Anotācija (ex-ante)

23-TA-2503: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 13. septembra noteikumos Nr. 567 "Noteikumi par prasībām biometāna un gāzveida stāvoklī pārvērstas sašķidrinātās dabasgāzes ievadīšanai un transportēšanai dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 13. septembra noteikumos Nr. 567 "Noteikumi par prasībām biometāna un gāzveida stāvoklī pārvērstas sašķidrinātās dabasgāzes ievadīšanai un transportēšanai dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā"" (turpmāk – Grozījumu projekts) izstrādāts, lai nodrošinātu, ka tikai no atjaunojamiem energoresursiem iegūtam biometānam, kurš tiek ievadīts dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā, tiek izsniegts gāzes izcelsmes apliecinājums (turpmāk – IA) un nodrošinātu vienotu kvalitātes raksturlielumu izmantošanu Latvijas un pārējo Baltijas valstu un Somijas (turpmāk – FinBalt) dabasgāzes sistēmās transportējamai gāzveida stāvoklī pārvērstai sašķidrinātajai dabasgāzei (turpmāk - SDG).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Grozījumu projekta mērķis ir precizēt noteiktos dabasgāzes savstarpēji savienotā sistēmā ievadāmās gāzes kvalitātes raksturlielumus, lai mazinātu ar biometāna ievadi un IA izsniegšanu saistītos riskus un saskaņotu ievadāmās gāzveida stāvoklī pārvērstās SDG kvalitātes raksturlielumus ar pārējās FinBalt valstīs noteiktajiem. 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2022. gada 13. septembra noteikumi Nr. 567 "Noteikumi par prasībām biometāna un gāzveida stāvoklī pārvērstas sašķidrinātās dabasgāzes ievadīšanai un transportēšanai dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā" (turpmāk - Noteikumi Nr. 567) regulē biometāna un gāzveida stāvoklī pārvērstas SDG ievadīšanu un transportēšanu dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā. Vienlaikus Enerģētikas likums nosaka vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoram akciju sabiedrībai “Conexus Baltic Grid” (turpmāk - Conexus) pienākumu izsniegt IA no atjaunojamiem energoresursiem ražotai gāzei, tostarp, biometānam, kā arī nodrošināt dabasgāzes savstarpēji savienotajā sistēmā ievadāmās gāzes uzskaiti un kvalitātes kontroli.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī kā viens no būtiskākajiem Eiropas dabasgāzes piegādes avotiem ir kļuvuši SDG termināļi. Līdzīga situācija novērojama arī FinBalt reģionā, kur kopš 2022. gada galvenie dabasgāzes piegādes avoti ir Klaipēdas, Lietuva SDG terminālis, Inkoo, Somija SDG terminālis, kā arī dabasgāze reģionā tiek piegādāta pa gāzes starpsavienojumu Polija-Lietuva (GIPL). No SDG termināļiem saņemtās dabasgāzes kvalitātes raksturlielumi mainās atkarībā no SDG izcelsmes vietas. Attiecīgi Latvijas vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators Conexus ir konstatējis neraksturīgas dabasgāzes sastāva izmaiņas, kad citā starpā metāna saturs neatbilst regulējumā noteiktajai vērtībai. Piemēram, 2023. gada 22. jūnijā un nākamajās dienās tika fiksētas šādas dabasgāzes kvalitātes raksturlielumu vidējas vērtības: augstākā siltumspēja 12,2 kWh/m3, Vobbe skaitlis (indekss) 15,4 kWh/m3 (noteiktā vērtība 13,66–15,50 kWh/m3), metāna saturs 88,5 mol % (noteiktā vērtība ≥ 90 mol %). Dabasgāze ar šādu gāzes sastāvu nonāca gāzes regulēšanas stacijās Valmiera, Lode, Cēsis un Ezerciems. 

Minimālā metāna daudzums dabasgāzē šobrīd ir noteikts tikai Latvijā, bet ne Igaunijā, ne Somijā metāna minimālais daudzums netiek ierobežots.

