22-TA-2405: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 30. novembra noteikumos Nr. 976 "Sabiedriskā labuma komisijas nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Sabiedriskā labuma organizāciju likuma (turpmāk - Likums) 6.pants paredz, ka sabiedriskā labuma komisija (turpmāk - SLK) ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kurā vienādā skaitā pārstāvētas pilnvarotas amatpersonas, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvji. SLK sniedz Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk - VID) motivētu atzinumu par biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma organizāciju (turpmāk - SLO) darbības būtībai, kā arī par tās mantas un finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību Likumam. Likumā arī noteikts, ka SLK nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.976 "Sabiedriskā labuma komisijas nolikums" nepieciešami, lai uzlabotu SLK darba organizāciju. Nepieciešamie risinājumi SLK darbības uzlabošanai tika definēti, Finanšu ministrijai organizējot SLK locekļu aptauju par SLK darba pilnveidi un konsultācijas ar VID.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Precizēt Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumus Nr.976 "Sabiedriskā labuma komisijas nolikums", pilnveidojot SLK nolikumu, lai uzlabotu SLO uzraudzību un darbības izvērtēšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijā SLO uzraudzību veic nodokļu administrācija, iesaistot SLK. Lēmumus par SLO statusa piešķiršanu, atņemšanu vai atteikumu, kā arī lēmumus, kas skar SLO darbības izvērtējumu, pieņem un attiecīgo administratīvo aktu izdod VID.
VID un SLK ir deleģēti uzraudzīt SLO darbības atbilstību Likumā noteiktajam. SLO darbības uzraudzības mērķis ir sekot līdzi un pārliecināties par līdzekļu lietderīgu un jēgpilnu izmantošanu atbilstoši sabiedriskā labuma mērķiem, kā arī apzināt valsts budžetā neienākušo nodokļu vai uzņēmējdarbības attīstībā neieguldīto līdzekļu apmēru. Faktiski šajā procesā visas sabiedrības un valsts intereses pārstāv uzraugošās institūcijas. Latvijā ir izvēlēts uzraudzības modelis, kurā ir iesaistīta koleģiāla institūcija – SLK, kuras sastāvā vienlīdz ir pārstāvētas gan NVO, gan valsts institūcijas un kuras nodrošina vispusīgu un atbilstošu izpratni par SLO darbību.
SLK locekļi, pieņemot lēmumu, vērtē iesniegtos dokumentus, organizāciju statūtos noteiktos mērķus, veiktās un plānotās darbības, kā arī, kas ir SLO mērķa grupa – paredzamie sabiedriskā labuma guvēji.
Lai biedrībām, nodibinājumiem vai reliģiskajām organizācijām tiktu piešķirts SLO statuss vai tiktu saglabāts SLO statuss, gan SLK, gan VID ir jāgūst pārliecība, ka organizācija veic vai plāno veikt sabiedriskā labuma darbību Likumā noteiktajās darbības jomās un ievērojot Likumā noteiktos ierobežojumus, kā arī organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbības veikšana.
Lai izvērtētu SLO atbilstību prasībām, pamatā tiek izmantoti divi informācijas resursi – SLO gada pārskats, kas iekļauj finanšu datus, un darbības pārskats, kas satur aprakstošo informāciju par organizācijas izvirzītajiem mērķiem, rezultātiem, turpmākās darbības plāniem.
SLO finanšu un nefinanšu rādītāji papildina viens otru un SLK jāvērtē abus rādītājus kopsakarā.
VID un SLK ir deleģēti uzraudzīt SLO darbības atbilstību Likumā noteiktajam. SLO darbības uzraudzības mērķis ir sekot līdzi un pārliecināties par līdzekļu lietderīgu un jēgpilnu izmantošanu atbilstoši sabiedriskā labuma mērķiem, kā arī apzināt valsts budžetā neienākušo nodokļu vai uzņēmējdarbības attīstībā neieguldīto līdzekļu apmēru. Faktiski šajā procesā visas sabiedrības un valsts intereses pārstāv uzraugošās institūcijas. Latvijā ir izvēlēts uzraudzības modelis, kurā ir iesaistīta koleģiāla institūcija – SLK, kuras sastāvā vienlīdz ir pārstāvētas gan NVO, gan valsts institūcijas un kuras nodrošina vispusīgu un atbilstošu izpratni par SLO darbību.
SLK locekļi, pieņemot lēmumu, vērtē iesniegtos dokumentus, organizāciju statūtos noteiktos mērķus, veiktās un plānotās darbības, kā arī, kas ir SLO mērķa grupa – paredzamie sabiedriskā labuma guvēji.
Lai biedrībām, nodibinājumiem vai reliģiskajām organizācijām tiktu piešķirts SLO statuss vai tiktu saglabāts SLO statuss, gan SLK, gan VID ir jāgūst pārliecība, ka organizācija veic vai plāno veikt sabiedriskā labuma darbību Likumā noteiktajās darbības jomās un ievērojot Likumā noteiktos ierobežojumus, kā arī organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbības veikšana.
Lai izvērtētu SLO atbilstību prasībām, pamatā tiek izmantoti divi informācijas resursi – SLO gada pārskats, kas iekļauj finanšu datus, un darbības pārskats, kas satur aprakstošo informāciju par organizācijas izvirzītajiem mērķiem, rezultātiem, turpmākās darbības plāniem.
SLO finanšu un nefinanšu rādītāji papildina viens otru un SLK jāvērtē abus rādītājus kopsakarā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Finanšu ministrija, analizējot SLO uzraudzības monitoringu un ņemot vērā SLK locekļu aptaujas rezultātus, ir secinājusi, ka nepieciešams pilnveidot SLK darba organizāciju, kā arī nostiprināt SLK lomu sabiedriskā labuma ietekmes izvērtēšanas procesā.
VID ir vairākkārt vērsies Finanšu ministrijā, informējot, ka SLK darba pastāvīga problēma ir SLK locekļu zemā apmeklētība.
Kā liecina VID sniegtā informācija, 2022.gada 1.pusgadā SLK ir izskatījusi 1436 SLO pārskatus par 2020.gadu un 52 pārskatus par 2021.gadu. Līdz 2022.gada 30.jūnijam SLO pārskatus par 2021.gadu bija iesniegušas 1596 organizācijas. Ņemot vērā minēto, SLK izskatīto atskaišu īpatsvars pret kopējo iesniegto atskaišu skaitu par 2021.gadu ir 3,26%. Kā informē VID, arī pārceltās SLK sēdes ietekmē pārskatu izskatīšanas termiņus. 2021.gadā no 22 SLK sēdēm, 12 SLK sēdēs kāds no locekļiem nav piedalījies, kad tiek izskatīti SLO pārskati, tādējādi samazinās SLK viedokļu skaits un kapacitāte. 2021.gadā ir bijusi viena SLK sēde, kura nenotika vai nebija lemttiesīga, savukārt 2022.gadā līdz 31.jūnijam kvoruma trūkuma dēl tika pārceltas divas sēdes.
Tāpat būtiska ir ētikas principu nostiprināšana SLK darbā un priekšnoteikumu radīšana, lai sekmētu institūcijas attīstību un personāla atjaunošanos, kā arī VID darba pilnveidi, organizējot SLK sēdes.
VID ir vairākkārt vērsies Finanšu ministrijā, informējot, ka SLK darba pastāvīga problēma ir SLK locekļu zemā apmeklētība.
Kā liecina VID sniegtā informācija, 2022.gada 1.pusgadā SLK ir izskatījusi 1436 SLO pārskatus par 2020.gadu un 52 pārskatus par 2021.gadu. Līdz 2022.gada 30.jūnijam SLO pārskatus par 2021.gadu bija iesniegušas 1596 organizācijas. Ņemot vērā minēto, SLK izskatīto atskaišu īpatsvars pret kopējo iesniegto atskaišu skaitu par 2021.gadu ir 3,26%. Kā informē VID, arī pārceltās SLK sēdes ietekmē pārskatu izskatīšanas termiņus. 2021.gadā no 22 SLK sēdēm, 12 SLK sēdēs kāds no locekļiem nav piedalījies, kad tiek izskatīti SLO pārskati, tādējādi samazinās SLK viedokļu skaits un kapacitāte. 2021.gadā ir bijusi viena SLK sēde, kura nenotika vai nebija lemttiesīga, savukārt 2022.gadā līdz 31.jūnijam kvoruma trūkuma dēl tika pārceltas divas sēdes.
Tāpat būtiska ir ētikas principu nostiprināšana SLK darbā un priekšnoteikumu radīšana, lai sekmētu institūcijas attīstību un personāla atjaunošanos, kā arī VID darba pilnveidi, organizējot SLK sēdes.
Risinājuma apraksts
Tiesības atsaukt SLK locekli, ja neapmeklē sēdes.
Tā kā SLK darbu negatīvi ietekmē SLK locekļu zemā apmeklētība, jo tādējādi samazinās SLK viedokļu skaits un nereti kvoruma trūkuma dēļ tiek pārceltas SLK sēdes, noteikumu projektā noteiktas tiesības SLK priekšsēdētājam lemt par SLK locekļa atsaukšanas ierosināšanu Ministru kabinetā, ja sešu mēnešu laikā SLK loceklis ir apmeklējis mazāk kā 70% SLK sēžu un, ja SLK loceklis nav iesniedzis SLK priekšsēdētājam prombūtni attaisnojošus dokumentus.
Ētikas normas.
Tā kā SLK locekļi izvērtē vai SLO savā darbībā ievēro Likumā noteiktās normas, SLK locekļiem ir noteiktas jaunas reputācijas prasības: noteikumu grozījumos ir iekļauts jauns punkts par tiesībām SLK vairākumam, balsojot lemt par SLK locekļa atsaukšanas ierosināšanu, ja SLK darbā tiek pārkāptas ētikas normas, ar kurām ir papildināts noteikumu projekts.
Ja SLK vairākums ir nobalsojis par SLK locekļa atsaukšanas ierosināšanu Ministru kabinetā vai SLK priekšsēdētājs ir ierosinājis SLK locekļa atsaukšanas ierosināšanu Ministru kabinetā, VID vēršas Finanšu ministrijā ar lūgumu veikt grozījumu MK rīkojumā Nr.246 “Par sabiedriskā labuma SLK”, atbilstoši līdzšinējai praksei attiecībā uz SLK personālsastāva izmaiņām, ņemot vērā, ka Likuma 6.pants nosaka, ka SLK darbu nodrošina VID, savukārt personālsastāvu apstiprina MK.
Termiņu ierobežojumi SLK locekļiem, kuri izvēlēti konkursa kārtībā.
Lai novērstu SLK stagnācijas riskus, kā arī lai padarītu SLK atvērtāku iespējamām pārmaiņām, nepieciešams nodrošināt SLK ekspertu loka atjaunošanos. Lai to nodrošinātu, noteikumu projekts paredz divu termiņu ierobežojumu SLK locekļu, kuri izvēlēti konkursa kārtībā, amatiem.
Tāpat normatīvajā aktā ir atrunāta sēžu norise attālināti, kā arī, lai atvieglotu VID organizatorisko darbu, noteikts, ka, ja SLK nav lemttiesīga, piecu darba dienu laikā sasauc atkārtotu sēdi, nemainot darba kārtību.
Normatīvajā aktā arī atrunāts, ka VID lēmumu sagatavo atbilstoši SLK sniegtajam izvērtējumam par biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma organizācijas būtībai un organizācijas sniegto sabiedrisko labumu. VID, izvērtējot Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 7.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā sabiedriskā labuma organizācijas iesniegto iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu, var pieņemt no SLK sniegtā izvērtējuma atšķirīgu lēmumu, ja biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija nav izpildījusi Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 7.panta ceturtajā daļā minētos nosacījumus. Būtiski, lai SLK izvērtē konkrētās SLO darbību attiecīgajā jomā, un nodrošina, lai nekomerciālās darbības rezultātā tiktu nodrošināts plānotais rezultāts, proti, sasniegts konkrētais sabiedriskais labums. SLK kompetence primāri ir izvērtēt SLO gada pārskatu, kas iekļauj finanšu datus, un darbības pārskatu, kas satur aprakstošo informāciju par organizācijas izvirzītajiem mērķiem, rezultātiem un turpmākās darbības plāniem jeb nefinanšu rādītājus, kā arī sabiedriskā labuma sasaisti ar saimniecisko darbību un SLO mērķu sasniegšanu. SLO finanšu un nefinanšu rādītāji papildina viens otru un SLK ir iespēja vērtēt abus rādītājus kopsakarā. Attiecīgi SLK izvērtē SLO darbības atbilstību sabiedriskā labuma darbībai un šis izvērtējums ir saistošs VID.
Grozījumi arī paredz tiesības SLK locekļiem iepazīties ar VID pieņemtajiem lēmumiem pēc SLK atzinuma saņemšanas, ja SLK loceklis iesniedz pieprasījumu VID. Šādā gadījumā SLK locekļiem jāievēro likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.panta sestā daļa, kas paredz, ka likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.panta noteikumus par informācijas konfidencialitāti ievēro 22.panta otrajā daļā minētās amatpersonas un minēto iestāžu amatpersonas (darbinieki), kā arī sabiedrības pārstāvji, kuri ir iekļauti vai pieaicināti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izveidotajās darba grupās un konsultatīvajās padomēs. Šajā pantā noteikto informācijas konfidencialitāti personai ir pienākums ievērot arī pēc darbības pārtraukšanas minētajās darba grupās un konsultatīvajās padomēs, kā arī pēc amata (dienesta, darba) tiesisko attiecību izbeigšanas.
Tāpat noteikts, ka valsts iestādes SLK iekļauj pa vienam SLK loceklim, vienlaikus nosakot amatpersonu, kas SLK locekli aizvieto viņa prombūtnes laikā. Šis nosacījums attieksies uz SLK pārstāvētām valsts iestādēm: Valsts ieņēmumu dienestu; Labklājības ministriju; Tieslietu ministriju; Izglītības un zinātnes ministriju; Kultūras ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Rezultātā gadījumā, kad valsts iestādes pilnvarotā amatpersona ir prombūtnē, tās aizvietotājs ir tiesīgs piedalīties SLK sēdēs ar balsstiesībām. Savukārt SLK priekšsēdētāja aizvietotājs ir tiesīgs piedalīties SLK sēdēs ar balsstiesībām, taču SLK priekšsēdētāja pienākumus pildīs un SLK sēdes vadīs SLK priekšsēdētāja vietnieks.
Tā kā SLK darbu negatīvi ietekmē SLK locekļu zemā apmeklētība, jo tādējādi samazinās SLK viedokļu skaits un nereti kvoruma trūkuma dēļ tiek pārceltas SLK sēdes, noteikumu projektā noteiktas tiesības SLK priekšsēdētājam lemt par SLK locekļa atsaukšanas ierosināšanu Ministru kabinetā, ja sešu mēnešu laikā SLK loceklis ir apmeklējis mazāk kā 70% SLK sēžu un, ja SLK loceklis nav iesniedzis SLK priekšsēdētājam prombūtni attaisnojošus dokumentus.
Ētikas normas.
Tā kā SLK locekļi izvērtē vai SLO savā darbībā ievēro Likumā noteiktās normas, SLK locekļiem ir noteiktas jaunas reputācijas prasības: noteikumu grozījumos ir iekļauts jauns punkts par tiesībām SLK vairākumam, balsojot lemt par SLK locekļa atsaukšanas ierosināšanu, ja SLK darbā tiek pārkāptas ētikas normas, ar kurām ir papildināts noteikumu projekts.
Ja SLK vairākums ir nobalsojis par SLK locekļa atsaukšanas ierosināšanu Ministru kabinetā vai SLK priekšsēdētājs ir ierosinājis SLK locekļa atsaukšanas ierosināšanu Ministru kabinetā, VID vēršas Finanšu ministrijā ar lūgumu veikt grozījumu MK rīkojumā Nr.246 “Par sabiedriskā labuma SLK”, atbilstoši līdzšinējai praksei attiecībā uz SLK personālsastāva izmaiņām, ņemot vērā, ka Likuma 6.pants nosaka, ka SLK darbu nodrošina VID, savukārt personālsastāvu apstiprina MK.
Termiņu ierobežojumi SLK locekļiem, kuri izvēlēti konkursa kārtībā.
Lai novērstu SLK stagnācijas riskus, kā arī lai padarītu SLK atvērtāku iespējamām pārmaiņām, nepieciešams nodrošināt SLK ekspertu loka atjaunošanos. Lai to nodrošinātu, noteikumu projekts paredz divu termiņu ierobežojumu SLK locekļu, kuri izvēlēti konkursa kārtībā, amatiem.
Tāpat normatīvajā aktā ir atrunāta sēžu norise attālināti, kā arī, lai atvieglotu VID organizatorisko darbu, noteikts, ka, ja SLK nav lemttiesīga, piecu darba dienu laikā sasauc atkārtotu sēdi, nemainot darba kārtību.
Normatīvajā aktā arī atrunāts, ka VID lēmumu sagatavo atbilstoši SLK sniegtajam izvērtējumam par biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma organizācijas būtībai un organizācijas sniegto sabiedrisko labumu. VID, izvērtējot Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 7.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā sabiedriskā labuma organizācijas iesniegto iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu, var pieņemt no SLK sniegtā izvērtējuma atšķirīgu lēmumu, ja biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija nav izpildījusi Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 7.panta ceturtajā daļā minētos nosacījumus. Būtiski, lai SLK izvērtē konkrētās SLO darbību attiecīgajā jomā, un nodrošina, lai nekomerciālās darbības rezultātā tiktu nodrošināts plānotais rezultāts, proti, sasniegts konkrētais sabiedriskais labums. SLK kompetence primāri ir izvērtēt SLO gada pārskatu, kas iekļauj finanšu datus, un darbības pārskatu, kas satur aprakstošo informāciju par organizācijas izvirzītajiem mērķiem, rezultātiem un turpmākās darbības plāniem jeb nefinanšu rādītājus, kā arī sabiedriskā labuma sasaisti ar saimniecisko darbību un SLO mērķu sasniegšanu. SLO finanšu un nefinanšu rādītāji papildina viens otru un SLK ir iespēja vērtēt abus rādītājus kopsakarā. Attiecīgi SLK izvērtē SLO darbības atbilstību sabiedriskā labuma darbībai un šis izvērtējums ir saistošs VID.
Grozījumi arī paredz tiesības SLK locekļiem iepazīties ar VID pieņemtajiem lēmumiem pēc SLK atzinuma saņemšanas, ja SLK loceklis iesniedz pieprasījumu VID. Šādā gadījumā SLK locekļiem jāievēro likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.panta sestā daļa, kas paredz, ka likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.panta noteikumus par informācijas konfidencialitāti ievēro 22.panta otrajā daļā minētās amatpersonas un minēto iestāžu amatpersonas (darbinieki), kā arī sabiedrības pārstāvji, kuri ir iekļauti vai pieaicināti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izveidotajās darba grupās un konsultatīvajās padomēs. Šajā pantā noteikto informācijas konfidencialitāti personai ir pienākums ievērot arī pēc darbības pārtraukšanas minētajās darba grupās un konsultatīvajās padomēs, kā arī pēc amata (dienesta, darba) tiesisko attiecību izbeigšanas.
Tāpat noteikts, ka valsts iestādes SLK iekļauj pa vienam SLK loceklim, vienlaikus nosakot amatpersonu, kas SLK locekli aizvieto viņa prombūtnes laikā. Šis nosacījums attieksies uz SLK pārstāvētām valsts iestādēm: Valsts ieņēmumu dienestu; Labklājības ministriju; Tieslietu ministriju; Izglītības un zinātnes ministriju; Kultūras ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Rezultātā gadījumā, kad valsts iestādes pilnvarotā amatpersona ir prombūtnē, tās aizvietotājs ir tiesīgs piedalīties SLK sēdēs ar balsstiesībām. Savukārt SLK priekšsēdētāja aizvietotājs ir tiesīgs piedalīties SLK sēdēs ar balsstiesībām, taču SLK priekšsēdētāja pienākumus pildīs un SLK sēdes vadīs SLK priekšsēdētāja vietnieks.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- biedrību un nodibinājumi pārstāvji, kuri izvirzīti darbam Sabiedriskā labuma komisijā
Ietekmes apraksts
Nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuri kandidēs uz SLK locekļa amatiem. Ja sešu mēnešu laikā SLK loceklis būs apmeklējis mazāk kā 70% komisijas sēžu, ir noteiktas tiesības SLK priekšsēdētājam ierosināt atsaukt locekli.
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
Ietekmes apraksts
Uzlabots organizāciju sabiedriskā labuma darbības izvērtējums SLK, veicinot SLK locekļu sēžu apmeklētību un ētikas normu ievērošanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts ieņēmumu dienestsNevalstiskās organizācijas
biedrības, nodibinājumiCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
uzlabota Sabiedriskā labuma komisijas organizācija
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta izpildē iesaistītā/tās institūcijas to realizēs esošā finansējuma ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi