22-TA-1788: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 8. augusta noteikumos Nr. 468 "Noteikumi par atsevišķiem muitas kontroles veidiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Izpildot Ministru kabineta 2021.gada 24.augusta sēdes protokola Nr.57 9.§ otrajā punktā doto uzdevumu iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Muitas likuma 14.5 panta 4.punktā, pilnveidojot tajā ietverto deleģējumu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 12.jūnija Regulas (ES) Nr.608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1383/2003 (turpmāk - regula Nr.608/2013) 29.pantā noteiktajam, Finanšu ministrija sagatavoja atbilstošus grozījumus Muitas likuma 14.5 panta 4.punktā, precizējot tajā ietverto deleģējumu Ministru kabinetam. Ņemot vērā minēto, jāveic atbilstoši grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 8. augusta noteikumos Nr.468 "Noteikumi par atsevišķiem muitas kontroles veidiem" (turpmāk - MK noteikumi Nr.468), kuri izdoti uz minētā deleģējuma pamata.
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
MK noteikumus nepieciešams pilnveidot atbilstoši regulas Nr.608/2013 lietotajai terminoloģijai.
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Nepieciešams mazināt administratīvo slogu Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk - VID), svītrojot normu, kas paredz VID netipiskas funkcijas veikšanu - iznīcināt preci, par kuru ir pieņemts lēmums par preču nodošanu iznīcināšanai.
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Nepieciešams precizēt normas saistībā ar Regulas Nr.608/2013 29.panta 1.punktā minēto izmaksu apmēra noteikšanu, paredzot, ka minētās izmaksas lēmuma saņēmējs sedz atbilstoši faktiskajām izmaksām.
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Nepieciešams MK noteikumu Nr.468 normas precizēt atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Precizēt MK noteikumus Nr.468 atbilstoši Muitas likuma 14.5 panta 4.punktā paredzētajām deleģējumam, vienlaikus veicot nepieciešamos redakcionālus precizējumus un citādi pilnveidojot MK noteikumu Nr.468 tvērumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Noteikumu projekts stāsies spēkā 2023.gada 1.oktobrī vienlaikus ar grozījumiem Muitas likuma 14.5 panta 4.punktā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši likuma "Grozījumi Muitas likumā" (pieņemts 15.06.2023., spēkā stājās 12.07.2023.) 6.pantam tiek paplašināts Muitas likuma 14.5 panta ceturtajā punktā dotais deleģējums Ministru kabinetam. Līdz ar to nepieciešams atbilstoši precizēt MK noteikumu Nr.468 1.4.apakšpunkta tvērumu.
Vienlaikus, piemērojot MK noteikumu Nr.468 normas attiecībā uz kārtību, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai secināts, ka nepieciešams pilnveidot atsevišķu normu regulējumu. Piemēram, nepieciešams mazināt administratīvo slogu VID, svītrojot normu, kas paredz VID netipiskas funkcijas veikšanu - iznīcināt preci, par kuru ir pieņemts lēmums par preču nodošanu iznīcināšanai.
Papildus nepieciešams precizēt MK noteikumos Nr.468 lietoto terminoloģiju atbilstoši regulā Nr.608/2013 lietotajai terminoloģijai.
Vienlaikus, piemērojot MK noteikumu Nr.468 normas attiecībā uz kārtību, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai secināts, ka nepieciešams pilnveidot atsevišķu normu regulējumu. Piemēram, nepieciešams mazināt administratīvo slogu VID, svītrojot normu, kas paredz VID netipiskas funkcijas veikšanu - iznīcināt preci, par kuru ir pieņemts lēmums par preču nodošanu iznīcināšanai.
Papildus nepieciešams precizēt MK noteikumos Nr.468 lietoto terminoloģiju atbilstoši regulā Nr.608/2013 lietotajai terminoloģijai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Muitas likuma 14.5 panta 4. punkts paredz Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā lēmuma saņēmējs regulas Nr.608/2013 izpratnē sedz izdevumus par to preču glabāšanu un iznīcināšanu, kuru izlaišana ir apturēta vai kuras ir aizturētas, un šo izdevumu apmēru.
Ņemot vērā minēto deleģējumu, MK noteikumu Nr. 468 redakcija paredz pienākumu lēmuma saņēmējam segt izdevumus, kas VID radušies, iznīcinot preces, ja lēmuma saņēmējs noteiktajā termiņā nav pieņēmis preces iznīcināšanai (MK noteikumu Nr. 468 17. punkts). Tāpat, ja lēmuma saņēmējs nav pārņēmis preces atbildīgā glabāšanā, tas sedz izdevumus, kas VID radušies saistībā ar izlaišanai apturēto vai aizturēto preču glabāšanu (MK noteikumu Nr. 468 17. punkts). Tādejādi šobrīd lēmuma saņēmējs sedz VID radušos preču uzglabāšanas vai iznīcināšanas izdevumus.
Regulas Nr. 608/2013 29. panta 1. punkta pirmā daļa nosaka, ka pēc muitas dienestu pieprasījuma lēmuma saņēmējs sedz izmaksas, kas muitas dienestiem vai citām pusēm, kuras rīkojas muitas dienestu vārdā, ir radušās, sākot ar preču aizturēšanas vai to izlaišanas apturēšanas brīdi, tostarp saistībā ar to uzglabāšanu un rīcību ar tām.
Līdz ar to šobrīd MK noteikumos Nr. 468 regulas Nr. 608/2013 29. panta 1. punkta pirmajā daļā noteiktais nav ieviests pilnā apjomā, jo nav paredzēts segt visas izmaksas, kas VID radušās saistībā ar izlaišanai apturētajām vai aizturētajām precēm, piemēram izlaišanai apturēto vai aizturēto preču nogādāšanu no vietas, kurā preces atrodas izlaišanas apturēšanas vai aizturēšanas brīdī, līdz preču uzglabāšanas vietai, kā arī izmaksas, kas rodas saistībā ar preču atdošanu deklarētājam.
Lai pilnveidotu minēto deleģējumu atbilstoši Regulas Nr. 608/2013 29. panta saturam, Ministru kabinets ar 2021. gada 24. augusta sēdes protokola Nr. 57 9. § otro punktu deva uzdevumu Finanšu ministrijai iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Muitas likuma 14.5 panta ceturtajā punktā, pilnveidojot tajā ietverto deleģējumu atbilstoši Regulas Nr. 608/2013 29. pantā noteiktajam, paredzot segt visas iespējamās izmaksas, kas VID radušās saistībā ar izlaišanai apturētajām vai aizturētajām precēm. Ņemot vērā minēto, tika veikti grozījumi Muitas likuma 14.5 panta ceturtajā punktā, paplašinot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā lēmuma saņēmējs regulas Nr. 608/2013 29.panta 1.punkta pirmās daļas izpratnē sedz izmaksas saistībā ar izlaišanai apturētajām vai aizturētajām precēm, un šo izmaksu apmēru (likuma "Grozījumi Muitas likumā" (pieņemts 15.06.2023., spēkā stājās 12.07.2023.) 6.pants). Līdz ar to nepieciešams atbilstoši precizēt MK noteikumu Nr.468 1.4.apakšpunktu.
2. Regulā Nr.608/2013 lieto terminu "izmaksas" attiecībā uz lēmuma saņēmēja sedzamajām izmaksām, kas muitas dienestiem radušās, veicot pasākumus, lai īstenotu lēmuma saņēmēja intelektuālā īpašuma tiesības. Tā kā MK Noteikumos Nr.468 lietots termins "izdevumi", nepieciešams terminoloģiju vienādot atbilstoši regulā Nr.608/2013 lietotajai terminoloģijai.
3. Ja lēmuma saņēmējs 10 darbdienu laikā no lēmuma saņemšana dienas nav pieņēmis iznīcināšanai preces, par kurām VID ir pieņēmis lēmumu par preču nodošanu iznīcināšanai, tad šobrīd saskaņā ar MK noteikumu Nr.468 16.punktu šādas preces iznīcina VID.
Praksē VID saskaras ar situācijām, kad lēmuma saņēmējs nevēlas pārņemt iznīcināšanai preces, kuras ir apturētas izlaišanai (aizturētas) un atrodas VID Muitas pārvaldes Latgales muitas kontroles punktu daļas muitas kontroles punktos, šādu nevēlēšanos pamatojot ar nokļūšanai attiecīgajā muitas kontroles punktā nepieciešamo laiku un ceļa izdevumiem, proti, lēmuma saņēmējs nevēlas patērēt savus resursus, bet vēlas izmantot MK noteikumu Nr. 468 16. punktā paredzēto iespēju preču iznīcināšanu atstāt VID ziņā. Šāda lēmuma saņēmēja rīcība nav uzskatāma par labticīgu un VID, iznīcinot preces MK noteikumu Nr. 468 16. punktā minētajā situācijā, sniedz specifisku pakalpojumu privātpersonai un tas neatbilst VID kā publiskas personas funkcijām. Preču iznīcināšana lēmuma saņēmēja vietā faktiski ir VID neraksturīga funkcija. Iesniedzot Regulas Nr. 608/2013 2. panta 9. punktā minēto pieprasījumu, iesniedzējam jāapzinās, ka tieši viņš ir ieinteresēts, lai tiktu aizsargātas viņa intelektuālā īpašuma tiesības, un ka šo tiesību aizsardzības nodrošināšanai nāksies veikt konkrētas darbības (vai nodrošināt šo darbību veikšanu), turklāt, iespējams, ciešot finansiālus zaudējumus. Ņemot vērā minēto, kā arī, lai ļaunprātīgi netiktu izmantoti valsts resursi, kā arī mazinot administratīvo slogu VID, no noteikumiem Nr.468 būtu svītrojams 16.punkts.
Protams, praksē varētu rasties situācijas, kad objektīvu iemeslu dēļ, lēmuma saņēmējs nav spējīgs preces iznīcināt. Šādā gadījumā nav cita risinājuma, kā vien VID pašam iznīcināt preces. Piemēram gadījumā, ja lēmuma saņēmējs nebūs spējīgs iznīcināt preces, ja lēmuma saņēmējs (fiziska persona) ir mirusi vai (juridiskā persona) beigusi pastāvēt, šādos gadījumos preces iznīcinās VID. Iznīcināšanai nodotās preces līdz brīdim, kamēr lēmuma saņēmējs tās pārņem iznīcināšanai, atrodas VID faktiskajā valdījumā.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.468 14.punktu lēmuma saņēmējam ir pienākums pieņemt attiecīgās preces iznīcināšanai 10 darbdienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.
Lai nodrošinātu, ka lēmuma saņēmējs pārņem iznīcināšanai un iznīcina preces, par kurām ir pieņemts lēmums par to nodošanu iznīcināšanai, VID varētu izmantot Administratīvā procesa likuma 370. panta pirmajā daļā minēto piespiedu naudas institūtu.
4. MK noteikumu Nr.468 17.punkts paredz, ka izdevumus, kas VID radušies, iznīcinot preces, sedz lēmuma saņēmējs atbilstoši faktiskajām izmaksām. Saskaņā ar regulas Nr. 608/2013 29. panta 1. punkta pirmo daļu pēc muitas dienestu pieprasījuma lēmuma saņēmējs sedz izmaksas, kas muitas dienestiem vai citām pusēm, kuras rīkojas muitas dienestu vārdā, ir radušās, sākot ar preču aizturēšanas vai to izlaišanas apturēšanas brīdi, tostarp saistībā ar to uzglabāšanu un rīcību ar tām, saskaņā ar 17. panta 1. punktu, 18. panta 1. punktu un 19. panta 2. un 3. punktu un veicot korektīvus pasākumus, piemēram, preču iznīcināšanu saskaņā ar 23. un 26. pantu. Lēmuma saņēmējs Regulas Nr. 608/2013 izpratnē ir tāda lēmuma saņēmējs, ar kuru tiek apstiprināts pieprasījums – kompetentajai muitas nodaļai iesniegts lūgums – muitas dienestiem rīkoties gadījumos attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka ar tām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības.
Pašlaik saskaņā ar MK noteikumu Nr. 468 17. punktu lēmuma saņēmējam ir pienākums segt izmaksas, kas VID radušās, iznīcinot preces gadījumā, ja lēmuma saņēmējs pats noteiktajā termiņā nav minētās preces pieņēmis iznīcināšanai.
5. Pašlaik MK noteikumu Nr.468 21.punktā ir paredzēts, ka izmaksu apmēru par izlaišanai apturēto vai aizturēto preču glabāšanu aprēķina no apturēšanas vai aizturēšanas dienas līdz dienai, kad lēmuma saņēmējs pieņem preces atbilstoši MK noteikumu Nr.468 7.punktam vai 14.punktam, vai arī līdz brīdim, kad VID iznīcina preces (ja lēmuma saņēmējs noteiktajā termiņā nav pieņēmis iznīcināšanai). Proti, izmaksu apmēru par izlaišanai apturēto vai aizturēto preču glabāšanu aprēķina no apturēšanas vai aizturēšanas dienas līdz:
(1) dienai, kad lēmuma saņēmējs pārņem preces atbildīgā glabāšanā gadījumā, ja preces nav iespējams uzglabāt VID telpās vai teritorijās, lēmuma saņēmējs preces glabā līdz brīdim, kad ir kļuvis izpildāms lēmums par turpmāko rīcību ar šīm precēm;
(2) dienai, kad lēmuma saņēmējs pieņem preces iznīcināšanai;
(3) dienai, kad VID iznīcināja preces saskaņā ar MK noteikumu Nr.468 16. punktu (ja lēmuma saņēmējs noteiktajā termiņā nav pieņēmis iznīcināšanai preces, šīs preces iznīcina VID).
Tā kā ar noteikumu projekta 1.2.punktu tiek svītrots MK noteikumu Nr.468 16.punkts, jaunā redakcijā nepieciešams izteikt MK noteikumu projekta 21.punktu, neiekļaujot tajā atsauci uz MK noteikumu Nr.468 16.punktu. Proti, jāparedz, ka izmaksu apmēru par izlaišanai apturēto vai aizturēto preču glabāšanu aprēķina no apturēšanas vai aizturēšanas dienas līdz dienai, kad lēmuma saņēmējs preces pieņēma preces uzglabāšanai šo noteikumu 7. punktā minētajā gadījumā vai pieņēma tās iznīcināšanai šo noteikumu 14. punktā minētajā gadījumā.
Ņemot vērā minēto deleģējumu, MK noteikumu Nr. 468 redakcija paredz pienākumu lēmuma saņēmējam segt izdevumus, kas VID radušies, iznīcinot preces, ja lēmuma saņēmējs noteiktajā termiņā nav pieņēmis preces iznīcināšanai (MK noteikumu Nr. 468 17. punkts). Tāpat, ja lēmuma saņēmējs nav pārņēmis preces atbildīgā glabāšanā, tas sedz izdevumus, kas VID radušies saistībā ar izlaišanai apturēto vai aizturēto preču glabāšanu (MK noteikumu Nr. 468 17. punkts). Tādejādi šobrīd lēmuma saņēmējs sedz VID radušos preču uzglabāšanas vai iznīcināšanas izdevumus.
Regulas Nr. 608/2013 29. panta 1. punkta pirmā daļa nosaka, ka pēc muitas dienestu pieprasījuma lēmuma saņēmējs sedz izmaksas, kas muitas dienestiem vai citām pusēm, kuras rīkojas muitas dienestu vārdā, ir radušās, sākot ar preču aizturēšanas vai to izlaišanas apturēšanas brīdi, tostarp saistībā ar to uzglabāšanu un rīcību ar tām.
Līdz ar to šobrīd MK noteikumos Nr. 468 regulas Nr. 608/2013 29. panta 1. punkta pirmajā daļā noteiktais nav ieviests pilnā apjomā, jo nav paredzēts segt visas izmaksas, kas VID radušās saistībā ar izlaišanai apturētajām vai aizturētajām precēm, piemēram izlaišanai apturēto vai aizturēto preču nogādāšanu no vietas, kurā preces atrodas izlaišanas apturēšanas vai aizturēšanas brīdī, līdz preču uzglabāšanas vietai, kā arī izmaksas, kas rodas saistībā ar preču atdošanu deklarētājam.
Lai pilnveidotu minēto deleģējumu atbilstoši Regulas Nr. 608/2013 29. panta saturam, Ministru kabinets ar 2021. gada 24. augusta sēdes protokola Nr. 57 9. § otro punktu deva uzdevumu Finanšu ministrijai iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Muitas likuma 14.5 panta ceturtajā punktā, pilnveidojot tajā ietverto deleģējumu atbilstoši Regulas Nr. 608/2013 29. pantā noteiktajam, paredzot segt visas iespējamās izmaksas, kas VID radušās saistībā ar izlaišanai apturētajām vai aizturētajām precēm. Ņemot vērā minēto, tika veikti grozījumi Muitas likuma 14.5 panta ceturtajā punktā, paplašinot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā lēmuma saņēmējs regulas Nr. 608/2013 29.panta 1.punkta pirmās daļas izpratnē sedz izmaksas saistībā ar izlaišanai apturētajām vai aizturētajām precēm, un šo izmaksu apmēru (likuma "Grozījumi Muitas likumā" (pieņemts 15.06.2023., spēkā stājās 12.07.2023.) 6.pants). Līdz ar to nepieciešams atbilstoši precizēt MK noteikumu Nr.468 1.4.apakšpunktu.
2. Regulā Nr.608/2013 lieto terminu "izmaksas" attiecībā uz lēmuma saņēmēja sedzamajām izmaksām, kas muitas dienestiem radušās, veicot pasākumus, lai īstenotu lēmuma saņēmēja intelektuālā īpašuma tiesības. Tā kā MK Noteikumos Nr.468 lietots termins "izdevumi", nepieciešams terminoloģiju vienādot atbilstoši regulā Nr.608/2013 lietotajai terminoloģijai.
3. Ja lēmuma saņēmējs 10 darbdienu laikā no lēmuma saņemšana dienas nav pieņēmis iznīcināšanai preces, par kurām VID ir pieņēmis lēmumu par preču nodošanu iznīcināšanai, tad šobrīd saskaņā ar MK noteikumu Nr.468 16.punktu šādas preces iznīcina VID.
Praksē VID saskaras ar situācijām, kad lēmuma saņēmējs nevēlas pārņemt iznīcināšanai preces, kuras ir apturētas izlaišanai (aizturētas) un atrodas VID Muitas pārvaldes Latgales muitas kontroles punktu daļas muitas kontroles punktos, šādu nevēlēšanos pamatojot ar nokļūšanai attiecīgajā muitas kontroles punktā nepieciešamo laiku un ceļa izdevumiem, proti, lēmuma saņēmējs nevēlas patērēt savus resursus, bet vēlas izmantot MK noteikumu Nr. 468 16. punktā paredzēto iespēju preču iznīcināšanu atstāt VID ziņā. Šāda lēmuma saņēmēja rīcība nav uzskatāma par labticīgu un VID, iznīcinot preces MK noteikumu Nr. 468 16. punktā minētajā situācijā, sniedz specifisku pakalpojumu privātpersonai un tas neatbilst VID kā publiskas personas funkcijām. Preču iznīcināšana lēmuma saņēmēja vietā faktiski ir VID neraksturīga funkcija. Iesniedzot Regulas Nr. 608/2013 2. panta 9. punktā minēto pieprasījumu, iesniedzējam jāapzinās, ka tieši viņš ir ieinteresēts, lai tiktu aizsargātas viņa intelektuālā īpašuma tiesības, un ka šo tiesību aizsardzības nodrošināšanai nāksies veikt konkrētas darbības (vai nodrošināt šo darbību veikšanu), turklāt, iespējams, ciešot finansiālus zaudējumus. Ņemot vērā minēto, kā arī, lai ļaunprātīgi netiktu izmantoti valsts resursi, kā arī mazinot administratīvo slogu VID, no noteikumiem Nr.468 būtu svītrojams 16.punkts.
Protams, praksē varētu rasties situācijas, kad objektīvu iemeslu dēļ, lēmuma saņēmējs nav spējīgs preces iznīcināt. Šādā gadījumā nav cita risinājuma, kā vien VID pašam iznīcināt preces. Piemēram gadījumā, ja lēmuma saņēmējs nebūs spējīgs iznīcināt preces, ja lēmuma saņēmējs (fiziska persona) ir mirusi vai (juridiskā persona) beigusi pastāvēt, šādos gadījumos preces iznīcinās VID. Iznīcināšanai nodotās preces līdz brīdim, kamēr lēmuma saņēmējs tās pārņem iznīcināšanai, atrodas VID faktiskajā valdījumā.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.468 14.punktu lēmuma saņēmējam ir pienākums pieņemt attiecīgās preces iznīcināšanai 10 darbdienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.
Lai nodrošinātu, ka lēmuma saņēmējs pārņem iznīcināšanai un iznīcina preces, par kurām ir pieņemts lēmums par to nodošanu iznīcināšanai, VID varētu izmantot Administratīvā procesa likuma 370. panta pirmajā daļā minēto piespiedu naudas institūtu.
4. MK noteikumu Nr.468 17.punkts paredz, ka izdevumus, kas VID radušies, iznīcinot preces, sedz lēmuma saņēmējs atbilstoši faktiskajām izmaksām. Saskaņā ar regulas Nr. 608/2013 29. panta 1. punkta pirmo daļu pēc muitas dienestu pieprasījuma lēmuma saņēmējs sedz izmaksas, kas muitas dienestiem vai citām pusēm, kuras rīkojas muitas dienestu vārdā, ir radušās, sākot ar preču aizturēšanas vai to izlaišanas apturēšanas brīdi, tostarp saistībā ar to uzglabāšanu un rīcību ar tām, saskaņā ar 17. panta 1. punktu, 18. panta 1. punktu un 19. panta 2. un 3. punktu un veicot korektīvus pasākumus, piemēram, preču iznīcināšanu saskaņā ar 23. un 26. pantu. Lēmuma saņēmējs Regulas Nr. 608/2013 izpratnē ir tāda lēmuma saņēmējs, ar kuru tiek apstiprināts pieprasījums – kompetentajai muitas nodaļai iesniegts lūgums – muitas dienestiem rīkoties gadījumos attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka ar tām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības.
Pašlaik saskaņā ar MK noteikumu Nr. 468 17. punktu lēmuma saņēmējam ir pienākums segt izmaksas, kas VID radušās, iznīcinot preces gadījumā, ja lēmuma saņēmējs pats noteiktajā termiņā nav minētās preces pieņēmis iznīcināšanai.
5. Pašlaik MK noteikumu Nr.468 21.punktā ir paredzēts, ka izmaksu apmēru par izlaišanai apturēto vai aizturēto preču glabāšanu aprēķina no apturēšanas vai aizturēšanas dienas līdz dienai, kad lēmuma saņēmējs pieņem preces atbilstoši MK noteikumu Nr.468 7.punktam vai 14.punktam, vai arī līdz brīdim, kad VID iznīcina preces (ja lēmuma saņēmējs noteiktajā termiņā nav pieņēmis iznīcināšanai). Proti, izmaksu apmēru par izlaišanai apturēto vai aizturēto preču glabāšanu aprēķina no apturēšanas vai aizturēšanas dienas līdz:
(1) dienai, kad lēmuma saņēmējs pārņem preces atbildīgā glabāšanā gadījumā, ja preces nav iespējams uzglabāt VID telpās vai teritorijās, lēmuma saņēmējs preces glabā līdz brīdim, kad ir kļuvis izpildāms lēmums par turpmāko rīcību ar šīm precēm;
(2) dienai, kad lēmuma saņēmējs pieņem preces iznīcināšanai;
(3) dienai, kad VID iznīcināja preces saskaņā ar MK noteikumu Nr.468 16. punktu (ja lēmuma saņēmējs noteiktajā termiņā nav pieņēmis iznīcināšanai preces, šīs preces iznīcina VID).
Tā kā ar noteikumu projekta 1.2.punktu tiek svītrots MK noteikumu Nr.468 16.punkts, jaunā redakcijā nepieciešams izteikt MK noteikumu projekta 21.punktu, neiekļaujot tajā atsauci uz MK noteikumu Nr.468 16.punktu. Proti, jāparedz, ka izmaksu apmēru par izlaišanai apturēto vai aizturēto preču glabāšanu aprēķina no apturēšanas vai aizturēšanas dienas līdz dienai, kad lēmuma saņēmējs preces pieņēma preces uzglabāšanai šo noteikumu 7. punktā minētajā gadījumā vai pieņēma tās iznīcināšanai šo noteikumu 14. punktā minētajā gadījumā.
Risinājuma apraksts
1. Nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.468 1.4.apakšpunktu atbilstoši Muitas likuma 14.5 panta ceturtajā punktā dotajam deleģējumam Ministru kabinetam, paredzot, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā lēmuma saņēmējs regulas Nr. 608/2013 29.panta 1.punkta pirmās daļas izpratnē sedz izmaksas saistībā ar izlaišanai apturētajām vai aizturētajām precēm, un šo izmaksu apmēru.
2. Nepieciešams veikt redakcionālu precizējumu MK noteikumu Nr.468 17.punktā, 18.punktā, 21.punktā, 24.punktā, 25.punktā un 26.punktā terminu “izdevumi” aizstājot ar terminu “izmaksas” atbilstoši Regulā Nr. 608/2013 izmantotajai terminoloģijai.
3. Lai ļaunprātīgi netiktu izmantoti valsts resursi, kā arī mazinot administratīvo slogu VID, no noteikumiem Nr.468 tiek svītrots 16.punkts.
4. Nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.468 17.punktu, nosakot, ka lēmuma saņēmējs atbilstoši faktiskajām izmaksām sedz visas regulas Nr.608/2013 29.panta 1.punktā minētās izmaksas, kas VID radušās. Punktā iekļauts izņēmums, proti, lēmuma saņēmējs atbilstoši faktiskajām izmaksām sedz visas Regulas Nr.608/2013 29.panta 1.punktā minētās izmaksas, izņemot izņemot noteikumu 18.punktā minētās izmaksas. Minētā atruna nepieciešama, jo glabāšanas izmaksas lēmuma saņēmējs sedz atbilstoši konkrētam, MK noteikumu Nr.468 19.punktā noteiktam apmēram.
MK noteikumu Nr.468 17.punkts saistāms ar Muitas likuma 14.1 pantu, kas skar VID kompetenci un muitas kontroles pasākumus intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai.
Saskaņā ar Muitas likuma 14.5 pantu (likuma "Grozījumi Muitas likumā" (pieņemts 15.06.2023., spēkā stājās 12.07.2023.) 6.pants) ar noteikumu projektu tiek noteikta kārtība, kādā lēmuma saņēmējs regulas Nr. 608/2013 29. panta 1. punkta pirmās daļas izpratnē sedz izmaksas saistībā ar izlaišanai apturētajām vai aizturētajām precēm, un šo izmaksu apmēru, tātad sedz visas iespējamās izmaksas.
Regulas Nr.608/2013 29. panta 1. punkta pirmā daļa paredz, ka pēc muitas dienestu pieprasījuma lēmuma saņēmējs sedz izmaksas, kas muitas dienestiem vai citām pusēm, kuras rīkojas muitas dienestu vārdā, ir radušās, sākot ar preču aizturēšanas vai to izlaišanas apturēšanas brīdi, tostarp saistībā ar to uzglabāšanu un rīcību ar tām, saskaņā ar 17. panta 1. punktu, 18. panta 1. punktu un 19. panta 2. un 3. punktu un veicot korektīvus pasākumus, piemēram, preču iznīcināšanu saskaņā ar 23. un 26. pantu. Tātad, tas būs visas izmaksas, kas saistītas ar preču aizturēšanu līdz pat preču iznīcināšanai.
MK noteikumu Nr.468 17.punkts paredz izmaksu apjomu. Piemēram, izmaksas, kas saistītas ar preču loģistiku, atdošanu deklarētājam vai iznīcināšanu tiek segtas atbilstoši faktiskajām izmaksām, jo šādam izmaksu veidam nav atrunāta speciāla aprēķinu kārtība, kā tas ir piemēram MK noteikumu Nr.468 19.punktā par glabāšanas izmaksām.
Izmaksas, kas radušās saistībā ar preču atdošanu deklarētājam būs, piemēram darba stundas, kas patērētas, nododot preci - preču uzskaite, nodošanas - pieņemšanas akta sastādīšana utt.
Vienlaikus, tā kā ar noteikumu projekta 1.2.apakšpunktu tiek svītrots MK noteikumu Nr.468 16.punkts, MK noteikumu Nr.468 17.punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, kura vairs neparedz atsauci uz MK noteikumu Nr.468 16.punktu.
5. Tā kā ar noteikumu projekta 1.2.punktu tiek svītrots MK noteikumu Nr.468 16.punkts, jaunā redakcijā nepieciešams izteikt MK noteikumu projekta 21.punktu, neiekļaujot tajā atsauci uz MK noteikumu Nr.468 16.punktu un paredzot, ka izmaksu apmēru par izlaišanai apturēto vai aizturēto preču glabāšanu aprēķina no preču apturēšanas vai aizturēšanas dienas līdz dienai, kad lēmuma saņēmējs preces pieņēma uzglabāšanai šo noteikumu 7. punktā minētajā gadījumā vai pieņēma tās iznīcināšanai šo noteikumu 14. punktā minētajā gadījumā.
Vienlaikus, tā kā ar noteikumu projekta 1.2.apakšpunktu tiek svītrots MK noteikumu Nr.468 16.punkts, MK noteikumu Nr.469 21.punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, kura vairs neparedz atsauci uz MK noteikumu Nr.468 16.punktu.
6. Ar noteikumu projektu tiek veikti precizējumi MK noteikumu 24. un 25.punktā, kā tiek svītrots 26.punkta ar mērķi minētās normas precizēt atbilstoši Administratīvā procesa likumam.
2. Nepieciešams veikt redakcionālu precizējumu MK noteikumu Nr.468 17.punktā, 18.punktā, 21.punktā, 24.punktā, 25.punktā un 26.punktā terminu “izdevumi” aizstājot ar terminu “izmaksas” atbilstoši Regulā Nr. 608/2013 izmantotajai terminoloģijai.
3. Lai ļaunprātīgi netiktu izmantoti valsts resursi, kā arī mazinot administratīvo slogu VID, no noteikumiem Nr.468 tiek svītrots 16.punkts.
4. Nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.468 17.punktu, nosakot, ka lēmuma saņēmējs atbilstoši faktiskajām izmaksām sedz visas regulas Nr.608/2013 29.panta 1.punktā minētās izmaksas, kas VID radušās. Punktā iekļauts izņēmums, proti, lēmuma saņēmējs atbilstoši faktiskajām izmaksām sedz visas Regulas Nr.608/2013 29.panta 1.punktā minētās izmaksas, izņemot izņemot noteikumu 18.punktā minētās izmaksas. Minētā atruna nepieciešama, jo glabāšanas izmaksas lēmuma saņēmējs sedz atbilstoši konkrētam, MK noteikumu Nr.468 19.punktā noteiktam apmēram.
MK noteikumu Nr.468 17.punkts saistāms ar Muitas likuma 14.1 pantu, kas skar VID kompetenci un muitas kontroles pasākumus intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai.
Saskaņā ar Muitas likuma 14.5 pantu (likuma "Grozījumi Muitas likumā" (pieņemts 15.06.2023., spēkā stājās 12.07.2023.) 6.pants) ar noteikumu projektu tiek noteikta kārtība, kādā lēmuma saņēmējs regulas Nr. 608/2013 29. panta 1. punkta pirmās daļas izpratnē sedz izmaksas saistībā ar izlaišanai apturētajām vai aizturētajām precēm, un šo izmaksu apmēru, tātad sedz visas iespējamās izmaksas.
Regulas Nr.608/2013 29. panta 1. punkta pirmā daļa paredz, ka pēc muitas dienestu pieprasījuma lēmuma saņēmējs sedz izmaksas, kas muitas dienestiem vai citām pusēm, kuras rīkojas muitas dienestu vārdā, ir radušās, sākot ar preču aizturēšanas vai to izlaišanas apturēšanas brīdi, tostarp saistībā ar to uzglabāšanu un rīcību ar tām, saskaņā ar 17. panta 1. punktu, 18. panta 1. punktu un 19. panta 2. un 3. punktu un veicot korektīvus pasākumus, piemēram, preču iznīcināšanu saskaņā ar 23. un 26. pantu. Tātad, tas būs visas izmaksas, kas saistītas ar preču aizturēšanu līdz pat preču iznīcināšanai.
MK noteikumu Nr.468 17.punkts paredz izmaksu apjomu. Piemēram, izmaksas, kas saistītas ar preču loģistiku, atdošanu deklarētājam vai iznīcināšanu tiek segtas atbilstoši faktiskajām izmaksām, jo šādam izmaksu veidam nav atrunāta speciāla aprēķinu kārtība, kā tas ir piemēram MK noteikumu Nr.468 19.punktā par glabāšanas izmaksām.
Izmaksas, kas radušās saistībā ar preču atdošanu deklarētājam būs, piemēram darba stundas, kas patērētas, nododot preci - preču uzskaite, nodošanas - pieņemšanas akta sastādīšana utt.
Vienlaikus, tā kā ar noteikumu projekta 1.2.apakšpunktu tiek svītrots MK noteikumu Nr.468 16.punkts, MK noteikumu Nr.468 17.punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, kura vairs neparedz atsauci uz MK noteikumu Nr.468 16.punktu.
5. Tā kā ar noteikumu projekta 1.2.punktu tiek svītrots MK noteikumu Nr.468 16.punkts, jaunā redakcijā nepieciešams izteikt MK noteikumu projekta 21.punktu, neiekļaujot tajā atsauci uz MK noteikumu Nr.468 16.punktu un paredzot, ka izmaksu apmēru par izlaišanai apturēto vai aizturēto preču glabāšanu aprēķina no preču apturēšanas vai aizturēšanas dienas līdz dienai, kad lēmuma saņēmējs preces pieņēma uzglabāšanai šo noteikumu 7. punktā minētajā gadījumā vai pieņēma tās iznīcināšanai šo noteikumu 14. punktā minētajā gadījumā.
Vienlaikus, tā kā ar noteikumu projekta 1.2.apakšpunktu tiek svītrots MK noteikumu Nr.468 16.punkts, MK noteikumu Nr.469 21.punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, kura vairs neparedz atsauci uz MK noteikumu Nr.468 16.punktu.
6. Ar noteikumu projektu tiek veikti precizējumi MK noteikumu 24. un 25.punktā, kā tiek svītrots 26.punkta ar mērķi minētās normas precizēt atbilstoši Administratīvā procesa likumam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projektā ietverto tiesību normu mērķgrupa ir personas un vienības, kurām atbilstoši Regulas Nr. 608/2013 3. pantam ir tiesības iesniegt pieprasījumus muitas iestādēm rīkoties attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka ar tām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, kā arī personas, kas veic darbības ar precēm, kas pakļautas muitošanas procesam un varētu pārkāpt intelektuālā īpašuma tiesības.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32013R0608
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 608/2013 ( 2013. gada 12. jūnijs ) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 608/2013 ( 2013. gada 12. jūnijs ) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr.608/2013 29.panta 1.punkts
Noteikumu projekta 1.1.apakšpunkts, ar kuru MK noteikumu Nr.468 1.4.apakšpunktu izsaka jaunā redakcijā; noteikumu projekta 1.3.apakšpunkts un noteikumu projekta 1.6.apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Šobrīd spēkā esošo MK noteikumu Nr. 468 redakcija paredz pienākumu lēmuma saņēmējam segt izdevumus par izlaišanai apturēto vai aizturēto preču glabāšanu un iznīcināšanu.
Saskaņā ar regulas Nr.608/2013 29.panta 1.punktu pēc muitas dienestu pieprasījuma lēmuma saņēmējs sedz izmaksas, kas muitas dienestiem vai citām pusēm, kuras rīkojas muitas dienestu vārdā, ir radušās, sākot ar preču aizturēšanas vai to izlaišanas apturēšanas brīdi, tostarp saistībā ar to uzglabāšanu un rīcību ar tām, saskaņā ar 17. panta 1. punktu, 18. panta 1. punktu un 19. panta 2. un 3. punktu un veicot korektīvus pasākumus, piemēram, preču iznīcināšanu saskaņā ar 23. un 26. pantu. Tas nozīmē, ka lēmuma saņēmējs sedz visas izmaksas, kas radušās VID.
Ar šobrīd spēkā esošajām MK noteikumu Nr.468 normām regulas Nr.608/2013 29.pants netika pārņemts pilnā apjomā, tādēļ šobrīd ar noteikumu projektu MK noteikumu Nr.468 1.4.apakšpunktā ietvertais deleģējums tiek paplašināts atbilstoši regulas Nr.608/2013 29.panta saturam, pārņemot to pilnā apjomā.
Vienlaikus ar noteikumu projekta 1.3.apakšpunktu tiek precizēts MK noteikumu Nr.468 17.punkts paredzot, kādā veidā lēmuma saņēmējs sedz atsevišķas izmaksas - atbilstoši to faktiskajam apjomam.
Saskaņā ar regulas Nr.608/2013 29.panta 1.punktu pēc muitas dienestu pieprasījuma lēmuma saņēmējs sedz izmaksas, kas muitas dienestiem vai citām pusēm, kuras rīkojas muitas dienestu vārdā, ir radušās, sākot ar preču aizturēšanas vai to izlaišanas apturēšanas brīdi, tostarp saistībā ar to uzglabāšanu un rīcību ar tām, saskaņā ar 17. panta 1. punktu, 18. panta 1. punktu un 19. panta 2. un 3. punktu un veicot korektīvus pasākumus, piemēram, preču iznīcināšanu saskaņā ar 23. un 26. pantu. Tas nozīmē, ka lēmuma saņēmējs sedz visas izmaksas, kas radušās VID.
Ar šobrīd spēkā esošajām MK noteikumu Nr.468 normām regulas Nr.608/2013 29.pants netika pārņemts pilnā apjomā, tādēļ šobrīd ar noteikumu projektu MK noteikumu Nr.468 1.4.apakšpunktā ietvertais deleģējums tiek paplašināts atbilstoši regulas Nr.608/2013 29.panta saturam, pārņemot to pilnā apjomā.
Vienlaikus ar noteikumu projekta 1.3.apakšpunktu tiek precizēts MK noteikumu Nr.468 17.punkts paredzot, kādā veidā lēmuma saņēmējs sedz atsevišķas izmaksas - atbilstoši to faktiskajam apjomam.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Saskaņā ar regulas Nr.608/2013 29.pantu pēc muitas dienestu pieprasījuma lēmuma saņēmējs sedz izmaksas, kas muitas dienestiem vai citām pusēm, kuras rīkojas muitas dienestu vārdā, ir radušās, sākot ar preču aizturēšanas vai to izlaišanas apturēšanas brīdi, tostarp saistībā ar to uzglabāšanu un rīcību ar tām, saskaņā ar 17. panta 1. punktu, 18. panta 1. punktu un 19. panta 2. un 3. punktu un veicot korektīvus pasākumus, piemēram, preču iznīcināšanu saskaņā ar 23. un 26. pantu. Ar noteikumu projekta 1.1.apakšpunktu minētais regulas pants tiek ieviests pilnā apjomā, paredzot kārtību, kādā lēmuma saņēmējs sedz jebkādas izmaksas saistībā ar izlaišanai apturētajām vai aizturētajām precēm.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts ieņēmumu dienestsNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas profesionālo patentpilnvarnieku asociācija"Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Publiskās apspriešanas procesā priekšlimumi netika saņemti.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
MK noteikumu projekta izstrādes gaitā projekts vairākkārt tika sūtīts viedokļa sniegšanai biedrībai "Latvijas profesionālo patentpilnvarnieku asociācija" (turpmāk - LPPA), kuras viedoklis kopumā ir ņemts vērā un iestrādāts noteikumu projektā.
Kā nesaskaņots palicis jautājums par MK noteikumu Nr.468 16.punkta izslēgšanu. LPPA nepiekrīt minētā punkta izslēgšanai. Savā 14.11.2022. vēstulē LPPA norāda, ka "nevar piekrist Finanšu ministrijas ierosinājumam svītrot no MK noteikumu Nr. 468 16.punktu, kas atstātu iespēju VID nepieciešamības gadījumā iznīcināt viltotās preces, piemēram, ja to neizdara lēmuma saņēmējs vai viņa pārstāvis. Šajā gadījumā var izveidoties situācija, ka konfiscētās preces tā arī paliek VID glabāšanā bez iespējas tās iznīcināt, piemēram, situācijās, kad lēmuma saņēmējs beidz pastāvēt vai kādu citu iemeslu dēļ. LPPA nevar piekrist arī Finanšu ministrijas vēstulē norādītajai motivācijai, proti, ka preču iznīcināšana nav VID raksturīga kompetence, jo tādu VID funkciju paredz, piemēram, 26.11.2013 Ministru kabineta noteikumi Nr. 1354 "Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā" (turpmāk - MK noteikumi Nr.1354)".
Atbildot LPPA viedoklim, Finanšu ministrijā savā 30.11.2022. vēstulē Nr.4.1-13/5.2/454 skaidroja, ka preču iznīcināšana lēmuma saņēmēja vietā ir VID neraksturīga funkcija. Iesniedzot Regulas Nr. 608/2013 2. panta 9. punktā minēto pieprasījumu, iesniedzējam jāapzinās, ka tieši viņš ir ieinteresēts, lai tiktu aizsargātas viņa intelektuālā īpašuma tiesības, un ka šo tiesību aizsardzības nodrošināšanai nāksies veikt konkrētas darbības (vai nodrošināt šo darbību veikšanu), turklāt, iespējams, ciešot finansiālus zaudējumus. Neiespējamība piedzīt no vainīgās personas izdevumus (kā to norāda LPPA) nevar būt pamats pārlikt pienākumus, ko persona uzņemas, iesniedzot pieprasījumu un saņemot lēmumu, ar kuru tiek apstiprināts pieprasījums, uz valsts pārvaldes iestādi. Papildus, noteikumu projekta anotācijā tiks norādīts, ka, ja lēmuma saņēmējs (fiziska persona) ir mirusi vai (juridiskā persona) beigusi pastāvēt, šīs preces iznīcina VID.
Papildus Finanšu ministrija skaidroja, ka nepiekrīt LPPA viedoklim saistībā ar MK noteikumiem Nr.1354. Minētie noteikumi noteic kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas iznīcināšana, tātad tā ir manta, kura pieder valstij, savukārt to preču īpašnieks, par kurām ir pieņemts lēmums par to nodošanu iznīcināšanai, nav valsts. Turklāt Regula Nr. 608/2013 satur konkrētu regulējumu gan par preču valdītāju gan lēmuma saņēmēju, līdz ar to nav šaubu par katra subjekta pienākumiem.
Savā 30.12.2022. vēstulē LPPA turpināja iebilst MK noteikumu Nr.468 16.punkta svītrošanai norādot, ka "LPPA ieskatā regulas Nr. 608/2013 noteikumi, tos sistēmiski tulkojot, paredz, ka tieši muitas dienestiem būtu jāiznīcina aizturētās preces, kas tikušas atzītas par viltotām. Proti, Regulas Nr. 608/2013 preambulas 23.punkts paredz, ka “ka lēmuma saņēmējam būtu jāsedz visas izmaksas, kas muitas dienestiem radušās, veicot pasākumus, lai īstenotu lēmuma saņēmēja intelektuālā īpašuma tiesības”, bet 29.panta 1.punkts paredz, ka “Pēc muitas dienestu pieprasījuma lēmuma saņēmējs sedz izmaksas, kas muitas dienestiem vai citām pusēm, kuras rīkojas muitas dienestu vārdā, ir radušās, sākot ar preču aizturēšanas vai to izlaišanas apturēšanas brīdi, tostarp saistībā ar to uzglabāšanu un rīcību ar tām, saskaņā ar 17. panta 1. punktu, 18. panta 1. punktu un 19. panta 2. un 3. punktu un veicot korektīvus pasākumus, piemēram, preču iznīcināšanu saskaņā ar 23. un 26. pantu.”. No minētā izriet, ka tieši muitas iestādes veic visus Regulā Nr. 608/2013 paredzētos pasākumus, tostarp, arī korektīvus pasākumus (preču iznīcināšanu), bet lēmuma saņēmēja pienākums ir apmaksāt attiecīgus izdevumus, nevis pašam organizēt preču iznīcināšanu, jo šādu pienākumu Regula Nr. 608/2013 nenosaka ne tieši, ne arī pastarpināti. Šādā aspektā LPPA piekrīt Finanšu ministrijas paustajam viedoklim, ka Regula Nr. 608/2013 satur konkrētu regulējumu gan par preču valdītāju, gan lēmuma saņēmēju, līdz ar to nav šaubu par katra subjekta pienākumiem, tostarp, arī muitas iestāžu pienākumiem. Arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu (piemēram, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Nīderlandes, Vācijas un Spānijas) prakse un tiesiskais regulējums rāda, ka tieši muitas dienesti organizē un veic par viltotām atzīto preču iznīcināšanu, nevis to dara lēmuma saņēmēji. LPPA kritiski vērtē Finanšu ministrijas pausto argumentu attiecībā uz LPPA viedokli par MK noteikumiem Nr. 1354, jo to preču īpašnieks, par kurām ir pieņemts lēmums par to nodošanu iznīcināšanai, nav arī lēmuma saņēmējs, bet trešā persona. Faktiski, raugoties no formālā juridiska viedokļa, VID šādā situācija pieņemot lēmumu par citai personai (kas nav lēmuma saņēmējs) piederošās mantas iznīcināšanu, to nekonfiscējot, bet nododot iznīcināšanai lēmuma saņēmējam, būtībā atsavina (ekspropriē) personas (preču īpašnieka) mantu par labu citai personai (lēmuma saņēmējam). LPPA ieskatā tomēr pareizāk būtu atgriezt iepriekšējo kārtību, kad par viltotām atzītās preces tika konfiscētas par labu valstij un to iznīcināšanu veica Valsts ieņēmumu dienests.".
Izvērtējot LPPA viedokli, Finanšu ministrija sadarbībā ar VID pieņēma lēmumu izslēgt MK noteikumu Nr.468 16.punktu, papildus jau esošajiem argumentiem skaidrojot, ka regulas Nr. 608/2013 23. panta 2. punkts noteic, ka preču iznīcināšanu veic muitas uzraudzībā, un par to atbild lēmuma saņēmējs, ja vien tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā preces tiek iznīcinātas, nav noteikts citādi. Finanšu ministrijas un VID ieskatā minētajā normā noteiktais, ka par iznīcināšanu atbild lēmuma saņēmējs, viennozīmīgi nosaka, ka preču iznīcināšanas organizēšana, preču iznīcināšana, kā arī citas darbības, kas nepieciešamas preču iznīcināšanai, ir jāveic lēmuma saņēmējam, bet LPPA viedoklis, ka regulas Nr.608/2013 noteikumi, tos sistēmiski tulkojot, paredz, ka tieši muitas dienestiem būtu jāiznīcina aizturētās preces, kas tikušas atzītas par viltotām, ir kļūdains. Nosacījumu “preču iznīcināšanu veic muitas uzraudzībā” nevar tulkot kā muitas pienākumu iznīcināt preces. Vienlaikus VID ir sazinājies ar ES Intelektuālā īpašuma biroju (ES Observatoriju), kas veic pētījumu par muitas praksi viltoto preču apkarošanai, un saskaņā ar tā rīcībā esošo informāciju preces iznīcina tiesību īpašnieks, noalgojot trešo pusi, kura veic viltoto un pirātisko preču iznīcināšanu, parasti tās ir vietas, kuras veic profesionālu atkritumu pārstrādi. Dažkārt preces iznīcina paši tiesību īpašnieki, ja tie ir ražotāji, kuriem ir viss nepieciešamais aprīkojums bīstamo preču, piemēram, elektrisko bateriju, medikamentu iznīcināšanai.
Kā nesaskaņots palicis jautājums par MK noteikumu Nr.468 16.punkta izslēgšanu. LPPA nepiekrīt minētā punkta izslēgšanai. Savā 14.11.2022. vēstulē LPPA norāda, ka "nevar piekrist Finanšu ministrijas ierosinājumam svītrot no MK noteikumu Nr. 468 16.punktu, kas atstātu iespēju VID nepieciešamības gadījumā iznīcināt viltotās preces, piemēram, ja to neizdara lēmuma saņēmējs vai viņa pārstāvis. Šajā gadījumā var izveidoties situācija, ka konfiscētās preces tā arī paliek VID glabāšanā bez iespējas tās iznīcināt, piemēram, situācijās, kad lēmuma saņēmējs beidz pastāvēt vai kādu citu iemeslu dēļ. LPPA nevar piekrist arī Finanšu ministrijas vēstulē norādītajai motivācijai, proti, ka preču iznīcināšana nav VID raksturīga kompetence, jo tādu VID funkciju paredz, piemēram, 26.11.2013 Ministru kabineta noteikumi Nr. 1354 "Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā" (turpmāk - MK noteikumi Nr.1354)".
Atbildot LPPA viedoklim, Finanšu ministrijā savā 30.11.2022. vēstulē Nr.4.1-13/5.2/454 skaidroja, ka preču iznīcināšana lēmuma saņēmēja vietā ir VID neraksturīga funkcija. Iesniedzot Regulas Nr. 608/2013 2. panta 9. punktā minēto pieprasījumu, iesniedzējam jāapzinās, ka tieši viņš ir ieinteresēts, lai tiktu aizsargātas viņa intelektuālā īpašuma tiesības, un ka šo tiesību aizsardzības nodrošināšanai nāksies veikt konkrētas darbības (vai nodrošināt šo darbību veikšanu), turklāt, iespējams, ciešot finansiālus zaudējumus. Neiespējamība piedzīt no vainīgās personas izdevumus (kā to norāda LPPA) nevar būt pamats pārlikt pienākumus, ko persona uzņemas, iesniedzot pieprasījumu un saņemot lēmumu, ar kuru tiek apstiprināts pieprasījums, uz valsts pārvaldes iestādi. Papildus, noteikumu projekta anotācijā tiks norādīts, ka, ja lēmuma saņēmējs (fiziska persona) ir mirusi vai (juridiskā persona) beigusi pastāvēt, šīs preces iznīcina VID.
Papildus Finanšu ministrija skaidroja, ka nepiekrīt LPPA viedoklim saistībā ar MK noteikumiem Nr.1354. Minētie noteikumi noteic kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas iznīcināšana, tātad tā ir manta, kura pieder valstij, savukārt to preču īpašnieks, par kurām ir pieņemts lēmums par to nodošanu iznīcināšanai, nav valsts. Turklāt Regula Nr. 608/2013 satur konkrētu regulējumu gan par preču valdītāju gan lēmuma saņēmēju, līdz ar to nav šaubu par katra subjekta pienākumiem.
Savā 30.12.2022. vēstulē LPPA turpināja iebilst MK noteikumu Nr.468 16.punkta svītrošanai norādot, ka "LPPA ieskatā regulas Nr. 608/2013 noteikumi, tos sistēmiski tulkojot, paredz, ka tieši muitas dienestiem būtu jāiznīcina aizturētās preces, kas tikušas atzītas par viltotām. Proti, Regulas Nr. 608/2013 preambulas 23.punkts paredz, ka “ka lēmuma saņēmējam būtu jāsedz visas izmaksas, kas muitas dienestiem radušās, veicot pasākumus, lai īstenotu lēmuma saņēmēja intelektuālā īpašuma tiesības”, bet 29.panta 1.punkts paredz, ka “Pēc muitas dienestu pieprasījuma lēmuma saņēmējs sedz izmaksas, kas muitas dienestiem vai citām pusēm, kuras rīkojas muitas dienestu vārdā, ir radušās, sākot ar preču aizturēšanas vai to izlaišanas apturēšanas brīdi, tostarp saistībā ar to uzglabāšanu un rīcību ar tām, saskaņā ar 17. panta 1. punktu, 18. panta 1. punktu un 19. panta 2. un 3. punktu un veicot korektīvus pasākumus, piemēram, preču iznīcināšanu saskaņā ar 23. un 26. pantu.”. No minētā izriet, ka tieši muitas iestādes veic visus Regulā Nr. 608/2013 paredzētos pasākumus, tostarp, arī korektīvus pasākumus (preču iznīcināšanu), bet lēmuma saņēmēja pienākums ir apmaksāt attiecīgus izdevumus, nevis pašam organizēt preču iznīcināšanu, jo šādu pienākumu Regula Nr. 608/2013 nenosaka ne tieši, ne arī pastarpināti. Šādā aspektā LPPA piekrīt Finanšu ministrijas paustajam viedoklim, ka Regula Nr. 608/2013 satur konkrētu regulējumu gan par preču valdītāju, gan lēmuma saņēmēju, līdz ar to nav šaubu par katra subjekta pienākumiem, tostarp, arī muitas iestāžu pienākumiem. Arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu (piemēram, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Nīderlandes, Vācijas un Spānijas) prakse un tiesiskais regulējums rāda, ka tieši muitas dienesti organizē un veic par viltotām atzīto preču iznīcināšanu, nevis to dara lēmuma saņēmēji. LPPA kritiski vērtē Finanšu ministrijas pausto argumentu attiecībā uz LPPA viedokli par MK noteikumiem Nr. 1354, jo to preču īpašnieks, par kurām ir pieņemts lēmums par to nodošanu iznīcināšanai, nav arī lēmuma saņēmējs, bet trešā persona. Faktiski, raugoties no formālā juridiska viedokļa, VID šādā situācija pieņemot lēmumu par citai personai (kas nav lēmuma saņēmējs) piederošās mantas iznīcināšanu, to nekonfiscējot, bet nododot iznīcināšanai lēmuma saņēmējam, būtībā atsavina (ekspropriē) personas (preču īpašnieka) mantu par labu citai personai (lēmuma saņēmējam). LPPA ieskatā tomēr pareizāk būtu atgriezt iepriekšējo kārtību, kad par viltotām atzītās preces tika konfiscētas par labu valstij un to iznīcināšanu veica Valsts ieņēmumu dienests.".
Izvērtējot LPPA viedokli, Finanšu ministrija sadarbībā ar VID pieņēma lēmumu izslēgt MK noteikumu Nr.468 16.punktu, papildus jau esošajiem argumentiem skaidrojot, ka regulas Nr. 608/2013 23. panta 2. punkts noteic, ka preču iznīcināšanu veic muitas uzraudzībā, un par to atbild lēmuma saņēmējs, ja vien tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā preces tiek iznīcinātas, nav noteikts citādi. Finanšu ministrijas un VID ieskatā minētajā normā noteiktais, ka par iznīcināšanu atbild lēmuma saņēmējs, viennozīmīgi nosaka, ka preču iznīcināšanas organizēšana, preču iznīcināšana, kā arī citas darbības, kas nepieciešamas preču iznīcināšanai, ir jāveic lēmuma saņēmējam, bet LPPA viedoklis, ka regulas Nr.608/2013 noteikumi, tos sistēmiski tulkojot, paredz, ka tieši muitas dienestiem būtu jāiznīcina aizturētās preces, kas tikušas atzītas par viltotām, ir kļūdains. Nosacījumu “preču iznīcināšanu veic muitas uzraudzībā” nevar tulkot kā muitas pienākumu iznīcināt preces. Vienlaikus VID ir sazinājies ar ES Intelektuālā īpašuma biroju (ES Observatoriju), kas veic pētījumu par muitas praksi viltoto preču apkarošanai, un saskaņā ar tā rīcībā esošo informāciju preces iznīcina tiesību īpašnieks, noalgojot trešo pusi, kura veic viltoto un pirātisko preču iznīcināšanu, parasti tās ir vietas, kuras veic profesionālu atkritumu pārstrādi. Dažkārt preces iznīcina paši tiesību īpašnieki, ja tie ir ražotāji, kuriem ir viss nepieciešamais aprīkojums bīstamo preču, piemēram, elektrisko bateriju, medikamentu iznīcināšanai.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi