Anotācija (ex-ante)

Maksātnespējas nozare kopš 2016. gada ir piedzīvojusi būtiskas reformas, īpaši uzraudzības jomā. Reformu ietvaros ir ievērojami paplašināta un stiprināta administratoru uzraudzība. Administratoriem ir piešķirts valsts amatpersonas statuss, kas nodrošina augstāku atbildības līmeni un profesionālo kontroli. Ir izveidotas eksaminācijas un disciplinārlietu komisijas, kuru sekretariāta funkcijas pilda Maksātnespējas kontroles dienests. Maksātnespējas kontroles dienestam ir piešķirtas tiesības veikt klātienes pārbaudes administratoru prakses vietās, kā arī virzīt jautājumus disciplinārlietu komisijai, tādējādi stiprinot uzraudzības efektivitāti. Papildus izvērtēti nepieciešamie resursi Maksātnespējas kontroles dienesta funkciju efektīvai izpildei, tostarp lai mazinātu interešu konfliktus administratoru izvēlē. Lai uzraudzība būtu mērķtiecīga un efektīva, Maksātnespējas kontroles dienests ir izstrādājis risku vadības mehānismu, kas ļauj prioritizēt uzraudzību nozīmīgākajiem vai problemātiskākajiem maksātnespējas procesiem. Tāpat ieviesta Elektroniskā maksātnespējas uzskaites sistēma (turpmāk - EMUS), kas būtiski mazinājusi manuālā darba nepieciešamību. Šie pasākumi kopumā ir būtiski uzlabojuši maksātnespējas jomas pārvaldību, veicinot caurspīdīgumu, atbildību un sabiedrības uzticību sistēmai.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. panta pirmo daļu Ministru kabinets izveido, reorganizē un likvidē tiešās pārvaldes iestādi, pamatojoties uz likumu vai pēc savas iniciatīvas, ievērojot valsts pārvaldes principus, veicot funkciju izvērtējumu, funkciju un pakalpojumu izmaksu salīdzinājumu un izvērtējot ietekmi uz iestādes saistībām. Ņemot vērā minēto, Ministru kabineta kompetencē ietilpst lēmumu pieņemšana par valsts pārvaldes institucionālās sistēmas pilnveidi, tostarp funkciju sadali starp dažādām valsts pārvaldes iestādēm vai deleģēšanu privātpersonām.

Ņemot vērā līdzšinējās maksātnespējas uzraudzības jomas reformas, kā arī aktuālos statistikas un analītiskos rādītājus (piemēram, administratoru skaita samazināšanos, administratoru pieļauto pārkāpumu skaita un par administratoru rīcību iesniegto sūdzību skaita samazināšanos), Ministru kabinetam būtu jāizvērtē turpmākie veicamie pasākumi, lai paaugstinātu valsts pārvaldes funkciju efektivitāti maksātnespējas uzraudzības jomā, vienlaikus mazinot iestāžu sadrumstalotību un optimizējot to skaitu. Pārskatot maksātnespējas uzraudzības jomu, būtiski saglabāt valsts noteicošo lomu šīs funkcijas īstenošanā. Lai arī iespējama atsevišķu uzdevumu deleģēšana privātpersonām, uzraudzības funkcijas kodolam ir jāpaliek valsts pārvaldes kompetencē. Tas nodrošina tiesiskuma, objektivitātes un sabiedrības interešu ievērošanu, kā arī garantē, ka maksātnespējas procesi tiek pārraudzīti saskaņā ar vienotiem standartiem un atbildības principiem. Valsts klātbūtne šajā jomā ir būtiska, lai saglabātu uzticību sistēmai un nodrošinātu efektīvu kontroli pār maksātnespējas procesiem.

