Anotācija

[1] Pašlaik LBN 405-21 2.4. apakšpunktā noteikts, ka būvnormatīvs neattiecas uz liftu apsekošanu. Savukārt liftu drošuma prasības ir noteiktas Ministru kabineta 2020. gada 17. novembra noteikumos Nr. 679 "Liftu un vertikālo cēlējplatformu drošības un tehniskās uzraudzības noteikumi". Attiecīgi LBN 405-21 2.4. apakšpunkts ir jāprecizē, nosakot, ka būvnormatīvs neattiecas uz liftu drošuma novērtēšanu.

[1] Precizēts LBN 405-21 2.4. apakšpunkts, nosakot, ka būvnormatīvs neattiecas uz liftu drošuma novērtēšanu.

[2] Pašlaik LBN 405-21 3.2. apakšpunktā noteikts, ka tehniskā izpēte ir detalizēta un padziļināta būves, tās daļas vai būves daļā iebūvēto būvizstrādājumu, elementu un to savienojumu mezglu tehniskā apsekošana, atsedzot būvkonstrukcijas, veicot urbumus vai lietojot citas destruktīvas izpētes metodes. Taču apsekotājs var izmantot arī citas izpētes metodes, kas nav destruktīvas izpētes metodes. Lai nodrošinātu iespēju izmantot citas izpētes metodes, 3.2. apakšpunkts ir jāprecizē.

[2] Precizēts LBN 405-21 3.2. apakšpunkts, nosakot, ka apsekotājs var izmantot arī citas izpētes metodes.

[3] Pašlaik LBN 405-21 9.2. apakšpunktā noteikts, ka tehnisko apsekošanu veic pirms būves vai tās daļas atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas, konservācijas būvprojekta izstrādes vai konservācijas pārtraukšanas gadījumos, kā arī pirms būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes vienkāršotai ēkas fasādes atjaunošanai. Nepieciešams precizēt punktu, nosakot, ka tehniskā apsekošana ir nepieciešama tikai gadījumā, ja būvprojekta izstrādātājs identificē tehniskās apsekošanas nepieciešamību. Saskaņā ar Būvniecības likuma 16.panta otro daļu būvprojekta izstrādātājs izstrādā būvprojektu, ja viņa rīcībā ir pietiekama informācija un ir veikti visi normatīvajos aktos paredzētie izpētes darbi. Proti, būvprojekta izstrādātājs ir tas, kas lemj par izpētes nepieciešamību, nevis būvvalde. Papildus būtu nepieciešams ņemt vērā, ka normatīvajā regulējumā nav objektīvi iespējams aprakstīt visus iespējamos rīcības modeļus un netipiskā situācijā regulējums ir piemērojams primāri pēc tā jēgas.

[3] Precizēts LBN 405-21 9.2. apakšpunkts, nosakot, ka pirms būves vai tās daļas atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas, konservācijas būvprojekta izstrādes vai konservācijas pārtraukšanas gadījumos, ja būvprojekta izstrādātājs identificē tehniskās apsekošanas nepieciešamību. 

[4] Pašlaik LBN 405-21 10.2. apakšpunktā noteikts, ka otrās vai trešās grupas publiskas ēkas periodiskās tehniskās apsekošanas laikā apsekotājs veic attiecīgās ēkas būvkonstrukciju un to elementu faktiskā tehniskā stāvokļa ugunsizturības novērtējumu, kā arī ugunsdrošībai nozīmīgu inženiertehnisko sistēmu faktiskā tehniskā stāvokļa un darbspējas novērtējumu. Minētais darba apjoms ir ļoti plašs un nav nepieciešams pēc savas būtība pie peridiskās apsekošanas, bet va būt nepieciešams pie būves apsekošanas piems tās atjaunošanas vai pārbūves. Lai sašaurinātu 10.2. apakšpunkta tvērumu, būtu nosakāma ēkas ugunsdrošībai nozīmīgu inženiertehnisko sistēmu atbilstība Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumiem Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi".

[4] Precizēts LBN 405-21 10.2. apakšpunkts, nosakot, ka otrās vai trešās grupas publiskas ēkas periodiskās tehniskās apsekošanas laikā apsekotājs veic attiecīgās ēkas ugunsdrošībai nozīmīgu inženiertehnisko sistēmu atbilstību ugunsdrošības noteikumu prasībām.

[5] Pašlaik LBN 405-21 12. punktā noteikts, ka pirms būves vai tās daļas atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas būvprojekta izstrādes un būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes vienkāršotai ēkas fasādes atjaunošanai, kā arī citos gadījumos, ja jānosaka būves faktiskais tehniskais stāvoklis, būves tehniskā stāvokļa apsekošanu un novērtējumu veic atbilstoši tehniskās apsekošanas uzdevumā noteiktajam apjomam. Tas jāprecizē, liekot uzsvaru uz tehniskās apsekošanas uzdevumā noteikto tehniskās apsekošanas apjomu.

[5] Precizēts LBN 405-21 12. punkts, nosakot, ka tehniskās apsekošanas apjomu nosaka tehniskās apsekošanas uzdevumā, izņemot šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minētajā gadījumā. Tehniskās apsekošanas apjoms noteikumu 9.1. apakšpunktā minētajā gadījumā ir noteikts noteikumu 10. un 11. punktā.

[6] Pašlaik LBN 405-21 18. punktā noteikts, ka apsekotājam ir pienākums iegūt nepieciešamo informāciju par būvi, un viņš patstāvīgi izvēlas piemērojamās tehniskās apsekošanas metodes atbilstoši tehniskās apsekošanas uzdevumam. Minētais regulējums jāprecizē, aizstājot vārdus "tehniskās apsekošanas metodes" ar vārdiem "tehniskās izpētes metodes", jo praksē apsekotājs izvēlas tehniskās izpētes metodes, nevis tehniskās apsekošanas metodes.

[6] Precizēts LBN 405-21 18. punkts, nosakot, ka apsekotājam ir pienākums iegūt nepieciešamo informāciju par būvi, un viņš patstāvīgi izvēlas piemērojamās tehniskās izpētes metodes atbilstoši tehniskās apsekošanas uzdevumam.

[7] Pašlaik LBN 405-21 21. punktā noteikts, ka apsekotājs tehniskās apsekošanas atzinumu sastāda Būvniecības informācijas sistēmā. Praksē tiek izmantotas dažādas tehniskās apsekošanas atzinuma formas. Būvniecības informācijas sistēmā apsekotāji pievieno sagatavoto tehniskās apsekošanas atzinumu.

[7] Precizēts LBN 405-21 21. punkts, nosakot, ka apsekotājs sagatavoto tehniskās apsekošanas atzinumu ievieto Būvniecības informācijas sistēmā. Vienlaikus TAP portālā pievienots dokuments "Tehniskās apsekošanas atzinuma paraugs", pēc kura var vadīties apsekotāji.

[8] Pašlaik LBN 405-21 9.1.1. apakšpunktā noteikts, ka būves ekspluatācijas laikā veic periodisko tehnisko apsekošanu ne retāk kā reizi 10 gados otrās un trešās grupas publiskai un daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamajai ēkai. Savukārt 31. punktā noteikts, ka otrās vai trešās grupas publiskas vai daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas periodiskā apsekošana nav nepieciešama, ja šai ēkai ir veikta konservācija, no konservācijas pabeigšanas dienas ir pagājuši mazāk nekā 10 gadi un tās faktiskā ekspluatācija pēc konservācijas veikšanas nav atsākta. Ekonomikas ministrija ir saņēmusi priekšlikumus  no pašvaldībām un no nozares pārstāvjiem būvnormatīvā noteikt gadījumus, kad periodiskā tehniskā apsekošana nav nepieciešama. Piemēram, gadījumā, kad otrās vai trešās grupas publiskā vai daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka netiek ekspluatēta, vai gadījumā, kad ēka tiek ekspluatēta tikai daļā, kas nepārsniedz 10% no ēkas kopējās platības, vai gadījumā, kad pēdējo 10 gadu laikā ēkā ir veikta atjaunošana vai pārbūve.

[8] LBN 405-21 papildināts ar 31.¹, 31.², 31.³, 31.⁴ un 31.⁶  punktu, nosakot gadījumus, kad periodiskā tehniskā apsekošana nav nepieciešama otrās vai trešās grupas publiskām vai daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām. Periodiskā apsekošana nav nepieciešama ēkas daļā, kurā ir veikta atjaunošana vai pārbūve un no atjaunošanas vai pārbūves pieņemšanas ekspluatācijā dienas ir pagājuši mazāk nekā 10 gadi. Tāpat periodiskā apsekošana nav nepieciešama, ja būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir aizliegusi attiecīgās ēkas ekspluatāciju. Savukārt gadījumā, ja ēka faktiski netiek ekspluatēta un tā atrodas norobežotā teritorijā, ēkas periodisko tehnisko apsekošanu var neveikt līdz tās ekspluatācijas atsākšanai. Gadījumā, ja ēka faktiski netiek ekspluatēta un tā ir brīvi pieejama vismaz no vienas ēkas fasādes puses, periodiskās tehniskās apsekošanas ietvaros novērtē garāmgājēju drošību un nepieciešamību veikt konservāciju. Gadījumā, ja otrās vai trešās grupas publiska ēka tiek ekspluatēta daļā, kuras platība nav lielāka par 10 % no ēkas kopējās platības, un būvinspektors ēkai nav konstatējis nedrošuma pazīmes, būvvalde var pieņemt lēmumu neveikt šīs ēkas periodisko tehnisko apsekošanu.