1.1. Pamatojums
1.2. Mērķis
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Nacionālais attīstības plāns (NAP2027) akcentē vīziju, ka mūsdienu izglītība piedāvā pilsoniskai sabiedrībai nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses. Tāpat arī NAP2027 paredz, ka integrēta pieeja STEM (dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) un STEAM (dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes, māksla un matemātika) mācību priekšmetu apguvē uzlabo skolēnu zināšanas dabaszinātnēs, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā.
Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (IAP2027) starpdisciplinaritāte ir uzsvērta kā būtisks resurss inovācijām. Viena no starpdisciplinārām pieejām, kas ļauj likvidēt tradicionālās starppriekšmetu barjeras un integrēt vides, sociālekonomiskos, kultūras u.c. jautājumus, ir STEAM. IAP2027 2.1. rīcības virziena "Izglītības satura un procesa attīstība" 2.1.1.uzdevums paredz nodrošināt pilnveidotā mācību satura un pieejas efektīvu īstenošanu vispārējā izglītībā (t. sk. pirmsskolas izglītības pakāpē), jo īpaši fokusējoties uz iekļaujošu pieeju, starpdisciplinaritāti, STEAM, caurviju prasmēm (digitālā pratība, pilsoniskā līdzdalība), sociāli emocionālo mācīšanos un mācīšanos iedziļinoties.
Papildus iepriekš minētajam, deklarācijā par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (turpmāk - valdības deklarācija) ir definēts mērķis plašāk integrēt izglītībā digitālās un STEM kompetences, lai vidējā termiņā paaugstinātu augstākās izglītības absolventu īpatsvaru STEM jomās, kā arī veicināt iedzīvotāju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos un sabiedrības saliedētību.
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem tikai 8 % jauniešu uzskata, ka viņiem ir augstas iespējas ietekmēt lēmumus savā pašvaldībā, par augstām iespējām ietekmēt lēmumus valsts līmenī pārliecināti ir tikai 5 % jauniešu. Saskaņā ar pētījumu “Jauniešu labbūtība Baltijas valstīs” (2018) starp Baltijas valstīm Latvijā ir zemākais jauniešu skaits, kuri iesaistās sabiedriskās aktivitātēs: tikai 19 % jauniešu apmeklē jauniešu centrus, 17 % iesaistās nevalstisko organizāciju darbībā un 24 % - jauniešu projektos. Skolēni Latvijā kā pilsoniskās izglītības satura pamattēmu izceļ dabas aizsardzību (84 %), taču tēmas par balsošanu dažāda līmeņa vēlēšanās, likumdošanas procesu, problēmu risināšanu sabiedrībā, ārpolitikas jautājumus un ekonomiku kā nozīmīgus min tikai 40-50 %, kas sastāda mazāk nekā pusi no aptaujātajiem skolēniem. Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas Starptautiskais pilsoniskās izglītības pētījums (turpmāk - ICCS) 2022.gadā vērtēja astoto klašu skolēnu pilsoniskās zināšanas, attieksmes un prasmes. Skolēni pildīja gan zināšanu testu, gan atbildēja uz aptaujas jautājumiem. Latvijas skolēnu sasniegumi (490 punkti) pilsonisko zināšanu testā kopš 2016. gada nav mainījušies - tie ir zem vidējiem ICCS 2022 dalībvalstu sasniegumiem (508 punkti). Arī Eurostat 2022. gadā veiktās aptaujas dati rāda, ka Latvijas jaunieši ir vispasīvākie jebkāda veida pilsoniskajās organizācijās, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, – kādās organizācijās (t.sk. sporta un kultūras organizācijās) piedalās tikai 45 % jauniešu. Pētījumos pamatots, ka pastāv saistība starp jaunatnes līdzdalību skolas vecumposmā un vēlāku līdzdalību viņiem jau esot pieaugušiem pilsoņiem. Pierādījumi liecina, ka skolu mijiedarbība ar vietējām kopienām un ar pilsoniskajām institūcijām ietekmē skolēnu uztveri par viņu attiecībām ar plašāku sabiedrību un viņu lomu šajās kopienās. Pilsoniskās līdzdalības veicināšana ir nozīmīga pašreizējā ģeopolitiskā situācijā.
Atbalsta mērķis ir nodrošināt bērniem un jauniešiem iespēju apmeklēt norises STEM jomā un pilsoniskajā līdzdalībā, kas sekmē mācību satura sasniedzamo rezultātu un mērķu sasniegšanu, lai mācību procesā dažādotu mācīšanās pieredzi, efektīvāk sasaistītu mācību teoriju ar praksi, veicinātu izpratni par minēto jomu darba tirgus prasībām, radītu interesi par šo jomu apgūšanu un sekmētu turpmāko mācīšanās izvēli minētajās jomās. Līdzīgi, kā tiek nodrošināta iespēja skolēniem apmeklēt kultūras norises valsts budžeta finansētās programmas "Latvijas skolas soma" ietvaros, tā arī plānots nodrošināt iespēju apmeklēt STEM un pilsoniskās līdzdalības rosinošus pasākumus. Ņemot vērā pētījumos balstīto secinājumu, ka ir būtiska agrīna iesaiste, ESF atbalsta mērķa grupa ir ne tikai skolas vecuma bērni un jaunieši, bet arī obligātās pirmsskolas izglītības vecuma bērni (5-6 g.v.), plānojot katra vecumposma interesēm un uztveres spējām atbilstošas norises. Lai nodrošinātu, ka norišu saturs un forma atbilst mācību saturā sasniedzamiem rezultātiem un mērķiem gan STEM jomā, gan pilsoniskajā līdzdalībā, ESF projekta finansējuma saņēmējs ir plānots Valsts izglītība satura centrs. Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 30. jūlija rīkojumu Nr. 635 "Par Valsts izglītības attīstības aģentūras pārveidošanu un Valsts izglītības satura centra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras likvidāciju" pēc Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo iestāžu reorganizācijas finansējuma saņēmējs būs Valsts izglītības satura centra funkciju un uzdevumu pārņēmēja iestāde. Savukārt, lai nodrošinātu iespēju bērniem un jauniešiem apmeklēt plānotās norises, kā sadarbības partneri projektā plānotas pašvaldības, kas ir pirmsskolas izglītības iestāžu, vispārējās izglītības iestāžu un profesionālās izglītības iestāžu dibinātājas; valsts dibinātas vispārējās un profesionālās izglītības iestādes, valsts augstskolu dibinātas akreditētas izglītības iestādes un citu juridisku personu dibinātas akreditētas pirmsskolas, vispārējās un profesionālās izglītības iestādes, kuras īsteno Latvijā licencētas vispārējās izglītības programmas pirmsskolas, pamata un vidējās izglītības pakāpē un profesionālās izglītības programmas pamata un vidējās izglītības pakāpē. Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas 2023./2024.mācību gada datiem mērķa grupas izglītojamo, kas apgūst minētās izglītības programmas,skaits bija 275 261. Pašvaldībām un izglītības iestādēm, kas atbilst noteikumu projektā minētajiem nosacījumiem par sadarbības partneri, t.i., īsteno minētās izglītības programmas, tiks nosūtīts uzaicinājums iesaistīties projektā.
4.2.2.1. pasākumam "Kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības īstenošana pirmsskolas, pamata un vidējās izglītības pakāpē" (turpmāk - pasākums) pieejamais kopējais finansējums ir 34 009 600 euro, ko veido ESF finansējums - 28 908 160 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 5 101 440 euro. Noteikumu projekts paredz, ka sadarbības partneriem - pašvaldībām un izglītības iestādēm - pieejamais finansējuma apmērs norišu plānošanai tiek aprēķināts, pamatojoties uz Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem par izglītojamo skaitu iepriekšējā mācību gada 1. oktobrī.
Noteikumu projekts paredz, ka tiešās attiecināmās izmaksas norišu apmeklējumam ietvers norises ieejas maksu un izdevumus par biļetēm izglītojamiem un personām, kuras pavada grupu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka pavadošo personu skaitu (Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta noteikumi Nr. 474 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos"), maksu pakalpojuma sniedzējam par norises nodrošināšanu (tehniskās izmaksas, norises pakalpojuma sniedzēja personāla atlīdzība, tai skaitā autoratlīdzība, kas saistīta ar norises nodrošināšanu, norises pakalpojuma sniedzēja transporta izmaksas), norises piekļuves (ieejas) maksu vai maksu par digitālās norises nodrošināšanu; izdevumus (sabiedriskā transporta biļetes, izdevumi par degvielu un transporta nomu) izglītojamo un pavadošo personu nokļūšanai uz norises vietu un atpakaļ. Minētajām norises apmeklējuma izmaksām plānots piemērot vienkāršoto izmaksu metodi, to saskaņojot ar vadošo iestādi. Līdz atbildīgās iestādes izstrādātās vienkāršoto izmaksu metodikas apstiprināšanai tās ir attiecināmas kā faktiskās izmaksas.
Pārējās attiecināmās izmaksas ietvers finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru tiešās attiecināmās personāla izmaksas, finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru ar projekta darbībām tieši saistīto komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu izmaksas (plakātu vai elektronisku paziņojumu un elektronisko displeju izmaksas par saņemto ESF atbalstu) un netiešās izmaksas. Lai īstenotu komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus, ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060 (turpmāk - regula Nr. 2021/1060) 47. un 50. pantu un normatīvos aktus, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī ievēro Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas. Tiešās attiecināmās finansējuma saņēmēja personāla izmaksas plānotas projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanai, norišu kataloga izveidei un uzturēšanai un metodoloģiska atbalsta sniegšanai norišu plānošanai, pilnveidei un nodrošināšanai atbilstoši vispārējās izglītības standartos noteiktajiem sasniedzamiem rezultātiem, kā arī labās prakses izplatīšanai. Sadarbības partneriem - pašvaldībām un izglītības iestādēm - tiešās attiecināmās personāla izmaksas plānotas norišu plānošanai, koordinēšanai un apmeklējumu nodrošināšanai atbilstoši mērķa grupas vecumposma īpatnībām un izglītības programmas apguves prasībām STEM un pilsoniskās līdzdalības jomā, kā arī informācijas sniegšanai finansējuma saņēmējam par notikušajām norisēm, to dalībnieku skaitu un ietekmi uz dalībniekiem, un citas ar projekta īstenošanu saistītas informācijas nodošanai finansējuma saņēmējam pēc nepieciešamības.
Finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām plānots piemērot vienoto likmi 15 procentu apmērā no pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 55. panta 1. punktu.
Personāla likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1) tas ir taisnīgs – personāla izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienādi visam finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam un sadarbības partnera īstenošanas personālam, kuru atlīdzībai piemēro Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, un vienādi sadarbības partneru īstenošanas personālam, kuru atlīdzībai piemēro Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumus Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi";
2) tas ir objektīvs – personāla izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, balstoties uz Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumos Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” noteikto mēnešalgu grupu skalas viduspunktu un Valsts izglītības satura centra iekšējo atalgojumu politiku, Valsts izglītības informācijas sistēmas tarifikācijas datiem par vidējo stundas likmi metodiķiem, pirmsskolas izglītības iestādēs, vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs, un attiecīgo atbildīgās iestādes veikto aprēķinu, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas un projekta īstenošanas ilgumu;
3) tas ir pārbaudāms – personāla izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem un atbildīgās iestādes veiktajiem aprēķiniem. Detalizēts likmes aprēķins ir pieejams atbildīgajā iestādē;
4) tas ir iepriekš noteikts – personāla izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti pasākuma Ministru kabineta noteikumos, un piemērojami atbilstoši noteikumu projektā noteiktajām prasībām (pēc šo noteikumu spēkā stāšanās).
Ņemot vērā pasākumam kopējo pieejamo finansējumu un noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus, uz visu pasākuma īstenošanas periodu tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām plānots piemērot izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā. Likmes aprēķins ietver:
1) Finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas atbilstoši vadošās iestādes vadlīnijās 1.2. “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā” 7.15.1 un 7.15.3. apakšpunktā noteiktajām pozīcijām. Pārējās sociālās garantijas plānots segt no projekta netiešajām izmaksām. Lai finansējuma saņēmējs nodrošinātu kvalitatīvu projekta ieviešanu, būtu nepieciešama vismaz projektu vadītāja (39.1. amatu apakšsaimes IV A līmenis, 11. mēnešalgu grupa), grāmatveža (17 amatu apakšsaimes IV līmenis, 9. mēnešalgu grupa) un komunikācijas speciālista (26. amatu III līmenis, 11. mēnešalgu grupa), 3 vecāko ekspertu satura plānošanai un uzraudzībai, kā arī norišu īstenošanas koordinēšanai un labās prakses popularizēšanai (39.1. amatu apakšsaimes III līmenis, 10 mēnešalgu grupa) iesaiste (kopā 6 darbinieki).
2) Sadarbības partneru personāla izmaksas. Ņemot vērā sadarbības partneru skaitu un dažādību, likmes aprēķinā nav analizēts, kāda ir atalgojuma politika katram plānotajam sadarbības partnerim. Sadarbības partneru kopējais indikatīvais skaits ir 281, ko veido pašvaldības un izglītības iestādes, kurās saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas 2023./2024.m.g datiem mācījās mērķa grupas izglītojamie. Kopskaitu veido a) 43 pašvaldības kā 555 vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu un 170 pirmsskolas izglītības iestāžu dibinātājas, b) 42 valsts un valsts augstskolu profesionālās izglītības iestādes (t.sk. koledžas), c) 3 valsts dibinātas vispārējās izglītības iestādes, d) 4 juridisku personu dibinātas profesionālās izglītības iestādes, e) 115 juridisku personu dibinātas pirmsskolas izglītības iestādes, f) 74 juridisku personu dibinātas vispārējās izglītības iestādes. Ņemot vērā, ka sadarbības partnera īstenošanas personāla iesaiste plānota nelielas slodzes apmērā (grāmatvedim 0,1 slodze mēnesī, metodiķiem izglītības iestādēs 66 stundu apmērā gadā un pašvaldībās 20 stundu apmērā gadā), sadarbības partneriem aprēķinā tiek iekļautas vadošās iestādes vadlīnijās 1.2. “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā” 7.15.1.1. apakšpunktā noteiktā pozīcija (mēnešalga un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas).
Lai sadarbības partneri nodrošinātu kvalitatīvu projekta ieviešanu, būtu nepieciešama vismaz 1 grāmatveža iesaiste 0,1 slodzē (Rīgā 0,3 slodzē) (piemērojot 17 amatu apakšsaimes IV līmeni, 9. mēnešalgu grupu), vismaz 1 metodiķa iesaiste izglītības iestādē un vismaz 1 metodiķa iesaiste pašvaldībā (Rīgā 3) (piemērojot vidējo tarifikācijas stundas likmi). Juridiskām personām grāmatveža atlīdzība iekļauta aprēķinā, ja to dibinātajā izglītības iestādē attiecīgās mērķa grupas lielums ir vismaz 20.
Finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru īstenošanas personāla iesaiste nepieciešama, lai:
1) nodrošinātu norišu kvalitatīvu sasaisti ar apgūstamo mācību saturu, papildinot esošā mācību satura piedāvājumu izglītības iestādēs ar pieredzi, ko var piedāvāt ārpus izglītības iestādes izglītībā iesaistītās puses (interešu izglītības centri, jauniešu centri, zinātniskās institūcijas, augstskolas, nevalstiskās organizācijas, uzņēmēji, muzeji, u.c.), kas savā darbības jomā var palīdzēt sasaistīt izglītību ar praktisko pieredzi, darba tirgu un pilsonisko aktivitāti, koordinējot un uzraugot piedāvājuma atbilstību vispārējās izglītības standartos noteiktajām prasībām;
2) nodrošinātu papildus plānošanu norišu apmeklēšanai, to sasaistei ar apgūstamo mācību saturu, starppriekšmetu saiknes papildināšanai, nodrošinot jēgpilnu mācību procesu ne tikai izglītības iestādē, bet arī ārpus tās;
3) veicinātu katra izglītojamā, katras klases vai grupas, katras izglītības iestādes vienmērīgu un līdzsvarotu iesaisti projektā apmeklējot norises plašākas mācīšanās pieredzes gūšanai;
4) nostiprinātu jaunu funkciju nodrošināt regulāru norišu apmeklējumu STEM jomā un pilsoniskās līdzdalības veicināšanai kā mācību procesa sastāvdaļu;
5) nodrošinātu rādītāju un mērķu sasniegšanu, pastāvīgu finansējuma plūsmu un intensīvu darbību īstenošanu īsā termiņā, kā arī projekta uzraudzības rādītāju uzskaiti, sniedzot iespēju mērīt pasākuma ietekmi, tai skaitā paredzot uzraudzības rādītāju uzskaiti dzimumu griezumā, kā to paredz vadlīnijas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027), kā arī projekta atskaišu sagatavošanu un apkopošanu, t.sk. datu pārbaudi izmaksu attiecināšanai.
Pašvaldību un izglītības iestāžu līmenī plānojot personāla izmaksas ir ņemts vērā, ka dalība projektā ir papildus darbs, ko veic papildus esošajiem pienākumiem. Grāmatvedim papildu darbs ietver:
1) darbības ar kontā pieejamiem līdzekļiem un to uzskaiti;
2) saziņa ar izglītības iestādēm par pieejamiem līdzekļiem;
3) dalība atskaites sagatavošanā.
Metodiķim - pasākuma koordinatoram papildu darbs ietver:
1) komunikācija ar skolotājiem, norādot uz pieejamajiem resursiem;
2) līdzekļu izlietojuma pārraudzība izglītības iestādes līmenī (sekošana tam, ka visi izglītojamie saņēmuši atbalstu un dažādos mācību priekšmetos);
3) saturiskas rekomendācijas (starp priekšmetiem, reflektēšana par pieredzi, norises un mācību priekšmeta sasaiste);
4) pieredzes apkopošana un dalīšanās ar to;
5) saturiskās atskaites sagatavošana.
ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda izvērtējumos pašvaldības ir minējušas, ka viens no galvenajiem šķēršļiem iesaistīties ES fondu projektos un mērķtiecīgi plānot attīstību un finansējuma izlietojumu, ir tas, ka netiek paredzēts segt viņu administratīvās izmaksas skolu un pašvaldību koordinatoriem. 4.2.2.1. pasākumā plānots segt daļu izmaksu no ES fondu līdzekļiem, lai veicinātu pašvaldību un izglītības iestāžu iesaisti projektā. Vienlaikus šis risinājums ir resursu efektīvāks, izvērtējot pasākuma ieviešanas mehānismu - sākotnēji kā finansējuma saņēmēji tika plānotas pašvaldības un valsts dibinātas izglītības iestādes, katram no tiem būtu nepieciešams projekta vadības un īstenošanas personāls. Lai mazinātu administratīvo slogu projektu iesniegumu sagatavošanā, izvērtēšanā un uzraudzībā, kā arī lai nodrošinātu vienlīdzības principu atbalsta pieejamībā visiem izglītojamajiem neatkarīgi no viņu apmeklētās izglītības iestādes dibinātāja, tiek paredzēts, ka būs viens finansējuma saņēmējs un vairāki sadarbības partneri, tādējādi arī konsolidējot projekta vadības izmaksas.
Projekta iesniegumā tiks noteikti pienākumi projekta vadības un īstenošanas personālam, kur tiks vērtēta funkciju un izmaksu nepārklāšanās. Projekta vadības un īstenošanas personāla darbība tiks nošķirta no citām noteikumu projektā paredzētajām darbībām, kas tiks noteikts projekta iesniegumā.
Finansējuma saņēmēja īstenošanas personāls veiks arī projekta darbību izvērtējumu, kurā tiks novērtēta mērķu un plānoto rezultātu sasniegšana, skaidrotas atkāpes no noteiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem un analizētas ārējās vides izmaiņas, kas ietekmējušas šī projekta īstenošanu. Tiks novērtēts īstenošanā iesaistīto institūciju paveiktais un ietekme uz mērķu un rezultātu sasniegšanu, apzināti ieguldītie resursi (finanšu resursi, laika resursi, cilvēkresursi u.c.) un to izlietojuma efektivitāte. Tāpat tiks apzināts arī mērķa grupu viedoklis (gan lietotāju, gan aktivitāšu īstenotāju) par ietekmi un rezultātu sasniegšanu. Nepieciešamības gadījumā izvērtējuma (kas neattiecas uz personāla atlīdzības izmaksu ietvaros veiktajām darbībām) vai tā daļu veikšana pakalpojuma līguma ietvaros tiks segta no netiešajām izmaksām.
Netiešās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta darbību īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai, plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 7 procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām izmaksām atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 54. panta a) apakšpunktam, kas noteic, ka netiešās izmaksas var tikt aprēķinātas kā vienotā likme līdz 7 procentiem no tiešajām attiecināmajām izmaksām. Netiešās attiecināmās izmaksas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai. Papildus Finanšu ministrijas vadlīnijās "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gada plānošanas periodā" minētajiem netiešo izmaksu piemēriem (projekta vadības un projekta īstenošanas personāla administratīvās izmaksas - telpu īre un iekārtu izmantošanas izmaksas, kancelejas preces, komunālo un sakaru pakalpojumu izmaksas, utml.), tās var ietvert a) pakalpojuma izmaksas vadlīniju vai citu atbalsta materiālu izstrādei norišu plānošanai un sasaistei ar mācību saturu, norišu kataloga digitalizācijai, t.sk. norišu rezervācijai tiešsaistē, tādējādi papildinot finansējuma saņēmēja resursus un kompetenci projekta mērķu sasniegšanai, b) papildus sabiedrības informēšanas pasākumu īstenošanai, piemēram, sabiedrības informēšana medijos, kā arī regulā Nr. 2021/1060 un ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās noteiktā prasība - par darbībām, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 10 000 000 EUR, organizē vismaz vienu informatīvo pasākumu vai aktivitātes (piemēram: atklāšanas, vidusposma, noslēguma pasākumi) un savlaicīgi tajās iesaista Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, atbildīgo iestādi, vadošo iestādi un sadarbīnas iestādi, c) efektivitātes izvērtējuma nodrošinājumam (kas neattiecas uz personāla atlīdzības izmaksu ietvaros veiktajām darbībām) vai tā daļu veikšana pakalpojuma līguma ietvaros, d) citas izmaksas, kas nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, piemēram, piedāvājot lietotājiem draudzīgu risinājumu aptauju veikšanai un apkopošanai nacionālo rādītāju uzskaites vajadzībām, e) horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesības" ievērošanai nepieciešamas papildu izmaksas, kuras nevar paredzēt tiešajās attiecināmajās izmaksās, f) pakalpojuma izmaksas konsultāciju un darbnīcu īstenošanai norišu piedāvātājiem, kā arī labās prakses izplatīšanai.
Netiešo attiecināmo pakalpojuma izmaksu ietvaros plānotas izmaksas metodoloģiskā atbalsta sniegšanai - lai īstenotu darbnīcas par norises ideju un plānojumu, individuālas konsultācijas un norises vērošanu un atgriezeniskās saites sniegšanu norišu piedāvātājiem, nodrošinot norišu atbilstību vispārējās izglītības standartos noteiktajam un mērķa grupas dažādo vecumposmu interesēm un uztveres spējām. Plānots, ka šajās pakalpojuma izmaksās ietilps atlīdzība darbnīcu lektoriem un konsultantiem (uzņēmuma līguma ietvaros), telpu nomas, kafijas pauzes un izdales materiālu izmaksas darbnīcu īstenošanai, utml. Savukārt tiešajās attiecināmajās izglītojamo norišu apmeklēšanas izmaksās ietilps jau izstrādātā norises satura gala produkts, - plašāka mācīšanās pieredze skolēniem. Līdz ar to nepastāv abu izmaksu dubultā finansējuma risks - vienās izmaksās ietilpst norises izveide atbilstoši kvalitātes prasībām (norises saturs); otrās - norises īstenošana mācību procesa ietvaros plašākas mācīšanās pieredzes nodrošināšanai (norises process). Norišu apmeklēšanai plānots vairāk kā 80% no 4.2.2.1. pasākumam pieejamā finansējuma, pārējām šīs darbības nodrošināšanas atbalsta izmaksām plānojot mazāk kā 20% no 4.2.2.1. pasākumam pieejamā finansējuma.
Attiecināmas ir izmaksas, kas saistītas ar norises īstenošanu, tai skaitā izveidotā satura izvērtēšana pēc noteiktiem kritērijiem un metodoloģisks atbalsts tā izstrādei un pilnveidei (ja attiecināms), kā arī norises iekļaušana katalogā, lai izglītības iestādes var izvēlēties gan vecumposmam, gan apgūstamajam mācību saturam piemērotāko norisi (izmaksas kataloga satura izveidei un norišu pilnveidei iekļautas tiešajās attiecināmajās personāla izmaksās). Nav ierobežojuma tam, kas var piedāvāt norisi, taču ir nodrošināma norises atbilstība mācību saturā sasniedzamajiem rezultātiem un mērķiem, kas definēti vispārējās izglītības standartos, piedāvājot padziļinātu temata apguvi, jo īpaši praktiskā darbībā. Piemēram, norise var ietvert darbnīcu muzejā vai inovāciju centrā, laboratorijas darbu universitātē vai zinātniskā institūcijā, profesijas izmēģinājumu reālā uzņēmuma vidē, apkārtējās vides izzināšanu dabā, lomu spēli pilsoniskās līdzdalības izpratnes veicināšanai. Satura kvalitātes nodrošināšanai un atbilstībai apgūstamajam mācību saturam paredzēta finansējuma saņēmēju vecāko ekspertu un pašvaldību un izglītības iestāžu metodiķu iesaiste, kā arī darbnīcas un individuālas konsultācijas norišu piedāvātājiem pēc nepieciešamības. Attiecināma tādu norišu apmeklēšana, kas būs iekļautas katalogā, t.i., verificēta to kvalitāte un atbilstība.
Noteikumu projekts paredz, ka izmaksas finansējuma saņēmējam ir attiecināmas no noteikumu spēkā stāšanās dienas, savukārt sadarbības partneriem - no sadarbības līgumu noslēgšanas dienas, bet ne agrāk kā no dienas, kad ar finansējuma saņēmēju noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu.
Līdz ar to atbalstāmās darbības ir:
1. norišu kataloga izveide un uzturēšana (finansējuma saņēmējs). Skaidrojam, ka kataloga izveide ir būtiska norišu kvalitātes nodrošināšanai, t.i., tiks izvērtēts piedāvājums, tā atbilstība vispārējās izglītības standartos noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem, vecumposmam, uztveres īpatnībām (piem., izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām), vienlaikus nodrošinot metodoloģisko atbalstu kā pašvaldībām un izglītības iestādēm norišu sasaistei ar apgūstamo mācību saturu, tā arī norišu piedāvātājiem, un labās prakses izplatīšanu, kas ir būtiska tālākai idejas dzīvotspējai par plašāku mācīšanās pieredzi, tās veidiem, iespējām un ieguvumiem. Ir plānota kataloga pastāvīga papildināšana un pārskatīšana. Norišu piedāvātāji var būt, piemēram, biedrības un nodibinājumi un jaunatnes centri (īpaši pilsoniskās līdzdalības veicināšanai), inovāciju centri, augstskolas un uzņēmumi (īpaši STEM jomā), u.c., kas savas specializācijas ietvaros var piedāvāt plašākas mācīšanās pieredzes norises izglītojamajiem a) STEM mācību jomā vai b) pilsoniskās līdzdalības caurviju kompetencē, - savu piedāvājumu saskaņojot ar Valsts izglītības satura centru, kurš to saskaņā ar noteiktiem kvalitātes un atbilstības kritērijiem iekļauj katalogā. Ņemot vērā, ka jāsekmē nevalstisko organizāciju iesaiste izglītībā pilsoniskās līdzdalības jomā, 4.2.2.1. pasākumā tiks dota iespēja biedrībām un nodibinājumiem iesaistīties pilsoniskās līdzdalības veicināšanā;
2. norišu plānošana un koordinēšana pašvaldībās un izglītības iestādēs (sadarbības partneri - pašvaldības un citu dibinātāju izglītības iestādes), tostarp paredzot metodoloģisko atbalstu un labās prakses izplatīšanu pašvaldību un izglītības iestāžu līmenī norises izvēlei atbilstoši apgūstamajam mācību saturam;
3. norišu apmeklēšana (sadarbības partneri - pašvaldības un citu dibinātāju izglītības iestādes), plānojot iespēju katram izglītojamajam apmeklēt līdz 4 norisēm mācību gadā (10 norises projekta laikā);
4. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana (finansējuma saņēmējs);
5. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu (finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri).
4.2.2.1. pasākumā norises plānotas divās jomās - STEM un pilsoniskajā līdzdalībā. Vienlaikus norišu plānošanā un īstenošanā paredzēts ievērot IAP2027 minēto starpdisciplināro pieeju, t.i., integrējot dažādas mācību jomas. Ņemot vērā plānošanas dokumentos definēto nepieciešamību būtiski kāpināt STEM, noteikumu projekts noteic, ka finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri norises plāno šādā proporcijā: 75% STEM jomā un 25% pilsoniskajā līdzdalībā. Savukārt pilsoniskās līdzdalības veicinoši pasākumi plānoti arī citos pasākumos, tostarp Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošajā 4.2.3.1. pasākumā "Integrēta "skola-kopiena" sadarbības programma atstumtības riska mazināšanai izglītības iestādēs" plānoti iniciatīvu projekti, kas ietver jauniešu iesaisti pilsoniskās līdzdalības projektos, kā arī Kultūras ministrijas pārziņā esošajā 4.2.3.3. pasākumā "Pilsonisko līdzdalību veicinošu kultūras pakalpojumu pieejamības veicināšana", kur plānotas pilsoniskās līdzdalības veicinošas aktivitātes, balstoties uz Kultūras ministrijas izveidotās norišu bāzes kultūrizglītības veicināšanai programmā "Latvijas skolas soma". 4.2.2.1. pasākumā tiks veidots savs norišu katalogs, kurā ietverto norišu saturs tiks veidots tā, lai nodrošinātu demarkāciju un nedublēšanos ar "Latvijas skolas soma" norisēm kultūrizglītībā, kuras ietver STEM un pilsoniskās līdzdalības komponentes, kā arī citiem valsts un ārvalstu finanšu instrumentu finansētiem pasākumiem. Noteikumu projekts noteic, ka finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri projekta īstenošanā nodrošina nepārklāšanās principu ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, un finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par sadarbības partnera pienākumu izpildi projekta īstenošanā un sadarbības partneru īstenotajām funkcijām projektā, tai skaitā novēršot dubultā finansējuma risku un nodrošinot demarkāciju ar citiem līdzīgiem vai saistītiem projektiem.
Noteikumu projekts noteic, ka finansējuma saņēmējs plāno finansējumu līdz 4 norisēm katram izglītojamajam mācību gadā (kopā 10 norises visā projekta laikā). Ja veidojas finansējuma pārpalikums, finansējuma saņēmējs var plānot vairāk par 4 norisēm katram izglītojamajam mācību gadā, kā arī papildu izmaksas, ja tādas nepieciešamas, prioritāri sociālās atstumtības vai nabadzības riskam pakļautajām grupām (piemēram, transporta vai specializēta transporta nodrošināšanai, surdotulka, citu ar norišu īstenošanu saistītu papildu izmaksu segšanai, ja tādas rodas). Vienlaikus noteikumu projekts noteic, ka norises iekļaušanai katalogā tai jāatbilst vispārējās izglītības standartos minētajiem sasniedzamiem rezultātiem, izglītojamo vecuma un uztveres īpatnībām, prioritāri atbalstot norises, kuras īstenošanā tiek nodrošināts horizontālais princips “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”, kur attiecināms. Pasākuma mērķis ir nodrošināt visiem attiecīgās mērķa grupas bērniem iespēju paplašināt mācīšanās pieredzi. Finansējumu plānots piešķirt pašvaldībām atbilstoši skolēnu skaitam pašvaldību dibinātajās izglītības iestādēs, valsts un citu juridisku personu dibinātām izglītības iestādēm atbilstoši skolēnu skaitam tajās. Finansējumu piešķirs uz sadarbības līguma pamata, līdz ar to iespējams plānotā finansējuma pārpalikums. Sadarbības partnerim - pašvaldībai vai izglītības iestādei - piešķirtā finansējuma pārpalikums projekta ietvaros varētu būtu novirzāms a) papildu norisēm, b) papildu izmaksām, ja nepieciešams – prioritāri atbalstot norišu apmeklējumu sociālās atstumtības, nabadzības riska grupām, utml. Finansējuma pārpalikums, ja neiesaistās vajadzīgais daudzums izglītības iestāžu, būtu novirzāms tām izglītības iestādēm, kas gatavas piedalīties, tādā gadījumā plānojot finansējumu vairāk kā 10 norišu apmeklējumam projektā indivīda līmenī.
Pasākumam noteiktie uzraudzības rādītāji:
1. Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam kopējais iznākuma rādītājs līdz 2029.gada 31.decembrim – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, – 88 iestādes (43 pašvaldības un 45 valsts dibinātas profesionālās un vispārējās izglītības iestādes);
2. Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam specifiskais rezultāta rādītājs līdz 2029. gada 31. decembrim – iestādes, kas ieviesušas uzlabojumus izglītības un mācību sistēmu kvalitātei, efektivitātei un atbilstībai darba tirgum, – 88 iestādes (43 pašvaldības un 45 valsts dibinātas profesionālās un vispārējās izglītības iestādes).
Nacionālie rādītāji:
1. izglītojamo īpatsvars, kas piedalījušies norisēs, - vismaz 85 % no mērķa grupas skaita. Pieņemot, ka daļa izglītības iestāžu var atteikties no iesaistes pasākumā vai daļa bērnu vai jauniešu var kādu iemeslu dēļ nepiedalīties norisē (piem., slimības dēļ, citu neparedzētu apstākļu dēļ, kas ir par iemeslu izglītības iestādes, un attiecīgi arī norises, neapmeklēšanai konkrētā dienā), noteikumu projektā paredzēts, ka vismaz 85% mērķa grupas bērnu un jauniešu (no kopējā mērķa grupas bērnu jauniešu skaita valstī) būs piedalījušies norisēs.
2. izglītojamo īpatsvars, kuru vidusskolas starpdisciplinārā kursa "Projekta darbs" izvēli ir ietekmējusi norišu apmeklēšanas pieredze, - vismaz 30 % no izglītojamo kopskaita vidusskolas posmā vispārējās vidējās izglītības iestādēs, ievērojot, ka starpdisciplinārais kurss "Projekta darbs" ir obligāts vidējās izglītības ieguvei vispārējās vidējās izglītības iestādēs (atšķirībā no profesionālās vidējās izglītības iestādēm saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 332 "Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu" 10.3. apakšpunktu).
3. izglītojamo īpatsvars, kuru turpmāko mācīšanās izvēli pēc pamatizglītības un vidējās izglītības ieguves ir ietekmējusi norišu apmeklēšanas pieredze, - vismaz 50 % no izglītojamo kopskaita pamatizglītībā un vidējās izglītības pakāpē (vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs).
Plānotais rādītāju datu avots: projekta dati. Lai izmērītu nacionālos rādītājus, projekta laikā tiks apzināts izglītojamo viedoklis par norišu ietekmi uz viņu interesēm un tālāko mācīšanās izvēli. Nacionālie rādītāji uzskaitāmi katru gadu - mācību gada beigās (un projekta beigās, ja projekts noslēgsies ātrāk nekā mācību gads), atbilstoši maksājumu pieprasījumu iesniegšanas grafikam Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, tādējādi dodot iespēju sekot līdzi projekta progresam katra gada griezumā un kopumā. Projekta ietvaros nacionālie rādītāji būtu uzskaitāmi tādā veidā, lai varētu identificēt unikālo skolēnu un apmeklēto norišu skaitu pa jomām (STEM un pilsoniskā līdzdalība). Atbildību par uzkrāto nacionālo rādītāju datu ticamību uzņemas finansējuma saņēmējs un sadarbības iestāde neveic šo datu pārbaudi. Nacionālos rādītājus finansējuma saņēmējs ievada Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, iesniedzot maksājuma pieprasījumu. Šie 4.2.2.1.pasākuma ietvaros uzkrātie dati ir informatīvi, tiek vākti nozares vajadzībām un informāciju par to izpildi iesniegs atbildīgajai iestādei pēc tās pieprasījuma. Nacionālie rādītāji noteikti sasaistē ar noteikumu projekta 17.4. apakšpunktā minēto darbību, kurai plānota lielākā daļa finansējuma, nodrošinot iespēju apmeklēt norises katram izglītojamajam. Nacionālie rādītāji noteikti, lai mērītu 4.2.2.1. pasākuma ietekmi uz izglītojamo tālāko izglītības un karjeras izvēli.
Plānotais 4.2.2.1. pasākuma īstenošanas laiks - ne ilgāk kā līdz 2028. gada 31. decembrim.
Noteikumu projekta protokollēmuma projekts noteic, ka līdz vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanai ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru 4.2.2.1. pasākuma īstenošanai nepieciešamo finansējumu attiecināmo izmaksu segšanai plānotajam finansējuma saņēmējam (Izglītības un zinātnes ministrijas padotības iestādei, kuras funkcijas veic Valsts izglītības satura centrs) līdz 174 088 EUR apmērā 2025. gadā nodrošina no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Šis finansējums plānots indikatīvi no 2025. gada janvāra līdz 2025. gada jūnijam (6 mēneši), ņemot vērā projekta iesnieguma atlases, sagatavošanas un lēmuma pieņemšanas paredzamo laiku. Minētais finansējums paredz atlīdzību finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam, lai savlaicīgi sagatavotu norišu katalogu, piedāvājuma atlasi un komunikāciju gan ar potenciālajiem sadarbības partneriem (pašvaldībām un izglītības iestādēm), gan ar iespējamiem norišu piedāvātājiem, lai pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas visas puses būtu gatavas piedalīties projekta īstenošanā. Šāds risinājums nepieciešams, ņemot vērā ierobežoto projekta īstenošanas termiņu, kā arī plānoto finansējuma apguves grafiku, kas paredz maksimāli efektīvu un intensīvu finansējuma plūsmu projektu īstenošanā. Finansējumā ietilpst 1) atlīdzības izmaksas: projekta vadītājam (2645 EUR + VSAOI x 6 mēneši), vecākajam grāmatvedim (1752 EUR + VSAOI x 6 mēneši), vecākajam ekspertam komunikācijas jautājumos (2645 EUR + VSAOI x 6 mēneši) un 3 vecākajiem ekspertiem (2118 + VSAOI x 6 mēneši x 3 personas); kā arī projekta uzsākšanai nepieciešamās juriskonsulta un IKT vecākā eksperta atlīdzības izmaksas: juriskonsultam (2118 EUR + VSAOI x 6 mēneši) un IKT vecākajam ekspertam (2645 EUR + VSAOI x 6 mēneši); 2) vizuālās identitātes izmaksas 379 EUR apmērā; 3) netiešās izmaksas, kurās ietilps iesaistītā personāla veselības apdrošināšanas un darba vietas aprīkojuma izmaksas, kā arī citas netiešās izmaksas (kancelejas preces, komunālo un sakaru pakalpojumu izmaksas, u.c.) 7% apmērā no tiešajām attiecināmajām izmaksām. Tā kā noteikumu projekts paredz, ka personāla atlīdzības izmaksām tiek piemērota vienotā likme no pārējām projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām un netiešo izmaksu vienotā likme no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, taču galvenā izmaksu pozīcija - norises plānotas pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un finansējuma saņēmēja sadarbības līgumu noslēgšanas ar pašvaldībām un izglītības iestādēm, maksājumu pieprasījumus par veiktajām darbībām pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas būs iespējams iesniegt pēc tam, kad tiks uzsākta norišu īstenošana, vienlaikus paredzot, ka projektā kopumā netiek pārsniegti noteikumu projektā minētie personāla atlīdzības un netiešo izmaksu likmju apmēri.
4.2.2.1. pasākuma projekta darbību uzsākšanai pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas ir veikts risku izvērtējums, identificējot šādus būtiskākos riskus
1. projekta iesniegums netiek apstiprināts un līdz vienošanās noslēgšanai par projekta īstenošanu izlietoto finansējumu, kas piešķirts no 80. programmas, nav iespējams attiecināt no ESF. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka projekta iesnieguma atlases kārta tiek īstenota ierobežotas projekta iesniegumu atlases veidā un projekta iesniedzējs ir Valsts izglītības satura centrs, kam ir jau iepriekšēja pieredze ES fondu projektu īstenošanā. Riska mazināšanai projekta iesnieguma sagatavošanai tiks piesaistīti kompetenti eksperti ar atbilstošu pieredzi, kā arī konsultēsies ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta iesnieguma sagatavošanu. Papildus tam, risku mazinās arī ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā Centrālās finanšu un līgumu aģentūras piemērotais “konsultē vispirms” princips projektu iesniegumu atlases posmā;
2. līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai veiktie izdevumi netiek attiecināti normatīvo aktu prasību neievērošanas rezultātā. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka 4.2.2.1. pasākuma īstenošanas noteikumu projekts precīzi nosaka gan projekta ietvaros atbalstāmās darbības, gan attiecināmās izmaksas. Darbības un izmaksas, ko paredzēts veikt pirms vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas, atbilst 4.2.2.1. pasākumā plānotajām atbalstāmajām darbībām un attiecināmajām izmaksām. Riska mazināšanai Valsts izglītības satura centrs projekta īstenošanai līdz vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanai (kā arī pēc tam) piesaistīs kvalificētu projekta vadības un īstenošanas personālu, kā arī nepieciešamības gadījumā konsultēsies ar Izglītības un zinātnes ministriju un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par izmaksu attiecināšanas jautājumiem, ievēros ES fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda horizontālos nosacījumus, t.sk. ievēros prasības, kas ietvertas Finanšu ministrijas vadlīnijās attiecināmo izmaksu noteikšanai ES kohēzijas politikas programmas 2021. - 2027.gada plānošanas periodā, lai mazinātu neatbilstību riskus, kā arī nodrošinās prasības ievērošanu saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 63. panta 6. daļu, ka darbības pirms projekta iesnieguma iesniegšanas var būt uzsāktas, bet nedrīkst būt faktiski pabeigtas vai pilnībā īstenotas;
3. Valsts izglītības satura centram nav nepieciešamās kapacitātes paredzēto darbību uzsākšanai. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā iestādes līdzšinējo pieredzi ES fondu projektu īstenošanā.
Lai arī identificēto risku iestāšanās varbūtība kopumā ir novērtēta kā zema, tomēr protokollēmumā tiek uzdots Izglītības un zinātnes ministrijai nekavējoties informēt Ministru kabinetu gadījumā, ja izmaksas, kas 4.2.2.1. pasākuma ietvaros veiktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, varētu netikt vai netiek attiecinātas finansēšanai no ESF, sagatavojot attiecīgu informatīvo ziņojumu, kurā norādīts detalizēts apraksts par radušos situāciju, neatbilstības rašanās cēloņiem, finansiālo ietekmi, un sniegt fiskāli neitrālus priekšlikumus, veicot finansējuma pārdali starp Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmām/apakšprogrammām, lai nodrošinātu projekta neattiecināto izdevumu segšanu.
4.2.2.1.pasākumā īstenotais Valsts izglītības satura centra projekts nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu un nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteikts, ka lai finansiālo palīdzību komercdarbības veicināšanai uzskatītu par komercdarbības atbalstu komercsabiedrībai, tai jāatbilst visām šādām pazīmēm:
1) finansiālo palīdzību tieši vai pastarpināti sniedz no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļiem, finanšu līdzekļiem, pār kuriem valsts vai pašvaldības institūcijām vai to pilnvarotām juridiskajām personām ir kontrolējoša ietekme, vai citiem publiskiem līdzekļiem, un par finansiālās palīdzības noteikšanu ir atbildīga valsts vai pašvaldības institūcija vai tās pilnvarota juridiskā persona;
2) saņemot finansiālo palīdzību, komercsabiedrība iegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tā nevarētu iegūt tirgus apstākļos vai tad, ja komercdarbības atbalsts netiktu sniegts;
3) finansiālā palīdzība neattiecas uz visām komercsabiedrībām vienādi, bet ir paredzēta komercsabiedrībām atkarībā no to lieluma, darbības veida vai atrašanās vietas, kā arī citiem diferencējošiem kritērijiem vai arī ir paredzēta tikai konkrētai komercsabiedrībai;
4) finansiālā palīdzība ietekmē tirdzniecību un izkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
ES fondu atbalsts 4.2.2.1. pasākumā nav paredzēts komercdarbībai, bet gan izglītojamajiem. Atbalsts plānots vienlīdzīgi pieejams visiem izglītojamajiem neatkarīgi no apmeklētās izglītības iestādes statusa (privāta, valsts vai pašvaldības). Izglītojamajiem atbalsts paredzēts valsts noteiktajā obligātajā pirmsskolas izglītības vecumā, kā arī pamatizglītībā, kas arī valstī ir noteikta kā obligāta, un vispārējā un profesionālā vidējā izglītībā, kurā tiek īstenots pilnveidotais vispārējās izglītības saturs, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas izglītojamajiem gūt plašāku mācīšanās pieredzi un dziļāku izpratni par mācību saturā apgūstamiem tematiem saskaņā ar vispārējās izglītības standartiem, kā arī veicinot interesi par valsts tautsaimniecībai un drošībai nozīmīgajām jomām - STEM un pilsoniskā līdzdalība. Atbalsta ietvaros minētās izglītības iestādes negūs ekonomiskas priekšrocības, un atbalsts neietekmēs tirdzniecību un neizkropļos konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū, tādēļ Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē atbalsts nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu.
Saskaņā ar Izglītības likumu izglītības iestāde ir valsts, pašvaldību, valsts augstskolu vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir izglītības programmu īstenošana. Saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu vispārējās izglītības iestādes pamatuzdevums ir vispārējās izglītības programmu īstenošana. Saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu profesionālās izglītības iestādes pamatuzdevums ir profesionālās izglītības programmu īstenošana. Atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumiem Nr. 332 "Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu" profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu viens no galvenajiem uzdevumiem ir vispārināt un padziļināt pamatizglītībā apgūtās zināšanas, izpratni, prasmes, vērtības un tikumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem. Attiecīgi vispārējās un profesionālās izglītības iestādes veic valsts deleģētu funkciju vispārējās izglītības standarta īstenošanā.
Papildus skaidrojam, ka:
1) finansiālās palīdzības mērķis ir atbalsts bērniem un jauniešiem, kas apgūst izglītību atbilstoši vispārējās izglītības standartos noteiktajam, un atbalsts paredzēts izglītības funkcijas īstenošanai - nodrošināt bērniem un jauniešiem iespēju apmeklēt norises STEM un pilsoniskās līdzdalības jomā, kas sekmē mācību satura sasniedzamo rezultātu un mērķu sasniegšanu, lai mācību procesā dažādotu mācīšanās pieredzi, efektīvāk sasaistītu mācību teoriju ar praksi, veicinātu izpratni par minēto jomu darba tirgus prasībām, radītu interesi par šo jomu apgūšanu un sekmētu turpmāko mācīšanās izvēli minētajās jomās;
2) finansējuma saņēmējs ir valsts pārvaldes iestāde (Valsts izglītības satura centrs), kas saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.682 "Valsts izglītības satura centra nolikums" nodrošina mācību satura izstrādi vispārējā izglītībā un pārrauga tā īstenošanu, kā arī atbilstoši kompetencei nodrošina sadarbību ar valsts un pašvaldību iestādēm un privātpersonām un sekmē sociālo partneru iesaisti izglītībā. Finansējuma saņēmējs darbojas valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu ietvaros, un tādējādi neveic saimniecisko darbību;
3) sadarbības partneri – pašvaldības un valsts un citu juridisku personu dibinātas izglītības iestādes, kuras īsteno licencētas izglītības programmas pirmsskolas, pamata un vidējās izglītības pakāpē, un kurās mācās mērķa grupas izglītojamie, un neatkarīgi no dibinātāja īstenotajās izglītības programmās sasniedzamie rezultāti ir definēti vispārējās izglītības standartos visiem vienādi. Visas izglītības iestādes, kas īsteno attiecīgās izglītības programmas, tiks aicinātas saņemt atbalstu bērniem un jauniešiem pēc vienādiem principiem (izglītojamo skaita iepriekšējā mācību gadā). Līdz ar to neviena no tām negūs ekonomiskas priekšrocības, t.sk. nekropļojot konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū. No 963 izglītības iestādēm, kurās ir mērķa grupas bērni un jaunieši, 192 ir juridisku personu dibinātas izglītības iestādes (20%); no 275 261 mērķa grupas skaita 20 786 mācās juridisku personu dibinātās izglītības iestādēs (8%); līdz ar to secināms, ka juridisku personu dibinātajās izglītības iestādēs mācās neliels izglītojamo skaits. Lai izslēgtu diskrimināciju, atbalsts paredzēts visiem izglītojamajiem pēc vienādiem nosacījumiem.
4) saskaņā ar Izglītības likuma 29.pantu izglītības iestādes dibinātāja kompetence ir nodrošināt atbalstu izglītības procesa kvalitatīvai īstenošanai un pilnveidošanai.
5) attiecībā uz pašvaldību dibinātām izglītības iestādēm Izglītības likuma 1.panta 19. punktā noteikts, ka pašvaldības izglītības iestādes nav uzskatāmas par privātām izglītības iestādēm, un saskaņā ar Izglītības likuma 12. panta pirmo daļu maksu par pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi pašvaldību izglītības iestādē sedz no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Izglītības likuma 59.panta otrā prim daļā noteikts, ka valsts budžets un valsts budžeta mērķdotācija sedz arī izglītības iestāžu vispārējās izglītības standartos noteiktā mācību satura īstenošanai nepieciešamos izdevumus;
6) attiecībā uz valsts dibinātām izglītības iestādēm Izglītības likuma 1.panta 19. punktā noteikts, ka valsts izglītības iestādes nav uzskatāmas par privātām izglītības iestādēm, un saskaņā ar Izglītības likuma 12. panta pirmo daļu maksu par izglītības ieguvi valsts izglītības iestādē sedz no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Izglītības likuma 59.panta otrā prim daļā noteikts, ka valsts budžets un valsts budžeta mērķdotācija sedz arī izglītības iestāžu vispārējās izglītības standartos noteiktā mācību satura īstenošanai nepieciešamos izdevumus.
7) attiecībā uz valsts augstskolu dibinātām izglītības iestādēm Izglītības likuma 1.panta 19. punktā noteikts, ka valsts augstskolas izglītības iestādes nav uzskatāmas par privātām izglītības iestādēm, un saskaņā ar Izglītības likuma 12. panta pirmo daļu maksu par izglītības ieguvi valsts augstskolu vidējās izglītības iestādē sedz no valsts augstskolu budžetiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Izglītības likuma 59.panta otrā prim daļā noteikts, ka valsts budžets un valsts budžeta mērķdotācija sedz arī izglītības iestāžu vispārējās izglītības standartos noteiktā mācību satura īstenošanai nepieciešamos izdevumus.
Līdz ar to secināms, ka pašvaldību, valsts un valsts augstskolu dibinātās izglītības iestādes neveic saimniecisko darbību, un uz tām izvērtējums pēc komercdarbības atbalsta pazīmēm nav jāveic.
8) attiecībā uz juridisku personu dibinātām izglītības iestādēm - Izglītības likuma 59.panta otrā prim daļā noteikts, ka valsts budžets un valsts budžeta mērķdotācija sedz arī privāto izglītības iestāžu vispārējās izglītības standartu īstenošanai nepieciešamos izdevumus. Līdz ar to šo izglītības iestāžu darbības arī projekta ietvaros ir uzskatāmas par valsts izglītības sistēmas ietvaros īstenotu valsts izglītību, tai skaitā ņemot vērā, ka atbalsta gala labuma guvēji būs bērni un jaunieši, un gala labuma guvēju līmenī komercdarbības atbalsts tiek izslēgts. 4.2.2.1. pasākuma ietvaros šajās izglītības iestādēs izmaksas plānots segt atbilstoši vienotai izmaksu likmei atbilstoši izglītojamo skaitam, tāpat kā jebkurai citai izglītības iestādei, tādējādi nesniedzot ekonomisko priekšrocību tirgū. Attiecīgi tiek izslēgta viena no komercdarbības atbalsta pazīmēm.
Pasākuma darbības atbilst Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.2. prioritātes “Izglītība, prasmes un mūžizglītība” noteiktajiem intervences kodiem. No kopējā ESF finansējuma 28 908 160 EUR apmērā indikatīvi 24 523 968 EUR atbilst 149. intervences kodam “Atbalsts pamatizglītībai un vidējai izglītībai (izņemot infrastruktūru)” un 4 384 192 EUR atbilst 148. intervences kodam “Atbalsts agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei (izņemot infrastruktūru”). Saskaņā ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam papildinājumu plānots, ka 5% no kopējā finansējuma sniegs ieguldījumu ESF sekundāra temata 1.kodā “Videi nekaitīgu prasmju un darbvietu un zaļās ekonomikas veicināšana”. Noteikumu projekts paredz, ka ir atbalstāma vides prasību un inovatīva risinājuma integrēšana preču un pakalpojuma iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums un inovāciju publiskais iepirkums). Saskaņā ar plānošanas dokumentos noteikto pasākuma investīcijām būs netieša ietekme uz horizontālo principu „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (skat. skaidrojumu pie anotācijas 8. punkta “Horizontālā ietekme”), un tas paredz, ka ESF dzimumu līdztiesības dimensijas 2.kods “Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana” ietver visu pasākuma finansējumu. Savukārt uz horizontālajiem principiem „Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” pasākumam nav ietekmes. Pasākumam nav piemērojams Makroreģionālā un jūras baseinu stratēģijas kods 03 "Baltijas jūras reģiona stratēģija".
Noteikumu projekts neparedz izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanu pasākuma projektam, ievērojot Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija sēdē lemto (protokols Nr. 36; 85. § 3.punkts), ja tas pamatots Ministru kabineta noteikumu par specifiskā atbalsta mērķa pasākuma īstenošanu anotācijā. Atbildīgā iestāde ir izvērtējusi nepieciešamību finansējuma saņēmējam noteikt pienākumu veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, kā rezultātā noteikumu projektā projekta iesniedzējam netiek prasīts veikt projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, iesniedzot projektu sadarbības iestādē. Izglītības nozares investīciju projektiem nav objektīvi nosakāma vērtība naudas izteiksmē, kas būtu izmantojama izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanā. Grūtības, kas saistītas ar izglītības rezultātu novērtēšanu un mērīšanu, ir tas, kas, iespējams, ir visizteiktākais šķērslis izmaksu un ieguvumu analīzes izmantošanai izglītības jomā. Turklāt atbalsta ieviešanā ir iesaistīts tikai viens finansējuma saņēmējs, kas izslēdz nepieciešamību izvēlēties ienesīgāko projektu. Projektā nav arī paredzēta ieņēmumu gūšana, līdz ar to arī starptautiskajā praksē izpildoties šīm divām pazīmēm, netiek rekomendēta izmaksu un ieguvumu analīzes metodes izmantošana izglītības jomas projektiem. Vienlaikus izmaksu un ieguvumu analīzi izmanto, tai skaitā, lai noteiktu labāko iespējamo alternatīvu, izmaksu un finanšu resursus, kas nepieciešami projekta īstenošanai, kas jau ir nodrošināts, izstrādājot NAP2027, IAP2027 un darbības programmu un nosakot pasākumam pieejamo finansējumu un sasniedzamos rādītājus.
Izstrādājot 4.2.2.1. pasākuma īstenošanas nosacījumus tika ņemtas vērā izglītības nozares vajadzības STEM un pilsoniskās līdzdalības veicināšanai, kā arī līdzšinējā pieredze līdzīgu pasākumu īstenošanā kultūrizglītībā. Nodrošinot iespēju katram mērķa grupas bērnam un jaunietim gūt plašāku mācīšanās pieredzi ārpus mācību stundām, tiks veicināts IAP2027 mērķis sniegt ikkatram kvalitatīvu izglītību. Jomu izvēle nodrošinās iespēju katram mērķa grupas bērnam un jaunietim plašāk un padziļināti iepazīt gan STEM, gan pilsonisko līdzdalību. Vienlaikus jāņem vērā, ka saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem no kopējā mērķa grupas skaita lielākā daļa (90%) ir pirmsskolas un vispārējās izglītības iestāžu izglītojamie, kuru turpmākā mācīšanās vai karjeras izvēle veidojas visu skolas laiku, tādēļ 4.2.2.1. pasākuma intervences ietekme, t.sk. monetārā izteiksmē, uz tautsaimniecības attīstības rādītājiem nav izvērtējama. Tiek pieņemts, ka 4.2.2.1. pasākuma atbalsta pieejamība radīs labvēlīgākus nosacījumus tālākajai mācīšanās izvēlei minētajās jomās vai izpratnei par tām, nekā tā neesamība. Taču nav tādu datu, kas ļautu izvērtēt ietekmi indivīda līmenī, kas veidojas ne tikai no izglītībā gūtās pieredzes, bet arī personiskās uztveres, ārpusskolas vides, sociālekonomiskiem, u.c. aspektiem. Jāņem vērā, ka 4.2.2.1. pasākums līdz ar citiem ES fondu, valsts budžeta, citu finanšu instrumentu finansētiem pasākumiem veido kopumu, kas vērsti uz NAP2027, IAP2027 un valdības deklarācijā noteikto mērķu sasniegšanu. 4.2.2.1. pasākuma īstenošanas efektivitāti, t.sk. atbalsta ietekmi uz turpmākās mācīšanas izvēlēm, plānots izvērtēt projekta īstenošanas laikā.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
- skolēni
- pirmsskolas vecuma bērni
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Valsts izglītības satura centrs
- pašvaldības
- izglītības iestādes
- Izglītības un zinātnes ministrija
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ESF daļa 85 procentu apmērā no projekta attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie projekta ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (ESF un valsts budžeta) līdzekļi 100 procentu apmērā no projekta attiecināmām izmaksām.
Pasākumu plānots indikatīvi ieviest no 2025. gada līdz 2028. gadam.
Indikatīvi tiek plānots šāds finansējuma apjoma izlietojums:
2025. gadā: 5 000 000 EUR, t.sk. ESF 4 250 000 EUR un valsts budžets 750 000 EUR
2026.gadā: 10 000 000 EUR, t.sk. ESF 8 500 000 EUR un valsts budžets 1 500 000 EUR
2027.gadā: 12 709 600 EUR, t.sk. ESF 10 803 160 EUR un valsts budžets 1 906 440 EUR
2028.gadā: 6 300 000 EUR, t.sk. ESF 5 355 000 EUR un valsts budžets 945 000 EUR
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts, ņemot vērā faktiski izlietoto finansējumu.
4.2. Cita informācija
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
5.2. Citas starptautiskās saistības
5.3. Cita informācija
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskās apspriešanas laikā tika saņemts viedoklis no Latvijas Pilsoniskās alianses. Publiskajai apspriešanai nodotais noteikumu projekts paredzēja, ka atbalsts tiks sniegts divos virzienos - STEAM jomā un pilsoniskās līdzdalības jomā. Pēc diskusijām ar Kultūras ministriju, kuras pārziņā ir valsts budžeta kultūrizglītības programma "Latvijas Skolas soma", un Latvijas Pilsoniskās alianses viedokļa saņemšanas noteikumu projekts precizēts, paredzot, ka atbalsta virzieni 4.2.2.1. pasākumā būs STEM joma un pilsoniskā līdzdalība, precizējot, ka šīs abas jomas nav saturiski saistītas, bet ir jomas, kurās Izglītības un zinātnes ministrija paredz ESF atbalstu izglītojamajiem 4.2.2.1. pasākuma ietvaros.
Papildus Latvijas Pilsoniskā alianse ierosināja paredzēt, ka nevalstiskās organizācijas var iesaistīties 4.2.2.1. pasākumā. Anotācijā ir sniegts skaidrojums, ka biedrības un nodibinājumi var būt norišu īstenotāji, jo īpaši pilsoniskās līdzdalības jomā.
6.4. Cita informācija
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Valsts izglītības satura centrs
- Pašvaldības, valsts un citu juridisku personu dibinātas izglītības iestādes
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
7.5. Cita informācija
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
8.1.11. uz veselību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Pozitīva ietekme uz pilsoniskās sabiedrības attīstību - plašākas pilsoniskās aktivitātes iespējas, labākas iespējas veikt brīvprātīgo darbu bērniem un jauniešiem.
Noteikumu projekts paredz uzkrāt datus par horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītāju: konsultatīva rakstura pasākumu skaits par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās u.c. piederības un pamattiesību jautājumiem, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem.
8.1.13. uz datu aizsardzību
8.1.14. uz diasporu
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
4.2.2.1. pasākuma projekta iesnieguma vērtēšanā tiks piemērots specifiskais atbilstības kritērijs „Projektā ir paredzētas darbības, kas veicina vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu” (precizējams kritērijs), kas nozīmē, ka var pieņemt lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai apstiprināšanu ar nosacījumu, ja projekta iesniedzējs nodrošina pilnīgu atbilstību kritērijam lēmumā noteiktajā termiņā un kārtībā, vai projekta iesnieguma noraidīšanu. Saskaņā ar Labklājības ministrijas un Tieslietu ministrijas izstrādātajām vadlīnijām horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027) minētais kritērijs paredz, ka projektā tiks plānotas vismaz 3 vispārīgās horizontālā principa ”Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (turpmāk – HP VINPI) darbības, kas attiecas uz projekta vadības un īstenošanas personālu, komunikācijas un publicitātes aktivitātēm, publiskajiem iepirkumiem un kas kopumā veicina vienlīdzīgas iespējas, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu, un vismaz 3 specifiskās HP VINPI darbības, kas izriet no pasākuma atbalstāmo darbību un projekta satura un kas īpaši veicina vienlīdzīgas iespējas, nediskrimināciju un vides un informācijas piekļūstamību personām ar kustību, redzes, dzirdes vai garīga rakstura traucējumiem, senioriem un vecākiem ar maziem bērniem; kā arī specifiskajām darbībām ir noteikts HP VINPI rādītājs: konsultatīva rakstura pasākumu skaits par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās u.c. piederības un pamattiesību jautājumiem, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem (VINPI_01).
Noteikumu projekts paredz, ka publiskos iepirkumus finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri (ja attiecināms) veic atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, izvērtējot iespējas iepirkumiem piemērot sociāli atbildīgu publisko iepirkumu un inovatīvu publisko iepirkumu. Projekta ietvaros ir atbalstāma vides prasību un inovatīva risinājuma integrēšana preču un pakalpojuma iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums un inovāciju publiskais iepirkums).