Ņemot vērā līdzšinējās reformas maksātnespējas uzraudzības jomā, administratoru skaita un pārkāpumu samazināšanos, kā arī sūdzību skaita būtisku kritumu, ir konstatējams, ka Maksātnespējas kontroles dienesta uzturēšana vairs nav efektīvākais risinājums, kā nodrošināt maksātnespējas jomas uzraudzību. Lai nodrošinātu valsts noteicošo lomu maksātnespējas jomas uzraudzībā, vienlaikus samazinot administratīvās izmaksas un nodrošinot citu Maksātnespējas kontroles dienesta funkciju efektīvu veikšanu, būtu lietderīgi likvidēt Maksātnespējas kontroles dienestu, tā funkcijas sadalot starp citām valsts pārvaldes iestādēm, kurām jau ir saistīta kompetence.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. panta ceturtās daļas 4. punktu tiešās pārvaldes iestādi likvidē, sadalot visas tās struktūrvienības starp citām iestādēm vai sadalot visas tās struktūrvienības starp citām iestādēm un deleģējot atsevišķu pārvaldes uzdevumu izpildi privātpersonai, — rezultātā sadalāmā iestāde beidz pastāvēt. Atbilstoši minētajai tiesību normai Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz likvidēt Maksātnespējas kontroles dienestu ar 2026.gada 30.septembri, tā funkcijas sadalot starp Tieslietu ministriju un Tiesu administrāciju. 

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. panta pirmā daļa paredz, ka, Ministru kabinets, lemjot par iestādes likvidāciju un tās funkciju nodošanu citām valsts pārvaldes iestādēm, veic likvidējamās iestādes funkciju izvērtējumu.

Maksātnespējas kontroles dienesta funkciju izvērtējums nepieciešams, lai nodrošinātu, ka Maksātnespējas kontroles dienesta likvidācija nerada riskus maksātnespējas sistēmas darbībai. Izvērtējums ļauj identificēt kritiskās funkcijas, novērst uzdevumu dublēšanos un plānot to nodošanu citām institūcijām, saglabājot uzraudzības kvalitāti un atbilstību normatīvajiem aktiem. Tas ir būtisks priekšnoteikums efektīvai resursu izmantošanai un nepārtrauktai sistēmas darbībai.

Maksātnespējas kontroles dienesta funkcijas ietver ne tikai administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu uzraudzību un ar administratoru amata darbībām saistītus jautājumus, bet arī darbinieku aizsardzību, jo īpaši - darbinieku prasījumu apmierināšanu un darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu administrēšanu, kā arī ar citām izmaksām saistītus jautājumus (piemēram, maksātnespējas procesa depozīta administrēšana) un EMUS uzturēšanu. Šīm funkcijām līdzīgas veic Tieslietu ministrija (piemēram, zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru uzraudzība, ar zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru amata darbībām saistīti jautājumi) un Tiesu administrācija (piemēram, līdzekļu, kas paredzēti cietušajiem, administrēšana un izmaksa, valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai paredzēto līdzekļu administrēšana; Tiesu administrācija ir EMUS turētājs). Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams izvērtēt, kuras Maksātnespējas kontroles dienesta funkcijas, likvidējot iestādi, ir saglabājamas un kurai institūcijai tās būtu nododamas. 

I. Maksātnespējas procesa administratoru uzraudzība (tostarp, sūdzību izskatīšana par šo personu rīcību), ar administratoru amata darbībām saistīti jautājumi (tostarp, eksaminācija) un pret administratoriem ierosināto disciplinārlietu izskatīšana

Maksātnespējas likums paredz kompleksu risinājumu administratora darbības un maksātnespējas procesa norises likumības kontroles efektivitātes nodrošināšanai. Līdz ar to apsvērumi uzraudzības un amata darbības funkcijas saglabāšanai un būtiskumam tiek vērtēti kā sistēma, jo ar tiem saistītie riski ir savstarpēji saistīti un/vai pārklājas.

1. Valsts kontrole ir secinājusi, ka, "neizveidojot sistēmu, kādā administratoru darbība maksātnespējas procesos tiek sistemātiski uzraudzīta, nav radīta iespēja proaktīvi reaģēt uz pārkāpumiem administratoru darbībā (nekavējoties iejaukties, pieprasīt informāciju, apturēt administratora darbību u.tml.). (..) Jāsaprot, ka, lai sakārtotu maksātnespējas jomu un realizētu valstī izvirzītos augstos mērķus (iestāšanos OECD, NAP – izcila uzņēmējdarbības vide), tad ir jādomā, kā palielināt valsts īstenoto uzraudzību. Pasaulē ir piemēri, kuri skaidri demonstrē, ka tieši šādā veidā ir bijis iespējams panākt jomas sakārtošanu. Bet tam ir vajadzīga politiskā griba un izpratne par maksātnespējas sociālo un ekonomisko nozīmīgumu" [Valsts kontroles Lietderības revīzijas „Vai valstī īstenotā maksātnespējas politika ir efektīva?” 2015. gada 19.marta ziņojums, pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile//uploads/reviziju-zinojumi/2014/2.4.1-5_2014/2.4.1-5_2014/butiskais-par-maksatnespeju-180315.pdf].

Atbilstoša uzraudzības sistēma (amata darbības jautājumu izskatīšanas nodošana valstij, papildu uzraudzības mehānismu (klātienes pārbaužu, disciplināratbildības)) ieviešana ir izveidota un uzsākusi savu darbību tikai no 2017. gada vidus. Līdz ar to kopumā reformētā maksātnespējas sistēma darbojas astoņus gadus. Neapšaubāmi tā ir nesusi savus rezultātus, tomēr nav pamatoti apgalvot, ka sasniegtais rezultāts būs noturīgs kaut vai vidējā termiņā, ja izveidotā uzraudzības sistēma tiks likvidēta/decentralizēta. Risku iestāšanās gadījuma sekas valstij var būt graujošas. Saskaņā ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā 2015. gadā veikto pētījumu, kurā analizēti dati par 9515 uzņēmumiem, kas tika atzīti par maksātnespējīgiem laikā no 2008. līdz 2014. gadam, t.i., periodā pirms valsts ir noteikusi stingrākas prasības maksātnespējas procesa uzraudzībai un amata darbībai un amata darbības jautājumi tika deleģēti biedrībai "Latvijas Maksātnespējas administratoru asociācija", (līdz 2017. gadam biedrība "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija"), pat piesardzīgie aprēķini parādīja, ka finanšu zaudējumi sakarā ar neatgūtajiem kreditoru prasījumiem un izmaksām, kas saistītas ar maksātnespējas procesu, pēdējo septiņu gadu laikā sastāda 6,5 miljardus eiro. Taču šis skaitlis atspoguļo tikai zemāko iespējamo zaudējumu apmēru atsevišķu datu ierobežojuma vai nepieejamības dēļ. Valsts ieņēmumu dienests ir zaudējis vismaz 0,8 miljardus eiro, finanšu iestādes – 1,5 miljardus, un pārējos zaudējumus cietušas citas iesaistītās puses.  Kopējie ekonomiskie zaudējumi, tostarp finanšu zaudējumi un izraisītie ekonomikas zaudējumi, ir 6,9 miljardi eiro, tajā skaitā, vismaz 0,5 miljardi eiro zaudēti maksātnespējas sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas dēļ. [Ārvalstu Investoru padomes Latvijā 2015. gada 24. septembra viedokļa ziņojums par maksātnespējas procesu (Viedokļa ziņojums Nr.5)].

2. Maksātnespējas sistēma būs efektīva vienīgi tādā gadījumā, ja par tās īstenošanu atbildīgajām iestādēm un amatpersonām būs nepieciešamie resursi, lai nodrošinātu efektīvu, savlaicīgu un taisnīgu iznākumu tām personām, kuru labā maksātnespējas regulējums pastāv [UNCITRAL Legislative Guide on Insolvency Law. United Nations. – New York, 2005, p. 270, Part one: III. Institutional framework, 33.lpp.].

