23-TA-1228: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Projekts izstrādāts, pamatojoties uz Elektroenerģijas tirgus likuma (turpmāk - ETL) 33. panta septīto daļu, kā arī ievērojot Valsts kancelejas atzinumā par TA lietu Nr. 23-TA-803 norādīto par nepieciešamību sagatavot un iesniegt Valsts kancelejā Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumus Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" jaunā redakcijā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir atbilstoši ETL 33. panta septītajā daļā paredzētajam deleģējumam noteikt normatīvo regulējumu elektroenerģijas obligātā iepirkuma valsts atbalsta finansēšanas modeļa maiņai, kas paredz, ka publiskā tirgotāja iepriekšējā gada izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas obligāto iepirkumu un garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, vairs nesedz elektroenerģijas galalietotāji, izmantojot SPRK apstiprinātas obligātā iepirkuma komponentes (turpmāk – OIK), bet turpmāk šīs izmaksas tiks segtas no valsts budžeta.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Elektroenerģijas obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijā, kas paredz pienākumu publiskajam tirgotājam iepirkt ražotāju saražoto elektroenerģiju vai izmaksāt garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Elektroenerģijas obligātais iepirkums tika uzsākts līdz ar ETL spēkā stāšanos 2005. gada 8. jūnijā, vienlaikus ieviešot šī atbalsta mehānisma finansēšanas modeli. Līdz šim atbilstoši ETL valsts sniegtā atbalsta papildu izmaksas sedza visi Latvijas elektroenerģijas gala lietotāji caur OIK maksājumiem. OIK faktiskais ikgadējais apmērs nākamajam gadam, pamatojoties uz publiskā tirgotāja iesniegto aprēķinu par publiskajam tirgotājam kompensējamo izmaksu pārsniegumu pār ieņēmumiem, kas balstīts gan uz faktiskajiem iepirkuma datiem, galalietotāju patēriņu un tirgus cenu, gan šo rādītāju prognozi iepriekšējā gadā, tiek apstiprināts ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – SPRK) lēmumu, kurā tiek ņemts vērā Ministra kabineta apstiprinātais valsts budžeta dotācijas OIK maksājumu mazināšanai apmērs. OIK papildus elektroenerģijas cenai, sadales un pārvades tarifam, kā arī pievienotās vērtības nodoklim tiek iekļautas elektroenerģijas kopējā cenā. Ņemot vērā, ka, aprēķinot nākamā gada OIK izdevumu kopsummu, tiek izmantoti iepriekšējā gada 9 mēnešu faktiskie dati un 3 mēnešu prognozētie dati, kā arī nākamajā gadā faktiskais elektroenerģijas galalietotāju patēriņš, uz kuru tiek attiecināti OIK maksājumi, ar OIK maksājumiem saistītās publiskā tirgotāja iepriekšējā gada kompensējamo izmaksu aplēses atsevišķos gadījumos var atšķirties no to faktiskā apmēra.
Ņemot vērā 2022. gada augstās elektroenerģijas cenas biržā, kurā publiskais tirgotājs pārdod no komersantiem, kuriem ir tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, iepirkto elektroenerģiju, galvenokārt pārsniedza Ministru kabineta noteikumos fiksētās obligātā iepirkuma cenas, 2022. gadā publiskā tirgotāja ieņēmumi no OIK maksājumiem, izcelsmes apliecinājumu pārdošanas un elektroenerģijas pārdošanas biržā pārsniedza publiskā tirgotāja izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas obligāto iepirkumu un garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto elektrisko jaudu. Līdz ar to atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra rīkojumam Nr. 584 "Par kompleksiem pasākumiem obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai" faktiski OIK elektroenerģijas gala lietotāju rēķinos kopš 2022. gada 1. septembra netiek ietverta (OIK apmērs elektroenerģijas gala lietotājiem tiek noteikts 0 euro par kilovatstundu).
Ņemot vērā, ka 2022. gadā publiskā tirgotāja ieņēmumi pārsniedza izdevumus, arī ar SPRK padomes 2022. gada 24. novembra lēmumu Nr. 263 "Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma un jaudas komponentēm no 2023. gada 1. janvāra" OIK, kas piemērojamas no 2023. gada 1. janvāra, attiecībā uz kompensējamajiem publiskā tirgotāja izdevumiem par 2022. gadu, tika noteiktas 0 euro par megavatstundu.
Vienlaikus, neskatoties uz to, ka 2022. gada publiskā tirgotāja ieņēmumi ir pārsnieguši izdevumus, uz 2022. gada 31. decembri publiskajam tirgotājam bija vēl nesegtas ar obligāto iepirkumu un garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu saistītās izmaksas no iepriekšējiem gadiem, kuras no to maksimālā apmēra 165,8 milj. euro 2018. gada janvārī, ņemot vērā arī iepriekš saņemtās valsts budžeta dotācijas to segšanai un 2022. gada ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem, ir ievērojami samazinājušās, un uz 2022. gada 31. decembri veidoja 107 898,88 euro.
Ņemot vērā 2022. gada augstās elektroenerģijas cenas biržā, kurā publiskais tirgotājs pārdod no komersantiem, kuriem ir tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, iepirkto elektroenerģiju, galvenokārt pārsniedza Ministru kabineta noteikumos fiksētās obligātā iepirkuma cenas, 2022. gadā publiskā tirgotāja ieņēmumi no OIK maksājumiem, izcelsmes apliecinājumu pārdošanas un elektroenerģijas pārdošanas biržā pārsniedza publiskā tirgotāja izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas obligāto iepirkumu un garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto elektrisko jaudu. Līdz ar to atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra rīkojumam Nr. 584 "Par kompleksiem pasākumiem obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai" faktiski OIK elektroenerģijas gala lietotāju rēķinos kopš 2022. gada 1. septembra netiek ietverta (OIK apmērs elektroenerģijas gala lietotājiem tiek noteikts 0 euro par kilovatstundu).
Ņemot vērā, ka 2022. gadā publiskā tirgotāja ieņēmumi pārsniedza izdevumus, arī ar SPRK padomes 2022. gada 24. novembra lēmumu Nr. 263 "Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma un jaudas komponentēm no 2023. gada 1. janvāra" OIK, kas piemērojamas no 2023. gada 1. janvāra, attiecībā uz kompensējamajiem publiskā tirgotāja izdevumiem par 2022. gadu, tika noteiktas 0 euro par megavatstundu.
Vienlaikus, neskatoties uz to, ka 2022. gada publiskā tirgotāja ieņēmumi ir pārsnieguši izdevumus, uz 2022. gada 31. decembri publiskajam tirgotājam bija vēl nesegtas ar obligāto iepirkumu un garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu saistītās izmaksas no iepriekšējiem gadiem, kuras no to maksimālā apmēra 165,8 milj. euro 2018. gada janvārī, ņemot vērā arī iepriekš saņemtās valsts budžeta dotācijas to segšanai un 2022. gada ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem, ir ievērojami samazinājušās, un uz 2022. gada 31. decembri veidoja 107 898,88 euro.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2023. gada 16. februārī Saeima pieņēma grozījumus ETL, cita starpā ETL 33. panta sestajā un septītajā daļā nosakot, ka elektroenerģijas obligātā iepirkuma izmaksas Ministru kabineta noteiktā kārtībā turpmāk tiek segtas no valsts budžeta, tādējādi ETL nostiprinot pastāvīgu risinājumu elektroenerģijas obligātā iepirkuma finansēšanai, kas neparedz turpmākus elektroenerģijas gala lietotāju OIK maksājumus. Attiecīgās likuma normas stājās spēkā 2023. gada 1. maijā. Ar projektu tiek nodrošināts normatīvais regulējums ETL paredzētā elektroenerģijas obligātā iepirkuma finansēšanas modeļa īstenošanai - kārtība, kādā no valsts budžeta sedz ar elektroenerģijas obligāto iepirkumu un ar garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistīto publiskā tirgotāja izmaksu pārsniegumu pār ieņēmumiem. Ņemot vērā, ka publiskais tirgotājs finanšu līdzekļu maksājumus par elektroenerģijas obligāto iepirkumu un garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu veic uz aizņēmuma pamata, ir nepieciešams noteikt, kādā veidā un ar kādu regularitāti publiskā tirgotāja izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem tiek kompensēts no valsts budžeta līdzekļiem.
Valsts kanceleja 2023. gada 17. augusta atzinumā par tiesību akta projektu Nr. 23-TA-803 ir norādījusi, ka no ETL pārejas noteikumu 92. punktā ietvertajām normām izriet nepieciešamība izdot Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumus Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 50) jaunā redakcijā. Līdz ar to normatīvais regulējums OIK finansējuma modeļa maiņai būtu ietverams pārizdotos Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, nevis kā grozījumi esošajā MK noteikumu Nr. 50 redakcijā.
Valsts kanceleja 2023. gada 17. augusta atzinumā par tiesību akta projektu Nr. 23-TA-803 ir norādījusi, ka no ETL pārejas noteikumu 92. punktā ietvertajām normām izriet nepieciešamība izdot Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumus Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 50) jaunā redakcijā. Līdz ar to normatīvais regulējums OIK finansējuma modeļa maiņai būtu ietverams pārizdotos Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, nevis kā grozījumi esošajā MK noteikumu Nr. 50 redakcijā.
Risinājuma apraksts
Ar projektu, ievērojot Valsts kancelejas 2023. gada 17. augusta atzinumā par tiesību akta projektu Nr. 23-TA-803 minēto, tiek izdoti Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi jaunā redakcijā. Projektā ir pārņemtas visas MK noteikumos Nr. 50 ietvertās aktuālās tiesību normas, papildinot un grozot tās atbilstoši tiesību akta lietā Nr. 23-TA-803 paredzētajam regulējumam par OIK finansējuma modeļa maiņu, kas ir saskaņots ar visām iesaistītajām institūcijām (skatīt TA lietu Nr. 23-TA-803), tādējādi nodrošinot normatīvo regulējumu likumā noteiktā elektroenerģijas obligātā iepirkuma finansēšanas modeļa īstenošanai.
Projekts paredz, ka elektroenerģijas galalietotāji turpmāk vairs neveiks OIK maksājumus, attiecīgi no Ministru kabineta noteikumiem tiek svītrota atsauce uz OIK maksājumiem un ar tiem saistīto OIK uzskaiti un pienākumu norēķināties ar publisko tirgotāju. Vienlaikus normatīvajā regulējumā tiek saglabātas OIK definīcijas, kā arī tās normas, kas attiecas uz OIK piemērošanu periodā, kurā elektroenerģijas gala lietotājam saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 50 tika noteikts pienākums veikt OIK maksājumus. Obligātā iepirkuma ietvaros saražotās elektroenerģijas iepirkuma un jaudas komponentes maksājumu radītos izdevumus segs publiskais tirgotājs no saviem ieņēmumiem, kas veidojas no darbības elektroenerģijas tirgos, elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu pārdošanas, kā arī valsts dotācijas obligātā iepirkuma un jaudas komponentes pieauguma ierobežošanai. Gadījumā, ja elektroenerģijas publiskā tirgotāja ar obligātā iepirkuma sistēmu saistītās izmaksas visā darbības periodā pārsniegs tā ieņēmumus, kas veidojas no darbības elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros, attiecīgo izmaksu pārsniegums, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, tiks segts no valsts budžeta līdzekļiem. Piešķirot publiskos līdzekļus elektroenerģijas publiskajam tirgotājam, tam komercdarbības valsts atbalsta noteikumu kontekstā netiks sniegtas ekonomiskās priekšrocības tirgū, jo tiks segtas tikai faktiskās izmaksas, kas saistītas ar deleģētās funkcijas izpildi.
Atbilstoši ETL 33. panta septītajā daļā noteiktajam pilnvarojumam projekts paredz papildināt Ministru kabineta noteikumus ar jaunu nodaļu, kurā tiek noteikta publiskā tirgotāja izmaksu pārsnieguma pār ieņēmumiem segšanas kārtība. Minētajā kārtībā cita starpā tiek noteikti termiņi, kādos publiskais tirgotājs sagatavo un iesniedz Būvniecības valsts kontroles birojā informāciju un aprēķinu par izmaksu un ieņēmumu starpību no darbības elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros un aprēķinu pamatojošo informāciju, kā arī Būvniecības valsts kontroles biroja tiesības, īstenojot publiskā tirgotāja iesniegto aprēķinu pārbaudi.
Projekts noteic, ka, publiskā tirgotāja izmaksām no darbības elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros pārsniedzot ieņēmumus, publiskais tirgotājs aprēķinam pievieno rēķinu par publiskā tirgotāja izmaksu un ieņēmumu starpību (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli).
Ņemot vērā līdz 2023. gada 30. aprīlim spēkā bijušo ETL regulējumu un uz tā pamata SPRK izdoto Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķināšanas metodiku, kā arī ar SPRK padomes 2022. gada 24. novembra lēmumu Nr. 263 "Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma un jaudas komponentēm no 2023. gada 1. janvāra", no 2023. gada 1. janvāra OIK nosakot 0 euro par megavatstundu, ir izvērtēts un secināts, ka par 2022. gadu publiskajam tirgotājam nav kompensējamo izmaksu, kas saistītas ar 2022. gadā īstenoto elektroenerģijas obligāto iepirkumu un garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.
Līdz ar to ir nepieciešams un ar projektu tiek paredzēts noteikt kārtību, kādā no valsts budžeta tiek kompensēts publiskā tirgotāja izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem par periodu no 2023. gada 1. janvāra. Ņemot vērā, ka publiskajam tirgotājam vairs nav ieņēmumu no galalietotājiem par OIK, publiskais tirgotājs maksājumus komersantiem obligātā iepirkuma ietvaros un par garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto jaudu īsteno uz finanšu līdzekļu aizņēmuma pamata. Jo ilgāks ir aizņēmuma termiņš, jo vairāk palielinās publiskā tirgotāja finanšu izmaksas, līdz ar to kā optimālākais risinājums ir izvēlēts izvērtēt publiskā tirgotāja izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem reizi ceturksnī, publiskajam tirgotājam iesniedzot informāciju par tā izmaksām un ieņēmumiem Būvniecības valsts kontroles birojam, kurš pēc tās pārbaudes no valsts budžeta līdzekļiem apmaksā publiskā tirgotāja izrakstīto rēķinu par publiskā tirgotāja attiecīgā ceturkšņa izdevumu un ieņēmumu starpību. Ja saskaņā ar publiskā tirgotāja aprēķiniem attiecīgā ceturkšņa publiskā tirgotāja ieņēmumi pārsniedz izdevumus, publiskais tirgotājs rēķinu Būvniecības valsts kontroles birojam neizraksta, bet attiecīgais ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem tiek ieskaitīts nākamā ceturkšņa ieņēmumos.
Ņemot vērā, ka noteikumu projekta izstrāde notiek 2023. gada otrajā pusgadā, ar projektu tiek paredzēts papildināt Ministru kabineta noteikumus ar pārejas normu, kas noteic, ka pirmo reizi publiskais tirgotājs informāciju par tā ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī rēķinu, ja tā izdevumi ir pārsnieguši ieņēmumus, iesniedz par visu 2023. gadu. Ņemot vērā ETL 33. panta sestajā daļā paredzēto, ka no valsts budžeta sedz ar elektroenerģijas obligāto iepirkumu un ar garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistīto publiskā tirgotāja izmaksu pārsniegumu pār ieņēmumiem visā publiskā tirgotāja darbības periodā, projektā ietvertajos Ministru kabineta noteikumu pārejas noteikumos tiek paredzēts, ka 2023. gada publiskā tirgotāja izdevumu un ieņēmumu starpības aprēķinā tiek iekļautas arī publiskā tirgotāja par iepriekšējiem gadiem neatgūtās finanšu izmaksas uz 2022. gada 31. decembri. Pēc šī vienreizējā aprēķina un informācijas iesniegšanas par 2023. gadu, kurā iekļautas arī neatgūtās finanšu izmaksas uz 2022. gada 31. decembri, turpmāk publiskajam tirgotājam informācija un aprēķins Būvniecības valsts kontroles birojam būs jāiesniedz tikai par aktuālā kalendārā gada kārtējo ceturksni.
Projekts paredz, ka elektroenerģijas galalietotāji turpmāk vairs neveiks OIK maksājumus, attiecīgi no Ministru kabineta noteikumiem tiek svītrota atsauce uz OIK maksājumiem un ar tiem saistīto OIK uzskaiti un pienākumu norēķināties ar publisko tirgotāju. Vienlaikus normatīvajā regulējumā tiek saglabātas OIK definīcijas, kā arī tās normas, kas attiecas uz OIK piemērošanu periodā, kurā elektroenerģijas gala lietotājam saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 50 tika noteikts pienākums veikt OIK maksājumus. Obligātā iepirkuma ietvaros saražotās elektroenerģijas iepirkuma un jaudas komponentes maksājumu radītos izdevumus segs publiskais tirgotājs no saviem ieņēmumiem, kas veidojas no darbības elektroenerģijas tirgos, elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu pārdošanas, kā arī valsts dotācijas obligātā iepirkuma un jaudas komponentes pieauguma ierobežošanai. Gadījumā, ja elektroenerģijas publiskā tirgotāja ar obligātā iepirkuma sistēmu saistītās izmaksas visā darbības periodā pārsniegs tā ieņēmumus, kas veidojas no darbības elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros, attiecīgo izmaksu pārsniegums, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, tiks segts no valsts budžeta līdzekļiem. Piešķirot publiskos līdzekļus elektroenerģijas publiskajam tirgotājam, tam komercdarbības valsts atbalsta noteikumu kontekstā netiks sniegtas ekonomiskās priekšrocības tirgū, jo tiks segtas tikai faktiskās izmaksas, kas saistītas ar deleģētās funkcijas izpildi.
Atbilstoši ETL 33. panta septītajā daļā noteiktajam pilnvarojumam projekts paredz papildināt Ministru kabineta noteikumus ar jaunu nodaļu, kurā tiek noteikta publiskā tirgotāja izmaksu pārsnieguma pār ieņēmumiem segšanas kārtība. Minētajā kārtībā cita starpā tiek noteikti termiņi, kādos publiskais tirgotājs sagatavo un iesniedz Būvniecības valsts kontroles birojā informāciju un aprēķinu par izmaksu un ieņēmumu starpību no darbības elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros un aprēķinu pamatojošo informāciju, kā arī Būvniecības valsts kontroles biroja tiesības, īstenojot publiskā tirgotāja iesniegto aprēķinu pārbaudi.
Projekts noteic, ka, publiskā tirgotāja izmaksām no darbības elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros pārsniedzot ieņēmumus, publiskais tirgotājs aprēķinam pievieno rēķinu par publiskā tirgotāja izmaksu un ieņēmumu starpību (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli).
Ņemot vērā līdz 2023. gada 30. aprīlim spēkā bijušo ETL regulējumu un uz tā pamata SPRK izdoto Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķināšanas metodiku, kā arī ar SPRK padomes 2022. gada 24. novembra lēmumu Nr. 263 "Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma un jaudas komponentēm no 2023. gada 1. janvāra", no 2023. gada 1. janvāra OIK nosakot 0 euro par megavatstundu, ir izvērtēts un secināts, ka par 2022. gadu publiskajam tirgotājam nav kompensējamo izmaksu, kas saistītas ar 2022. gadā īstenoto elektroenerģijas obligāto iepirkumu un garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.
Līdz ar to ir nepieciešams un ar projektu tiek paredzēts noteikt kārtību, kādā no valsts budžeta tiek kompensēts publiskā tirgotāja izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem par periodu no 2023. gada 1. janvāra. Ņemot vērā, ka publiskajam tirgotājam vairs nav ieņēmumu no galalietotājiem par OIK, publiskais tirgotājs maksājumus komersantiem obligātā iepirkuma ietvaros un par garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto jaudu īsteno uz finanšu līdzekļu aizņēmuma pamata. Jo ilgāks ir aizņēmuma termiņš, jo vairāk palielinās publiskā tirgotāja finanšu izmaksas, līdz ar to kā optimālākais risinājums ir izvēlēts izvērtēt publiskā tirgotāja izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem reizi ceturksnī, publiskajam tirgotājam iesniedzot informāciju par tā izmaksām un ieņēmumiem Būvniecības valsts kontroles birojam, kurš pēc tās pārbaudes no valsts budžeta līdzekļiem apmaksā publiskā tirgotāja izrakstīto rēķinu par publiskā tirgotāja attiecīgā ceturkšņa izdevumu un ieņēmumu starpību. Ja saskaņā ar publiskā tirgotāja aprēķiniem attiecīgā ceturkšņa publiskā tirgotāja ieņēmumi pārsniedz izdevumus, publiskais tirgotājs rēķinu Būvniecības valsts kontroles birojam neizraksta, bet attiecīgais ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem tiek ieskaitīts nākamā ceturkšņa ieņēmumos.
Ņemot vērā, ka noteikumu projekta izstrāde notiek 2023. gada otrajā pusgadā, ar projektu tiek paredzēts papildināt Ministru kabineta noteikumus ar pārejas normu, kas noteic, ka pirmo reizi publiskais tirgotājs informāciju par tā ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī rēķinu, ja tā izdevumi ir pārsnieguši ieņēmumus, iesniedz par visu 2023. gadu. Ņemot vērā ETL 33. panta sestajā daļā paredzēto, ka no valsts budžeta sedz ar elektroenerģijas obligāto iepirkumu un ar garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistīto publiskā tirgotāja izmaksu pārsniegumu pār ieņēmumiem visā publiskā tirgotāja darbības periodā, projektā ietvertajos Ministru kabineta noteikumu pārejas noteikumos tiek paredzēts, ka 2023. gada publiskā tirgotāja izdevumu un ieņēmumu starpības aprēķinā tiek iekļautas arī publiskā tirgotāja par iepriekšējiem gadiem neatgūtās finanšu izmaksas uz 2022. gada 31. decembri. Pēc šī vienreizējā aprēķina un informācijas iesniegšanas par 2023. gadu, kurā iekļautas arī neatgūtās finanšu izmaksas uz 2022. gada 31. decembri, turpmāk publiskajam tirgotājam informācija un aprēķins Būvniecības valsts kontroles birojam būs jāiesniedz tikai par aktuālā kalendārā gada kārtējo ceturksni.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Visas mājsaimniecības, kas ir elektroenerģijas galalietotāji
Ietekmes apraksts
Atbrīvojot visus Latvijas elektroenerģijas galalietotājus no pienākuma veikt obligātā iepirkuma un jaudas komponentes maksājumus, tiks samazināts visu elektroenerģijas galalietotāju kopējo elektroenerģijas izmaksu slogs OIK maksājuma ampērā.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- Visi uzņēmumi, bezpeļņas organizācijas un publiskās personas, kas ir elektroenerģijas galalietotāji
Ietekmes apraksts
Atbrīvojot visus Latvijas elektroenerģijas galalietotājus no pienākuma veikt obligātā iepirkuma un jaudas komponentes maksājumus, tiks samazināts visu elektroenerģijas galalietotāju kopējo elektroenerģijas izmaksu slogs OIK maksājuma ampērā.
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
Obligātā iepirkuma izmaksas turpmāk sedzot no valsts budžeta, samazināsies ar elektroenerģiju saistītie izdevumi visās nozarēs, līdz ar to likumprojektam sagaidāma pozitīva ietekme.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Finansējums noteikumu projekta izpildei ir paredzēts likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmā 03.00.00 “Elektroenerģijas lietotāju atbalsts”; nepieciešamās finansējuma korekcijas publiskā tirgotāja izmaksu pārsnieguma pār ieņēmumiem kompensēšanai tiks iekļautas atsevišķā Klimata un enerģētikas ministrijas konceptuālajā ziņojumā par kompleksiem pasākumiem obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai.
Projekta izpildē iesaistītais Būvniecības valsts kontroles birojs noteikumu projekta normu izpildi nodrošinās piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Projekta izpildē iesaistītais Būvniecības valsts kontroles birojs noteikumu projekta normu izpildi nodrošinās piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ar projektu atbilstoši ETL 33. panta septītajai daļai tiek izstrādāta kārtība publiskā tirgotāja izmaksu pārsnieguma pār ieņēmumiem kompensēšanai. Tā kā projekts tiešā veidā neskar sabiedrības intereses, sabiedriskā apspriešana par projektu netika rīkota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Būvniecības valsts kontroles birojs
- SIA "Enerģijas publiskais tirgotājs"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi