Anotācija

Ministru kabineta 2023. gada 17. oktobra noteikumos Nr. 597 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.3. pasākuma "Uzņēmuma atbalsts dalībai kapitāla tirgos" īstenošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.597) ir iekļautas likuma normas, kas ar 2023. gada 31.decembri kļūs neaktuālas, līdz ar to tiek veikti grozījumi MK noteikumos Nr.597. Vienlaikus Komisijas Regula Nr. 2023/2831 sniedz vēl lielāku elastību izstrādāt un īstenot pasākumus.
Atbalstot vietējos komersantus un veicinot komersantu attīstībai nepieciešamā finansējuma piesaisti kapitāla tirgos, tādējādi paaugstinot komersantu starptautisko konkurētspēju, kā arī sekmējot investīcijas dzīvotspējīgos un inovatīvos uzņēmumos -  tā rezultātā tiks veidotas uz zināšanām un inovācijām balstītas Latvijas konkurētspējas priekšrocības, kas sniegs ieguldījumu arī komersantu produktivitātes pieaugumā.
Lai novērtētu ieguldīto finansējumu komersantos MK Noteikumu projekta ietvaros, nepieciešams noteikt, ka Sadarbības iestāde uzkrāj datus par finansējuma saņēmēja eksporta apjomu un produktivitātes pieaugumu.

1. De minimis regulas nosacījumu pārņemšana

Ņemot vērā iepriekš minēto, Ekonomikas ministrija vērš uzmanību, ka pēc būtības atbalsta programmas ietvaros de minimis atbalsta piešķiršanas nosacījumi nemainās līdz ar to MK noteikumu projektā ir veikti tehniski precizējumi aizvietojot 2013.gada 18.decembra Komisijas Regulu Nr.1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam uz Komisijas Regula 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam. No MK Noteikumu projekta stāšanās brīža tiks piemērota Komisijas Regula 2023/2831. 

2. Produktivitātes pieauguma un eksporta apjoma rādītāju uzkrāšana

Ar MK noteikumu projektu tiek noteikts, ka Sadarbības iestādei jāuzkrāj informācija par finansējuma saņēmēja eksporta apjomu un produktivitātes pieaugumu, vienlaikus sniedzot informāciju vai šie rādītāji sasniedz vismaz 10 % atbalstītajos komersantos 5 gadu laikā no finansējuma saņēmēja akciju vai parāda vērtspapīru iekļaušanas tirdzniecības vietā.
Plānots, ka finansējuma saņēmējs pēc akciju vai parāda vērtspapīru iekļaušanas tirdzniecības vietā piecu gadu periodā iesniedz Sadarbības iestādei informāciju par ieguldījumu eksporta apjomā un produktivitātes pieaugumā. Šis nosacījums tiks paredzēts līgumā starp finansējuma saņēmēju un Sadarbības iestādi. 

Līdz ar Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra sēdes protokola Nr. 56 uzdevumiem Nr. 23-UZ-585, Ekonomikas ministrijai ir uzdots izstrādāt kritēriju par darbaspēka produktivitātes pieaugumu atbalstu saņēmušajos uzņēmumos un kritēriju, kas nosaka, ka atbalstītajos uzņēmumos tiek panākta eksporta apjomu palielināšana par 10% un produktivitātes kāpums par 10%. 
Produktivitāte ir nozīmīgākais ekonomiskās izaugsmes faktors, kas ir iedzīvotāju labklājības paaugstināšanas svarīgs priekšnosacījums. Tātad tikai palielinot produktivitāti var paaugstināt iedzīvotāju labklājības līmeni un ilgstoši  saglabāt augstus dzīves standartus. Visciešāk  produktivitāte ir saistīta ar  ekonomikas tehnoloģiskām iespējām, bet ir arī citi faktori, kas to nosaka, piemēram, darbinieku zināšanas un prasmes, vietējie resursi, resursu cenas, menedžments, pārdotās produkcijas zīmols u.c. faktori. Ja produktivitāte ir augsta, tad arī uzņēmumu darbiniekiem būs augsti ienākumi.  Ja šī likumsakarība netiek ievērota un uz iekšējo pieprasījumu orientētās nozarēs (pārsvarā pakalpojumu nozares) algas aug straujāk,  tad veidojas inflācija un tiek zaudēta konkurētspēja un eksports sarūk. Līdz ar to būtiski ir vērtēt, kā sniegtais valsts atbalsts ietekmē atbalstīto uzņēmumu darba algas, vai ir vērojams to pieaugums. Attiecīgi līdz ar šiem noteikumiem tiek noteikts, ka produktivitātes rādītājs ir tiešā mērā vērtējams ar darba algas pieaugumu.
Produktivitātes rādītājs MK noteikumu projekta ietvaros tiek uzskatīts kā finansējuma saņēmēju darba algu pieaugums gadā pirms lēmuma par atbalsta piešķiršanu un 5 gadu laikā pēc finansējuma saņēmēja akciju vai parāda vērtspapīru iekļaušanas tirdzniecības vietā - vai, saņemot atbalstu, gala labuma guvēja nodarbinātajiem (gan projekta ietvaros piesaistītā personāla, gan kopējais darbinieku skaitam) tiek palielināts atalgojums.
 
Tāpat mazā un atvērtā ekonomikā produktivitāte ir atkarīga no eksportējamās produkcijas pievienotās vērtības. Tieši eksporta preces nosaka mūsu konkurētspēju starptautiskos tirgos t.i., vai mūsu ekonomika spēj pelnīt, balstoties uz augstām tehnoloģijām. Eksporta apjoma pieaugumu nosaka ar šādu formulu: komersanta eksporta apjoms pie projekta pieteikuma iesniegšanas pret komersanta eksporta apjomu piecu gadu griezumā pēc finansējuma saņēmēja akciju vai parāda vērtspapīru iekļaušanas tirdzniecības vietā.

Attiecīgi Sadarbības iestāde, izmantojot šādu formulu, nosaka katra finansējuma saņēmēja eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.

Tāpat tiek noteikts, ka finansējuma saņēmējs līdz ar projekta pieteikuma iesniegšanu apliecina, ka saņemtais atbalsts tiks vērsts uz eksporta apjoma un produktivitātes kāpināšanu finansējuma saņēmēja līmenī piecu gadu laikā pēc finansējuma saņēmēja akciju vai parāda vērtspapīru iekļaušanas tirdzniecības vietā. Līdz ar to Sadarbības iestāde pēc finansējuma saņēmēja akciju vai parāda vērtspapīru iekļaušanas tirdzniecības vietā un piecus gadus pēc tā pārbauda finansējuma saņēmēja eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Sadarbības iestādei jāparedz līgumā ar finansējuma saņēmēju atruna, ka finansējuma saņēmējs piecu gadu laikā sniedz informāciju Sadarbības iestādei par eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.

Vienlaikus tiek noteikts, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, kas ir Sadarbības iestāde, pēc atbildīgās iestādes pieprasījuma 10 darbdienu laikā atbildīgajai iestādei ir jāiesniedz informācija par atbalstu saņēmušo komersantu eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu, vienlaikus sniedzot informāciju par to, vai ir šie uzkrātie rādītāji sasniedz vismaz 10% atbalstītajos komersantos.

Ekonomikas ministrija skaidro, ka minētie rādītāji ir būtiski, lai novērtētu atbalsta programmas rādītāju ietekmi uz Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktajiem mērķiem un Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanu. Šo rādītāju noteikšana un uzraudzība ir nepieciešama analītikas vajadzībām.