25-TA-1745: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par valstspilsētu un novadu pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu atlīdzību un ēdināšanas izdevumu kompensāciju" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
2025. gada 5. jūnija likums "Grozījumi Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā" paredz papildināt Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma 21. panta trešo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:
"Ministru kabinets atlīdzības apmēru vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, sekretāram un komisijas locekļiem nosaka, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajam bāzes mēnešalgas apmēram piemērojot attiecīgu koeficientu."
"Ministru kabinets atlīdzības apmēru vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, sekretāram un komisijas locekļiem nosaka, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajam bāzes mēnešalgas apmēram piemērojot attiecīgu koeficientu."
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par valstspilsētu un novadu pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu atlīdzību un ēdināšanas izdevumu kompensāciju" (turpmāk – noteikumu projekts) mērķis ir noteikt koeficientus pret bāzes mēnešalgas apmēru – vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, sekretāram un komisijas locekļiem.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma 21. panta trešās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumos Nr. 144 "Noteikumi par valstspilsētu un novadu pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu atlīdzību un ēdināšanas izdevumu kompensāciju" noteikta darba stundu tarifa likme:
1. komisijas priekšsēdētājam – 10,00–15,00 euro;
2. komisijas sekretāram – 9,00–13,00 euro;
3. komisijas loceklim – 8,00–10,00 euro.
Tāpat noteikumos noteikts, ka komisijas locekļiem kompensē ēdināšanas izdevumus balsošanas un balsu skaitīšanas laikā – 11,00 euro par katru dienu.
1. komisijas priekšsēdētājam – 10,00–15,00 euro;
2. komisijas sekretāram – 9,00–13,00 euro;
3. komisijas loceklim – 8,00–10,00 euro.
Tāpat noteikumos noteikts, ka komisijas locekļiem kompensē ēdināšanas izdevumus balsošanas un balsu skaitīšanas laikā – 11,00 euro par katru dienu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2026. gada 1. janvārī stāsies spēkā regulējums, kas paredz, ka Ministru kabinets atlīdzības apmēru vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, sekretāram un komisijas locekļiem nosaka, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajam bāzes mēnešalgas apmēram piemērojot attiecīgu koeficientu.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta otrajā daļā noteikts, ka bāzes mēnešalgas apmēru nosaka šādi:
1) saskaita Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēra pieaugumu procentos pret iepriekšējo gadu ar aizpagājušā gada inflāciju procentos pret iepriekšējo gadu un attiecīgo summu dala ar divi;
2) indeksē kārtējā gada bāzes mēnešalgu ar skaitli, kas iegūts saskaņā ar šīs daļas 1. punktu.
Savukārt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta 2.1 daļā noteikts, ka Valsts kanceleja nākamā gada bāzes mēnešalgas apmēru publicē Valsts kancelejas tīmekļvietnē līdz kārtējā gada 1. maijam.
Līdz ar to katra gada bāzes mēnešalgas apmērs absolūtos skaitļos ir pieejams šeit: https://www.mk.gov.lv/lv/dati-par-darba-samaksu-un-nodarbinatajiem-valsts-parvalde.
Ievērojot minēto, Ministru kabinetam ir jānosaka koeficienti, kas tiek piemēroti, nosakot vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, sekretāram un komisijas locekļiem darba stundas tarifa likmi.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta otrajā daļā noteikts, ka bāzes mēnešalgas apmēru nosaka šādi:
1) saskaita Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēra pieaugumu procentos pret iepriekšējo gadu ar aizpagājušā gada inflāciju procentos pret iepriekšējo gadu un attiecīgo summu dala ar divi;
2) indeksē kārtējā gada bāzes mēnešalgu ar skaitli, kas iegūts saskaņā ar šīs daļas 1. punktu.
Savukārt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta 2.1 daļā noteikts, ka Valsts kanceleja nākamā gada bāzes mēnešalgas apmēru publicē Valsts kancelejas tīmekļvietnē līdz kārtējā gada 1. maijam.
Līdz ar to katra gada bāzes mēnešalgas apmērs absolūtos skaitļos ir pieejams šeit: https://www.mk.gov.lv/lv/dati-par-darba-samaksu-un-nodarbinatajiem-valsts-parvalde.
Ievērojot minēto, Ministru kabinetam ir jānosaka koeficienti, kas tiek piemēroti, nosakot vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, sekretāram un komisijas locekļiem darba stundas tarifa likmi.
Risinājuma apraksts
Jāņem vērā, ka, lai nodrošinātu sekmīgu un kvalitatīvu vēlēšanu norisi, ar katru gadu arvien lielāka loma ir informāciju tehnoloģijām, kas nodrošina daudz ātrāku vēlēšanu rezultātu apkopošanu, paredz plašākas balsošanas iespējas vēlētājiem un nosaka sarežģītākas procedūras vēlēšanu komisiju locekļiem. Tā rezultātā palielinās nepieciešamība vēlēšanu nodrošināšanā iesaistīt arvien kvalificētākus darbiniekus.
Lai nodrošinātu sekmīgu Saeimas 2026. gada vēlēšanu norisi un spētu piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus, ir nepieciešams pārskatīt noteiktās likmes, ņemot vērā arī līdzīgas vērtības darba nosacījumus. Vērtējot nepieciešamās kompetences darba veikšanai, kā arī ņemot vērā, ka publiskajā sektorā kopš 2022. gada 1. jūlija ir ieviesta atlīdzības sistēmas reforma, kura balstās uz samaksu par līdzīgas vērtības darbu privātajā sektorā, pieņemot, ka publiskajā sektorā tā ir 80 % no privātā sektora.
Līdz ar to 2025. gada 5. jūnija likuma "Grozījumi Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā" anotācijā tika norādīts, ka piemērotā stundas likme absolūtos skaitļos ir:
Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs 15 – 17 euro;
Vēlēšanu komisijas sekretārs 13 – 15 euro;
Vēlēšanu komisijas loceklis 9-12 euro.
Tā tika aprēķināta, pamatojoties uz vidējo atlīdzību par līdzīgas vērtības darbu valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem, par pamatu ņemot 36. amata saimi "Politikas ieviešana" un attiecīgi vērtējot vidējo atlīdzību par pilna laika darbu (8 stundu darba diena un 40 stundu darba nedēļa) šādiem amatiem:
- 36. amatu saime VI līmenis - departamenta direktors, vidējā mēnešalga 2544 euro tiek pielīdzināts vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam;
- 36.amatu saime V līmenis - departamenta direktora vietnieks, nodaļas vadītājs, vidējā mēnešalga 1966 euro tiek pielīdzināts vēlēšanu komisijas sekretāram;
- 36.amatu saime III līmenis - eksperta amats, vidējā mēnešalga 1642 euro tiek pielīdzināta vēlēšanu komisijas locekļa amatam.
Lai noteiktu iepriekš minētās likmes, tika izmantoti iestāžu sniegtie dati Atlīdzības uzskaites sistēmā par stāvokli uz 2025. gada 31. janvāri (sagatavojot anotāciju likumprojektam "Grozījumi Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā", savukārt pārbaudot datus uz 2025. gada 31. maiju nav novērojamas izmaiņas, līdz ar to likmju aprēķins nemainās).
Šāda pieeja nozīmē, ka vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu vidējais atlīdzības pieaugums ir vērtējams kā 29,9 % no šobrīd spēkā esošajām stundas likmēm, ko nosaka Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumi Nr. 144 "Noteikumi par valstspilsētu un novadu pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu atlīdzību un ēdināšanas izdevumu kompensāciju".
Ņemot vērā, ka ir atšķirīgs vēlēšanu komisijas iecirkņu lielums (balstoties uz vēlētāju skaitu), tad attiecīgi minētās likmes (izteiktas koeficientos) arī turpmāk ir nosakāmas intervāla ietvaros, lai tādējādi arī atlīdzība būtu saistīta ar attiecīgo darba intensitāti.
Balstoties uz iepriekš norādīto aprēķinu metodoloģiju, komisijas locekļa darba stundas tarifa likme nedrīkst pārsniegt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto bāzes mēnešalgas apmēru, kam piemērots šāds koeficients:
Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs – 0,012 – 0,014;
Vēlēšanu komisijas sekretārs – 0,0102 – 0,012;
Vēlēšanu komisijas loceklis – 0,007 – 0,0096.
Norādāms, ka aprēķinos ietverta arī samaksa par darbu nakts stundās saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Papildus norādāms, ka, ņemot vērā valsts budžeta fiskālās iespējas, noteikumu projekts neparedz palielināt ēdināšanas izdevumu kompensāciju vēlēšanu komisiju locekļiem balsošanas un balsu skaitīšanas laikā. Ievērojot minēto, tā paliek nemainīga 11,00 euro apmērā.
Lai nodrošinātu sekmīgu Saeimas 2026. gada vēlēšanu norisi un spētu piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus, ir nepieciešams pārskatīt noteiktās likmes, ņemot vērā arī līdzīgas vērtības darba nosacījumus. Vērtējot nepieciešamās kompetences darba veikšanai, kā arī ņemot vērā, ka publiskajā sektorā kopš 2022. gada 1. jūlija ir ieviesta atlīdzības sistēmas reforma, kura balstās uz samaksu par līdzīgas vērtības darbu privātajā sektorā, pieņemot, ka publiskajā sektorā tā ir 80 % no privātā sektora.
Līdz ar to 2025. gada 5. jūnija likuma "Grozījumi Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā" anotācijā tika norādīts, ka piemērotā stundas likme absolūtos skaitļos ir:
Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs 15 – 17 euro;
Vēlēšanu komisijas sekretārs 13 – 15 euro;
Vēlēšanu komisijas loceklis 9-12 euro.
Tā tika aprēķināta, pamatojoties uz vidējo atlīdzību par līdzīgas vērtības darbu valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem, par pamatu ņemot 36. amata saimi "Politikas ieviešana" un attiecīgi vērtējot vidējo atlīdzību par pilna laika darbu (8 stundu darba diena un 40 stundu darba nedēļa) šādiem amatiem:
- 36. amatu saime VI līmenis - departamenta direktors, vidējā mēnešalga 2544 euro tiek pielīdzināts vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam;
- 36.amatu saime V līmenis - departamenta direktora vietnieks, nodaļas vadītājs, vidējā mēnešalga 1966 euro tiek pielīdzināts vēlēšanu komisijas sekretāram;
- 36.amatu saime III līmenis - eksperta amats, vidējā mēnešalga 1642 euro tiek pielīdzināta vēlēšanu komisijas locekļa amatam.
Lai noteiktu iepriekš minētās likmes, tika izmantoti iestāžu sniegtie dati Atlīdzības uzskaites sistēmā par stāvokli uz 2025. gada 31. janvāri (sagatavojot anotāciju likumprojektam "Grozījumi Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā", savukārt pārbaudot datus uz 2025. gada 31. maiju nav novērojamas izmaiņas, līdz ar to likmju aprēķins nemainās).
Šāda pieeja nozīmē, ka vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu vidējais atlīdzības pieaugums ir vērtējams kā 29,9 % no šobrīd spēkā esošajām stundas likmēm, ko nosaka Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumi Nr. 144 "Noteikumi par valstspilsētu un novadu pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu atlīdzību un ēdināšanas izdevumu kompensāciju".
Ņemot vērā, ka ir atšķirīgs vēlēšanu komisijas iecirkņu lielums (balstoties uz vēlētāju skaitu), tad attiecīgi minētās likmes (izteiktas koeficientos) arī turpmāk ir nosakāmas intervāla ietvaros, lai tādējādi arī atlīdzība būtu saistīta ar attiecīgo darba intensitāti.
Balstoties uz iepriekš norādīto aprēķinu metodoloģiju, komisijas locekļa darba stundas tarifa likme nedrīkst pārsniegt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto bāzes mēnešalgas apmēru, kam piemērots šāds koeficients:
Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs – 0,012 – 0,014;
Vēlēšanu komisijas sekretārs – 0,0102 – 0,012;
Vēlēšanu komisijas loceklis – 0,007 – 0,0096.
Norādāms, ka aprēķinos ietverta arī samaksa par darbu nakts stundās saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Papildus norādāms, ka, ņemot vērā valsts budžeta fiskālās iespējas, noteikumu projekts neparedz palielināt ēdināšanas izdevumu kompensāciju vēlēšanu komisiju locekļiem balsošanas un balsu skaitīšanas laikā. Ievērojot minēto, tā paliek nemainīga 11,00 euro apmērā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Līdz ar projekta spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumi Nr. 144 "Noteikumi par valstspilsētu un novadu pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu atlīdzību un ēdināšanas izdevumu kompensāciju" (Latvijas Vēstnesis, 2022, 44. nr.; 2023, 203. nr.).
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļi
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir labvēlīga ietekme, jo saskaņā ar to tiks nodrošināta vēlēšanu komisijas un vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, sekretāram un komisijas locekļiem, tai skaitā pieaicinātiem civildienesta ierēdņiem un citiem speciālistiem no vēlētāju vidus, atlīdzības apmēra prognozējamību un mainību atbilstoši valsts ekonomiskajai izaugsmei.
Juridiskās personas
- Pašvaldību vēlēšanu komisijas un vēlēšanu iecirkņu komisijas
Ietekmes apraksts
Pašvaldību vēlēšanu komisijas un vēlēšanu iecirkņu komisijām būs lielāka iespēja piesaistīt kvalificētu cilvēkresursu (vēlēšanu komisijas locekļus) sekmīgai un kvalitatīvai vēlēšanu norisei, jo tiks noteikta konkurētspējīga atlīdzība.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
5 052 305
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
5 052 305
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
5 052 305
1 306 683
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
5 052 305
1 306 683
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-1 306 683
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-1 306 683
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-1 306 683
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
-1 306 683
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Likumā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" Centrālās vēlēšanu komisijas budžetā paredzēts finansējums 2026. gada Saeimas vēlēšanām - atlīdzības nodrošināšanai vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem, balsošanai pa pastu ārvalstīs, kā arī atbalsta personālam pašvaldībās un ieslodzījumu vietu darbiniekiem par kopējo summu 5 052 305 euro. Finansējuma apmērs noteikts saskaņā ar likmēm, kas noteiktas ar Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumiem Nr. 144 “Noteikumi par valstspilsētu un novadu pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu atlīdzību un ēdināšanas izdevumu kompensāciju”. Komisijas locekļiem šobrīd noteiktās likmes: komisijas priekšsēdētājam – 10,00–15,00 euro; komisijas sekretāram – 9,00–13,00 euro; komisijas loceklim – 8,00–10,00 euro. Minētās likmes tika noteiktas ņemot vērā vidējās darba samaksas, kā arī minimālās darba algas izmaiņas 2021. gadā, nodrošinot, ka zemākā stundas tarifa likme ir tuvināta vidējai darba stundas tarifa likmei valstī un ievērojot, ka kopumā darba samaksa nedrīkst būt zemāka par valstī noteikto minimālo algu par pilna laika darbu. Nosakot stundas tarifa likmju amplitūdu vēlēšanu komisiju locekļiem, tika ņemts vērā arī tas, ka 2021. gadā noteiktās darba stundas tarifa likmes būs spēkā vēl četrus gadus – līdz 2025. gadam – un būs piemērojamas 2022. gada Saeimas vēlēšanās un 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Laika periodā no 2021.gada līdz 2024.gadam un atbilstoši Finanšu ministrijas tīmekļvietnē publiskotajai makroekonomisko rādītāju prognozei (https://www.fm.gov.lv/lv/tautsaimniecibas-analize ) vidējā darba samaksa faktiski 2021. gadā bija 1277 euro, bet prognozēts, ka 2024.gadā tā varētu sasniegt 1655 euro (faktiski 1685 euro), kas nozīmē 29,6 %, pieaugumu (faktiskais pieaugums pret 2024.gadu ir 31,9 %), bet savukārt prognoze 2025.gadam ir 1760 euro, tādējādi pieaugums pret 2021. gadu sasniegtu pat 37,8%.
Aprēķinot koeficientus, ir izmantota 2025. gada bāzes mēnešalga 1237,06 euro apmērā, atbilstoši likuma "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" 80. pantā noteiktajam.
Ņemot vērā vēlēšanu komisiju un iecirkņu skaitu vēlēšanu komisijas locekļu darba stundas tarifa likmei tiek paredzēti koeficienti ar zemāko un lielāko amplitūdu, tādējādi nodrošinot atlīdzības sistēmu, ka nosakāmā stundas tarifa likme ir atkarīgi no paredzamā darba apjoma. Rēķinot stundas likmes apmēru, kā arī attiecīgo koeficientu, tika izmantots vidējais darba stundu skaits mēneši – 166 stundas. Lai noteiktu zemāko stundas likmes koeficientu, tika izmantota attiecīgi zemākais mēnešalgas apmērs (kurš nav zemāks kā attiecīgās mēnešalgu grupas skalas intervāla minimums) konkrētajā datu kopā, savukārt augstākā likme ir vidējais mēnešalgas apmērs konkrētajā datu kopā.
Ņemot vērā noteikumu projektā paredzētās stundu tarifa likmes, Centrālajai vēlēšanu komisijai 2026. gadam nepieciešams papildu finansējums 1 306 683 euro apmērā.
Detalizēts aprēķins pievienots anotācijas pielikumā.
Aprēķinot koeficientus, ir izmantota 2025. gada bāzes mēnešalga 1237,06 euro apmērā, atbilstoši likuma "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" 80. pantā noteiktajam.
Ņemot vērā vēlēšanu komisiju un iecirkņu skaitu vēlēšanu komisijas locekļu darba stundas tarifa likmei tiek paredzēti koeficienti ar zemāko un lielāko amplitūdu, tādējādi nodrošinot atlīdzības sistēmu, ka nosakāmā stundas tarifa likme ir atkarīgi no paredzamā darba apjoma. Rēķinot stundas likmes apmēru, kā arī attiecīgo koeficientu, tika izmantots vidējais darba stundu skaits mēneši – 166 stundas. Lai noteiktu zemāko stundas likmes koeficientu, tika izmantota attiecīgi zemākais mēnešalgas apmērs (kurš nav zemāks kā attiecīgās mēnešalgu grupas skalas intervāla minimums) konkrētajā datu kopā, savukārt augstākā likme ir vidējais mēnešalgas apmērs konkrētajā datu kopā.
Ņemot vērā noteikumu projektā paredzētās stundu tarifa likmes, Centrālajai vēlēšanu komisijai 2026. gadam nepieciešams papildu finansējums 1 306 683 euro apmērā.
Detalizēts aprēķins pievienots anotācijas pielikumā.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav
Cita informācija
Centrālajai vēlēšanu komisijai papildu nepieciešamais finansējums 1 306 683 euro apmērā 2026. gadam tiks nodrošināts no Saeimā 2025. gada 4. decembrī pieņemtajā likumprojektā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" Centrālās vēlēšanu komisijas budžeta programmā 02.00.00 “Saeimas vēlēšanas” prioritārajam pasākumam “Vēlēšanu komisiju atlīdzības nodrošināšana” piešķirtā finansējuma.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalību īsteno attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Tā kā noteikumu projekts neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas, bet gan mainīt atlīdzības noteikšanas kārtību vēlēšanu komisiju locekļiem, ievērojot 2025. gada 5. jūnija likumā "Grozījumi Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā" noteikto, tostarp ņemot vērā, ka likuma anotācijā likumdevējs ir jau norādījis paredzamās likmes absolūtos skaitļos, sabiedrības līdzdalības kārtība netiek piemērota.
Tā kā noteikumu projekts neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas, bet gan mainīt atlīdzības noteikšanas kārtību vēlēšanu komisiju locekļiem, ievērojot 2025. gada 5. jūnija likumā "Grozījumi Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā" noteikto, tostarp ņemot vērā, ka likuma anotācijā likumdevējs ir jau norādījis paredzamās likmes absolūtos skaitļos, sabiedrības līdzdalības kārtība netiek piemērota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Centrālā vēlēšanu komisija Pašvaldību vēlēšanu komisijas un vēlēšanu iecirkņu komisijas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
