Anotācija

Paliatīvā aprūpe Latvijā šobrīd ir sadrumstalota, ne līdz galam efektīva un grūti pieejama. Lai gan pastāv atsevišķi specializēti veselības aprūpes pakalpojumi tieši paliatīvās aprūpes pacientiem, vairumu pakalpojumu tāpat kā sociālās jomas pakalpojumus paliatīvās aprūpes pacienti saņem vispārīgā kārtā. Pieejamie paliatīvās aprūpes pakalpojumi veselības un sociālajā komponentē arī nav savā starpā integrēti, pēctecīgi, papildinoši un vērsti uz personas vajadzībām. Paliatīvās aprūpes pacientiem būtu svarīgi saņemt starpdisciplinārus pakalpojumus pēc nepieciešamības katrā veselības aprūpes līmenī, jo īpaši primārajā un sekundārajā. Taču pieejamie paliatīvās aprūpes pakalpojumi faktiski nesatur definīcijā minētās paliatīvās aprūpes komponentes – gan veselības, gan sociālās jomas, kas ir būtiski, jo atbilstošu, specializētu paliatīvo aprūpi var nodrošināt, ja tās sniegšanā sadarbojas dažādu profesiju un jomu speciālisti, tādējādi sniedzot pacientam fizisko, psiholoģisko, sociālo un garīgo atbalstu. Ņemot vērā esošo situāciju, var secināt, ka kopumā nepastāv sistēma, kurā pacients un viņa tuvinieki varētu viegli orientēties, lai saņemtu savlaicīgus un atbilstošus paliatīvās aprūpes pakalpojumus.

Kā jau minēts, no esošajiem paliatīvās aprūpes pakalpojumiem paliatīvās aprūpes definīcijai šobrīd atbilst tikai jaunais mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojums pacienta dzīvesvietā, tomēr tas ir pieejams tikai nelielai daļai paliatīvās aprūpes pacientu, proti, tikai hospisa pacientiem, kuru dzīvildze ir noteikta ne ilgāka par sešiem mēnešiem. Tikmēr lielai daļai paliatīvās aprūpes pacientu un viņu ģimenes locekļiem ir ierobežotas iespējas saņemt atbalstu, nepieciešamo informāciju, zināšanas un palīdzību.

VM ziņojumā kā viena no problēmām tika norādīta, ka ģimenes loceklim (vai ikvienam neformālajam aprūpētājam – personai, kura rūpējas, sniedz atbalstu vai aprūpē personu ar funkcionāliem traucējumiem radniecības, draudzības saišu vai vienošanās dēļ), kurš kopj pilngadīgu paliatīvās aprūpes pacientu, trūkst atbalsts, informācija un prasmes par paliatīvo aprūpi. Ģimenes locekļa adekvātām zināšanām un prasmēm aprūpēt ir būtiska loma pacienta pašsajūtā un adekvātā atbalsta nodrošināšanā, kā arī lai pasargātu sevi no pārslodzes vai izdegšanas riska. Lai gan informācija par paliatīvo aprūpi ir pieejama, tomēr tā nav atrodama vienuviet, kā arī ne vienmēr ir skaidra informācijas un satura ticamība. Gan paliatīvās aprūpes pacientam, gan viņa ģimenes locekļiem būtu jābūt informētiem par slimības gaitas attīstību un noteiktām darbībām dažādās situācijās. Ja dienas laikā ģimenes locekļi var sazināties ar ģimenes vai ārstējošo ārstu, aprūpes pakalpojuma sniedzēju vai citu speciālistu, lai saņemtu nepieciešamo informāciju vai rekomendācijas tālākajām darbībām, tad nakts laikā kā risinājums tiek meklēts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (turpmāk – NMPD).

Paliatīvās aprūpes un atbalsta apmērs (jo īpaši psihosociālais) ir nepietiekams, kā arī to kvalitāte un pieejamība dažādās valsts teritorijās ir atšķirīga. Esošajā paliatīvās aprūpes sistēmā pilngadīgām personām galvenokārt fokuss tiek likts uz fizisko simptomu mazināšanu, tomēr krietni mazākos apmēros vai nemaz netiek nodrošināts paliatīvās aprūpes pacientu un viņu ģimenes locekļu psiholoģiskais atbalsts, kā arī vajadzībām un situācijai atbilstošs sociālais atbalsts.

Daļēji psihosociālas problēmas persona var risināt paliatīvās aprūpes kabinetā, speciālistu konsultāciju laikā ar paliatīvās aprūpes ārsta starpniecību, tomēr ne visiem pacientiem un viņu ģimenes locekļiem šis atbalsts ir pietiekošs, kā arī jāņem vērā paliatīvo aprūpes ārstu pieejamība un ierobežotais konsultācijas laiks. Līdz ar to šāda pieejamība būtu jāveicina un jārada iespējas pacientiem saņemt nepieciešamo atbalstu, tai skaitā spēcinot paliatīvās aprūpes kabinetu darbību, piesaistot citu jomu speciālistus un paplašinot šo kabinetu sniegtos pakalpojumus.

Tāpat trūkst paliatīvās aprūpes pakalpojumu, kas nodrošina īstermiņa sociālo aprūpi, kad ģimenes locekļiem ir nepieciešams veltīt laiku sev, lai atpūstos un parūpētos par savām vajadzībām. Ikvienai personai, t.sk. personai, kura rūpējas par paliatīvās aprūpes pacientu, dzīvē var būt kāda neparedzēta situācija, kad, piemēram, veselības stāvokļa izmaiņu gadījumā ir nepieciešama pēkšņa stacionēšanās. Tomēr, ja šī persona ir vienīgā, kas rūpējās par paliatīvās aprūpes pacientu, tā paliek ķīlnieka lomā, jo nav tāda pakalpojuma, kas specifiski palīdzētu šādās situācijās. Būtiski ir paredzēt atbalstu personai gadījumā, ja ģimenes loceklim ir akūta saslimšana, piemēram, insults. Šādā gadījumā ģimenes dzīve mājās var strauji mainīties, un ģimenes loceklim, kurš uzņemas rūpes par paliatīvās aprūpes pacientu, nepieciešams pielāgoties – nodrošināt atbilstošu aprīkojumu dzīvesvietā, sakārtot dokumentāciju u.c. Līdz ar to īstermiņa aprūpe būtu piemērots risinājums.

Paliatīvās aprūpes pacientiem ir ierobežojumi valsts un pašvaldību finansēto sociālās aprūpes pakalpojumu saņemšanai. Proti, valsts sociālās aprūpes pakalpojumus paliatīvajā aprūpē pilnībā vai daļēji finansē noteiktam personu lokam (piemēram, paliatīvās aprūpes pakalpojumu bērniem un mobilās komandas paliatīvās aprūpes (hospisa) pakalpojumu personām ar ierobežotu dzīvildzi). Savukārt pašvaldību finansētu vai daļēji finansētu sociālās aprūpes pakalpojumu piešķiršana atkarīga ne tikai no personas vajadzībām un aprūpes līmeņa, bet arī no tās sociālā statusa.

Tas norāda uz nepieciešamību pēc pārdomātākas un sistēmiskākas pieejas paliatīvās aprūpes nodrošināšanā. Tas nepieciešams, lai neveidotu papildu noslodzi gan NMPD, palielinot mājas izsaukumu skaitu, gan rindas uz paliatīvās aprūpes nodaļām stacionāros, gan ļautu samazināt to situāciju skaitu, kad faktiski pacients varētu saņemt nepieciešamo paliatīvo aprūpi un atbalstu dzīvesvietā, tomēr tiek ievietots SAC, kas ne vienmēr atbilst paliatīvās aprūpes pacienta vēlmēm. Līdz ar to, lai gan šobrīd paliatīvā aprūpe dzīvesvietā – primārajā un sekundārajā aprūpes līmenī – neietver ne psihosociālo, ne izglītojošo, ne garīga rakstura atbalstu, šie pakalpojumi var būt kā platforma, lai nodrošinātu integrētu paliatīvo aprūpi pacientam mājās.

Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams izveidot integrētu starpnozaru un starpdisciplināru paliatīvās aprūpes pacientiem un viņu ģimenes locekļiem atbalsta sistēmu, tādejādi nodrošinot savlaicīgi pieejamu, individuālām un specifiskām aprūpes vajadzībām atbilstošu aprūpi un atbalstu pēc iespējas tuvāk cilvēka dzīves vietai – primārajā un sekundārajā aprūpes līmenī.

To plānots īstenot 4.3.5.2. pasākuma ietvaros. Attiecīgi TA projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 4.3.5.2. pasākumu, tā mērķi, atbalstāmās darbības un sasniedzamos uzraudzības rādītājus, izmaksu attiecināmības nosacījumus, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, 4.3.5.2. pasākuma īstenošanas nosacījumus, kā arī pieejamo finansējuma apmēru.

Lai nodrošinātu savlaicīgi pieejamu, individuālām un specifiskām aprūpes vajadzībām atbilstošu aprūpi un atbalstu pēc iespējas tuvāk cilvēka dzīves vietai, 4.3.5.2. pasākuma ietvaros tiks īstenoti profesionālās pilnveides un metodiskā atbalsta pasākumi sociālo pakalpojumu sniedzēju speciālistiem, tai skaitā psihosociālā atbalsta sniegšanā iesaistītajiem speciālistiem, neformālajiem aprūpētājiem, brīvprātīgā darba veicējiem (turpmāk visi kopā – atbalsta sniedzēji), sniegts psihosociāls atbalsts mērķa grupas personām – paliatīvās aprūpes pacientiem, ar paliatīvās aprūpes pacientu vienā mājsaimniecībā dzīvojušām vai dzīvojošām personām un personām, starp kurām pastāv radniecības vai svainības attiecības, vai citām aprūpē iesaistītām personām (turpmāk – tuvinieks/i) un atbalsta sniedzējiem, kā arī tiks īstenoti psihosociālā atbalsta pakalpojuma, atelpas brīža pakalpojuma un īslaicīgās aprūpes pakalpojuma izmēģinājumprojekti.

4.3.5.2. pasākuma īstenošanas atbalstāmās darbības un mērķis atbilst tādiem politikas plānošanas dokumentiem kā Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027.gadam (rīcības virziens “Sociālā iekļaušana”, 119. uzdevums), 2020. gada 15. decembra Ministru kabineta rīkojumam Nr. 774 “Par konceptuālo ziņojumu "Par situāciju paliatīvajā aprūpē Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā” (3.3., 3.4., 5.6., 7.2., 10.1. un 14.1. uzdevumi), 2021. gada 1. septembra Ministru kabineta rīkojumam Nr. 616 “Par Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021. – 2027. gadam” (2. rīcības virziens "Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū", 2.1.uzdevums un  2.4.3. apakšuzdevums).

4.3.5.2. pasākumu paredzēts īstenot ierobežotā projektu pieteikumu atlases veidā, kā finansējuma saņēmēju nosakot LM – valsts pārvaldes iestādi, kas saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu izstrādā valsts politiku sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, kā arī organizē un kontrolē tās īstenošanu. Kā finansējuma saņēmēja sadarbības partneris paredzēta Sociālās integrācijas valsts aģentūra (turpmāk – SIVA), kas profesionālās pilnveides pasākumu īstenošanas ietvaros piedalīsies mācību moduļu izstrādē, piesaistot pakalpojuma sniedzēju, un īstenos atbalsta sniedzēju klātienes un izbraukuma mācības. Kā sadarbības partneris SIVA tika izvēlēta tādēļ, ka 4.3.5.2. pasākums veido sinerģiju ar SIVA īstenoto Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3. komponentes “Nevienlīdzības mazināšana” 3.1. reformu un investīciju virziena “Reģionālā politika” 3.1.2.4.i. investīcijas “Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai”” pasākumu. Tāpēc 4.3.5.2. pasākuma ietvaros paredzēts, ka SIVA nodrošinās iepriekš minētās mācības 3.1.2.4.i investīcijas ietvaros izveidotajā kompetenču centrā TA projektā noteiktajiem atbalsta sniedzējiem, kā arī nodrošinās savus mācībspēkus izbraukuma mācībām, izmantojot 3.1.2.4.i investīcijas ietvaros iegādāto un aprīkoto mobilo darba staciju mācību nodrošināšanai reģionos.

