25-TA-2749: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2025. gada 13. maija noteikumos Nr. 278 "Noteikumi par Nodokļu un muitas policijas ierēdņu dienesta pakāpēm"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2025. gada 13. maija noteikumos Nr. 278 "Noteikumi par Nodokļu un muitas policijas ierēdņu dienesta pakāpēm"" (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, ņemot vērā Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra ārkārtas sēdes protokola Nr. 38 1. § "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam"" 19. punktā doto uzdevumu – Finanšu ministrijai sagatavot un finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumu Nodokļu un muitas policijas likumā, lai noteiktu, ka ar 2026. gada 1. janvāri Nodokļu un muitas policijas pārraudzību īsteno iekšlietu ministrs, iekļaušanai budžetu pavadošo likumprojektu paketē.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu, ka Nodokļu un muitas policijas priekšniekam dienesta pakāpi, izņemot ģenerāļa dienesta pakāpi, piešķir, saglabā, pazemina un atņem iekšlietu ministrs. Ģenerāļa dienesta pakāpi piešķir, saglabā, pazemina un atņem Ministru kabinets pēc iekšlietu ministra ieteikuma. Papildus nepieciešams noteikt, ka Nodokļu un muitas policijas priekšniekam kārtējo dienesta pakāpi pirms šo noteikumu 3. pielikumā noteiktā termiņa var piešķirt kā vienreizēju apbalvojumu ar iekšlietu ministra lēmumu par īpašiem nopelniem un teicamu darbu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Nodokļu un muitas policijas likuma spēkā stāšanās termiņš – 2026. gada 1. janvāris.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2024. gada 6. februāra sēdē (protokols Nr. 6, 33. §, 1., 2. punkts) izskatīja un pieņēma zināšanai Finanšu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem" un nolēma atbalstīt tajā ietvertos priekšlikumus par Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju, saskaņā ar kuriem paredzēts Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas funkcijas un uzdevumus nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei Nodokļu un muitas policijai.
Nodokļu un muitas policijas likums izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 6. februāra sēdes protokola Nr. 6, 33. § "Informatīvais ziņojums "Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem"" 5. punktā doto uzdevumu, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemts 2024. gada 31. oktobrī un izsludināts 2024. gada 20. novembrī, un stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Saskaņā ar minēto likumu ar 2026. gada 1. janvāri tiks izveidota atsevišķa tiešās pārvaldes iestāde – Nodokļu un muitas policija, kura būs finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde, un ministrs tās pārraudzību īstenos ar Finanšu ministrijas starpniecību.
Lai uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti, ir izstrādāts likumprojekts “Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā” (Nr:1117/Lp14), kas paredz mainīt Nodokļu un muitas policijas institucionālo padotību, nosakot, ka ar 2026. gada 1. janvāri Nodokļu un muitas policija būs iekšlietu ministra pārraudzībā.
Likumprojekts “Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā” ir iekļauts likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” pavadošo likumprojektu paketē un 2025.gada 3.decembrī pieņemts otrajā – galīgajā – lasījumā.
Nodokļu un muitas policijas likums izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 6. februāra sēdes protokola Nr. 6, 33. § "Informatīvais ziņojums "Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem"" 5. punktā doto uzdevumu, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemts 2024. gada 31. oktobrī un izsludināts 2024. gada 20. novembrī, un stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Saskaņā ar minēto likumu ar 2026. gada 1. janvāri tiks izveidota atsevišķa tiešās pārvaldes iestāde – Nodokļu un muitas policija, kura būs finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde, un ministrs tās pārraudzību īstenos ar Finanšu ministrijas starpniecību.
Lai uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti, ir izstrādāts likumprojekts “Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā” (Nr:1117/Lp14), kas paredz mainīt Nodokļu un muitas policijas institucionālo padotību, nosakot, ka ar 2026. gada 1. janvāri Nodokļu un muitas policija būs iekšlietu ministra pārraudzībā.
