26-TA-2181: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 12. septembra noteikumos Nr. 530 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.5. pasākuma "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots, lai veiktu grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 12. septembra noteikumos Nr. 530 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.5. pasākuma "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 530), pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir palielināt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana" 5.1.1.5. pasākuma "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus" ietvaros pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu, kā arī paplašināt projekta iesniedzēja sadarbības partneru loku.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Komisija 2022. gada 25. novembrī apstiprināja Latvijas izstrādāto Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam (turpmāk - Programma), nosakot, ka 5. politikas mērķa "Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību" ietvaros kultūrai ir būtiska nozīme dzīves kvalitātes uzlabošanā un attīstības veicināšanā, izmantojot teritoriāli pielāgotus risinājumus. Stiprinot kultūras dimensiju, nodrošinot kultūras mantojuma saglabāšanu, aizsardzību un infrastruktūras izveidi, kultūrvēsturiskās, ainaviski vērtīgās teritorijas, unikāls Eiropas līmeņa mantojums, to saglabātība nākotnē būs būtisks dzīves vides kvalitātes rādītājs un sekmēs dzīves vietas izvēli. Līdz ar Noteikumu Nr. 530 stāšanos spēkā 2023. gada 16. septembrī noteikta kārtība, kādā tiek īstenots Programmas 5.1. prioritātes "Reģionu līdzsvarota attīstība" 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana" 5.1.1.5. pasākuma "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus" (turpmāk – 5.1.1.5. pasākums).
5.1.1.5. pasākuma ietvaros atbalsts paredzēts unikālu valsts nozīmes kultūras pieminekļu, kas atrodas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajā teritorijā Rīgas vēsturiskajā centrā, saglabāšanu, aizsargāšanu un attīstīšanu, veicinot objektu piekļūstamību un paplašinot objekta kā ilgtspējīga resursa inovatīvu izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā un vietējo iedzīvotāju kopienas stiprināšanā, tai skaitā uzlabojot kultūras objektu piekļūstamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī integrējot projektos inovatīvus risinājumus, kas ļauj attīstīt kultūras satura digitālo piedāvājumu, paplašinot kultūras mantojuma saturisko piedāvājumu un veicinot kultūras mantojuma kā ilgtspējīga resursa inovatīvu izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā.
Lai veicinātu maksimāli efektīvu kultūras infrastruktūras attīstību un stiprinātu kultūras mantojuma saglabāšanu, ilgtspējību un piekļūstamību, 5.1.1.5. pasākuma ietvaros ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā tiek īstenoti stratēģiski svarīgi projekti šādu kultūras mantojuma objektu atjaunošanai un publiskās ārtelpas attīstībai Rīgā:
1) Lielā ģilde (Amatu ielā 6, Rīgā);
2) izstāžu zāle Arsenāls (Torņa ielā 1, Rīgā);
3) Vecrīgas publiskā ārtelpa;
4) Daugavas gātes labiekārtošana;
5) Rīgas pils ekspozīcijas izveide.
Finansējuma saņēmējs 5.1.1.5. pasākuma ietvaros ir valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk – VNĪ), Latvijas Nacionālais vēstures muzejs un Rīgas valstspilsētas pašvaldība, kuras īpašumā, turējumā, lietošanā, nomā vai valdījumā atrodas kultūras mantojuma objekts vai publiskā ārtelpa, kurā plānotas investīcijas.
Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros projekta īstenošanai var piesaistīt sadarbības partneri – valsts kapitālsabiedrību, pašvaldību, pašvaldības iestādi vai pašvaldības kapitālsabiedrību, kuras īpašumā, turējumā, lietošanā vai valdījumā atrodas kultūras mantojuma objekts vai publiskā ārtelpa, kurā plānotas investīcijas.
5.1.1.5. pasākumu īsteno divās atlases kārtās ar šādu finansējuma sadalījumu:
- pirmajā atlases kārtā, pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 26 409 494 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – ne vairāk kā 22 448 070 euro (no tā 2 365 577 euro – valsts budžeta finansējums, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu) un nacionālais finansējums – 3 961 424 euro (valsts budžeta līdzfinansējums 3 079 071 euro un pašvaldības līdzfinansējums 882 353 euro);
- otrajā atlases kārtā pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 10 275 296 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – ne vairāk kā 8 734 001 euro (no tā 160 869 euro – valsts budžeta finansējums, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu) un nacionālais finansējums – 1 541 295 euro, ko veido valsts budžeta līdzfinansējums.
5.1.1.5. pasākuma ietvaros VNĪ šobrīd īsteno trīs projektus:
1. 2025. gada 12. maijā – Nr. 5.1.1.5/1/24/I/003 "Daugavas gātes un priekšpils laukuma LKT un UKT pārbūve, fasādes apgaismojuma un informācijas stenda izbūve (ietverot projektēšanu un būvdarbus)" (turpmāk – Daugavas gātes labiekārtošanas projekts), kas tiek īstenots pirmās atlases kārtas ietvaros ar kopējo projekta finansējumu 1 506 360.29 euro;
2. 2025. gada 2. janvārī – Nr. 5.1.1.5/1/24/I/001 "Izstāžu zāles Arsenāls pārbūves un restaurācijas darbu veikšana II posms" (turpmāk – izstāžu zāles Arsenāls projekts), kas tiek īstenots pirmās atlases kārtas ietvaros ar kopējo projekta finansējumu 17 744 108.06 euro;
3. 2024. gada 18. jūnijā noslēgts līgums par Eiropas Savienības projekta īstenošanu Nr. 5.1.1.5/2/24/I/001 "Lielās ģildes pārbūve un atjaunošana II posms" (turpmāk – Lielās ģildes projekts), kas tiek īstenots otrās atlases kārtas ietvaros ar kopējo projekta finansējumu10 275 296 euro.
5.1.1.5. pasākuma ietvaros atbalsts paredzēts unikālu valsts nozīmes kultūras pieminekļu, kas atrodas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajā teritorijā Rīgas vēsturiskajā centrā, saglabāšanu, aizsargāšanu un attīstīšanu, veicinot objektu piekļūstamību un paplašinot objekta kā ilgtspējīga resursa inovatīvu izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā un vietējo iedzīvotāju kopienas stiprināšanā, tai skaitā uzlabojot kultūras objektu piekļūstamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī integrējot projektos inovatīvus risinājumus, kas ļauj attīstīt kultūras satura digitālo piedāvājumu, paplašinot kultūras mantojuma saturisko piedāvājumu un veicinot kultūras mantojuma kā ilgtspējīga resursa inovatīvu izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā.
Lai veicinātu maksimāli efektīvu kultūras infrastruktūras attīstību un stiprinātu kultūras mantojuma saglabāšanu, ilgtspējību un piekļūstamību, 5.1.1.5. pasākuma ietvaros ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā tiek īstenoti stratēģiski svarīgi projekti šādu kultūras mantojuma objektu atjaunošanai un publiskās ārtelpas attīstībai Rīgā:
1) Lielā ģilde (Amatu ielā 6, Rīgā);
2) izstāžu zāle Arsenāls (Torņa ielā 1, Rīgā);
3) Vecrīgas publiskā ārtelpa;
4) Daugavas gātes labiekārtošana;
5) Rīgas pils ekspozīcijas izveide.
Finansējuma saņēmējs 5.1.1.5. pasākuma ietvaros ir valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk – VNĪ), Latvijas Nacionālais vēstures muzejs un Rīgas valstspilsētas pašvaldība, kuras īpašumā, turējumā, lietošanā, nomā vai valdījumā atrodas kultūras mantojuma objekts vai publiskā ārtelpa, kurā plānotas investīcijas.
Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros projekta īstenošanai var piesaistīt sadarbības partneri – valsts kapitālsabiedrību, pašvaldību, pašvaldības iestādi vai pašvaldības kapitālsabiedrību, kuras īpašumā, turējumā, lietošanā vai valdījumā atrodas kultūras mantojuma objekts vai publiskā ārtelpa, kurā plānotas investīcijas.
5.1.1.5. pasākumu īsteno divās atlases kārtās ar šādu finansējuma sadalījumu:
- pirmajā atlases kārtā, pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 26 409 494 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – ne vairāk kā 22 448 070 euro (no tā 2 365 577 euro – valsts budžeta finansējums, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu) un nacionālais finansējums – 3 961 424 euro (valsts budžeta līdzfinansējums 3 079 071 euro un pašvaldības līdzfinansējums 882 353 euro);
- otrajā atlases kārtā pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 10 275 296 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – ne vairāk kā 8 734 001 euro (no tā 160 869 euro – valsts budžeta finansējums, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu) un nacionālais finansējums – 1 541 295 euro, ko veido valsts budžeta līdzfinansējums.