Ņemot vērā minēto un to, ka Somijas, Igaunijas un Latvijas vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas darbības uzsākšana 2020. gadā ne tikai veicināja reģionālā dabasgāzes tirgus likviditātes un konkurētspējas pieaugumu, bet arī palielināja tirgus integrāciju, ir būtiski FinBalt reģiona valstīs saskaņot dabasgāzes apgādes sistēmā transportējamās dabasgāzes kvalitātes raksturlielumus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd Noteikumu Nr. 567 1. pielikums “Sistēmā ievadāmās gāzes kvalitātes raksturlielumi” nosaka vienādus kvalitātes raksturlielumus kā dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā ievadāmajam biometānam, tā gāzveida stāvoklī pārvērstai SDG. Tas ierobežo un apdraud vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora iespējas pienācīgi veikt tā jauno pienākumu – proti – izdot ticamus un IA izdevējiestāžu asociācijas “Association of Issuing Bodies” (AIB) biedru starpā atzītus IA tikai no atjaunojamiem energoresursiem ražotai gāzei. Biometānu ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un ir svarīgi, ka IA tiek izsniegti tikai tādas izcelsmes biometānam, kas nav bagātināts ar biometāna ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem neraksturīgiem papildkomponentiem (etāns, propāns, butāns).

Atbilstoši Enerģētikas likumam 112. panta 19. punktam vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram ir jāveic sistēmā ievadītās gāzes uzskaite un kvalitātes kontrole, kas IA izsniegšanas gadījumā ir valsts no atjaunojamiem energoresursiem ražotas gāzes izcelsmes apliecināšanas sistēmas uzticamības un pārrobežu atzīšanas (IA eksporta un ārpusdomēna atcelšanas jeb izlietošanas) pamatā. Vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram ir atbildība ne vien par sistēmā ievadītās gāzes uzskaiti un kvalitātes kontroli, bet arī nacionāla un Eiropas Savienības līmeņa atbildība par izsniegto IA kvalitātes neapšaubāmību, unikalitāti un uzticamību, ko nepieciešams nodrošināt. Līdz ar to nedrīkst tikt pieļautas situācijas, kurās IA Latvijā varētu tik izsniegta gāzei, kas satur fosilas izcelsmes komponentus, proti, etānu, propānu un butānu, kuri lielākā vai mazākā daudzumā ir atrodami dabasgāzē, regazificētā SDG, bet nerodas biometāna ražošanas procesā. Turklāt Noteikumi Nr. 567 paredz, ka dabasgāzes sistēmā ievadāmās gāzes uzskaiti un kontroli var veikt gan dabasgāzes sadales, gan pārvades sistēmas operators un ka dabasgāzes sadales sistēmas operators nodrošina dabasgāzes sadales sistēmā ievadāmās gāzes odorizāciju, kas neatbilst Enerģētikas likuma 112. panta 9. punktā noteiktajam.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts paredz, ka Noteikumu Nr. 567 1. pielikumā ietvertie gāzes kvalitātes raksturlielumi tiek atbilstoši precizēti, nosakot, ka biometāns, kurš tiek ievadīts dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā, nevar saturēt tādus papildkomponentus, kādus satur fosilas izcelsmes gāze vai gāzveida stāvoklī pārvērsta SDG, proti, - propānu, etānu, butānu vai citus ogļūdeņražus. Tādējādi tiek novērsts potenciāls nepamatotas IA izsniegšanas risks, tajā skaitā – negodprātīgas rīcības dēļ, gāzes ražotājiem ievadot ārpus savstarpēji savienotās sistēmas ražoto biometānu Conexus izveidotajos biometāna ievades punktos, jo, uzraugot biometānam neraksturīgu komponentu neesamību ievadāmajā biometānā, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators varēs pārliecināties par biometāna atjaunīgo izcelsmi. Turklāt metāns, propāns, butāns, etāns ir standarta gāzes kvalitātes raksturlielumi un šo raksturlielumu kontrole neprasa papildu tehnoloģijas.

Ar Grozījumu projektu Noteikumu Nr. 567 7. punkts tiek izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka dabasgāzes pārvades sistēmas operators pieslēguma punktā veic dabasgāzes sistēmā ievadāmās gāzes uzskaiti un kontrolē sistēmā ievadāmās gāzes kvalitātes raksturlielumus, kā arī nodrošina dabasgāzes sadales sistēmā ievadāmās gāzes odorizāciju.
Problēmas apraksts
Vēsturiski dabasgāzes kvalitātes prasības bija noteiktas, balstoties uz kvalitātes raksturlielumiem no Krievijas Federācijas piegādātajai dabasgāzei. No minētā avota dabasgāze tuvākā pārskatāmā laikā vairs netiks saņemta, un šobrīd dabasgāzes apgādes sistēmā ievadītās dabasgāzes sastāvu un no tā izrietošos raksturlielumus pamatā noteic SDG piegādes Somijai, Lietuvai un Polijai.

Minimālais pieļaujamais metāna daudzums dabasgāzē Latvijā ir noteikts 90 mol %, savukārt kaimiņvalstīs – Igaunijā un Somijā – metāna minimālais daudzums netiek ierobežots, bet tiek veikta uzraudzība Vobbe skaitlim (indeksam), kas ir būtiskāks raksturlielums dabasgāzes lietotāju iekārtu darbībai. Vobbe skaitļa (indeksa) limits Latvijā, Igaunijā un Somijā noteikts ir 14,4 kWh/m3 (pie standartapstākļiem 25/20 ° C (sadegšana/mērīšana), 1,01325 bar) jeb 15,5 kWh/m3 (pie standartapstākļiem 25/0 ° C (sadegšana/mērīšana), 1,01325 bar), un tas netiek pārsniegts.
Risinājuma apraksts
Dabasgāze Latvijas Republikā tiek piegādāta no dažādu pasaules reģionu avotiem, kur metāna daudzums dabasgāzē ir atšķirīgs. Turklāt metāna daudzumu dabasgāzes sastāvā var ietekmēt ar transportēšanu saistītie procesi, piemēram, sašķidrināšana vai iztvaicēšana. Dabasgāzei kā energoresursam ir svarīgi nodrošināt normatīvajos aktos noteikto augstāko un zemāko siltumspējas robežu un Vobbes skaitli (indeksu). Savukārt metāna daudzumam dabasgāzes sastāvā ir otršķirīga nozīme, un pie nosacījuma, ka ir ievēroti citi normatīvajos aktos noteiktie dabasgāzes kvalitātes raksturlielumi, metāna daudzums nerada būtisku ietekmi dabasgāzes lietotāju iekārtu darbībai. Tāpēc Grozījumu projekts paredz, ka Noteikumu Nr. 567 1.pielikumā nav ietverta prasība attiecībā uz metāna daudzumu ievadāmajā gāzveida stāvoklī pārvērstai SDG un biometānam.
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr. 567 paredz, ka sistēmā ievadāmai gāzei jāveic nepārtraukta mehānisko piemaisījumi kontrole.
Risinājuma apraksts
Lai izvairītos no mehānisko piemaisījumu izraisītām iespējamām sekām, Conexus vadās pēc standartā EN 1776 “Gas infrastructure - Gas measuring systems - Functional requirements” 7.16. apakšpunktā minētās rekomendācijas, kas noteic, ka putekļi, cietās vielas un/vai šķidrumi nedrīkst ietekmēt mērījumu rezultātus, tādēļ, ja nepieciešams, pirms skaitītāja jāuzstāda piemēroti filtri un/vai separatori. Līdz ar to visas Conexus mērīšanas sistēmas tiek aprīkotas ar atbilstošiem filtriem, un izsniedzamajās tehniskajās prasībās pieslēguma ierīkošanai tiek pieprasīts paredzēt atbilstošu filtru uzstādīšanu. Tādējādi papildus mehānisko piemaisījumu kontrole nav nepieciešama, un tā no Noteikumu Nr. 567 1. pielikuma ir svītrota.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Enerģētikas likuma 84.1 panta pirmo daļu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) apstiprina dabasgāzes pārvades sistēmas operatora izstrādātos dabasgāzes pārvades sistēmas pieslēguma noteikumus dabasgāzes sadales sistēmas operatoriem, biometāna ražotājiem, sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operatoriem un dabasgāzes lietotājiem un dabasgāzes sadales sistēmas operatora izstrādātos dabasgāzes sadales sistēmas pieslēguma noteikumus biometāna ražotājiem, sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operatoriem un dabasgāzes lietotājiem.

Regulatora 2023. gada 9. marta lēmuma Nr. 1/4 “Dabasgāzes pārvades sistēmas pieslēguma noteikumi dabasgāzes sadales sistēmas operatoriem, biometāna ražotājiem, sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operatoriem un dabasgāzes lietotājiem” 2.5. apakšpunktā noteikts, ka pieslēgums ir sistēmas operatora sistēmas daļa (gāzesvadi, noslēgierīces, gāzes regulēšanas iekārtas, cauruļvadi, ievadāmās gāzes ķīmiskā sastāva, apjoma un kvalitātes noteikšanas un kontroles mezgls, kā arī citas iekārtas un aparatūra), kuru ierīko dabasgāzes vai biometāna piegādei no pieslēguma vietas pārvades sistēmā līdz piederības robežai vai dabasgāzes un biometāna piegādei no piederības robežas līdz pieslēguma vietai pārvades sistēmā. 