Viens no nozīmīgākajiem kvalitatīvas maksātnespējas tiesību piemērošanas priekšnoteikumiem ir stipra tiesu vara, kas nodrošina objektīvu un ātru ar maksātnespējas procesu saistīto jautājumu izskatīšanu. Attīstoties Latvijas maksātnespējas procesa tiesiskajam regulējumam, tiesas izskatāmo jautājumu loks tiek arvien paplašināts, tādējādi palielinot tiesu noslogotību. Lai paaugstinātu maksātnespējas procesa efektivitāti, līdzās tiesai maksātnespējas procesa uzraudzību savas kompetences ietvaros nodrošina Maksātnespējas kontroles dienests, kura galvenais darbības mērķis ir nodrošināt administratoru rīcības un maksātnespējas procesa norises likumības kontroli un uzraudzību. Minētā mērķa īstenošana ļauj samazināt funkcijas, kas tiesai jāveic saskaņā ar maksātnespējas tiesību aktiem, atbrīvojot tās kapacitāti būtiskāku ar procesa virzību saistīto jautājumu izšķiršanai, tajā pašā laikā nodrošinot nepieciešamās pārbaudes un līdzsvaru [Informatīvais ziņojums "Par Maksātnespējas administrācijas attīstību", apstiprināts ar Ministru kabineta 2017. gada 18. jūlija sēdes lēmumu, protokols Nr.36, 31.§].

Ievērojot minēto, izveidotās uzraudzības sistēmas likvidēšana vai decentralizācija ietekmēs tiesas noslodzi.

Riski funkcijas likvidācijas gadījumā:
1) Nekvalificētu vai ieinteresētu (interešu konflikts) administratoru iecelšana;
2) Sodošo mehānismu un līdz ar to arī pārkāpumu prevencijas zudums;
3) Maksātnespējas procesu kvalitātes kritums;
4) Maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa dalībnieku interešu aizsardzības līmeņa samazināšanās;
5) Ļaunprātīgu darbību riska pieaugums;
6) Sabiedrības uzticības maksātnespējas sistēmai mazināšanās;
7) Investoru uzticēšanas komercdarbības videi mazināšanās;
8) Zaudējumi privātam sektoram un valstij (neiekasētie nodokļi, kas rezultējas nespējā nodrošināt valsts pamatvajadzības un prioritātes);
9) Tiesu noslodzes pieaugums;
10) Apgrūtināta noziedzīgu nodarījumu maksātnespējas jomā izmeklēšana;
11) Zemāki aktīvu atgūšanas rādītāji, ilgāki procesi (OECD);
12) Fragmentācija un atbildības izkliedēšana decentralizācijas gadījumā (OECD);
13) Vājāka sankciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas kontrole;
14) Latvijas reputācijas risks kā valstij, kas atgriežas pie zemākiem standartiem.

Ņemot vērā minēto, funkcija ir saglabājama un nododama Tieslietu ministrijai. Atbilstoši Zvērinātu tiesu izpildītāju likuma un Notariāta likuma regulējumam Tieslietu ministrija jau šobrīd veic funkcijas, kas saistītas ar zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru amata darbībām un šo personu darbības uzraudzību. Tā piemēram, saskaņā ar Zvērinātu tiesu izpildītāju likumu tieslietu ministrs ieceļ zvērinātus tiesu izpildītājus (8. pants), atbrīvo, atceļ vai atstādina viņus no amata (90., 92. un 93. pants), apstiprina eksaminācijas un disciplinārlietu komisiju (16. un 59. pants), lemj par eksāmena rīkošanu (20. pants), kā arī var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju (53. pants). Savukārt Notariāta likums paredz, ka tieslietu ministrs ieceļ, atceļ, pārceļ, atbrīvo no amata zvērinātus notārus (8. pants), izsludina eksāmenu (11.¹ pants) un apstiprina eksāmenu komisiju (21. pants), kā arī var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu notāru (180. pants). Lai pēc iespējas vienādotu ar amata darbībām saistīto jautājumu regulējumu un juridisko profesiju pārstāvju uzraudzību, ir lietderīgi administratoru uzraudzību un amata darbības jautājumus nodot Tieslietu ministrijai.

II. Darbinieku prasījumu izskatīšana un līdzekļu izmaksa no Darbinieku prasījumu garantiju fonda (tostarp, kreditoru tiesību īstenošana)

Valsts pienākums nodrošināt garantijas iestādes izveidi un darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā izriet no: 1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/94/EK (2008.gada 22.oktobris) par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā (turpmāk – Darbinieku direktīva); 2) Konvencija Nr.173 Par darbinieku prasījumu aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā (turpmāk – Darbinieku konvencija).

Ievērot minēto, likvidējot Darbinieku prasījumu garantiju fondu pret valsti var tikt uzsākta pārkāpuma procedūra par direktīvas nepārņemšanu. Turklāt svarīgi atzīmēt, ka Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļi ir valsts budžeta līdzekļu daļa, līdz ar to šo līdzekļu izlietojuma pamatotība un lietderīgums ir pakļauts Valsts kontroles uzraudzībai.

Riski funkcijas likvidācijas gadījumā:
1) Darbinieku aizsardzības līmeņa samazinājums;
2) Sociālās stabilitātes apdraudējums;
3) No Darbinieku direktīvas un Darbinieku konvencijas izrietošo prasību neievērošana (pārkāpuma procedūra);
4) Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu neefektīva izmantošana;
5) Latvijas reputācijas risks kā valstij, kas atgriežas pie zemākiem standartiem.

Ņemot vērā minēto, funkcija ir saglabājama un nododama Tiesu administrācijai. Tiesu administrācijai jau šobrīd veic funkcijas, kas saistītas ar naudas līdzekļu administrēšanu, izmaksu un izmaksāto naudas līdzekļu piedziņu. Piemēram, atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 8. pantam Tiesu administrācija izmaksā juridiskajai palīdzībai paredzētos līdzekļus un administrēt personu iemaksas juridiskās palīdzības saņemšanai, kā arī piedzen valsts budžeta līdzekļus, kas piešķirti juridiskās palīdzības nodrošināšanai. Savukārt likuma "Par valsts kompensāciju cietušajiem" 4. pants paredz, ka Tiesu administrācija izmaksā valsts kompensāciju cietušajiem, izveido un uztur valsts kompensācijas reģistru, kā arī nodrošina izmaksātās valsts kompensācijas summas piedziņu. Ņemot vērā, ka Tiesu administrācija jau šobrīd veic funkcijas, kas saistītas ar valsts budžeta līdzekļu administrēšanu, izmaksu un piedziņu, ir lietderīgi darbinieku prasījumu izskatīšanu un līdzekļu izmaksu no Darbinieku prasījumu garantiju fonda nodot Tiesu administrācijai, jo tas nodrošinās nepieciešamo kapacitāti un pieredzi. 

III. Maksātnespējas procesa depozīta administrēšana

Stājoties spēkā 2010. gada Maksātnespējas likumam, lai nodrošinātu maksātnespējas procesa sākotnējo finansēšanu, tika noteikts, ka maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas priekšnoteikums ir maksātnespējas procesa depozīta iemaksa Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotā kontā. Pienākums nodrošināt maksātnespējas procesa sākotnējo finansējumu ir tā pieteicējam. Šāds regulējums nodrošina to, ka valstij nav jāsedz izmaksas maksātnespējas procesos, kur parādnieka uzņēmumā nav aktīvu. Procesa izmaksām paredzētais depozīta apmērs tika noteikts, ievērojot minimālās sākotnējās izmaksas, kas rodas administratoram maksātnespējas procesa efektīvas un likumīgas gaitas nodrošināšanai. Papildus jāatzīmē, ka, nosakot depozītu kā vienu no priekšnoteikumiem maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai, tika samazināta iespēja, ka maksātnespējas process tiek izmantots kā parādu piedziņas process. Nosakot depozītu kā vienu no priekšnoteikumiem maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai, tika samazināti valsts budžeta izdevumi.
Ievērojot minēto, atsakoties no maksātnespējas procesa finansēšanas no depozīta, jāveido cita finansēšanas sistēma.

Riski funkcijas likvidācijas gadījumā:
1) Alternatīvas sistēmas izveides nepieciešamība;
2) Varbūtība, ka būs nepieciešams piesaistīt valsts finansējumu;
3) Risks, ka tiks veiktas darbības mākslīgai maksātnespējas procesu skaita palielināšanai, lai saņemtu valsts finansējumu (ja tiks izvēlēts attiecīgais finansēšanas modelis).

Ņemot vērā minēto, funkcija ir saglabājama un nododama Tiesu administrācijai. Tiesu administrācijai jau šobrīd veic funkcijas, kas saistītas ar naudas līdzekļu administrēšanu, izmaksu un izmaksāto naudas līdzekļu piedziņu. Līdz ar to maksātnespējas procesa depozīta administrēšanu nodot Tiesu administrācijai, jo tas nodrošinās nepieciešamo kapacitāti un pieredzi. 

IV. Deponēto naudas līdzekļu pārvaldība

Atsakoties no šīs funkcijas, nosacījuma kreditoram netiks nodrošināta iespēja piedalīties maksātnespējas procesā.

Riski funkcijas likvidācijas gadījumā:
1) Alternatīvas sistēmas izveides nepieciešamība
2) Kreditoru interešu aizskārums;
3) Strīdus situācijas pieaugums, kreditoru prasījumu ar nosacījumu izskatīšanas gadījumā, kas palielinās tiesas noslodzi.

Ņemot vērā minēto, funkcija ir saglabājama un nododama Tiesu administrācijai. Tiesu administrācijai jau šobrīd veic funkcijas, kas saistītas ar naudas līdzekļu administrēšanu, izmaksu un izmaksāto naudas līdzekļu piedziņu. Līdz ar to ir lietderīgi deponēto naudas līdzekļu pārvaldību nodot Tiesu administrācijai, jo tas nodrošinās nepieciešamo kapacitāti un pieredzi. 

V. Administratīvo pārkāpumu izskatīšana

Administratīvās atbildības par maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpumiem esamība ir būtiska, jo ļauj panākt pēc iespējas taisnīgāku atrisinājumu konkrētā lietā (piemēram, parādnieka pārstāvis nenodod administratoram dokumentus), bet arī preventīvi – lai atturētu visus komerctiesiskās aprites dalībniekus (parādnieku un ar to saistītās personas, kreditorus) no kaitnieciskām darbībām, tādējādi stiprinot godīgu komercpraksi. Lielākoties administratīvie sodi tiek piemēroti par maksātnespējas procesa dokumentu nenodošanu. Atbilstoši Maksātnespējas likuma 70. pantam parādnieka pārstāvim ir noteikti vairāki pienākumi: 1) ierasties uz visām kreditoru sapulcēm un tiesas sēdēm, uz kurām viņš uzaicināts, kā arī sniegt savā rīcībā esošās ziņas par parādnieku; 2) ar pieņemšanas un nodošanas aktu nodot administratoram viņa noteiktajā termiņā parādnieka mantu un dokumentus. Būtiski atzīmēt, ka parādnieka pārstāvja pienākums ir sagatavot nododamās parādnieka mantas un dokumentu sarakstu, dokumentus sakārtojot atbilstoši lietvedības noteikumiem; 3) paziņot administratoram un tiesai jaunās dzīvesvietas adresi, ja tā tiek mainīta maksātnespējas procesa laikā. Minēto pienākumu neizpildes rezultātā parādnieka pārstāvis var tikt saukts pie administratīvās atbildības.

Par administratīvo pārkāpumu var piemērot brīdinājumu un naudas sodu, kas ir pamatsodi, kā arī tiesību atņemšanu vai tiesību izmantošanas aizliegumu, kas ir papildsodi [Administratīvās atbildības likuma 14. pants.]. Maksātnespējas likuma 179. pantā noteikts, ka par maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpšanu, tostarp gadījumā, ja parādnieka pārstāvis nav nodevis administratoram parādnieka dokumentus, piemēro naudas sodu no divdesmit līdz trīssimt naudas soda vienībām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz laiku no viena mēneša līdz pieciem gadiem vai bez tā. 

Papildsods pamatoti tiek uzskatīts par efektīvu līdzekli negodprātīgu personu izslēgšanai no komerctiesiskās aprites uz noteiktu laiku. Izskatītajās lietās vērojama tendence komercsabiedrību valdes locekļiem apzināti izvairīties no atbildības par dokumentu nenodošanu un secīgi komersantam nodarītajiem zaudējumiem (gan administratīvi tiesiskās, gan civiltiesiskās) ar dažādiem juridiskiem risinājumiem. Visos gadījumos, kuros tika piemērots papildsods, valdes locekļi ilgstoši nebija izpildījuši parādnieka pārstāvja pienākumus, nesniedza atbildes uz administratora pieprasījumiem, kā arī maksātnespējas procesa virzībai nepieciešamo informāciju un dokumentus.

Riski funkcijas likvidācijas gadījumā:
1) Administratīvās atbildības mehānisma zudums;
2) Pārkāpumu skaita pieaugums;
3) Alternatīvu risinājumu izveides nepieciešamība, kas nozīme sloga palielināšanu citām institūcijām, piemēram, Valsts policija, Valsts ieņēmumu dienestam.

Ņemot vērā minēto, funkcija ir saglabājama un nododama Tieslietu ministrijai. Administratīvo pārkāpuma lietu izskatīšana ir nesaraujami saistīta ar maksātnespējas procesu uzraudzību un veido daļu no maksātnespējas procesa uzraudzības sistēmas. Attiecīgi, nododot Tieslietu ministrijai administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu uzraudzību, vienlaikus Tieslietu ministrijai ir uzticama arī administratīvo pārkāpuma lietu izskatīšana atbilstoši Maksātnespējas likumā paredzētajam regulējumam. 

VI. EMUS uzturēšana

EMUS ir administratoru un Maksātnespējas kontroles dienesta darba vide, kur ikdienā tiek reģistrēti dokumenti, kā arī ievadīti un uzglabāti dati par maksātnespējas procesiem. EMUS ir instruments, kas ne tikai nodrošina caurspīdīgu maksātnespējas procesu, bet arī ļauj efektīvi analizēt maksātnespējas procesus un identificēt tendences, problēmjautājumus un normatīvo aktu piemērošanas īpatnības. Ņemot vērā minēto, turpinot attīstīt EMUS, ir iespējams ievērojami uzlabot informācijas par maksātnespējas procesu kvalitāti un pieejamību, tādējādi sekmējot pamatotu lēmumu pieņemšanu gan katrā konkrētā maksātnespējas procesā, gan jautājumos, kas ir būtiski nozarei kopumā. 

Riski funkcijas likvidācijas gadījumā:
1) Maksātnespējas procesu digitalizācijas apturēšana;
2) Datu nepieejamība maksātnespējas politikas veidošanai;
3) Eiropas Savienības direktīvas neievērošana;
4) Administratīvā sloga pieaugums, ievērojot Maksātnespējas likumā noteikto atklātības principu, informācija, kas šobrīd procesa dalībniekiem tiek darīta zināma caur EMUS, administratoram būs jāsūta manuāli;
5) Uzraudzības automatizācijas un optimizācijas neiespējamība;
6) Pieaug administratīvais slogs un kļūdu risks;
7) Maksātnespējas procesu kvalitātes kritums;
8) Kreditoru interešu aizsardzības līmeņa samazināšanās.

Ņemot vērā minēto, funkcija ir saglabājama un nododama Tiesu administrācijai. Tiesu administrācija jau šobrīd ir EMUS turētājs, pārvalda un nodrošina EMUS darbību un piekļuves portālu administratoriem, kreditoriem un parādniekiem: autorizāciju, pieteikumu iesniegšanu, pārskatu iesniegšanu un piekļuvi procesam. EMUS uzturēšanas, uzraudzības un attīstības koncentrēšana vienā institūcijā samazinātu fragmentāciju, nodrošinātu skaidru atbildības sadalījumu, ļautu samazināt administratīvos izdevumus, izvairīties no dublēšanās un nodrošināt resursu racionālāku izmantošanu. Līdz ar to ir lietderīgi EMUS uzturēšanu nodot Tiesu administrācijai.