Ņemot vērā iepriekš aprakstītās problēmas un riska faktorus attiecībā uz paliatīvās aprūpes nodrošināšanu, kā arī 4.3.5.2. pasākuma mērķi – pilnveidot paliatīvās aprūpes pakalpojumu personas dzīvesvietā un palielināt tā pieejamību, sekmējot cilvēka neatkarīgas dzīves iespējas un dzīves kvalitātes saglabāšanu, 4.3.5.2. pasākumā noteiktas šādas mērķa grupas:
1. paliatīvās aprūpes pacienti – pilngadīgas personas, kuru izārstēšana vairs nav iespējama, kurām ārstējošais ārsts vai ārsta konsilijs ar lēmumu ir noteicis paliatīvās aprūpes statusu un kurām atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un samaksu ir nepieciešama paliatīvā aprūpe. Šiem pacientiem tiks nodrošināti psihosociālā atbalsta pasākumi – klīniskā psihologa, kapelāna, sociālā darbinieka atbalsts pēc pirmreizēja paliatīvās aprūpes pacienta statusa/diagnozes noteikšanas un paliatīvās aprūpes laikā, atbalsta grupu pakalpojums un līdzinieku grupu pakalpojums, iespēja piedalīties izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumos, piemēram, informatīvās diskusijās, nāves kafejnīcās/bibliotēkās, iedvesmojošās tikšanās, tematiski informatīvos pasākumos, tiks nodrošināta informācija par paliatīvās aprūpes sociālo pakalpojumu atbalsta iespējām u.c., kā arī tiks sniegts īstermiņa aprūpes pakalpojums un atelpas brīža pakalpojums izmēģinājumprojektu ietvaros.
Atsevišķus TA projektā paredzētos atbalsta pasākumus nevarēs saņemt personas, kas līdz 24 gadu vecumam turpina saņemt no valsts budžeta finansētu psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu paliatīvā aprūpē esošiem bērniem, kā arī viņu tuvinieki. Šis ierobežojums noteikts, lai neveidotu dubultās finansēšanas risku. Savukārt personām, kuras saņem valsts budžeta finansētu psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar onkoloģisku slimību un viņu ģimenes locekļiem, nav noteikts ierobežojums saņemt TA projektā noteiktos atbalsta pasākumus, jo minētā valsts budžeta finansētā pakalpojuma mērķis ir atšķirīgs, proti, palīdzēt onkoloģiskajiem slimniekiem pēc ārstēšanās procesa beigām sekmīgāk pārvarēt slimības sekas un atgriezties līdzšinējā dzīvē, panākot psiholoģiskās pašsajūtas (tai skaitā sava ķermeņa tēla pieņemšanu) un sociālās, fiziskās funkcionēšanas spēju uzlabojumu atbilstoši pacienta īpatnībām, veicinot personas darba spējas, izpratni par slimību, tās ārstēšanu un palielināt uzticību ārstēšanas procesam un ārstu rekomendācijām. Arī tām personām, kuras saņem valsts finansētu paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumu pacienta dzīvesvietā, nav noteikts ierobežojums saņemt TA projektā paredzētos atbalsta pasākumus, jo valsts finansētais paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojums pacienta dzīvesvietā šos pasākumus neietver. 4.3.5.2. pasākuma ietvaros tiek plānots plašāks sociālo pakalpojumu klāsts (jauns psihosociālā atbalsta pakalpojums, atelpas brīža pakalpojums, īslaicīgās aprūpes pakalpojums, atbalsta grupa un līdzinieku grupa), kā arī plašāks mērķa grupas tvērums. Valsts finansētais paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojums pacienta dzīvesvietā tiek nodrošināts tikai tiem paliatīvās aprūpes pacientiem, kuriem ir ierobežota dzīvildze (līdz 6 mēnešiem, kas atbilst hospisa aprūpes kritērijiem). Šī pakalpojuma ietvaros pacientam tiek nodrošināti tehniskie palīglīdzekļi, sociālā aprūpe, psihologa un kapelāna konsultācijas pacienta mājās. Tādējādi 4.3.5.2. pasākuma pakalpojumi un valsts finansētais atbalsts nodrošina savstarpēju papildināmību un nepārklājas.
2. paliatīvās aprūpes pacientu tuvinieki – ar paliatīvās aprūpes pacientu vienā mājsaimniecībā dzīvojušas vai dzīvojošas personas un personas, starp kurām pastāv radniecības vai svainības attiecības, vai citas aprūpē iesaistītās personas. Šai mērķa grupai tiks nodrošināti psihosociālā atbalsta pasākumi – klīniskā psihologa, kapelāna, sociālā darbinieka atbalsts, atbalsta grupu pakalpojums un līdzinieku grupu pakalpojums, iespēja piedalīties izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumos, piemēram, informatīvās diskusijās, nāves kafejnīcās/bibliotēkās, iedvesmojošās tikšanās, tematiski informatīvos pasākumos, tiks nodrošināta informācija par paliatīvās aprūpes sociālo pakalpojumu atbalsta iespējām u.c.
3. sociālo pakalpojumu sniedzēju speciālisti, tai skaitā  izmēģinājumprojektos un psihosociālā atbalsta sniegšanā iesaistītie speciālisti, neformālie aprūpētāji, brīvprātīgā darba veicēji (turpmāk visi kopā – atbalsta sniedzēji), kam SIVA nodrošinās mācības par paliatīvās aprūpes principiem un prasmēm atbalsta un aprūpes nodrošināšanai paliatīvās aprūpes pacientiem, kā arī tiks nodrošināts psihosociālais atbalsts izdegšanas mazināšanai un motivācijas uzturēšanai.

4.3.5.2. pasākuma atbalstāmo darbību īstenošanā tiks piedāvātas iespējas piedalīties ikvienam, kurš atbilst pasākuma mērķa grupai. Pasākuma īstenošanas laikā tiks nodrošināti sabiedrības informēšanas pasākumi, kas nodrošinās mērķa grupas informētību par pasākumu un iespējām iesaistīties un saņemt nepieciešamo atbalstu. Informācija par pasākumu  un iespējām iesaistīties atbalstāmo darbību aktivitātēs tiks publicēta finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera tīmekļa vietnēs un sociālajos tīklos. Tāpat informācija par iespējām iesaistīties tiks nosūtīta mērķa grupas intereses pārstāvošām nevalstiskajām organizācijām, ārstniecības iestādēm, kuras nodrošina stacionāros paliatīvās aprūpes pakalpojumus, Nacionālajam veselības dienestam ģimenes ārstu informēšanai, valsts finansētā paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma pacienta dzīvesvietā sniedzējiem, pašvaldību sociālajiem dienestiem u.c.

4.3.5.2. pasākumam plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 7 000 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF Plus) finansējums – 5 950 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 050 000 euro. Atbalsta veids ir grants. 4.3.5.2. pasākumam elastības finansējums nav plānots. Uz 4.3.5.2. pasākumu attiecināmā elastības finansējuma daļa (1 104 426 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 938 762 euro) tiks kompensēta, nosakot elastības finansējumu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam (turpmāk – programma) 4.3.3. SAM “Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku” 4.3.3.1. pasākuma “Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšana” ietvaros 34 298 869 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 29 154 039 euro apmērā, un programmas 4.3.3.2. pasākuma “Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās darba tirgū sekmēšana” ietvaros 14 000 000 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 11 900 000 euro apmērā.

4.3.5.2. pasākuma īstenošanas termiņš plānots no 2025. gada I ceturkšņa līdz 2028. gada IV ceturksnim, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada IV ceturksnim. Pasākuma īstenošanā plānots aptvert pēc iespējas visu Latvijas teritoriju. 4.3.5.2. pasākuma ietvaros izmaksas būs attiecināmas, ja tās atbilst TA projektā minētajām izmaksu pozīcijām, un ir radušās sākot ar 2025. gada 1. janvāri. Nav attiecināmas izmaksas par jau pabeigtām atbalstāmajām darbībām pirms 2025. gada 1. janvāra. Šāds finanšu attiecināmības termiņš paredzēts, lai nodrošinātu savlaicīgas administratīvās rīcības projekta atbalstāmo darbību savlaicīgai uzsākšanai, t.i., projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana, projekta personāla piesaiste, iepirkumu dokumentācijas gatavošana, ievērojot to apjomu un sarežģītību, kas arī sekmēs n+3 principa izpildi. Nepieciešamais  finansējums 2025. gadā ir ne vairāk kā 256 800 euro un tas tiks novirzīts projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu segšanai, 2025. gadā plānoto iepirkumu līgumu ietvaros paredzēto maksājumu veikšanai (atbalsta grupu apraksta un līdzinieku grupu apraksta izstrāde, sabiedrības izpratnes un informētības veicināšanas pasākumu īstenošana), kā arī netiešajām attiecināmajām izmaksām. Par pabeigtām darbībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060) ir uzskatāmas darbības, kura ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas un saistībā ar kurām finansējuma saņēmējs ir veicis visus saistītos maksājumus un tam ir izmaksāts atbilstošais publiskais ieguldījums. Minētajā gadījumā par darbību uzskatāms īstenots 4.3.5.2. pasākuma projekts.

Saskaņā ar programmā noteikto, īstenojot 4.3.5.2. pasākumu, līdz 2029. gada 31. decembrim noteikts sasniedzamais  nacionālais rādītājs, kas ir paliatīvās aprūpes pacientu skaits, kuri saņēmuši atbalstu pasākuma ietvaros – 945. Sasniedzamā nacionālā rādītāja vērtība noteikta, pieņemot, ka šāds skaits ir pietiekošs, lai aprobētu pasākuma ietvaros plānotos izmēģinājumprojektus un noteiktu pasākuma ietvaros īstenoto atbalstāmo darbību efektivitāti. Rādītājs tiks uzskatīts par sasniegtu, kad pakalpojuma sniedzēji savās atskaitēs būs iekļāvuši un finansējuma saņēmējs būs apkopojis sniegto informāciju par pakalpojumus saņēmušo personu skaitu un būs veikti gala maksājumi pakalpojuma sniedzējiem atbilstoši noslēgtajiem līgumiem. Par nacionālā rādītāja izpildi ir atbildīgs finansējuma saņēmējs  –  LM. Par rādītāja izpildi LM ziņos, iesniedzot kārtējo maksājuma pieprasījumu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KPVIS). Dati tiks uzkrāti KPVIS, to izpildes uzraudzību veiks Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kopējā projekta uzraudzības procesā. Ņemot vērā, ka 4.3.5.2. pasākumam programmā nav noteikts neviens iznākuma  rādītājs, nacionālo rādītāju ir noteikusi LM. Tas uzkrājams un uzraugāms, lai vērtētu kopējo projekta sniegumu.

4.3.5.2. pasākuma ietvaros paredzētas tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar 4.3.5.2. pasākuma mērķa un rādītāju sasniegšanu. Galvenās izmaksu pozīcijas (detalizēts izmaksu pozīciju uzskaitījums ir TA projektā) ietver:
   - projekta personāla izmaksas: detālāks skaidrojums sniegts atbalstāmo darbību sadaļā “projekta vadība un tā īstenošanas nodrošināšana”; 
   - iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas, piemērojot vadošās iestādes metodikas (pieejamas tīmekļa vietnē www.esfondi.lv): “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai”  un  “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai” iekšzemes komandējumu izmaksām finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam TA projekta atbalstāmo darbību īstenošanai;
   - izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam, kas nodarbināts uz darba līguma vai rīkojuma pamata, un sadarbības partnera īstenošanas personālam, kas nodarbināts uz darba līguma vai rīkojuma pamata, jaunu darba vietu radīšanai vai gadījumā, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts (paredzot darba vietas aprīkojuma izmaksas, tiks ievērots Vadlīniju Nr.1.2. “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gada plānošanas periodā” 33. punktā noteiktais, tai skaitā ņemts vērā nodarbinātā iesaistes periods projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu);
   - iepirkumu līgumu izmaksas. Ar iepirkumu līgumiem 4.3.5.2. pasākumā saprot: iepirkumu līgumus, kam piemēro Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) nosacījumus un arī tos līgumus, kam nepiemēro PIL nosacījumus. Iepirkumu līgumi šajā pasākumā ir pakalpojuma (tai skaitā uzņēmumu) līgumi un piegādes (tai skaitā pirkumu) līgumi (saskaņā ar PIL 1. panta 27. un 28. punktu). TA projekts paredz, ka 4.3.5.2. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs publiskos iepirkumus veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, atklātu, nediskriminējošu konkursa procedūru un, kur tas ir attiecināms īsteno sociāli atbildīgus iepirkumus[14] un inovatīvus iepirkumus[15] (ja nepieciešams, dokumentējot un pamatojot sociāli atbildīga iepirkuma īstenošanas izvēli atbilstoši sadarbības iestādes horizontālajām norādēm projekta īstenošanā un uzraudzībā).

4.3.5.2. pasākuma īstenošanai paredzētas arī netiešās attiecināmās izmaksas, kuras nepieciešamas, lai atbalstītu 4.3.5.2. pasākuma mērķa un uzraudzības rādītāju sasniegšanu. Netiešās izmaksas ir projekta attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta mērķu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta veicamo darbību realizācijai un projekta rezultātu sasniegšanai. Tās ir, piemēram, finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla administratīvās izmaksas, kas paredzētas ikdienas darbības nodrošināšanai – izmaksas, kuras nepieciešamas, lai varētu darboties un kuras nav tieši saistītas ar projekta īstenošanu, piemēram, telpu īre un iekārtu izmantošanas izmaksas, kancelejas preces, komunālo un sakaru pakalpojumu izmaksas, iestādes vadības un atbalsta struktūrvienību izmaksas, programmatūru licenču izmaksas un citas izmaksas, kuras pēc būtības nav tiešās attiecināmās izmaksas. Tās finansējuma saņēmējs plāno kā vienu izmaksu pozīciju septiņu procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām izmaksām.

LM kā atbildīgā iestāde, izvērtējot vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas un lietderību, kā arī ņemot vērā faktu, ka 4.3.5.2. pasākuma finansējuma saņēmējs ir LM, kas organizēs pasākuma ietvaros paredzēto atbalstāmo darbību īstenošanu, papildus jau TA projektā minētajām, vienkāršoto izmaksu piemērošanu šobrīd neplāno. TA projektā iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksām paredzēts piemērot vadošās iestādes vienas vienības izmaksu standarta likmes metodikas par 1 km izmaksām un iekšzemes komandējumu izmaksām. Savukārt personāla izmaksām tiks piemērots vienkāršoto izmaksu veids – vienotā likme līdz 20 procentiem no tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav personāla izmaksas. Attiecībā uz sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumiem, ievērojot, ka šie pasākumi saturiski un tvēruma ziņā ir ļoti atšķirīgi, tiem nav iespējams piemērot vienkāršotās izmaksas, t.sk. nav iespējams definēt izmaksas vienai vienībai un noteikt vienu vienību. Arī citu atbalstāmo darbību īstenošanā šobrīd netiek saskatīta iespēja vienkāršoto izmaksu piemērošanā. Taču projekta īstenošanas gaitā, uzkrājoties  objektīvai informācijai, tiks atkārtoti izvērtētas vienkāršoto izmaksu  piemērošanas iespējas un, ja būs nepieciešams un iespējams, tiks izstrādāta attiecīga vienkāršoto izmaksu metodika.

Finansējuma saņēmējs – LM ir centrālā valsts pārvaldes iestāde ar pieredzi un veiktspēju ārvalstu finanšu palīdzības, t.sk. ES politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības programmu, projektu īstenošanā, t.sk. izmaksu plānošanā. Vienlaikus TA projektā noteikti precīzi un detāli 4.3.5.2. pasākuma atbalstāmo darbību īstenošanas un izmaksu attiecināšanas nosacījumi.

LM, veicot pamatdarbības uzdevumus un kā finansējuma saņēmējs īstenojot projektus, ievēro kā ārējos, tā iekšējos normatīvajos aktos noteikto, nodrošinot labas finanšu pārvaldības principus neatkarīgi no izdevumu finansēšanas avota.

LM izveidota iekšējās kontroles sistēma (iekšējie normatīvie akti) (turpmāk – IKS) paredz vairāku līmeņu kontroli dažādās izmaksu uzraudzības procesa stadijās (piemēram, iepirkumu dokumentācijas sagatavošanā, līgumu slēgšanā, iepirkumu izpildes dokumentācijas saskaņošanā, izmaksu aprēķināšanā, veikšanā un uzskaitē). Bez tam IKS ietver arī nosacījumus projektu īstenošanai pirms projekta iesnieguma sagatavošanas, tostarp paredz projekta vadības grupas izveidi un projekta atbildīgās amatpersonas noteikšanu. Projekta vadības grupas locekļi (piemēram, projekta vadītājs, koordinators, finansists, grāmatvedis, iepirkuma speciālists) nodrošina projekta izmaksu atbilstību izmaksu attiecināšanas nosacījumiem, tostarp projekta īstenošanai noslēgto iepirkuma līgumu kontroli, ieskaitot nodevumu saskaņošanu ar attiecīgo politikas departamentu (ja nepieciešams). Savukārt projekta atbildīgā amatpersona apstiprina iepirkumu līgumu izpildes dokumentus (piemēram, pieņemšanas un nodošanas aktus). Balstoties uz minēto, secināms, ka ir zems risks, ka pirms 4.3.5.2. pasākuma projekta apstiprināšanas veiktās izmaksas var netikt atzītas par attiecināmām. Priekšfinansējuma plānotā 4.3.5.2. pasākuma projekta īstenošanai nepiešķiršanas gadījumā netiks savlaicīgi uzsākta 4.3.5.2. pasākuma īstenošanas laika grafikā plānoto atbalstāmo darbību īstenošana, attiecīgi savlaicīgi netiks investēts projektā plānotais finansējums. Tādējādi netiks veicināta LM kā atbildīgajai iestādei ar informatīvā ziņojuma par Finanšu ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības aktualitātēm līdz 2023. gada 1. martam (pusgada ziņojums) (pieņemts MK 2023. gada 25. aprīlī)  MK protokollēmumu apstiprinātā n+3 principa izpilde LM pārziņā esošiem specifisko atbalsta mērķu pasākumiem.
Priekšfinansējums (ne vairāk kā 256 800 euro) nepieciešams šādām izmaksu pozīcijām:
1) darba vietu aprīkojums – priekšfinansējums 2025. gadā 10 000 euro;
3) projekta vadības un tā īstenošanas nodrošināšanai – priekšfinansējums 2025. gadā 150 000 euro;
4) netiešām izmaksām 7% 2025. gadā – priekšfinansējums 16 800 euro;
5) iepirkuma līgumiem (atbalsta grupu un līdzinieku grupu aprakstu izstrāde, sabiedrības izpratnes un informētības veicināšanas pasākumu īstenošana) – priekšfinansējums 2025. gadā 80 000 euro.

Finansējuma saņēmēja līmenī nav identificētas komercdarbības atbalsta pazīmes, jo LM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības jomā, kura neveic saimniecisko darbību. Ievērojot minēto, LM 4.3.5.2. pasākumu īsteno valsts funkciju ietvaros. Tāpat arī sadarbības partneris ir tiešās valsts pārvaldes iestāde un tā pasākuma ietvaros neveiks saimniecisko darbību, līdz ar to pasākums Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta kontekstā nav jāvērtē. Savukārt preču un pakalpojumu iegāde notiks konkurenci nodrošinošā, pārredzamā, nediskriminējošā konkursa procedūrā, kas atbilst publiska iepirkuma principiem, un tādējādi tiks izslēgts komercdarbības atbalsts preču un pakalpojumu sniedzēju līmenī.

Tāpat, ievērojot Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 11. panta piektajā daļā noteikto, LM kā atbildīgā iestāde nodrošinās funkciju nodalīšanu no citām tās funkcijām, tostarp tādām, kuras LM pilda kā finansējuma saņēmējs.

Mērķa sasniegšanai līdz 2028. gada IV ceturksnim, bet ne ilgāk, kā līdz 2029. gada 31. decembrim (izmaksas attiecinot no 2025. gada 1. janvāra) 4.3.5.2. pasākuma ietvaros plānots īstenot šādas atbalstāmās darbības:
1) profesionālās pilnveides un veiktspējas stiprināšanas pasākumi par paliatīvās aprūpes principiem.
Šīs atbalstāmās darbības ietvaros tiks izstrādātas vadlīnijas par sociālo pakalpojumu nodrošināšanas pamatprincipiem paliatīvajā aprūpē. Vadlīniju izstrāde nodrošinās vienotu, uz cilvēka vajadzībām balstītu pieeju un novērsīs krasi atšķirīgo paliatīvās aprūpes kvalitatīvo sniegumu dažādās sociālo pakalpojumu saņemšanas vietās, kā institūcijā, tā arī paliatīvās aprūpes pacienta dzīvesvietā. Tāpat šī atbalstāmā darbība ietvers mācību moduļu izstrādi un mācību nodrošināšanu atbalsta sniedzējiem. Tiks nodrošināti dažādu veidu atbalsta un kapacitātes stiprināšanas pasākumi atbalsta sniedzējiem, tai skaitā tiks organizēti semināri, pieredzes apmaiņas pasākumi, domnīcas, izglītojošas lekcijas, konferences un citi pasākumi.

2) izmēģinājumprojektu nodrošināšana.
Šī atbalstāmā darbība paredz 3 dažādu veidu izmēģinājumprojektu īstenošanu – psihosociālā atbalsta pakalpojuma, atelpas brīža pakalpojuma un īslaicīgās aprūpes pakalpojuma izmēģinājumprojektu īstenošanu. Pirms katra no izmēģinājumprojektiem tiks izstrādāti vai pilnveidoti jau esošie minēto pakalpojumu apraksti, kuros ir/tiks noteikts šo pakalpojumu obligātais saturs un sniegšanas kārtība. Psihosociālā atbalsta pakalpojuma īstenotāji izmēģinājumprojektus koordinēs ar Nacionālā veselības dienesta līgumiestādēm, kurās tiek nodrošināts paliatīvās aprūpes kabineta vai paliatīvās aprūpes speciālista pakalpojums, iekļaujot pēc iespējas plašāku teritoriālo tvērumu, lai pakalpojumu varētu saņemt arī attālākos Latvijas reģionos dzīvojoši paliatīvās aprūpes pacienti un viņu ģimenes locekļi. Izmēģinājumprojektu ietvaros pakalpojumu sniedzējs varēs paredzēt arī specializētā transporta nodrošināšanas izmaksas, lai nogādātu paliatīvās aprūpes pacientu uz/no pakalpojuma saņemšanas vietas. Visiem izmēģinājumprojektiem tiks veikti izvērtējumi, tai skaitā arī sniegti priekšlikumi pakalpojumu un to aprakstu pilnveidei.

3) psihosociāla atbalsta pasākumu nodrošināšana.
Šīs atbalstāmās darbības ietvaros tiks nodrošināta atbalsta grupu un līdzinieku grupu norises, satura un organizēšanas kārtības aprakstu izstrāde un šo grupu darbības aprobācija. Pēc psihosociālā atbalsta pasākumu īstenošanas ir paredzēts veikt to rezultātu efektivitātes novērtēšanu, izvērtējot pasākumu saturu, organizēšanas un ieviešanas mehānismu, sasniegtos rezultātus u.c., tai skaitā novērtējumā iesaistot mērķa grupas pārstāvjus.

4) mērķa grupas un sabiedrības izpratnes un informētības veicināšanas pasākumu īstenošana.
Atbalstāmās darbības ietvaros tiks izstrādātas informatīvās ceļa kartes paliatīvās aprūpes saņemšanai paliatīvās aprūpes pacientiem, lai, saskaroties ar šo diagnozi, gan pacientiem, gan viņu tuviniekiem būtu skaidrs rīcības plāns, ko un kā darīt tālāk, lai saglabātu savas dzīves kvalitāti. Tāpat plānots organizēt informatīvās diskusijas, tikšanās, tematiski informatīvus pasākumus, kur paliatīvās aprūpes pacientiem un viņu tuviniekiem satikties un iegūt noderīgu informāciju, sniegt informāciju par paliatīvās aprūpes sociālās komponentes atbalsta iespējām, nodrošināt mediju pasākumus, lai uzsāktu diskusijas un pievērstu uzmanību paliatīvās aprūpes nozīmei. Tiek plānots, ka sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumi tiks īstenoti cikliski visa 4.3.5.2. pasākuma īstenošanas laikā ar vienlīdzīgu intensitāti un teritoriālo tvērumu visos Latvijas reģionos. Pasākumu mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni un informētību par paliatīvās aprūpes nozīmi un lomu, par iespējām saņemt nepieciešamo atbalstu, mazināt stereotipus un aizspriedumus. Plānots, ka atbalstāmās darbības ietvaros tiks organizētas arī 2 nacionāla mēroga konferences, kā arī citas sabiedrības informēšanas, izpratnes veicināšanas un sabiedrības domas noskaidrošanas aktivitātes (piemēram, domnīcas un diskusijas) atbilstoši projekta aktualitātēm, kā arī tiks izplatīti projekta darbību rezultāti un aktualitātes.

5) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu īstenošana.
Šīs atbalstāmās darbības ietvaros tiks nodrošināti pasākumi komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanai,  kas noteikti regulas 2021/1060 47. un 50. pantā, ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās un citos normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Plānots, ka atbalstāmo darbību īstenos projekta vadības un īstenošanas personāls no projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanai paredzētā finansējuma, taču nepieciešamības gadījumā šīs atbalstāmās darbības īstenošanai var tikt piesaistīts finansējuma saņēmēja izvēlēts pakalpojuma sniedzējs.
 
6) projekta vadība un tā īstenošanas nodrošināšana.
Projekta personāls nodrošinās projekta darbību plānošanu, ieviešanas uzraudzību un vadību projekta mērķa sasniegšanai. Plānotais finansējums personāla izmaksām aprēķināts kā vienota likme, piemērojot regulas 2021/1060 55. panta 1. punktā noteikto vienoto likmi 20 % apmērā no tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās personāla izmaksas. Atbilstoši minētas Regulas 55. panta 1. punktā noteiktajam vienoto likmi piemēro, neveicot aprēķinus likmes noteikšanai. 4.3.5.2. pasākuma ietvaros nav plānots slēgt būvdarbu līgumus un slēgt piegādes vai pakalpojumu līgumus, kuru vērtība pārsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES 4. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/25/ES 15. pantā noteiktās robežvērtības. Personāla izmaksu likmes saturs ir indikatīvs un var atšķirties no faktiskā minētās likmes satura.
Vienotās likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem, un tas ir:
- taisnīgs – likmes aprēķins balstās uz normatīvajiem aktiem par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību, SIVA un LM iekšējiem normatīvajiem aktiem par darba samaksas noteikšanas kārtību, pieņēmumiem par atlīdzības noteikšanas principiem projekta īstenošanas laikam (2025. gada viduspunkts), projekta personāla plānojumu (amatu klasifikāciju, skaitu, mēnešalgas grupu) un noslodzi 4.3.5.2. pasākuma projekta īstenošanā;
- objektīvs – 4.3.5.2. pasākumā paredzēts viens finansējuma saņēmējs, attiecīgi uzskatāms, ka tiek paredzēta vienāda un objektīva attieksme pret šo finansējuma saņēmēju;
- pārbaudāms – likmes aprēķins balstās uz normatīvajiem aktiem par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību, SIVA un LM iekšējiem normatīvajiem aktiem par darba samaksas noteikšanas kārtību, pieņēmumiem par atlīdzības noteikšanas principiem projekta īstenošanas laikam (2025. gada viduspunkts), projekta personāla plānojumu (amatu klasifikācija, skaits, mēnešalgas grupa) un noslodzi 4.3.5.2. pasākuma projekta īstenošanā. Likmes aprēķins ir sagatavots Excel formā, detalizēti norādot finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālu un SIVA projekta īstenošanas personālu, tā amata klasifikāciju, mēnešalgu grupu, plānoto atlīdzības apmēru un sociālās garantijas. Likmes aprēķins ir saskaņots ar Finanšu ministriju – vadošo iestādi;
- iepriekš noteikts – likmes piemērošanas nosacījumi tiek noteikti šajā TA projektā par 4.3.5.2. pasākuma īstenošanu.
Likmes aprēķinu pamato šādi normatīvie akti un informācijas avoti:
- Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums un tā 3. pielikums;
- Darba likums;
- MK 2022. gada 26. aprīļa noteikumi Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība”;
- MK 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients”;
- MK 2017. gada 28. februāra noteikumi Nr. 105 “Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtībām” (2. vai 3. punktā noteiktās robežvērtības);
- MK 2016. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”, to 1. pielikums;
- SIVA iekšējie darba samaksas noteikumi (attiecībā uz mācībspēku);
- LM kā atbildīgās iestādes pieņēmumi par atlīdzības noteikšanas principiem turpmākajiem projekta īstenošanas gadiem (2025.gada viduspunkts) un finansējuma saņēmēja un SIVA pieņēmumi projekta personāla plānojumam (par amatu klasifikāciju, skaitu, mēnešalgas grupu) un noslodzei 4.3.5.2. pasākuma projekta īstenošanā.
Saskaņā ar minētajiem normatīvajiem aktiem un informācijas avotiem un lai nodrošinātu sekmīgu atbalstāmo darbību īstenošanu, projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanai ir paredzētas šādas amatu vietas un likmes:
  – projekta vadības personāls: projekta vadītājs – 1 amata likme (39.1. amatu saime, IVA līmenis, 11. mēnešalgu grupa), projekta koordinators – 1 likme (39.1. amatu saime, III līmenis, 10. mēnešalgu grupa), vadošais grāmatvedības speciālists – 0,3 likme (17. amatu saime, IV līmenis, 9. mēnešalgu grupa), vadošais finansists – 1 likme (15.1. amatu saime, III līmenis, 10. mēnešalgu grupa), iepirkuma speciālists/juriskonsults – 0,3 likme (2. amatu saime, IV līmenis, 9. mēnešalgu grupa), personāla speciālists – 0,3 likme x ceturksnī (34. amatu saime, IIA līmenis, 9. mēnešalgu grupa).
  – projekta īstenošanas personāls: vecākais eksperts –  3 amata likmes (39.1. amatu saime, IVB līmenis, 11. mēnešalgu grupa).
  – sadarbības partnera īstenošanas personāls: mācībspēks – 0,9 likme, galvenais metodiķis – 0,3 likme (39.1. amatu saime, III līmenis, 10. mēnešalgu grupa), metodiķis – 0,5 likme (39.1. amatu saime, IIB līmenis, 9. mēnešalgu grupa), iepirkuma speciālists – 0,3 likme (2. amatu saime, IV līmenis, 9. mēnešalgu grupa), finansists – 0,2 likme (15.1. amatu saime, IA līmenis, 8. mēnešalgu grupa).
Likmē iekļautās finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas un SIVA projekta īstenošanas personāla izmaksas nav iekļautas nevienā citā 4.3.5.2. pasākuma izmaksu pozīcijā. Līdz ar to tiek nodrošināta likmē iekļauto izmaksu nošķiršana no citām izmaksām, kas paredzētas 4.3.5.2. pasākuma īstenošanai.

Vienu atbalstāmo darbību var īstenot viens vai vairāki atsevišķi pakalpojuma sniedzēji.

Kopumā 4.3.5.2. pasākuma ietvaros īstenotās atbalstāmās darbības perspektīvā pozitīvi ietekmēs tautsaimniecību, jo, nosakot vienotu pieeju sociālo pakalpojumu sniegšanā paliatīvās aprūpes pacientiem, tiks efektivizēts valsts un pašvaldību līdzekļu ieguldījums, sniegta iespēja paliatīvās aprūpes pacientiem saņemt sociālos pakalpojumus dzīvesvietā vai tuvu tai, bez nepieciešamības ilgstoši uzturēties stacionāros, kā arī veicināts šo pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes pieaugums. Papildus tam, īstenojot 4.3.5.2. pasākuma plānotās aktivitātes, paliatīvās aprūpes pacientu tuviniekiem tiks nodrošināta iespēja saglabāt savas sociāli ekonomiskās aktivitātes, jo nevajadzēs uzņemties nepārtrauktu aprūpi, ko nav iespējams apvienot ar aktīvu dalību darba tirgū, kā arī iespēja saņemt psihoemocionālu atbalstu, lai nezaudētu savas darba spējas. Ņemot vērā, ka 4.3.5.2. pasākuma ietvaros paredzēta sociālo pakalpojumu paliatīvās aprūpes pacientiem aprakstu izstrāde un pilnveide, proti, paliatīvās aprūpes sistēma tiks papildināta ar iztrūkstošiem sociālajiem pakalpojumiem, kā arī tiks nodrošināti atbalsta pasākumi gan paliatīvās aprūpes pacientiem un viņu tuviniekiem, gan atbalsta sniedzējiem, šobrīd nav iespējams noteikt ieguvumu monetāro vērtību.

4.3.5.2. pasākuma investīcijām būs tieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (skat. skaidrojumu anotācijas 8. punktā “Horizontālā ietekme”). Savukārt uz horizontālajiem principiem “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 4.3.5.2. pasākumam nav ietekmes.

4.3.5.2. pasākuma ESF Plus investīcijām piemērots:
  – 160.intervences kods “Pasākumi, ar ko uzlabo veselības aprūpes sistēmu pieejamību, efektivitāti un noturību (izņemot infrastruktūru)” atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.-2027. gadam;
  – fondu finansējums 5 950 000 euro apmērā;
  – finansējuma veids: 01, dotācija;
  – teritoriālie sasniegšanas mehānismi: 33, bez teritoriālā mērķa;
  – ESF Plus sekundārās tēmas: 09, nepiemēro;
  – dzimumu līdztiesība: 02, dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana.

Lai nodrošinātu 4.3.5.2. pasākuma atbilstību izvirzītajam mērķim un īstenošanu atbilstoši TA noteiktajām prasībām un kārtībai, kā arī nozares noteiktajām prioritātēm, to pārvaldīs Sociālo pakalpojumu attīstības padome.

LM pildīs atbildīgās iestādes un finansējuma saņēmēja funkcijas, nodrošinās funkciju nodalīšanu, ievērojot Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 11. panta piektajā daļā noteikto. 

[14] IUB sagatavotā informācija par sociāli atbildīgu publisko iepirkumu pieejama: https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums  un Vadlīnijas sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai pieejamas: https://www.iub.gov.lv/lv/media/658/download

[15] IUB sagatavotā informācija par Inovatīvo publisko iepirkumu pieejama: https://www.iub.gov.lv/lv/inovativais-iepirkums?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F