Lai arī pašlaik nav noteikti jauni dabasgāzes sadales sistēmas pieslēguma noteikumi biometāna ražotājiem, sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operatoriem un dabasgāzes lietotājiem, kā to nosaka Enerģētikas likuma 84.1 panta pirmā daļa un pārejas noteikumu 41. punkts, tomēr, ņemot vērā pieslēguma ierīkošanas regulējumu elektroenerģijas nozarē un dabasgāzes apgādes sistēmas darbības regulējumu, nav pamata attiecībā uz sistēmas lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmas pieslēgšanu dabasgāzes sadales sistēmai piemērot no sistēmas lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmas pieslēgšanas dabasgāzes pārvades sistēmai atšķirīgu regulējumu.

Ievērojot Enerģētikas likuma 112. panta 19. punktā noteikto vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumu nodrošināt savstarpēji savienotajā sistēmā ievadāmās gāzes uzskaiti un kvalitātes kontroli un 111. pantā pirmās daļas 1. punktā noteikto par dabasgāzes pārvades darbības veikšanai vajadzīgo aktīvu piederību vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram, pieslēguma daļa, kuru veido gāzes kvalitātes kontroles un uzskaites mezgls, ir uzskatāma par pieslēguma sastāvdaļu un attiecīgi - vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora sistēmas daļu. Līdz ar to arī gadījumos, kad biometāna ražotājs vai sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operators plāno veidot pieslēgumu dabasgāzes sadales sistēmai, tehniskās prasības ir jāizsniedz ne tikai dabasgāzes sadales sistēmas operatoram, bet attiecībā uz gāzes kvalitātes kontroli, uzskaiti un odorizāciju dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 567 2. pielikumā noteikts, ka gāzes ievadītājam dabasgāzes sadales sistēmas pieslēguma izveidei jāsaņem tehniskās prasības no dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas operatora, kā arī ar abiem operatoriem jāslēdz pieslēguma līgums, kurā nosaka pieslēguma ierīkošanas nosacījumus un termiņus, gāzes ievadītāja dabasgāzes apgādes sistēmas pieslēgšanas nosacījumus sadales sistēmai, pieslēguma maksu, pieslēguma maksas samaksas termiņus, kā arī sadarbības nosacījumus starp sistēmas operatoriem un gāzes ievadītāju.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 23. decembra rīkojumu Nr. 968 "Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu" un Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumiem Nr. 817 "Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums" ar enerģētikas politiku saistītās funkcijas ir nodotas Klimata un enerģētikas ministrijai. Ņemot vērā minēto, nepieciešams veikt grozījumu Noteikumu Nr. 567 4. punktā, lai Ekonomikas ministrijai noteiktās funkcijas un uzdevumus, kas saistīti ar enerģētikas politikas jomu, nodotu Klimata un enerģētikas ministrijai.
Risinājuma apraksts
Veikts grozījums Noteikumu Nr. 567 4.punktā paredzot, ka turpmāk Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartizācijas tehnisko komiteju iesniegs nacionālajai standartizācijas institūcijai to standartu sarakstu, kuri jāpiemēro šo noteikumu prasību izpildei.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • Biometāna ražotāji
  • Dabasgāzes tirgotāji
Ietekmes apraksts
Dabasgāzes savstarpēji savienotā sistēmā ievadāmās gāzes kvalitātes raksturlielumi ir precizēti, lai mazinātu ar biometāna ievadi un IA izsniegšanu saistītos riskus, kā arī noteikts Conexus pienākums veikt sistēmā ievadāmās gāzes kvalitātes kontroli un uzskaiti.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Klimata un enerģētikas ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/64c16104-46c1-4dee-b673-f6b38894df35

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Nav iesniegti viedokļi.

6.4. Cita informācija

Sabiedrības līdzdalība un informēšana tika nodrošināta ievietojot projektu sabiedriskai apspriedei tiesību aktu projektu publiskajā portālā: https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations .
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • AS "Conexus Baltic Grid"
  • Klimata un enerģētikas ministrija
  • AS "Gaso"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Klimata un enerģētikas ministrija pārņem Ekonomikas ministrijai noteiktās funkcijas un uzdevumus, kas saistīti ar enerģētikas politikas jomu.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi