Anotācija (ex-ante)

CFLA organizētajā 4.2.1.7. pasākuma atklātā projektu iesniegumu atlasē pašvaldību iesniegto projektu iesniegumu pieprasītais ERAF finansējums ievērojami pārsniedza 4.2.1.7. pasākumam pieejamo ERAF finansējumu.

Nepieciešams rast risinājumu, lai pašvaldības varētu īstenot PII infrastruktūras attīstības projektus. Vienlaikus, nepieciešams veicināt Eiropas Komisijai deklarējamo izdevumu mērķa (n+3) izpildi un ieguldījumu straujāku ienākšanu tautsaimniecībā.

Būtiski, ka, lai nodrošinātu sabalansētu perioda izdevumu plūsmu un sasniegtu Eiropas Komisijas noteikto pieprasāmo izdevumu minimālo apmēru kumulatīvi 2025. gadā un turpmāk ikgadēji līdz 2030. gadam (n+3 mērķis), budžeta izdevumiem ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda investīcijām 2025. gadā jābūt virs 700 milj. euro. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060) 105. pantā noteikto Eiropas Komisija atceļ saistības jebkurai programmas summas daļai, kas nav izmantota priekšfinansējumam vai par kuru līdz 31. decembrim trešajā gadā pēc programmas budžeta saistību gada nav sagatavots maksājuma pieteikums par 2021.–2026. gadu. Saistību daļu, kas joprojām pastāv 2029. gada 31. decembrī, atceļ, ja regulas 2021/1060 43. panta 1. punktā noteiktajā termiņā (līdz 2031. gada 15. februārim) Eiropas Komisijai nav iesniegta apliecinājumu pakete un galīgais snieguma ziņojums par programmām.

4.2.1.7. pasākuma pašvaldību PII infrastruktūras attīstības projekti ir ar augstu gatavības pakāpi, kuru īstenošana var tikt uzsākta nekavējoties. 4.2.1.7. pasākuma projekti ir saistīti ar būvdarbu veikšanu, tādejādi ir būtiski pēc iespējas ātrāk uzsākt projektu īstenošanu, lai pilnvērtīgi izmantotu atlikušo 2024. gada būvdarbu sezonu.

Lai pašvaldības varētu īstenot PII infrastruktūras attīstības projektus, nepieciešams palielināt 4.2.1.7. pasākumam pieejamā ERAF finansējuma apmēru. Papildu finansējuma ietvaros tiks dota iespēja pašvaldībām īstenot astoņus augstas gatavības pirmsskolas izglītības infrastruktūras attīstības projektus, kas ir iesniegti CFLA organizētajā 4.2.1.7. pasākuma atklātā projektu iesniegumu atlasē, bet noraidīti nepietiekamā ERAF finansējuma dēļ. Ņemot vērā projektu augsto gatavību, vienlaikus tiktu paātrināta investīciju ienākšana tautsaimniecībā, veicināta Eiropas Komisijai deklarējamo izdevumu mērķa (n+3) izpilde, kā arī vienlīdzīgas iespējas bērniem (t. sk. sociāli un ekonomiski nelabvēlīgā situācijā esošām personu grupām) saņemt pašvaldības sniegto pirmsskolas izglītības pakalpojumu un nodrošinātu bērna vecāku pilnvērtīgu atgriešanos darba tirgū.

Ievērojot MK ES fondu tematiskās komitejas 2024. gada 5. marta sanāksmē panākto konceptuālo vienošanos, pašvaldību izteiktos priekšlikumus, un ņemot vērā grozījumus ES kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam (24-TA-1245), nepieciešams palielināt 4.2.1.7. pasākuma pieejamo ERAF finansējumu kopumā par 23 099 215 euro (t.sk. elastības finansējums 3 575 985 euro). Iepriekš minētais pašvaldību pieprasījumā balstītais finansējuma palielinājums ir iespējams, veicot finansējuma pārdali starp ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam investīciju pasākumiem no trīs avotiem, t.i., no 1.3., 2.1. un 2.2. prioritātes:
- no 1.3.1.1. pasākuma “IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram” (turpmāk – 1.3.1.1. pasākums) uz 4.2.1.7. pasākumu 9 999 999 euro apmērā, t.sk. 1 577 253 euro elastības finansējums;
- no 2.1.1.6. pasākuma “Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana” (turpmāk – 2.1.1.6. pasākums) uz 4.2.1.7. pasākumu 3 855 466 euro apmērā, t.sk. elastības finansējums 608 105 euro;
- no 2.2.3.1. pasākuma “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” (turpmāk – 2.2.3.1. pasākums) uz 4.2.1.7. pasākumu 9 243 750 euro apmērā, t.sk. elastības finansējums 1 457 973 euro.
Citu ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam grozījumu saistīto pārdaļu rezultātā 4.2.1.7. pasākumam noteikts kopējais elastības finansējuma apjoms 7 658 311 euro.

Noteikumu projektam tiek pievienots protokollēmuma projekts, kas paredz, ka noteikumu projekts stājas spēkā pirms pozitīva Eiropas Komisijas lēmuma par grozījumiem ES Kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam apstiprināšanu, uzdevumu CFLA turpināt atklātā projektu iesniegumu atlasē iesniegto projektu vērtēšanu un slēgt vienošanās par projekta īstenošanu pēc pozitīva Eiropas Komisijas lēmuma par grozījumiem ES Kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam apstiprināšanu, kā arī uzdevumu VARAM informēt MK par priekšlikumiem rīcībai gadījumā, ja netiek saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par grozījumiem ES Kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam. Ja netiek saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par grozījumiem ES Kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam, VARAM pārstrādā noteikumu projektu vai veic grozījumus MK noteikumos Nr.292.

Vienlaikus noteikumu projekts paredz palielināt ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam iznākuma rādītāja “jaunu vai modernizētu bērnu aprūpes (pirmsskolas) iestāžu mācību telpu ietilpība” vērtību proporcionāli palielinātajam ERAF finansējuma apmēram no “vismaz 1 070 personas, tai skaitā par šo noteikumu 13. punktā minēto finansējumu – vismaz 901 persona” uz “vismaz 2 024 personas, tai skaitā par šo noteikumu 13. punktā minēto finansējumu – vismaz 1 708 personas” un ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam rezultāta rādītāju no “jauno vai modernizēto bērnu aprūpes (pirmsskolas) iestāžu lietotāju skaits gadā – 1 016 personas, tai skaitā par šo noteikumu 13. punktā minēto finansējumu – 856 personas” uz “jauno vai modernizēto bērnu aprūpes (pirmsskolas) iestāžu lietotāju skaits gadā – 1 923 personas, tai skaitā par šo noteikumu 13. punktā minēto finansējumu – 1 623 personas”.

Papildus, ņemot vērā 2024. gada 16. jūnijā apstiprinātos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kuros ir svītrota norma, kas paredzēja, ka no 2029. gada valstspilsētu pašvaldībām pievienos apkārtējo novadu pašvaldības, grozījumos ir precizēts šo noteikumu 24. punkts, svītrojot esošās iekavas, kas nosaka, ja projektu plāno īstenot novada pašvaldība, kuru 2029. gadā ir plānots apvienot ar citu pašvaldību saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, abās apvienojamajās pašvaldībās kopā uz attiecīgā mācību gada 1. oktobri pirmsskolas vecuma bērnu skaits rindā uz pašvaldību PII ir lielāks par 100, kā arī ir pilnībā svītrots 25. punkts, kas paredzēja nosacījumu, ka 4.2.1.7. pasākuma ietvaros atbalstu var saņemt pašvaldības, kuras 2029. gadā ir plānots apvienot saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, un projektu plānots īstenot novada pašvaldības teritoriālajā vienībā, kas robežojas ar valstspilsētas pašvaldību, projekta iesniegumā pamatojot PII nepieciešamību konkrētajā teritoriālajā vienībā. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pievieno abu apvienojamo pašvaldību domes lēmumus, ar ko tiek saskaņota projekta īstenošana.

Noteikumu projektā iekļautās izmaiņas risina ne tikai problēmas, kas saistītas ar pieprasījumu pēc pirmsskolas izglītības pakalpojuma pašvaldībās, kurās ir bērni rindā uz vietu pašvaldību PII, bet veicina arī ieguldījumu straujāku ienākšanu tautsaimniecībā un Eiropas Komisijas noteiktā ikgadēji deklarējamo izdevumu minimālā mērķa (n+3 mērķis) izpildi kopumā.