Anotācija

Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu noilgumu soda uzlikšanai būvspeciālistiem par profesionālās darbības pārkāpumiem, pārskatītu maksu par sākotnējo kompetences novērtēšanu sertifikāta saņemšanai, atvieglotu piecos gados veicamo patstāvīgās prakses un profesionālās pilnveides apjomu būvekspertīzes specialitātē, precizētu padziļināto pārbaužu apjomu, papildinātu vairāku darbības sfēru kompetenci un precizētu uzraudzības maksu būvspeciālistiem, kuri pilda būvinspektora amata pienākumus.

Vispārējā kārtība

1. Būvniecības process ir ļoti ilgs, un projektēšanas procesā pieļautās kļūdas nereti tiek atklātas tikai būvdarbu vai ekspluatācijas laikā, līdz ar to iespējams saņemt sūdzības un izskatīt disciplinārlietas par profesionālās darbības pārkāpumiem, kas izdarīti ilgāku laiku (vairākus gadus) pirms disciplinārlietas izskatīšanas. Līdz ar to nebūtu samērīgi izskatīt disciplinārlietas par ļoti seniem pārkāpumiem (kā šobrīd tas būtu jādara, jo nav noteikts ierobežojums laikā), jo būvspeciālista kompetence un rīcība var būt būtiski mainījusies un attiecīgā soda piemērošana vairs nesasniegtu mērķi, jo būvspeciālists kādus konkrētus pārkāpumus apzināti vai neapzināti vairs nepieļauj.

2. Maksa par sākotnējo kompetences novērtēšanu sertifikāta saņemšanai nav pārskatīta kopš 2014.gada (šī maksa sākotnēji tika noteikta Ministru kabineta 2014.gada 7.oktobra noteikumu Nr.610 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" 50.punktā). Kā arī šobrīd pretendentam ir iespēja kompetences pārbaudes nenokārtošanas gadījumā vienu reizi atkārtoti kārtot kompetences pārbaudi bez maksas, tomēr šāda pieeja rada zaudējumus kompetences pārbaudes iestādēm, jo atkārtotā pārbaude rada izmaksas par ekspertu darbu izvērtējot kompetences pārbaudē sniegtās atbildes, kuras šobrīd pretendenti neapmaksā.

3. Būveksperta sertifikāta uzturēšanai šobrīd ir nesamērīgi liels administratīvais slogs, līdz ar to būvekspertu skaits Latvijā ir neliels - 2024.gadā 27 būvekspertu darbības sfērās kopā ir tikai 191 aktīvs būveksperts, tādējādi būvekspertīzes jomā ir vāja konkurence un pasūtītāji ne vienmēr var saņemt augtākās kvalitātes pakalpojumu. Norādām, ka lai iegūtu būveksperta sertifikātu, būvspeciālistam ir jābūt sertifikātam pamatdarbības sfērā un eksperta sertifikāts ir kā papildus sertifikāts. Rezultātā būvekspertiem ir jāizpilda minimālā prakse sertifikāta uzturēšanai dubultā apjomā, ko nereti nav iespējams izdarīt.

4. Ekonomikas ministrija ir saņēmusi priekšlikumus par tiltu darbības sfēru būvspeciālistu kompetences paplašināšanu ar līdzīgām būvēm no ostu un jūras hidrotehnisko būvju un hidrotehnisko būvju darbības sfērām - krastmalām ar dažādu veidu krasta nostiprinājumiem un estakādes tipa iekšzemes ūdeņu piestātnēm. Kā arī par ostu un jūras hidrotehnisko būvju jomas būvspeciālistu kompetences paplašināšanu ar tiesībām veikt pirmās un otrās grupas gājēju vai velosipēdu, vai apvienoto gājēju un velosipēdu tiltu projektēšanu, būvprojektu un būvju ekspertīzi un izbūves darbu vadīšanu un būvuzraudzību.

5. Šobrīd padziļināto pārbaužu apjoms nosaka, ka pārbaudes ir jāveic 1% būvspeciālistu katrā darbības sfērā, tomēr ir atsevišķas darbības sfēras, kurās ir ļoti maz būvspeciālistu (piemēram ekspertīzes specialitātē) kompetences pārbaudes iestādei sanāk padziļināti pārbaudīt vienus un tos pašus būvspeciālistus katru gadu.

6. Pildot būvinspektora amata pienākumus personām ir ļoti ierobežotas iespējas praktizēt pamatdarbības sfērā, gan laika trūkuma dēļ, jo būvinspektora darbs pārsvarā gadījumu ir uz pilnu slodzi, gan normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu dēļ (Ministru kabineta 2014.gada 19. augusta noteikumu Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 133. punkts nosaka aizliegumu būvinspektoriem veikt būvspeciālista praksi savā kontrolējamā administratīvajā teritorijā), līdz ar to nebūtu samērīgi prasīt no šīm personām maksāt uzraudzības maksu, ja tās neveic nekādu praksi pamatdarbības sfērā.

7. Pārbaude kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai ir minēta vairākās Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumu Nr.169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.169) normās, ņemot vērā, ka šai pārbaudei ir dažādi paveidi, var rasties neskaidrība par kompetences pārbaudes tiesībām piemērot šādu pārbaudi.

Nē

Personām, kuras vēlas iegūt būvspeciālista sertifikātu, palielināsies maksa par sākotnējo kompetences pārbaudi sertifikāta saņemšanai, bet kopējais administratīvais slogs nepieaugs.
Samazināts administratīvais slogs būvekspertīzes sertifikāta uzturēšanā.

Nē

Nē

Nē

Nē

-