Likumprojekts “Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā” ir iekļauts likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” pavadošo likumprojektu paketē un 2025.gada 3.decembrī pieņemts otrajā – galīgajā – lasījumā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra ārkārtas sēdes protokola Nr. 38 1. § "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam"" 19. punktā doto uzdevumu – Finanšu ministrijai jāsagatavo un finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktā kārtībā jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumu Nodokļu un muitas policijas likumā, lai noteiktu, ka ar 2026. gada 1. janvāri Nodokļu un muitas policijas pārraudzību īsteno iekšlietu ministrs, iekļaušanai budžetu pavadošo likumprojektu paketē.
Likumprojekts “Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā” ir iekļauts likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” pavadošo likumprojektu paketē un 2025. gada 3.decembrī pieņemts otrajā – galīgajā – lasījumā. Tādējādi ir nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2025. gada 13. maija noteikumos Nr. 278 "Noteikumi par Nodokļu un muitas policijas ierēdņu dienesta pakāpēm" 3. punktā, lai noteiktu, ka Nodokļu un muitas policijas priekšniekam dienesta pakāpi, izņemot ģenerāļa dienesta pakāpi, piešķir, saglabā, pazemina un atņem iekšlietu ministrs. Ģenerāļa dienesta pakāpi piešķir, saglabā, pazemina un atņem Ministru kabinets pēc iekšlietu ministra ieteikuma. Nepieciešams grozīt minēto noteikumu 20. punktu, nosakot, ka Nodokļu un muitas policijas priekšniekam kārtējo dienesta pakāpi pirms šo noteikumu 3. pielikumā noteiktā termiņa var piešķirt kā vienreizēju apbalvojumu ar iekšlietu ministra lēmumu par īpašiem nopelniem un teicamu darbu.
Likumprojekts “Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā” ir iekļauts likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” pavadošo likumprojektu paketē un 2025. gada 3.decembrī pieņemts otrajā – galīgajā – lasījumā. Tādējādi ir nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2025. gada 13. maija noteikumos Nr. 278 "Noteikumi par Nodokļu un muitas policijas ierēdņu dienesta pakāpēm" 3. punktā, lai noteiktu, ka Nodokļu un muitas policijas priekšniekam dienesta pakāpi, izņemot ģenerāļa dienesta pakāpi, piešķir, saglabā, pazemina un atņem iekšlietu ministrs. Ģenerāļa dienesta pakāpi piešķir, saglabā, pazemina un atņem Ministru kabinets pēc iekšlietu ministra ieteikuma. Nepieciešams grozīt minēto noteikumu 20. punktu, nosakot, ka Nodokļu un muitas policijas priekšniekam kārtējo dienesta pakāpi pirms šo noteikumu 3. pielikumā noteiktā termiņa var piešķirt kā vienreizēju apbalvojumu ar iekšlietu ministra lēmumu par īpašiem nopelniem un teicamu darbu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai precizētu Ministru kabineta 2025. gada 13. maija noteikumu Nr. 278 "Noteikumi par Nodokļu un muitas policijas ierēdņu dienesta pakāpēm":
- 3. punktu, nosakot, ka Nodokļu un muitas policijas priekšniekam dienesta pakāpi, izņemot ģenerāļa dienesta pakāpi, piešķir, saglabā, pazemina un atņem iekšlietu ministrs. Ģenerāļa dienesta pakāpi piešķir, saglabā, pazemina un atņem Ministru kabinets pēc iekšlietu ministra ieteikuma.
- 20. punktu, nosakot, ka Nodokļu un muitas policijas priekšniekam kārtējo dienesta pakāpi pirms šo noteikumu 3. pielikumā noteiktā termiņa var piešķirt kā vienreizēju apbalvojumu ar iekšlietu ministra lēmumu par īpašiem nopelniem un teicamu darbu.
Papildus jaunā redakcijā tiek izteikts Ministru kabineta 2025. gada 13. maija noteikumu Nr. 278 "Noteikumi par Nodokļu un muitas policijas ierēdņu dienesta pakāpēm" 1. pielikums - tas ir aktualizēts atbilstoši spēkā esošajam Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes amata vietu sadalījumam un plānotajam Nodokļu un muitas policijas pārvaldes amata vietu sadalījumam sākot ar 2026. gada 1. janvāri.
Ministru kabineta 2025. gada 13. maija noteikumu Nr. 278 "Noteikumi par Nodokļu un muitas policijas ierēdņu dienesta pakāpēm" 1.pielikums ir papildināts ar jauniem amatiem:
- galveno personāla speciālistu, kam atbilstošā augstākā dienesta pakāpe noteikta kapteinis, ņemot vērā, ka ar 2025. gada 3. oktobri tika izveidota Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Personāla un iekšējās kontroles daļas galvenā personāla speciālista (ierēdņa) amata vieta, kam pašlaik piešķirta dienesta pakāpe. Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumiem Nr. 708 "Noteikumi par Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes, muitas iestāžu, nodokļu un muitas policijas ierēdņu dienesta pakāpēm" ir noteikts regulējums, ja ierēdnim līdz šim nebija piešķirta dienesta pakāpe, tad, to pārceļot no citas Valsts ieņēmumu dienesta patstāvīgās struktūrvienības, viņam dienesta pakāpes piešķiršanai ņem vērā dienesta laiku Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņa amatā. Valsts civildienesta likuma 3. panta otrajā daļā noteikts, ka ierēdnis specializētajā valsts civildienestā ir persona, kas šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas veic diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, Valsts ieņēmumu dienestā. No minētās tiesību normas viennozīmīgi izriet, ka visi Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi uzskatāmi par specializētā valsts civildienesta personām, kas strādā gan struktūrvienībās, kurās piešķir dienesta pakāpes, gan struktūrvienībās, kurās nepiešķir dienesta pakāpes. Minētais nosacījums par iepriekšējās darba pieredzes ņemšanu vērā dienesta pakāpes piešķiršanā attiecas tikai uz Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, kas Valsts ieņēmumu dienestā veido nozares politiku vai attīstības stratēģiju, koordinē nozares darbību, sadala vai kontrolē finanšu resursus, izstrādā normatīvos aktus vai kontrolē to ievērošanu, sagatavo vai izdod administratīvos aktus, sagatavo vai pieņem citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus. Šādi tiek nodrošināts arī vienlīdzības princips pret visiem Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, jo, piešķirot dienesta pakāpi, tiek ņemts vērā dienesta laiks Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņa amatā visās Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienībās. Papildus ir jāņem vērā, ka šāds tiesiskais regulējums ir bijis spēkā no Ministru kabineta 2009. gada 27. janvāra noteikumu Nr. 65 "Noteikumi par Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāžu un finanšu policijas ierēdņu dienesta pakāpēm" spēkā stāšanās brīža (2009. gada 27. janvāra).
- pārvaldes direktoru, kam atbilstošā augstākā dienesta pakāpe noteikta pulkvedis, iekšējo auditoru, kam atbilstošā augstākā dienesta pakāpe noteikta majors, un informācijas sistēmas drošības pārvaldnieku, kam atbilstošā augstākā dienesta pakāpe noteikta majors. 1.pielikums papildināts ar minētajiem amatiem saskaņā ar apstiprināto Nodokļu un muitas policijas pārvaldes organizatorisko struktūru un amata vietu sadalījumu sākot ar 2026. gada 1. janvāri.
- 3. punktu, nosakot, ka Nodokļu un muitas policijas priekšniekam dienesta pakāpi, izņemot ģenerāļa dienesta pakāpi, piešķir, saglabā, pazemina un atņem iekšlietu ministrs. Ģenerāļa dienesta pakāpi piešķir, saglabā, pazemina un atņem Ministru kabinets pēc iekšlietu ministra ieteikuma.
- 20. punktu, nosakot, ka Nodokļu un muitas policijas priekšniekam kārtējo dienesta pakāpi pirms šo noteikumu 3. pielikumā noteiktā termiņa var piešķirt kā vienreizēju apbalvojumu ar iekšlietu ministra lēmumu par īpašiem nopelniem un teicamu darbu.
Papildus jaunā redakcijā tiek izteikts Ministru kabineta 2025. gada 13. maija noteikumu Nr. 278 "Noteikumi par Nodokļu un muitas policijas ierēdņu dienesta pakāpēm" 1. pielikums - tas ir aktualizēts atbilstoši spēkā esošajam Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes amata vietu sadalījumam un plānotajam Nodokļu un muitas policijas pārvaldes amata vietu sadalījumam sākot ar 2026. gada 1. janvāri.
Ministru kabineta 2025. gada 13. maija noteikumu Nr. 278 "Noteikumi par Nodokļu un muitas policijas ierēdņu dienesta pakāpēm" 1.pielikums ir papildināts ar jauniem amatiem:
- galveno personāla speciālistu, kam atbilstošā augstākā dienesta pakāpe noteikta kapteinis, ņemot vērā, ka ar 2025. gada 3. oktobri tika izveidota Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Personāla un iekšējās kontroles daļas galvenā personāla speciālista (ierēdņa) amata vieta, kam pašlaik piešķirta dienesta pakāpe. Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumiem Nr. 708 "Noteikumi par Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes, muitas iestāžu, nodokļu un muitas policijas ierēdņu dienesta pakāpēm" ir noteikts regulējums, ja ierēdnim līdz šim nebija piešķirta dienesta pakāpe, tad, to pārceļot no citas Valsts ieņēmumu dienesta patstāvīgās struktūrvienības, viņam dienesta pakāpes piešķiršanai ņem vērā dienesta laiku Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņa amatā. Valsts civildienesta likuma 3. panta otrajā daļā noteikts, ka ierēdnis specializētajā valsts civildienestā ir persona, kas šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas veic diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, Valsts ieņēmumu dienestā. No minētās tiesību normas viennozīmīgi izriet, ka visi Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi uzskatāmi par specializētā valsts civildienesta personām, kas strādā gan struktūrvienībās, kurās piešķir dienesta pakāpes, gan struktūrvienībās, kurās nepiešķir dienesta pakāpes. Minētais nosacījums par iepriekšējās darba pieredzes ņemšanu vērā dienesta pakāpes piešķiršanā attiecas tikai uz Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, kas Valsts ieņēmumu dienestā veido nozares politiku vai attīstības stratēģiju, koordinē nozares darbību, sadala vai kontrolē finanšu resursus, izstrādā normatīvos aktus vai kontrolē to ievērošanu, sagatavo vai izdod administratīvos aktus, sagatavo vai pieņem citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus. Šādi tiek nodrošināts arī vienlīdzības princips pret visiem Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, jo, piešķirot dienesta pakāpi, tiek ņemts vērā dienesta laiks Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņa amatā visās Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienībās. Papildus ir jāņem vērā, ka šāds tiesiskais regulējums ir bijis spēkā no Ministru kabineta 2009. gada 27. janvāra noteikumu Nr. 65 "Noteikumi par Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāžu un finanšu policijas ierēdņu dienesta pakāpēm" spēkā stāšanās brīža (2009. gada 27. janvāra).
- pārvaldes direktoru, kam atbilstošā augstākā dienesta pakāpe noteikta pulkvedis, iekšējo auditoru, kam atbilstošā augstākā dienesta pakāpe noteikta majors, un informācijas sistēmas drošības pārvaldnieku, kam atbilstošā augstākā dienesta pakāpe noteikta majors. 1.pielikums papildināts ar minētajiem amatiem saskaņā ar apstiprināto Nodokļu un muitas policijas pārvaldes organizatorisko struktūru un amata vietu sadalījumu sākot ar 2026. gada 1. janvāri.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Ietekmēs Nodokļu un muitas policijas ierēdņus.
Ietekmes apraksts
Noteikts tiesiskais regulējums attiecībā uz Nodokļu un muitas policijas ierēdņu dienesta pakāpēm un to piešķiršanas, saglabāšanas, pazemināšanas un atņemšanas kārtību.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ņemot vērā, ka noteikumu projekts neskar sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas un procesus, kā arī tiesību akta piemērošanai nav vajadzīgs publiskais finansējums, sabiedriskā apspriešana nav nepieciešama.
Noteikumu projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā jeb TAP portālā.
Noteikumu projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā jeb TAP portālā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Nodokļu un muitas policija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
