23-TA-816: Noteikumu projekts (Groza manuāli)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ekonomikas ministrija, sadarbībā ar citām valsts iestādēm un kapitālsabiedrībām, būvniecības nozares, izglītības iestāžu un būvniecības pasūtītāju pārstāvjiem kopīgi izstrādāja Ceļa karti būvniecības informācijas modelēšanas ieviešanai Latvijā. Ceļa karte ir izstrādāta, lai veicinātu vienotu izpratni par sasniedzamajiem mērķiem un nepieciešamajiem uzdevumiem būvniecības informācijas modelēšanas ieviešanai. Viens no ceļa kartē iekļautajiem uzdevumiem ir ieviest būvniecības informācijas modelēšanu kā obligātu prasību publisko pasūtītāju īstenotajās būvniecības iecerēs sākot ar 2025.gadu. (Būvniecības informācijas modelēšanas ceļa karte pieejama šeit: https://www.em.gov.lv/lv/buvniecibas-informacijas-modelesana-bim).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ieviest būvniecības informācijas modelēšanu kā obligātu prasību no publisko tiesību juridiskās personas, Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem finansētu trešās grupas ēku jaunai būvniecībai sākot ar 2025.gadu, nosakot ka būves informācijas modelis ir daļa no būvprojekta sastāva trešās grupas jaunu ēku būvniecībā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Publiskajam sektoram jākļūst par piemēru digitalizācijas iespēju izmantošanā un efektīvu investīciju veikšanā. Lai publiskā sektora pasūtītāji būvniecības iepirkumu rezultātā sasniegt būvniecības informācijas modelēšanas ceļa kartē noteiktos mērķus un saņemtu kvalitatīvas būves ar izsvērtu plānojumu un optimālu funkcionalitāti, saīsinātu būvniecības termiņus par 10% un samazinātu būvju dzīves cikla izmaksas par 20%, būvniecības informācijas modelēšanas izmantošana ir jānosaka kā obligāta prasība. Tomēr, lai neradītu nesamērīgu administratīvo slogu, būvniecības informācijas modelēšanas izmantošana kā obligāta tiek noteikta tikai 3. grupas jaunu ēku būvniecībā. Balstoties uz konsultācijām ar būvniecības nozares pārstāvjiem un būvniecības informācijas modelēšanas speciālistiem - 3. grupas ēku jaunā būvniecībā būvniecības informācijas modelēšana diezgan plaši tiek piemērota jau šobrīd, jo īpaši privātā sektora būvniecības iecerēs.
Lai būves informācijas modeļu būtu kvalitatīvi un sniegtu ieguvumus būvniecības procesā, pasūtītājam ir jādefinē minimālās prasības būves informācijas modeļu kvalitātei, atbilstoši šo modeļu izmantošanas mērķiem, kā minimums nosakot ka būves informācijas modeļi ir jāizstrādā detalizācijas pakāpē LOD 300 vai ekvivalentā, būves informācijas modelī iekļaujot visus elementus, kuri ir projekta sadaļā (pasūtītājs ar izpildītāju var vienoties par elementiem, kurus nav nepieciešams modelēt), jāsagatavo savietotais būves informācijas modelis un jāveic sadursmju pārbaudes, būvniecības informācijas modelēšana jāveic izmantojot vienotu datu vidi, būves informācijas modeļi un šo modeļu elementi ir jāmodelē izmantojot tam atbilstošus rīkus kā arī jānosaka, ka 2D dokumentācijas sagatavošanai par pamatu tiek izmantoti būves informācijas modeļi. Pasūtītāji var izmantot arī dažādas pieejamās vadlīnijas, lai iepirkumos definētu nepieciešamās prasības būves informācijas modeļiem, piemēram VAS "Valsts nekustamie īpašumi" izstrādātas būvniecības informācijas modelēšanas prasības (pieejams: https://www.vni.lv/kompetence/ilgtspejiga-buvnieciba#BIM-kompetences-centrs).
Lai būves informācijas modeļu būtu kvalitatīvi un sniegtu ieguvumus būvniecības procesā, pasūtītājam ir jādefinē minimālās prasības būves informācijas modeļu kvalitātei, atbilstoši šo modeļu izmantošanas mērķiem, kā minimums nosakot ka būves informācijas modeļi ir jāizstrādā detalizācijas pakāpē LOD 300 vai ekvivalentā, būves informācijas modelī iekļaujot visus elementus, kuri ir projekta sadaļā (pasūtītājs ar izpildītāju var vienoties par elementiem, kurus nav nepieciešams modelēt), jāsagatavo savietotais būves informācijas modelis un jāveic sadursmju pārbaudes, būvniecības informācijas modelēšana jāveic izmantojot vienotu datu vidi, būves informācijas modeļi un šo modeļu elementi ir jāmodelē izmantojot tam atbilstošus rīkus kā arī jānosaka, ka 2D dokumentācijas sagatavošanai par pamatu tiek izmantoti būves informācijas modeļi. Pasūtītāji var izmantot arī dažādas pieejamās vadlīnijas, lai iepirkumos definētu nepieciešamās prasības būves informācijas modeļiem, piemēram VAS "Valsts nekustamie īpašumi" izstrādātas būvniecības informācijas modelēšanas prasības (pieejams: https://www.vni.lv/kompetence/ilgtspejiga-buvnieciba#BIM-kompetences-centrs).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Publiskajam sektoram jākļūst par piemēru digitalizācijas iespēju izmantošanā un efektīvu investīciju veikšanā. Lai publiskā sektora pasūtītāji būvniecības iepirkumu rezultātā sasniegt būvniecības informācijas modelēšanas ceļa kartē noteiktos mērķus un saņemtu kvalitatīvas būves ar izsvērtu plānojumu un optimālu funkcionalitāti, saīsinātu būvniecības termiņus par 10% un samazinātu būvju dzīves cikla izmaksas par 20%, būvniecības informācijas modelēšanas izmantošana ir jānosaka kā obligāta prasība. Tomēr, lai neradītu nesamērīgu administratīvo slogu, būvniecības informācijas modelēšanas izmantošana kā obligāta tiek noteikta tikai 3. grupas jaunu ēku būvniecībā. Balstoties uz konsultācijām ar būvniecības nozares pārstāvjiem un būvniecības informācijas modelēšanas speciālistiem - 3. grupas ēku jaunā būvniecībā būvniecības informācijas modelēšana diezgan plaši tiek piemērota jau šobrīd, jo īpaši privātā sektora būvniecības iecerēs.
Risinājuma apraksts
Ieviest būvniecības informācijas modelēšanu kā obligātu prasību publisko pasūtītāju īstenotajās būvniecības iecerēs sākot ar 2025.gadu, nosakot ka būves informācijas modelis ir daļa no būvprojekta sastāva trešās grupas jaunu ēku būvniecībā.
Būvniecības informācijas modelēšana kā komplicēts zināšanu un tehnoloģiju kopums ir nozari būtiski transformējošs un nepieciešams, raugoties gan no ilgtspējīgu projektu un būvniecības kvalitātes puses, gan finansiālā ietaupījuma ilgtermiņā. Tas ļaus nākotnē veiksmīgāk veidot sadarbību starp pasūtītājiem, projektētājiem un būvniekiem, samazināt potenciālo kļūdu un papildus izmaksu riskus, kā arī efektīvāk plānot būvniecības procesus un kontrolēt informācijas apmaiņu starp iesaistītajām pusēm visā ēkas dzīves ciklā.
Vienlaikus norādām, ka šādas prasības ieviešana neaizliedz būvniecības ierosinātājiem izmantot būvniecības informācijas modelēšanu arī cita veida un grupu būvēs.
Būvniecības informācijas modelēšana kā komplicēts zināšanu un tehnoloģiju kopums ir nozari būtiski transformējošs un nepieciešams, raugoties gan no ilgtspējīgu projektu un būvniecības kvalitātes puses, gan finansiālā ietaupījuma ilgtermiņā. Tas ļaus nākotnē veiksmīgāk veidot sadarbību starp pasūtītājiem, projektētājiem un būvniekiem, samazināt potenciālo kļūdu un papildus izmaksu riskus, kā arī efektīvāk plānot būvniecības procesus un kontrolēt informācijas apmaiņu starp iesaistītajām pusēm visā ēkas dzīves ciklā.
Vienlaikus norādām, ka šādas prasības ieviešana neaizliedz būvniecības ierosinātājiem izmantot būvniecības informācijas modelēšanu arī cita veida un grupu būvēs.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Ieviešot būvniecības informācijas modelēšanu kā obligātu prasību, palielināsies būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes izmaksas, jo papildus jau ierastajai dokumentācijai (rasējumiem) ir jāsagatavo arī 3D būves modelis. Tomēr šāda būvniecības informācijas modelēšanas tehnoloģiju izmantošana paaugstina būvprojekta kvalitāti, būves informācijas modeļos savlaicīgi identificējot neatbilstošus projekta risinājumus vai sadursmes starp atsevišķām projekta daļām, līdz ar to novēršot šīs problēmas jau būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes laikā var samazināt būvdarbu izmaksas, līdz ar to izmaksu samērīgums pret ieguvumiem nav vērtējams negatīvi.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
BIM Ceļa kartes parakstītāji
Ralfs Nemiro, ekonomikas ministrs;
Juris Pūce, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs;
Ilga Šuplinska, izglītības un zinātnes ministre;
Tālis Linkaits, satiksmes ministrs;
Svetlana Mjakuškina, Būvniecības valsts kontroles biroja direktore;
Andris Vārna, Valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs;
Dace Gaile, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja;
Anna Upena, biedrības „Latvijas būvuzņēmēju partnerība” vadītājas vietniece;
Raimonds Eizenšmits, biedrības „Latvijas būvinženieru savienība” valdes priekšsēdētāja vietnieks;
Gints Kaminskis, biedrības „Latvijas pašvaldību savienība” priekšsēdis;
Leonīds Jēkabsons, Latvijas būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors;
Jānis Rāzna, Transportbūvju inženieru asociācijas valdes priekšsēdētājs;
Normunds Tirāns, Latvijas būvkonstrukciju projektētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs;
Dainis Ģēģers, biedrības „Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība” valdes loceklis;
Ingars Pilmanis, valsts SIA „Latvijas standarts” valdes loceklis;
Mārtiņš Vanags, Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs;
Aigars Laizāns, Latvijas lauksaimniecības universitātes studiju prorektors;
Normunds Grīnbergs, biedrības „Latvijas būvnieku asociācija” prezidents;
Uldis Sukovskis, Rīgas tehniskās universitātes studiju prorektors;
Jānis Berķis, Būvniecības industrijas digitalizācijas asociācijas valdes priekšsēdētājs;
Dēvijs Šīraks, Latvijas būvju informācijas modelēšanas biedrības valdes priekšsēdētājs;
Juris Poga, Latvijas arhitektu savienības prezidents.
Ralfs Nemiro, ekonomikas ministrs;
Juris Pūce, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs;
Ilga Šuplinska, izglītības un zinātnes ministre;
Tālis Linkaits, satiksmes ministrs;
Svetlana Mjakuškina, Būvniecības valsts kontroles biroja direktore;
Andris Vārna, Valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs;
Dace Gaile, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja;
Anna Upena, biedrības „Latvijas būvuzņēmēju partnerība” vadītājas vietniece;
Raimonds Eizenšmits, biedrības „Latvijas būvinženieru savienība” valdes priekšsēdētāja vietnieks;
Gints Kaminskis, biedrības „Latvijas pašvaldību savienība” priekšsēdis;
Leonīds Jēkabsons, Latvijas būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors;
Jānis Rāzna, Transportbūvju inženieru asociācijas valdes priekšsēdētājs;
Normunds Tirāns, Latvijas būvkonstrukciju projektētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs;
Dainis Ģēģers, biedrības „Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība” valdes loceklis;
Ingars Pilmanis, valsts SIA „Latvijas standarts” valdes loceklis;
Mārtiņš Vanags, Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs;
Aigars Laizāns, Latvijas lauksaimniecības universitātes studiju prorektors;
Normunds Grīnbergs, biedrības „Latvijas būvnieku asociācija” prezidents;
Uldis Sukovskis, Rīgas tehniskās universitātes studiju prorektors;
Jānis Berķis, Būvniecības industrijas digitalizācijas asociācijas valdes priekšsēdētājs;
Dēvijs Šīraks, Latvijas būvju informācijas modelēšanas biedrības valdes priekšsēdētājs;
Juris Poga, Latvijas arhitektu savienības prezidents.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Nepieciešams izstrādāt būves informācijas modeļus būvprojekta izstrādes laikā trešās grupas jaunu ēku būvniecībā, kas sadārdzinās būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi, bet rezultātā ievērojami paaugstināsies būvprojekta kvalitāte.
Nozare
Būvniecība
Nozaru ietekmes apraksts
Būvkomersantiem būs nepieciešams celt personāla kvalifikāciju vai piesaistīt jaunu personālu ar kompetencēm būvniecības informācijas modelēšanas jomā
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Būvniecības valsts kontroles birojs, Iepirkumu uzraudzības birojs, Izglītības un zinātnes ministrija, Satiksmes ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi", Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Valsts SIA „Latvijas standarts”Nevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Būvuzņēmēju apvienība", Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcija, Latvijas Pašvaldību savienība, Transportbūvju inženieru asociācija, Biedrība „Latvijas arhitektu savienība”, Biedrība „Latvijas būvmateriālu ražotāju asociācija”, Biedrība „Latvijas būvkonstrukciju projektētāju asociācija”;, Biedrība „Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība”, Biedrība „Nekustamo īpašumu attīstītāju alianse”, Biedrība „Latvijas būvnieku asociācija”, Biedrība „Būvniecības industrijas digitalizācijas asociācija”, Biedrība „Latvijas būvju informācijas modelēšanas biedrība”Cits
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (Latvijas lauksaimniecības universitāte), Rīgas tehniskās universitāte6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Tiks veikta sabiedrības līzdalība
6.4. Cita informācija
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi