investīcijām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007. – 2013.gada plānošanas periodā un 2014. – 2020.gada plānošanas periodā ir veikusi IZM padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, nodrošinot izglītības iestāžu telpu racionālu izmantošanu un skolu optimālu darbību, veicot skolu diferenciāciju (tehnikums vai profesionālā vidusskola), modernizējot izglītības saturu un izveidojot mūsdienu prasībām atbilstošu materiāli tehnisko bāzi lielākajā daļā IZM padotības profesionālās izglītības iestāžu.
2023./2024. mācību gadā IZM padotībā ir 23 profesionālās izglītības iestādes (tai skaitā 18 tehnikumi, trīs profesionālās vidusskolas un divas koledžas), kas veido 49% no kopējā profesionālās izglītības iestāžu skaita un ar kopējo izglītojamo skaitu 21 544 izglītojamie – aptver 78% no kopējā izglītojamo skaita, no tiem 8216 ir sievietes (38%) un 13328 ir vīrieši (62%). IZM profesionālās izglītības iestādēs 14355 izglītojamie (67%) mācās STEM jomas profesionālās izglītības programmās no tiem 2731 sievietes (19%) un 11624 vīrieši (81%). Ir vērojams neliels kopējā STEM jomas profesionālās izglītības programmās uzņemto audzēkņu skaita pieaugums (ap 1% gadā). Būtiskāku izmaiņu panākšana STEM jomas profesionālās izglītības audzēkņu skaita kāpināšana ir saistāma ar 4.2.1.6.pasākuma ietvaros plānoto atbilstošas mācību vides attīstību STEM jomas profesionālās izglītības programmu īstenošanai, gan ar profesionālās izglītības pieejamības risinājumiem, kuri, piemēram, ietver arī pietiekamu nodrošinājumu ar dienesta viesnīcām. IZM savā padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu veiktspējas novērtēšanai un attīstības vajadzību identificēšanai izstrādā kartējumu, kurā ir ietverts gan profesionālās izglītības programmu piedāvājums un profesionālās izglītības pieejamība izglītības iestāžu līmenī, gan šī piedāvājuma ietekme uz konkrētā reģiona darbaspēka attīstību. Kartējumam jābūt pabeigtam ne vēlāk kā mēnesi pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās un tas tiks izmantots IZM lēmuma pieņemšanai par profesionālās izglītības iestādēm atbalstāmajām darbībām un finansējuma apmēru pirmās atlases kārtas ietvaros. Profesionālās izglītības iestāžu attīstības un investīciju stratēģijās 2021. – 2027.gadam pieteiktās investīciju un attīstības vajadzības ir vērtētas kontekstā ar iepriekš minētā kartējuma rezultātiem un balstoties uz kopējām profesionālās vidējās izglītības sistēmas un tautsaimniecības nozaru attīstības vajadzībām un šim mērķim pieejamiem resursiem Eiropas Savienības fondu programmās un citos finanšu avotos. Kopumā laika posmā līdz 2027.gadam profesionālās izglītības pakalpojuma attīstība IZM padotības profesionālās izglītības iestādēs tiek skatīta korelācijā ar tautsaimniecības attīstības vajadzībām, ņemot vērā plānoto nozaru izaugsmi 2022. – 2030.gadā un Ekonomikas ministrijas noteiktās prioritārās jomas vidēja termiņa periodam līdz 2030. gadam. Vērtēta ir arī iepriekš profesionālās izglītības iestādēs veikto ieguldījumu efektivitāte un veiktspēja, uzņemamo izglītojamo skaita atbilstība 2022.gada Ekonomikas ministrijas vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm izglītības programmu grupu sadalījumā, ņemti vērā Nozaru ekspertu padomes (turpmāk – NEP) ieteikumi, kā arī profesionālās izglītības iestāžu akreditācijas rezultāti, secinājumi un rekomendācijas profesionālās izglītības programmu kvalitātei.
Attiecīgi investīciju prioritāte infrastruktūras modernizācijai ir saistīta ar pakalpojuma sniegšanas veiktspējas kāpināšanu un profesionālās izglītības pieejamības nodrošināšanu, nodrošinot līdzvērtīgu mācību vides kvalitāti visās profesionālās izglītības iestādēs, pirms tam vispusīgi izvērtējot jau modernizētās infrastruktūras kapacitāti, kā arī liekot lielāku uzsvaru uz „zaļo komponenti” un stiprinot laikā posmā no 2007. – 2020.gadam Eiropas Savienības struktūrfondu ietvaros veikto investīciju ilgtspēju, tostarp novēršot būtisku pārmaiņu riskus.
Līdz ar to Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.2.1.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, apmācības un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un apmācībā attālinātā un tiešsaistes režīmā” 4.2.1.6. pasākuma „Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu mācību vide nozarēm aktuālo prasmju apguvei” (turpmāk – 4.2.1.6.pasākums) ietvaros investīcijas IZM padotības profesionālās izglītības iestādēs prioritāri tiek plānotas trīs virzienos:
1.virziens. Mācību vides modernizēšana tautsaimniecībai aktuālu esošu izglītības programmu stiprināšanai vai jaunu izglītības programmu izveidei tautsaimniecībai aktuālu izglītības programmu grupās, kā piemēram: „Mehānika un metālapstrāde”, „Kokapstrādes tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana”, „Enerģētika un elektrotehnika”, „Vide un ūdenssaimniecība”, „Autotransports”, „Datorika”, "Inženierzinātnes un tehnoloģijas" un citās saistītās profesionālās izglītības programmās. Šim investīciju virzienam IZM profesionālās izglītības iestādes kā sadarbības partneri un gala labuma guvēji tiks atlasītas balstoties uz IZM izstrādātā kartējuma rezultātiem, indikatīvi paredzot atbalstu vismaz 8 – 10 IZM profesionālās izglītības iestādēm, lai nodrošinātu šo iestāžu mācību vides modernizāciju, tai skaitā:
1) mācību iekārtu un aprīkojuma iegāde esošo vai jaunu prioritāro izglītības programmu īstenošanas stiprināšanai vai uzsākšanai. Tās ir izglītības programmas, kuru īstenošanas nodrošināšana profesionālās izglītības iestādē ir iespējama esošās mācību infrastruktūras ietvaros, bet ir nepieciešams mācību aprīkojums un iekārtas;
2) profesionālās izglītības iestādes esošās veiktspējas palielināšana mācību procesa nodrošināšanai (piemēram, dienesta viesnīcas, sporta infrastruktūras modernizācija, mācību telpu atjaunošana, tai skaitā. kontekstā ar jau īstenotiem profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas pasākumiem);
3) ieguldījumi jaunu mācību programmu izveidē profesionālās izglītības iestādēs, kurās šādu izglītības programmu piedāvājuma atvēršanu ierosina un atbalsta NEP. Izglītības programmas ir ar paredzamu pozitīvu sociāli ekonomisko ietekmi, augstu pieprasījumu gan no darba tirgus, gan no pašu izglītojamo puses, bet profesionālās izglītības iestādei nav pieejama nepieciešamā mācību infrastruktūra, aprīkojums un iekārtas.
2.virziens. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) risinājumu ieviešana mācību satura un procesa digitalizācijai, stiprinot audzēkņu tehnoloģiju, inovācijas un radošuma prasmes vismaz 21 profesionālās izglītības iestādē.
3.virziens. Investīciju pabeigšana un plānoto rezultātu sasniegšana profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras objektos, kas nepieciešama Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda investīciju ietvaros uzsākto darbību nepārtrauktībai un plānoto mērķu sasniegšanai. Šī investīciju virziena ietvaros paredzētas investīcijas trim profesionālās izglītības iestādēm.
KM padotībā no 2023.gada 1.augusta ir deviņas profesionālās izglītības iestādes, no kurām piecas ir ar mākslu izglītības kompetences centra (turpmāk – MIKC) statusu. MIKC „Nacionālā Mākslu vidusskola” darbojas kā izglītības iestāde, kas īpašu uzsvaru liek uz radošo izcilību veidošanu, MIKC „Ventspils Mūzikas vidusskola” līdztekus MIKC „Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola” ir spēcīgs reģionālais kultūrizglītības centrs un tāpat kā MIKC „Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola” aktīvi darbojas augsta līmeņa kultūrizglītības piedāvājuma sagatavošanā, profesionālās pilnveides un metodiskā darba nodrošināšanā u.c. Ar MIKC „Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola” izveidošanu 2023.gada 1.augustā KM ir pabeigusi profesionālās kultūrizglītības iestāžu tīkla reformu, kas tika uzsākta 2015. gadā un KM padotības profesionālās izglītības iestādēm plānotās investīcijas ir nepieciešamas, lai īstenotu KM profesionālās vidējās izglītības sistēmas strukturālo reformu atbilstoši Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2014. – 2020.gadam „Radošā Latvija”[4] un KM padotībā esošo profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepcijai[5].
Kultūrizglītības sistēmas attīstībai KM plāno investēt līdzekļus divu MIKC dienesta viesnīcu un izglītības iestāžu ēku infrastruktūras modernizācijā. Investīcijas plānots ieguldīt jaunizveidotajā MIKC „Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola” un MIKC „Nacionālā Mākslu vidusskola”. Tādējādi tiks sasniegti KM uzstādītie profesionālās izglītības iestāžu strukturālās reformas mērķi saskaņā ar kultūrpolitikas plānošanas dokumentiem – „Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014. – 2020.gadam „Radošā Latvija”” un „Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022. – 2027.gadam „Kultūrvalsts”[6].
KM ir paredzējusi, ka 4.2.1.6.pasākuma rezultātā plānotās investīcijas tiks novirzītas kopumā 1350 kultūrizglītības iestāžu izglītojamo (no tiem 550 profesionālās vidējās izglītības pakāpē un 800 profesionālās ievirzes izglītības pakāpē) mācību vides uzlabošanai.
IeM 2018.gadā Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta „Iekšlietu nozares iestāžu efektivitātes paaugstināšana” uzsāktās Katastrofu risku pārvaldības reformas turpināšanai ir nepieciešami būtiski ieguldījumi mācību vides modernizēšanai nozarei aktuālo prasmju apguvei IeM sistēmas profesionālās izglītības iestādēs: 1) Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā; 2) Valsts robežsardzes koledžā; 3) Valsts policijas koledžā.
2022.gadā tika izstrādāta Iekšlietu nozares stratēģija 2023. – 2027. gadam[7], kurā kā nozares vājās puses tika īpaši izdalīti nepietiekami cilvēku resursi, mūsdienu prasībām neatbilstoša, novecojusi mācību infrastruktūra, kas liedz pilnvērtīgi sagatavot jaunus speciālistus. Slikts infrastruktūras stāvoklis demotivē nodarbinātos un izglītojamos, kaitē produktivitātei, ietekmē sabiedrībai sniegtā pakalpojuma kvalitāti.
Lai nodrošinātu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta stratēģisko prioritāšu īstenošanu, ir nepieciešami būtiski ieguldījumi mācību vides uzlabošanā Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā, kur sagatavo speciālistus ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas, civilās aizsardzības un ārkārtas palīdzības jomās. Mūsdienu prasībām neatbilstoša mācību vide nav motivējoša izglītojamo piesaistei nozarei būtiskā profesijā. Paaugstinās risks darba drošībai, nodarītam kaitējumam cilvēkresursiem, transportlīdzekļiem, speciālajam aprīkojumam, materiālām vērtībām, videi u.c. Tāpat novecojušas infrastruktūras un mācību vides dēļ kritiski pazeminās spēja piesaistīt jaunus izglītojamos studijām profesionālās izglītības iestādē, kā arī notiek kvalificēta profesionālās izglītības iestādes personāla un mācībspēku piesaistes un noturēšanas spēju būtiska pazemināšanās.
Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas mācību vides modernizēšanai veicamo darbu apjoma izpildei ir jau piesaistīts Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027.gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa „Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.3.3. pasākuma „Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” trešās projektu iesniegumu atlases kārtas projekta „Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. kārta” (turpmāk – 2.1.3.3. pasākums) finansējums, kā ietvaros tiks īstenota Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas administratīvā korpusa projektēšanas un būvniecības 1. kārta.
Savukārt, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas mācību vides izveidi un nepieciešamo mācību aprīkojumu izglītojamiem plānots iegādāties 4.2.1.6.pasākuma ietvaros.
Ņemot vērā aktuālo ģeopolitisko situāciju, ir svarīgi investēt robežsargu darbībspējas stiprināšanā, pilnveidojot aprīkojuma un tehnisko līdzekļu klāstu, papildinot jau esošo materiāltehnisko nodrošinājumu ar moderniem un robežsargu darbam atbilstošiem tehniskajiem līdzekļiem un aprīkojumu, kā arī nodrošināt Valsts robežsardzes koledžas izglītojamajiem mācību vidi maksimāli pietuvinātu robežsarga reālai darba videi.
Saskaņā ar Valsts robežsardzes koledžas darbības stratēģijā 2024. ‒ 2028. gadam minēto, viens no Valsts robežsardzes koledžas stratēģiskajiem uzdevumiem ir uzlabot mācību un praktisko nodarbību vides kvalitāti un apgūto kompetenču pielietojamību, nodrošinot Valsts robežsardzes koledžu ar atbilstošu dienestā lietojamu un mūsdienīgu tehnisko aprīkojumu, speciālo līdzekļu un ekipējuma klāstu. Investējot jaunas mācību vides veidošanā un aprīkojuma iegādē, Valsts robežsardzes koledžas izglītojamie tiks izglītoti mācību vidē, kura maksimāli pietuvināta reāliem darba apstākļiem. Iegūtās praktiskās zināšanas ļaus ne tikai efektīvi un ātri iesaistīties robežpārbaužu nodrošināšanā robežšķērsošanas vietās un robežuzraudzības uzdevumu izpildē uz Latvijas Austrumu robežas, bet sagatavos pienākumu veikšanai arī citviet Eiropā (piemēram, FRONTEX Aģentūras operācijās). Līdztekus mācību vides modernizēšanai, plānots uzlabot arī praktisko nodarbību vides kvalitāti, lai sagatavotu izglītojamos aktuāliem izaicinājumiem uz valsts robežas visos tās posmos, paaugstinot spēju strādāt gan ar Šengenas dalībvalstīs ieviešamo jauno starptautiski augstu novērtētu “Ieceļošanas-izceļošanas” sistēmu, gan ar robežuzraudzības kompleksu, kas plānveidīgi tiek ieviests uz valsts „zaļās robežas”. Attiecīgi IeM ir paredzējusi arī Valsts robežsardzes koledžas mācību vides attīstībai piesaistīt 4.2.1.6.pasākuma finansējumu.
Valsts policijas koledžas infrastruktūras attīstības un mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamo tehnisko resursu attīstības plāns 2024. – 2026.gadam kā vienu no galvenajām prioritātēm paredz kvalitatīva fiziskās sagatavotības poligona izveidi, kas ir būtiski nepieciešams, lai nodrošinātu Valsts policijas koledžas izglītojamiem un pēc tam jau valsts policijas speciālistiem atbilstošu nepieciešamo fizisko sagatavotību.
Valsts policijas koledžai pašlaik nav fiziskās sagatavotības poligona, teritorija ir degradēta un nenodrošina Valsts policijas koledžas izglītojamo vajadzības, tostarp pildīt savus tiešos uzdevumus – uzturēt atbilstošu fizisko sagatavotību un kārtot normatīvajos aktos noteiktos pārbaudījumus fiziskajā sagatavotībā. Attiecīgi, IeM ir paredzējusi šī Valsts policijas koledžas mācību vides pasākuma īstenošanai piesaistīt 4.2.1.6.pasākuma finansējumu, lai būtiski uzlabotu Valsts policijas funkciju izpildi un prestižu, un mazinātu valsts iekšējās drošības draudus dēļ valsts policijas darbinieku nepietiekamās fiziskās sagatavotības.
Plānotie ieguldījumi IeM sistēmas profesionālās izglītības iestādēs ir cieši saistīti ar Ministru kabinetā 2022. gada 10.februārī atbalstīto IeM konceptuālo ziņojumu[8]. Saskaņā ar IeM konceptuālajā ziņojumā plānoto, ir izveidots konsorcijs „Iekšējās drošības akadēmija” (konsorcija līgums noslēgts starp Valsts policijas koledžu, Latvijas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti un IeM.
Viens no pamatprincipiem konsorcija darbībā ir efektīva resursu koplietošana konsorcija mērķu sasniegšanai. Investīcijas Valsts policijas koledžas infrastruktūrā sniegs arī iespēju tās izmantot citu konsorcija dalībnieku mācību procesā, līdz ar to nodrošinot ļoti plašu infrastruktūras uzlabojumu lietotāju loku, sekmējot daudzu tiesībaizsardzības iestāžu, ne tikai Valsts policijas personāla profesionalitātes palielināšanos, un vienlaicīgi racionāli izmantot finanšu līdzekļus, nedublējot investīcijas vairākās izglītības iestādēs.
Iekšlietu resorā jāņem vērā arī specifiskās nodarbinātības prasības personālam, kas izriet no IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma[9] 7.panta „Prasības pieņemšanai dienestā” pirmās daļas, kas cita starpā nosaka, ka dienestā var pieņemt personas vecumā no 18 līdz 40 gadiem un kurām ir vismaz vidējā izglītība. Iekšlietu sistēmas profesionālās izglītības iestāžu – Valsts policijas koledžas, Valsts robežsardzes koledžas un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālo programmu struktūra ir veidota tādējādi, lai studējošie atbilstu šai likuma prasībai.
[1] Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.- 2027. gadam (NAP2027) Pierejams: https://www.pkc.gov.lv/lv/nap2027
[2] Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija rīkojums Nr. 436 „Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027.. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/324332
[3] Minisru kabineta 2010.gada 6.janvāra rīkojums Nr.5 „Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2010.-2015.gadam”.
[4] Apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014. gada 29. jūlija rīkojumu Nr. 401 „Par kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam „Radošā Latvija””. https://likumi.lv/ta/id/267970
[5] Apstiprināta ar Ministru kabineta 2015. gada 4. marta rīkojumu Nr. 110 „Par Kultūras ministrijas padotībā esošo profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepciju”. https://likumi.lv/ta/id/272640/redakcijas-datums/2018/07/05
[6] Apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 1. marta rīkojumu Nr. 143 „Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam „Kultūrvalsts”” Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/33044
[7] Iekšlietu nozares stratēģija 2023.-2027.gadam. Saskaņota 2022. gada 25. marta Iekšlietu nozares attīstības padomes sēdē.
[8] Ministru kabineta 2022. gada 10. februāra rīkojums Nr. 83 „Par konceptuālo ziņojumu „Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi"" (turpmāk - Iekšlietu ministrijas konceptuālais ziņojums). Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/329908
[9] Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/138750
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nepieciešams normatīvais regulējums 4.2.1.6. pasākuma īstenošanai un plānoto investīciju veikšanai IZM, KM un IeM profesionālās izglītības iestādēs.
Risinājuma apraksts
Vispārīgie jautājumi
4.2.1.6.pasākuma īstenošana plānota četru atlases kārtu ietvaros. Pirmajai, otrajai un trešajai atlases kārtai tiks izstrādāts viens projektu iesniegumu atlases nolikums un tās norisināsies vienlaicīgi. Ceturtajai atlases kārtai projektu iesniegumu atlase netiek plānota, bet balstoties uz 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros uzsākto projektu iesniegumos norādīto informāciju, projektu iesniedzēji iesniegs projektu iesniegumus Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā atbilstoši sadarbības iestādes norādījumiem.
Pirmās atlases kārtas ietvaros investīcijas paredzētas 21 valsts dibinātai IZM padotībā esošai profesionālās izglītības iestādei un ietver atbalstu IZM plānotajam pirmajam un otrajam investīciju virzienam, attiecīgi paredzot investīcijas mācību vides modernizēšanai, tostarp, īstenotās profesionālās izglītības sistēmas strukturālās reformas un profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pabeigšanai, līdzvērtīgas kvalitātes un pieejamības līdzsvarošanai profesionālās izglītības iestādēs, infrastruktūras modernizācijai, kāpinot pakalpojuma sniegšanas veiktspēju, un iepriekš Eiropas Savienības fondu ietvaros veikto ieguldījumu ilgtspējas stiprināšanai, kā arī IKT risinājumu ieviešana mācību satura un procesa digitalizācijai, stiprinot audzēkņu tehnoloģiju, inovācijas un radošuma prasmes. Otrā investīciju virziena atbalsts ir plānots 21 IZM padotībā esošai profesionālās izglītības iestādei, savukārt par IZM padotības iestādēm, kurām tiks atbalstītas investīcijas 4.2.1.6.pasākuma pirmās atlases kārtas projekta ietvaros IZM Profesionālās izglītības iestāžu attīstības un investīciju stratēģiju vērtēšanas un investīciju piesaistes pieteikumu vērtēšanas komisijas lēmuma saņemšanas par attiecīgās profesionālās izglītības iestādes iesaisti 4.2.1.6.projektā un tai atbalstītajām darbībām un tām plānoto indikatīvo finansējuma apmēru.
4.2.1.6.pasākuma pirmajā kārtā ir paredzēts viens finansējuma saņēmējs – Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – VIAA), ievērojot tās nolikumā noteiktās funkcijas[1], kā arī līdzšinējo pozitīvo pieredzi 8.1.3.SAM[2] projektu īstenošanā kā IZM padotības profesionālās izglītības iestāžu sadarbības partnerim. Pirmās atlases kārtas ietvaros VIAA iesniedz vienu projekta iesniegumu un pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs, savukārt noteikumu projektā uzskaitītās IZM padotības profesionālās izglītības iestādes ir sadarbības partneri, kas iesaistīsies projektā ievērojot Izglītības likumā, Profesionālās izglītības likumā, citos normatīvajos aktos un sadarbības partnera nolikumā noteiktos darbības mērķus un uzdevumus.
Lai nodrošinātu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam investīciju plūsmas intensificēšanu un veicinātu Eiropas Komisijas Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodam noteiktā ikgadēji deklarējamo izdevumu minimālā sliekšņa izpildi (n+3 principa izpildi), IZM kā investīciju optimizēšanas risinājumu virza augstas gatavības projekta, kas saistīts ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu un ekonomikas atlabšanu, ietvaros (turpmāk – cits publiskais finansējums) līdzfinansētā Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pārejas pārbūves projektu 682 513 euro apmērā[3], kas piešķirts mācību korpusa atjaunošanas darbiem (pārejas pārbūvei) (Jūrmalas gatvē 96 k-2, Rīga).
Līdz ar to pirmajā atlases kārtā projekta īstenošanai kopējo 4.2.1.6.pasākumā pieejamo attiecināmo finansējumu plāno ne vairāk kā 21 409 176 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējumu 18 197 799 euro (tai skaitā 580 136 euro valsts budžeta finansējuma, kas pārsniedz pasākumam pieejamo ERAF finansējumu), valsts budžeta līdzfinansējumu 3 211 377 euro (tai skaitā citu publisko finansējumu 102 377 euro) apmērā.
Otrās atlases kārtas ietvaros investīcijas ir paredzētas divu valsts dibinātu KM padotībā esošu profesionālās izglītības iestāžu mācību vides modernizēšanai, tostarp, profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu tīkla reformas pabeigšanai, profesionālās kultūrizglītības iestāžu mācību vides un infrastruktūras modernizācijai, tai skaitā mācību līdzekļu, materiāltehniskās bāzes atjaunināšanai.
Otrās atlases kārtas ietvaros ir divi projektu iesniegumu iesniedzēji, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmēji – MIKC „Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola” un MIKC „Nacionālā Mākslu vidusskola”. Otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā projekta iesniedzējs var iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu. MIKC „Nacionālā Mākslu vidusskola”, īstenos projektu ievērojot tā nolikumā noteiktos darbības mērķus[4], un MIKC “Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola”, īstenos projektu saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 11.aprīļa rīkojumu Nr.205 “Par Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas un Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas reorganizāciju un Mākslu izglītības kompetences centra “Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola” izveidi”[5] (nolikuma projekts ir izstrādes stadijā).
Lai nodrošinātu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam investīciju plūsmas intensificēšanu un veicinātu Eiropas Komisijas Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodam noteiktā ikgadēji deklarējamo izdevumu minimālā sliekšņa izpildi (n+3 principa izpildi), KM kā investīciju optimizēšanas risinājumu virza valsts budžeta finansējuma[6] ietvaros līdzfinansētā Nacionālās Mākslu vidusskolas struktūrvienības Jaņa Rozentāla Mākslas skolas ēkas Slokas ielā 52a, Rīgā, pārbūves projekta izmaksu 1,1 mlj euro apmērā iekļaušanai 4.2.1.6.pasākumā.
2023.gadā ir noslēdzies būvdarbu iepirkums un cita publiskā finansējuma ietvaros uzsākta Slokas ielas 52a ēkas pārbūve.
Līdz ar to otrajā atlases kārtā projektu īstenošanai kopējo 4.2.1.6.pasākumā pieejamo attiecināmo finansējumu plāno ne vairāk kā 8 427 790 euro, tai skaitā ERAF finansējumu 7 163 621 euro (tai skaitā 935 000 euro valsts budžeta finansējuma, kas pārsniedz pasākumam pieejamo ERAF finansējumu), valsts budžeta līdzfinansējumu 1 264 169 euro apmērā.
Trešās atlases kārtas ietvaros investīcijas ir paredzētas trīs valsts dibinātu IeM sistēmas profesionālās izglītības iestāžu mācību vides modernizēšanai, tostarp, lai turpinātu IeM īstenoto Katastrofu risku pārvaldības reformu, kas tika iesākta 2018. gadā Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta „Iekšlietu nozares iestāžu efektivitātes paaugstināšana” ietvaros.
Trešajā atlases kārtā projekta iesniedzējs – Nodrošinājuma valsts aģentūra (turpmāk – NVA), kas trešās atlases kārtas ietvaros iesniegs vienu projekta iesniegumu. Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas NVA ir finansējuma saņēmējs, kas veiks pasākuma ietvaros paredzētās infrastruktūras izbūvi un aprīkojuma iegādi, saskaņā ar 2012.gada 11.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.839 “Nodrošinājuma valsts aģentūras nolikums” 3.1. un 3.3. apakšpunktiem. IeM profesionālās izglītības iestādes projektā ir sadarbības partneri. Katram sadarbības partnerim plānotās atbalstāmās darbības un tām plānoto investīciju apmēru projektā norāda pēc IeM atzinuma saņemšanas par attiecīgajam sadarbības partnerim atbalstītajām darbībām un tām plānoto indikatīvo finansējuma apmēru.
Valsts robezšardzes koledža noteikta par NVA sadarbības partneri, jo saskaņā ar 2023.gada 19.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.756 “Valsts robežsardzes koledžas nolikums” 5.punktu nodrošina darba vidē balstītas studijas un mācības.
Valsts policijas koledža noteikta par NVA sadarbības partneri, jo saskaņā ar 2023. gada 19. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.819 “Valsts policijas koledžas nolikums” 6.punktu, tās mērķis ir veidot izglītības vidi, nodrošināt studiju un mācību procesu, īstenot licencētas un akreditētas īsā cikla profesionālās izglītības programmas un licencētas citas profesionālās izglītības programmas, kas nodrošina valsts profesionālās izglītības standartā noteikto profesionālās izglītības programmu stratēģisko mērķu sasniegšanu.
Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža noteikta par NVA sadarbības partneri, jo saskaņā ar 2024. gada 6. februāra Ministru kabineta noteikumu Nr.82 "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas nolikums" 8. punktā noteikto, koledža īsteno licencētas un akreditētas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības, kā arī licencētas profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas personu un īpašuma aizsardzības, civilās un militārās aizsardzības tematiskajās jomās.
Trešajā atlases kārtā projekta īstenošanai kopējo 4.2.1.6.pasākumā pieejamo attiecināmo finansējumu plāno ne vairāk kā 7 577 015 euro, tai skaitā ERAF finansējumu 6 440 462 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 1 136 553 euro apmērā.
Ceturtās atlases kārtas ietvaros investīcijas paredzētas 8.1.3.specifiskā atbalsta mērķa ietvaros uzsāktiem projektiem (turpmāk – 8.1.3.SAM projekti), kuros finansējuma saņēmējs objektīvu apstākļu dēļ nevar pilnībā pabeigt projektā plānotās darbības un sasniegt projektā plānotos iznākuma rādītājus Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra regulas (ES) Nr.1303/2013[7] 65.panta 2.punktā noteiktajā termiņā līdz 2023.gada 31.decembrim un, kurus nepabeidzot 8.1.3.SAM ietvaros, tiktu radīta negatīva ietekme uz valsts budžetu – to pabeigšana būtu jānodrošina no valsts budžeta līdzekļiem.
8.1.3.SAM projektu „posmošanas” atbilstība Kopīgo noteikumu regulas Nr. 2021/1060[8] 118a. panta nosacījumiem ir pamatota, jo:
- visu ceturtās atlases kārtas projektu pirmais posms atbalsta saņemšanai atlasīts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra regulu (ES) Nr.1303/2013, vienošanās par projektu īstenošanu noslēgtas līdz 2022.gada 29.jūnijam;
- ceturtās atlases kārtas projektu darbībām ir nosakāmi divi posmi, kuri ir nošķirami no finansiālā viedokļa un kuriem ir atsevišķas revīzijas liecības, kā arī minēto darbību kopējās izmaksas projektā pārsniedz 1 milj. euro;
- ceturtās atlases kārtas finansējuma saņēmēju atbilstība Eiropas Savienības fondu izslēgšanas kritēriju un sankciju nosacījumu neesamībai. Atbilstība faktiski jau visu laiku tiek uzraudzīta 8.1.3.SAM projektu īstenošanas laikā, atkārtoti informācijai un izsekojamībai tiks pārbaudīta projekta iesniegšanas procesā;
- ceturtās atlases kārtas projekti atbilst Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021. – 2027.gadam, 4.2.1.6.pasākuma atbalstāmajām darbībām, intervences kodiem, ieguldījumu priekšnosacījumiem, horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumam, kā arī citiem horizontālajiem nosacījumiem/principiem.
Ievērojot to, ka visiem ceturtās atlases kārtas projektiem 2.posms atbilst Kopīgo noteikumu regulas Nr. 2021/1060 118a. pantam, tiem atkārtota projektu iesniegumu atlase nav jāveic.
Ceturtās atlases kārtas ietvaros projektu iesniegumu iesniedzēji un finansējuma saņēmēji ir IZM profesionālās izglītības iestādes. VIAA ceturtās atlases kārtas ietvaros ir sadarbības partneris.
Lai nodrošinātu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam investīciju plūsmas intensificēšanu un veicinātu Eiropas Komisijas Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodam noteiktā ikgadēji deklarējamo izdevumu minimālā sliekšņa izpildi (n+3 principa izpildi), IZM kā investīciju optimizēšanas risinājumu iekļaušanai ceturtās atlases kārtas projektos virza trīs valsts budžeta finansējuma ietvaros līdzfinansēto projektu finansējumu 5 047 822 apmērā.
Līdz ar to finansējuma sadalījums ceturtās atlases kārtas projektos ir šāds:
1) Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma projekta Nr.8.1.3.0/16/I/016 „Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. „Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu” ietvaros” (turpmāk – projekts Nr.8.1.3.0/16/I/016)[9] finansējums indikatīvi 2 169 390 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējums 1 843 981 euro (tai skaitā 568 824 euro valsts budžeta finansējums, kas pārsniedz pasākumam pieejamo ERAF finansējumu) un valsts budžeta līdzfinansējums 325 409 euro apmērā (tai skaitā 85 324 euro valsts budžeta finansējums, kas piešķirts Tehnoloģiju centra būvniecībai Kalpaka ielā 1, Kuldīgā[10]);
2) Rīgas Stila un modes tehnikuma projekta Nr.8.1.3.0/20/I/001 „Profesionālās izglītības kompetences centra Rīgas Stila un modes tehnikums” modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. „Palielināt modernizēto izglītības iestāžu skaitu” ietvaros” (turpmāk – projekts Nr. 8.1.3.0/20/I/001)[11] finansējums indikatīvi ir 1 267 933 euro, tai skaitā ERAF finansējums 1 077 744 euro (tai skaitā 558 475 euro valsts budžeta finansējums, kas pārsniedz pasākumam pieejamo ERAF finansējumu), valsts budžeta līdzfinansējums 190 189 euro apmērā (tai skaitā 98 554 euro valsts budžeta finansējums, kas piešķirts Rīgas Stila un modes tehnikuma mācību korpusa atjaunošanas darbiem Ūdeļu ielā 22A,Rīgā[12]);
3) Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums” projekta Nr.8.1.3.0/16/I/012 „Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. „Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu” ietvaros” ietvaros (turpmāk – projekts Nr.8.1.3.0/16/I/012)[13] finansējums indikatīvi ir 6 181 957 euro, tai skaitā ERAF finansējums 5 254 663 euro (tai skaitā 3 163 350 euro valsts budžeta finansējums, kas pārsniedz pasākumam pieejamo ERAF finansējumu), valsts budžeta līdzfinansējums 927 294 euro (tai skaitā 558 238 euro cits publiskais finansējums, kas piešķirts dienesta viesnīcas ēkas pārbūvei Augusta Deglava ielā 41B, Rīgā [14]).
Līdz ar to ceturtajā atlases kārtā 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķa projektu otrā posma īstenošanai kopējo 4.2.1.6. pasākumā pieejamo attiecināmo finansējumu plāno ne vairāk kā 9 619 280 euro, tai skaitā ERAF finansējumu 8 176 388 euro apmērā (tai skaitā 4 290 649 euro valsts budžeta finansējuma, kas pārsniedz pasākumam pieejamo ERAF finansējumu), valsts budžeta līdzfinansējumu 1 442 892 euro apmērā.
Pirmās, otrās un ceturtās atlases kārtas ietvaros iekļautā valsts budžeta finansējuma, kas pārsniedz pasākumam pieejamo ERAF finansējumu, ietvaros veiktie un plānotie izdevumi atbilst Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020.gada plānošanas perioda 8.1.3.specifiskā atbalsta mērķa un Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027.gada plānošanas perioda 4.2.1.6.pasākuma atbalstāmajām darbībām un izmaksām. Informāciju par cita publiskā finansējuma faktiski izlietotajām summām un/vai summām, ko plānots no piešķirtā izlietot 2024./2025.gadā skat. anotācijas 3.sadaļas “Ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem” apakšsadaļā “Cita informācija” .
Gadījumā, ja pirmās un ceturtās atlases kārtas ietvaros kāds no projektiem noslēdzas ar finanšu ietaupījumu, vai kādā no pirmās un ceturtās atlases kārtas projektiem rodas objektīvs pamatojums papildu finansējuma nepieciešamībai, 4.2.1.6.pasākumam pieejamā finansējuma ietvaros pirmajai un ceturtajai atlases kārtai plānotais kopējais attiecināmais finansējums, saskaņojot ar sadarbības iestādi un atbildīgo iestādi, var tikt pārdalīts starp projektiem kārtas ietvaros, kā arī starp pirmo un ceturto atlases kārtu.
Ņemot vērā Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027. gadam paredzēto, 15,77 procenti no 4.2.1.6.pasākuma finansējuma ir plānoti kā elastības finansējums, kas ir pieejams tikai sākot ar 2026.gadu. Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026.gada 1.janvāra palielināt 4.2.1.6.pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz noteikumu 8.punktā plānotajam kopējam finansējuma apmēram 4.2.1.6.pasākuma pirmajai, otrajai un trešajai kārtai.
4.2.1.6. pasākuma uzraudzības rādītāji
Pasākuma ietvaros līdz 2029.gada 31.decembrim sasniedzami šādi pasākuma uzraudzības rādītāji:
- iznākuma rādītājs pirmās, otrās un trešās atlases kārtas ietvaros – jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu telpu ietilpība – 5039 izglītojamie, tai skaitā pirmās atlases kārtas ietvaros – 3611 izglītojamie, otrās atlases kārtas ietvaros – 550 izglītojamie, trešās atlases kārtas ietvaros – 878 izglītojamie.
Ar jaunām vai modernizētam profesionālās izglītības iestāžu telpām 4.2.1.6. pasākuma ietvaros saprotam profesionālās izglītības iestādes mācību telpu (klašu, kabinetu, auditoriju, laboratoriju), tai skaitā dabaszinātņu (ķīmijas, bioloģijas, fizikas) un matemātikas kabinetu (tai skaitā praktisko darbu telpu), speciālo priekšmetu klašu (mūzika, māksla) izveidi un aprīkošanu, pārbūvi, atjaunošanu un jaunu telpu izveidi, mācību un koplietošanas telpu, tai skaitā veselības punktu, dienesta viesnīcu, multifunkcionālo un sporta telpu, kā arī ēku, būvju un āra sporta laukumu infrastruktūras atjaunošanu, pārbūvi, restaurāciju vai jaunu ēku vai būvju būvniecību, un aprīkojuma, mēbeļu, iekārtu un inventāra iegādi. Modernizācija neietver tiešus energoefektivitātes pasākumus vai apkopi un remontu;
- rezultāta rādītājs pirmās, otrās un trešās atlases kārtas ietvaros – jauno vai modernizēto izglītības iestāžu lietotāju skaits gadā kopā – 11 116 izglītojamie, tai skaitā pirmās atlases kārtas ietvaros – 8374 izglītojamie, otrās atlases kārtas ietvaros – 1350 izglītojamie, trešās atlases kārtas ietvaros – 1392 izglītojamie;
- nacionālais rādītājs ceturtās atlases kārtas ietvaros – pakalpojumu sniegšanas veiktspēja ceturtās atlases kārtas ietvaros atbalstītajā profesionālās izglītības infrastruktūrā – 775 izglītojamie.
Rādītājs ietver 8.1.3.SAM projektu ietvaros atbalstītās infrastruktūras vai modernizējamās izglītības programmas maksimālo ietilpību/ veiktspēju (audzēkņu skaits), kādu profesionālās izglītības iestāde var nodrošināt, ņemot vērā tajā veiktos ieguldījumus. Projekta iesniedzējiem un finansējuma saņēmējiem ceturtās atlases kārtas ietvaros ir plānots šāds nacionālā rādītāja sadalījums:
Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumam – 150 izglītojamie;
valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums" – 373 izglītojamie;
Rīgas Stila un modes tehnikums – 252 izglītojamie. Ierobežotā finansējuma dēļ 2022.gadā no Rīgas Stila un modes tehnikuma projekta Nr.8.1.3.0/20/I/001 tika izslēgta darbība “Administratīvā korpusa un 2 mācību korpusu atjaunošanas darbi (ēkās Ūdeļu ielā 22, Rīgā, Ūdeļu ielā 22A, Ūdeļu ielā 22B)” realizācija, ar kuru bija plānots sasniegt uzraudzības rādītāju (942 audzēkņi). Savukārt plānotais uzraudzības rādītājs atbilstoši izslēgtajām darbībām netika samazināts. Ņemot vērā, ka projekta Nr.8.1.3.0/20/I/001 ievaros tiek veikti Dienesta viesnīcas pārbūves darbi, kas noslēgsies projekta otrajā posmā 4.2.1.6. pasākuma 4.kārtā, paredzot uzraudzības rādītāju 252 audzēkņu gultas vietām, nepieciešami atbilstoši grozījumi 8.1.3.SAM projektā Nr.8.1.3.0/20/I/001, precizējot sasniedzamo uzraudzības rādītāju.
Vienlaikus 4.2.1.6. pasākuma pirmās kārtas ietvaros plānots īstenot no projekta Nr.8.1.3.0/20/I/001 izslēgto darbību “Administratīvā korpusa un 2 mācību korpusu atjaunošanas darbi (ēkās Ūdeļu ielā 22, Rīgā, Ūdeļu ielā 22A, Ūdeļu ielā 22B)”, kuru izmantos visi Rīgas Stila un modes tehnikuma audzēkņi, līdz ar to pēc būtības tiks sasniegts iepriekš plānotais uzraudzības rādītāja apjoms.
Rezultāta rādītājs ceturtās atlases kārtas projektiem – pilnībā modernizētu profesionālās izglītības iestāžu īpatsvars to kopskaitā %, kas ietver pilnībā modernizētu profesionālās izglītības iestāžu īpatsvaru to kopskaitā ar 8.1.3. SAM rezultāta rādītāju 4.2.1.6.pasākuma ietvaros atsevišķi pa projektiem netiks uzskaitīts.
Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim
Noteikumu projektā projekta iesniedzējam pirmajā un trešajā atlases kārtā noteikta prasība pirms projekta iesnieguma iesniegšanas izstrādāt un ar nozares ministriju saskaņot sadarbības līguma projektu par finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim atbalstīto darbību īstenošanu (turpmāk – sadarbības līguma projekts), iekļaujot tajā informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027. gadam. Noteikumu projektā norādītas minimālās prasības sadarbības līgumā iekļaujamai informācijai. Ņemot vērā to, ka pirmās, trešās un ceturtās atlases kārtas ietvaros sadarbības līguma projekts jāsaskaņo ar nozares ministriju, noteikumu projektā sadarbības līguma saturs netiek dublēts. Projekta iesniedzēji ceturtajā atlases kārtā pirms projektu iesniegumu iesniegšanas sadarbības iestādē veic grozījumus sadarbības līgumos par 4.2.1.6.pasākuma uzsākšanu un īstenošanu. Sadarbības līguma projekts ir projekta iesnieguma pielikums.
Projekta ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas ietver investīcijas arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības un īsā cikla profesionālās augstākās izglītības (turpmāk – profesionālās izglītības programmas) apguvei profesionālās izglītības iestādē un sekmē noteikumu projekta 7.punktā minēto uzraudzības rādītāju sasniegšanu:
1) tautsaimniecības nozarēm aktuālo prasmju apguvei nepieciešamā mācību aprīkojuma un iekārtu iegāde noteikumu projekta 14. un 17. punktā minētajiem sadarbības partneriem un 15. un 18. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem;
2) IKT risinājumu ieviešana mācību satura un procesa digitalizācijai noteikumu projekta 14. un 17. punktā minētajiem sadarbības partneriem un 15. un 18. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem;
3) profesionālās izglītības iestādes infrastruktūras, mācību un koplietošanas vides uzlabošana, tai skaitā, vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšana noteikumu projekta 14. un 17.punktā minētajiem sadarbības partneriem un 15. un 18. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem;
4) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi noteikumu projekta 13., 15., 16. un 18. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem un 14., 17. un 19. punktā minētajiem sadarbības partneriem;
5) projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana šo noteikumu 13., 15.,16. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem un 17. un 19.punktā minētajiem sadarbības partneriem.
Atbilstība Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam noteiktajiem intervences kodiem
4.2.1.6.pasākuma ietvaros, tai skaitā arī ceturtās kārtas projektos, plānotās atbalstāmās darbības profesionālās izglītības iestāžu modernizēšanai atbilst:
1) intervences kodam Nr.124 „Profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo izglītības infrastruktūra” (turpmāk – kods Nr.124);
2) intervences kodam Nr.123 „Terciārās izglītības infrastruktūra” (turpmāk – kods Nr.123);
3) intervences kodam Nr.37. „IKT: cita veida IKT infrastruktūra (tostarp lielapjoma datorresursi/iekārtas, datu centri, sensori un citas bezvadu iekārtas), kas atbilst oglekļa emisiju samazināšanas un energoefektivitātes kritērijiem” (turpmāk – kods Nr.37).
Citas darbības pasākuma ietvaros netiek plānotas.
Intervences kodiem plānots noteikt šādu finansējuma sadalījuma proporciju kopā visās četrās atlases kārtās: 1) kodam Nr.124 – 31 999 305 euro; 2) kodam Nr.123 – 4 697 377 euro; 3) kodam Nr.37 – 3 874 981 euro.
Finansējuma sadalījuma proporcija starp intervences kodiem tiks precizēta pēc IZM kā Eiropas Savienības struktūrfondu vadībā iesaistītās atbildīgās iestādes rosinātiem atbilstošiem grozījumiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027.gadam. Finansējuma sadalījumā nav ietverts cits publiskais finansējums.
Projekta attiecināmās izmaksas:
4.2.1.6.pasākuma ietvaros ir paredzētas tiešās attiecināmās izmaksas, netiešās attiecināmās izmaksas un neparedzētās izmaksas.
Tiešās attiecināmās izmaksas (detalizēts izmaksu pozīciju uzskaitījums ir noteikumu projektā) ir tieši saistītas ar 4.2.1.6.pasākuma mērķa un uzraudzības rādītāju sasniegšanu un galvenās izmaksu pozīcijas ir:
1. Mācību iekārtu un aprīkojuma iegādei nepieciešamo tehnoloģiju plānu un specifikāciju izstrādes pakalpojumu izmaksas u.c., kas ir pamatotas un saistītas ar 4.2.1.6.pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību īstenošanu. Noteikumu projekta 28.2., 28.3. un 28.4.apakšpunktā noteiktās būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādāšanas vai esoša būvprojekta aktualizācijas, būvprojekta ekspertīzes, izmaksas, būvuzraudzības, autoruzraudzības, energosertifikācijas un energoaudita izmaksas u.c., kas ir saistītas ar 4.2.1.6.pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību īstenošanu, nepārsniedz 15% no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām.
Noteikumu projekts paredz lielāku procentuālo atbalstu, ņemot vērā gūto pieredzi citos līdzīgos IZM, KM un IeM īstenotajos projektos: 10% no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām var būt pietiekams finansējums apjomīgu būvprojektu gadījumos, bet 4.2.1.6.pasākuma ietvaros ir paredzēti ne tikai apjomīgi būvdarbi, bet arī atjaunošanas darbi, kuriem 10% ierobežojums var kļūt neizpildāms. Ja tiek konstatēts, ka pieejamais finansējums projektā nav pietiekams, lai segtu visus plānotos būvniecības darbus, var tikt pārplānotas projekta darbības, nepieciešamības gadījumā atsakoties no projekta daļas, taču joprojām izpildot projekta mērķi un sasniedzot uzraudzības rādītājus.
Ja sadarbības iestāde ir izvērtējusi konkrēto gadījumu un pārliecinājusies, ka situācija ir radusies objektīvi pamatotu faktoru ietekmē, tiek attiecināti sākotnējie projektēšanas izdevumi, saglabājot noteikumu projekta 28.2., 28.3. un 28.4. apakšpunktā plānotajām izmaksām noteikumu projekta 29. punktā noteikto procentuālo ierobežojumu.
2. IKT risinājumu mācību procesa digitalizācijai ieviešanas, IKT pieejamības un kapacitātes nodrošināšanas izmaksas, piemēram bezvadu interneta vai optiskā interneta pieslēguma izveides izmaksas un mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamā aprīkojuma, licenču vai programmatūras lietošanas izmaksas. Lai nodrošinātu maksimāli lietderīgus IKT ieguldījumus profesionālās izglītības iestādēs, detalizēts IKT ieguldījumu tvērums atbilstoši profesionālās izglītības iestāžu vajadzībām tiks noteikts pēc Atveseļošanas fonda projekta 2.3.2.3.i.0/1/23/I/CFLA/001 “Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs” ietvaros veiktās priekšizpētes par interneta datu pārraides jaudas problēmām un vajadzībām izglītības iestādēs, tai skaitā izglītības iestāžu iekštīkla funkcionēšanas uzlabojumiem.
3. Tautsaimniecības nozarēm aktuālo prasmju apguvei nepieciešamā mācību aprīkojuma un iekārtu, transportlīdzekļu kā uzskates un tehnisko līdzekļu, simulatoru u.c. iegādes, piegādes, uzstādīšanas un personāla instruktāžas izmaksas. Noteikumu projekta 28.5. apakšpunktā ar transportlīdzekļu kā uzskates un tehnisko līdzekļu iegādes izmaksām tiek saprasts, ka transportlīdzeklis var būt gan kā uzskates, gan kā tehniskais līdzeklis, kas nodrošina apmācības aprīkojuma mobilitāti, lai apmācības aprīkojumu var pārvietot un izmantot praktiskām lauka apmācībām. Izmaksas, kas saistītas ar mācību aprīkojuma un iekārtu, transportlīdzekļu kā uzskates un tehnisko līdzekļu, simulatoru u.c. piegādi, uzstādīšanu un personāla instruktāžu to izmantošanai un lietošanai ir ietveramas iepirkuma līgumā un tās ir jānodrošina piegādātājam.
4. Profesionālās izglītības iestādes infrastruktūras, mācību un koplietošanas vides uzlabošanas, tai skaitā vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanas izmaksas, piemēram:
4.1. noteikumu projekta 28.7.1.apakšpunktā noteiktās mācību telpu – klašu, kabinetu, auditoriju, laboratoriju u.c., piemēram, dabaszinātņu (ķīmijas, bioloģijas, fizikas) un matemātikas kabinetu (tai skaitā praktisko darbu telpu), speciālo priekšmetu klašu (mūzika, māksla) u.c. izveides un aprīkošanas, pārbūves, atjaunošanas un jaunu telpu izveides izmaksas, 28.7.2. apakšpunktā noteiktās ergonomiskas mācību vides izveides izmaksas, 28.7.3. apakšpunktā noteiktās mācību un koplietošanas telpu infrastruktūras atjaunošanas, pārbūves, restaurācijas vai jaunu ēku vai būvju būvniecības un aprīkojuma, mēbeļu, iekārtu un inventāra iegādes izmaksas, kas ir attiecināmas ievērojot 28.7.3.1. un 28.7.3.2. apakšpunktā noteiktos ierobežojumus;
4.2. iekšējo inženiertīklu (piemēram, iekšējo elektrotīklu, apkures sistēmu, vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas sistēmu, ūdensvada tīklu, kanalizācijas tīklu, automātisko ugunsgrēka atklāšanas, trauksmes signalizācijas un automātiskās balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmu u.c.) izbūves un pārbūves izmaksas, u.c. ar gaisa kvalitātes uzlabošanu saistītu darbību izmaksas un ārējo inženiertīklu (piemēram, elektrības pieslēgumu u.c.) pārbūves vai jaunas būvniecības izmaksas, ja tās tiešā veidā attiecas uz profesionālās izglītības iestādes mācību vai koplietošanas infrastruktūras nodrošināšanu;
4.3. būvprojektā paredzētu iekārtu un aprīkojuma iegādes un uzstādīšanas izmaksas, kas nepieciešams būves vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā, vai ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai;
4.4. profesionālās izglītības iestādes, t.sk. šo noteikumu 28.7.3.1. apakšpunktā minētās sporta infrastruktūras un 28.7.3.2. apakšpunktā minētās teritorijas izglītojamo atpūtas vai mācību vajadzībām vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanas izmaksas;
4.5. noteikumu projekta 28.7.8. apakšpunktā noteiktās vides un informācijas piekļūstamības ekspertu konsultācijas;
4.6. noteikumu projekta 28.8. apakšpunktā noteiktās publiskā būvdarbu līguma, kura izpildes termiņš pārsniedz vienu gadu, būvdarbu līgumcenas indeksācijas izmaksas;
4.7. noteikumu projekta 28.9. apakšpunktā noteiktās izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā, kas noteiktas atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 2.septembra noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 8. sadaļai „Pieņemšana ekspluatācijā un atsevišķu darbu pabeigšana”, ja tās nav paredzētas līgumā par būvdarbu veikšanu.
5. Tiešās projekta vadības un īstenošanas personāla (turpmāk – projekta personāls) izmaksas, izņemot virsstundas, noteikumu projekta 26.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai.
Ņemot vērā, ka visi 4.2.1.6. pasākuma finansējuma saņēmēji ir tiešās valsts pārvaldes iestādes, tām projekta personāla izmaksu ietvaru, izmaksu nosacījumus un apmērus nosaka gan ārējais normatīvais regulējums (Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients”, Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīlī noteikumi Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” u.c.), gan finansējuma saņēmēja iestādes iekšējie normatīvie akti, kas detalizēti apraksta nodarbināto mēnešalgas, piemaksu un citu ar atlīdzību saistīto maksājumu noteikšanas un izmaksāšanas principus. 4.2.1.6. pasākuma projekta personāla izmaksu likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
- taisnīgs – projekta personāla izmaksu likmes piemērošana atlases kārtu ietvaros notiks vienādi atlases kārtas finansējuma saņēmējiem un sadarbības partneriem (ja attiecināms) un vienādi atlases kārtas projektos;
- objektīvs – projekta personāla izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts:
1) pirmās un ceturtās atlases kārtas ietvaros balstoties uz mēnešalgu grupas atlīdzības viduspunktu valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem un attiecīgi veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projekta tiešās attiecināmās izmaksas;
2) otrās atlases kārtas ietvaros balstoties uz nacionālajiem normatīvajiem aktiem un iestādes atlīdzības politiku;
3) trešās atlases kārtas ietvaros balstoties uz tiešās valsts pārvaldes iestādē nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem noteikto mēnešalgu apmēru atbilstoši mēnešalgu grupām ņemot vērā saimnieciskajam gadam atlīdzībai piešķirto finansējuma apmēru;
- pārbaudāms – projekta personāla izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar atbildīgās iestādes veiktajiem aprēķiniem;
- iepriekš noteikts – projekta personāla izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti 4.2.1.6. pasākuma īstenošanas noteikumu projekta 30. punktā un piemērojami atbilstoši noteikumu projektā noteiktajām prasībām.
Tiešās projekta personāla izmaksas, kuras, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060 55. panta 1. punktu, plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi un tās ir skaidri nodalāmas no infrastruktūras attīstības un ar tām saistītām citām projekta izmaksām, papildus noteiktajai vienotajai likmei, citas projekta personāla izmaksas nav attiecināmas un nepastāv minēto izmaksu pārklāšanās.
Pirmās atlases kārtas ietvaros noteikumu projekta 13. punktā minētajam finansējuma saņēmējam un ceturtās atlases kārtas ietvaros noteikumu projekta 19. punktā minētajam sadarbības partnerim VIAA projektos paredzēts piemērot izmaksu vienoto likmi 17% apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projekta personāla izmaksas un neieskaitot valsts budžeta finansējumu, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu un tam atbilstošo valsts budžeta līdzfinansējumu 15% apmērā. Noteikumu projekta 14. punktā minētajam sadarbības partnerim un 18. punktā minētajam finansējuma saņēmējam personāla izmaksas netiek plānotas.
VIAA struktūrvienība pirmās atlases kārtas projekta ietvaros 21 noteikumu projekta 14. punktā minētā sadarbības partnera un ceturtās atlases kārtas ietvaros noteikumu projekta 18. punktā minēto trīs finansējuma saņēmēju projektos plānoto darbību īstenošanai indikatīvi plāno piesaistīt projekta personālu vidēji 15 pilnām slodzēm, tai skaitā: departamenta direktors ar 39.1. amatu apakšsaimes VI līmeni un 13. mēnešalgu grupu; divi nodaļu vadītāji ar 39.1. amatu apakšsaimes V līmeni un 12. mēnešalgu grupu; 10 projektu vadītāji un vecākie eksperti ar 39.1. amatu apakšsaimes III līmeni, 10. mēnešalgu grupu; divi vadītāja vietnieki ar 39.1. amatu apakšsaimes IVB līmeni un 11. mēnešalgu grupu.
Otrās atlases kārtas ietvaros noteikumu projekta 15. punktā noteikto finansējuma saņēmēju projekta personāla izmaksām abos projektos plānots piemērot izmaksu vienoto likmi 9 % apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projekta personāla izmaksas un neieskaitot valsts budžeta finansējumu, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu un tam atbilstošo valsts budžeta līdzfinansējumu 15% apmērā. Abu otrās atlases kārtas projektu īstenošanā kopā indikatīvi plānots iesaistīt deviņus darbiniekus, tai skaitā:
- divi projekta vadītāji (39.1/III amatu apakšsaimes līmenis, 10. mēnešalgu grupa); viens projektu asistents (39.1/IIB amatu apakšsaimes līmenis, 9. mēnešalgu grupa); divi projekta grāmatveži (17/IV amatu apakšsaimes līmenis, 9. mēnešalgu grupa un 17/III amatu apakšsaimes līmenis, 8. mēnešalgu grupa), divi iepirkumu speciālisti (2/IIV amatu apakšsaimes līmenis, 8. mēnešalgu grupa un 2/III amatu apakšsaimes līmenis, 8. mēnešalgu grupa), viens ēku būvtehniķis (23/V amatu apakšsaimes līmenis, 11. mēnešalgu grupa) un viens būveksperts (23/V amatu apakšsaimes līmenis, 11. mēnešalgu grupa).
Trešās atlases kārtas ietvaros noteikumu projekta 16. punktā noteiktā finansējuma saņēmēja – NVA projektā paredzēts piemērot izmaksu vienoto likmi 1 % apmērā no projekta pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projekta personāla izmaksas.
Trešās atlases kārtas projekta personāla izmaksas paredzētas gan noteikumu projekta 16. punktā minētajam finansējuma saņēmējam, gan 17. punktā minētajiem sadarbības partneriem. Trešās atlases kārtas projekta īstenošanā kopā plānots piesaistīt 22 darbiniekus, tai skaitā:
- direktors (2.1. VII amatu saime, 16. mēnešalgas grupa); direktora vietnieks (2.1. VIB amatu saime, 14. mēnešalgas grupa); divi vadītāji (2.1. VIA amatu saime, 11. mēnešalgas grupa un 3. V amatu saime, 10. mēnešalgas grupa); priekšnieks (2.1. VA amatu saime, 14. mēnešalgu grupa); četri grāmatveži (17. IV amatu saime, 9. mēnešalgu grupa; 15.1. IVB amatu saime, 11. mēnešalgas grupa; 17. IV amatu saime, 9. mēnešalgas grupa; 17. V amatu saime, 10. mēnešalgas grupa); divi juristi (24. III amatu saime, 11. mēnešalgas grupa; 22. II amatu saime, 10. mēnešalgas grupa); septiņi eksperti (2.1. VIA amatu saime, 11. mēnešalgas grupa; 2.2. VA amatu saime, 9. mēnešalgas grupa; 2.2. IIIC amatu saime, 7. mēnešalgas grupa; 2.1.VA amatu saime, 13. mēnešalgas grupa; 2.1. IIA amatu saime, 9. mēnešalgas grupa; 3. IV amatu saime, 9. mēnešalgas grupa; 2. IV amatu saime, 9. mēnešalgas grupa); finansists (15.1. II amatu saime, 9. mēnešalgas grupa); projekta vadītājs (39.1. IVA amatu saime, 11. mēnešalgas grupa); projekta speciālists būvniecības jomā (39.1. IVB amatu saime, 11. mēnešalgas grupa); projekta iepirkumu speciālists (2. V amatu saime, 10. mēnešalgas grupa).
Detalizēts projekta personāla vadības izmaksu aprēķins un pienākumu apraksts pieejams atbildīgajā iestādē.
Noteikumu projekts neparedz vienkāršoto izmaksu piemērošanu citām attiecināmo izmaksu pozīcijām, ņemot vērā 4.2.1.6. pasākuma ietvaros paredzēto izmaksu atšķirīgo apmēru atbilstoši projektā plānoto darbību tvērumam, plānoto ieguldījumu kartējumam un izvēlētajiem risinājumiem, jo ieguldījumi paredzēti gan jaunu profesionālās izglītības iestāžu ēku būvniecībai, gan esošu profesionālās izglītības iestāžu ēku pārbūvei, gan esošu ēku atjaunošanai vai pārbūvei, kā arī atsevišķos gadījumos tikai mācību aprīkojuma un iekārtu iegādei.
6) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas;
7) netiešās attiecināmās izmaksas finansējuma saņēmējam plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 % apmērā no noteikumu projekta 28.10. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām projekta personāla izmaksām.
8) projekta neparedzētās izmaksas (izdevumi papildu darbu veikšanai vai pakalpojumu sniegšanai, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvuši nepieciešami noslēgtās vienošanās izpildes nodrošināšanai) projektā plāno kā vienu izdevumu pozīciju, un tie nepārsniedz 5% no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām. Ņemot vērā projektu apjomīgumu (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma paredzamā kopsumma atsevišķu plānoto darbību īstenošanai svārstās indikatīvi no 0,2 – 5 milj. euro) un būvniecības procesa sarežģītību, projekta īstenošanas laikā var rasties papildu neparedzētās izmaksas – optimāli 5% apmērā. Neparedzēto izdevumu izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi kārtībā, ko nosaka vienošanās;
9) pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja tos nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli;
10) projekta īstenošanas gaitā radušās sadārdzinājuma izmaksas pirmajā un trešajā atlases kārtā sadarbības partneris, otrajā un ceturtajā – finansējuma saņēmējs, sedz no saviem līdzekļiem tam esošo līdzekļu ietvaros;
11) izmaksas, kas saskaņā ar noteikumu projektu nav iekļaujamas kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta;
12) projektu ietvaros ir attiecināmas vides prasību integrācijas preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums) izmaksas;
13) projekta ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst noteikumu projektā minētajām atbalstāmo darbību izmaksu pozīcijām, arī ja tās ir ātrāk uzsāktas – balstoties uz nozares ministrijas pieņemtiem lēmumiem ar mērķi veicināt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027.gadam investīciju plūsmas intensificēšanu Eiropas Komisijai pieprasāmo izdevumu minimālā mērķa izpildei un ir veiktas ne ātrāk kā pēc 2021.gada 1.janvāra.
Pirmās, otrās un trešās atlases kārtas ietvaros nevar tikt attiecinātas darbības, kas pabeigtas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē.
Projekta īstenošanas nosacījumi
Projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029.gada 31.oktobrim.
4.2.1.6.pasākuma pirmās un trešās atlases kārtas ietvaros tiek mainīta pieeja no 24 projektu iesniedzējiem abās atlases kārtās kopā uz vienu projekta iesniedzēju un vienu projekta iesniegumu pirmajā un trešajā atlases kārtā.
Galvenie ieguvumi šādai pieejai; būtiski samazināts administratīvais slogs un laiks projektu iesniegumu sagatavošanai, vērtēšanai, līgumu slēgšanai un maksājumu pieprasījumu sagatavošanai un izskatīšanai (24 projekta iesniegumu vērtēšanas un 24 vienošanās par projekta īstenošanu slēgšanas vietā divi projektu iesniegumi un divu vienošanās par projekta īstenošanu slēgšana un to uzraudzība); 2) konsolidēti, praktiskā pieredzē balstīti, projekta vadības un īstenošanas personāla resursi; 3) plānoto, savstarpēji saderīgo, darbību sinerģija un dubultfinansēšanas riska vadīšana; 4) koordinēta iepirkumu procedūru vadība, kad finansējuma saņēmējs darbojas kā centralizēto iepirkumu institūcija, kurš iepērk preces un pakalpojumus vai veic iepirkuma procedūras publisku būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu vai vispārīgo vienošanos noslēgšanai sadarbības partnera vajadzībām u.c.
Saskaņā ar noteikumu projekta 39. punktā minēto, finansējuma saņēmējs pirmajā un trešajā atlases kārtā sadarbības partnerus iesaista projektā un iekļauj sadarbības partneriem plānotās darbības, pēc nozares ministrijas lēmuma par sadarbības partnerim atbalstītajām darbībām un tām plānoto indikatīvo finansējuma apmēru. Saskaņā ar noteikumu projekta 40. punktā minēto finansējuma saņēmējs otrās atlases kārtas projektā iekļauj darbības pēc KM lēmuma saņemšanas par finansējuma saņēmējam atbalstītajām darbībām un tām plānoto indikatīvo finansējuma apmēru.
Noteikumu projekta 28.5. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja par to iegādes nepieciešamību pirmās atlases kārtas ietvaros sadarbības partneris, otrās un ceturtās atlases kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs ir saņēmis Nozaru ekspertu padomes (turpmāk – NEP) atzinumu, bet trešās atlases kārtas ietvaros sadarbības partneris saņēmis IeM atzinumu, ja attiecināms. Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 12. pantā noteikto, kopskaitā 13 NEP darbības mērķis ir sekmēt nozaru profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, tās efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu, veicinot valsts un pašvaldību, profesionālās izglītības iestāžu, nozares darba devēju un to apvienību, arodbiedrību un to apvienību un speciālistu sadarbību cilvēkresursu attīstības jautājumos. Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 12.panta devīto daļu kultūras nozares un radošo industriju jomas NEP funkcijas veic Kultūrizglītības padome.
Noteikumu projekta 35. punktā norādītais NEP vai Iekšlietu nozares attīstības padomes atzinums būs nepieciešams projekta īstenošanas laikā pirms atbilstošas iepirkuma procedūras veikšanas kā apliecinājums projekta ietvaros iegādājamā mācību aprīkojuma, iekārtu u.c. lietderībai un atbilstībai konkrētai izglītības programmai un nozares vajadzībām.
Saskaņā ar noteikumu projekta 38. punktā minēto, pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām atbalstāmo darbību izmaksu pozīcijām, ir uzsāktas balstoties uz nozares ministrijā pieņemtiem lēmumiem un ir veiktas pēc 2021. gada 1. janvāra. Nozares ministrijas iepriekš pieņemtais lēmums ir pievienojams projekta iesniegumam. 4.2.1.6.pasākumam ir būtiska ietekme uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027.gadam investīciju plūsmas intensificēšanu Eiropas Komisijai pieprasāmo izdevumu (n+3) minimālā mērķa izpildei, lai nezaudētu ES fondu „piešķīrumu”, tāpēc vienošanās par projekta īstenošanu jābūt noslēgtai ne vēlāk kā 2024.gada ceturtā ceturksnī. Tāpēc Ministru kabineta sēdes protokollēmumā iekļauts nosacījums IZM, KM un IeM, ka noteikumu projekta 40. un 41. punktā minēto nozares ministrijas lēmumu par finansējuma saņēmējam vai sadarbības partnerim atbalstītajām darbībām un tām plānoto indikatīvo finansējuma apmēru jāpieņem ne vēlāk kā mēnesi pēc šī noteikumu projekta spēkā stāšanās.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina nepārklāšanās principu ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem un dubultā finansējuma neiestāšanos.
Finansējuma saņēmējam ir pienākums izstrādāt kārtību, kādā tiks nodrošināta interešu konflikta neesamība, identificēti apstākļi, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projektu īstenošanai, noteikti veicamie pasākumi un izstrādāti darbības plāni interešu konflikta preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts ir atklāts.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris paraksta interešu konflikta neesamības apliecinājumu. Apliecinājumā obligāti ietver atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr.2018/1046[15] 61.pantu. Ievērojot projekta īstenošanas specifiku, apliecinājumā ietver atsauci arī uz likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normām un iepirkumus regulējošiem tiesību aktiem.
Finansējuma saņēmējs paredz šādu prasību ievērošanu projekta iepirkuma dokumentācijas sagatavošanā:
1) būvprojekta izstrādes laikā tiek nodrošināts, ka būvprojekta izstrāde tiek veikta atbilstoši būvniecībai pieejamajam izmaksu apjomam, tostarp analizējot materiālu, ēku/telpu tehnoloģiskos un funkcionālos risinājumus;
2) būvprojekts tiek izstrādāts vairākās kārtās, nosakot prioritāru darbu veikšanas secību, vienlaikus nodrošinot profesionālās izglītības iestādes stratēģijā plānoto projekta mērķu sasniegšanu;
3) būvdarbu iepirkuma dokumentācijā tiek paredzēta kārtība, kā rīkoties gadījumos, kad piedāvātā līgumcena pārsniedz plānoto līgumcenu, vienlaikus nodrošinot profesionālās izglītības iestādes stratēģijā plānoto projekta mērķu sasniegšanu;
4) būvdarbu līgumā tiek iekļauti preventīvi pasākumi izmaksu sadārdzinājuma riska novēršanai, tostarp publiskajā būvdarbu līgumā, kura izpildes termiņš pārsniedz vienu gadu, iekļaujot būvdarbu līgumcenas indeksācijas noteikumus projektam pieejamā finansējuma ietvaros.
Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu un pakalpojumu iepirkumu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru, un, ja attiecināms, īsteno sociāli atbildīgus un zaļus publiskos iepirkumus. Projektā tiks īstenots sociāli atbildīgs iepirkums, pērkot ētiski ražotus produktus un pakalpojumus pakalpojuma nodrošināšanai, priekšrocība tiks dota sociālajam uzņēmumam, kurš nodarbina cilvēkus ar invaliditāti.
Finansējuma saņēmējs būvdarbu izpildītājam vai piegādātājam var paredzēt avansa maksājumu līdz 30% no būvdarbu vai piegāžu līgumcenas. Lai saņemtu avansa maksājumu, būvdarbu izpildītājs vai piegādātājs finansējuma saņēmējam iesniedz Eiropas Savienībā reģistrētas kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegtu pirmā pieprasījuma avansa atmaksāšanas garantiju, kas ir vienāda ar avansa summu un ir spēkā līdz pilnīgai avansa summas atmaksai.
Ja projekta ietvaros tiek plānotas noteikumu projekta 28.7.3. apakšpunktā minētās ēkas pārbūves izmaksas, projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda enerģijas patēriņu (megavatstundas) pirms projekta īstenošanas. Pirmajā, trešajā un ceturtajā atlases kārtā sadarbības partnerim, otrajā atlases kārtā finansējuma saņēmējam ir pienākums informēt sadarbības iestādi par jaunas vai esošas ēkas ikgadējo enerģijas patēriņu (megavatstundas) trīs gadus pēc projekta īstenošanas.
Īstenojot noteikumu projekta 26.punktā minētās atbalstāmās darbības, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris neplāno fosilo energoresursu tehnoloģiju uzstādīšanu un, ciktāl tas ir attiecināms, šo atbalstāmo darbību īstenošanai tehniskās specifikācijas prasībās iekļauj informāciju, kas pamato, ka paredzētie risinājumi ir videi draudzīgi un energoefektīvi un atbalsta horizontālā principa „Nenodarīt būtisku kaitējumu” Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 18.jūnija Regulas (ES) 2020/852[16] 17.panta nozīmē mērķu ievērošanu:
1. Klimata pārmaiņu mazināšanai, lai neradītu ievērojamas siltumnīcas gāzes (SEG) emisijas:
a) projektu ietvaros tiks nodrošināta zaļā publiskā iepirkuma prasību ievērošana. Veicot iepirkuma procedūru, projektu iesniedzējiem jāpiemēro zaļā publiskā iepirkuma principi un prasības saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 353[17], tādējādi ilgtermiņā mazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām, koncentrējoties uz otrreizējo būvmateriālu un materiālu izmantošanu, tāpat priekšroka dodama videi draudzīgākiem materiāliem, kas satur mazāk kaitīgo vielu;
b) projektu ietvaros būs iespējams saņemt atbalstu teritorijas labiekārtošanas darbiem, piemēram, koku stādīšanai, apzaļumošanai, ko projektā varēs iekļaut, paredzot „zaļās” zonas ierīkošanu profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo atpūtas un/vai mācību vajadzībām, tādējādi nodrošinot zaļu un ilgtspējīgas vides mērķu sasniegšanu;
c) saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020.gada 14.oktobra paziņojumu „Eiropas Renovācijas vilnis – par zaļākām ēkām, jaunām darbvietām un labāku dzīvi” prioritāri atbalsts tiek noteikts esošo profesionālās izglītības iestāžu ēku atjaunošanas vai pārbūves būvdarbiem. Atbalstāmi ir energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, kas paredz enerģijas ietaupījumu vai pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem, vai pasākumus, kas kopumā vai daļēji ir aizstājami ar izmaksu efektīviem, tehniski, ekonomiski un videi nekaitīgiem alternatīviem pasākumiem, un vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu.
2. Pielāgošanās klimata pārmaiņām, lai neizraisītu pašreizējā klimata un gaidāmā klimata nelabvēlīgās ietekmes palielināšanos uz pašu darbību vai uz cilvēkiem, dabu vai aktīviem.
Tā kā viens no prognozētajiem klimata pārmaiņu izraisītajiem riskiem būvniecībā ir iekštelpu pārkaršana, tiks atbalstīti ēku būvniecības projektos iekļautie telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumi. Prasība attiecībā uz publisko ēku ventilāciju ir pārņemta nacionālajos normatīvajos aktos saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumos Nr.310[18] noteikto, un to kontrolē būvuzraugs.
3. Ilgtspējīgai ūdens un jūras resursu izmantošanai un aizsardzībai, lai nekaitētu ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus, vai jūras ūdeņu labam vides stāvoklim.
Projektu iesniedzējiem jāizvērtē tādu risinājumu ieviešanu un ūdens resursu lietošanu, kas, ievērojot Ūdens apsaimniekošanas likumā[19] u.c. normatīvajos aktos noteiktās prasības atbilstoši plānotajiem pasākumiem, veicinātu ilgtspējīgu un racionālu ūdens resursu lietošanu, uzlabotu ūdens vides aizsardzību, piemēram, izbūvējot lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmas, plānot ūdenscaurlaidīgus segumus (ietvēm, laukumiem), lai mazinātu applūšanas riskus spēcīgu lietusgāžu gadījumā, nodrošinot virsūdeņu savākšanu un attīrīšanu.
4. Aprites ekonomikai, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu, lai neradītu būtisku neefektivitāti materiālu izmantošanā vai dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā, vai lai nepalielinātu atkritumu rašanos, sadedzināšanu vai apglabāšanu, vai lai atkritumu ilgtermiņa apglabāšana neradītu būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi.
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 30.maija Direktīvā 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem noteiktos mērķus, projektu iesniedzējiem kopā ar projekta iesniegumu nepieciešams iesniegt apliecinājumus par to, ka tiks ievērotas Ministru kabineta 2021.gada 26.oktobra noteikumu Nr.712[20] 6. punktā un Ministru kabineta noteikumu Nr.353 2. pielikumā noteiktās prasības, tostarp, ka nebīstamos būvgružus un ēku nojaukšanas atkritumus, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju atkārtoti izmanto būvniecības objektā uz vietas (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) vai tos nodos sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai uzņēmumiem, kas saņēmuši atbilstošas piesārņojošās darbības atļaujas.
5. Piesārņojuma novēršanai un kontrolei, lai neradītu pieaugumu piesārņotāju emisijām gaisā, ūdenī vai zemē:
a) projektu iesniedzēji un sadarbības partneri, izvēloties veikt ieguldījumus infrastruktūrā, tai skaitā būvniecībā vai teritoriju labiekārtošanā, tiks aicināti izvērtēt tādu infrastruktūras uzlabošanas attīstības risinājumu pielietošanu, kas novērstu piesārņojuma rašanos. 4.2.1.6.pasākums neradīs ievērojamu piesārņojošo vielu emisiju pieaugumu gaisā, ūdenī vai zemē, mazinot piesārņojošo vielu nokļūšanu virszemes ūdeņos. Tiks ievēroti visi atbilstošie vides aizsardzības normatīvi;
b) 4.2.1.6.pasākuma ietvaros būs iespējams saņemt atbalstu teritorijas labiekārtošanas darbiem, piemēram, koku stādīšanai, apzaļumošanai, ko projektā varēs iekļaut, paredzot „zaļās” zonas ierīkošanu profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo atpūtas un/vai mācību vajadzībām;
c) nav paredzams, ka 4.2.1.6.pasākums būtiski palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, noteikumu projekta ietvaros tiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, tostarp apzaļumošanu un koku stādīšanu, tādējādi nodrošinot zaļu un ilgtspējīgas vides mērķu sasniegšanu. Apstādījumi mazina gaisa temperatūru un palīdz gaisa temperatūras svārstības padarīt mērenākas. Turklāt apstādījumu teritorijās ir vērojamas daudz mazākas temperatūras svārstības;
d) būvniecības procesā ietekmi plānots mazināt, atbalstot zaļā publiskā iepirkuma piemērošanu – tiks ievēroti zaļā publiskā iepirkuma principi, veicot iepirkuma procedūru būvniecības darbiem saskaņā ar prasībām zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtību. Infrastruktūras attīstības vai būvniecības procesa laikā tiks veikti nacionālā likumdošanā paredzētie pasākumi trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisiju samazināšanai.
6. Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai, lai tā nekaitētu ekosistēmu labam stāvoklim un izturēt spējai vai kaitē dzīvotņu un sugu aizsardzības statusam. Esošu ēku pārbūve vai jaunu profesionālās izglītības iestāžu ēku būvniecība netiek plānota īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt Eiropas Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu aizsardzību, nodrošinot biotopiem un sugām labvēlīgu stāvokli.
4.2.1.6.pasākuma ietvaros ieguldījumi infrastruktūrā var tikt veikti, ja infrastruktūra un nekustamais īpašums, kurā par projekta īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikti ieguldījumi, pirmajā un trešajā atlases kārtā ir sadarbības partnera un otrajā un ceturtajā atlases kārtā finansējuma saņēmēja īpašumā, vai arī valsts īpašumā un nodots pirmajā un trešajā atlases kārtā ir sadarbības partnera un otrajā un ceturtajā atlases kārtā finansējuma saņēmēja valdījumā vai lietošanā, vai arī pirmajā un trešajā atlases kārtā ir sadarbības partnerim un otrajā un ceturtajā atlases kārtā finansējuma saņēmējam uz infrastruktūru ir ilgtermiņa nomas tiesības vismaz vēl piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas, un tās ir reģistrētas Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.
4.2.1.6. pasākuma ietvaros netiek atbalstītas projekta darbības, kurām atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai uzraudzības periodā pēc tā pabeigšanas kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, pirmajā, trešajā un ceturtajā atlases kārtā sadarbības partneri un otrajā atlases kārtā finansējuma saņēmējs no finansējuma, kura avots nav publiskie līdzekļi, atmaksā sadarbības iestādei visu nelikumīgi saņemto atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
Lai atbalsts infrastruktūrai netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, infrastruktūrā, kuru izmanto profesionālās izglītības iestāžu vajadzībām, pamatlīdzekļu un ilgtermiņa ieguldījumu amortizācijas periodā ir pieļaujams veikt papildinošu saimniecisko darbību ne vairāk kā 20 % apmērā no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē un ir pieļaujams sniegt papildpakalpojumus.
Ar papildinošu saimniecisko darbību saprot darbības, kas ir tieši saistītas ar infrastruktūras ekspluatāciju un tai nepieciešamas vai nesaraujami saistītas ar tās galveno ar saimniecisko darbību nesaistīto izmantojumu, patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks, pamatkapitāls) apjomu kā ar saimniecisko darbību nesaistītajām darbībām.
Ar papildpakalpojumiem saprot tādus pakalpojumus infrastruktūrā, kurus galvenokārt izmanto tikai ar saimniecisko darbību nesaistītai darbībai un kuriem pašiem par sevi nebūtu ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Sadarbības iestāde saskaņā ar atbildīgās iestādes izstrādāto papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzības metodiku nodrošina veikto investīciju atbilstības uzraudzību visā projekta dzīves ciklā atbilstoši šo noteikumu 50. un 51. punkta nosacījumiem. Finansējuma saņēmējs visā projekta dzīves ciklā ik gadu sagatavo pārskatu par papildinošas saimnieciskās darbības apjomu un nodrošina šajā punktā minēto pārskatu un aprēķinus pamatojošo dokumentu pieejamību papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzībai. Ja finansējuma saņēmējs konstatē, ka ir pārsniegts šo noteikumu 51.punktā minētais 20 procentu ierobežojums no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē vai ka veiktās investīcijas tiek izmantotas citai saimnieciskai darbībai, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisku darbību, tas saskaņā ar civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā iesniedz sadarbības iestādē ziņojumu par konstatēto šo noteikumu 50. un 51. punktā minēto nosacījumu pārkāpumu.
Pirmās un trešās atlases kārtas ietvaros sadarbības partneris, otrās un ceturtās atlases kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs visā projekta dzīves ciklā ik gadu sagatavo pārskatu par papildinošas saimnieciskās darbības apjomu un nodrošina šajā punktā minēto pārskatu un aprēķinus pamatojošo dokumentu pieejamību papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzībai. Ja pirmās un trešās atlases kārtas ietvaros sadarbības partneris, otrās un ceturtās atlases kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs konstatē, ka ir pārsniegts šo noteikumu 51.punktā minētais 20 procentu ierobežojums no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē vai ka veiktās investīcijas tiek izmantotas citai saimnieciskai darbībai, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisku darbību, tas saskaņā ar civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā iesniedz sadarbības iestādē ziņojumu par konstatēto šo noteikumu 50. un 51. punktā minēto nosacījumu pārkāpumu.
Lai nodrošinātu vienotu pieeju projektu dzīves cikla noteikšanā, ņemot vērā, ka gan, piemēram, 8.1.3.SAM, gan 4.2.1.6. pasākuma ietvaros investīcijas aptver lielākoties tās pašas profesionālās izglītības iestādes, noteikumu projekta ietvaros projekta dzīves cikls (tajā skaitā ieguldījumu lietderīgais izmantošanas laiks jeb ieguldījumu amortizācijas periods) tiek noteikts atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās Regulas (ES) Nr.480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu I pielikumam „15.panta 2.punktā minētie pārskata periodi”, kas piemērojams atkarībā no projekta investīciju jomas. Ņemot vērā 4.2.1.6.pasākuma darbību tvērumu ( sākot no izglītības programmu aprīkojuma un iekārtu iegādes līdz mācību un koplietošanas infrastruktūras atjaunošanas, pārbūves vai jaunu ēku vai būvju būvniecībai), šajos noteikumos paredzētais ēkas (ēku grupas) amortizācijas periods būs 10 – 15 gadu robežās, kas detalizēti tiks noteikts papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzības metodikā.
Pirmajā un trešajā atlases kārtā sadarbības partneriem, otrajā un ceturtajā atlases kārtā finansējuma saņēmējiem ir pienākums glabāt projekta iesnieguma atvasinājumu un ar projekta īstenošanu un darbībām infrastruktūras amortizācijas periodā saistīto dokumentu oriģinālus vai normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā apliecinātas to kopijas visu infrastruktūras amortizācijas periodu.
Finansējuma saņēmējs sadarbībā ar sadarbības partneri (ja attiecināms):
1. Uzkrāj datus par projekta ietekmi uz noteikumu projekta 7.punktā minētajiem rādītājiem.
2. Ievēro horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” un pirmās, otrās un trešās atlases kārtas ietvaros uzkrāj datus par horizontālā principa „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītājiem, tai skaitā:
2.1. objektu skaits, kuros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumiem ir nodrošināta vides un informācijas piekļūstamība;
2.2. veikto vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējumu skaits, atbilstoši Labklājības ministrijas izstrādātajai metodikai;
2.3. konsultatīva rakstura pasākumu skaits par būvētās vides, IT risinājumu, IT tehnoloģiju piekļūstamību personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem;
3. Ievēro šādus horizontālos principus un pirmās, otrās un trešās atlases kārtas ietvaros uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu (ja attiecināms):
3.1. horizontālais princips "Klimatdrošināšana";
3.2. princips "Energoefektivitāte pirmajā vietā";
3.3. princips "Nenodarīt būtisku kaitējumu".
Ceturtās atlases kārtas projektu ietvaros jāievēro visi HP principi, bet netiek noteikta prasība uzkrāt datus par specifiskiem rādītājiem, kas iepriekš 8.1.3.SAM projektos nav bijuši.
4. Sniedz sadarbības iestādei informāciju par noteikumu projekta 54.2. apakšpunktā minētajiem horizontālo principu rādītājiem vienlaikus ar informāciju par noteikumu projekta 7. punktā minētā iznākuma rādītāja vērtības sasniegšanu projektā kopā un atsevišķi pa sadarbības partneru darbībām.
5. Nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar Kopīgo noteikumu regula Nr. 2021/1060 47.pantu un 50.pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027.gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027.gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris ne retāk kā reizi sešos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu.
Finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera pienākums ir nodrošināt projekta ietvaros sasniegto īstenoto darbību rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas un sasniegto darbību rezultātu uzturēšanu un nepieciešamos līdzekļus rezultātu uzturēšanai vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas, ņemot vērā, ka 4.2.1.6.pasākuma investīcijas tiek veiktas ilgtspējīgās profesionālās izglītības iestādēs, investīciju rezultāts tiek izmantots darba tirgū stabili pieprasītu profesionālo kvalifikāciju apgūšanai un mācību process ir finansēts no valsts budžeta līdzekļiem, tādējādi nodrošinot projekta rezultātu ilgtspēju.
Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no vienošanās par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
- finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt noteikumu projekta 2. punktā minētā mērķa un noteikumu projekta 7. punktā minēto uzraudzības rādītāju sasniegšanu;
- citos gadījumos, ko nosaka vienošanās par projekta īstenošanu.
Pirmajā un ceturtajā atlases kārtā projektu plānots īstenot sinerģijā ar:
1) 2.1.1.5.pasākumu „Klimata neitrāli risinājumi profesionālās izglītības iestāžu un koledžu izglītības programmās, vidē un infrastruktūrā”[21];
2) 4.2.1.5.pasākumu „Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pamata un vispārējās izglītības pakāpē”[22];
3) 2.3.2.3.i. investīcijām „Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs”[23];
Otrajā atlases kārtā projektus plānots īstenot sinerģijā ar:
1) 4.2.1.5.pasākumu „Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pamata un vispārējās izglītības pakāpē”;
2) Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena „Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.4.i. investīcijām „Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, tai skaitā vēsturiskajās ēkās”.
Trešās atlases kārtas ietvaros projektu plānots īstenot sinerģijā ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027.gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa „Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.3.3. pasākuma „Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” trešās projektu iesniegumu atlases projekta „Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1.kārta”[24] ieguldījumiem.
[1] Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi Nr.934 „Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums”. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/253757-valsts-izglitibas-attistibas-agenturas-nolikums
[2] Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība” 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķis „Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" (turpmāk – 8.1.3.SAM)
[3] Ministru kabineta 2021. gada 15. jūnija rīkojums Nr.417 „Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" (Ministru kabineta 2021. gada 15. jūnija sēdes protokols Nr.48, 35. §) un Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr.523 „Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" (Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta sēdes protokols Nr.55, 82. §)
[4] Profesionālās izglītības kompetences centra “Nacionālā Mākslu vidusskola” 2018.gada 21.maija nolikums. Pieejams: https://nmv.lv/wp-content/uploads/2021/02/PIKC_NMV_Nolikums_21_05_2018.pdf
[5] Ministru kabineta 2023. gada 11. aprīļa rīkojums Nr. 205 “Par Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas un Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas reorganizāciju un Mākslu izglītības kompetences centra “Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola" izveidi””. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/341046
[6] - No programmas “Apropriācijas rezerve” FM ir pieprasīts finansējums, ko plānots izmantot 2024.gadā no budžeta apakšprogrammas 22.03.00 Kultūras infrastruktūras attīstība – 1 137 477 EUR, lai MIKC „Nacionālā Mākslu vidusskola” varētu savlaicīgi veikt norēķinus par izpildītajiem būvdarbiem un pabeigt MIKC „Nacionālā Mākslu vidusskola” modernizācijas projektu Slokas ielā 52a, Rīgā.
- Lūgts FM veikt apropriācijas palielināšanu valsts budžetā neplānoto līdzekļu (Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi) izmantošanai 306 361 EUR apmērā KM pamatbudžeta apakšprogrammā 22.03.00 „Kultūras infrastruktūras attīstība” , lai 2024.gadā nodrošinātu finansējumu MIKC “Nacionālā Mākslu vidusskola” būvobjekta Slokas ielā 52a, Rīgā būvdarbu veikšanai, kas saistīti ar radītajiem zaudējumiem apdrošināšanas gadījuma seku novēršanai un segšanai 306 360,65 EUR apmērā.
[7] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra regula (ES) Nr.1303/2013 ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1083/2006 (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra regula (ES) Nr.1303/2013) Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A32013R1303
[8] Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Kopīgo noteikumu regula Nr. 2021/1060). Pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/LSU/?uri=CELEX:32021R1060
[9] Ministru kabineta 2023. gada 21. marta sēdes apstiprinātā informatīvā ziņojuma "Informatīvais ziņojums „Par Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma tehnoloģiju centra pilnas pabeigtības nodrošināšanu”” protokollēmums (prot. Nr.15 33.§) Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/34051
[10] Ministru kabineta 2021. gada 15. jūnija rīkojums Nr.417 „Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" (Ministru kabineta 2021. gada 15. jūnija sēdes protokols Nr.48, 35. §) un Ministru kabineta 2021. gada 7. jūlija rīkojumam Nr.498 „Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" (Ministru kabineta 2021. gada 7.jūlija sēdes protokols Nr.51, 117. §)
[11]Ministru kabineta 2023. gada 21.novembra sēdes protokollēmums „Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 249 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.3.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" īstenošanas noteikumi""(prot. Nr.58 52. §)
[12] Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr.523 „Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" (Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta sēdes protokols Nr.55, 82. §)
[13] Ministru kabineta 2024. gada 9.janvāra sēdes protokollēmums “Informatīvais ziņojums "Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums" projekta Nr.8.1.3.0/16/I/012 "Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" ietvaros" pilnu pabeigtību"” (prot. Nr. 1 81 §) (turpmāk – Ministru kabineta 2024. gada 9.janvāra sēdes protokollēmums (prot. Nr. 1 81 §))
[14] Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija rīkojums Nr.438 „Par apropriācijas palielināšanu Izglītības un zinātnes ministrijai" (Ministru kabineta 2021.gada 22.jūnija sēdes protokols Nr.49, 55. §) un Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr.520 „Par apropriācijas palielināšanu Izglītības un zinātnes ministrijai" (Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta sēdes protokols Nr.55, 26. §)
[15] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr.2018/1046). Pieejama: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2018/1046/oj/?locale=LV
[16] Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18.jūnija Regula (ES) Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regula (ES) Nr. 2020/852). Pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32020R0852
[17] Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 353 „Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 353). Pieejami: https://likumi.lv/ta/id/291867
[18] Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumi Nr. 310 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 „Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija””(turpmāk - Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumi Nr. 310). Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/274815-noteikumi-par-latvijas-buvnormativu-lbn-231-15-dzivojamo-un-publisko-eku-apkure-un-ventilacija-
[19] Ūdens apsaimniekošanas likums. https://likumi.lv/ta/id/66885
[20] Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumi Nr. 712 „Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” (turpmāk - Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumi Nr. 712). Pieejami: https://likumi.lv/ta/id/327220-atkritumu-dalitas-savaksanas-sagatavosanas-atkartotai-izmantosanai-parstrades-un-materialu-regeneracijas-noteikumi
[21] Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. –2027. gadam - 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” 2.1.1.5.pasākums „Klimata neitrāli risinājumi profesionālās izglītības iestāžu un koledžu izglītības programmās, vidē un infrastruktūrā”
[22] 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un mācībā attālinātā un tiešsaistes režīmā” 4.2.1.5.pasākums „Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pamata un vispārējās izglītības pakāpē”
[23] Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna otrās komponentes „Digitālā transformācija” 2.3. reformu un investīciju virziena „Digitālās prasmes” 2.3.2.reformas „Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai” 2.3.2.3.i. investīcijas „Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs”. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/340881
[24] Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa „Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.3.3. pasākuma „Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” trešās projektu iesniegumu atlases projekts „Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1.kārta”
4.2.1.6.pasākuma īstenošana plānota četru atlases kārtu ietvaros. Pirmajai, otrajai un trešajai atlases kārtai tiks izstrādāts viens projektu iesniegumu atlases nolikums un tās norisināsies vienlaicīgi. Ceturtajai atlases kārtai projektu iesniegumu atlase netiek plānota, bet balstoties uz 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros uzsākto projektu iesniegumos norādīto informāciju, projektu iesniedzēji iesniegs projektu iesniegumus Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā atbilstoši sadarbības iestādes norādījumiem.
Pirmās atlases kārtas ietvaros investīcijas paredzētas 21 valsts dibinātai IZM padotībā esošai profesionālās izglītības iestādei un ietver atbalstu IZM plānotajam pirmajam un otrajam investīciju virzienam, attiecīgi paredzot investīcijas mācību vides modernizēšanai, tostarp, īstenotās profesionālās izglītības sistēmas strukturālās reformas un profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pabeigšanai, līdzvērtīgas kvalitātes un pieejamības līdzsvarošanai profesionālās izglītības iestādēs, infrastruktūras modernizācijai, kāpinot pakalpojuma sniegšanas veiktspēju, un iepriekš Eiropas Savienības fondu ietvaros veikto ieguldījumu ilgtspējas stiprināšanai, kā arī IKT risinājumu ieviešana mācību satura un procesa digitalizācijai, stiprinot audzēkņu tehnoloģiju, inovācijas un radošuma prasmes. Otrā investīciju virziena atbalsts ir plānots 21 IZM padotībā esošai profesionālās izglītības iestādei, savukārt par IZM padotības iestādēm, kurām tiks atbalstītas investīcijas 4.2.1.6.pasākuma pirmās atlases kārtas projekta ietvaros IZM Profesionālās izglītības iestāžu attīstības un investīciju stratēģiju vērtēšanas un investīciju piesaistes pieteikumu vērtēšanas komisijas lēmuma saņemšanas par attiecīgās profesionālās izglītības iestādes iesaisti 4.2.1.6.projektā un tai atbalstītajām darbībām un tām plānoto indikatīvo finansējuma apmēru.
4.2.1.6.pasākuma pirmajā kārtā ir paredzēts viens finansējuma saņēmējs – Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – VIAA), ievērojot tās nolikumā noteiktās funkcijas[1], kā arī līdzšinējo pozitīvo pieredzi 8.1.3.SAM[2] projektu īstenošanā kā IZM padotības profesionālās izglītības iestāžu sadarbības partnerim. Pirmās atlases kārtas ietvaros VIAA iesniedz vienu projekta iesniegumu un pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs, savukārt noteikumu projektā uzskaitītās IZM padotības profesionālās izglītības iestādes ir sadarbības partneri, kas iesaistīsies projektā ievērojot Izglītības likumā, Profesionālās izglītības likumā, citos normatīvajos aktos un sadarbības partnera nolikumā noteiktos darbības mērķus un uzdevumus.
Lai nodrošinātu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam investīciju plūsmas intensificēšanu un veicinātu Eiropas Komisijas Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodam noteiktā ikgadēji deklarējamo izdevumu minimālā sliekšņa izpildi (n+3 principa izpildi), IZM kā investīciju optimizēšanas risinājumu virza augstas gatavības projekta, kas saistīts ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu un ekonomikas atlabšanu, ietvaros (turpmāk – cits publiskais finansējums) līdzfinansētā Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pārejas pārbūves projektu 682 513 euro apmērā[3], kas piešķirts mācību korpusa atjaunošanas darbiem (pārejas pārbūvei) (Jūrmalas gatvē 96 k-2, Rīga).
Līdz ar to pirmajā atlases kārtā projekta īstenošanai kopējo 4.2.1.6.pasākumā pieejamo attiecināmo finansējumu plāno ne vairāk kā 21 409 176 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējumu 18 197 799 euro (tai skaitā 580 136 euro valsts budžeta finansējuma, kas pārsniedz pasākumam pieejamo ERAF finansējumu), valsts budžeta līdzfinansējumu 3 211 377 euro (tai skaitā citu publisko finansējumu 102 377 euro) apmērā.
Otrās atlases kārtas ietvaros investīcijas ir paredzētas divu valsts dibinātu KM padotībā esošu profesionālās izglītības iestāžu mācību vides modernizēšanai, tostarp, profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu tīkla reformas pabeigšanai, profesionālās kultūrizglītības iestāžu mācību vides un infrastruktūras modernizācijai, tai skaitā mācību līdzekļu, materiāltehniskās bāzes atjaunināšanai.
Otrās atlases kārtas ietvaros ir divi projektu iesniegumu iesniedzēji, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmēji – MIKC „Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola” un MIKC „Nacionālā Mākslu vidusskola”. Otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā projekta iesniedzējs var iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu. MIKC „Nacionālā Mākslu vidusskola”, īstenos projektu ievērojot tā nolikumā noteiktos darbības mērķus[4], un MIKC “Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola”, īstenos projektu saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 11.aprīļa rīkojumu Nr.205 “Par Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas un Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas reorganizāciju un Mākslu izglītības kompetences centra “Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola” izveidi”[5] (nolikuma projekts ir izstrādes stadijā).
Lai nodrošinātu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam investīciju plūsmas intensificēšanu un veicinātu Eiropas Komisijas Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodam noteiktā ikgadēji deklarējamo izdevumu minimālā sliekšņa izpildi (n+3 principa izpildi), KM kā investīciju optimizēšanas risinājumu virza valsts budžeta finansējuma[6] ietvaros līdzfinansētā Nacionālās Mākslu vidusskolas struktūrvienības Jaņa Rozentāla Mākslas skolas ēkas Slokas ielā 52a, Rīgā, pārbūves projekta izmaksu 1,1 mlj euro apmērā iekļaušanai 4.2.1.6.pasākumā.
2023.gadā ir noslēdzies būvdarbu iepirkums un cita publiskā finansējuma ietvaros uzsākta Slokas ielas 52a ēkas pārbūve.
Līdz ar to otrajā atlases kārtā projektu īstenošanai kopējo 4.2.1.6.pasākumā pieejamo attiecināmo finansējumu plāno ne vairāk kā 8 427 790 euro, tai skaitā ERAF finansējumu 7 163 621 euro (tai skaitā 935 000 euro valsts budžeta finansējuma, kas pārsniedz pasākumam pieejamo ERAF finansējumu), valsts budžeta līdzfinansējumu 1 264 169 euro apmērā.
Trešās atlases kārtas ietvaros investīcijas ir paredzētas trīs valsts dibinātu IeM sistēmas profesionālās izglītības iestāžu mācību vides modernizēšanai, tostarp, lai turpinātu IeM īstenoto Katastrofu risku pārvaldības reformu, kas tika iesākta 2018. gadā Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta „Iekšlietu nozares iestāžu efektivitātes paaugstināšana” ietvaros.
Trešajā atlases kārtā projekta iesniedzējs – Nodrošinājuma valsts aģentūra (turpmāk – NVA), kas trešās atlases kārtas ietvaros iesniegs vienu projekta iesniegumu. Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas NVA ir finansējuma saņēmējs, kas veiks pasākuma ietvaros paredzētās infrastruktūras izbūvi un aprīkojuma iegādi, saskaņā ar 2012.gada 11.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.839 “Nodrošinājuma valsts aģentūras nolikums” 3.1. un 3.3. apakšpunktiem. IeM profesionālās izglītības iestādes projektā ir sadarbības partneri. Katram sadarbības partnerim plānotās atbalstāmās darbības un tām plānoto investīciju apmēru projektā norāda pēc IeM atzinuma saņemšanas par attiecīgajam sadarbības partnerim atbalstītajām darbībām un tām plānoto indikatīvo finansējuma apmēru.
Valsts robezšardzes koledža noteikta par NVA sadarbības partneri, jo saskaņā ar 2023.gada 19.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.756 “Valsts robežsardzes koledžas nolikums” 5.punktu nodrošina darba vidē balstītas studijas un mācības.
Valsts policijas koledža noteikta par NVA sadarbības partneri, jo saskaņā ar 2023. gada 19. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.819 “Valsts policijas koledžas nolikums” 6.punktu, tās mērķis ir veidot izglītības vidi, nodrošināt studiju un mācību procesu, īstenot licencētas un akreditētas īsā cikla profesionālās izglītības programmas un licencētas citas profesionālās izglītības programmas, kas nodrošina valsts profesionālās izglītības standartā noteikto profesionālās izglītības programmu stratēģisko mērķu sasniegšanu.
Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža noteikta par NVA sadarbības partneri, jo saskaņā ar 2024. gada 6. februāra Ministru kabineta noteikumu Nr.82 "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas nolikums" 8. punktā noteikto, koledža īsteno licencētas un akreditētas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības, kā arī licencētas profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas personu un īpašuma aizsardzības, civilās un militārās aizsardzības tematiskajās jomās.
Trešajā atlases kārtā projekta īstenošanai kopējo 4.2.1.6.pasākumā pieejamo attiecināmo finansējumu plāno ne vairāk kā 7 577 015 euro, tai skaitā ERAF finansējumu 6 440 462 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 1 136 553 euro apmērā.
Ceturtās atlases kārtas ietvaros investīcijas paredzētas 8.1.3.specifiskā atbalsta mērķa ietvaros uzsāktiem projektiem (turpmāk – 8.1.3.SAM projekti), kuros finansējuma saņēmējs objektīvu apstākļu dēļ nevar pilnībā pabeigt projektā plānotās darbības un sasniegt projektā plānotos iznākuma rādītājus Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra regulas (ES) Nr.1303/2013[7] 65.panta 2.punktā noteiktajā termiņā līdz 2023.gada 31.decembrim un, kurus nepabeidzot 8.1.3.SAM ietvaros, tiktu radīta negatīva ietekme uz valsts budžetu – to pabeigšana būtu jānodrošina no valsts budžeta līdzekļiem.
8.1.3.SAM projektu „posmošanas” atbilstība Kopīgo noteikumu regulas Nr. 2021/1060[8] 118a. panta nosacījumiem ir pamatota, jo:
- visu ceturtās atlases kārtas projektu pirmais posms atbalsta saņemšanai atlasīts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra regulu (ES) Nr.1303/2013, vienošanās par projektu īstenošanu noslēgtas līdz 2022.gada 29.jūnijam;
- ceturtās atlases kārtas projektu darbībām ir nosakāmi divi posmi, kuri ir nošķirami no finansiālā viedokļa un kuriem ir atsevišķas revīzijas liecības, kā arī minēto darbību kopējās izmaksas projektā pārsniedz 1 milj. euro;
- ceturtās atlases kārtas finansējuma saņēmēju atbilstība Eiropas Savienības fondu izslēgšanas kritēriju un sankciju nosacījumu neesamībai. Atbilstība faktiski jau visu laiku tiek uzraudzīta 8.1.3.SAM projektu īstenošanas laikā, atkārtoti informācijai un izsekojamībai tiks pārbaudīta projekta iesniegšanas procesā;
- ceturtās atlases kārtas projekti atbilst Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021. – 2027.gadam, 4.2.1.6.pasākuma atbalstāmajām darbībām, intervences kodiem, ieguldījumu priekšnosacījumiem, horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumam, kā arī citiem horizontālajiem nosacījumiem/principiem.
Ievērojot to, ka visiem ceturtās atlases kārtas projektiem 2.posms atbilst Kopīgo noteikumu regulas Nr. 2021/1060 118a. pantam, tiem atkārtota projektu iesniegumu atlase nav jāveic.
Ceturtās atlases kārtas ietvaros projektu iesniegumu iesniedzēji un finansējuma saņēmēji ir IZM profesionālās izglītības iestādes. VIAA ceturtās atlases kārtas ietvaros ir sadarbības partneris.
Lai nodrošinātu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam investīciju plūsmas intensificēšanu un veicinātu Eiropas Komisijas Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodam noteiktā ikgadēji deklarējamo izdevumu minimālā sliekšņa izpildi (n+3 principa izpildi), IZM kā investīciju optimizēšanas risinājumu iekļaušanai ceturtās atlases kārtas projektos virza trīs valsts budžeta finansējuma ietvaros līdzfinansēto projektu finansējumu 5 047 822 apmērā.
Līdz ar to finansējuma sadalījums ceturtās atlases kārtas projektos ir šāds:
1) Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma projekta Nr.8.1.3.0/16/I/016 „Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. „Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu” ietvaros” (turpmāk – projekts Nr.8.1.3.0/16/I/016)[9] finansējums indikatīvi 2 169 390 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējums 1 843 981 euro (tai skaitā 568 824 euro valsts budžeta finansējums, kas pārsniedz pasākumam pieejamo ERAF finansējumu) un valsts budžeta līdzfinansējums 325 409 euro apmērā (tai skaitā 85 324 euro valsts budžeta finansējums, kas piešķirts Tehnoloģiju centra būvniecībai Kalpaka ielā 1, Kuldīgā[10]);
2) Rīgas Stila un modes tehnikuma projekta Nr.8.1.3.0/20/I/001 „Profesionālās izglītības kompetences centra Rīgas Stila un modes tehnikums” modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. „Palielināt modernizēto izglītības iestāžu skaitu” ietvaros” (turpmāk – projekts Nr. 8.1.3.0/20/I/001)[11] finansējums indikatīvi ir 1 267 933 euro, tai skaitā ERAF finansējums 1 077 744 euro (tai skaitā 558 475 euro valsts budžeta finansējums, kas pārsniedz pasākumam pieejamo ERAF finansējumu), valsts budžeta līdzfinansējums 190 189 euro apmērā (tai skaitā 98 554 euro valsts budžeta finansējums, kas piešķirts Rīgas Stila un modes tehnikuma mācību korpusa atjaunošanas darbiem Ūdeļu ielā 22A,Rīgā[12]);
3) Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums” projekta Nr.8.1.3.0/16/I/012 „Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. „Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu” ietvaros” ietvaros (turpmāk – projekts Nr.8.1.3.0/16/I/012)[13] finansējums indikatīvi ir 6 181 957 euro, tai skaitā ERAF finansējums 5 254 663 euro (tai skaitā 3 163 350 euro valsts budžeta finansējums, kas pārsniedz pasākumam pieejamo ERAF finansējumu), valsts budžeta līdzfinansējums 927 294 euro (tai skaitā 558 238 euro cits publiskais finansējums, kas piešķirts dienesta viesnīcas ēkas pārbūvei Augusta Deglava ielā 41B, Rīgā [14]).
Līdz ar to ceturtajā atlases kārtā 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķa projektu otrā posma īstenošanai kopējo 4.2.1.6. pasākumā pieejamo attiecināmo finansējumu plāno ne vairāk kā 9 619 280 euro, tai skaitā ERAF finansējumu 8 176 388 euro apmērā (tai skaitā 4 290 649 euro valsts budžeta finansējuma, kas pārsniedz pasākumam pieejamo ERAF finansējumu), valsts budžeta līdzfinansējumu 1 442 892 euro apmērā.
Pirmās, otrās un ceturtās atlases kārtas ietvaros iekļautā valsts budžeta finansējuma, kas pārsniedz pasākumam pieejamo ERAF finansējumu, ietvaros veiktie un plānotie izdevumi atbilst Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020.gada plānošanas perioda 8.1.3.specifiskā atbalsta mērķa un Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027.gada plānošanas perioda 4.2.1.6.pasākuma atbalstāmajām darbībām un izmaksām. Informāciju par cita publiskā finansējuma faktiski izlietotajām summām un/vai summām, ko plānots no piešķirtā izlietot 2024./2025.gadā skat. anotācijas 3.sadaļas “Ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem” apakšsadaļā “Cita informācija” .
Gadījumā, ja pirmās un ceturtās atlases kārtas ietvaros kāds no projektiem noslēdzas ar finanšu ietaupījumu, vai kādā no pirmās un ceturtās atlases kārtas projektiem rodas objektīvs pamatojums papildu finansējuma nepieciešamībai, 4.2.1.6.pasākumam pieejamā finansējuma ietvaros pirmajai un ceturtajai atlases kārtai plānotais kopējais attiecināmais finansējums, saskaņojot ar sadarbības iestādi un atbildīgo iestādi, var tikt pārdalīts starp projektiem kārtas ietvaros, kā arī starp pirmo un ceturto atlases kārtu.
Ņemot vērā Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027. gadam paredzēto, 15,77 procenti no 4.2.1.6.pasākuma finansējuma ir plānoti kā elastības finansējums, kas ir pieejams tikai sākot ar 2026.gadu. Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026.gada 1.janvāra palielināt 4.2.1.6.pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz noteikumu 8.punktā plānotajam kopējam finansējuma apmēram 4.2.1.6.pasākuma pirmajai, otrajai un trešajai kārtai.
4.2.1.6. pasākuma uzraudzības rādītāji
Pasākuma ietvaros līdz 2029.gada 31.decembrim sasniedzami šādi pasākuma uzraudzības rādītāji:
- iznākuma rādītājs pirmās, otrās un trešās atlases kārtas ietvaros – jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu telpu ietilpība – 5039 izglītojamie, tai skaitā pirmās atlases kārtas ietvaros – 3611 izglītojamie, otrās atlases kārtas ietvaros – 550 izglītojamie, trešās atlases kārtas ietvaros – 878 izglītojamie.
Ar jaunām vai modernizētam profesionālās izglītības iestāžu telpām 4.2.1.6. pasākuma ietvaros saprotam profesionālās izglītības iestādes mācību telpu (klašu, kabinetu, auditoriju, laboratoriju), tai skaitā dabaszinātņu (ķīmijas, bioloģijas, fizikas) un matemātikas kabinetu (tai skaitā praktisko darbu telpu), speciālo priekšmetu klašu (mūzika, māksla) izveidi un aprīkošanu, pārbūvi, atjaunošanu un jaunu telpu izveidi, mācību un koplietošanas telpu, tai skaitā veselības punktu, dienesta viesnīcu, multifunkcionālo un sporta telpu, kā arī ēku, būvju un āra sporta laukumu infrastruktūras atjaunošanu, pārbūvi, restaurāciju vai jaunu ēku vai būvju būvniecību, un aprīkojuma, mēbeļu, iekārtu un inventāra iegādi. Modernizācija neietver tiešus energoefektivitātes pasākumus vai apkopi un remontu;
- rezultāta rādītājs pirmās, otrās un trešās atlases kārtas ietvaros – jauno vai modernizēto izglītības iestāžu lietotāju skaits gadā kopā – 11 116 izglītojamie, tai skaitā pirmās atlases kārtas ietvaros – 8374 izglītojamie, otrās atlases kārtas ietvaros – 1350 izglītojamie, trešās atlases kārtas ietvaros – 1392 izglītojamie;
- nacionālais rādītājs ceturtās atlases kārtas ietvaros – pakalpojumu sniegšanas veiktspēja ceturtās atlases kārtas ietvaros atbalstītajā profesionālās izglītības infrastruktūrā – 775 izglītojamie.
Rādītājs ietver 8.1.3.SAM projektu ietvaros atbalstītās infrastruktūras vai modernizējamās izglītības programmas maksimālo ietilpību/ veiktspēju (audzēkņu skaits), kādu profesionālās izglītības iestāde var nodrošināt, ņemot vērā tajā veiktos ieguldījumus. Projekta iesniedzējiem un finansējuma saņēmējiem ceturtās atlases kārtas ietvaros ir plānots šāds nacionālā rādītāja sadalījums:
Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumam – 150 izglītojamie;
valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums" – 373 izglītojamie;
Rīgas Stila un modes tehnikums – 252 izglītojamie. Ierobežotā finansējuma dēļ 2022.gadā no Rīgas Stila un modes tehnikuma projekta Nr.8.1.3.0/20/I/001 tika izslēgta darbība “Administratīvā korpusa un 2 mācību korpusu atjaunošanas darbi (ēkās Ūdeļu ielā 22, Rīgā, Ūdeļu ielā 22A, Ūdeļu ielā 22B)” realizācija, ar kuru bija plānots sasniegt uzraudzības rādītāju (942 audzēkņi). Savukārt plānotais uzraudzības rādītājs atbilstoši izslēgtajām darbībām netika samazināts. Ņemot vērā, ka projekta Nr.8.1.3.0/20/I/001 ievaros tiek veikti Dienesta viesnīcas pārbūves darbi, kas noslēgsies projekta otrajā posmā 4.2.1.6. pasākuma 4.kārtā, paredzot uzraudzības rādītāju 252 audzēkņu gultas vietām, nepieciešami atbilstoši grozījumi 8.1.3.SAM projektā Nr.8.1.3.0/20/I/001, precizējot sasniedzamo uzraudzības rādītāju.
Vienlaikus 4.2.1.6. pasākuma pirmās kārtas ietvaros plānots īstenot no projekta Nr.8.1.3.0/20/I/001 izslēgto darbību “Administratīvā korpusa un 2 mācību korpusu atjaunošanas darbi (ēkās Ūdeļu ielā 22, Rīgā, Ūdeļu ielā 22A, Ūdeļu ielā 22B)”, kuru izmantos visi Rīgas Stila un modes tehnikuma audzēkņi, līdz ar to pēc būtības tiks sasniegts iepriekš plānotais uzraudzības rādītāja apjoms.
Rezultāta rādītājs ceturtās atlases kārtas projektiem – pilnībā modernizētu profesionālās izglītības iestāžu īpatsvars to kopskaitā %, kas ietver pilnībā modernizētu profesionālās izglītības iestāžu īpatsvaru to kopskaitā ar 8.1.3. SAM rezultāta rādītāju 4.2.1.6.pasākuma ietvaros atsevišķi pa projektiem netiks uzskaitīts.
Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim
Noteikumu projektā projekta iesniedzējam pirmajā un trešajā atlases kārtā noteikta prasība pirms projekta iesnieguma iesniegšanas izstrādāt un ar nozares ministriju saskaņot sadarbības līguma projektu par finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim atbalstīto darbību īstenošanu (turpmāk – sadarbības līguma projekts), iekļaujot tajā informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027. gadam. Noteikumu projektā norādītas minimālās prasības sadarbības līgumā iekļaujamai informācijai. Ņemot vērā to, ka pirmās, trešās un ceturtās atlases kārtas ietvaros sadarbības līguma projekts jāsaskaņo ar nozares ministriju, noteikumu projektā sadarbības līguma saturs netiek dublēts. Projekta iesniedzēji ceturtajā atlases kārtā pirms projektu iesniegumu iesniegšanas sadarbības iestādē veic grozījumus sadarbības līgumos par 4.2.1.6.pasākuma uzsākšanu un īstenošanu. Sadarbības līguma projekts ir projekta iesnieguma pielikums.
Projekta ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas ietver investīcijas arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības un īsā cikla profesionālās augstākās izglītības (turpmāk – profesionālās izglītības programmas) apguvei profesionālās izglītības iestādē un sekmē noteikumu projekta 7.punktā minēto uzraudzības rādītāju sasniegšanu:
1) tautsaimniecības nozarēm aktuālo prasmju apguvei nepieciešamā mācību aprīkojuma un iekārtu iegāde noteikumu projekta 14. un 17. punktā minētajiem sadarbības partneriem un 15. un 18. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem;
2) IKT risinājumu ieviešana mācību satura un procesa digitalizācijai noteikumu projekta 14. un 17. punktā minētajiem sadarbības partneriem un 15. un 18. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem;
3) profesionālās izglītības iestādes infrastruktūras, mācību un koplietošanas vides uzlabošana, tai skaitā, vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšana noteikumu projekta 14. un 17.punktā minētajiem sadarbības partneriem un 15. un 18. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem;
4) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi noteikumu projekta 13., 15., 16. un 18. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem un 14., 17. un 19. punktā minētajiem sadarbības partneriem;
5) projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana šo noteikumu 13., 15.,16. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem un 17. un 19.punktā minētajiem sadarbības partneriem.
Atbilstība Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam noteiktajiem intervences kodiem
4.2.1.6.pasākuma ietvaros, tai skaitā arī ceturtās kārtas projektos, plānotās atbalstāmās darbības profesionālās izglītības iestāžu modernizēšanai atbilst:
1) intervences kodam Nr.124 „Profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo izglītības infrastruktūra” (turpmāk – kods Nr.124);
2) intervences kodam Nr.123 „Terciārās izglītības infrastruktūra” (turpmāk – kods Nr.123);
3) intervences kodam Nr.37. „IKT: cita veida IKT infrastruktūra (tostarp lielapjoma datorresursi/iekārtas, datu centri, sensori un citas bezvadu iekārtas), kas atbilst oglekļa emisiju samazināšanas un energoefektivitātes kritērijiem” (turpmāk – kods Nr.37).
Citas darbības pasākuma ietvaros netiek plānotas.
Intervences kodiem plānots noteikt šādu finansējuma sadalījuma proporciju kopā visās četrās atlases kārtās: 1) kodam Nr.124 – 31 999 305 euro; 2) kodam Nr.123 – 4 697 377 euro; 3) kodam Nr.37 – 3 874 981 euro.
Finansējuma sadalījuma proporcija starp intervences kodiem tiks precizēta pēc IZM kā Eiropas Savienības struktūrfondu vadībā iesaistītās atbildīgās iestādes rosinātiem atbilstošiem grozījumiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027.gadam. Finansējuma sadalījumā nav ietverts cits publiskais finansējums.
Projekta attiecināmās izmaksas:
4.2.1.6.pasākuma ietvaros ir paredzētas tiešās attiecināmās izmaksas, netiešās attiecināmās izmaksas un neparedzētās izmaksas.
Tiešās attiecināmās izmaksas (detalizēts izmaksu pozīciju uzskaitījums ir noteikumu projektā) ir tieši saistītas ar 4.2.1.6.pasākuma mērķa un uzraudzības rādītāju sasniegšanu un galvenās izmaksu pozīcijas ir:
1. Mācību iekārtu un aprīkojuma iegādei nepieciešamo tehnoloģiju plānu un specifikāciju izstrādes pakalpojumu izmaksas u.c., kas ir pamatotas un saistītas ar 4.2.1.6.pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību īstenošanu. Noteikumu projekta 28.2., 28.3. un 28.4.apakšpunktā noteiktās būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādāšanas vai esoša būvprojekta aktualizācijas, būvprojekta ekspertīzes, izmaksas, būvuzraudzības, autoruzraudzības, energosertifikācijas un energoaudita izmaksas u.c., kas ir saistītas ar 4.2.1.6.pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību īstenošanu, nepārsniedz 15% no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām.
Noteikumu projekts paredz lielāku procentuālo atbalstu, ņemot vērā gūto pieredzi citos līdzīgos IZM, KM un IeM īstenotajos projektos: 10% no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām var būt pietiekams finansējums apjomīgu būvprojektu gadījumos, bet 4.2.1.6.pasākuma ietvaros ir paredzēti ne tikai apjomīgi būvdarbi, bet arī atjaunošanas darbi, kuriem 10% ierobežojums var kļūt neizpildāms. Ja tiek konstatēts, ka pieejamais finansējums projektā nav pietiekams, lai segtu visus plānotos būvniecības darbus, var tikt pārplānotas projekta darbības, nepieciešamības gadījumā atsakoties no projekta daļas, taču joprojām izpildot projekta mērķi un sasniedzot uzraudzības rādītājus.
Ja sadarbības iestāde ir izvērtējusi konkrēto gadījumu un pārliecinājusies, ka situācija ir radusies objektīvi pamatotu faktoru ietekmē, tiek attiecināti sākotnējie projektēšanas izdevumi, saglabājot noteikumu projekta 28.2., 28.3. un 28.4. apakšpunktā plānotajām izmaksām noteikumu projekta 29. punktā noteikto procentuālo ierobežojumu.
2. IKT risinājumu mācību procesa digitalizācijai ieviešanas, IKT pieejamības un kapacitātes nodrošināšanas izmaksas, piemēram bezvadu interneta vai optiskā interneta pieslēguma izveides izmaksas un mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamā aprīkojuma, licenču vai programmatūras lietošanas izmaksas. Lai nodrošinātu maksimāli lietderīgus IKT ieguldījumus profesionālās izglītības iestādēs, detalizēts IKT ieguldījumu tvērums atbilstoši profesionālās izglītības iestāžu vajadzībām tiks noteikts pēc Atveseļošanas fonda projekta 2.3.2.3.i.0/1/23/I/CFLA/001 “Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs” ietvaros veiktās priekšizpētes par interneta datu pārraides jaudas problēmām un vajadzībām izglītības iestādēs, tai skaitā izglītības iestāžu iekštīkla funkcionēšanas uzlabojumiem.
3. Tautsaimniecības nozarēm aktuālo prasmju apguvei nepieciešamā mācību aprīkojuma un iekārtu, transportlīdzekļu kā uzskates un tehnisko līdzekļu, simulatoru u.c. iegādes, piegādes, uzstādīšanas un personāla instruktāžas izmaksas. Noteikumu projekta 28.5. apakšpunktā ar transportlīdzekļu kā uzskates un tehnisko līdzekļu iegādes izmaksām tiek saprasts, ka transportlīdzeklis var būt gan kā uzskates, gan kā tehniskais līdzeklis, kas nodrošina apmācības aprīkojuma mobilitāti, lai apmācības aprīkojumu var pārvietot un izmantot praktiskām lauka apmācībām. Izmaksas, kas saistītas ar mācību aprīkojuma un iekārtu, transportlīdzekļu kā uzskates un tehnisko līdzekļu, simulatoru u.c. piegādi, uzstādīšanu un personāla instruktāžu to izmantošanai un lietošanai ir ietveramas iepirkuma līgumā un tās ir jānodrošina piegādātājam.
4. Profesionālās izglītības iestādes infrastruktūras, mācību un koplietošanas vides uzlabošanas, tai skaitā vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanas izmaksas, piemēram:
4.1. noteikumu projekta 28.7.1.apakšpunktā noteiktās mācību telpu – klašu, kabinetu, auditoriju, laboratoriju u.c., piemēram, dabaszinātņu (ķīmijas, bioloģijas, fizikas) un matemātikas kabinetu (tai skaitā praktisko darbu telpu), speciālo priekšmetu klašu (mūzika, māksla) u.c. izveides un aprīkošanas, pārbūves, atjaunošanas un jaunu telpu izveides izmaksas, 28.7.2. apakšpunktā noteiktās ergonomiskas mācību vides izveides izmaksas, 28.7.3. apakšpunktā noteiktās mācību un koplietošanas telpu infrastruktūras atjaunošanas, pārbūves, restaurācijas vai jaunu ēku vai būvju būvniecības un aprīkojuma, mēbeļu, iekārtu un inventāra iegādes izmaksas, kas ir attiecināmas ievērojot 28.7.3.1. un 28.7.3.2. apakšpunktā noteiktos ierobežojumus;
4.2. iekšējo inženiertīklu (piemēram, iekšējo elektrotīklu, apkures sistēmu, vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas sistēmu, ūdensvada tīklu, kanalizācijas tīklu, automātisko ugunsgrēka atklāšanas, trauksmes signalizācijas un automātiskās balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmu u.c.) izbūves un pārbūves izmaksas, u.c. ar gaisa kvalitātes uzlabošanu saistītu darbību izmaksas un ārējo inženiertīklu (piemēram, elektrības pieslēgumu u.c.) pārbūves vai jaunas būvniecības izmaksas, ja tās tiešā veidā attiecas uz profesionālās izglītības iestādes mācību vai koplietošanas infrastruktūras nodrošināšanu;
4.3. būvprojektā paredzētu iekārtu un aprīkojuma iegādes un uzstādīšanas izmaksas, kas nepieciešams būves vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā, vai ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai;
4.4. profesionālās izglītības iestādes, t.sk. šo noteikumu 28.7.3.1. apakšpunktā minētās sporta infrastruktūras un 28.7.3.2. apakšpunktā minētās teritorijas izglītojamo atpūtas vai mācību vajadzībām vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanas izmaksas;
4.5. noteikumu projekta 28.7.8. apakšpunktā noteiktās vides un informācijas piekļūstamības ekspertu konsultācijas;
4.6. noteikumu projekta 28.8. apakšpunktā noteiktās publiskā būvdarbu līguma, kura izpildes termiņš pārsniedz vienu gadu, būvdarbu līgumcenas indeksācijas izmaksas;
4.7. noteikumu projekta 28.9. apakšpunktā noteiktās izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā, kas noteiktas atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 2.septembra noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 8. sadaļai „Pieņemšana ekspluatācijā un atsevišķu darbu pabeigšana”, ja tās nav paredzētas līgumā par būvdarbu veikšanu.
5. Tiešās projekta vadības un īstenošanas personāla (turpmāk – projekta personāls) izmaksas, izņemot virsstundas, noteikumu projekta 26.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai.
Ņemot vērā, ka visi 4.2.1.6. pasākuma finansējuma saņēmēji ir tiešās valsts pārvaldes iestādes, tām projekta personāla izmaksu ietvaru, izmaksu nosacījumus un apmērus nosaka gan ārējais normatīvais regulējums (Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients”, Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīlī noteikumi Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” u.c.), gan finansējuma saņēmēja iestādes iekšējie normatīvie akti, kas detalizēti apraksta nodarbināto mēnešalgas, piemaksu un citu ar atlīdzību saistīto maksājumu noteikšanas un izmaksāšanas principus. 4.2.1.6. pasākuma projekta personāla izmaksu likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
- taisnīgs – projekta personāla izmaksu likmes piemērošana atlases kārtu ietvaros notiks vienādi atlases kārtas finansējuma saņēmējiem un sadarbības partneriem (ja attiecināms) un vienādi atlases kārtas projektos;
- objektīvs – projekta personāla izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts:
1) pirmās un ceturtās atlases kārtas ietvaros balstoties uz mēnešalgu grupas atlīdzības viduspunktu valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem un attiecīgi veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projekta tiešās attiecināmās izmaksas;
2) otrās atlases kārtas ietvaros balstoties uz nacionālajiem normatīvajiem aktiem un iestādes atlīdzības politiku;
3) trešās atlases kārtas ietvaros balstoties uz tiešās valsts pārvaldes iestādē nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem noteikto mēnešalgu apmēru atbilstoši mēnešalgu grupām ņemot vērā saimnieciskajam gadam atlīdzībai piešķirto finansējuma apmēru;
- pārbaudāms – projekta personāla izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar atbildīgās iestādes veiktajiem aprēķiniem;
- iepriekš noteikts – projekta personāla izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti 4.2.1.6. pasākuma īstenošanas noteikumu projekta 30. punktā un piemērojami atbilstoši noteikumu projektā noteiktajām prasībām.
Tiešās projekta personāla izmaksas, kuras, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060 55. panta 1. punktu, plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi un tās ir skaidri nodalāmas no infrastruktūras attīstības un ar tām saistītām citām projekta izmaksām, papildus noteiktajai vienotajai likmei, citas projekta personāla izmaksas nav attiecināmas un nepastāv minēto izmaksu pārklāšanās.
Pirmās atlases kārtas ietvaros noteikumu projekta 13. punktā minētajam finansējuma saņēmējam un ceturtās atlases kārtas ietvaros noteikumu projekta 19. punktā minētajam sadarbības partnerim VIAA projektos paredzēts piemērot izmaksu vienoto likmi 17% apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projekta personāla izmaksas un neieskaitot valsts budžeta finansējumu, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu un tam atbilstošo valsts budžeta līdzfinansējumu 15% apmērā. Noteikumu projekta 14. punktā minētajam sadarbības partnerim un 18. punktā minētajam finansējuma saņēmējam personāla izmaksas netiek plānotas.
VIAA struktūrvienība pirmās atlases kārtas projekta ietvaros 21 noteikumu projekta 14. punktā minētā sadarbības partnera un ceturtās atlases kārtas ietvaros noteikumu projekta 18. punktā minēto trīs finansējuma saņēmēju projektos plānoto darbību īstenošanai indikatīvi plāno piesaistīt projekta personālu vidēji 15 pilnām slodzēm, tai skaitā: departamenta direktors ar 39.1. amatu apakšsaimes VI līmeni un 13. mēnešalgu grupu; divi nodaļu vadītāji ar 39.1. amatu apakšsaimes V līmeni un 12. mēnešalgu grupu; 10 projektu vadītāji un vecākie eksperti ar 39.1. amatu apakšsaimes III līmeni, 10. mēnešalgu grupu; divi vadītāja vietnieki ar 39.1. amatu apakšsaimes IVB līmeni un 11. mēnešalgu grupu.
Otrās atlases kārtas ietvaros noteikumu projekta 15. punktā noteikto finansējuma saņēmēju projekta personāla izmaksām abos projektos plānots piemērot izmaksu vienoto likmi 9 % apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projekta personāla izmaksas un neieskaitot valsts budžeta finansējumu, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu un tam atbilstošo valsts budžeta līdzfinansējumu 15% apmērā. Abu otrās atlases kārtas projektu īstenošanā kopā indikatīvi plānots iesaistīt deviņus darbiniekus, tai skaitā:
- divi projekta vadītāji (39.1/III amatu apakšsaimes līmenis, 10. mēnešalgu grupa); viens projektu asistents (39.1/IIB amatu apakšsaimes līmenis, 9. mēnešalgu grupa); divi projekta grāmatveži (17/IV amatu apakšsaimes līmenis, 9. mēnešalgu grupa un 17/III amatu apakšsaimes līmenis, 8. mēnešalgu grupa), divi iepirkumu speciālisti (2/IIV amatu apakšsaimes līmenis, 8. mēnešalgu grupa un 2/III amatu apakšsaimes līmenis, 8. mēnešalgu grupa), viens ēku būvtehniķis (23/V amatu apakšsaimes līmenis, 11. mēnešalgu grupa) un viens būveksperts (23/V amatu apakšsaimes līmenis, 11. mēnešalgu grupa).
Trešās atlases kārtas ietvaros noteikumu projekta 16. punktā noteiktā finansējuma saņēmēja – NVA projektā paredzēts piemērot izmaksu vienoto likmi 1 % apmērā no projekta pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projekta personāla izmaksas.
Trešās atlases kārtas projekta personāla izmaksas paredzētas gan noteikumu projekta 16. punktā minētajam finansējuma saņēmējam, gan 17. punktā minētajiem sadarbības partneriem. Trešās atlases kārtas projekta īstenošanā kopā plānots piesaistīt 22 darbiniekus, tai skaitā:
- direktors (2.1. VII amatu saime, 16. mēnešalgas grupa); direktora vietnieks (2.1. VIB amatu saime, 14. mēnešalgas grupa); divi vadītāji (2.1. VIA amatu saime, 11. mēnešalgas grupa un 3. V amatu saime, 10. mēnešalgas grupa); priekšnieks (2.1. VA amatu saime, 14. mēnešalgu grupa); četri grāmatveži (17. IV amatu saime, 9. mēnešalgu grupa; 15.1. IVB amatu saime, 11. mēnešalgas grupa; 17. IV amatu saime, 9. mēnešalgas grupa; 17. V amatu saime, 10. mēnešalgas grupa); divi juristi (24. III amatu saime, 11. mēnešalgas grupa; 22. II amatu saime, 10. mēnešalgas grupa); septiņi eksperti (2.1. VIA amatu saime, 11. mēnešalgas grupa; 2.2. VA amatu saime, 9. mēnešalgas grupa; 2.2. IIIC amatu saime, 7. mēnešalgas grupa; 2.1.VA amatu saime, 13. mēnešalgas grupa; 2.1. IIA amatu saime, 9. mēnešalgas grupa; 3. IV amatu saime, 9. mēnešalgas grupa; 2. IV amatu saime, 9. mēnešalgas grupa); finansists (15.1. II amatu saime, 9. mēnešalgas grupa); projekta vadītājs (39.1. IVA amatu saime, 11. mēnešalgas grupa); projekta speciālists būvniecības jomā (39.1. IVB amatu saime, 11. mēnešalgas grupa); projekta iepirkumu speciālists (2. V amatu saime, 10. mēnešalgas grupa).
Detalizēts projekta personāla vadības izmaksu aprēķins un pienākumu apraksts pieejams atbildīgajā iestādē.
Noteikumu projekts neparedz vienkāršoto izmaksu piemērošanu citām attiecināmo izmaksu pozīcijām, ņemot vērā 4.2.1.6. pasākuma ietvaros paredzēto izmaksu atšķirīgo apmēru atbilstoši projektā plānoto darbību tvērumam, plānoto ieguldījumu kartējumam un izvēlētajiem risinājumiem, jo ieguldījumi paredzēti gan jaunu profesionālās izglītības iestāžu ēku būvniecībai, gan esošu profesionālās izglītības iestāžu ēku pārbūvei, gan esošu ēku atjaunošanai vai pārbūvei, kā arī atsevišķos gadījumos tikai mācību aprīkojuma un iekārtu iegādei.
6) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas;
7) netiešās attiecināmās izmaksas finansējuma saņēmējam plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 % apmērā no noteikumu projekta 28.10. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām projekta personāla izmaksām.
8) projekta neparedzētās izmaksas (izdevumi papildu darbu veikšanai vai pakalpojumu sniegšanai, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvuši nepieciešami noslēgtās vienošanās izpildes nodrošināšanai) projektā plāno kā vienu izdevumu pozīciju, un tie nepārsniedz 5% no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām. Ņemot vērā projektu apjomīgumu (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma paredzamā kopsumma atsevišķu plānoto darbību īstenošanai svārstās indikatīvi no 0,2 – 5 milj. euro) un būvniecības procesa sarežģītību, projekta īstenošanas laikā var rasties papildu neparedzētās izmaksas – optimāli 5% apmērā. Neparedzēto izdevumu izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi kārtībā, ko nosaka vienošanās;
9) pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja tos nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli;
10) projekta īstenošanas gaitā radušās sadārdzinājuma izmaksas pirmajā un trešajā atlases kārtā sadarbības partneris, otrajā un ceturtajā – finansējuma saņēmējs, sedz no saviem līdzekļiem tam esošo līdzekļu ietvaros;
11) izmaksas, kas saskaņā ar noteikumu projektu nav iekļaujamas kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta;
12) projektu ietvaros ir attiecināmas vides prasību integrācijas preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums) izmaksas;
13) projekta ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst noteikumu projektā minētajām atbalstāmo darbību izmaksu pozīcijām, arī ja tās ir ātrāk uzsāktas – balstoties uz nozares ministrijas pieņemtiem lēmumiem ar mērķi veicināt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027.gadam investīciju plūsmas intensificēšanu Eiropas Komisijai pieprasāmo izdevumu minimālā mērķa izpildei un ir veiktas ne ātrāk kā pēc 2021.gada 1.janvāra.
Pirmās, otrās un trešās atlases kārtas ietvaros nevar tikt attiecinātas darbības, kas pabeigtas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē.
Projekta īstenošanas nosacījumi
Projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029.gada 31.oktobrim.
4.2.1.6.pasākuma pirmās un trešās atlases kārtas ietvaros tiek mainīta pieeja no 24 projektu iesniedzējiem abās atlases kārtās kopā uz vienu projekta iesniedzēju un vienu projekta iesniegumu pirmajā un trešajā atlases kārtā.
Galvenie ieguvumi šādai pieejai; būtiski samazināts administratīvais slogs un laiks projektu iesniegumu sagatavošanai, vērtēšanai, līgumu slēgšanai un maksājumu pieprasījumu sagatavošanai un izskatīšanai (24 projekta iesniegumu vērtēšanas un 24 vienošanās par projekta īstenošanu slēgšanas vietā divi projektu iesniegumi un divu vienošanās par projekta īstenošanu slēgšana un to uzraudzība); 2) konsolidēti, praktiskā pieredzē balstīti, projekta vadības un īstenošanas personāla resursi; 3) plānoto, savstarpēji saderīgo, darbību sinerģija un dubultfinansēšanas riska vadīšana; 4) koordinēta iepirkumu procedūru vadība, kad finansējuma saņēmējs darbojas kā centralizēto iepirkumu institūcija, kurš iepērk preces un pakalpojumus vai veic iepirkuma procedūras publisku būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu vai vispārīgo vienošanos noslēgšanai sadarbības partnera vajadzībām u.c.
Saskaņā ar noteikumu projekta 39. punktā minēto, finansējuma saņēmējs pirmajā un trešajā atlases kārtā sadarbības partnerus iesaista projektā un iekļauj sadarbības partneriem plānotās darbības, pēc nozares ministrijas lēmuma par sadarbības partnerim atbalstītajām darbībām un tām plānoto indikatīvo finansējuma apmēru. Saskaņā ar noteikumu projekta 40. punktā minēto finansējuma saņēmējs otrās atlases kārtas projektā iekļauj darbības pēc KM lēmuma saņemšanas par finansējuma saņēmējam atbalstītajām darbībām un tām plānoto indikatīvo finansējuma apmēru.
Noteikumu projekta 28.5. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja par to iegādes nepieciešamību pirmās atlases kārtas ietvaros sadarbības partneris, otrās un ceturtās atlases kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs ir saņēmis Nozaru ekspertu padomes (turpmāk – NEP) atzinumu, bet trešās atlases kārtas ietvaros sadarbības partneris saņēmis IeM atzinumu, ja attiecināms. Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 12. pantā noteikto, kopskaitā 13 NEP darbības mērķis ir sekmēt nozaru profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, tās efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu, veicinot valsts un pašvaldību, profesionālās izglītības iestāžu, nozares darba devēju un to apvienību, arodbiedrību un to apvienību un speciālistu sadarbību cilvēkresursu attīstības jautājumos. Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 12.panta devīto daļu kultūras nozares un radošo industriju jomas NEP funkcijas veic Kultūrizglītības padome.
Noteikumu projekta 35. punktā norādītais NEP vai Iekšlietu nozares attīstības padomes atzinums būs nepieciešams projekta īstenošanas laikā pirms atbilstošas iepirkuma procedūras veikšanas kā apliecinājums projekta ietvaros iegādājamā mācību aprīkojuma, iekārtu u.c. lietderībai un atbilstībai konkrētai izglītības programmai un nozares vajadzībām.
Saskaņā ar noteikumu projekta 38. punktā minēto, pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām atbalstāmo darbību izmaksu pozīcijām, ir uzsāktas balstoties uz nozares ministrijā pieņemtiem lēmumiem un ir veiktas pēc 2021. gada 1. janvāra. Nozares ministrijas iepriekš pieņemtais lēmums ir pievienojams projekta iesniegumam. 4.2.1.6.pasākumam ir būtiska ietekme uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027.gadam investīciju plūsmas intensificēšanu Eiropas Komisijai pieprasāmo izdevumu (n+3) minimālā mērķa izpildei, lai nezaudētu ES fondu „piešķīrumu”, tāpēc vienošanās par projekta īstenošanu jābūt noslēgtai ne vēlāk kā 2024.gada ceturtā ceturksnī. Tāpēc Ministru kabineta sēdes protokollēmumā iekļauts nosacījums IZM, KM un IeM, ka noteikumu projekta 40. un 41. punktā minēto nozares ministrijas lēmumu par finansējuma saņēmējam vai sadarbības partnerim atbalstītajām darbībām un tām plānoto indikatīvo finansējuma apmēru jāpieņem ne vēlāk kā mēnesi pēc šī noteikumu projekta spēkā stāšanās.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina nepārklāšanās principu ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem un dubultā finansējuma neiestāšanos.
Finansējuma saņēmējam ir pienākums izstrādāt kārtību, kādā tiks nodrošināta interešu konflikta neesamība, identificēti apstākļi, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projektu īstenošanai, noteikti veicamie pasākumi un izstrādāti darbības plāni interešu konflikta preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts ir atklāts.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris paraksta interešu konflikta neesamības apliecinājumu. Apliecinājumā obligāti ietver atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr.2018/1046[15] 61.pantu. Ievērojot projekta īstenošanas specifiku, apliecinājumā ietver atsauci arī uz likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normām un iepirkumus regulējošiem tiesību aktiem.
Finansējuma saņēmējs paredz šādu prasību ievērošanu projekta iepirkuma dokumentācijas sagatavošanā:
1) būvprojekta izstrādes laikā tiek nodrošināts, ka būvprojekta izstrāde tiek veikta atbilstoši būvniecībai pieejamajam izmaksu apjomam, tostarp analizējot materiālu, ēku/telpu tehnoloģiskos un funkcionālos risinājumus;
2) būvprojekts tiek izstrādāts vairākās kārtās, nosakot prioritāru darbu veikšanas secību, vienlaikus nodrošinot profesionālās izglītības iestādes stratēģijā plānoto projekta mērķu sasniegšanu;
3) būvdarbu iepirkuma dokumentācijā tiek paredzēta kārtība, kā rīkoties gadījumos, kad piedāvātā līgumcena pārsniedz plānoto līgumcenu, vienlaikus nodrošinot profesionālās izglītības iestādes stratēģijā plānoto projekta mērķu sasniegšanu;
4) būvdarbu līgumā tiek iekļauti preventīvi pasākumi izmaksu sadārdzinājuma riska novēršanai, tostarp publiskajā būvdarbu līgumā, kura izpildes termiņš pārsniedz vienu gadu, iekļaujot būvdarbu līgumcenas indeksācijas noteikumus projektam pieejamā finansējuma ietvaros.
Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu un pakalpojumu iepirkumu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru, un, ja attiecināms, īsteno sociāli atbildīgus un zaļus publiskos iepirkumus. Projektā tiks īstenots sociāli atbildīgs iepirkums, pērkot ētiski ražotus produktus un pakalpojumus pakalpojuma nodrošināšanai, priekšrocība tiks dota sociālajam uzņēmumam, kurš nodarbina cilvēkus ar invaliditāti.
Finansējuma saņēmējs būvdarbu izpildītājam vai piegādātājam var paredzēt avansa maksājumu līdz 30% no būvdarbu vai piegāžu līgumcenas. Lai saņemtu avansa maksājumu, būvdarbu izpildītājs vai piegādātājs finansējuma saņēmējam iesniedz Eiropas Savienībā reģistrētas kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegtu pirmā pieprasījuma avansa atmaksāšanas garantiju, kas ir vienāda ar avansa summu un ir spēkā līdz pilnīgai avansa summas atmaksai.
Ja projekta ietvaros tiek plānotas noteikumu projekta 28.7.3. apakšpunktā minētās ēkas pārbūves izmaksas, projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda enerģijas patēriņu (megavatstundas) pirms projekta īstenošanas. Pirmajā, trešajā un ceturtajā atlases kārtā sadarbības partnerim, otrajā atlases kārtā finansējuma saņēmējam ir pienākums informēt sadarbības iestādi par jaunas vai esošas ēkas ikgadējo enerģijas patēriņu (megavatstundas) trīs gadus pēc projekta īstenošanas.
Īstenojot noteikumu projekta 26.punktā minētās atbalstāmās darbības, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris neplāno fosilo energoresursu tehnoloģiju uzstādīšanu un, ciktāl tas ir attiecināms, šo atbalstāmo darbību īstenošanai tehniskās specifikācijas prasībās iekļauj informāciju, kas pamato, ka paredzētie risinājumi ir videi draudzīgi un energoefektīvi un atbalsta horizontālā principa „Nenodarīt būtisku kaitējumu” Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 18.jūnija Regulas (ES) 2020/852[16] 17.panta nozīmē mērķu ievērošanu:
1. Klimata pārmaiņu mazināšanai, lai neradītu ievērojamas siltumnīcas gāzes (SEG) emisijas:
a) projektu ietvaros tiks nodrošināta zaļā publiskā iepirkuma prasību ievērošana. Veicot iepirkuma procedūru, projektu iesniedzējiem jāpiemēro zaļā publiskā iepirkuma principi un prasības saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 353[17], tādējādi ilgtermiņā mazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām, koncentrējoties uz otrreizējo būvmateriālu un materiālu izmantošanu, tāpat priekšroka dodama videi draudzīgākiem materiāliem, kas satur mazāk kaitīgo vielu;
b) projektu ietvaros būs iespējams saņemt atbalstu teritorijas labiekārtošanas darbiem, piemēram, koku stādīšanai, apzaļumošanai, ko projektā varēs iekļaut, paredzot „zaļās” zonas ierīkošanu profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo atpūtas un/vai mācību vajadzībām, tādējādi nodrošinot zaļu un ilgtspējīgas vides mērķu sasniegšanu;
c) saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020.gada 14.oktobra paziņojumu „Eiropas Renovācijas vilnis – par zaļākām ēkām, jaunām darbvietām un labāku dzīvi” prioritāri atbalsts tiek noteikts esošo profesionālās izglītības iestāžu ēku atjaunošanas vai pārbūves būvdarbiem. Atbalstāmi ir energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, kas paredz enerģijas ietaupījumu vai pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem, vai pasākumus, kas kopumā vai daļēji ir aizstājami ar izmaksu efektīviem, tehniski, ekonomiski un videi nekaitīgiem alternatīviem pasākumiem, un vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu.
2. Pielāgošanās klimata pārmaiņām, lai neizraisītu pašreizējā klimata un gaidāmā klimata nelabvēlīgās ietekmes palielināšanos uz pašu darbību vai uz cilvēkiem, dabu vai aktīviem.
Tā kā viens no prognozētajiem klimata pārmaiņu izraisītajiem riskiem būvniecībā ir iekštelpu pārkaršana, tiks atbalstīti ēku būvniecības projektos iekļautie telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumi. Prasība attiecībā uz publisko ēku ventilāciju ir pārņemta nacionālajos normatīvajos aktos saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumos Nr.310[18] noteikto, un to kontrolē būvuzraugs.
3. Ilgtspējīgai ūdens un jūras resursu izmantošanai un aizsardzībai, lai nekaitētu ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus, vai jūras ūdeņu labam vides stāvoklim.
Projektu iesniedzējiem jāizvērtē tādu risinājumu ieviešanu un ūdens resursu lietošanu, kas, ievērojot Ūdens apsaimniekošanas likumā[19] u.c. normatīvajos aktos noteiktās prasības atbilstoši plānotajiem pasākumiem, veicinātu ilgtspējīgu un racionālu ūdens resursu lietošanu, uzlabotu ūdens vides aizsardzību, piemēram, izbūvējot lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmas, plānot ūdenscaurlaidīgus segumus (ietvēm, laukumiem), lai mazinātu applūšanas riskus spēcīgu lietusgāžu gadījumā, nodrošinot virsūdeņu savākšanu un attīrīšanu.
4. Aprites ekonomikai, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu, lai neradītu būtisku neefektivitāti materiālu izmantošanā vai dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā, vai lai nepalielinātu atkritumu rašanos, sadedzināšanu vai apglabāšanu, vai lai atkritumu ilgtermiņa apglabāšana neradītu būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi.
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 30.maija Direktīvā 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem noteiktos mērķus, projektu iesniedzējiem kopā ar projekta iesniegumu nepieciešams iesniegt apliecinājumus par to, ka tiks ievērotas Ministru kabineta 2021.gada 26.oktobra noteikumu Nr.712[20] 6. punktā un Ministru kabineta noteikumu Nr.353 2. pielikumā noteiktās prasības, tostarp, ka nebīstamos būvgružus un ēku nojaukšanas atkritumus, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju atkārtoti izmanto būvniecības objektā uz vietas (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) vai tos nodos sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai uzņēmumiem, kas saņēmuši atbilstošas piesārņojošās darbības atļaujas.
5. Piesārņojuma novēršanai un kontrolei, lai neradītu pieaugumu piesārņotāju emisijām gaisā, ūdenī vai zemē:
a) projektu iesniedzēji un sadarbības partneri, izvēloties veikt ieguldījumus infrastruktūrā, tai skaitā būvniecībā vai teritoriju labiekārtošanā, tiks aicināti izvērtēt tādu infrastruktūras uzlabošanas attīstības risinājumu pielietošanu, kas novērstu piesārņojuma rašanos. 4.2.1.6.pasākums neradīs ievērojamu piesārņojošo vielu emisiju pieaugumu gaisā, ūdenī vai zemē, mazinot piesārņojošo vielu nokļūšanu virszemes ūdeņos. Tiks ievēroti visi atbilstošie vides aizsardzības normatīvi;
b) 4.2.1.6.pasākuma ietvaros būs iespējams saņemt atbalstu teritorijas labiekārtošanas darbiem, piemēram, koku stādīšanai, apzaļumošanai, ko projektā varēs iekļaut, paredzot „zaļās” zonas ierīkošanu profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo atpūtas un/vai mācību vajadzībām;
c) nav paredzams, ka 4.2.1.6.pasākums būtiski palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, noteikumu projekta ietvaros tiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, tostarp apzaļumošanu un koku stādīšanu, tādējādi nodrošinot zaļu un ilgtspējīgas vides mērķu sasniegšanu. Apstādījumi mazina gaisa temperatūru un palīdz gaisa temperatūras svārstības padarīt mērenākas. Turklāt apstādījumu teritorijās ir vērojamas daudz mazākas temperatūras svārstības;
d) būvniecības procesā ietekmi plānots mazināt, atbalstot zaļā publiskā iepirkuma piemērošanu – tiks ievēroti zaļā publiskā iepirkuma principi, veicot iepirkuma procedūru būvniecības darbiem saskaņā ar prasībām zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtību. Infrastruktūras attīstības vai būvniecības procesa laikā tiks veikti nacionālā likumdošanā paredzētie pasākumi trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisiju samazināšanai.
6. Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai, lai tā nekaitētu ekosistēmu labam stāvoklim un izturēt spējai vai kaitē dzīvotņu un sugu aizsardzības statusam. Esošu ēku pārbūve vai jaunu profesionālās izglītības iestāžu ēku būvniecība netiek plānota īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt Eiropas Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu aizsardzību, nodrošinot biotopiem un sugām labvēlīgu stāvokli.
4.2.1.6.pasākuma ietvaros ieguldījumi infrastruktūrā var tikt veikti, ja infrastruktūra un nekustamais īpašums, kurā par projekta īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikti ieguldījumi, pirmajā un trešajā atlases kārtā ir sadarbības partnera un otrajā un ceturtajā atlases kārtā finansējuma saņēmēja īpašumā, vai arī valsts īpašumā un nodots pirmajā un trešajā atlases kārtā ir sadarbības partnera un otrajā un ceturtajā atlases kārtā finansējuma saņēmēja valdījumā vai lietošanā, vai arī pirmajā un trešajā atlases kārtā ir sadarbības partnerim un otrajā un ceturtajā atlases kārtā finansējuma saņēmējam uz infrastruktūru ir ilgtermiņa nomas tiesības vismaz vēl piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas, un tās ir reģistrētas Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.
4.2.1.6. pasākuma ietvaros netiek atbalstītas projekta darbības, kurām atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai uzraudzības periodā pēc tā pabeigšanas kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, pirmajā, trešajā un ceturtajā atlases kārtā sadarbības partneri un otrajā atlases kārtā finansējuma saņēmējs no finansējuma, kura avots nav publiskie līdzekļi, atmaksā sadarbības iestādei visu nelikumīgi saņemto atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
Lai atbalsts infrastruktūrai netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, infrastruktūrā, kuru izmanto profesionālās izglītības iestāžu vajadzībām, pamatlīdzekļu un ilgtermiņa ieguldījumu amortizācijas periodā ir pieļaujams veikt papildinošu saimniecisko darbību ne vairāk kā 20 % apmērā no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē un ir pieļaujams sniegt papildpakalpojumus.
Ar papildinošu saimniecisko darbību saprot darbības, kas ir tieši saistītas ar infrastruktūras ekspluatāciju un tai nepieciešamas vai nesaraujami saistītas ar tās galveno ar saimniecisko darbību nesaistīto izmantojumu, patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks, pamatkapitāls) apjomu kā ar saimniecisko darbību nesaistītajām darbībām.
Ar papildpakalpojumiem saprot tādus pakalpojumus infrastruktūrā, kurus galvenokārt izmanto tikai ar saimniecisko darbību nesaistītai darbībai un kuriem pašiem par sevi nebūtu ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Sadarbības iestāde saskaņā ar atbildīgās iestādes izstrādāto papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzības metodiku nodrošina veikto investīciju atbilstības uzraudzību visā projekta dzīves ciklā atbilstoši šo noteikumu 50. un 51. punkta nosacījumiem. Finansējuma saņēmējs visā projekta dzīves ciklā ik gadu sagatavo pārskatu par papildinošas saimnieciskās darbības apjomu un nodrošina šajā punktā minēto pārskatu un aprēķinus pamatojošo dokumentu pieejamību papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzībai. Ja finansējuma saņēmējs konstatē, ka ir pārsniegts šo noteikumu 51.punktā minētais 20 procentu ierobežojums no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē vai ka veiktās investīcijas tiek izmantotas citai saimnieciskai darbībai, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisku darbību, tas saskaņā ar civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā iesniedz sadarbības iestādē ziņojumu par konstatēto šo noteikumu 50. un 51. punktā minēto nosacījumu pārkāpumu.
Pirmās un trešās atlases kārtas ietvaros sadarbības partneris, otrās un ceturtās atlases kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs visā projekta dzīves ciklā ik gadu sagatavo pārskatu par papildinošas saimnieciskās darbības apjomu un nodrošina šajā punktā minēto pārskatu un aprēķinus pamatojošo dokumentu pieejamību papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzībai. Ja pirmās un trešās atlases kārtas ietvaros sadarbības partneris, otrās un ceturtās atlases kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs konstatē, ka ir pārsniegts šo noteikumu 51.punktā minētais 20 procentu ierobežojums no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē vai ka veiktās investīcijas tiek izmantotas citai saimnieciskai darbībai, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisku darbību, tas saskaņā ar civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā iesniedz sadarbības iestādē ziņojumu par konstatēto šo noteikumu 50. un 51. punktā minēto nosacījumu pārkāpumu.
Lai nodrošinātu vienotu pieeju projektu dzīves cikla noteikšanā, ņemot vērā, ka gan, piemēram, 8.1.3.SAM, gan 4.2.1.6. pasākuma ietvaros investīcijas aptver lielākoties tās pašas profesionālās izglītības iestādes, noteikumu projekta ietvaros projekta dzīves cikls (tajā skaitā ieguldījumu lietderīgais izmantošanas laiks jeb ieguldījumu amortizācijas periods) tiek noteikts atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās Regulas (ES) Nr.480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu I pielikumam „15.panta 2.punktā minētie pārskata periodi”, kas piemērojams atkarībā no projekta investīciju jomas. Ņemot vērā 4.2.1.6.pasākuma darbību tvērumu ( sākot no izglītības programmu aprīkojuma un iekārtu iegādes līdz mācību un koplietošanas infrastruktūras atjaunošanas, pārbūves vai jaunu ēku vai būvju būvniecībai), šajos noteikumos paredzētais ēkas (ēku grupas) amortizācijas periods būs 10 – 15 gadu robežās, kas detalizēti tiks noteikts papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzības metodikā.
Pirmajā un trešajā atlases kārtā sadarbības partneriem, otrajā un ceturtajā atlases kārtā finansējuma saņēmējiem ir pienākums glabāt projekta iesnieguma atvasinājumu un ar projekta īstenošanu un darbībām infrastruktūras amortizācijas periodā saistīto dokumentu oriģinālus vai normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā apliecinātas to kopijas visu infrastruktūras amortizācijas periodu.
Finansējuma saņēmējs sadarbībā ar sadarbības partneri (ja attiecināms):
1. Uzkrāj datus par projekta ietekmi uz noteikumu projekta 7.punktā minētajiem rādītājiem.
2. Ievēro horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” un pirmās, otrās un trešās atlases kārtas ietvaros uzkrāj datus par horizontālā principa „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītājiem, tai skaitā:
2.1. objektu skaits, kuros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumiem ir nodrošināta vides un informācijas piekļūstamība;
2.2. veikto vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējumu skaits, atbilstoši Labklājības ministrijas izstrādātajai metodikai;
2.3. konsultatīva rakstura pasākumu skaits par būvētās vides, IT risinājumu, IT tehnoloģiju piekļūstamību personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem;
3. Ievēro šādus horizontālos principus un pirmās, otrās un trešās atlases kārtas ietvaros uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu (ja attiecināms):
3.1. horizontālais princips "Klimatdrošināšana";
3.2. princips "Energoefektivitāte pirmajā vietā";
3.3. princips "Nenodarīt būtisku kaitējumu".
Ceturtās atlases kārtas projektu ietvaros jāievēro visi HP principi, bet netiek noteikta prasība uzkrāt datus par specifiskiem rādītājiem, kas iepriekš 8.1.3.SAM projektos nav bijuši.
4. Sniedz sadarbības iestādei informāciju par noteikumu projekta 54.2. apakšpunktā minētajiem horizontālo principu rādītājiem vienlaikus ar informāciju par noteikumu projekta 7. punktā minētā iznākuma rādītāja vērtības sasniegšanu projektā kopā un atsevišķi pa sadarbības partneru darbībām.
5. Nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar Kopīgo noteikumu regula Nr. 2021/1060 47.pantu un 50.pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027.gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027.gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris ne retāk kā reizi sešos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu.
Finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera pienākums ir nodrošināt projekta ietvaros sasniegto īstenoto darbību rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas un sasniegto darbību rezultātu uzturēšanu un nepieciešamos līdzekļus rezultātu uzturēšanai vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas, ņemot vērā, ka 4.2.1.6.pasākuma investīcijas tiek veiktas ilgtspējīgās profesionālās izglītības iestādēs, investīciju rezultāts tiek izmantots darba tirgū stabili pieprasītu profesionālo kvalifikāciju apgūšanai un mācību process ir finansēts no valsts budžeta līdzekļiem, tādējādi nodrošinot projekta rezultātu ilgtspēju.
Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no vienošanās par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
- finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt noteikumu projekta 2. punktā minētā mērķa un noteikumu projekta 7. punktā minēto uzraudzības rādītāju sasniegšanu;
- citos gadījumos, ko nosaka vienošanās par projekta īstenošanu.
Pirmajā un ceturtajā atlases kārtā projektu plānots īstenot sinerģijā ar:
1) 2.1.1.5.pasākumu „Klimata neitrāli risinājumi profesionālās izglītības iestāžu un koledžu izglītības programmās, vidē un infrastruktūrā”[21];
2) 4.2.1.5.pasākumu „Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pamata un vispārējās izglītības pakāpē”[22];
3) 2.3.2.3.i. investīcijām „Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs”[23];
Otrajā atlases kārtā projektus plānots īstenot sinerģijā ar:
1) 4.2.1.5.pasākumu „Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pamata un vispārējās izglītības pakāpē”;
2) Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena „Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.4.i. investīcijām „Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, tai skaitā vēsturiskajās ēkās”.
Trešās atlases kārtas ietvaros projektu plānots īstenot sinerģijā ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027.gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa „Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.3.3. pasākuma „Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” trešās projektu iesniegumu atlases projekta „Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1.kārta”[24] ieguldījumiem.
[1] Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi Nr.934 „Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums”. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/253757-valsts-izglitibas-attistibas-agenturas-nolikums
[2] Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība” 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķis „Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" (turpmāk – 8.1.3.SAM)
[3] Ministru kabineta 2021. gada 15. jūnija rīkojums Nr.417 „Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" (Ministru kabineta 2021. gada 15. jūnija sēdes protokols Nr.48, 35. §) un Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr.523 „Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" (Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta sēdes protokols Nr.55, 82. §)
[4] Profesionālās izglītības kompetences centra “Nacionālā Mākslu vidusskola” 2018.gada 21.maija nolikums. Pieejams: https://nmv.lv/wp-content/uploads/2021/02/PIKC_NMV_Nolikums_21_05_2018.pdf
[5] Ministru kabineta 2023. gada 11. aprīļa rīkojums Nr. 205 “Par Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas un Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas reorganizāciju un Mākslu izglītības kompetences centra “Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola" izveidi””. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/341046
[6] - No programmas “Apropriācijas rezerve” FM ir pieprasīts finansējums, ko plānots izmantot 2024.gadā no budžeta apakšprogrammas 22.03.00 Kultūras infrastruktūras attīstība – 1 137 477 EUR, lai MIKC „Nacionālā Mākslu vidusskola” varētu savlaicīgi veikt norēķinus par izpildītajiem būvdarbiem un pabeigt MIKC „Nacionālā Mākslu vidusskola” modernizācijas projektu Slokas ielā 52a, Rīgā.
- Lūgts FM veikt apropriācijas palielināšanu valsts budžetā neplānoto līdzekļu (Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi) izmantošanai 306 361 EUR apmērā KM pamatbudžeta apakšprogrammā 22.03.00 „Kultūras infrastruktūras attīstība” , lai 2024.gadā nodrošinātu finansējumu MIKC “Nacionālā Mākslu vidusskola” būvobjekta Slokas ielā 52a, Rīgā būvdarbu veikšanai, kas saistīti ar radītajiem zaudējumiem apdrošināšanas gadījuma seku novēršanai un segšanai 306 360,65 EUR apmērā.
[7] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra regula (ES) Nr.1303/2013 ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1083/2006 (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra regula (ES) Nr.1303/2013) Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A32013R1303
[8] Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Kopīgo noteikumu regula Nr. 2021/1060). Pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/LSU/?uri=CELEX:32021R1060
[9] Ministru kabineta 2023. gada 21. marta sēdes apstiprinātā informatīvā ziņojuma "Informatīvais ziņojums „Par Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma tehnoloģiju centra pilnas pabeigtības nodrošināšanu”” protokollēmums (prot. Nr.15 33.§) Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/34051
[10] Ministru kabineta 2021. gada 15. jūnija rīkojums Nr.417 „Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" (Ministru kabineta 2021. gada 15. jūnija sēdes protokols Nr.48, 35. §) un Ministru kabineta 2021. gada 7. jūlija rīkojumam Nr.498 „Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" (Ministru kabineta 2021. gada 7.jūlija sēdes protokols Nr.51, 117. §)
[11]Ministru kabineta 2023. gada 21.novembra sēdes protokollēmums „Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 249 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.3.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" īstenošanas noteikumi""(prot. Nr.58 52. §)
[12] Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr.523 „Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" (Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta sēdes protokols Nr.55, 82. §)
[13] Ministru kabineta 2024. gada 9.janvāra sēdes protokollēmums “Informatīvais ziņojums "Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums" projekta Nr.8.1.3.0/16/I/012 "Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" ietvaros" pilnu pabeigtību"” (prot. Nr. 1 81 §) (turpmāk – Ministru kabineta 2024. gada 9.janvāra sēdes protokollēmums (prot. Nr. 1 81 §))
[14] Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija rīkojums Nr.438 „Par apropriācijas palielināšanu Izglītības un zinātnes ministrijai" (Ministru kabineta 2021.gada 22.jūnija sēdes protokols Nr.49, 55. §) un Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr.520 „Par apropriācijas palielināšanu Izglītības un zinātnes ministrijai" (Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta sēdes protokols Nr.55, 26. §)
[15] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr.2018/1046). Pieejama: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2018/1046/oj/?locale=LV
[16] Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18.jūnija Regula (ES) Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regula (ES) Nr. 2020/852). Pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32020R0852
[17] Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 353 „Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 353). Pieejami: https://likumi.lv/ta/id/291867
[18] Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumi Nr. 310 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 „Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija””(turpmāk - Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumi Nr. 310). Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/274815-noteikumi-par-latvijas-buvnormativu-lbn-231-15-dzivojamo-un-publisko-eku-apkure-un-ventilacija-
[19] Ūdens apsaimniekošanas likums. https://likumi.lv/ta/id/66885
[20] Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumi Nr. 712 „Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” (turpmāk - Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumi Nr. 712). Pieejami: https://likumi.lv/ta/id/327220-atkritumu-dalitas-savaksanas-sagatavosanas-atkartotai-izmantosanai-parstrades-un-materialu-regeneracijas-noteikumi
[21] Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. –2027. gadam - 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” 2.1.1.5.pasākums „Klimata neitrāli risinājumi profesionālās izglītības iestāžu un koledžu izglītības programmās, vidē un infrastruktūrā”
[22] 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un mācībā attālinātā un tiešsaistes režīmā” 4.2.1.5.pasākums „Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pamata un vispārējās izglītības pakāpē”
[23] Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna otrās komponentes „Digitālā transformācija” 2.3. reformu un investīciju virziena „Digitālās prasmes” 2.3.2.reformas „Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai” 2.3.2.3.i. investīcijas „Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs”. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/340881
[24] Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa „Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.3.3. pasākuma „Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” trešās projektu iesniegumu atlases projekts „Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1.kārta”
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam finansējuma piešķīruma apmēra iespējas profesionālās izglītības iestāžu Attīstības un investīciju stratēģiju investīciju plānos ietvertām vajadzībām tika vērtētas pēc visu profesionālās izglītības iestāžu investīciju vajadzību apzināšanas un balstoties uz kopējām profesionālās izglītības sistēmas un tautsaimniecības nozaru attīstības vajadzībām un tam pieejamiem resursiem dažādās Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam prioritātēs un specifiskā atbalsta mērķos.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
4.2.1.6.pasākuma ietvaros atbalsts par kopējo attiecināmo finansējumu 47.7 milj. euro apmērā plānots profesionālās izglītības iestādēm, kas saskaņā ar Profesionālās izglītības likumā[1] un Izglītības likumā[2] noteikto, īsteno profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmas, kā arī īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas un ir valsts izglītības sistēmas sastāvdaļa, valsts uzraudzīta un pamatā valsts finansēta. Saskaņā ar Izglītības likuma 59. pantu šīs profesionālās izglītības iestādes finansē to dibinātāji, tostarp saskaņā ar Izglītības likuma 29. pantu nodrošina profesionālās izglītības iestāžu nepārtrauktai darbībai nepieciešamos finanšu un materiālos līdzekļus. 18 no 20 IZM profesionālās izglītības iestādēm un abās KM profesionālās izglītības iestādēs, kurās plānoti 4.2.1.6.pasākuma ieguldījumi, ES fondu 2007. – 2013. gada un 2014. – 2020. gada plānošanas periodā ir veikti būtiski ieguldījumi mācību un koplietošanas infrastruktūrā, kā arī tiem ir veikta izmaksu ieguvumu analīze. Ir konstatēts, ka, pat ja pieņem, ka profesionālās izglītības iestādei pieļautais papildinošas saimnieciskās darbības apjoms varētu būt nosacītie ieņēmumi no projekta ietvaros modernizētās infrastruktūras, tie nenosedz projektos veikto investīciju izmaksas un visos gadījumos finanšu analīzes rādītājs ir bijis mazāks par 0.
Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka profesionālās izglītības iestādes negūst neto ieņēmumus, kā arī nemainās līdzfinansējuma likme un maksimālā summa atbalstam no ES fondiem saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem, neizpildās Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013[3] 61. panta nosacījumi, ko piemēro darbībām, no kurām pēc to pabeigšanas gūst neto ienākumus.
Pirms nozares ministrijas lēmuma pieņemšanas par profesionālās izglītības iestādei 4.2.1.6.pasākuma ietvaros atbalstāmām darbībām un tām pieejamo finansējumu, izmantojot sadarbības iestādes izstrādāto izmaksu ieguvumu analīzes aprēķinu modeli un tā aizpildīšanas metodiku[4], IZM sadarbībā ar KM un IeM ir veikusi 4.2.1.6.pasākuma investīciju lietderīguma novērtējumu atlases kārtu ietvaros.
Novērtējuma rezultātā ir secināts, ka investīcijas 4.2.1.6. pasākumā plānotajā apjomā ir lietderīgas un sabiedrības sociālekonomiskie ieguvumi (ekonomiskā neto pašreizējā vērtība (ENPV), ekonomiskā ienesīguma norma (ERR), ieguvumu/izmaksu attiecība) – ir lielāki par izmaksām. Tai skaitā ieguvumu/izmaksu attiecība, jeb, katrs ieguldītais euro pirmās atlases kārtas ietvaros nesīs atdevi 56.23 euro apmērā, otrās atlases kārtas ietvaros – 18.45 euro apmērā, trešās atlases kārtas ietvaros – 38.58 euro apmērā.
Vidējās izmaksas uz vienu pirmās atlases kārtas iznākuma rādītāja vienību (izglītojamo) ir 7 052 euro, uz otrās atlases kārtas iznākuma rādītāja vienību – 15 818 euro, uz trešās atlases kārtas iznākuma rādītāja vienību – 10 246 euro.
Novērtējuma pieņēmumu izstrādē tika izmantoti profesionālās izglītības 2020.gada absolventu monitoringa dati[5], tai skaitā dati par absolventu nodarbinātību gadu pēc absolvēšanas, saskaņā ar ko no kopēja absolventu skaita – 6 392 absolventiem darba tirgu iesaistījās 64,47% absolventu, tai skaitā absolventi, kas nodibinājuši uzņēmumus – 2,8%, absolventi, kuriem pieder daļas kapitāldaļas uzņēmumos – 2,3%, nodarbināti un studē – 13,91%. Ekonomiski neaktīvi ir 35.53% absolventu, tai skaitā arī bezdarbnieki ir 5,6 %, audzēkņi ar uzturēšanās atļaujām vai emigrējuši kopā 2,56%, absolventi, par kuru nodarbinātību ziņu nav.
2022.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (turpmāk – IKP) 2022.gadā faktiskajās cenās – 39,1 miljards euro) uz vienu nodarbināto faktiskajās cenās bija 44 273 euro gadā[6].
Tiek pieņemts, ka IKP pienesumu viena gada laikā no IKP uz vienu nodarbināto gadā nodrošinās 85% no izglītojamiem, kuri būs izmantojuši 4.2.1.6.pasākuma ietvaros modernizēto mācību infrastruktūru, tai skaitā pirmās atlases kārtas ietvaros 3 069 no 3 611 izglītojamiem, otrās atlases kārtas ietvaros 468 no 550 izglītojamiem un trešās kārtas ietvaros 746 no 878 izglītojamiem. Ņemot vērā, ka ieguldījumi 4.2.1.6.pasākuma ietvaros plānoti tautsaimniecībā pieprasītās izglītības programmās, iesaistīšanās darba tirgū paredzama procentuāli lielāka kā vidēji pēc profesionālās izglītības 2020.gada absolventu monitoringa datiem.
Tiek pieņemts arī, ka absolvents, kurš sekmīgi iesaistīsies darba tirgū, viena gada laikā veidos IKP pienesumu 85% apmērā no vidējā IKP ieguldījuma uz vienu nodarbināto gadā: 44 273 euro x 85% = 37 632 euro gadā, ņemot vērā to, ka vidējā IKP uz vienu nodarbināto gadā rādītājs ietver arī nodarbinātos ar augstāko izglītību, kuri statistiski pelna vairāk. Piemēram, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem[7], 2022.gadā mēneša vidējais bruto atalgojums IT un finanšu sektorā bija no 2230 euro līdz 2437 euro mēnesī, apstrādes rūpniecībā 1309 euro, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas sektorā 1678 euro, bet ēdināšanas un izmitināšanas nozarē 843 euro līdz 1089 euro.
Detalizēti pirmās, otrās un trešās atlases kārtas investīciju lietderīguma novērtējumi ir pievienoti anotācijai pielikumos:Datnes: 1_piel_23-TA-1936_IZM_IIA; 2_piel_23-TA-1936_KM_IIA; 3_piel_23-TA-1936_NVA_IIA.
[1] https://likumi.lv/ta/id/20244-profesionalas-izglitibas-likums
[2] https://likumi.lv/ta/id/50759-izglitibas-likums
[3]Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013.gada 17.decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013.gada 17.decembris.Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A32013R130 3
[4] https://www.cfla.gov.lv/lv/izmaksu-un-ieguvumu-analize
[5]Datu kopas par 2018., 2019. un 2020.gada absolventiem ir publicētas Latvijas atvērto datu portālā (data.gov.lv) xls un csv formātos, ievērojot fizisko personu datu aizsardzību.
[6] https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/ikp-gada/2411-iekszemes-kopprodukts-un-bruto-pievienota-vertiba?themeCode=IK
[7] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__DS__DSV/DSV030/
Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka profesionālās izglītības iestādes negūst neto ieņēmumus, kā arī nemainās līdzfinansējuma likme un maksimālā summa atbalstam no ES fondiem saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem, neizpildās Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013[3] 61. panta nosacījumi, ko piemēro darbībām, no kurām pēc to pabeigšanas gūst neto ienākumus.
Pirms nozares ministrijas lēmuma pieņemšanas par profesionālās izglītības iestādei 4.2.1.6.pasākuma ietvaros atbalstāmām darbībām un tām pieejamo finansējumu, izmantojot sadarbības iestādes izstrādāto izmaksu ieguvumu analīzes aprēķinu modeli un tā aizpildīšanas metodiku[4], IZM sadarbībā ar KM un IeM ir veikusi 4.2.1.6.pasākuma investīciju lietderīguma novērtējumu atlases kārtu ietvaros.
Novērtējuma rezultātā ir secināts, ka investīcijas 4.2.1.6. pasākumā plānotajā apjomā ir lietderīgas un sabiedrības sociālekonomiskie ieguvumi (ekonomiskā neto pašreizējā vērtība (ENPV), ekonomiskā ienesīguma norma (ERR), ieguvumu/izmaksu attiecība) – ir lielāki par izmaksām. Tai skaitā ieguvumu/izmaksu attiecība, jeb, katrs ieguldītais euro pirmās atlases kārtas ietvaros nesīs atdevi 56.23 euro apmērā, otrās atlases kārtas ietvaros – 18.45 euro apmērā, trešās atlases kārtas ietvaros – 38.58 euro apmērā.
Vidējās izmaksas uz vienu pirmās atlases kārtas iznākuma rādītāja vienību (izglītojamo) ir 7 052 euro, uz otrās atlases kārtas iznākuma rādītāja vienību – 15 818 euro, uz trešās atlases kārtas iznākuma rādītāja vienību – 10 246 euro.
Novērtējuma pieņēmumu izstrādē tika izmantoti profesionālās izglītības 2020.gada absolventu monitoringa dati[5], tai skaitā dati par absolventu nodarbinātību gadu pēc absolvēšanas, saskaņā ar ko no kopēja absolventu skaita – 6 392 absolventiem darba tirgu iesaistījās 64,47% absolventu, tai skaitā absolventi, kas nodibinājuši uzņēmumus – 2,8%, absolventi, kuriem pieder daļas kapitāldaļas uzņēmumos – 2,3%, nodarbināti un studē – 13,91%. Ekonomiski neaktīvi ir 35.53% absolventu, tai skaitā arī bezdarbnieki ir 5,6 %, audzēkņi ar uzturēšanās atļaujām vai emigrējuši kopā 2,56%, absolventi, par kuru nodarbinātību ziņu nav.
2022.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (turpmāk – IKP) 2022.gadā faktiskajās cenās – 39,1 miljards euro) uz vienu nodarbināto faktiskajās cenās bija 44 273 euro gadā[6].
Tiek pieņemts, ka IKP pienesumu viena gada laikā no IKP uz vienu nodarbināto gadā nodrošinās 85% no izglītojamiem, kuri būs izmantojuši 4.2.1.6.pasākuma ietvaros modernizēto mācību infrastruktūru, tai skaitā pirmās atlases kārtas ietvaros 3 069 no 3 611 izglītojamiem, otrās atlases kārtas ietvaros 468 no 550 izglītojamiem un trešās kārtas ietvaros 746 no 878 izglītojamiem. Ņemot vērā, ka ieguldījumi 4.2.1.6.pasākuma ietvaros plānoti tautsaimniecībā pieprasītās izglītības programmās, iesaistīšanās darba tirgū paredzama procentuāli lielāka kā vidēji pēc profesionālās izglītības 2020.gada absolventu monitoringa datiem.
Tiek pieņemts arī, ka absolvents, kurš sekmīgi iesaistīsies darba tirgū, viena gada laikā veidos IKP pienesumu 85% apmērā no vidējā IKP ieguldījuma uz vienu nodarbināto gadā: 44 273 euro x 85% = 37 632 euro gadā, ņemot vērā to, ka vidējā IKP uz vienu nodarbināto gadā rādītājs ietver arī nodarbinātos ar augstāko izglītību, kuri statistiski pelna vairāk. Piemēram, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem[7], 2022.gadā mēneša vidējais bruto atalgojums IT un finanšu sektorā bija no 2230 euro līdz 2437 euro mēnesī, apstrādes rūpniecībā 1309 euro, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas sektorā 1678 euro, bet ēdināšanas un izmitināšanas nozarē 843 euro līdz 1089 euro.
Detalizēti pirmās, otrās un trešās atlases kārtas investīciju lietderīguma novērtējumi ir pievienoti anotācijai pielikumos:Datnes: 1_piel_23-TA-1936_IZM_IIA; 2_piel_23-TA-1936_KM_IIA; 3_piel_23-TA-1936_NVA_IIA.
[1] https://likumi.lv/ta/id/20244-profesionalas-izglitibas-likums
[2] https://likumi.lv/ta/id/50759-izglitibas-likums
[3]Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013.gada 17.decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013.gada 17.decembris.Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A32013R130 3
[4] https://www.cfla.gov.lv/lv/izmaksu-un-ieguvumu-analize
[5]Datu kopas par 2018., 2019. un 2020.gada absolventiem ir publicētas Latvijas atvērto datu portālā (data.gov.lv) xls un csv formātos, ievērojot fizisko personu datu aizsardzību.
[6] https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/ikp-gada/2411-iekszemes-kopprodukts-un-bruto-pievienota-vertiba?themeCode=IK
[7] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__DS__DSV/DSV030/
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Specifiska priekšizpēte veikta tikai noteikumu projekta 17.2. apakšpunktā nosauktajam sadarbības partnerim – Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžai 2021. gada Eiropas Komisijas Civilās aizsardzības finanšu instrumenta projekta „Priekšizpēte par labākās prakses veicināšanu un kapacitātes palielināšanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā” ECHO/SUB/2020/TRACK1/831688 ietvaros.
Apraksts
Lai nodrošinātu pārdomātu un efektīvu Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas attīstību, tika veikta priekšizpēte Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas apmācību kompleksa izveidei. Uz tā pamata tika piesaistītas investīcijas Iekšējā drošības fonda ietvaros, kur 2014. – 2020. gada plānošanas periodā tika izveidots CBRNE un cilvēku izraisīto katastrofu glābšanas darbu mācību poligons, 2021. – 2027. gada plānošanas periodā tiek plānota mācību poligona aprīkošana.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Tiks uzlabota profesionālās izglītības iestāžu mācību vide un infrastruktūra, kā arī pilnveidots materiāltehniskais nodrošinājums, tostarp mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamais aprīkojums.
Juridiskās personas
- Izglītības un zinātnes ministrija, noteikumu projekta 13., 15., 16. un 18 punktā minētie finansējuma saņēmēji un 14., 17. un 19.punktā minētie sadarbības partneri
Ietekmes apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija pildīs atbildīgās iestādes funkcijas, noteikumu projekta 13., 15., 16. un 18 punktā minētie finansējuma saņēmēji pildīs finansējuma saņēmēju funkcijas un 14., 17. un 19.punktā minētie sadarbības partneri pildīs sadarbības partneru funkcijas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz tautsaimniecību, jo 4.2.1.6. pasākuma īstenošana sekmēs modernas mācību vides izveidošanu un nepieciešamo prasmju apguvi mācību procesā, kas kopumā pozitīvi ietekmēs izglītojamo mācību rezultātus, iesaisti darba tirgū un profesionālo pieredzi, atstājot arī pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecības uzņēmumiem, iestādēm, kas iegūs profesionālus darbiniekus pēc šo izglītības iestāžu absolvēšanas.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Pozitīva ietekme uz nozaru konkurētspēju, jo tautsaimniecības uzņēmumi, iestādes iegūs kvalificētus darbiniekus, kas būs ieguvuši izglītību mūsdienu prasībām atbilstošā mācību infrastruktūrā.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Jaunieši, kas būs ieguvuši izglītību mūsdienu prasībām atbilstošā mācību infrastruktūrā, nākotnē varēs būt kvalificētāks darbaspēks vai paši kļūt par uzņēmējiem, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības vidi.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Izglītotāki un motivētāki jaunieši var sniegt ieguldījumu mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībā. Turklāt 4.2.1.6.pasākuma ietvaros paredzēti ieguldījumi arī tādās izglītības iestādēs, kurās ir liels izglītības programmu īpatsvars, kas raksturīgas tieši mazo uzņēmumu veidošanā.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Pasākuma ietvaros tiks sniegts atbalsts profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem apgūstot aktuālās prasmes nozarē, tādējādi paaugstinot konkurētspēju darba tirgū, kas veicinās izglītojamo profesionālās kvalifikācijas ieguvi un sekmīgu iekārtošanos darba tirgū.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
4 846 113
0
8 457 007
0
9 370 280
9 691 555
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
4 846 113
0
8 457 007
0
9 370 280
9 691 555
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
5 701 309
0
9 949 420
0
11 023 860
11 401 830
2.1. valsts pamatbudžets
0
5 701 309
0
9 949 420
0
11 023 860
11 401 830
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-855 196
0
-1 492 413
0
-1 653 580
-1 710 275
3.1. valsts pamatbudžets
0
-855 196
0
-1 492 413
0
-1 653 580
-1 710 275
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-855 196
-1 492 413
-1 653 580
-1 710 275
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Projektu iesniegumos pasākuma īstenošanai kopējo pasākuma pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 47 033 261 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējumu 39 978 270 euro (tai skaitā 5 805 785 euro valsts budžeta finansējumu, kas pārsniedz pasākumam pieejamo ERAF finansējumu), valsts budžeta līdzfinansējumu 7 054 991 euro apmērā.
Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 54 561 705 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 7 528 444 euro), tai skaitā ERAF finansējums 46 377 448 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 6 399 178 euro un tai skaitā 5 805 785 euro valsts budžeta finansējums, kas pārsniedz pasākumam pieejamo ERAF) un valsts budžeta līdzfinansējums 8 184 257 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 1 129 266 euro).
Saskaņā ar Ministru kabinetā iepriekš pieņemtiem lēmumiem, izdevumi pirmās un ceturtās atlases kārtas ietvaros veikti jau 2023.gadā:
- 1.atlases kārtas projektu ātrākai uzsākšanai izlietots finansējums 24 745 euro apmērā;
- ceturtās atlases kārtas 8.1.3. SAM posmoto projektu īstenošanas nodrošināšanai izlietots finansējums 542 589 euro apmērā (informācija par Ministru kabineta lēmumiem sadaļā “Cita informācija”).
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts, ņemot vērā faktiski izmantoto finansējumu.
Nepieciešamais finansējums 4.2.1.6. pasākuma īstenošanai tiks piesaistīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no budžeta resora „74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai (turpmāk – 80.00.00 programma).
Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 54 561 705 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 7 528 444 euro), tai skaitā ERAF finansējums 46 377 448 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 6 399 178 euro un tai skaitā 5 805 785 euro valsts budžeta finansējums, kas pārsniedz pasākumam pieejamo ERAF) un valsts budžeta līdzfinansējums 8 184 257 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 1 129 266 euro).
Saskaņā ar Ministru kabinetā iepriekš pieņemtiem lēmumiem, izdevumi pirmās un ceturtās atlases kārtas ietvaros veikti jau 2023.gadā:
- 1.atlases kārtas projektu ātrākai uzsākšanai izlietots finansējums 24 745 euro apmērā;
- ceturtās atlases kārtas 8.1.3. SAM posmoto projektu īstenošanas nodrošināšanai izlietots finansējums 542 589 euro apmērā (informācija par Ministru kabineta lēmumiem sadaļā “Cita informācija”).
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts, ņemot vērā faktiski izmantoto finansējumu.
Nepieciešamais finansējums 4.2.1.6. pasākuma īstenošanai tiks piesaistīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no budžeta resora „74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai (turpmāk – 80.00.00 programma).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
| Gads | Kopā | ERAF | VB |
| 4.2.1.6.pasakumā pa gadiem kopā | 54 561 705 | 46 377 448 | 8 184 257 |
| 2023 | 567 334 | 482 233 | 85 101 |
| 2024 | 12 531 644 | 10 651 898 | 1 879 746 |
| 2025 | 9 949 420 | 8 457 007 | 1 492 413 |
| 2026 | 11 023 860 | 9 370 280 | 1 653 580 |
| 2027 | 11 401 830 | 9 691 555 | 1 710 275 |
| 2028 | 4 941 537 | 4 200 307 | 741 230 |
| 2029 | 4 146 080 | 3 524 168 | 621 912 |
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
1. Līdz noteikumu projekta saskaņošanas procesa uzsākšanai, lai nodrošinātu 8.1.3. SAM projektu sekmīgu pabeigšanu, funkcionalitātes un mērķu sasniegšanu gadījumos, kad tā nav iespējama līdz 2023. gada 31. decembrim un veicinātu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam investīciju plūsmas intensificēšanu Eiropas Komisijai pieprasāmo izdevumu minimālā mērķa izpildei, Ministru kabinets ir pieņēmis vairākus lēmumus par 4.2.1.6 pasākuma projektu darbību ātrāku uzsākšanu:
1.1. Pirmās kārtas ietvaros, VIAA kā plānotais finansējuma saņēmējs ir uzsācis darbu pie Rīgas Stila un modes tehnikuma administratīvā korpusa un 2 mācību korpusu atjaunošanas darbu ēkās Ūdeļu ielā 22, Rīgā, Ūdeļu ielā 22A un Ūdeļu ielā 22B darbības īstenošanas[1]. No 2023.gadam piešķirtā finansējuma izmantots 24 745 euro;
1.2. Ceturtās kārtas ietvaros, VIAA kā plānotais sadarbības partneris turpina darbu pie Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma ēkas Kalpaka ielā 1, Kuldīgā pārbūves par tehnoloģiju centru un aprīkošanas ar izglītības programmām nepieciešamajām mēbelēm, iekārtām un aprīkojumu[2], kas tika aizsāktas projekta Nr. 8.1.3.0/16/I/016[3] ietvaros. No 2023.gadam piešķirtā finansējuma izmantots 542 589 euro;
1.3. Ceturtās kārtas ietvaros, VIAA kā plānotais sadarbības partneris turpina darbu pie Rīgas Stila un modes tehnikuma dienesta viesnīcas Ūdeļu ielā 26, Rīgā, pārbūves darbiem[4], un mācību korpusa atjaunošanas darbiem Ūdeļu ielā 22A, Rīgā, kas tika aizsākti augstas gatavības projekta [5] projekta Nr. 8.1.3.0/20/I/001 ietvaros;
1.4. Ceturtās kārtas ietvaros VIAA kā plānotais sadarbības partneris turpina darbu pie Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma dienesta viesnīcas ēkas Augusta Deglava ielā 41 B, Rīgā pārbūves darbiem[6], kas tika aizsākti augstas gatavības projekta un SAM 8.1.3. projekta Nr.8.1.3.0/16/I/012[7] ietvaros.
2. Ar noteikumu projekta protokollēmumu paredzēts noteikt, ka 2024.gadā līdz vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanai ar sadarbības iestādi 4.2.1.6. pasākuma pirmās, otrās un ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtu īstenošanas uzsākšanai nepieciešamo finansējumu līdz 6 482 927 euro apmērā (tai skaitā ERAF finansējums 5 510 487 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 972 440 euro) attiecināmo izmaksu segšanai nodrošina no 80.00.00 programmas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, tai skaitā:
2.1. pirmajā atlases kārtā VIAA kā 4.2.1.6. pasākuma pirmās kārtas plānotajam finansējuma saņēmējam līdz 2 163 966 euro, lai nodrošinātu 4.2.1.6. pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību ātrāku uzsākšanu, tai skaitā projekta vadības darbību uzsākšanu, plānotās iepirkuma dokumentācijas sagatavošanu, plānoto izglītības programmām nepieciešamo iekārtu un aprīkojuma iegāde, kā arī, lai turpinātu darbu pie iepriekš minētā Rīgas Stila un modes tehnikuma administratīvā korpusa un divu mācību korpusu atjaunošanas darbiem (ēkās Ūdeļu ielā 22, Rīgā, Ūdeļu ielā 22A, Ūdeļu ielā 22B), tai skaitā projektēšanas darbi, ekspertīze, būvdarbi (tai skaitā avanss līdz 30% no līguma summa un finansējums diviem mēnešiem par plānotām būvdarbu izpildēm), būvuzraudzība, autoruzraudzība;
2.2. ceturtās atlases kārtas finansējuma saņēmējiem 2024.gadā līdz 1 568 500 euro, lai nodrošinātu finansējumu 4.2.1.6. pasākuma posmotajiem projektiem, kas tiek īstenoti sadarbībā ar VIAA, tai skaitā Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumam līdz 957 596 euro (projekta vadības darbību uzsākšanai, plānotās iepirkuma dokumentācijas sagatavošanai, kā arī, lai turpinātu Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma ēkas Kalpaka ielā 1, Kuldīgā pārbūves par tehnoloģiju centru darbus (tai skaitā būvdarbi, būvuzraudzība, autoruzraudzība un ekspertīze) un aprīkošanu ar izglītības programmām nepieciešamajām mēbelēm, iekārtām un aprīkojumu) un Rīgas Stila un modes tehnikumam līdz 610 904 euro dienesta viesnīcas Ūdeļu ielā 26, Rīgā, pārbūves darbiem (tai skaitā būvdarbi, būvuzraudzība, autoruzraudzība un ekspertīze);
2.3. otrajā atlases kārtā:
2.3.1. MIKC „Nacionālā Mākslu vidusskola” kā 4.2.1.6. pasākuma otrās kārtas plānotajam finansējuma saņēmējam 2024. gadā līdz 2 700 461 euro (tai skaitā 2024.gada I-II cet. projektēšanas darbiem, III-IV cet. projektēšanai un būvdarbiem un projekta personāla izmaksām). Noteikumu projekta protokollēmuma projekta 2.4.apakšpunktā norādītais finansējums projekta īstenošanai neatbilst Ministru kabineta 2023.gada 28.novembra sēdē (prot. Nr.59 59.§) izskatītajā informatīvajā ziņojumā "Par augstas gatavības kultūras infrastruktūras projekta Slokas ielā 52a, Rīgā, virzību" norādītajām izmaksām 2024. gadā 2 318 534,75 euro apmērā, jo šajā informatīvajā ziņojumā tika paredzētas nepieciešamās izmaksas tikai Slokas ielas 52a, Rīgā pārbūves darbiem.
Savukārt, 4.2.1.6. projekta 2024. gadā plānotās izmaksas 2 700 461 apmērā ietver izmaksas visu projekta aktivitāšu īstenošanai, t.sk. projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas, kas nebija ietvertas informatīvajā ziņojumā.
Projektā 4.2.1.6., bez Slokas ielas 52a ēkas pārbūves pabeigšanas izmaksām, ir plānota arī Meža ielas 15 pārbūve un teritorijas Kalnciema iela 12 un 8a labiekārtošana, kam attiecīgi jau projektēšanas darbi un iepirkumi ir procesā, līdz ar to 2024. gada izmaksās ietvertas arī ar Meža ielas 15 pārbūves un Kalnciema ielas 12 un 8a labiekārtošanas projektēšanas darbu izmaksas, kā arī projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas.
Gatavības pakāpe: MIKC „Nacionālā Mākslu vidusskola” kā 4.2.1.6. pasākuma otrās kārtas projekta aktivitāšu ieviešana jau ir uzsākta un šobrīd ir sekojošā stadijā:
1) Ir noslēdzies iepirkums un uzsākta Slokas ielas 52a ēkas pārbūve. 2023.gada 22.septembrī noslēgts līgums ar SIA “Reaton” nr. 5-1-N/3 par būvdarbu veikšanu, norit līguma izpilde.
2) 2024.gada 14.februārī ir izsludināts iepirkums “Projektēšana, autoruzraudzība un būvdarbu veikšana būvobjektā Meža ielā 15, Rīgā” projektēšanas un pārbūves darbu īstenošanai. Pretendentu piedāvājumu iesniegšana plānota līdz 2024.gada 5. aprīlim. Līgumu plānots noslēgt un uzsākt pārbūves projektēšanas darbus 2024. gada maijā.
3) Ir pabeigti Kalnciema ielas 8a un Kalnciema ielas 12, Rīgā teritorijas labiekārtošanas projektēšanas darbi, būvprojekti saskaņoti. Iepirkumu pārbūves darbu veikšanai plānots izsludināt 2024. gada aprīlī. Šobrīd norit iepirkuma dokumentācijas sagatavošana.
2.3.2. MIKC „Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola” kā pasākuma otrās kārtas plānotajam finansējuma saņēmējam 2024. gadā līdz 50 000 euro apmērā (tai skaitā būvprojekta tehniskās dokumentācijas izstrādei, avansa maksājumam projektēšanas darbiem, projekta personāla izmaksām).
MIKC “Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola” gatavības raksturojums: notiek darba uzdevuma, tehniskās specifikācijas izstrādes process būvprojekta izstrādes iepirkumam. Gatavība sludināt projektēšanas iepirkumu sasniedzama salīdzinoši īsā laikā.
Gatavības pakāpe trešās atlases kārtas projektam:
Par UCAK mācību aprīkojuma modernizēšanu: notiek tehnisko specifikāciju izstrāde mācību aprīkojuma iepirkumiem, atsevišķās pozīcijās arī atkārtotas/papildu tirgus izpētes;
VRK: Par Mācību robežkontroles punkta atjaunošanas pasākumu – notiek būvniecības ieceres dokumentācijas izstrāde, Mācību robežas izbūves projektā tiek izstrādāta tehniskā specifikācija būvprojekta izstrādes iepirkumam.
VPK: fiziskās sagatavotības poligona iekārtošanai šobrīd norisinās iepirkums būvprojekta minimālajā sastāvā izstrādāšanai, 2024. gada aprīlī tiek plānota piedāvājumu atvēršana.
Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 1 81 §) 3.punktā VIAA (kā sākotnēji 4.2.1.6.pasākuma ceturtās atlases kārtas plānotajam finansējuma saņēmējam) ir noteikts finansējums 2024. gadam 1 077 322 euro apmērā un 2025. gadam 1 383 047 euro apmērā, lai turpinātu darbu pie Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma dienesta viesnīcas ēkas Augusta Deglava ielā 41 B, Rīgā pārbūves. Noteikumu projekta 19.punktā noteikts, ka 4.2.1.6.pasākuma ceturtās atlases kārtas ietvaros VIAA būs sadarbības partneris.
Līdz ar to, noteikumu projekta 18.punktā minētajiem finansējuma saņēmējam un noteikumu projekta 19.punktā minētajam sadarbības partnerim ceturtajā atlases kārtā kopējais nepieciešamais finansējums 4.2.1.6. pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību ātrākai uzsākšanai 2024. gadā kopā indikatīvi ir 2 645 822 euro.
Ar noteikumu projekta protokollēmuma 2. punktu tiek precizēts līdz vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanai nepieciešamā finansējuma apmērs atbilstoši faktiskajai situācijai/informācijai, kas ir pieejama uz šo brīdi. Līdz ar to par aktualitāti zaudējušu atzīstams Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra protokollēmuma „Noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 249 „Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.1.3.specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu” īstenošanas noteikumi”” (prot. Nr.58 52. §) (turpmāk – MK 2023. gada 21. novembra protokollēmums) 2. punkts, ņemot vērā, ka 2023. gadā projekta Nr. 8.1.3.0/16/I/016 „Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. „Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu” ietvaros” darbību posmošanai un ātrākai uzsākšanai 4.2.1.6. pasākuma ietvaros piešķirts un izlietots finansējums 542 589 euro apmērā un Rīgas Stila un modes tehnikumam 4.2.1.6. pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību īstenošanas ātrākai uzsākšanai piešķirts un izlietots finansējums 24 745 euro apmērā.
Lai arī noteikumu projekts nosaka finansējuma saņēmēja atbildību par finansējuma izlietošanu atbilstoši šajā noteikumu projektā plānotajam mērķim, IZM, ir veikusi risku izvērtējumu 4.2.1.6. pasākuma projektu darbību uzsākšanai pirms projektu iesniegumu apstiprināšanas. Tika identificēti šādi būtiskākie riski:
- projekta iesniegums netiek apstiprināts un līdz vienošanās noslēgšanai izlietoto finansējumu, kas piešķirts no 80.00.00 programmas, nav iespējams attiecināt no ERAF finansējuma. Riska varbūtība ir zema, 4.2.1.6.pasākuma projektu atlase tiek īstenota ierobežotas projekta iesniegumu atlases veidā. Visu atlases kārtu ietvaros projektu īstenošanas nodrošināšanai plānota profesionālas projekta personāla komandas iesaiste, kam ir jau iepriekšēja pieredze ES fondu projektu īstenošanā. Risku mazinās ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā Sadarbības iestādes piemērotais “konsultē vispirms” princips projektu iesniegumu atlases posmā;
- līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai veiktie izdevumi netiek attiecināti normatīvo aktu prasību neievērošanas rezultātā. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka 4.2.1.6. pasākuma noteikumu projekts precīzi nosaka gan projekta ietvaros atbalstāmās darbības, gan attiecināmās izmaksas. Ceturtās atlases kārtas ietvaros plānotie posmotie projekti, atlasīti 8.1.3.SAM atbalsta saņemšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr.1303/2013, ir uzsākti pirms 2022. gada 29. jūnija, darbību nepārtrauktībai ir nepieciešamā „posmošana” atbilstot Kopīgo noteikumu regulas Nr. 2021/1060 118 a. pantam, u.c. prasībām, tai skaitā atbilst prasībai par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027.gada plānošanas perioda izslēgšanas kritēriju un sankciju nosacījumu neesamībai [8]. Visas minētās prasības validētas
- noteikumu projekta saskaņošanas procesā tiek saņemti konceptuāli iebildumi par atbalstāmajām darbībām, kā rezultātā noteikumu projektā noteiktās un iepriekš sadaļas „Cita informācija” 1.punktā minētajos informatīvajos ziņojumos paredzētās atbalstāmās darbības netiek noteiktas kā atbalstāmās. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka 4.2.1.6.pasākumā iesaistītās nozaru ministrijas priekšlikumus atbalstāmo darbību tvērumam noteica balstoties uz profesionālās izglītības iestāžu Attīstības un investīciju stratēģiju investīciju plānos ietvertām vajadzībām, vērtēja pēc visu profesionālās izglītības iestāžu investīciju vajadzību apzināšanas un balstoties uz kopējām profesionālās izglītības sistēmas un tautsaimniecības nozaru attīstības vajadzībām un tam pieejamiem resursiem dažādās Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam prioritātēs un specifiskā atbalsta mērķos.
Bet iesaistītās nozaru ministrijas, projektu iesniedzēji un finansējuma saņēmēji sekos līdzi noteikumu projekta saskaņošanas procesam, kā arī projektu iesniedzēji un finansējuma saņēmēji tiks nekavējoties informēti, ja par kādu no noteikumu projektā iekļautajām atbalstāmajām darbībām tiks saņemti konceptuāli iebildumi.
Ņemot vērā, ka pirmās, trešās un ceturtās atlases kārtas ietvaros sadarbības partneris un otrās atlases kārtas ietvaros – finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta iestāde, tad projekta līdzekļu izlietošanas, bet mērķu nesasniegšanas gadījumā, tiks veiktas darbības, lai novērstu zaudējumus valsts budžetam. Piemēram, tiks lemts par profesionālās izglītības iestādei tās budžeta ietvaros pieejamā finansējuma novirzīšanu plānoto darbību pabeigšanai. Ja šis risinājums nebūs pietiekams, tiks vērtētas iespējas šo jautājumu risināt resora budžeta ietvaros.
Informācija par valsts budžeta finansējuma, kas pārsniedz pasākumam pieejamo ERAF finansējumu, faktiski izlietotajām summām un/vai summām, ko plānots no piešķirtā izlietot 2024.gadā.
[1] Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 249 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" īstenošanas noteikumi". https://likumi.lv/ta/id/281827
[2] Ministru kabineta 2023. gada 21. marta sēdē apstiprinātā informatīvā ziņojuma "Informatīvais ziņojums „Par Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma tehnoloģiju centra pilnas pabeigtības nodrošināšanu”” protokollēmumā (prot. Nr.15 33.§) un noteiktā finansējuma sadalījums pa gadiem precizēts ar Ministru kabineta 2023. gada 21.novembra sēdes protokollēmuma „Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 249 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" īstenošanas noteikumi""(turpmāk - Ministru kabineta 2023. gada 21. marta sēdes prot. Nr.58 52. §)
[3] Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma projekts Nr. 8.1.3.0/16/I/016 „Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. „Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" ietvaros”
[4] Ministru kabineta 2023. gada 21. marta sēdes prot. Nr.58 52. §
[5] Rīgas Stila un modes tehnikuma projekts Nr. 8.1.3.0/20/I/001 „Profesionālās izglītības kompetences centra Rīgas Stila un modes tehnikums” modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. „Palielināt modernizēto izglītības iestāžu skaitu” ietvaros”
[6] Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra sēdes protokollēmums (prot. Nr. 1 81 §)
[7] Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma projekts Nr.8.1.3.0/16/I/012 „Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. „Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu” ietvaros”
[8] Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likums. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/331743
1.1. Pirmās kārtas ietvaros, VIAA kā plānotais finansējuma saņēmējs ir uzsācis darbu pie Rīgas Stila un modes tehnikuma administratīvā korpusa un 2 mācību korpusu atjaunošanas darbu ēkās Ūdeļu ielā 22, Rīgā, Ūdeļu ielā 22A un Ūdeļu ielā 22B darbības īstenošanas[1]. No 2023.gadam piešķirtā finansējuma izmantots 24 745 euro;
1.2. Ceturtās kārtas ietvaros, VIAA kā plānotais sadarbības partneris turpina darbu pie Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma ēkas Kalpaka ielā 1, Kuldīgā pārbūves par tehnoloģiju centru un aprīkošanas ar izglītības programmām nepieciešamajām mēbelēm, iekārtām un aprīkojumu[2], kas tika aizsāktas projekta Nr. 8.1.3.0/16/I/016[3] ietvaros. No 2023.gadam piešķirtā finansējuma izmantots 542 589 euro;
1.3. Ceturtās kārtas ietvaros, VIAA kā plānotais sadarbības partneris turpina darbu pie Rīgas Stila un modes tehnikuma dienesta viesnīcas Ūdeļu ielā 26, Rīgā, pārbūves darbiem[4], un mācību korpusa atjaunošanas darbiem Ūdeļu ielā 22A, Rīgā, kas tika aizsākti augstas gatavības projekta [5] projekta Nr. 8.1.3.0/20/I/001 ietvaros;
1.4. Ceturtās kārtas ietvaros VIAA kā plānotais sadarbības partneris turpina darbu pie Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma dienesta viesnīcas ēkas Augusta Deglava ielā 41 B, Rīgā pārbūves darbiem[6], kas tika aizsākti augstas gatavības projekta un SAM 8.1.3. projekta Nr.8.1.3.0/16/I/012[7] ietvaros.
2. Ar noteikumu projekta protokollēmumu paredzēts noteikt, ka 2024.gadā līdz vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanai ar sadarbības iestādi 4.2.1.6. pasākuma pirmās, otrās un ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtu īstenošanas uzsākšanai nepieciešamo finansējumu līdz 6 482 927 euro apmērā (tai skaitā ERAF finansējums 5 510 487 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 972 440 euro) attiecināmo izmaksu segšanai nodrošina no 80.00.00 programmas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, tai skaitā:
2.1. pirmajā atlases kārtā VIAA kā 4.2.1.6. pasākuma pirmās kārtas plānotajam finansējuma saņēmējam līdz 2 163 966 euro, lai nodrošinātu 4.2.1.6. pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību ātrāku uzsākšanu, tai skaitā projekta vadības darbību uzsākšanu, plānotās iepirkuma dokumentācijas sagatavošanu, plānoto izglītības programmām nepieciešamo iekārtu un aprīkojuma iegāde, kā arī, lai turpinātu darbu pie iepriekš minētā Rīgas Stila un modes tehnikuma administratīvā korpusa un divu mācību korpusu atjaunošanas darbiem (ēkās Ūdeļu ielā 22, Rīgā, Ūdeļu ielā 22A, Ūdeļu ielā 22B), tai skaitā projektēšanas darbi, ekspertīze, būvdarbi (tai skaitā avanss līdz 30% no līguma summa un finansējums diviem mēnešiem par plānotām būvdarbu izpildēm), būvuzraudzība, autoruzraudzība;
2.2. ceturtās atlases kārtas finansējuma saņēmējiem 2024.gadā līdz 1 568 500 euro, lai nodrošinātu finansējumu 4.2.1.6. pasākuma posmotajiem projektiem, kas tiek īstenoti sadarbībā ar VIAA, tai skaitā Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumam līdz 957 596 euro (projekta vadības darbību uzsākšanai, plānotās iepirkuma dokumentācijas sagatavošanai, kā arī, lai turpinātu Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma ēkas Kalpaka ielā 1, Kuldīgā pārbūves par tehnoloģiju centru darbus (tai skaitā būvdarbi, būvuzraudzība, autoruzraudzība un ekspertīze) un aprīkošanu ar izglītības programmām nepieciešamajām mēbelēm, iekārtām un aprīkojumu) un Rīgas Stila un modes tehnikumam līdz 610 904 euro dienesta viesnīcas Ūdeļu ielā 26, Rīgā, pārbūves darbiem (tai skaitā būvdarbi, būvuzraudzība, autoruzraudzība un ekspertīze);
2.3. otrajā atlases kārtā:
2.3.1. MIKC „Nacionālā Mākslu vidusskola” kā 4.2.1.6. pasākuma otrās kārtas plānotajam finansējuma saņēmējam 2024. gadā līdz 2 700 461 euro (tai skaitā 2024.gada I-II cet. projektēšanas darbiem, III-IV cet. projektēšanai un būvdarbiem un projekta personāla izmaksām). Noteikumu projekta protokollēmuma projekta 2.4.apakšpunktā norādītais finansējums projekta īstenošanai neatbilst Ministru kabineta 2023.gada 28.novembra sēdē (prot. Nr.59 59.§) izskatītajā informatīvajā ziņojumā "Par augstas gatavības kultūras infrastruktūras projekta Slokas ielā 52a, Rīgā, virzību" norādītajām izmaksām 2024. gadā 2 318 534,75 euro apmērā, jo šajā informatīvajā ziņojumā tika paredzētas nepieciešamās izmaksas tikai Slokas ielas 52a, Rīgā pārbūves darbiem.
Savukārt, 4.2.1.6. projekta 2024. gadā plānotās izmaksas 2 700 461 apmērā ietver izmaksas visu projekta aktivitāšu īstenošanai, t.sk. projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas, kas nebija ietvertas informatīvajā ziņojumā.
Projektā 4.2.1.6., bez Slokas ielas 52a ēkas pārbūves pabeigšanas izmaksām, ir plānota arī Meža ielas 15 pārbūve un teritorijas Kalnciema iela 12 un 8a labiekārtošana, kam attiecīgi jau projektēšanas darbi un iepirkumi ir procesā, līdz ar to 2024. gada izmaksās ietvertas arī ar Meža ielas 15 pārbūves un Kalnciema ielas 12 un 8a labiekārtošanas projektēšanas darbu izmaksas, kā arī projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas.
Gatavības pakāpe: MIKC „Nacionālā Mākslu vidusskola” kā 4.2.1.6. pasākuma otrās kārtas projekta aktivitāšu ieviešana jau ir uzsākta un šobrīd ir sekojošā stadijā:
1) Ir noslēdzies iepirkums un uzsākta Slokas ielas 52a ēkas pārbūve. 2023.gada 22.septembrī noslēgts līgums ar SIA “Reaton” nr. 5-1-N/3 par būvdarbu veikšanu, norit līguma izpilde.
2) 2024.gada 14.februārī ir izsludināts iepirkums “Projektēšana, autoruzraudzība un būvdarbu veikšana būvobjektā Meža ielā 15, Rīgā” projektēšanas un pārbūves darbu īstenošanai. Pretendentu piedāvājumu iesniegšana plānota līdz 2024.gada 5. aprīlim. Līgumu plānots noslēgt un uzsākt pārbūves projektēšanas darbus 2024. gada maijā.
3) Ir pabeigti Kalnciema ielas 8a un Kalnciema ielas 12, Rīgā teritorijas labiekārtošanas projektēšanas darbi, būvprojekti saskaņoti. Iepirkumu pārbūves darbu veikšanai plānots izsludināt 2024. gada aprīlī. Šobrīd norit iepirkuma dokumentācijas sagatavošana.
2.3.2. MIKC „Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola” kā pasākuma otrās kārtas plānotajam finansējuma saņēmējam 2024. gadā līdz 50 000 euro apmērā (tai skaitā būvprojekta tehniskās dokumentācijas izstrādei, avansa maksājumam projektēšanas darbiem, projekta personāla izmaksām).
MIKC “Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola” gatavības raksturojums: notiek darba uzdevuma, tehniskās specifikācijas izstrādes process būvprojekta izstrādes iepirkumam. Gatavība sludināt projektēšanas iepirkumu sasniedzama salīdzinoši īsā laikā.
Gatavības pakāpe trešās atlases kārtas projektam:
Par UCAK mācību aprīkojuma modernizēšanu: notiek tehnisko specifikāciju izstrāde mācību aprīkojuma iepirkumiem, atsevišķās pozīcijās arī atkārtotas/papildu tirgus izpētes;
VRK: Par Mācību robežkontroles punkta atjaunošanas pasākumu – notiek būvniecības ieceres dokumentācijas izstrāde, Mācību robežas izbūves projektā tiek izstrādāta tehniskā specifikācija būvprojekta izstrādes iepirkumam.
VPK: fiziskās sagatavotības poligona iekārtošanai šobrīd norisinās iepirkums būvprojekta minimālajā sastāvā izstrādāšanai, 2024. gada aprīlī tiek plānota piedāvājumu atvēršana.
Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 1 81 §) 3.punktā VIAA (kā sākotnēji 4.2.1.6.pasākuma ceturtās atlases kārtas plānotajam finansējuma saņēmējam) ir noteikts finansējums 2024. gadam 1 077 322 euro apmērā un 2025. gadam 1 383 047 euro apmērā, lai turpinātu darbu pie Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma dienesta viesnīcas ēkas Augusta Deglava ielā 41 B, Rīgā pārbūves. Noteikumu projekta 19.punktā noteikts, ka 4.2.1.6.pasākuma ceturtās atlases kārtas ietvaros VIAA būs sadarbības partneris.
Līdz ar to, noteikumu projekta 18.punktā minētajiem finansējuma saņēmējam un noteikumu projekta 19.punktā minētajam sadarbības partnerim ceturtajā atlases kārtā kopējais nepieciešamais finansējums 4.2.1.6. pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību ātrākai uzsākšanai 2024. gadā kopā indikatīvi ir 2 645 822 euro.
Ar noteikumu projekta protokollēmuma 2. punktu tiek precizēts līdz vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanai nepieciešamā finansējuma apmērs atbilstoši faktiskajai situācijai/informācijai, kas ir pieejama uz šo brīdi. Līdz ar to par aktualitāti zaudējušu atzīstams Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra protokollēmuma „Noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 249 „Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.1.3.specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu” īstenošanas noteikumi”” (prot. Nr.58 52. §) (turpmāk – MK 2023. gada 21. novembra protokollēmums) 2. punkts, ņemot vērā, ka 2023. gadā projekta Nr. 8.1.3.0/16/I/016 „Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. „Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu” ietvaros” darbību posmošanai un ātrākai uzsākšanai 4.2.1.6. pasākuma ietvaros piešķirts un izlietots finansējums 542 589 euro apmērā un Rīgas Stila un modes tehnikumam 4.2.1.6. pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību īstenošanas ātrākai uzsākšanai piešķirts un izlietots finansējums 24 745 euro apmērā.
Lai arī noteikumu projekts nosaka finansējuma saņēmēja atbildību par finansējuma izlietošanu atbilstoši šajā noteikumu projektā plānotajam mērķim, IZM, ir veikusi risku izvērtējumu 4.2.1.6. pasākuma projektu darbību uzsākšanai pirms projektu iesniegumu apstiprināšanas. Tika identificēti šādi būtiskākie riski:
- projekta iesniegums netiek apstiprināts un līdz vienošanās noslēgšanai izlietoto finansējumu, kas piešķirts no 80.00.00 programmas, nav iespējams attiecināt no ERAF finansējuma. Riska varbūtība ir zema, 4.2.1.6.pasākuma projektu atlase tiek īstenota ierobežotas projekta iesniegumu atlases veidā. Visu atlases kārtu ietvaros projektu īstenošanas nodrošināšanai plānota profesionālas projekta personāla komandas iesaiste, kam ir jau iepriekšēja pieredze ES fondu projektu īstenošanā. Risku mazinās ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā Sadarbības iestādes piemērotais “konsultē vispirms” princips projektu iesniegumu atlases posmā;
- līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai veiktie izdevumi netiek attiecināti normatīvo aktu prasību neievērošanas rezultātā. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka 4.2.1.6. pasākuma noteikumu projekts precīzi nosaka gan projekta ietvaros atbalstāmās darbības, gan attiecināmās izmaksas. Ceturtās atlases kārtas ietvaros plānotie posmotie projekti, atlasīti 8.1.3.SAM atbalsta saņemšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr.1303/2013, ir uzsākti pirms 2022. gada 29. jūnija, darbību nepārtrauktībai ir nepieciešamā „posmošana” atbilstot Kopīgo noteikumu regulas Nr. 2021/1060 118 a. pantam, u.c. prasībām, tai skaitā atbilst prasībai par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027.gada plānošanas perioda izslēgšanas kritēriju un sankciju nosacījumu neesamībai [8]. Visas minētās prasības validētas
- noteikumu projekta saskaņošanas procesā tiek saņemti konceptuāli iebildumi par atbalstāmajām darbībām, kā rezultātā noteikumu projektā noteiktās un iepriekš sadaļas „Cita informācija” 1.punktā minētajos informatīvajos ziņojumos paredzētās atbalstāmās darbības netiek noteiktas kā atbalstāmās. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka 4.2.1.6.pasākumā iesaistītās nozaru ministrijas priekšlikumus atbalstāmo darbību tvērumam noteica balstoties uz profesionālās izglītības iestāžu Attīstības un investīciju stratēģiju investīciju plānos ietvertām vajadzībām, vērtēja pēc visu profesionālās izglītības iestāžu investīciju vajadzību apzināšanas un balstoties uz kopējām profesionālās izglītības sistēmas un tautsaimniecības nozaru attīstības vajadzībām un tam pieejamiem resursiem dažādās Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam prioritātēs un specifiskā atbalsta mērķos.
Bet iesaistītās nozaru ministrijas, projektu iesniedzēji un finansējuma saņēmēji sekos līdzi noteikumu projekta saskaņošanas procesam, kā arī projektu iesniedzēji un finansējuma saņēmēji tiks nekavējoties informēti, ja par kādu no noteikumu projektā iekļautajām atbalstāmajām darbībām tiks saņemti konceptuāli iebildumi.
Ņemot vērā, ka pirmās, trešās un ceturtās atlases kārtas ietvaros sadarbības partneris un otrās atlases kārtas ietvaros – finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta iestāde, tad projekta līdzekļu izlietošanas, bet mērķu nesasniegšanas gadījumā, tiks veiktas darbības, lai novērstu zaudējumus valsts budžetam. Piemēram, tiks lemts par profesionālās izglītības iestādei tās budžeta ietvaros pieejamā finansējuma novirzīšanu plānoto darbību pabeigšanai. Ja šis risinājums nebūs pietiekams, tiks vērtētas iespējas šo jautājumu risināt resora budžeta ietvaros.
Informācija par valsts budžeta finansējuma, kas pārsniedz pasākumam pieejamo ERAF finansējumu, faktiski izlietotajām summām un/vai summām, ko plānots no piešķirtā izlietot 2024.gadā.
| T.sk. tiek virzīts uz 4.2.1.6.pasākumu | ||||
|
Profesionālās izglītības iestāde |
Ar MK rīkojumu vai no VB piešķirts kopā | Kopā | Faktiski izlietots | Plānots 2024. |
| Rīgas Mākslas un mediju tehnikums |
3 310 643 |
682 513 | 625 910 | 56 603 |
| Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums | 918 861 | 669 205 | 669 205 | |
| Rīgas Stila un modes tehnikums | 693 719 | 657 029 | 657 029 | |
| Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums | 4 582 230 | 3 721 588 | 1 339 805 | 2 381 783 |
| Nacionālā Mākslu vidusskola | 1 100 000 | 1 100 000 | 12 183 | 1 087 817 |
| Kopā: | 6 830 335 | 3 304 132 | 3 526 203 | |
[1] Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 249 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" īstenošanas noteikumi". https://likumi.lv/ta/id/281827
[2] Ministru kabineta 2023. gada 21. marta sēdē apstiprinātā informatīvā ziņojuma "Informatīvais ziņojums „Par Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma tehnoloģiju centra pilnas pabeigtības nodrošināšanu”” protokollēmumā (prot. Nr.15 33.§) un noteiktā finansējuma sadalījums pa gadiem precizēts ar Ministru kabineta 2023. gada 21.novembra sēdes protokollēmuma „Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 249 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" īstenošanas noteikumi""(turpmāk - Ministru kabineta 2023. gada 21. marta sēdes prot. Nr.58 52. §)
[3] Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma projekts Nr. 8.1.3.0/16/I/016 „Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. „Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" ietvaros”
[4] Ministru kabineta 2023. gada 21. marta sēdes prot. Nr.58 52. §
[5] Rīgas Stila un modes tehnikuma projekts Nr. 8.1.3.0/20/I/001 „Profesionālās izglītības kompetences centra Rīgas Stila un modes tehnikums” modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. „Palielināt modernizēto izglītības iestāžu skaitu” ietvaros”
[6] Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra sēdes protokollēmums (prot. Nr. 1 81 §)
[7] Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma projekts Nr.8.1.3.0/16/I/012 „Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. „Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu” ietvaros”
[8] Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likums. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/331743
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Kopīgo noteikumu regula Nr. 2021/1060
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
Apraksts
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Kopīgo noteikumu regula Nr. 2021/1060
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
47.pants
-
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
50.pants
1.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
55.pants
1.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
61. pants
1.punkts
-
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana. Norises laiks: 09.02.2024.- 08.03.2024.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/1f57af2a-6f5e-410b-88e3-c37c675651f2/public_participations
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskās apspriešanas norises laikā nav saņemti iebildumi vai priekšlikumi.
6.4. Cita informācija
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/1f57af2a-6f5e-410b-88e3-c37c675651f2/review_submissions
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Iekšlietu ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Kultūras ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekta ietvaros plānoto projektu īstenošanas rezultātā tiks attīstīta valsts dibināto profesionālās izglītības iestāžu mācību vide.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pasākuma ietvaros plānota IKT risinājumu iegāde mācību satura un procesa digitalizācijai, IKT pieejamības un kapacitātes nodrošināšanai, lai stiprinātu audzēkņu inovācijas, tehnoloģiju un radošuma prasmes.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam (turpmāk – NAP2027) iezīmē nepieciešamību stiprināt profesionālās izglītības prestižu, profesionālās izglītības iestādes kā izcilības un inovācijas centrus, attīstīt elastīgu mācību piedāvājumu, tai skaitā modulārās pieejas īstenošanu, sadarbību ar darba devējiem (darba vidē balstītas mācības, nozaru ekspertu padomes), nosakot uzdevumu Nr.167 „ Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu prestiža celšana un pieejamības palielināšana, modernizējot mācību vidi un uzlabojot tās kvalitāti, nodrošinot uzņēmējspēju apguvi, izglītības procesa individualizāciju un darba vidē balstītas mācības, paplašinot sociālā atbalsta programmas, talantu attīstības iniciatīvas, kā arī īstenojot karjeras izglītības atbalsta un stratēģiskās komunikācijas pasākumus sadarbībā ar nozarēm” . NAP2027 indikatīvais investīciju projektu kopums paredz īstenot pasākumu Nr. 417 „Energoefektīva un videi draudzīga profesionālās izglītības iestāžu un koledžu mācību vide[1].
[1]Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam (NAP2027) Pierejams: https://www.pkc.gov.lv/lv/nap2027
[1]Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam (NAP2027) Pierejams: https://www.pkc.gov.lv/lv/nap2027
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Atbalsts ir paredzēts nacionālas nozīmes pasākumu īstenošanai neatkarīgi no reģionu attīstības plānošanas dokumentos noteiktā, plānojot attiecīgās politikas īstenojošās valsts pārvaldes iestādes kā labuma guvējus, kuri īsteno līdzvērtīgas darbības visā Latvijas teritorijā, tostarp arī profesionālās izglītības iestāžu nozares metodiskā darba virsvadību, kas tiek īstenota visā Latvijas teritorijā.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pasākumam ir netieša ietekme uz horizontālajiem principiem “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu”.
Pasākuma ietvaros projekta īstenotājs ievēro šādus horizontālos principus (ja attiecināms) un pirmās, otrās un trešās atlases kārtas ietvaros uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu (ja attiecināms):
3.1. horizontālais princips "Klimatdrošināšana";
3.2. princips "Energoefektivitāte pirmajā vietā";
3.3. princips "Nenodarīt būtisku kaitējumu".
Projektu īstenotājiem jānodrošina, ka projekts izpilda nepieciešamās prasības horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanai un atbilst Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam noteiktajiem Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā.
Projektu iesniedzējiem jāpiemēro zaļā publiskā iepirkuma principi un prasības saskaņā ar Ministru Kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”.
Pasākuma ietvaros projekta īstenotājs ievēro šādus horizontālos principus (ja attiecināms) un pirmās, otrās un trešās atlases kārtas ietvaros uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu (ja attiecināms):
3.1. horizontālais princips "Klimatdrošināšana";
3.2. princips "Energoefektivitāte pirmajā vietā";
3.3. princips "Nenodarīt būtisku kaitējumu".
Projektu īstenotājiem jānodrošina, ka projekts izpilda nepieciešamās prasības horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanai un atbilst Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam noteiktajiem Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā.
Projektu iesniedzējiem jāpiemēro zaļā publiskā iepirkuma principi un prasības saskaņā ar Ministru Kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pasākuma ietvaros plānoto projektu īstenošana rada netieši pozitīvu ietekmi, ievērojot, ka daļa no projektiem plānotā finansējuma paredzēta profesionālās izglītības iestāžu mācību un koplietošanas ēku un telpu pārbūvei vai atjaunošanai. Ja projekta ietvaros tiek plānota ēku pārbūve, projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda enerģijas patēriņu (megavatstundas) pirms projekta īstenošanas. Sadarbības partnerim ir pienākums informēt sadarbības iestādi par enerģijas patēriņu (megavatstundas) pēc projekta īstenošanas.
Vienlaikus kā attiecināmas ir noteiktas profesionālās izglītības iestādes teritorijas labiekārtošanas darbu izmaksas, kas var ietvert arī piemēram, koku stādīšanu, apzaļumošanu, ierīkojot zonas izglītojamo atpūtas vai mācību vajadzībām.
Vienlaikus kā attiecināmas ir noteiktas profesionālās izglītības iestādes teritorijas labiekārtošanas darbu izmaksas, kas var ietvert arī piemēram, koku stādīšanu, apzaļumošanu, ierīkojot zonas izglītojamo atpūtas vai mācību vajadzībām.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekta plānoto projektu īstenošanas rezultātā tiks veicināta profesionālās izglītības kvalitāte, izglītojamo un mācību spēku drošība un labsajūta.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Kopumā pasākuma projektu īstenošanas rezultātā ir jāuzlabojas profesionālās izglītības iestāžu fiziskai videi, informācijas un mācību vides piekļūstamībai. Pasākuma pirmās, otrās un trešās atlases kārtas ietvaros tiks īstenotas vispārīgas un specifiskas HP "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana", kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības:
Vispārīgas HP darbības:
- projekta tīmekļa vietnē tiks norādīta informācija par projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamību cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem;
- projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem;
- projekta vadības un īstenošanas procesā personām ar invaliditāti tiks nodrošināta piekļūstamība, tostarp, pielāgota darba vieta un pielāgotas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;
Specifiskas HP darbības:
- attālinātā un tiešsaistes mācību procesa nodrošināšanai nodrošināts tāds IKT aprīkojums, tostarp tā lietotāja saskarne, kas ietver iespējas, elementus un funkcijas, kas personām ar invaliditāti ļauj produktam piekļūt, to uztvert, lietot, saprast un vadīt, nodrošinot izglītības procesā būtisko elementu piekļūstamību, izmantojot vairāk par vienu sensoro kanālu (tas ietver to, ka nodrošina alternatīvas iespējas vizuāliem, audio, runas un taustāmiem elementiem u.c.);
- tiks izstrādāti digitāli pakalpojumi vai programmas, kur ir veikta informācijas pielāgošana specifisko lietotāju grupām (personām ar redzes, dzirdes un garīga rakstura traucējumiem);
- papildus būvnormatīvā LBN 200-21 noteiktajam, projekta ietvaros tiks īstenotas labās prakses darbības, kas īpaši veicina vides piekļūstamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem;
- plānojot būves dizainu, tiks ņemts vērā daudzveidības un iekļaušanas princips, balstoties uz cilvēku ar invaliditāti vajadzībām ne vien uz fizisku piekļūšanu būvei, bet arī uz specifiskām vajadzībām attiecībā uz būves noformējumu, lietojamību un funkciju;
- projekta ietvaros tiks nodrošinātas vides piekļūstamības ekspertu konsultācijas, tās paredzot projektēšanas un būvniecības procesā (attiecīgi pievienojot dokumentus, piem. konsultāciju protokolus u.c.);
- projektēšanas laikā un pirms objekta nodošanas ekspluatācijā publiskajai infrastruktūrai tiks veikts vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējums, kur iegūto punktu skaits nav zemāks par 8 (LM vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējuma metodika pieejama šeit: https://www.lm.gov.lv/lv/vides-pieklustamibas-pasnovertejums ).
Tādējādi atbilstoša telpu infrastruktūra un piekļūstamības prasībām atbilstoši publicitātes pasākumi sniegs ieguvumu gan izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, gan iestāžu personālam (kas arī var būt personas ar invaliditāti), gan sabiedrībai kopumā.
Ceturtās atlases kārtas projektu ietvaros jāievēro visi HP principi, bet netiek noteikta prasība uzkrāt datus par specifiskiem rādītājiem, kas iepriekš 8.1.3.SAM projektos nav bijuši.
Pasākuma investīcijas atbilst Apvienoto Nāciju organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām prasībām, tostarp 4. un 5. vispārīgajam komentāram un Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām komitejas noslēguma apsvērumiem vispārīgajiem principiem, cilvēktiesību prasībām, proti, Pamattiesību hartai, Eiropas sociālo tiesību pīlāram un Stratēģijai par personu ar invaliditāti tiesībām 2021.–2030. gadam, t.sk. ka kopumā veicot investīcijas nevar tikt veicināta nelabvēlīgākā situācijā esošu grupu segregācija/ izolācija.
Vispārīgas HP darbības:
- projekta tīmekļa vietnē tiks norādīta informācija par projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamību cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem;
- projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem;
- projekta vadības un īstenošanas procesā personām ar invaliditāti tiks nodrošināta piekļūstamība, tostarp, pielāgota darba vieta un pielāgotas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;
Specifiskas HP darbības:
- attālinātā un tiešsaistes mācību procesa nodrošināšanai nodrošināts tāds IKT aprīkojums, tostarp tā lietotāja saskarne, kas ietver iespējas, elementus un funkcijas, kas personām ar invaliditāti ļauj produktam piekļūt, to uztvert, lietot, saprast un vadīt, nodrošinot izglītības procesā būtisko elementu piekļūstamību, izmantojot vairāk par vienu sensoro kanālu (tas ietver to, ka nodrošina alternatīvas iespējas vizuāliem, audio, runas un taustāmiem elementiem u.c.);
- tiks izstrādāti digitāli pakalpojumi vai programmas, kur ir veikta informācijas pielāgošana specifisko lietotāju grupām (personām ar redzes, dzirdes un garīga rakstura traucējumiem);
- papildus būvnormatīvā LBN 200-21 noteiktajam, projekta ietvaros tiks īstenotas labās prakses darbības, kas īpaši veicina vides piekļūstamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem;
- plānojot būves dizainu, tiks ņemts vērā daudzveidības un iekļaušanas princips, balstoties uz cilvēku ar invaliditāti vajadzībām ne vien uz fizisku piekļūšanu būvei, bet arī uz specifiskām vajadzībām attiecībā uz būves noformējumu, lietojamību un funkciju;
- projekta ietvaros tiks nodrošinātas vides piekļūstamības ekspertu konsultācijas, tās paredzot projektēšanas un būvniecības procesā (attiecīgi pievienojot dokumentus, piem. konsultāciju protokolus u.c.);
- projektēšanas laikā un pirms objekta nodošanas ekspluatācijā publiskajai infrastruktūrai tiks veikts vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējums, kur iegūto punktu skaits nav zemāks par 8 (LM vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējuma metodika pieejama šeit: https://www.lm.gov.lv/lv/vides-pieklustamibas-pasnovertejums ).
Tādējādi atbilstoša telpu infrastruktūra un piekļūstamības prasībām atbilstoši publicitātes pasākumi sniegs ieguvumu gan izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, gan iestāžu personālam (kas arī var būt personas ar invaliditāti), gan sabiedrībai kopumā.
Ceturtās atlases kārtas projektu ietvaros jāievēro visi HP principi, bet netiek noteikta prasība uzkrāt datus par specifiskiem rādītājiem, kas iepriekš 8.1.3.SAM projektos nav bijuši.
Pasākuma investīcijas atbilst Apvienoto Nāciju organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām prasībām, tostarp 4. un 5. vispārīgajam komentāram un Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām komitejas noslēguma apsvērumiem vispārīgajiem principiem, cilvēktiesību prasībām, proti, Pamattiesību hartai, Eiropas sociālo tiesību pīlāram un Stratēģijai par personu ar invaliditāti tiesībām 2021.–2030. gadam, t.sk. ka kopumā veicot investīcijas nevar tikt veicināta nelabvēlīgākā situācijā esošu grupu segregācija/ izolācija.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pasākumam ir netieši pozitīva ietekme uz horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošanu. Cita starpā projektā ir jāparedz vispārīgās un specifiskās darbības, kas nodrošinās projekta vadības un īstenošanas personāla atlasi bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem. Personālam – gan sievietēm, gan vīriešiem nodrošināta vienlīdzīga darba samaksa un vienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas, tostarp nodrošinot dalību apmācībās, semināros, komandējumos, (t.sk. piemērota vienlīdzīgas bonusu sistēma, veselības apdrošināšana u.c.). Projekta ietvaros tiks īstenotas darbības, kas veicina dzimumu līdztiesību, piemēram:
(Specifiskās HP darbības) – izstrādājot iepirkumu nolikumus, kā arī nodrošinot pakalpojumus, tiks ņemtas vērā sieviešu un vīriešu vajadzības, situācija un iespējas.
(Specifiskās HP darbības) – izstrādājot iepirkumu nolikumus, kā arī nodrošinot pakalpojumus, tiks ņemtas vērā sieviešu un vīriešu vajadzības, situācija un iespējas.
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks uzlabota mācību vide profesionālās izglītības iestādēs izglītojamajiem, kas apgūst profesionālās izglītības programmas. Paredzamais izglītojamo skaits, kas izmantos uzlaboto mācību vidi ir 11 116 personas gadā.
8.2. Cita informācija
Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā un tam ir netieši pozitīva ietekme uz HP “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošanu.
Noteikumu projekta 54.2. apakšpunkts paredz prasību finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms) ievērot HP "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” un uzkrāt datus par HP „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītājiem.
Datu uzkrāšanā un darbību īstenošanā finansējuma saņēmējs izmanto Labklājības ministrijas un Tieslietu ministrijas izstrādātās vadlīnijas “Horizontālais princips “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” vadlīnijas īstenošanai un uzraudzībai (2021–2027) (Pieejamas: https://www.lm.gov.lv/lv/vadlinijas-horizontala-principa-vienlidziba-ieklausana-nediskriminacija-un-pamattiesibu-ieverosana-istenosanai-un-uzraudzibai-2021-2027 )
4.atlases kārtas projektu atbilstība 2021 .- 2027.gada plānošanas perioda HP tiks izvērtēta pirms projektu iesniegumu iesniegšanas, un uz tiem neattieksies specifiskie nosacījumi par HP "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītāju noteikšanu un datu vākšanu, ņemot vēra, ka projekti tiek posmoti atbilstoši Kopīgo noteikumu regulas Nr. 2021/1060 118a.pantam.
Pasākumam ir netieša ietekme uz horizontālajiem principiem “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu”.
3. Ievēro šādus horizontālos principus un pirmās, otrās un trešās atlases kārtas ietvaros uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu (ja attiecināms):
3.1. horizontālais princips "Klimatdrošināšana";
3.2. princips "Energoefektivitāte pirmajā vietā";
3.3. princips "Nenodarīt būtisku kaitējumu".
Ceturtās atlases kārtas projektu ietvaros jāievēro visi HP principi, bet netiek noteikta prasība uzkrāt datus par specifiskiem rādītājiem, kas iepriekš 8.1.3.SAM projektos nav bijuši.
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
IZM 4.2.1.6.pasākuma 1.kārtas projekta IZMAKSU UN IEGUVUMU ANALĪZE
2. pielikums
Nosaukums
KM 4.2.1.6.pasākuma 2.kārtas projektu IZMAKSU UN IEGUVUMU ANALĪZE
3. pielikums
Nosaukums
IeM 4.2.1.6.pasākuma 3.kārtas projekta IZMAKSU UN IEGUVUMU ANALĪZE