5.1.1.5. pasākuma ietvaros VNĪ šobrīd īsteno trīs projektus:
1. 2025. gada 12. maijā – Nr. 5.1.1.5/1/24/I/003 "Daugavas gātes un priekšpils laukuma LKT un UKT pārbūve, fasādes apgaismojuma un informācijas stenda izbūve (ietverot projektēšanu un būvdarbus)" (turpmāk – Daugavas gātes labiekārtošanas projekts), kas tiek īstenots pirmās atlases kārtas ietvaros ar kopējo projekta finansējumu 1 506 360.29 euro;
2. 2025. gada 2. janvārī – Nr. 5.1.1.5/1/24/I/001 "Izstāžu zāles Arsenāls pārbūves un restaurācijas darbu veikšana II posms" (turpmāk – izstāžu zāles Arsenāls projekts), kas tiek īstenots pirmās atlases kārtas ietvaros ar kopējo projekta finansējumu 17 744 108.06 euro;
3. 2024. gada 18. jūnijā noslēgts līgums par Eiropas Savienības projekta īstenošanu Nr. 5.1.1.5/2/24/I/001 "Lielās ģildes pārbūve un atjaunošana II posms" (turpmāk – Lielās ģildes projekts), kas tiek īstenots otrās atlases kārtas ietvaros ar kopējo projekta finansējumu10 275 296 euro.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 2026. gada 12. aprīļa vēstulē Nr. 1-6/98_NOS_2026 "Par Mākslas muzeja "Arsenāls" darbības uzsākšanai un nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu" sniegto informāciju par Mākslas muzeja "Arsenāls" darbības uzsākšanai nepieciešamo finansējumu, kā arī VNĪ ES fondu kultūras projektu progresa sanāksmēs sniegto informāciju par Lielās ģildes pilnvērtīgai darbībai nepieciešamajām investīcijām, Kultūras ministrija ir izvērtējusi iespēju papildu finansējumu nodrošināt Kultūras ministrijas pārziņā esošo Programmas specifisko atbalsta mērķu un pasākumu neizmantotā finansējuma ietvaros.
Lielās ģildes atjaunošana tiek īstenota secīgos posmos, kombinējot dažādus finansējuma avotus un pakāpeniski nodrošinot gan ēkas pārbūvi un restaurāciju, gan tās pilnvērtīgai darbībai nepieciešamo funkcionālo un materiāltehnisko nodrošinājumu. Lielās ģildes pārbūves gaitā ir identificēta nepieciešamība ēku pilnībā aprīkot atbilstoši jaunajam telpu plānojumam un koncertzāles tehniskajām prasībām un paredzētajām kultūras funkcijām. Esošās mēbeles nav funkcionāli un ergonomiski piemērotas pārbūvētajām telpām, savukārt līdzšinējais koncertzāles tehnoloģiskais aprīkojums, tostarp akustiskie risinājumi, apskaņošanas, apgaismošanas un skatuves tehnoloģijas, nav savietojams ar pārbūves rezultātā izveidotās zāles risinājumiem un akustiskajām prasībām. Līdz ar to ar Projektā paredzētā plānoto darbību apjoma palielināšana nepieciešama, lai papildus būvdarbiem nodrošinātu kultūras pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo mēbeļu, aprīkojuma, iekārtu un cita materiāltehniskā nodrošinājuma iegādi un uzstādīšanu, tādējādi nodrošinot Lielās ģildes pilnvērtīgu funkcionēšanu pēc pārbūves pabeigšanas.
Savukārt izstāžu zāli "Arsenāls" pēc atjaunošanas 2028. gadā paredzēts atvērt kā mūsdienīgu un starptautiski orientētu mākslas centru "Mākslas muzejs "Arsenāls"", attīstot to kā Latvijas 20. gadsimta otrās puses mākslai un 21. gadsimta laikmetīgās mākslas procesiem veltītu platformu. Tā darbības koncepcija ir iekļauta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja akreditācijas materiālos 2026.–2030. gadam.
Lai nodrošinātu objekta pilnvērtīgu darbības uzsākšanu un infrastruktūrā veikto ieguldījumu izmantošanu paredzēto kultūras pakalpojumu sniegšanai, nepieciešams finansējums ekspozīciju un izstāžu telpu sagatavošanai, pastāvīgās ekspozīcijas un izstāžu koncepciju īstenošanai, mākslas darbu iegādei, kā arī nepieciešamā mēbeļu aprīkojuma un iekārtu nodrošināšanai, tostarp, zīmolvedībai un navigācijas izveidei muzejā, t.sk. piekļūstamības risinājumu nodrošināšanai. Papildu ieguldījumi nepieciešami, lai pēc būvdarbu pabeigšanas atjaunotais objekts būtu ne tikai fiziski pabeigts, bet arī funkcionāli gatavs kultūras pakalpojumu sniegšanai un to turpmākai attīstībai.
Izvērtējot Mākslas muzeja "Arsenāls" darbības uzsākšanai nepieciešamos ieguldījumus, ņemta vērā nepieciešamība nodrošināt ne tikai ēkas pārbūvi un restaurāciju, bet arī atjaunotā objekta funkcionālo gatavību muzeja publiskās darbības uzsākšanai, 5.1.1.5. pasākuma mērķim atbilstošu kultūras pakalpojumu sniegšanu un infrastruktūrā jau veikto publisko ieguldījumu pilnvērtīgu izmantošanu. Ieguldījumi objektā tiek plānoti secīgi, atbilstoši pieejamā finansējuma apjomam, prioritāri nodrošinot ēkas pārbūvi un restaurāciju un turpmākajos posmos – tās pilnvērtīgai funkcionēšanai nepieciešamo materiāltehnisko un saturisko nodrošinājumu.
Vienlaikus vērtēts plānoto kultūras un izglītības pakalpojumu apjoms un daudzveidība, paredzamais apmeklētāju skaits, kultūras pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām, tostarp mazāk aizsargātām sabiedrības grupām, kā arī risks, ka bez nepieciešamā materiāltehniskā un saturiskā nodrošinājuma atjaunotā infrastruktūra pēc būvdarbu pabeigšanas nevarētu tikt izmantota paredzētajā apjomā.
Lielās ģildes atjaunošana tiek īstenota secīgos posmos, kombinējot dažādus finansējuma avotus un pakāpeniski nodrošinot gan ēkas pārbūvi un restaurāciju, gan tās pilnvērtīgai darbībai nepieciešamo funkcionālo un materiāltehnisko nodrošinājumu. Lielās ģildes pārbūves gaitā ir identificēta nepieciešamība ēku pilnībā aprīkot atbilstoši jaunajam telpu plānojumam un koncertzāles tehniskajām prasībām un paredzētajām kultūras funkcijām. Esošās mēbeles nav funkcionāli un ergonomiski piemērotas pārbūvētajām telpām, savukārt līdzšinējais koncertzāles tehnoloģiskais aprīkojums, tostarp akustiskie risinājumi, apskaņošanas, apgaismošanas un skatuves tehnoloģijas, nav savietojams ar pārbūves rezultātā izveidotās zāles risinājumiem un akustiskajām prasībām. Līdz ar to ar Projektā paredzētā plānoto darbību apjoma palielināšana nepieciešama, lai papildus būvdarbiem nodrošinātu kultūras pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo mēbeļu, aprīkojuma, iekārtu un cita materiāltehniskā nodrošinājuma iegādi un uzstādīšanu, tādējādi nodrošinot Lielās ģildes pilnvērtīgu funkcionēšanu pēc pārbūves pabeigšanas.
Savukārt izstāžu zāli "Arsenāls" pēc atjaunošanas 2028. gadā paredzēts atvērt kā mūsdienīgu un starptautiski orientētu mākslas centru "Mākslas muzejs "Arsenāls"", attīstot to kā Latvijas 20. gadsimta otrās puses mākslai un 21. gadsimta laikmetīgās mākslas procesiem veltītu platformu. Tā darbības koncepcija ir iekļauta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja akreditācijas materiālos 2026.–2030. gadam.
Lai nodrošinātu objekta pilnvērtīgu darbības uzsākšanu un infrastruktūrā veikto ieguldījumu izmantošanu paredzēto kultūras pakalpojumu sniegšanai, nepieciešams finansējums ekspozīciju un izstāžu telpu sagatavošanai, pastāvīgās ekspozīcijas un izstāžu koncepciju īstenošanai, mākslas darbu iegādei, kā arī nepieciešamā mēbeļu aprīkojuma un iekārtu nodrošināšanai, tostarp, zīmolvedībai un navigācijas izveidei muzejā, t.sk. piekļūstamības risinājumu nodrošināšanai. Papildu ieguldījumi nepieciešami, lai pēc būvdarbu pabeigšanas atjaunotais objekts būtu ne tikai fiziski pabeigts, bet arī funkcionāli gatavs kultūras pakalpojumu sniegšanai un to turpmākai attīstībai.
Izvērtējot Mākslas muzeja "Arsenāls" darbības uzsākšanai nepieciešamos ieguldījumus, ņemta vērā nepieciešamība nodrošināt ne tikai ēkas pārbūvi un restaurāciju, bet arī atjaunotā objekta funkcionālo gatavību muzeja publiskās darbības uzsākšanai, 5.1.1.5. pasākuma mērķim atbilstošu kultūras pakalpojumu sniegšanu un infrastruktūrā jau veikto publisko ieguldījumu pilnvērtīgu izmantošanu. Ieguldījumi objektā tiek plānoti secīgi, atbilstoši pieejamā finansējuma apjomam, prioritāri nodrošinot ēkas pārbūvi un restaurāciju un turpmākajos posmos – tās pilnvērtīgai funkcionēšanai nepieciešamo materiāltehnisko un saturisko nodrošinājumu.
Vienlaikus vērtēts plānoto kultūras un izglītības pakalpojumu apjoms un daudzveidība, paredzamais apmeklētāju skaits, kultūras pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām, tostarp mazāk aizsargātām sabiedrības grupām, kā arī risks, ka bez nepieciešamā materiāltehniskā un saturiskā nodrošinājuma atjaunotā infrastruktūra pēc būvdarbu pabeigšanas nevarētu tikt izmantota paredzētajā apjomā.
Risinājuma apraksts
Kultūras ministrija, izvērtējot 5.1.1.5. pasākuma investīciju ieviešanas progresu un saņemto informāciju par Lielās ģildes un izstāžu zāles "Arsenāls" pilnvērtīgai darbībai nepieciešamajiem papildu ieguldījumiem, ir rosinājusi palielināt 5.1.1.5. pasākumam pieejamo finansējumu, lai nodrošinātu nacionālas nozīmes kultūras infrastruktūras objektu pilnvērtīgu funkcionēšanu un tajos paredzēto kultūras pakalpojumu sniegšanu.
Ņemot vērā Eiropas Komisijas 2025. gada 15. decembrī pieņemto pozitīvo lēmumu par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam grozījumiem (vidusposma grozījumi Nr. 3 un ReArm grozījumi Nr. 4), ar kuriem atbrīvots elastības finansējums, Kultūras ministrija Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam grozījumu Nr. 6 ietvaros ir ierosinājusi Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) neizmantotā finansējuma 4 350 933 euro pārdali no 4. politikas mērķa 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Kultūras un tūrisma lomas palielināšana ekonomiskajā attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajās inovācijās" (turpmāk - 4.3.2. specifiskais atbalsta mērķis) uz 5. politikas mērķa 5.1.1.5. pasākumu.
Projekts tiek virzīts vienlaikus ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam grozījumiem Nr. 6, attiecīgi Noteikumos Nr. 530 paredzot 5.1.1.5. pasākumam pieejamā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma palielinājumu par 4 350 933 euro un tā novirzīšanu Lielās ģildes un izstāžu zāles "Arsenāls" projektiem.
Par 4.3.2. specifiskajam atbalsta mērķim pašlaik pieejamo finansējumu paredzēts īstenot 16 projektus visā Latvijas teritorijā, katrā plānošanas reģionā nodrošinot atbalstu vismaz viena projekta īstenošanai. Īstenojot minētos projektus, plānots sasniegt šādas rādītāju vērtības:
- iznākuma rādītājs – atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits – 21;
- rezultāta rādītājs – atbalstīto kultūras un tūrisma vietu apmeklētāju skaits – vismaz 100 000.
Līdz ar to par 4.3.2. specifiskajam atbalsta mērķim pašlaik pieejamo finansējumu īstenošanai izvirzītajos projektos plānotās rādītāju vērtības pārsniedz Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumos Nr. 889 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Kultūras un tūrisma lomas palielināšana ekonomiskajā attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajās inovācijās" īstenošanas noteikumi" 9.2. apakšpunktā noteiktās minimāli sasniedzamās rādītāju vērtības.
4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa neizmantotās ERAF elastības finansējuma daļas pārdale uz 5.1.1.5. pasākumu neietekmē 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa finansējuma saņēmējus, īstenošanā esošos projektus un 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa sasniedzamos rādītājus, jo pārdale tiek veikta tikai no tās elastības finansējuma daļas, kas nav nepieciešama visu 16 apstiprināto projektu īstenošanai. Projektu īstenošanai nepieciešamais finansējums tiek saglabāts pilnā apmērā, netiek samazināts neviena projekta finansējums vai darbību tvērums, un līdz ar to netiek ietekmēta arī projektos plānoto iznākuma un rezultāta rādītāju sasniegšana.
Papildu finansējumu paredzēts novirzīt Lielās ģildes un izstāžu zāles "Arsenāls" projektu ietvaros nepieciešamo darbību īstenošanai, lai nodrošinātu objektu funkcionālo gatavību, to darbībai nepieciešamo aprīkojumu un mēbeles, kā arī kultūras pakalpojumu attīstību pēc būvdarbu pabeigšanas. Tādējādi jau veiktie ieguldījumi nacionālas nozīmes kultūras infrastruktūrā rezultēsies pilnvērtīgi izmantojamos objektos un sabiedrībai pieejamu, kvalitatīvu un ilgtspējīgu kultūras pakalpojumu nodrošināšanā.
Atbilstoši Finanšu ministrijas kā Eiropas Savienības kohēzijas politikas fondu vadošās iestādes skaidrojumā par elastības finansējumu un tā izmantošanas iespējām 2021.–2027. gada plānošanas periodā norādītajam Kultūras ministrija ir izvērtējusi, ka elastības finansējuma izmantošana Lielās ģildes un izstāžu zāles "Arsenāls" projektos veicinās 5.1.1.5. pasākuma un attiecīgo projektu mērķu sasniegšanu, finansējumu novirzot darbībām, kas:
-palielina jau plānoto darbību apjomu, tostarp nodrošinot nepieciešamo mēbeļu, aprīkojuma, iekārtu un cita materiāltehniskā nodrošinājuma iegādi un uzstādīšanu;
-atbilst Noteikumos Nr. 530 noteiktajām atbalstāmajām darbībām, attiecināmo izmaksu pozīcijām un to ierobežojumiem.
Projekts paredz šādu finansējuma palielinājumu 5.1.1.5. pasākuma ietvaros īstenotajiem projektiem:
1.izstāžu zāles "Arsenāls" projektam, kas tiek īstenots pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu palielināt par 2 175 467 euro, palielinot projekta kopējo finansējumu par 2 559 373 euro un nacionālo līdzfinansējumu par 383 906 euro;
2.Lielās ģildes projektam, kas tiek īstenots otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu palielināt par 2 175 466 euro, palielinot projekta kopējo finansējumu par 2 559 372 euro un nacionālo līdzfinansējumu par 383 906 euro.
Ņemot vērā, ka 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ieguldījumi ir vērsti uz kultūras lomas palielināšanu ekonomiskajā attīstībā, kā arī sociālās iekļaušanas veicināšanu un kultūras pakalpojumu pieejamības un piekļūstamības uzlabošanu, Programmas grozījumu Nr. 6 ietvaros paredzēts, ka uz 5.1.1.5. pasākumu pārdalītais finansējums vienlaikus veicina kultūras pakalpojumu attīstību un to pieejamību mazāk aizsargātām sabiedrības grupām.
Līdz ar to Lielās ģildes un izstāžu zāles "Arsenāls" projektos ar papildu finansējumu paredzēts ne tikai nodrošināt objektu funkcionālo gatavību, bet arī attīstīt tajos sniegtos kultūras pakalpojumus, paredzot aktivitātes, kas vērstas uz mazāk aizsargātu sabiedrības grupu iesaisti, kultūras pieejamības paplašināšanu un līdzdalības iespēju nodrošināšanu.
Ja Eiropas Komisija neatbalstīs Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam grozījumos Nr. 6 ierosināto finansējuma pārdali vai apstiprinās to citā apmērā, Kultūras ministrija veiks atbilstošus grozījumus Noteikumos Nr. 530, precizējot 5.1.1.5. pasākumam pieejamo finansējumu atbilstoši Eiropas Komisijas apstiprinātajai Programmas redakcijai.
Ņemot vērā minēto, ar Projektu tiek precizēts Noteikumu Nr. 530:
a) 12. punkts, nosakot 5.1.1.5. pasākuma ietvaros pieejamo finansējumu un 20. punkts, kas nosaka finansējuma sadalījumu starp 5.1.1.5. pasākuma pirmo un otro projektu iesniegumu atlases kārtu:
-pirmajā atlases kārtā pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 28 968 867 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – ne vairāk kā 24 623 537 euro (no tā 2 365 577 euro – valsts budžeta finansējums, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu) un nacionālais finansējums – 4 345 330 euro (valsts budžeta līdzfinansējums 3 462 977 euro un pašvaldības līdzfinansējums 882 353 euro);
-otrajā atlases kārtā pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 12 834 668 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – ne vairāk kā 10 909 467 euro (no tā 160 869 euro – valsts budžeta finansējums, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu) un nacionālais finansējums – 1 925 201 euro, ko veido valsts budžeta līdzfinansējums.
b) 17. punkts, tehniski precizējot, ka publiskā finansējuma aprēķins attiecināms arī uz Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris" un Latvijas Nacionālo vēstures muzeju.
c) 23. punkts, paredzot iespēju projekta iesniedzējam – VNĪ – izstāžu zāles "Arsenāls" projekta īstenošanai piesaistīt sadarbības partneri – Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, kas savas kompetences ietvaros īstenos ar muzeja saturisko darbību un kultūras pakalpojumu nodrošināšanu saistītās projekta darbības, tostarp mākslas darbu iegādi, ekspozīciju un izstāžu izveidi, piekļūstamības risinājumu izveidi, aprīkojuma iegādi un uzstādīšanu. Un Lielās ģildes projekta īstenošanai VNĪ piesaistīt valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris" kā projekta sadarbības partneri.
d) 36.1. apakšpunkts papildināts, precizējot, ka projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas ir attiecināmas gan finansējuma saņēmējam, gan sadarbības partnerim.
e) 36.1.1 apakšpunkts, papildinot attiecināmo izmaksu loku ar sadarbības partnera projekta īstenošanas personāla izmaksām. Šāds papildinājums nepieciešams, ņemot vērā, ka sadarbības partneris projekta ietvaros nodrošinās kultūras pakalpojumu izstrādi, sagatavošanu, organizēšanu un īstenošanu, tostarp ekspozīciju, izstāžu, izglītības, mediācijas un citu sabiedrības līdzdalības aktivitāšu nodrošināšanu.
Attiecināmas ir tikai tās sadarbības partnera personāla izmaksas, kas tieši saistītas ar projektā paredzēto kultūras pakalpojumu īstenošanu un nepieciešamas projekta mērķa un plānoto rezultātu sasniegšanai.
f) 33.4. un 36.5. apakšpunkts, paplašinot 5.1.1.5. pasākuma attiecināmo izmaksu loku un papildus jau attiecināmajām kultūras pakalpojumu izveides izmaksām paredzot arī kultūras pakalpojumu īstenošanas izmaksas, tostarp ārpakalpojuma ekspertu un citu pakalpojumu sniedzēju izmaksas, kas nepieciešamas kultūras pakalpojumu izstrādei, sagatavošanai, organizēšanai un nodrošināšanai.Attiecināmas ir ar kultūras pakalpojuma sagatavošanu un īstenošanu tieši saistītās satura sagatavošanas, organizatoriskās un tehniskās izmaksas, ekspertu un citu pakalpojumu sniedzēju atlīdzība, tai skaitā autoratlīdzības, kā arī ar konkrētā kultūras pakalpojuma mērķauditorijas sasniegšanu, informēšanu un piesaisti saistītās komunikācijas, mārketinga un auditorijas piesaistes izmaksas, tostarp īpaši paredzot iespēju sasniegt mazāk aizsargātas sabiedrības grupas un veicināt to iesaisti kultūras pakalpojumu izmantošanā. Minētās komunikācijas un mārketinga izmaksas ir nošķiramas no normatīvajos aktos noteiktajiem obligātajiem projekta komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumiem, jo to mērķis ir nodrošināt projektā izveidotā vai attīstītā kultūras pakalpojuma faktisku sasniedzamību un izmantošanu attiecīgajā mērķauditorijā. Tāpat attiecināmas ir izmaksas, kas saistītas ar zīmolvedību un navigācijas izveidi muzejā, t.sk. piekļūstamības risinājumu nodrošināšanu.
Ar kultūras pakalpojumu īstenošanu saprotamas konkrētas projekta ietvaros izveidoto vai attīstīto kultūras pakalpojumu nodrošināšanas darbības, piemēram, izstāžu un ekspozīciju publiskās programmas, muzejpedagoģiskās un izglītības nodarbības, ekskursijas, lekcijas, semināri, diskusijas, radošās darbnīcas, meistarklases, mediācijas un citas sabiedrības līdzdalības aktivitātes. Kultūras pakalpojuma īstenošana ietver arī pasākumus, kas nepieciešami attiecīgās mērķauditorijas sasniegšanai, informēšanai un iesaistei pakalpojuma izmantošanā, tostarp mērķētu komunikāciju, mārketinga un auditorijas piesaistes aktivitātes, īpašu uzmanību pievēršot mazāk aizsargātu sabiedrības grupu sasniegšanai un to līdzdalības kultūras norisēs veicināšanai.
Šāds papildinājums nepieciešams, ņemot vērā, ka papildu finansējums uz 5.1.1.5. pasākumu tiek pārdalīts no 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa, kura ieguldījumi ir vērsti arī uz sociālās iekļaušanas veicināšanu, kultūras pakalpojumu pieejamības un piekļūstamības uzlabošanu, tostarp mazāk aizsargātām sabiedrības grupām. Līdz ar to paredzēts nodrošināt ne tikai kultūras pakalpojumu izveidi, bet arī to faktisku īstenošanu un pieejamību attiecīgajām mērķgrupām. Minētās izmaksas būs attiecināmas tiktāl, ciktāl tās ir nepieciešamas projektā paredzēto kultūras pakalpojumu sniegšanai un projekta mērķa sasniegšanai.
Skaidrojot Noteikumu Nr. 530 36.5. apakšpunktā paredzēto attiecināmo kultūras pakalpojumu izveides izmaksu tvērumu, jāņem vērā, ka kultūras pakalpojuma izveides izmaksas ietver arī nepieciešamo mēbeļu, iekārtu un cita materiāltehniskā nodrošinājuma, tostarp mūzikas instrumentu iegādi un uzstādīšanu, tai skaitā instrumentu un mākslas eksponātu apdrošināšanu.
Izstāžu zāles "Arsenāls" projekta un Lielās ģildes projekta ietvaros plānotās izmaksas atbilst Noteikumos Nr. 530 noteiktajām atbalstāmajām darbībām un attiecināmajām izmaksām, un to iekļaušana projektā neradīs negatīvu ietekmi uz citu 5.1.1.5. pasākuma ietvaros īstenoto projektu īstenošanu. Projekta darbības tiks īstenotas atbilstoši drošas finanšu pārvaldības principiem, nodrošinot publiskā finansējuma lietderīgu, efektīvu, atbildīgu un mērķtiecīgu izmantošanu atbilstoši normatīvajam regulējumam. VNĪ kā finansējuma saņēmējs un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs kā sadarbības partneris savas kompetences ietvaros būs atbildīgi par projekta finansējuma efektīvu un lietderīgu izmantošanu, tai skaitā attiecināmības, saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principu ievērošanu, novēršot finansējuma izšķērdēšanas risku.
Plānotie grozījumi nav uzskatāmi par būtiskiem, jo tie nemaina 5.1.1.5. pasākuma mērķi un nerada negatīvu ietekmi uz pārējiem pasākuma finansējuma saņēmējiem.
Pēc Projekta spēkā stāšanās Centrālā finanšu un līgumu aģentūra informēs VNĪ par veiktajiem grozījumiem Noteikumos Nr. 530 un nepieciešamību ierosināt attiecīgus grozījumus vienošanās par Lielās ģildes projekta un izstāžu zāles "Arsenāls" projekta īstenošanu, tostarp paredzot izstāžu zāles "Arsenāls" projektā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja iesaisti projekta īstenošanā kā sadarbības partnerim.
Lai arī 5.1.1.5. pasākuma ietvaros atbalsts var tikt sniegts atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu 53. pantam, un par to 2023. gada septembrī Eiropas Komisijai ir iesniegta kopsavilkuma informācija (lieta SA.109421), pasākuma ietvaros kopš investīciju uzsākšanas komercdarbības atbalsts nav konstatēts, jo atbalstīto objektu lietotāju esošo un plānoto ieņēmumu un izdevumu attiecība ir ievērojami zem 50 procentu robežas.
Lai nodrošinātu komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanu padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un kapitālsabiedrībās, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, Kultūras ministrija ikgadējā izvērtējuma ietvaros veic Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kura viena no izstāžu zālēm ir "Arsenāls", un Lielās ģildes lietotāja valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris" 5.1.1.5. pasākuma Noteikumu Nr. 530 43. punktā minēto valsts atbalsta izslēgšanas kritēriju uzraudzību. Katru gadu Kultūras ministrija pēc ikgadējās valsts budžeta dotācijas aprēķināšanas izvērtē iestāžu plānoto ieņēmumu un izdevumu attiecību. Ja to prognozētā proporcija pārsniedz 50 procentus, tiek vērtētas Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētās komercdarbības atbalsta pazīmes un nepieciešamības gadījumā tiek piemēroti komercdarbības atbalsta nosacījumi.
Papildus Kultūras ministrija 2024. gada 18. janvārī ir izstrādājusi pasākuma ietvaros veikto investīciju komercdarbības atbalsta piemērošanas metodiku.
5.1.1.5. pasākumam pieejamā finansējuma palielinājums, kuru paredzēts piešķirt Lielās ģildes un izstāžu zāles "Arsenāls" projektu īstenošanai, nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts, jo projektā atbalstīto iestāžu pašu ieņēmumi nepārsniedz 50 procentus no gada budžeta.
Pēc rosinātās elastības finansējuma pārdales specifiskā atbalsta ERAF finansējuma sadalījums pa intervences kodiem ir sekojošs:
- intervences kategorijā "Intervences laukums"
Nr. 166 "Kultūras mantojuma aizsardzība, pilnveidošana un popularizēšana un kultūras pakalpojumi" – ERAF finansējums 35 533 004 euro;
- intervences kategorijā "Finansējuma veids"
Nr. 1 "Dotācija" – ERAF finansējums 35 533 004 euro;
- intervences kategorijā "Teritoriālie sasniegšanas mehānismi"
Nr. 19 "Funkcionālās pilsētu teritorijas" – ERAF finansējums 35 533 004 euro;
- intervences kategorijā "ESF+ sekundārās tēmas"
Nr. 9 "Nav piemērojams" – ERAF finansējums 35 533 004 euro;
- intervences kategorijā "Dzimumu līdztiesība"
Nr. 3 "Dzimumu neitralitāte" – ERAF finansējums 35 533 004 euro.
Ņemot vērā Eiropas Komisijas 2025. gada 15. decembrī pieņemto pozitīvo lēmumu par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam grozījumiem (vidusposma grozījumi Nr. 3 un ReArm grozījumi Nr. 4), ar kuriem atbrīvots elastības finansējums, Kultūras ministrija Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam grozījumu Nr. 6 ietvaros ir ierosinājusi Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) neizmantotā finansējuma 4 350 933 euro pārdali no 4. politikas mērķa 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Kultūras un tūrisma lomas palielināšana ekonomiskajā attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajās inovācijās" (turpmāk - 4.3.2. specifiskais atbalsta mērķis) uz 5. politikas mērķa 5.1.1.5. pasākumu.
Projekts tiek virzīts vienlaikus ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam grozījumiem Nr. 6, attiecīgi Noteikumos Nr. 530 paredzot 5.1.1.5. pasākumam pieejamā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma palielinājumu par 4 350 933 euro un tā novirzīšanu Lielās ģildes un izstāžu zāles "Arsenāls" projektiem.
Par 4.3.2. specifiskajam atbalsta mērķim pašlaik pieejamo finansējumu paredzēts īstenot 16 projektus visā Latvijas teritorijā, katrā plānošanas reģionā nodrošinot atbalstu vismaz viena projekta īstenošanai. Īstenojot minētos projektus, plānots sasniegt šādas rādītāju vērtības:
- iznākuma rādītājs – atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits – 21;
- rezultāta rādītājs – atbalstīto kultūras un tūrisma vietu apmeklētāju skaits – vismaz 100 000.
Līdz ar to par 4.3.2. specifiskajam atbalsta mērķim pašlaik pieejamo finansējumu īstenošanai izvirzītajos projektos plānotās rādītāju vērtības pārsniedz Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumos Nr. 889 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Kultūras un tūrisma lomas palielināšana ekonomiskajā attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajās inovācijās" īstenošanas noteikumi" 9.2. apakšpunktā noteiktās minimāli sasniedzamās rādītāju vērtības.
4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa neizmantotās ERAF elastības finansējuma daļas pārdale uz 5.1.1.5. pasākumu neietekmē 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa finansējuma saņēmējus, īstenošanā esošos projektus un 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa sasniedzamos rādītājus, jo pārdale tiek veikta tikai no tās elastības finansējuma daļas, kas nav nepieciešama visu 16 apstiprināto projektu īstenošanai. Projektu īstenošanai nepieciešamais finansējums tiek saglabāts pilnā apmērā, netiek samazināts neviena projekta finansējums vai darbību tvērums, un līdz ar to netiek ietekmēta arī projektos plānoto iznākuma un rezultāta rādītāju sasniegšana.
Papildu finansējumu paredzēts novirzīt Lielās ģildes un izstāžu zāles "Arsenāls" projektu ietvaros nepieciešamo darbību īstenošanai, lai nodrošinātu objektu funkcionālo gatavību, to darbībai nepieciešamo aprīkojumu un mēbeles, kā arī kultūras pakalpojumu attīstību pēc būvdarbu pabeigšanas. Tādējādi jau veiktie ieguldījumi nacionālas nozīmes kultūras infrastruktūrā rezultēsies pilnvērtīgi izmantojamos objektos un sabiedrībai pieejamu, kvalitatīvu un ilgtspējīgu kultūras pakalpojumu nodrošināšanā.
Atbilstoši Finanšu ministrijas kā Eiropas Savienības kohēzijas politikas fondu vadošās iestādes skaidrojumā par elastības finansējumu un tā izmantošanas iespējām 2021.–2027. gada plānošanas periodā norādītajam Kultūras ministrija ir izvērtējusi, ka elastības finansējuma izmantošana Lielās ģildes un izstāžu zāles "Arsenāls" projektos veicinās 5.1.1.5. pasākuma un attiecīgo projektu mērķu sasniegšanu, finansējumu novirzot darbībām, kas:
-palielina jau plānoto darbību apjomu, tostarp nodrošinot nepieciešamo mēbeļu, aprīkojuma, iekārtu un cita materiāltehniskā nodrošinājuma iegādi un uzstādīšanu;
-atbilst Noteikumos Nr. 530 noteiktajām atbalstāmajām darbībām, attiecināmo izmaksu pozīcijām un to ierobežojumiem.
Projekts paredz šādu finansējuma palielinājumu 5.1.1.5. pasākuma ietvaros īstenotajiem projektiem:
1.izstāžu zāles "Arsenāls" projektam, kas tiek īstenots pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu palielināt par 2 175 467 euro, palielinot projekta kopējo finansējumu par 2 559 373 euro un nacionālo līdzfinansējumu par 383 906 euro;
2.Lielās ģildes projektam, kas tiek īstenots otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu palielināt par 2 175 466 euro, palielinot projekta kopējo finansējumu par 2 559 372 euro un nacionālo līdzfinansējumu par 383 906 euro.
Ņemot vērā, ka 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ieguldījumi ir vērsti uz kultūras lomas palielināšanu ekonomiskajā attīstībā, kā arī sociālās iekļaušanas veicināšanu un kultūras pakalpojumu pieejamības un piekļūstamības uzlabošanu, Programmas grozījumu Nr. 6 ietvaros paredzēts, ka uz 5.1.1.5. pasākumu pārdalītais finansējums vienlaikus veicina kultūras pakalpojumu attīstību un to pieejamību mazāk aizsargātām sabiedrības grupām.
Līdz ar to Lielās ģildes un izstāžu zāles "Arsenāls" projektos ar papildu finansējumu paredzēts ne tikai nodrošināt objektu funkcionālo gatavību, bet arī attīstīt tajos sniegtos kultūras pakalpojumus, paredzot aktivitātes, kas vērstas uz mazāk aizsargātu sabiedrības grupu iesaisti, kultūras pieejamības paplašināšanu un līdzdalības iespēju nodrošināšanu.
Ja Eiropas Komisija neatbalstīs Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam grozījumos Nr. 6 ierosināto finansējuma pārdali vai apstiprinās to citā apmērā, Kultūras ministrija veiks atbilstošus grozījumus Noteikumos Nr. 530, precizējot 5.1.1.5. pasākumam pieejamo finansējumu atbilstoši Eiropas Komisijas apstiprinātajai Programmas redakcijai.
Ņemot vērā minēto, ar Projektu tiek precizēts Noteikumu Nr. 530:
a) 12. punkts, nosakot 5.1.1.5. pasākuma ietvaros pieejamo finansējumu un 20. punkts, kas nosaka finansējuma sadalījumu starp 5.1.1.5. pasākuma pirmo un otro projektu iesniegumu atlases kārtu:
-pirmajā atlases kārtā pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 28 968 867 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – ne vairāk kā 24 623 537 euro (no tā 2 365 577 euro – valsts budžeta finansējums, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu) un nacionālais finansējums – 4 345 330 euro (valsts budžeta līdzfinansējums 3 462 977 euro un pašvaldības līdzfinansējums 882 353 euro);
-otrajā atlases kārtā pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 12 834 668 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – ne vairāk kā 10 909 467 euro (no tā 160 869 euro – valsts budžeta finansējums, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu) un nacionālais finansējums – 1 925 201 euro, ko veido valsts budžeta līdzfinansējums.
b) 17. punkts, tehniski precizējot, ka publiskā finansējuma aprēķins attiecināms arī uz Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris" un Latvijas Nacionālo vēstures muzeju.
c) 23. punkts, paredzot iespēju projekta iesniedzējam – VNĪ – izstāžu zāles "Arsenāls" projekta īstenošanai piesaistīt sadarbības partneri – Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, kas savas kompetences ietvaros īstenos ar muzeja saturisko darbību un kultūras pakalpojumu nodrošināšanu saistītās projekta darbības, tostarp mākslas darbu iegādi, ekspozīciju un izstāžu izveidi, piekļūstamības risinājumu izveidi, aprīkojuma iegādi un uzstādīšanu. Un Lielās ģildes projekta īstenošanai VNĪ piesaistīt valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris" kā projekta sadarbības partneri.
d) 36.1. apakšpunkts papildināts, precizējot, ka projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas ir attiecināmas gan finansējuma saņēmējam, gan sadarbības partnerim.
e) 36.1.1 apakšpunkts, papildinot attiecināmo izmaksu loku ar sadarbības partnera projekta īstenošanas personāla izmaksām. Šāds papildinājums nepieciešams, ņemot vērā, ka sadarbības partneris projekta ietvaros nodrošinās kultūras pakalpojumu izstrādi, sagatavošanu, organizēšanu un īstenošanu, tostarp ekspozīciju, izstāžu, izglītības, mediācijas un citu sabiedrības līdzdalības aktivitāšu nodrošināšanu.
Attiecināmas ir tikai tās sadarbības partnera personāla izmaksas, kas tieši saistītas ar projektā paredzēto kultūras pakalpojumu īstenošanu un nepieciešamas projekta mērķa un plānoto rezultātu sasniegšanai.
f) 33.4. un 36.5. apakšpunkts, paplašinot 5.1.1.5. pasākuma attiecināmo izmaksu loku un papildus jau attiecināmajām kultūras pakalpojumu izveides izmaksām paredzot arī kultūras pakalpojumu īstenošanas izmaksas, tostarp ārpakalpojuma ekspertu un citu pakalpojumu sniedzēju izmaksas, kas nepieciešamas kultūras pakalpojumu izstrādei, sagatavošanai, organizēšanai un nodrošināšanai.Attiecināmas ir ar kultūras pakalpojuma sagatavošanu un īstenošanu tieši saistītās satura sagatavošanas, organizatoriskās un tehniskās izmaksas, ekspertu un citu pakalpojumu sniedzēju atlīdzība, tai skaitā autoratlīdzības, kā arī ar konkrētā kultūras pakalpojuma mērķauditorijas sasniegšanu, informēšanu un piesaisti saistītās komunikācijas, mārketinga un auditorijas piesaistes izmaksas, tostarp īpaši paredzot iespēju sasniegt mazāk aizsargātas sabiedrības grupas un veicināt to iesaisti kultūras pakalpojumu izmantošanā. Minētās komunikācijas un mārketinga izmaksas ir nošķiramas no normatīvajos aktos noteiktajiem obligātajiem projekta komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumiem, jo to mērķis ir nodrošināt projektā izveidotā vai attīstītā kultūras pakalpojuma faktisku sasniedzamību un izmantošanu attiecīgajā mērķauditorijā. Tāpat attiecināmas ir izmaksas, kas saistītas ar zīmolvedību un navigācijas izveidi muzejā, t.sk. piekļūstamības risinājumu nodrošināšanu.
Ar kultūras pakalpojumu īstenošanu saprotamas konkrētas projekta ietvaros izveidoto vai attīstīto kultūras pakalpojumu nodrošināšanas darbības, piemēram, izstāžu un ekspozīciju publiskās programmas, muzejpedagoģiskās un izglītības nodarbības, ekskursijas, lekcijas, semināri, diskusijas, radošās darbnīcas, meistarklases, mediācijas un citas sabiedrības līdzdalības aktivitātes. Kultūras pakalpojuma īstenošana ietver arī pasākumus, kas nepieciešami attiecīgās mērķauditorijas sasniegšanai, informēšanai un iesaistei pakalpojuma izmantošanā, tostarp mērķētu komunikāciju, mārketinga un auditorijas piesaistes aktivitātes, īpašu uzmanību pievēršot mazāk aizsargātu sabiedrības grupu sasniegšanai un to līdzdalības kultūras norisēs veicināšanai.
Šāds papildinājums nepieciešams, ņemot vērā, ka papildu finansējums uz 5.1.1.5. pasākumu tiek pārdalīts no 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa, kura ieguldījumi ir vērsti arī uz sociālās iekļaušanas veicināšanu, kultūras pakalpojumu pieejamības un piekļūstamības uzlabošanu, tostarp mazāk aizsargātām sabiedrības grupām. Līdz ar to paredzēts nodrošināt ne tikai kultūras pakalpojumu izveidi, bet arī to faktisku īstenošanu un pieejamību attiecīgajām mērķgrupām. Minētās izmaksas būs attiecināmas tiktāl, ciktāl tās ir nepieciešamas projektā paredzēto kultūras pakalpojumu sniegšanai un projekta mērķa sasniegšanai.
Skaidrojot Noteikumu Nr. 530 36.5. apakšpunktā paredzēto attiecināmo kultūras pakalpojumu izveides izmaksu tvērumu, jāņem vērā, ka kultūras pakalpojuma izveides izmaksas ietver arī nepieciešamo mēbeļu, iekārtu un cita materiāltehniskā nodrošinājuma, tostarp mūzikas instrumentu iegādi un uzstādīšanu, tai skaitā instrumentu un mākslas eksponātu apdrošināšanu.
Izstāžu zāles "Arsenāls" projekta un Lielās ģildes projekta ietvaros plānotās izmaksas atbilst Noteikumos Nr. 530 noteiktajām atbalstāmajām darbībām un attiecināmajām izmaksām, un to iekļaušana projektā neradīs negatīvu ietekmi uz citu 5.1.1.5. pasākuma ietvaros īstenoto projektu īstenošanu. Projekta darbības tiks īstenotas atbilstoši drošas finanšu pārvaldības principiem, nodrošinot publiskā finansējuma lietderīgu, efektīvu, atbildīgu un mērķtiecīgu izmantošanu atbilstoši normatīvajam regulējumam. VNĪ kā finansējuma saņēmējs un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs kā sadarbības partneris savas kompetences ietvaros būs atbildīgi par projekta finansējuma efektīvu un lietderīgu izmantošanu, tai skaitā attiecināmības, saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principu ievērošanu, novēršot finansējuma izšķērdēšanas risku.
Plānotie grozījumi nav uzskatāmi par būtiskiem, jo tie nemaina 5.1.1.5. pasākuma mērķi un nerada negatīvu ietekmi uz pārējiem pasākuma finansējuma saņēmējiem.
Pēc Projekta spēkā stāšanās Centrālā finanšu un līgumu aģentūra informēs VNĪ par veiktajiem grozījumiem Noteikumos Nr. 530 un nepieciešamību ierosināt attiecīgus grozījumus vienošanās par Lielās ģildes projekta un izstāžu zāles "Arsenāls" projekta īstenošanu, tostarp paredzot izstāžu zāles "Arsenāls" projektā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja iesaisti projekta īstenošanā kā sadarbības partnerim.
Lai arī 5.1.1.5. pasākuma ietvaros atbalsts var tikt sniegts atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu 53. pantam, un par to 2023. gada septembrī Eiropas Komisijai ir iesniegta kopsavilkuma informācija (lieta SA.109421), pasākuma ietvaros kopš investīciju uzsākšanas komercdarbības atbalsts nav konstatēts, jo atbalstīto objektu lietotāju esošo un plānoto ieņēmumu un izdevumu attiecība ir ievērojami zem 50 procentu robežas.
Lai nodrošinātu komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanu padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un kapitālsabiedrībās, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, Kultūras ministrija ikgadējā izvērtējuma ietvaros veic Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kura viena no izstāžu zālēm ir "Arsenāls", un Lielās ģildes lietotāja valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris" 5.1.1.5. pasākuma Noteikumu Nr. 530 43. punktā minēto valsts atbalsta izslēgšanas kritēriju uzraudzību. Katru gadu Kultūras ministrija pēc ikgadējās valsts budžeta dotācijas aprēķināšanas izvērtē iestāžu plānoto ieņēmumu un izdevumu attiecību. Ja to prognozētā proporcija pārsniedz 50 procentus, tiek vērtētas Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētās komercdarbības atbalsta pazīmes un nepieciešamības gadījumā tiek piemēroti komercdarbības atbalsta nosacījumi.
Papildus Kultūras ministrija 2024. gada 18. janvārī ir izstrādājusi pasākuma ietvaros veikto investīciju komercdarbības atbalsta piemērošanas metodiku.
5.1.1.5. pasākumam pieejamā finansējuma palielinājums, kuru paredzēts piešķirt Lielās ģildes un izstāžu zāles "Arsenāls" projektu īstenošanai, nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts, jo projektā atbalstīto iestāžu pašu ieņēmumi nepārsniedz 50 procentus no gada budžeta.
Pēc rosinātās elastības finansējuma pārdales specifiskā atbalsta ERAF finansējuma sadalījums pa intervences kodiem ir sekojošs:
- intervences kategorijā "Intervences laukums"
Nr. 166 "Kultūras mantojuma aizsardzība, pilnveidošana un popularizēšana un kultūras pakalpojumi" – ERAF finansējums 35 533 004 euro;
- intervences kategorijā "Finansējuma veids"
Nr. 1 "Dotācija" – ERAF finansējums 35 533 004 euro;
- intervences kategorijā "Teritoriālie sasniegšanas mehānismi"
Nr. 19 "Funkcionālās pilsētu teritorijas" – ERAF finansējums 35 533 004 euro;
- intervences kategorijā "ESF+ sekundārās tēmas"
Nr. 9 "Nav piemērojams" – ERAF finansējums 35 533 004 euro;
- intervences kategorijā "Dzimumu līdztiesība"
Nr. 3 "Dzimumu neitralitāte" – ERAF finansējums 35 533 004 euro.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
- nepieciešamo finansējumu 5.1.1.5. pasākumam nodrošināt no papildu valsts budžeta līdzekļiem – šāda alternatīva radītu papildu slogu valsts budžetam, lai gan Programmas ietvaros ir iespējams veikt finansējuma pārdali nacionālas nozīmes kultūras infrastruktūras objektu pilnvērtīgai pabeigšanai un tajos paredzēto pakalpojumu nodrošināšanai;
- pārdalīt 4.3.2. SAM elastības finansējuma daļu 4 350 933,99 euro ERAF apmērā uz 5.1.1.5. pasākumu – izvēlētais risinājums, jo tas ļauj nodrošināt efektīvāku Programmas finansējuma izmantošanu un plašāku ilgtermiņa sociālekonomisko atdevi, nodrošinot nacionālas nozīmes kultūras infrastruktūras objektu pilnvērtīgu pabeigšanu un tajos paredzēto pakalpojumu nodrošināšanu.
- pārdalīt 4.3.2. SAM elastības finansējuma daļu 4 350 933,99 euro ERAF apmērā uz 5.1.1.5. pasākumu – izvēlētais risinājums, jo tas ļauj nodrošināt efektīvāku Programmas finansējuma izmantošanu un plašāku ilgtermiņa sociālekonomisko atdevi, nodrošinot nacionālas nozīmes kultūras infrastruktūras objektu pilnvērtīgu pabeigšanu un tajos paredzēto pakalpojumu nodrošināšanu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
5.1.1.5. pasākuma ieguldījumi ir samērīgi ar sagaidāmajiem ieguvumiem. Projekts nerada papildu prasības projektu iesniedzējiem attiecībā uz jaunu projektu sagatavošanu vai atlasi, jo Lielās ģildes un izstāžu zāles "Arsenāls" projekti jau tiek īstenoti 5.1.1.5. pasākuma ietvaros. Papildu finansējums tiek novirzīts šo nacionālas nozīmes kultūras infrastruktūras objektu pilnvērtīgai funkcionēšanai, tādējādi palielinot jau veikto publisko ieguldījumu atdevi un nodrošinot infrastruktūras izmantošanu kultūras pakalpojumu sniegšanai un attīstībai.
Ieguldījumiem ir plašāka sociālekonomiskā ietekme, sekmējot kultūras mantojuma saglabāšanu, kultūras pakalpojumu pieejamību un piekļūstamību, apmeklētāju piesaisti, kultūrtūrisma un saistīto pakalpojumu attīstību, kā arī Vecrīgas sociālekonomisko dzīvotspēju. Vienlaikus tiek veicināta mazāk aizsargātu sabiedrības grupu iesaiste un sociālā iekļaušana.
Ieguldījumiem ir plašāka sociālekonomiskā ietekme, sekmējot kultūras mantojuma saglabāšanu, kultūras pakalpojumu pieejamību un piekļūstamību, apmeklētāju piesaisti, kultūrtūrisma un saistīto pakalpojumu attīstību, kā arī Vecrīgas sociālekonomisko dzīvotspēju. Vienlaikus tiek veicināta mazāk aizsargātu sabiedrības grupu iesaiste un sociālā iekļaušana.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
-
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.
Ietekmes apraksts
Vērtējot Projekta īstenošanas ietekmi uz administratīvajām procedūrām, ir identificējams administratīvā sloga palielinājums finansējuma saņēmējiem un Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Nozīmīga kultūras mantojuma saglabāšana ilgtermiņā un tā ilgtspējīga attīstība, kā arī tā apmeklētības pieaugums veicina pakalpojumu attīstību dažādās ekonomikas nozarēs attiecīgajā teritorijā, tādējādi nodrošinot vietējās uzņēmējdarbības attīstību un veicinot pašvaldību ieņēmumu pieaugumu.1
Pasākuma ietvaros tiks sniegts ieguldījums Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam (apstiprināts ar Saeimas 2020. gada 2. jūlija lēmumu Nr. 418/Lm13) prioritātes "Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei" šādu rīcības virzienu progresa rādītāju sasniegšanā:
1. rīcības virziena "Cilvēku līdzdalība kultūras un sporta aktivitātēs" 364. progresa rādītājs "Mājsaimniecību izdevumi kultūrai un atpūtai no mājsaimniecību kopējiem patēriņa izdevumiem";
2. rīcības virziena "Kultūras un sporta devums ilgtspējīgai sabiedrībai":
2.1. 377. progresa rādītājs "Kultūras pasākumu apmeklējumu skaits gadā uz 100 iedzīvotājiem";
2.2. 378. progresa rādītājs "Ārvalstu vairākdienu ceļotāju Latvijā kopējie izdevumi, milj.
1 Noslēguma izvērtējuma "2007.-2013. gada ES fondu plānošanas perioda Darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" 3.4.3. pasākuma "Kultūrvides sociālekonomiskā ietekme" ietekmes un 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas perioda (5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa) ieguldījumu kultūrvides attīstībā ieviešanas efektivitātes izvērtējums" 21. lpp.
Pasākuma ietvaros tiks sniegts ieguldījums Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam (apstiprināts ar Saeimas 2020. gada 2. jūlija lēmumu Nr. 418/Lm13) prioritātes "Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei" šādu rīcības virzienu progresa rādītāju sasniegšanā:
1. rīcības virziena "Cilvēku līdzdalība kultūras un sporta aktivitātēs" 364. progresa rādītājs "Mājsaimniecību izdevumi kultūrai un atpūtai no mājsaimniecību kopējiem patēriņa izdevumiem";
2. rīcības virziena "Kultūras un sporta devums ilgtspējīgai sabiedrībai":
2.1. 377. progresa rādītājs "Kultūras pasākumu apmeklējumu skaits gadā uz 100 iedzīvotājiem";
2.2. 378. progresa rādītājs "Ārvalstu vairākdienu ceļotāju Latvijā kopējie izdevumi, milj.
1 Noslēguma izvērtējuma "2007.-2013. gada ES fondu plānošanas perioda Darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" 3.4.3. pasākuma "Kultūrvides sociālekonomiskā ietekme" ietekmes un 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas perioda (5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa) ieguldījumu kultūrvides attīstībā ieviešanas efektivitātes izvērtējums" 21. lpp.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīgas vēsturiskais centrs un tā aizsardzības zona pilsēttelpas attīstības galvenais uzdevums ir uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, vienlaikus nodrošinot vērtīgās kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un pilnveidošanas pamatnosacījumu ievērošanu. Rīgas vēsturiskais centrs un tā aizsardzības zona ir ne tikai pilsētas pārvaldes, kultūras, izglītības un pakalpojumu, bet arī augsta prestiža darījumu, tūrisma, atpūtas un izklaides centrs Baltijas jūras un Ziemeļeiropas valstu reģionā. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas 2019. gadā veiktajai tūrisma nozares analīzei, kvalitatīva publiskā ārtelpa ir nozīmīgs dzīves kvalitātes un vietas konkurētspējas priekšnoteikums, kas pozitīvi ietekmē vietējo iedzīvotāju apmierinātību, kā arī piekļuvi konkrētu teritoriju dabas un kultūras mantojumam un tūristu piesaisti. Atbilstoši ANO Pasaules Tirdzniecības organizācijas Ziņojumā par tūrismu un kultūru sinerģiju norādītajiem pētījuma rezultātiem var aprēķināt, ka Latviju 2017. gadā varētu būt apmeklējuši 760,3 tūkst. kultūras tūristu (39 procenti no 1949,5 tūkst. ārvalstu vairākdienu ceļotājiem, kas ieradās Latvijā), līdz ar to var secināt, ka kultūras mantojums Latvijā ir viens no galvenajiem ārvalstu un vietējo tūristu piesaistes elementiem, ietverot gan mantojuma materiālos, gan nemateriālos aspektus.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
3 480 745
0
870 188
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
3 480 745
0
870 188
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
4 094 995
0
1 023 750
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
4 094 995
0
1 023 750
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-614 250
0
-153 562
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-614 250
0
-153 562
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-614 250
-153 562
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
-614 250
-153 562
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Pasākumam pārdalītais kopējais attiecināmais finansējums ir 5 118 745 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 4 350 933 euro un nacionālais finansējums – 767 812 euro (valsts budžeta līdzfinansējums). Budžeta ieņēmumi ir ERAF finansējuma daļa, kas nepārsniedz 85 % apmēru no projekta attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie projekta ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (ERAF, valsts budžeta) līdzekļi 100 % apmērā no projekta attiecināmām izmaksām.
Projektam 2026. gadā nav ietekmes uz valsts budžetu.
Kultūras ministrijas plānotās attiecīgās izdevumu proporcijas dalījumā pa gadiem indikatīvi, ņemot vērā pārdalītā finansējuma apjomu, ir šādas:
- 2027. gadā 4 094 995 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 3 480 745 euro, valsts budžeta finansējums – 614 250 euro;
- 2028. gadā 1 023 750 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 870 188 euro, valsts budžeta finansējums – 153 562 euro.
Projektam 2026. gadā nav ietekmes uz valsts budžetu.
Kultūras ministrijas plānotās attiecīgās izdevumu proporcijas dalījumā pa gadiem indikatīvi, ņemot vērā pārdalītā finansējuma apjomu, ir šādas:
- 2027. gadā 4 094 995 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 3 480 745 euro, valsts budžeta finansējums – 614 250 euro;
- 2028. gadā 1 023 750 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 870 188 euro, valsts budžeta finansējums – 153 562 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finansējums projektu īstenošanai attiecībā uz ERAF un valsts budžeta finansējumu tiks pieprasīts no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumos Nr. 889 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Kultūras un tūrisma lomas palielināšana ekonomiskajā attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajās inovācijās" īstenošanas noteikumi" (26-TA-2147)
Pamatojums un apraksts
Projekts paredz no 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa pārdalīt neizmantoto ERAF elastības finansējuma daļu 4 350 933 euro apmērā uz 5.1.1.5. pasākumu Lielās ģildes un izstāžu zāles "Arsenāls" projektu pilnvērtīgai pabeigšanai.
Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība tika nodrošināta Noteikumu Nr. 530 izstrādes laikā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Kultūras ministrija
- Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
- valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam (apstiprināts ar Saeimas 2020. gada 2. jūlija lēmumu Nr. 418/Lm13) prioritātes "Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei" rīcības virziena "Cilvēku līdzdalība kultūras un sporta aktivitātēs" 364. progresa rādītājs "Mājsaimniecību izdevumi kultūrai un atpūtai no mājsaimniecību kopējiem patēriņa izdevumiem" un rīcības virziena "Kultūras un sporta devums ilgtspējīgai sabiedrībai" 377. progresa rādītājs "Kultūras pasākumu apmeklējumu skaits gadā uz 100 iedzīvotājiem" un 378. progresa rādītājs "Ārvalstu vairākdienu ceļotāju Latvijā kopējie izdevumi, milj." (pieejams: https://likumi.lv/ta/id/315879-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-20212027-gadam-nap2027).
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta īstenošanas rezultātā tiks attīstīta arī publiskā ārtelpa, kas atrodas UNESCO Pasaules mantojuma "Rīgas vēsturiskais centrs" teritorijā UNESCO Pasaules mantojuma objekta teritorijā.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplekts iekļauj specifisko atbilstības kritēriju par horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" ievērošanu, kura ietvaros tiek vērtēts, vai projekta iesniedzējam projektā tiek paredzētas vismaz trīs vispārīgas un trīs specifiskās horizontālo principu darbības, un vismaz viens horizontālo principu rādītājs.
Projekta īstenošanā, ņemot vērā konkrēto darbību specifiku, tiks izvērtēta iespēja iekļaut darbības, kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespēju un tiesību ievērošanu, piemēram:
- īstenojot projekta informācijas un publicitātes aktivitātes, to saturs tiks rūpīgi izvērtēts un tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. metodisko materiālu "Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību" (https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download);
- projekta tīmekļa vietnē tiks norādīta informācija par projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamību cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem;
- projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem;
- projekta vadības un īstenošanas procesā personām ar invaliditāti tiks nodrošināta piekļūstamība, tostarp, pielāgota darba vieta un pielāgotas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;
- attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem: projektā tiks īstenots sociāli atbildīgs iepirkums, pērkot ētiski ražotus produktus un pakalpojumus un izmantojot publiskās iepirkumu procedūras, lai radītu darba vietas, pienācīgus darba apstākļus, sekmētu sociālo un profesionālo iekļautību, nodrošinātu piekļūstamību pakalpojuma sniegšanas vietai/videi/objektam/pasākuma norises vietai, kā arī veicinātu labākus darba nosacījumus cilvēkiem ar invaliditāti un nelabvēlīgākā situācijā esošiem cilvēkiem.
- plānojot būves dizainu, tiks ņemts vērā daudzveidības un iekļaušanas princips, balstoties uz cilvēku ar invaliditāti vajadzībām ne vien uz fizisku piekļūšanu būvei, bet arī uz specifiskām vajadzībām attiecībā uz būves noformējumu, lietojamību un funkciju.
Projekta īstenošanā, ņemot vērā konkrēto darbību specifiku, tiks izvērtēta iespēja iekļaut darbības, kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespēju un tiesību ievērošanu, piemēram:
- īstenojot projekta informācijas un publicitātes aktivitātes, to saturs tiks rūpīgi izvērtēts un tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. metodisko materiālu "Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību" (https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download);
- projekta tīmekļa vietnē tiks norādīta informācija par projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamību cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem;
- projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem;
- projekta vadības un īstenošanas procesā personām ar invaliditāti tiks nodrošināta piekļūstamība, tostarp, pielāgota darba vieta un pielāgotas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;
- attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem: projektā tiks īstenots sociāli atbildīgs iepirkums, pērkot ētiski ražotus produktus un pakalpojumus un izmantojot publiskās iepirkumu procedūras, lai radītu darba vietas, pienācīgus darba apstākļus, sekmētu sociālo un profesionālo iekļautību, nodrošinātu piekļūstamību pakalpojuma sniegšanas vietai/videi/objektam/pasākuma norises vietai, kā arī veicinātu labākus darba nosacījumus cilvēkiem ar invaliditāti un nelabvēlīgākā situācijā esošiem cilvēkiem.
- plānojot būves dizainu, tiks ņemts vērā daudzveidības un iekļaušanas princips, balstoties uz cilvēku ar invaliditāti vajadzībām ne vien uz fizisku piekļūšanu būvei, bet arī uz specifiskām vajadzībām attiecībā uz būves noformējumu, lietojamību un funkciju.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplekts iekļauj specifisko atbilstības kritēriju par horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" ievērošanu, kura ietvaros tiek vērtēts, vai projekta iesniedzējam projektā tiek paredzētas vismaz trīs vispārīgas un trīs specifiskās horizontālo principu darbības, un vismaz viens horizontālo principu rādītājs.
Projekta īstenošanā, ņemot vērā konkrēto darbību specifiku, tiks izvērtēta iespēja iekļaut darbības, kas veicinās dzimumu līdztiesību, piemēram:
- īstenojot projekta informācijas un publicitātes aktivitātes, to saturs tiks rūpīgi izvērtēts un tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. metodisko materiālu "Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību (https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download);
- projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem;
- ir sniegta informācija par projekta vadības un īstenošanas personālu dalījumā pēc dzimuma u.c. pazīmes (vai plānots sniegt) un sniegta (vai plānots sniegt) informācija sadalījumā pēc dzimumu u.c. pazīmes par projekta mērķa grupām;
- projekta iesniegumā ir paskaidrots, kā projektu vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un virzīti pasākumi, kas veicina nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu.
Projekta īstenošanā, ņemot vērā konkrēto darbību specifiku, tiks izvērtēta iespēja iekļaut darbības, kas veicinās dzimumu līdztiesību, piemēram:
- īstenojot projekta informācijas un publicitātes aktivitātes, to saturs tiks rūpīgi izvērtēts un tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. metodisko materiālu "Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību (https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download);
- projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem;
- ir sniegta informācija par projekta vadības un īstenošanas personālu dalījumā pēc dzimuma u.c. pazīmes (vai plānots sniegt) un sniegta (vai plānots sniegt) informācija sadalījumā pēc dzimumu u.c. pazīmes par projekta mērķa grupām;
- projekta iesniegumā ir paskaidrots, kā projektu vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un virzīti pasākumi, kas veicina nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu.
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi